4.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/44

(1)

Ar 2009. gada 23. janvāra vēstuli Francijas Republika paziņoja Komisijai par savu nodomu piešķirt uzņēmumam France Télévisions budžeta dotācijas EUR 450 miljonu apmērā, kas jau ir paredzētas budžeta likumā 2009. gadam. Komisija 2009. gada 13. martā pieprasīja papildu informāciju, ko Francijas Republika iesniedza 2009. gada 25. maijā. Šajā atbildes vēstulē Francijas Republika grozīja savu paziņojumu, paužot nodomu izveidot uzņēmuma France Télévisions pastāvīgu valsts daudzgadu finansējuma mehānismu, kurš ietvers arī ikgadējas dotācijas.

(2)

Ar 2009. gada 1. septembra vēstuli Komisija paziņoja, ka, no vienas puses, ar nobalsoto lēmumu apstiprinātās budžeta dotācijas 2009. gadam ir saderīgas ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 106. panta 2. punktu, un, no otras puses, informēja Francijas Republiku par savu lēmumu uzsākt procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā attiecībā uz jauno valsts finansējuma mehānismu uzņēmumam France Télévisions turpmākajiem gadiem.

(3)

Francijas Republika iesniedza savus komentārus 2009. gada 7. oktobrī.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par minēto atbalstu.

(5)

Komisija ir saņēmusi no ieinteresētajām personām piezīmes par šo jautājumu. Tā tos darīja zināmus Francijas Republikai, sniedzot tai iespēju tos komentēt, un saņēma atbildes vēstuli ar komentāriem 2010. gada 15. janvārī.

(6)

Francijas Republika 2010. gada 23. aprīlī, 19. maijā un 22. jūnijā nosūtīja Komisijai precizējumus vai papildu informāciju.

(7)

Daudzgadu finansējuma mehānisms, uz kuru attiecas šis lēmums, ir jāskata kontekstā ar France Télévisions kā sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja uzdevuma finansēšanu, ko Komisija izskatīja savos 2003. gada 10. decembra (3), 2005. gada 20. aprīļa (4), 2008. gada 16. jūlija (5) un 2009. gada 1. septembra (6) lēmumos. Tomēr šis mehānisms atšķiras no mehānismiem, uz kuriem attiecas 2003. gada, 2005. gada un 2008. gada lēmumi. Proti, budžeta dotācijas, kas plašāk aprakstītas tālāk, papildinās valsts piešķirtos līdzekļus uzņēmumam France Télévisions saskaņā ar “valsts radio un TV abonentmaksu”, ko agrāk sauca par “radio un TV abonentmaksu”, uz kuru attiecās 2005. gada 20. aprīļa Komisijas lēmums un kurš, kā jau esošs atbalsts, ar jaunajiem noteikumiem netiek grozīts. Šo abu valsts piešķirto līdzekļu mērķis būs segt France Télévisions kā sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma sniedzēja izmaksas, tās samazinot tikai par atlikušajiem neto komercieņēmumiem.

(8)

Jaunā valsts finansējuma mehānisma noteikumi ir ietverti 2009. gada 5. marta Likumā Nr. 2009-258 par audiovizuālo komunikāciju un televīzijas jauno sabiedrisko pakalpojumu. Paziņotais atbalsts ir daļa no plašākas vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes sabiedrisko audiovizuālo pakalpojumu sniegšanas uzdevumu un struktūras reformas, kas paredzēta likumā. Tādējādi ar šo likumu groza normatīvos noteikumus, kas reglamentē France Télévisions kā sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja uzdevumus, un jo īpaši 1986. gada 30. septembra Likumu Nr. 86-1067 par saziņas brīvību. Šie uzdevumi ir sīkāk precizēti France Télévisions specifikācijās un mērķu un līdzekļu līgumā, ko apstiprina normatīvie akti, ar kuriem tiek īstenots likums par saziņas brīvību. 2009. gada 5. marta Likums Nr. 2009-258 ietver arī finanšu noteikumus, ar ko groza nodokļu kodeksu un sankcionē budžeta likumā ierakstīto principu par budžeta dotācijām uzņēmumam France Télévisions.

(9)

France Télévisions ir akciju sabiedrība, kas izveidota saskaņā ar 44.-I. pantu 1986. gada 30. septembra Likumā Nr. 86-1067 par saziņas brīvību. Ar šo likumu tā grozītajā redakcijā izveido vienotu uzņēmumu France Télévisions, apvienojot agrāk pastāvošo dažādo televīzijas kanālu atsevišķus juridiskos subjektus. Tas ir pakļauts Francijas valsts ekonomiskajai un finanšu kontrolei. Tā kapitāls sastāv no vārda akcijām, kas var piederēt tikai valstij. Uzņēmuma valde, neskaitot valdes priekšsēdētāju, sastāv no četrpadsmit valdes locekļiem, kuru pilnvaru termiņš ir pieci gadi, proti, no diviem parlamenta deputātiem, kurus ieceļ attiecīgi Nacionālās Asamblejas un Senāta komisijas, kas atbild par kultūras lietām, no pieciem valsts pārstāvjiem, piecām personībām, ko ieceļ Audiovizuālo pakalpojumu augstākā padome, un diviem uzņēmuma pārstāvjiem.

(10)

France Télévisions ir lielākais franču audiovizuālo pakalpojumu sniedzējs. Tajā ir nodarbināti aptuveni 11 000 cilvēku, un tas ietver televīzijas kanālus France 2, France 3, France 4, France 5 un France Ô, kas raida kontinentālās Francijas teritorijā, kā arī RFO – uzņēmumu, kas apvieno sabiedrisko televīziju un radio, kas raida aizjūras departamentos un teritorijās. Grupā ir arī reklāmas pārdošanas nodaļa, lai gan ir apsvērta iespēja no tās atteikties, kā arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar diversifikācijas darbībām. Atsevišķus France Télévisions kanālus plaši pārraida vairākās dalībvalstīs, piemēram, Beļģijā un Luksemburgā.

(11)

France Télévisions apgrozījums 2007. gadā, t. i., pēdējā gadā pirms paziņojuma par valsts audiovizuālo pakalpojumu reformu, bija EUR 2 927 miljoni, no kuriem 64,2 % bija ieņēmumi no abonentmaksas, 28,1 % – ieņēmumi no reklāmas (reklāma un sponsorēšana) un 7,7 % – citi ienākumi. Laikā no 2003. līdz 2007. gadam apgrozījuma sadalījums atkarībā no ieņēmumu veidiem bija relatīvi stabils un ieņēmumi no reklāmas un sponsorēšanas svārstījās robežās no 30 % līdz 28 %. Katru gadu no 2003. līdz 2007. gadam grupai kopumā ir bijusi tīrā peļņa, kas pa šo laikposmu ir EUR 99 miljoni.

(12)

Šī tendence pilnībā mainījās pēc tam, kad 2008. gada janvārī paziņoja par gaidāmo reformu valsts audiovizuālajā nozarē, kas noteica, ka drīzumā likvidēs ieņēmumus no reklāmām. 2008. gads France Télévisions grupai nesa zaudējumus, proti, tīrie zaudējumi bija EUR [50–100] (7) miljoni (no kuriem EUR [50–100] miljoni par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu), ko izskaidro ievērojams reklāmas ieņēmumu kritums un ko neļāva pilnībā segt ārkārtas dotācija EUR 150 miljonu apmērā, ko Komisija apstiprināja 2008. gada 16. jūlija lēmumā. 2009. gadā, kad sabiedrisko audiovizuālo pakalpojumu reforma stājās spēkā, piešķirtās budžeta dotācijas EUR 415 miljonu apmērā, ko Komisija apstiprināja savā 2009. gada 1. septembra lēmumā, ļāva gandrīz kompensēt reklāmas ieņēmumu kritumu un France Télévisions grupa ieguva tīro peļņu ar nelielu pārpalikumu (EUR [10–20] miljoni). Tomēr, sabiedrisko pakalpojumu sniegšana bija ar nelieliem zaudējumiem EUR [0–5] miljonu apmērā, jo peļņu deva grupas komercuzņēmumi.

(13)

France Télévisions darbība un pārvaldība pēdējo gadu laikā no 2004. līdz 2008. gadam un uzņēmuma pozīcija sabiedrisko audiovizuālo pakalpojumu reformas perspektīvā ir aprakstītas Francijas Revīzijas palātas samērā kritiskajā ziņojumā “France Télévisions un jaunā sabiedriskā televīzija”. Ziņojums, uz kuru atsaucas atsevišķas trešās ieinteresētās personas savās piezīmēs, tika pieņemts apspriežoties un publicēts 2009. gada 14. oktobrī, t. i., pēc lēmuma pieņemšanas par procedūras uzsākšanu. Ziņojumā norādītas neizmantotas pārvaldības attīstības iespējas un France Télévisions līdzšinējie darbības rezultāti, kā arī ziņojumā ir iekļauti ieteikumi to turpmākai uzlabošanai jaunās reformas kontekstā.

(14)

1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 grozītās redakcijas 43-11. pants definē France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu, nosakot, ka sabiedriskie televīzijas kanāli, “ņemot vērā vispārējās intereses, uzņemas sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas uzdevumu. Tie piedāvā sabiedrībai – visiem tās slāņiem – programmu un pakalpojumu kopumu, ko raksturo dažādība un plurālisms, kvalitātes un inovācijas prasības, personas tiesību un konstitūcijā noteiktu demokrātijas principu ievērošana. Tie piedāvā programmu dažādību analogā un digitālā formātā ziņu, kultūras, zināšanu, izklaides un sporta jomās. Tie veicina demokrātiskas debates, apmaiņu starp dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī sociālo integrāciju un pilsoniskumu. Tie veic darbības, lai veicinātu sociālo kohēziju, kultūras dažādību un cīņu pret diskrimināciju, un piedāvā programmu, kas atspoguļo Francijas sabiedrības dažādību. Tie nodrošina franču valodas un, ja nepieciešams, reģionālo valodu popularizēšanu un izceļ Francijas kultūras un lingvistisko dažādību. Tie veicina attīstību un intelektuālā un mākslinieciskā radošuma un pilsonisko, ekonomisko, sociālo, zinātnisko un tehnisko zināšanu izplatību, kā arī plašsaziņas un audiovizuālo līdzekļu lietotprasmi. Tie veicina svešvalodu apguvi. Tie palīdz izglītot par apkārtējo vidi un ilgtspējīgu attīstību. Ar atbilstošām sistēmām tie veicina kurlu un vājdzirdīgu cilvēku piekļuvi programmām, ko tie pārraida. Tie nodrošina informācijas godīgumu, neatkarību un plurālismu, kā arī domu un viedokļu virzienu plurālistisku izteiksmi, ievērojot vienlīdzīgu attieksmi un Audiovizuālo pakalpojumu augstākās padomes rekomendācijas. Valsts sektora audiovizuālās saziņas organizācijām, pildot savus uzdevumus, ir jāveicina audiovizuālā darbība ārpus robežām, frankofonijas ietekme un franču valodas un kultūras izplatība pasaulē. Televīzijas kanāliem ir jācenšas attīstīt jaunus pakalpojumus, kas var bagātināt vai papildināt viņu programmu piedāvājumu, kā arī jaunus programmu un audiovizuālās saziņas pakalpojumu veidošanas un pārraidīšanas paņēmienus. Katru gadu Parlamentā tiek iesniegts ziņojums, kurā aprakstīta šā panta noteikumu pielietošana.”

