30.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/1

(1)

Regula (EEK) Nr. 1534/91 dod Komisijai tiesības ar regulu piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību (2) 101. panta 3. punktu dažām tādām nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām apdrošināšanas nozarē, kuru mērķis ir sadarbība attiecībā uz:

(2)

Atbilstoši Regulai (EEK) Nr. 1534/91 Komisija pieņēma 2003. gada 27. februāra