(15)

Kas attiecas uz šo uzdevumu konkretizēšanu, 1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 44. panta I iedaļā noteikts, ka France Télévisions pienākums ir veidot un pārraidīt tādus televīzijas un audiovizuālās saziņas raidījumus, kas atbilst sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu definīcijām saskaņā ar minētā likuma 43-11. pantu un 48. pantā paredzēto specifikāciju.

(16)

2009. gada 23. jūnija Dekrēts Nr. 2009-796 nosaka France Télévisions kopīgo specifikāciju. Specifikācijas ievirza France Télévisions kanālu darbību, nosakot stingrus programmu pārraides pienākumus, liekot pārraidīt – bieži vispieprasītākajā raidlaikā – ikdienas kultūras raidījumus, muzikālus raidījumus, jo sevišķi klasiskās mūzikas raidījumus, piedāvājot Eiropas vai reģionālo orķestru koncertu ierakstus, teātra izrādes vai populārzinātniskus raidījumus (specifikāciju 4.–7. pants). France Télévisions pienākums ir integrēt arī Eiropas mērogu visās savās programmās, jo īpaši, pārraidot reportāžas par citu dalībvalstu kultūras paražām vai dzīvesveidu, un pārraidīt reliģiska rakstura raidījumus par galvenajiem kultiem, ko piekopj Francijā (specifikāciju 14. un 15. pants). Ir minēts arī (18. pantā) pienākums piesaistīt plašu un daudzveidīgu skatītāju loku.

(17)

Cita starpā, saskaņā ar Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību 53. pantu starp Valsti un France Télévisions ir noslēgti līgumi uz vairākiem gadiem par mērķiem un līdzekļiem uz laika periodu no trīs līdz pieciem gadiem. Mērķu un līdzekļu līgumos, ievērojot France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevumus, ir noteikti:

(18)

Šobrīd France Télévisions sabiedrisko pakalpojumu pienākumi ir atrunāti 2007. gada 24. aprīļa mērķu un līdzekļu līgumā 2007.–2010. gadam “France Télévisions – digitālās ēras pirmais bezmaksas kanālu kopums”, ko ir parakstījuši atbildīgais ministrs un France Télévisions priekšsēdētājs. Mērķa I.2. sadaļā “Veicināt sabiedrisko pakalpojumu identitātes vērtības” līgums nosaka mērķus, kas izteikti konkrētās darbībās, kurām pievienoti kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji, kas jāsasniedz šādās jomās:

(19)

Līgums paredz arī daudzgadu finanšu sadaļu, kurā atrunāta korekcijas klauzula, kas paredz to, ka atkarībā no reklāmas ieņēmumu attīstības Valsts un Grupa vienojas apspriesties savā starpā, lai koriģētu nepieciešamo valsts līdzekļu summu, ņemot vērā, ka peļņas pārpalikumu, ko neizmantos, lai samazinātu vajadzību pēc valsts līdzekļiem, prioritāri jāpiešķir izmaksu segšanai par audiovizuālo oriģināldarbu radīšanu.

(20)

Pēc reformas spēkā esošajam mērķu un līdzekļu līgumam tika noslēgts papildlīgums uz laikposmu no 2009. līdz 2012. gadam. Šis papildlīgums, kura finanšu daļa ir plašāk aprakstīta tālāk, vēl vairāk pastiprina France Télévisions sniegto sabiedrisko pakalpojumu identitātes vērtības un nosaka jaunus kvantitatīvos rādītājus, kas jāsasniedz ik gadu atsevišķās jomās, kas minētas 18. apsvērumā.

(21)

France Télévisions jaunās specifikācijas paredz daudzu inovatīvu pakalpojumu ieviešanu, lai bagātinātu redakcionālo piedāvājumu, piemēram, saziņas pakalpojumu ievietošanu internetā, audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pēc pieprasījuma ievietošanu internetā vai papildus satura, kas bagātina programmas, ievietošanu internetā. Tāpat mērķu un līdzekļu līguma papildlīgums paredz inovatīvu pakalpojumu ieviešanu, jo īpaši bezmaksas vai maksas video pēc pieprasījuma, personīgo mobilo televīziju, pārraidi internetā, mobilās aplikācijas, reģionālas vai tematiskas WebTV.

(22)

Piemērojot 1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 53. pantu, France Télévisions valde apstiprina šī uzņēmuma mērķu un līdzekļu līguma projektu un lemj par šī līguma ikgadējo izpildi, un lemšanas rezultāts ir publisks. Mērķu un līdzekļu līgumus, kā arī iespējamos papildlīgumus, pirms to parakstīšanas, nodod Nacionālās Asamblejas un Senāta komisijām, kas ir atbildīgas par kultūras lietām un finansēm, un Audiovizuālo pakalpojumu augstākajai padomei. Komisijas var sniegt atzinumus sešu nedēļu laikā.

(23)

Tāpat France Télévisions priekšsēdētājs iepazīstina ar gada pārskatu par mērķu un līdzekļu līguma izpildi Nacionālās Asamblejas un Senāta komisijas, kas ir atbildīgas par kultūras lietām un finansēm. Iepazīstinot ar pārskatu par uzņēmuma mērķu un līdzekļu līguma izpildi Nacionālās Asamblejas un Senāta kompetentās komisijas, France Télévisions priekšsēdētājam ir arī jāziņo par programmu konsultatīvās padomes darbu; šī padome ir izveidota viņa uzraudzībā, tā sastāv no televīzijas skatītājiem, un tās mērķis ir sniegt atzinumus un ieteikumus par programmām.

(24)

France Télévisions specifikāciju pirmsprojekts, kas noteikts ar dekrētu, tika sabiedriski apspriests no 2008. gada 10. novembra līdz 24. novembrim; apspriešanas laikā apmēram piecpadsmit organizācijas iesniedza savus priekšlikumus, kuru rezultātā tika veikti sākotnējā teksta grozījumi; pēc tam Audiovizuālo pakalpojumu augstākā padome sniedza savu atzinumu. Kas attiecas uz izpildes ārējo kontroli, 1986. gada 30. septembra Likuma 48. pants paredz, ka Audiovizuālo pakalpojumu augstākā padome nodod gada ziņojumu Nacionālās Asamblejas un Senāta kultūras lietu komisijām. Ziņojums iesniedz arī Kultūras un komunikācijas ministrijai.

(25)

Šīs parlamentārās komisijas tāpat kā Audiovizuālo pakalpojumu augstākā padome var uzklausīt trešās personas. Faktiski ieinteresēto pušu uzklausīšana notiek regulāri padomes telpās, un tās izsaka savus atzinumus par jautājumiem, kas interesē audiovizuālo sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus.

(26)

Lai sabiedriskās apraides raidījumu programma kļūtu brīvāka un mazāk atkarīga no komerciālām saistībām, 1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību jaunās redakcijas 53. panta VI iedaļa paredz reklāmu pārraidīšanas samazināšanos un vēlāku pārtraukšanu: “Programmas, kas tiek pārraidītas laikā no divdesmitiem līdz sešiem valsts atbalstītajos televīzijas kanālos, kas minēti 44. panta I iedaļā, izņemot to reģionālās vai vietējās programmas, var saturēt tikai tādu preču un pakalpojumu reklāmu, kas tiek prezentēti ar savu vispārīgo nosaukumu. Šis noteikums tiek piemērots arī programmām, ko šie kanāli pārraida laikā no sešiem līdz divdesmitiem, sākot ar brīdi, kad I iedaļā minētie televīzijas kanāli pārtrauc analogās pārraides, izmantojot zemes raidstacijas, visā metropoles teritorijā. Šis noteikums netiek piemērots vispārējās nozīmes kampaņām.”

(27)

Televīzijas kanālu analogās apraides, izmantojot zemes raidstacijas, pārtraukšana ir paredzēta ne vēlāk kā 2011. gada 30. novembrī. Papildus izņēmumam attiecībā uz tādu preču un pakalpojumu reklāmu, kuriem nav komerciāla zīmola, atkāpes reklāmas pārraides jomā ir paredzētas arī aizjūras departamentos un teritorijās vai Jaunkaledonijā, kur nav nekodētās analogās privātās televīzijas piedāvājuma, kas pārraida, izmantojot zemes raidstacijas.

(28)

Saskaņā ar Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību grozītās redakcijas 53. panta noteikumiem, reklāmas pārraidīšanas samazināšana un vēlāk pārtraukšana, kas izriet no likuma īstenošanas, nosaka valsts finanšu kompensācijas piešķiršanu France Télévisions saskaņā ar katra budžeta likuma nosacījumiem. Šim mērķim Francijas valsts ir izveidojusi jaunu programmu ar nosaukumu “Pabalsts sabiedrisko audiovizuālo pakalpojumu finansēšanai”, kas ir iekļauta Valsts vispārējā budžeta sadaļā “Plašsaziņas līdzekļi”. Informācijai – Francijas iestādes lēš, ka valsts dotāciju daļa, kas papildinās ieņēmumus no valsts radio un TV abonentmaksas, 2010. gadā būs EUR 460 miljoni, 2011. gadā – EUR 500 miljoni, un 2012. gadā – EUR 650 miljoni.

(29)

Francijas Republika paziņo, ka katru gadu valsts finansējumu no budžeta dotācijām noteiks atkarībā no France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildes izmaksām un to pieskaitīs valsts radio un TV abonentmaksas ieņēmumiem, tos samazinot tikai par atlikušajiem komercieņēmumiem. Tāpēc Francijas iestādes ir nosūtījušas France Télévisions sabiedrisko pakalpojumu izmaksu un ieņēmumu prognozes, kas aprēķinātas, pamatojoties uz biznesa plānu 2009.–2012. gadam, un tās ir apkopotas tālāk:

1.   tabula

France Télévisions sabiedrisko pakalpojumu izmaksu un ieņēmumu prognozes 2010.–2012. gadam

(30)

Iepriekš redzamā tabula rāda zaudējuma prognozes, kas atbilst neto izmaksām, ko nesedz France Télévisions sabiedriskie pakalpojumi 2010. un 2011. gadā. Šos zaudējumus daļēji vajadzētu samazināties 2012. gadā, radot nelielu pārpalikumu, kas paredzēts EUR [30–50] miljonu apmērā, proti, [0–5] % no sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksām. Šis prognozētais pārpalikums 2012. gadā, ja tas faktiski izveidosies, kas varētu nozīmēt, ka ieņēmumi un izmaksas attīstās kā prognozēts, būs mazāks par uzkrāto deficītu, kas paredzēts 2010. un 2011. gadā. Saskaņā ar pastāvošo mērķu un līdzekļu līgumu pārpalikumi, kas netiek novirzīti nepieciešamās valsts līdzekļu summas mazināšanai, būs prioritāri jānovirza izdevumiem par audiovizuālo autorraidījumu veidošanu. Tā kā šos autorraidījumus ir paredzēts iekļaut pārraižu programmā, ar iespējamo pārpalikumu nevajadzētu finansēt komercaktivitātes.

(31)

Ir jāpiebilst, ka biznesa plāns 2009.–2012. gadam, kas minēts pastāvošā mērķu un līdzekļu līguma papildlīguma V nodaļā, aizstāj 2007. gada aprīlī noslēgtā līguma finanšu daļu, ņemot vērā reformas ieviesto jauno likumietvaru un tā finansiālās sekas. Biznesa plāns paredz sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas globālo bruto izmaksu samazināšanos laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam, samazinot administratīvos izdevumus salīdzinājumā ar sākotnējo līgumu, samazinot pārraides izmaksas un izmantojot sinerģiju, kas izriet no vienota uzņēmuma izveidošanas, neskatoties uz reformas ieviešanas jaunām papildu izmaksām.

(32)

Kas attiecas uz ieņēmumiem, paredzētie valsts līdzekļi, pat ja to apjoms palielināsies, pilnībā nelīdzsvaro finanšu pārskatus laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam, un, kā norādīts 1. tabulā, to apjoms ir mazāks par sabiedriskā pakalpojuma bruto izmaksām, un tādējādi prognozētais finanšu līdzsvars būs atkarīgs no ikgadējiem atlikušajiem komercieņēmumiem. Biznesa plānā ir minēts arī, ka valstij un uzņēmumam ir svarīgi sasniegt sabalansētu budžetu ātrāk, nekā paredzēts, un plānā ir uzsvērta precīza un regulāra uzraudzība atkarībā no pozitīviem vai negatīviem neparedzētiem gadījumiem.

(33)

Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību grozītās redakcijas 44. pantā ir precizēts, ka “valsts līdzekļi, kas piešķirti valsts audiovizuālās sektora organizācijām, lai kompensētu tām uzticētos sabiedriskā pakalpojuma pienākumus, nevar pārsniegt minēto pienākumu izpildes izmaksu summu”. Šis noteikums izriet no Francijas Republikas uzņemtajām saistībām speciāli iekļaut likumā principu par sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma kompensācijas nepārmaksu tās procedūras ietvaros, kuras rezultātā Komisijas 2005. gada 20. aprīlī pieņēma lēmumu par saderību attiecībā uz tādu līdzekļu izmantošanu, kas iegūti no abonentmaksas (8).

(34)

Saskaņā ar iepriekšminēto apņemšanos 2007. gada 15. maija Dekrēta Nr. 2007-958 par finansiālajām attiecībām starp valsti un audiovizuālās saziņas valsts raidorganizācijām 2. pants satur tādu pašu formulējumu kā 1986. gada 30. septembra likuma 53. pants, ņemot vērā “tiešos vai netiešos ieņēmumus no sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma”, un precizē, ka sabiedrisko pakalpojumu pienākumu izpildes izmaksas tiek aprēķinātas, veicot atsevišķu grāmatvedības uzskaiti. Dekrēta 3. pants paredz, ka France Télévisions un tās meitas uzņēmumiem ir pienākums ievērot tirgus noteikumus attiecībā uz visām to komercdarbībām un ka kādai ārējai organizācijai ir jāsagatavo ikgadējs ziņojums par šī pienākuma izpildi, kas pēc tam tiek nodots atbildīgajam ministram, Nacionālajai Asamblejai un Senātam.

(35)

Komisija saņēma un izskatīja ziņojumus par dekrēta 2. un 3. panta izpildi par 2007. un 2008. finanšu gadu (saskaņā ar dekrēta 3. pantu sagatavotos ziņojumus 2007. gadā sertificēja revidenti PriceWaterhouseCoopers un KPMG, bet 2008. gada ziņojumu – Cabinet Rise), kā arī 2. pantā paredzēto ziņojuma projektu par 2009. gadu.

(36)

Ar 2009. gada 5. marta Likumu Nr. 2009-258 tika izdarīti grozījumi arī nodokļu kodeksā, lai ieviestu jaunas nodevas par reklāmu un elektronisko saziņu.

(37)

Nodokļu vispārējā kodeksa I grāmatas pirmās daļas II sadaļā ir VIIf nodaļa, ar ko ievieš nodevu, kas jāmaksā jebkurai televīzijas raidorganizācijai Francijā. Nodevu aprēķina no summām, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, ko maksā reklāmdevēji par savu reklāmu pārraidi attiecīgajām atbildīgajām pusēm vai reklāmas laika pārdevējiem, atņemot summas, kas pārskaitītas saskaņā ar nodokļu vispārējā kodeksa 302.a KC pantā paredzēto nodevu, kas jāmaksā televīzijas raidorganizācijām vai izplatītājiem, kas pārraida audiovizuālus darbus, kas var pretendēt uz atbalsta saņemšanu no Nacionālā Kinematogrāfijas centra. Šīm summām tiek piemērots vienotas likmes atskaitījums 4 % apmērā. Nodevu aprēķina, piemērojot 3 % likmi ikgadējo maksājumu summas daļai, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, kas atbilst katram televīzijas pakalpojumam, kas pārsniedz 11 miljonus euro.

(38)

Tomēr televīzijas pakalpojumiem, ko nepārraida analogā veidā, izmantojot zemes raidstacijas, šī likme ir noteikta 1,5 % apmērā 2009. gadā, 2 % apmērā 2010. gadā un 2,5 % apmērā 2011. gadā. Pārejas periodā, līdz gadam, kad kontinentālajā Francijā tiks pārtraukta televīzijas pakalpojumu raidīšana analogā veidā, izmantojot zemes raidstacijas, visiem nodevas maksātājiem nodevas maksimums ir noteikts 50 % apmērā no tās aprēķina bāzes pieauguma, kas konstatēts tajā kalendārajā gadā, par kuru nodeva jāmaksā attiecībā pret 2008. gadu. Jebkurā gadījumā nodevas summa nevar būt mazāka nekā 1,5 % no aprēķina bāzes. Tomēr tādām televīzijas raidorganizācijām, kuru skatītāju reitings ārpus kontinentālās Francijas pārsniedz 90 % no viņu kopējā skatītāju reitinga, no summas, kas jāņem vērā, aprēķinot nodevu, ir jāatņem summas, kas ir samaksātas par tādu reklāmu pārraidīšanu, kas paredzētas Eiropas vai pasaules tirgum, kas jāreizina ar daļu, ko reprezentē ārpus kontinentālās Francijas iegūto skatītāju reitings attiecībā pret gada kopējo skatītāju reitingu.

(39)

Nodokļu vispārējā kodeksa I grāmatas pirmās daļas II sadaļā ir iekļauta VIIg nodaļa, ar ko ievieš nodevu, kas jāmaksā visiem elektronisko sakaru operatoriem, kas sniedz pakalpojumus Francijā un kuri ir veikuši iepriekšēju deklarēšanos elektronisko sakaru regulatora iestādē. Nodevu aprēķina no summas, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, kas iegūta no abonentmaksām un citām summām, ko samaksājuši lietotāji par elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko sniedz elektronisko sakaru operatori, atņemot dotāciju summu, kas piešķirta noslēgtā budžeta gada grāmatvedībā uzskaitītajai amortizācijai par to gadu, kurā ir ieviesta nodevas maksa, ja amortizācija attiecas uz tādu aprīkojumu un iekārtām, ko operatori ir iegādājušies savu infrastruktūru un elektronisko sakaru tīklu, kas pastāv valsts teritorijā, vajadzībām, sākot ar brīdi, kad likums ir stājies spēkā, un kuru amortizācijas ilgums ir vismaz desmit gadi. Nodevu aprēķina, piemērojot 0,9 % likmi tai aprēķina bāzes daļai, kas pārsniedz 5 miljonus euro.

(40)

Komisija formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas lēmumā uzskatīja, ka no 2010. gada plānotā kompensācija varētu būt uzskatāma par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē, kura saderība ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punktu, ievērojot piemērošanas principus un noteikumus, kas paredzēti sabiedriskajai apraidei.

(41)

Kas attiecas uz tādas sabiedriskā pakalpojuma darbības pastāvēšanu, kuras uzdevumi ir skaidri noteikti oficiālā normatīvajā aktā un kas ir pakļauta atbilstošiem kontroles mehānismiem, kas nerada šaubas, Komisija, tāpat kā savos 2003. gada decembra, 2005. gada aprīļa, 2008. gada jūlija un 2009. gada septembra lēmumos, secināja, ka France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevumi ir skaidri noteikti oficiālos normatīvos aktos, ko izdevusi vai parakstījusi Francijas valsts saskaņā ar procedūru, kas paredz France Télévisions neatkarīgu kontroli.

(42)

Turpretī, kas attiecas uz plānotās finansiālās kompensācijas proporcionalitātes izskatīšanu attiecībā pret sabiedrisko pakalpojumu darbības neto izmaksām, ņemot vērā arī atbalsta ietekmi, Komisija izteica šaubas par diviem jautājumiem, proti:

(43)

Turklāt Komisija vērsa Francijas iestāžu uzmanību uz savu 2009. gada 2. jūlijā pieņemto paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei (9) (turpmāk tekstā – “paziņojums par apraidi”), kas bija jāpiemēro paziņotajam atbalsta pasākumam, tiklīdz Komisijas paziņojums tika publicēts, un aicināja Francijas iestādes ņemt vērā šo pārskatīto paziņojumu savās piezīmēs.

(44)

Savās 2009. gada 2. novembra piezīmēs Dramatisko autoru un komponistu biedrība (SACD) vērš Komisijas uzmanību uz to pienākumu nozīmi, kas jāievēro France Télévisions, lai atbalstītu kultūras mantojumā ietilpstošo audiovizuālo autordarbu radīšanu. Šo pienākumu nozīme esot pastiprināta 2008. gada beigās ar starpprofesionālu vienošanos, kas esot iekļauta sasniedzamo mērķu līgumā. Tādējādi 2010. gadā France Télévisions būs jāvelta kultūras mantojumā ietilpstošo audiovizuālo autordarbu radīšanai 19 % no apgrozījuma, kas iekļauts 2009. gada aprēķina bāzē, un šī likme būs jāpalielina līdz 20 %, proti, EUR 420 miljoniem 2012. gadā. Savukārt TF1 salīdzinošā daļa nepārsniedz 12,5 %, bet M6 un zemes ciparu televīzijas kanālu salīdzinošās daļas nepārsniegs 11 %. Pieaugs arī saistības kino labā un līdz 2012. gadam ieguldījumu kinodarbu radīšanā vidējais līmenis gadā pieaugs par 1,2 %. Reklāmas pārtraukšana notiks vienlaikus ar izmaksu pieaugumu par vietējā ražojuma, nevis importētu raidījumu iekļaušanu programmā, kas liecina par apņemšanos sniegt inovatīvu un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu.

(45)

Francijas telekomunikāciju un elektronisko sakaru federācija (FFTCE) savās 2009. gada 30. oktobra piezīmēs, kurām pievienojas Iliad, kas nav FFTCE biedrs, uzskata, ka komerciālās reklāmas pārtraukšana pati par sevi neveicina France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildi. Ja reklāma nav šī uzdevuma neatņemama sastāvdaļa, jebkura dotācija, kuras vienīgais mērķis ir kompensēt peļņas iespējas iztrūkumu, neskatoties uz faktisko uzdevuma izpildi, pati par sevi būtu valsts atbalsts, kas ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punktam un 107. pantam. Šai kompensācijai ir jāsedz sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, kas jāuzrāda nodalītā grāmatvedībā. Bet dotācijas summa turpmākajiem gadiem ir noteikta, pamatojoties uz komercieņēmumu zaudējuma aplēsēm, kas izkropļotos tirgus apstākļos pilnībā kropļo konkurenci ar privātajām raidorganizācijām. Lai arī France Télévisions kopējais reklāmas apgrozījums izkropļotā tirgū visticamāk nebūtu sasniedzis EUR 500 miljonus, Francijas iestādes ir apņēmušās 2009. gadā piešķirt EUR 450 miljonus tikai par to, ka tiek pārtraukta reklāma pēc pulksten divdesmitiem. Nākotnē ieņēmumi no dotācijām arī varētu būt daudzkārt lielāki par ieņēmumiem no reklāmas, ko nopelnītu, ja reforma nebūtu ieviesta.

(46)

Kas attiecas uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas uzdevumu, FFTCE atzīmē, ka pienākumi, kas uzlikti France Télévisions kā Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) biedram, saskaņā ar tās statūtiem jau pastāv un tiek piemēroti, neskatoties uz Francijas likumā paredzētajiem pienākumiem. Likumā noteiktie ierobežojumi, kas ļoti neprecīzi formulēti, būtiski neatšķiras no EBU statūtos paredzētajiem ierobežojumiem, kuriem kā biedri pakļaujas arī TF1 un Canal +, līdz ar to kompensācijas dotācija saskaņā ar likumu ir jāuzskata par valsts atbalstu.

(47)

Visbeidzot FTTCE uzskata, ka jaunās nodevas no elektronisko sakaru operatoru apgrozījuma, kas ieviesta ar valsts audiovizuālo pakalpojumu reformu, mērķis ir finansēt France Télévisions. Papildus saiknei, kas apstiprināta valsts iestāžu paziņojumos, aprēķina bāzes un likmes svārstības liek mainīties dotācijas summai. Bet šādas nodevas ieviešana ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (10) 12. pantam, jo dalībvalstis nedrīkst piespriest operatoriem nevienu citu nodevu no apgrozījuma, kā vien tās, kas ir paredzētas direktīvā.

(48)

Privāto telekanālu asociācija savās 2009. gada 2. novembra piezīmēs uzskata, ka France Télévisions nepareizā pārvaldība, kuras daudzos piemērus ir atklājusi Revīzijas palāta, pastiprina inflācijas ietekmi, kas novērota programmu veidošanas tirgū, un tiesību pirkšanu. Tā kā izmaksu uzskaite nepastāv, izdevumu nepārvaldīšana rada nedrošību attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu finansējamo uzdevumu izmaksām, radot nopietnu kompensācijas pārmaksas risku. Ņemot vērā pastāvošās norādes, ka jaunās audiovizuālo pakalpojumu nodevas ieņēmumi tiks piešķirti France Télévisions, asociācija uzskata, ka nodevas ieņēmumu nonākšanas valsts budžetā vienīgais mērķis ir izvairīties no Komisijas kontroles. Tā, savukārt, liek France Télévisions konkurentiem finansēt atbalstu, radot deformāciju, ko pastiprina nepietiekamā diferenciācija starp dažādo vēsturisko telekanālu programmām.

(49)

Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) savās 2009. gada 2. novembra piezīmēs uzsver, ka Francijas iesniegtās sabiedriskās raidorganizācijas izmaksu un ieņēmumu prognozes uz vairākiem gadiem noteikti ir vērstas uz nākotni. Šīm prognozēm ir jānodrošina finanšu pārskatāmība ilgtermiņā, kas nepieciešama operatoram, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību neatkarīgos apstākļos. Prognožu neatbilstību gadījumā korekcija ir jānodrošina ar ex post mehānismiem. Komisijas lēmumam ir jāattiecas uz ex ante aprēķinu parametriem un uz šiem mehānismiem, nesaistot gaidāmo kompensācijas faktisko summu ar prognozēto izmaksu un ieņēmumu apstiprinājumu, jo citādi Komisija noteiks un kontrolēs atbalsta režīma gada summas, nevis pašu atbalsta režīmu. EBU izsaka arī savas bažas par to, ka Komisija vēlas zināt indikatīvo summu no uzņēmumu sinerģijas un efektivitātes palielināšanās turpmākajos gados, jo efektivitātes, ar kādu tiek sniegts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, vērtējums nepakļaujas Komisijas kontrolei saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punktu.

(50)

Eiropas Komerciālo televīziju asociācija (ACT) savās 2009. gada 2. novembra piezīmēs paziņo, ka ir labvēlīgi noskaņota pret Francijas Republikas lēmumu būtiski samazināt komerciālo reklāmu savā sabiedriskās apraides uzņēmumā. ACT norāda, ka netiek pildīti divi nosacījumi, kas noteikti Altmark  (11) judikatūrā, lai plānotās iemaksas no budžeta varētu uzskatīt par atbalstu. Tomēr ACT uzskata, ka, ja atbalsta finansēšanas sistēma, izmantojot nodevu, ko maksā no konkurentu ieņēmumiem par reklāmu, tiek uzskatīta par atbilstošu Savienības tiesībām, ieguvumi no reklāmu izņemšanas no tirgus būtu ļoti nelieli, taču savā ziņā tāda sistēma varētu ieviest lielākas izkropļojumus, nekā tradicionālās duālās valsts un komerciālā finansējuma sistēmas.

(51)

ACT uzskata, ka France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma pienākumi nav fundamentāli mainījušies kopš 1994. gada un ka tie ir palikuši līdzīgi citu privāto raidorganizāciju pienākumiem. Tāpat arī aplēses kompensācijām par reklāmas ieņēmumu zaudēšanu līdz 2012. gadam ir aptuvenas, un tajās nav ņemta vērā ar to saistītā investīciju izmaksu samazināšanās, ne arī iespējamais izmaksu kritums, kas saistīts ar to, ka programmas izstrāde ir mazāk pakļauta reklāmdevēju prasībām, ne arī cerētie ieguvumi no sinerģijas. Ir jāpārbauda mērķu un līdzekļu līgumā paredzētais korekcijas mehānisms starp valsts un komercieņēmumiem un izmaksām, ņemot vērā tieši komercieņēmumu mainīgumu, jo, ja tas netiks darīts, Komisijas rīcībā nebūs uzticamas informācijas, lai noteiktu sniegtā pakalpojuma faktiskās izmaksas un kompensācijas iespējamās pārmaksas esību. Šī pārbaude ir jāveic arī, ja uzņēmumam nav izmaksu uzskaites, kā to norādīja Revīzijas palāta.

(52)

Visbeidzot, ACT uzskata, ka atbalstu faktiski finansē no jaunajām nodevām, ko ir ieviesusi reforma, un attiecībā uz nodevu par audiovizuālo reklāmu tās ieviešana veido Francijā modeli, kur sabiedriskos pakalpojumus finansē konkurenti, bet citas valstis ir atteikušās no šāda modeļa. Atbalsta mehānisms aizsargā France Télévisions līdzekļus, lai gan būs arvien acīmredzamāks, ka reklāmdevēji nepārnes visu savu pieprasījumu uz konkurentu televīzijas kanāliem. Turklāt šāds mehānisms stiprinās barjeras, kas kavē uzņēmumu ienākšanu Francijas tirgū.

(53)

France Télévisions savās 2009. gada 2. novembra piezīmēs norāda, ka paziņotais mehānisms uzņēmumam nepiešķir nekādas ekonomiskas priekšrocības attiecībā pret tā konkurentiem, jo, lai arī uzņēmums ir pasargāts no komercieņēmumu zuduma, tas noticis apmaiņā pret valsts uzspiestu ierobežojumu – reklāmas pārtraukšanu, kam nav pakļauts neviens cits privātais tirgus operators. Kad reklāmas pārtraukšana stāsies spēkā, šajā tirgū zudīs visi konkurences izkropļojumi, lai gan uzņēmuma spiediens uz konkurentiem par sponsorēšanu, ņemot vērā tā ierobežoto klātbūtni, būs gandrīz neesošs. Kas attiecas uz audiovizuālo autortiesību, sauktu par premium, pirkšanu, lai gan 2008. gadā TF1 sasniedza 96 no 100 labākajiem skatītāju reitingiem un 18 no 20 labākajiem reitingiem, France Télévisions nav neviena ekskluzivitātes līguma ar Amerikas filmu nozares asociāciju. Uzņēmumam ir jāinvestē audiovizuālo darbu radīšanā, ievērojot tādas kvalitātes prasības, kas neatbilst komerciālo telekanālu skatītāju reitinga mērķiem. Kas attiecas uz programmu pārdošanu, uzņēmumam šajā tirgū esot tikai margināla klātbūtne.

(54)

France Télévisions arī uzskata, ka, tā kā summa, kas uzņēmumam tiks piešķirta, jau iepriekš, objektīvi un precīzi katru gadu ir atkarīga no uzņēmuma uzdevumu izmaksām, un tā kā tā tiks koriģēta ex post gadījumā, ja tā atšķirsies no faktiskajām izmaksām, paziņotais mehānisms atbilst Altmark judikatūras otrajam noteikumam. Arī šīs judikatūras ceturtais noteikums tiek ievērots, jo sinerģiju, ko iepriekš nevarēja izmantot, tagad varēs izmantot, pateicoties juridiskās struktūras un statūtu pārveidošanai, un šis ceturtais noteikums nenosaka, ka pakalpojums ir jāsniedz ar pēc iespējas zemākām izmaksām, bet, ka izmaksām ir jāatbilst labi pārvaldīta vidēja uzņēmuma izmaksām.

(55)

Pēc France Télévisions domām tas, kas attiecas uz noteikumiem par paziņotā mehānisma saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā, ka mehānisma mērķis ir pastāvēt daudzus gadus, sabiedrisko pakalpojumu neto izmaksas nevar būt zināmas ar pietiekamu precizitāti tā, lai Komisija varētu veikt ex ante kontroli par kompensācijas pārmaksas neesību. Lai arī šīs orientējošās prognozes periodam no 2010. līdz 2012. gadam nav nesavietojamas ar iespēju panākt saprātīgu peļņu vai iespēju veidot rezervi ne vairāk kā 10 % apmērā no sabiedriskā pakalpojuma gada izdevumiem, normatīvie nosacījumi un noteikumi, ar ko ievieš ex post kontroli, ļaus nodrošināt finansējuma proporcionalitāti. Turpretī, tā kā programmu izmaksas mainās atkarībā no redaktora izvēlēm, France Télévisions uzskata, ka uzņēmumam saistoša ir tikai likumā noteikto sabiedrisko pakalpojumu pienākumu ievērošana, kur Francijas Republikai ir tiesības noteikt to saturu. Šie pienākumi paredz arī skatītāju reitingu sasniegšanu, un reklāmas pārtraukšana nemazina šo prasību. Tieši otrādi, ir jāiegūst lielāks programmu skaits.

(56)

Métropole Télévisions (M6) savās 2009. gada 2. novembra piezīmēs uzskata, ka plānotais finansējums ir uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta izpratnē, jo īpaši, ja Altmark judikatūras otrais un ceturtais nosacījums netiek ievēroti: kompensāciju, kuras apjoms tiek aprēķināts, pamatojoties uz komercieņēmumu, kas faktiski ir mainīgi, zaudējumu, nevar uzskatīt par tādu, kas balstās uz objektīviem un pārredzamiem sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas izmaksu aprēķina parametriem. Aprēķina bāze nav tāda pati kā labi pārvaldītam vidējam uzņēmumam, tā atbilst France Télévisions izmaksu aprēķina bāzei, un daudzi rādītāji liecina, ka šis uzņēmums tiek pārvaldīts neefektīvi, līdz ar to palielinot sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas izmaksas, kas jāmaksā no valsts līdzekļiem.

(57)

Kas attiecas uz atbalsta pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, M6 uzskata, ka plānotais finanšu mehānisms nav legāls, jo tas strukturālā veidā rada kompensācijas pārmaksu par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas izmaksām. Komisijas 2006. gada 16. novembra Direktīva 2006/111/EK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību, (12) liek Francijai sadalīt izmaksas un ieņēmumus no vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, pamatojoties uz konsekventi ievērotiem izmaksu uzskaites principiem. Bet, kā norāda Revīzijas palāta, France Télévisions rīcībā nav tādu grāmatvedības uzskaites instrumentu. Līdz ar to nav objektīvu datu, kas varētu kalpot par pamatu, lai aprēķinātu kompensācijas lielumu. Kompensācijas pārmaksa ir neizbēgama, jo dotācija tiek aprēķināta, pamatojoties uz komercieņēmumiem, kas nav piemērojami sabiedriskā pakalpojuma uzdevumam un kas nav jāņem vērā šo uzdevumu izmaksās. Arī zaudēto ieņēmumu prognožu nejaušais raksturs un izmaksu analīzes neesamība padarīs kompensācijas pārmaksu neizbēgamu.

(58)

Jauno nodevu ieviešana finanšu mehānismā pastiprina atbalsta radīto negatīvo iedarbību uz audiovizuālo autortiesību pirkšanas tirgu, kurā France Télévisions sliktā pārvaldība, ko pasargā valsts atbalsts, palielina konkurentu izmaksas, kā arī pastiprina negatīvo iedarbību uz reklamēšanas darbībām, ko France Télévisions novirzīs uz sponsorēšanu, neļaujot M6 iegūt France Télévisions atstāto brīvo vietu, jo M6 skatītāju profils atšķiras. Šādos apstākļos pamatots var būt tikai ex post finansējums. Līdz ar to mehānisms būs strukturāli nelegāls, ja netiks ieviesti neatkarīgas ex post kontroles mehānismi, kas efektīvi garantēs, ka kompensācija netiek pārmaksāta, pamatojoties uz faktiskiem cipariem, bet kura ieviešana Francijā nebūtu efektīva pēc M6 domām.

(59)

Télévision Française 1 (TF1) savās 2009. gada 2. novembra piezīmēs skata France Télévisions finansēšanas reformu reklāmas tirgu ietekmējošo strukturālo izmaiņu kontekstā, kur ātri attīstās internets. 2008. gadā televīzija veidojot tikai 11 % no reklāmdevēju izdevumiem aptuveni EUR 33 miljardu apmērā. Laikā no 2009. gada janvāra līdz septembrim zemes ciparu televīzijas kanālu reklāmas apgrozījums ir pieaudzis par 60 %, bet trijos vēsturiskajos analogās televīzijas kanālos šis apgrozījums kritās par 8 %. 2008. gadā TF1 samaksātie nodokļi un nodevas bija 60 % no uzņēmuma apgrozījuma. Bet tiesību pirkšana uz vairākiem gadiem, cenu inflācija un izmaksu neelastība, ieskaitot programmu veidošanas izmaksas, ko nosaka pienākums veidot un pārraidīt franču un Eiropas darbus, kas ir 30 % no visu programmu kopuma, pēc TF1 domām, ierobežo telekanāla manevrēšanas spējas. Papildus, aplikšana ar jaunu audiovizuālo pakalpojumu nodevu pastiprinās konkurences izkropļojumu tirgū.

(60)

Reklāmdevēju pieprasījuma potenciālā pārnešana uz TF1 ir audiovizuālās reklāmas nodevas uzstādītais mērķis. Ne tikai nenotika gaidītais EUR 350 miljonu apgrozījuma pārnesums uz trīs analogajiem kanāliem 2009. gadā, bet šie trīs kanāli uzrādīja apgrozījuma samazināšanos par EUR 450 miljoniem salīdzinājumā ar prognozēm. Šī pārnesuma ietekmi jebkurā gadījumā ierobežotu normatīvie noteikumi, kas, transponējot Savienības tiesības, ierobežo reklāmai veltīto laiku līdz maksimāli divpadsmit minūtēm vienā raidlaika stundā tā, lai dienā vidēji netiek pārsniegtas sešas minūtes stundā.

(61)

TF1 uzskata, ka nodeva ir valsts atbalsts divkāršā veidā: pirmkārt, France Télévisions vairs nebūs jāveic maksājumi pēc 2011. gada 30. novembra (datums, kad uzņēmumam būs jāpārtrauc reklāmas, par kurām samaksātās summas veido aprēķina bāzi) un, otrkārt, France Télévisions saņems no nodevas iekasētos līdzekļus, jo no daudzām valdības un parlamenta deklarācijām par likumprojektu izriet, ka nodeva tiks novirzīta minētajam atbalstam. Neatkarīgi no tā patiesās likumības, vajadzētu ņemt vērā fiskālos pasākumus, ar ko finansē atbalstu, lai šo atbalstu izvērtētu.

(62)

TF1 uzskata, ka ir pakļauts pienākumiem, kas ir līdzīgi France Télévisions pienākumiem, un ka France Télévisions programmas daudz neatšķiras no TF1 programmām. Pat ja TF1 labvēlīgi uztver mērķu un līdzekļa līguma un specifikāciju pārveidi pēc valsts audiovizuālā sektora reformas, telekanāls, pamatojoties uz Revīzijas palātas atzinumu, uzskata, ka sabiedriskās apraides piedāvājums ir nepietiekami individualizēts. Tādējādi tiek vērsta uzmanība uz to, ka iepriekšējās specifikācijās kvantitatīvie pārraides rādītāji bija 10 % no programmu kopuma.

(63)

Tikpat nepietiekama ir France Télévisions izdevumu pārvaldība un pārvaldības kvalitāte, kuras dēļ sabiedriskais pakalpojums netiek sniegts pa zemākajām izmaksām un tādējādi rada kompensācijas pārmaksas risku. Šajā sakarā Komisijai vajadzētu pārbaudīt peļņas pieaugumu no komercdarbības, sinerģiju, kurai jādod rezultāts pēc 2009. gada līdz ar vienota France Télévisions uzņēmuma izveides un mazāka spiediena uz programmu sastādīšanas izmaksām, kas izriet no mazākas atkarības no reklāmdevējiem.

(64)

Kas attiecas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu, savos 2009. gada 7. oktobrī iesniegtajās piezīmēs, kas vēlāk tika precizētas, Francijas Republika atsaucas uz Komisijas izteiktajām šaubām par valsts finansējuma proporcionalitāti un kompensācijas pārmaksas risku, kā arī uz sabiedrisko audiovizuālo pakalpojumu reformas ieviesto jauno nodevu ņemšanu vērā, lai izvērtētu šī paziņotā pasākuma saderību ar iekšējo tirgu.

(65)

Francijas Republika precizē, ka paziņotais pasākums nav kompensācija par France Télévisions grupas reklāmas ieņēmumu zaudēšanu, lai arī prognozētajās summās, kas iesniegtas ar informatīvu raksturu, tā ir ņemta vērā, bet, ka tas ir finansējums, kura mērķis ir segt sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildes izmaksas. Finansējuma vajadzībām būs jāattīstās atkarībā no izmaiņām programmu veidošanas izmaksās, no komercieņēmumu vai pārraides līdzekļu mainīguma.

(66)

Francijas Republika uzsver, ka kompensācijas pārmaksas riska ex ante apstiprināšanai jānotiek, veicot pārbaudi par likumdošanas kontroles mehānismu pastāvēšanu saskaņā ar Komisijas judikatūru un piemērošanas praksi, nevis attiecībā uz nākotnē aptuveni prognozētām dotāciju un izmaksu summām. Aptuvenās summas ir norādītas indikatīvi, ņemot vērā biznesa plānu, ko ir apstiprinājušas attiecīgās uzraudzības iestādes un France Télévisions. Dotācijas aprēķina metode nepamatojas uz France Télévisions pieņēmumu par reklāmas ieņēmumu samazināšanos. Aprēķins pamatosies uz vispārēju formulu, kur katru gadu kombinētā summa no valsts radio un TV abonentmaksas un budžeta dotācijām, ievērojot Francijas Republikas saistības un ar normatīvajiem aktiem izveidotus ex post kontroles mehānismus, būs proporcionāla France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izmaksām, no kurām atskaitīs France Télévisions komercieņēmumus.

(67)

Turklāt, kas attiecas uz jauniem inovatīviem audiovizuālajiem pakalpojumiem, kas minēti paziņojumā par apraidi, Francijas Republika uzsver, ka noteikts skaits šādu pakalpojumu jau ir paredzēts jaunajās France Télévisions specifikācijās un mērķu un līdzekļu līguma grozījumos un ka tiem tiek un tiks piemērotas iepriekš aprakstītās regulārās kontroles un iepriekšējas konsultācijas. Francija uzskata, ka nākotnē jebkāda jauna svarīga pakalpojuma ieviešanai ir jānotiek mērķu un līdzekļu līguma ietvaros un tai jāpiemēro tādas pašas kontroles.

(68)

Turklāt, ņemot vērā, ka pēc šīs procedūras uzsākšanas stājas spēkā paziņojums par apraidi, Francijas Republika apņemas pilnveidot savu ex post finanšu kontroles mehānismu, lai atbilstu šajā paziņojumā precizētajiem noteikumiem par finanšu kontroles mehānismiem. Tādējādi ir plānots grozīt 2007. gada 15. maija Dekrēta Nr. 2007-9582. pantu. Šī grozījuma mērķis ir:

(69)

Lai pilnveidotu Komisijas informēšanu pirmajos reformas, kas ieviesta ar 2009. gada 5. marta Likumu Nr. 2009-258, gados, Francijas iestādes apņemas no 2010. līdz 2013. gadam iesniegt Komisijai:

(70)

Francijas Republika uzskata, ka tā savā paziņojumā nav ņēmusi vērā jaunās nodevas par reklāmu un elektroniskajiem sakariem. Lai arī šīs nodevas ir ieviestas ar to pašu normatīvo aktu, ar kuru ieviesa reformu, šīs nodevas neesot iekļautas paziņotā pasākuma darbības lokā.

(71)

Francijas Republika precizē, ka publiskie paziņojumi pirms likuma nobalsošanas, par ko ziņots procedūras uzsākšanas lēmumā un kas vēlāk bija pretrunā šā likuma noteikumiem, nav pietiekami, lai konstatētu Savienības tiesībās noteiktu tiešu saikni starp nodevām un atbalsta finansējumu. Francijas tiesībās šīs nodevas tiek iekasētas valsts kopīgajā budžetā, tās tiek izmantotas visu valsts izdevumu finansēšanā un atbilst budžeta universāluma un vienotības principiem, kas ir daļa no valsts finanšu konstitucionālo normu kopuma. Saskaņā ar 2001. gada 1. augusta konstitutīvā likuma par budžeta likumiem 36. pantu, tādu līdzekļu, kas iekasēti valsts labā, daļēja vai pilnīga piešķiršana juridiskai personai var izrietēt tikai no budžeta likuma noteikumiem, kas šajā gadījumā nepastāv.

(72)

Francijas Republika arī uzsver, ka nepastāv projekts, kura mērķis būtu izveidot saikni starp minētajām nodevām un France Télévisions finansēšanu. Francija precizē, ka, ja vajadzētu plānot režīma struktūras izmaiņas, Francijas iestādes sniegtu jaunu paziņojumu Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punkta noteikumiem.

(73)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkts nosaka, ka: “ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. Šie piemērošanas noteikumi ir izskatīti tālāk.

(74)

Budžeta dotācijas, uz ko attiecas šis paziņojums, tiks katru gadu ierakstītas finanšu likumā, kas nosaka Francijas valsts budžetu. Līdz ar to ir runa par atbalsta pasākumiem, kas tiek piešķirti no valsts līdzekļiem.

(75)

Budžeta dotācijas mehānisms, kas papildina valsts līdzekļus, kas tiek nodoti France Télévisions rīcībā, ir selektīvs, jo France Télévisions būs šo līdzekļu vienīgais saņēmējs. Darbībai paredzētā ikgadējā budžeta dotācija, kuras mērķis ir ļaut turpināt uzņēmuma darbību, pasargās uzņēmumu no komerciālo reklāmas ieņēmumu zaudēšanas, kas līdz šim daļēji finansēja uzņēmuma izdevumus un investīcijas. Tādējādi France Télévisions varēs sasniegt auditorijas daļu, ko tā nevarētu sasniegt bez šīs budžeta dotācijas. Līdz ar to uzņēmums saņem ekonomisku priekšrocību, ko tas nevarētu saņemt citā veidā, vai, ja runa ir par dotāciju – citos tirgus apstākļos, proti, apstākļos, kuros darbojas uzņēmuma privātie konkurenti.

(76)

Komisija atzīmē, ka Francijas Republika nav formulējusi piezīmes, kas apstrīdētu tās apsvērumus procedūras uzsākšanas lēmumā attiecībā uz to, ka plānotās dotācijas neatbilst Altmark judikatūrā izteiktajiem kritērijiem kopumā un līdz ar to sniedz ekonomiskas priekšrocības, kas klasificējamas kā valsts atbalsts (13). Komisija atzīmē arī, ka, neskarot turpmāko France Télévisions pārvaldības un rezultātu attīstību tuvākajos gados, pašlaik Francijas Revīzijas palātas ziņojums par France Télévisions – kas tika publicēts 2009. gada oktobrī pēc procedūras uzsākšanas lēmuma – pamato tās argumentāciju par to, ka ceturtais noteikums netiek pildīts.

(77)

Kopumā no iepriekšminētā izriet, ka budžeta dotācijas no Francijas valsts budžeta līdzekļiem tikai France Télévisions grupai sniegs šim uzņēmumam selektīvas ekonomiskas priekšrocības.

(78)

France Télévisions ir aktīvs uzņēmums tādu programmu veidošanā un pārraidē, ko tas komerciāli ekspluatē, proti, pārraidot reklāmas, par ko maksā reklāmdevēji, vai pārraidot savā programmā sponsorētus raidījumus, pārdodot savas pārraidīšanas tiesības vai pērkot šādas tiesības. Šīs komerciālās darbības notiek, konkurējot ar citiem telekanāliem, piemēram, TF1, M6, Canal + jo īpaši Francijā, kur, kā to norāda Francijas iestādes, France Télévisions grupa ir lielākā audiovizuālo pakalpojumu grupa. 2010. gadā France Télévisions tirgus daļai vajadzētu sasniegt aptuveni 10 %, kas to padara par trešo lielāko pakalpojumu sniedzēju Francijas tirgū.

(79)

Līdz brīdim, kad 2011. gada beigās tiks pārtraukta komerciālās reklāmas pārraidīšana, France Télévisions turpinās aktīvi darboties Francijas televīzijas komerciālās reklāmas tirgū un konkurēs ar citām raidorganizācijām, lai arī tam būs laika nišu ierobežojumi. Pat pēc 2011. gada France Télévisions varēs reklāmdevējiem piedāvāt savus pakalpojumus, lai pārraidītu reklāmas produktiem, kas tiek prezentēti ar vispārīgu nosaukumu, vai lai piedāvātu raidījumu sponsorēšanu, konkurējot ar citām Francijā aktīvām raidorganizācijām. Pat ja France Télévisions konkurenti būs pilnībā izmantojuši France Télévisions gandrīz pilnīgo atkāpšanos no reklāmas tirgus reformas dēļ, France Télévisions tomēr turpinās pastāvēt šajā tirgū. Apjomu un aizņemtās tirgus daļas ziņā attiecībā pret pastāvīgajiem konkurentiem salīdzinājumā ar 2007. gadu, pamatojoties uz France Télévisions reklāmas un sponsorēšanas ieņēmumu aplēsēm, ko ir iesniegušas Francijas iestādes, 2012. gadā France Télévisions vēl aizņems 3,3 % tirgus, bet TF1 un M6 aizņems attiecīgi aptuveni 50 % un 20 % tirgus.

(80)

France Télévisions varēs sasniegt auditorijas daļu, ko tā nevarētu sasniegt, ja tai nebūtu minētās budžeta dotācijas, kas savukārt var ietekmēt citu raidorganizāciju skatītāju reitingu un tātad ietekmēt arī citu raidorganizāciju komercdarbību tā, ka konkurences noteikumi tiek izkropļoti. Jebkurā gadījumā France Télévisions paliks tikpat aktīvs audiovizuālo autortiesību pirkšanas un pārdošanas tirgū kā svarīgs sarunu partneris, pateicoties minētajam atbalstam. Investīciju saglabāšana programmu sastādīšanai, ko nodrošina budžeta dotācijas, ietekmē arī to, cik lielā mērā France Télévisions var būt pārdevējs un pircējs šajā tirgū.

(81)

No iepriekšminētā izriet, ka budžeta dotācijas no Francijas valsts budžeta tikai France Télévisions grupai izkropļo vai vismaz draud izkropļot konkurenci, kas pastāv pārraižu komerciālās ekspluatācijas jomā Francijā un, zināmā mērā, arī citās dalībvalstīs, kur tiek pārraidītas France Télévisions programmas.

(82)

Audiovizuālo programmu un pārraides tiesību pārdošanas un pirkšanas tirgiem, kuros darbojas France Télévisions, piemīt starptautiska dimensija, pat ja pirkšana notiek ar teritoriālu ierobežojumu, kas parasti aptver vienu dalībvalsti. Turklāt France Télévisions programmas, kuru pārraidīšanu var nodrošināt, pateicoties valsts atbalstam, tiek uztvertas citās dalībvalstīs, piemēram, Beļģijā un Luksemburgā. Visbeidzot, France Télévisions pārraida arī programmas internetā, kas ir pieejams ārpus Francijas.

(83)

Šādos apstākļos plānotās budžeta dotācijas var kropļot konkurences apstākļus un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(84)

Ņemot vērā iepriekš teikto, budžeta dotācijas, ko Francijas Republika plāno piešķirt France Télévisions, ir valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē, un ir jāizskata to saderība ar iekšējo tirgu.

(85)

Līguma par Eiropas Savienības darbības 106. panta 2. punkts nosaka, ka “uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas Līgumos ietvertie noteikumi un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm.”

(86)

Savā paziņojumā par apraidi Komisija uzskaita principus, ko tā ievēro, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbības 107. pantu un 106. panta 2. punktu attiecībā uz sabiedrisku raidorganizāciju finansēšanu no valsts līdzekļiem. Šajā sakarā Komisijas izvērtējums attiecas uz šādiem diviem aspektiem:

(87)

Kā minēts iepriekš, Komisija savā lēmumā par procedūras uzsākšanu nav izteikusi šaubas tajā minēto iemeslu dēļ ne par sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma, kas France Télévisions jāpilda saskaņā ar oficiāliem normatīvajiem aktiem, definīcijas un pilnvaras adekvātumu, ne par ārējās kontroles pasākumu adekvātumu, ar kuriem kontrolē veidu, kā France Télévisions pilda tam uzdotos pienākumus, kas aprakstīti iepriekš. Komisija arī uzskata, ka 1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 grozītās redakcijas attiecīgie noteikumi (43.-11., 44., 48. un 53. pants) un to dekrētu un normatīvo aktu noteikumi, ar kuriem tiek piemērots likums, jo sevišķi, kas attiecas uz specifikācijām (2009. gada 23. jūnija Dekrēts Nr. 2009-796) un uz mērķu un līdzekļu līgumu, bija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanas noteikumiem par tādu atbalstu sabiedriskām raidorganizācijām izvērtēšanu, kas minēti paziņojumā par sabiedrisko apraidi.

(88)

Šis secinājums bija analogs secinājumiem, ko Komisija jau bija sniegusi par šo jautājumu, piemērojot tolaik piemērojamo paziņojumu, savos 2003. un 2005. gada lēmumos attiecībā uz France 2 un France 3 un 2008. un 2009. gada lēmumos attiecībā uz France Télévisions.

(89)

Tas nozīmē, ka pilnīgas skaidrības nolūkā ir jāizskata vispārīgie komentāri, ko sniegušas atsevišķas ieinteresētās personas, kuras mēģina apgalvot, ka sabiedrisko televīziju un to konkurentu veidotās programmas it kā esot līdzīgas, ko savukārt apstrīd citas ieinteresētās personas savos komentāros, bet šie komentāri nevar mainīt šo izvērtējumu.

(90)

Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību grozītā redakcija plaši, kvalitatīvi, bet precīzi definē France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevumus. Šim uzņēmumam ir jāmērķē uz plašu publiku un tā piedāvājumam jābūt diversificētam, lai tas atbilstu mērķim nodrošināt sabiedrības demokrātiskas, sociālas, pilsoniskas un kultūras vajadzības, ievērojot plurālismu. Tas, ka atsevišķiem konkurentiem to dalības Eiropas Raidorganizāciju apvienībā (EBU) dēļ ir pienākums ievērot apvienības statūtus, kā to norāda Francijas telekomunikāciju un elektronisko sakaru federācija (FFTCE), nerada šķērsli tam, ka pastāv sabiedriskā pakalpojuma specifiski pienākumi, kas ir precizēti Francijas Republikas normatīvajos aktos, kas, pretēji pienākumiem, kas izriet no dalības EBU, ir obligāti tikai France Télévisions.

(91)

Ciktāl tas ir faktiski nepieciešams, France Télévisions pienākumi ir precizēti specifikācijās un mērķu un līdzekļu līgumā un ir papildināti ar precīziem un kvantitatīviem rādītājiem, kas uzņēmumam ir jāsasniedz savā programmu piedāvājumā, kam savukārt nav pakļautas konkurējošās raidorganizācijas. Valsts līdzekļi, kas ir piešķirti France Télévisions, tiek piešķirti, lai sasniegtu mērķus un izpildītu sabiedriskā pakalpojuma pienākumus, kas vispārējas nozīmes nolūkā ir noteikti normatīvajos aktos, lai gan privātie līdzekļi, kas tiek piešķirti konkurējošām raidorganizācijām, tiek piešķirti tikai peļņas nolūkā. Tādu ierobežojumu pastāvēšana, kas ir reglamentējoši vai ko brīvi uzņēmušies operatori savā apraides darbībā, nenozīmē, ka pastāv nediferencēts piedāvājums starp valsts un privātām raidorganizācijām. Šie sabiedriskā pakalpojuma pienākumi, kas izriet no likuma, pretēji pienākumiem, kas izriet no dalības EBU, attiecībā uz to izpildi tiek pakļauti regulārām ārējām kontrolēm, jo sevišķi parlamentārām kontrolēm.

(92)

Turklāt Dramatisko autoru un komponistu biedrība (SACD) izceļ France Télévisions ciešās saistības radīt oriģinālus franču audiovizuālos un kinematogrāfijas autordarbus salīdzinājumā ar konkurentiem, kas ir pakļauti daudz mazākām saistībām. Protams, SACD novērojumi nepierāda un neilustrē iemeslus, kuru dēļ importēti ne-franču darbi, kas, iespējams, nāk no citām dalībvalstīm, būtu uzskatāmi par mazāk kvalitatīviem nekā tie, ko finansēs France Télévisions. Taču, atšķirībā no konkurentiem, šāds pienākums un saistības attiecībā uz oriģināldarbu radīšanu veicina un ir tieši saistītas ar Francijas sabiedrības sociālajām un kultūras vajadzībām, kas France Télévisions jāievēro, veidojot savas programmas, jo to nosaka uzņēmuma pienākums sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumu.

(93)

Ņemot vērā Francijas Republikas sniegto informāciju, šis pozitīvais vērtējums par France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma definīciju un kontroli ir jāizvērš tā, lai tas attiecas uz mehānismiem, kas tiek piemēroti jaunu svarīgu audiovizuālo pakalpojumu izveidei paziņojuma par apraidi izpratnē, kas tiek piemērots pēc šī procedūras uzsākšanas lēmuma. Šie pakalpojumi, kas izvērš pārraidīto programmu piedāvājumu citos veidos vai formātos, ir iekļauti France Télévisions specifikācijās un mērķu un līdzekļu līgumos, kuros ir precizēti likumā noteiktie vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes sabiedriska pakalpojuma uzdevumi. Šie dokumenti tiek pieņemti ar dekrētu, kā minēts iepriekš, lai uz jau paredzētajiem un turpmākajiem jaunajiem pakalpojumiem attiektos tās pašas specifiskās ikgadējās ex ante konsultāciju un ex post izpildes kontroles procedūras, kas attiecas uz minētajiem uzdevumiem.

(94)

Līdz ar to France Télévisions noteiktā sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma definīcija, kā arī ar to saistītie kontroles mehānismi atbilst paziņojumā par apraidi noteiktajiem noteikumiem un principiem, kas izriet no Savienības tiesu judikatūras.

(95)

Francijas Republikas paziņotajam finansējuma mehānismam, kurā ietilpst ikgadējā dotācija kompensācijai par reklāmas pārraidīšanas samazināšanu un pēc tam pārtraukšanu, ir jābūt ilgstošam un tāpēc jāpaliek spēkā arī pēc likumā noteiktā datuma, kad tiks pārtraukta reklāmas pārraidīšana, proti, pēc 2011. gada novembra.

(96)

Ikgadējais valsts finansējums sastāvēs no pabalsta, ko izmaksā no ieņēmumu par valsts radio un TV abonentmaksu daļas, ko agrāk sauca par TV abonentmaksu, un no ikgadējas dotācijas, kas paredzēta 2009. gada 5. marta Likumā Nr. 2009-258. Atbalstu, ko apstiprinājusi Komisija savā 2005. gada 20. aprīļa lēmumā un ko nemaina plānotais mehānisms, papildinās budžeta dotācija, kuras precīzs apjoms tiks noteikts katru gadu budžeta likumā kārtējam finanšu gadam. Savās piezīmēs Francijas Republika precizē, ka pirms katra finanšu gada paredzētās sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma neto izmaksas ļaus noteikt ex ante ikgadējās dotācijas summu.

(97)

Tieši tas arī izriet no indikatīvajām aplēsēm, ko sniegušas Francijas iestādes atbildē uz šaubām, ko Komisija izteikusi procedūras uzsākšanas lēmumā. Komisija norāda uz aptuvenību, ko Francijas iestādes piešķir biznesa plāna prognozēm, un uzskata, ka uzņēmumam, kam ir uzdots sabiedriskā pakalpojuma pienākums un kam tāpēc jāuzņemas izdevumu saistības uz vairākiem gadiem, būtu lietderīgi izmantot finanšu ietvaru, kas paredzēts mērķu un līdzekļu līguma papildlīgumā iekļautajā biznesa plānā. Tomēr uzrādītie indikatīvie kopējie valsts līdzekļi ir salīdzināmi, lai arī mazāki, ar šī pakalpojuma sniegšanas bruto izmaksām, kas prognozētas laikposmam no 2010. līdz 2012. gadam.

(98)

Ņemot vērā bruto izmaksu, kas ir mazāk mainīgas, nekā komercieņēmumi, kas ļauj noteikt neto izmaksas, relatīvo paredzamību, biznesa plāna indikatīvie skaitļi apstiprina a priori Francijas Republikas apgalvojumu par sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksu kritērija noteicošo raksturu, lai noteiktu turpmākās ikgadējās dotācijas lielumu. Tādējādi valsts piešķirtā finanšu kompensācija, ko ievieš ar 2009. gada 5. marta Likumu Nr. 2009-258, veidos apstiprināto budžeta dotāciju, nenosakot tās summu, attiecībā uz iespējamu prognozi, kādiem būtu jābūt ieņēmumiem no reklāmas, kas ir zaudēti reklāmas pārraidīšanas pārtraukšanas dēļ.

(99)

Šāda pieeja šķiet objektīvi pamatota. Atbalsta daudzgadīguma dēļ dotācijas summas noteikšana attiecībā pret to, kādi būtu bijuši ieņēmumi no reklāmas, ja reklāmas pārraidīšana netiku pārtraukta saskaņā ar likumu, piemēram, nosakot summu, pamatojoties uz to, kādi bija ieņēmumi pirms reformas paziņošanas un ieviešanas, to koriģējot atkarībā no televīzijas reklāmas tirgus attīstības, kļūtu arvien nepamatotāka. Ja dotācijas summa tiktu aprēķināta šādi attiecībā pret iedomātiem ieņēmumiem, sabiedriskā pakalpojuma bruto izmaksu lielāka samazināšana nekā paredzēts, kas izrietētu, piemēram, no turpmākas sinerģijas France Télévisions vienota uzņēmuma izveides gadījumā, varētu radīt risku, ka kompensācija no valsts līdzekļiem tiek pārmaksāta.

(100)

Veids, kā aprēķināt ikgadējo dotāciju attiecībā pret sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izmaksām, atņemot atlikušos neto komercieņēmumus, ir saskanīgs ar Francijas Republikas apņemšanos, kas tagad ir iekļauta Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību jaunās redakcijas 44. pantā un Dekrēta par finansiālajām attiecībām starp Francijas valsti un valsts audiovizuālā sektora organizācijām 2. pantā, lai France Télévisions piešķirtie valsts līdzekļi nepārsniedz uzņēmumam uzticēto sabiedriskā pakalpojuma pienākumu izpildes neto izmaksas. Kā atgādina Francijas iestādes, šī apņemšanās un iepriekšminētie noteikumi ir pilnībā piemērojami paziņotajai budžeta dotācijaii un ikgadējam valsts finanšu mehānismam, kas no šī brīža ir kļuvuši par tā neatņemamu sastāvdaļu.

(101)

Līdz ar to ikgadējās dotācijas aprēķināšanas metode attiecībā uz sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma neto izmaksām – no kurām tātad tiek atņemti atlikušie neto komercieņēmumi, ir jāuzskata par proporcionālu Komisijas paziņojuma par apraidi izpratnē.

(102)

Šajā sakarā atsevišķu ieinteresēto trešo personu pretējās piezīmes nevar apstrīdēt šo secinājumu:

(103)

Šajos komentāros, kas nav pamatoti attiecībā uz ikgadējo dotāciju summas noteikšanu ex ante, nav arī ņemta vērā ex post kontroles mehānismu pastāvēšana. Kā izklāstīts iepriekš, finanšu gada dotācijas summas ex ante noteikšanu budžeta likumā papildinās ex post kontroles mehānismi un, ja nepieciešams, kompensācijas pārmaksas atgūšana.

(104)

Paziņojums par apraidi paredz, ka dalībvalstīm ir jāizveido atbilstoši mehānismi, lai novērstu jebkādu kompensācijas pārmaksu, veicot regulāras kontroles par valsts līdzekļu izlietošanu. Paziņojumā minētās kontroles efektivitātei jāizriet no tās regularitātes, ko veic neatkarīga organizācija, un kontrole jāpapildina ar mehānismiem, kas ļauj atmaksāt kompensācijas iespējamu pārmaksu vai kas ļauj nākamajā taksācijas gadā piešķirt pareizu kompensāciju ar iespējamu rezervi, kas nepārsniedz 10 % no sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas izmaksām, vai atgūt iespējamas šķērssubsidēšanas līdzekļus.

(105)

1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 44. pantā precizēts, ka “valsts līdzekļi, kas piešķirti valsts audiovizuālā sektora organizācijām, lai kompensētu tām uzticētos sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākumus, nevar pārsniegt minēto pienākumu izpildes izmaksu summu”. Šis noteikums izriet no Francijas Republikas uzņemtajām saistībām speciāli iekļaut likumā principu par sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma kompensācijas nepārmaksu tās procedūras ietvaros, kas savukārt bija par pamatu Komisijas 2005. gada 20. aprīļa Lēmumam par saderību attiecībā uz tādu līdzekļu izmantošanu, kas iegūti no abonentmaksas (14).

(106)

2007. gada 15. maija Dekrēta Nr. 2007-958 par finansiālajām attiecībām starp Valsti un audiovizuālās saziņas valsts sektora organizācijām 2. pants ietver tādu pašu formulējumu kā 1986. gada 30. septembra likuma 53. pants, ņemot vērā “tiešos vai netiešos ieņēmumus no sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas uzdevuma”, un precizē, ka sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma izpildes izmaksas tiek aprēķinātas, veicot atsevišķu grāmatvedības uzskaiti. Dekrēta 3. pantā paredzēts, ka France Télévisions un tās meitas uzņēmumiem ir pienākums ievērot tirgus noteikumus attiecībā uz visām to komercdarbībām un ka kādai ārējai organizācijai ir jāsagatavo ikgadējs ziņojums par šī pienākuma izpildi, kas pēc tam tiek nodots atbildīgajam ministram, Nacionālajai Asamblejai un Senātam. Šis pēdējais noteikums ir arī minēts Francijas Republikas saistībās un Komisijas 2005. gada 20. aprīļa lēmumā, kas minēts 7. apsvērumā.

(107)

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa nosprieda, ka gan noteikumi par kompensācijas nepārmaksāšanas principu, gan kontrole un pārbaude par to, kā France Télévisions piemēro noteikumus savai komercdarbībai, atbilst Komisijas izteiktajām bažām procedūras laikā, kuru rezultāta tika pieņemts 2005. gada 20. aprīļa lēmums (15). Vispārējā tiesa (16) arī apstiprināja, ka ir lietderīgi veikt ex post kontroles par šo saistību ievērošanu.

(108)

Komisija saņēma un izskatīja ziņojumus par dekrēta 2. un 3. panta izpildi par 2007. un 2008. finanšu gadu (saskaņā ar dekrēta 3. pantu sagatavotos ziņojumus 2007. gadā sertificēja revidenti PriceWaterhouseCoopers un KPMG, bet 2008. gada ziņojumu – Cabinet Rise), kā arī 2. pantā paredzēto ziņojuma projektu par 2009. gadu. Pieejamajos ziņojumos secināts, ka France Télévisions grupai piešķirto valsts līdzekļu apjoms nav pārsniedzis uzņēmumam uzticētā sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildes neto izmaksas un ka France Télévisions ir ievērojis tirgus noteikumus visās savās komercdarbībās. Tātad tas izslēdz iespējamas šķērssubsīdijas starp komercdarbībām un sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas darbībām. Minētie ziņojumi norāda arī uz to, ka izmaksu un sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas līdzekļu grāmatvedības uzskaite dažādajos France Télévisions telekanālos ir iespējama ar pastāvošajiem grāmatvedības instrumentiem, pretēji tam, ko apgalvo M6.

(109)

Paziņotajai budžeta dotācijai tiks piemērota Dekrētā Nr. 2007-958 paredzētā valsts līdzekļu ex post kontroles procedūra. Kopš kontroles ieviešanas kopējie valsts līdzekļi, kas piešķirti France Télévisions, nav bijuši pietiekami, lai segtu sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildes neto izmaksas, līdz ar to jautājums par kompensācijas iespējamo pārmaksu nav bijis aktuāls. Kas attiecas uz vidējā termiņa izmaksu un ieņēmumu prognozēm, kas minētas biznesa plānā un attēlotas iepriekš redzamajā 1. tabulā, 2012. gadā ir paredzēts neliels pārpalikums, kas būtu jāpiešķir prioritārā kārtībā izdevumiem par audiovizuālo autordarbu radīšanu, ja šis pārpalikums faktiski apstiprināsies un ja tas nebūs nepieciešams 2010. un 2011. gada zaudējumu novēršanai.

(110)

Jebkurā gadījumā, lai saskaņotu esošo procedūru ar precizējumiem, ko ieviesa ar paziņojumu par apraidi tikai 2009. gadā, Francijas Republika apņemas grozīt 2007. gada 15. maija Dekrēta Nr. 2007-958 2. pantu tā, lai:

(111)

Tādējādi Francijas Republika būs izveidojusi atbilstošus mehānismus, lai veiktu regulāras un efektīvas kontroles par valsts līdzekļu izmantošanu, lai novērstu jebkādu kompensācijas pārmaksu vai šķērssubsīdijas, kā to paredz paziņojums par apraidi.

(112)

Ņemot vērā iepriekš minēto, iespējamie konkurences ierobežojumi, kas izriet no France Télévisions klātbūtnes komerciālajos tirgos, kur tā darbosies arī pēc reformas pilnīgas ieviešanas, tomēr būs visai nenozīmīgi. Šī klātbūtne visticamāk būs ļoti minimāla un tiek prognozēts, ka reforma, kaut vai tikai daļēji, novirzīs televīzijas reklāmas pieprasījumu France Télévisions konkurentiem.

(113)

Kā minēts septiņu televīzijas vai radio kanālu publiskā vēstulē, reformas turpināšana, līdz tā beigsies ar reklāmu pārraidīšanas pārtraukšanu France Télévisions telekanālos, “sniegs privātajiem medijiem tiem nepieciešamo izaugsmi”, bet reklāmas pārraidīšanas turpināšanās “radītu kaitīgas sekas visiem franču medijiem un būtiski mainītu iesaistīto pušu ekonomiskās perspektīvas.” (17)

(114)

Citos vārdos, France Télévisions daļējā atkāpšanās un akcenta likšana uzņēmuma ieņēmumu (komerciālu vai no valsts kā kompensāciju) struktūras līmenī uz tādu programmu pārraidīšanu, kas atbilst uzņēmuma vispārējās nozīmes uzdevumam, nesaņemot tiešu finansējumu par skatītāju auditoriju, mazina potenciālos konkurences ierobežojumus tajos konkurences tirgos, kur darbojas France Télévisions. Šī atkāpšanās rada iespēju, ka tirgū varētu ienākt jauni dalībnieki, kuru klātbūtne reklāmas tirgū pagaidām ir neliela, tādējādi panākot lielāku konkurences dinamiku nākotnē.

(115)

Ņemot vērā Francijas Republikas sniegto informāciju un uzņemtās saistības, izriet, ka valsts finansējuma mērķis būs ļaut France Télévisions segt neto izmaksas, kas radušās, pildot uzdotos pienākumus, un šis finansējums būs jāattiecina tikai uz minētajām izmaksām un to pakļaus ex post kontrolēm, kas atbilst piemērojamā paziņojuma par apraidi kritērijiem. Turklāt, tā kā France Télévisions samazinās savu klātbūtni konkurences tirgos, plānotais atbalsts neietekmēs tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm, tādējādi Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta noteikumi tiek ievēroti.

(116)

Turklāt Francijas Republika apņemas iesniegt Komisijai ikgadēju ziņojumu līdz 2013. gadam, kad valsts audiovizuālā sektora reformai ir jābūt pabeigtai, kas ļaus izsekot svarīgākajiem reformas ieviešanas aspektiem attiecībā uz valsts atbalsta noteikumiem, proti, ikgadējās kompensācijas un ex post kontroles mehānismiem, noteikumiem, ko France Télévisions piemēro savai komercdarbībai, France Télévisions vietas attīstībai šajā tirgū, kā arī mērķu un līdzekļu līguma ikgadējai izpildei.

(117)

Ņemot vērā reformas plašumu, reformas ieviestās France Télévisions sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma finansēšanas inovācijas, reformas ietekmi uz France Télévisions izmaksu un ieņēmumu attīstību un ietekmi uz to tirgu neskaidro ekonomisko nākotni, kas ietekmē France Télévisions un konkurentu komercieņēmumus, šī apņemšanās ļaus Komisijai pārbaudīt reformas ieviešanu un sekot tai līdzi, kā arī sekot līdzi Francijas Republikas uzņemtajām saistībām šīs procedūras ietvaros.

(118)

Savā procedūras uzsākšanas lēmumā Komisija izteica bažas par iespējamas tiešas saiknes pastāvēšanu starp ieņēmumiem no jaunajām nodevām par reklāmu un elektroniskajiem sakariem un ikgadējo dotāciju, kas tiks piešķirta France Télévisions, sākot ar 2010. gadu. Ja šāda saikne būtu, vajadzētu uzskatīt, ka šīs nodevas ir neatņemama atbalsta sastāvdaļa, un līdz ar to tās būtu jāpakļauj pārbaudei par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. Ja 2009. gadā šādas saiknes pastāvēšana tika izslēgta, ņemot vērā jo īpaši 2009. gada 5. marta Likuma Nr. 2009-258 par valsts audiovizuālo sektoru spēkā stāšanās un ieviešanas datumu, bažas joprojām bija par nākotni, ņemot vērā Francijas augstāko iestāžu sniegtos paziņojumus.

(119)

No Eiropas Savienības Tiesas judikatūras, kas apstiprināta ar 2008. gada 22. decembra spriedumu prejudiciālā lietā Régie Networks (C-333/07) (99. punkts), izriet, ka, “lai nodevu varētu uzskatīt par atbalsta pasākuma būtisku daļu, atbilstoši attiecīgam valsts tiesiskajam regulējumam jāpastāv ciešai saiknei starp attiecīgo nodevu un atbalstu tādā ziņā, ka nodevas ieņēmumi noteikti tiek izlietoti atbalsta finansēšanai un tieši ietekmē atbalsta lielumu un līdz ar to šī atbalsta saderīguma ar kopējo tirgu vērtējumu” (18). Tiesas noteiktie divi nosacījumi, proti, attiecīgs valsts tiesiskais regulējums un tieša ietekme uz atbalsta lielumu, tiek izskatīti tālāk.

(120)

Francijas tiesībās saskaņā ar 2001. gada 1. augusta konstitutīvā likuma par budžeta likumiem 36. pantu, tādu līdzekļu, kas iekasēti Francijas valsts labā, daļēja vai pilnīga piešķiršana juridiskai personai var izrietēt tikai no budžeta likuma noteikumiem. Tātad budžeta likumam būtu speciāli jāparedz, ka ar 2009. gada 5. marta Likumu Nr. 2009-258 ieviestās reklāmas un elektronisko sakaru nodevas ieņēmumi pilnībā vai daļēji tiks novirzīti France Télévisions finansēšanai. Pašreiz šāds noteikums nav pieņemts. Nākotnē Francijas Republika apņemas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punkta noteikumiem sniegt Komisijai jaunu paziņojumu par jebkurām iecerēm veikt izmaiņas atbalsta režīma struktūrā. Šādos apstākļos cieša saikne starp minēto atbalstu un jaunām nodevām atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam nav konstatēta Tiesas judikatūras izpratnē.

(121)

Turklāt ir redzams, ka noteicošais kritērijs, lai noteiktu ikgadējās budžeta dotācijas summu, ko pieskaita summai, ko paredzēts piešķirt no valsts radio un TV abonentmaksas ieņēmumiem, būs France Télévisions uzticētā sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma neto izmaksu summa, nevis no jaunajām nodevām iegūto ieņēmumu summa. Sabiedriskā pakalpojuma indikatīvās izmaksas ir un būs pakļautas ex ante prognozēm mērķu un līdzekļu līgumā atbilstoši 1986. gada 30. septembra Likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību grozītās redakcijas 53. pantam, budžeta likuma projektā paredzētās ikgadējās dotācijas lielumu noteiks atkarībā no prognozētajām neto izmaksām un būs jākonstatē atbilstība starp prognozēm un rezultātiem un, ja nepieciešams, summu koriģēs ex post ziņojuma ietvaros, ko paredz 2007. gada 15. maija Dekrēta Nr. 2007-958 par finansiālajām attiecībām starp Valsti un audiovizuālās saziņas valsts sektora organizācijām 2. pants. Tā kā izmaksas rodas neatkarīgi no līdzekļiem, kas iekasēti no nodevām, ieņēmumi no nodevām nevar tieši ietekmēt atbalsta summu. Turklāt nodevas likmes, ko sākotnēji paredzēja Francijas valdība, tika pazeminātas likuma galīgajā redakcijā, par ko nobalsoja Parlaments, izvairoties no tā, ka vienlaicīgi un proporcionāli samazinās dotācija, kas jāpiešķir France Télévisions.

(122)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar 2009. gada 5. marta Likumu Nr. 2009-258 ieviestās reklāmas un elektronisko sakaru nodevas nav atbalsta neatņemama sastāvdaļa, un līdz ar to tās nav jāiekļauj pārbaudē par atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu pretēji tam, kā uzskata atsevišķas ieinteresētās trešās personas, proti, ACT, FFTCE, Privāto kanālu asociācija, M6 un TF1.

(123)

Šis secinājums neskar minēto nodevu un to specifisko nosacījumu kā atsevišķu pasākumu saderīgumu ar Eiropas Savienības tiesībām, jo īpaši, kas attiecas uz elektronisko sakaru nodevu, attiecībā uz jautājumiem, kas izskatīti pārkāpuma procedūras Nr. 2009/5061 ietvaros attiecībā uz Direktīvu 2002/20/EK vai attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (19).

(124)

Komisija ņem vērā Francijas paziņojumu, ar ko tā izslēdz minētās nodevas no sava paziņojuma, uz ko attiecas šis lēmums.

(125)

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Komisija secina, ka ikgadējo budžeta dotāciju par labu France Télévisions, kas ieviesta kā minēts iepriekš, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punktam saskaņā ar piemērošanas principiem un noteikumiem, kas paredzēti sabiedriskās apraides sabiedriskajiem pakalpojumiem,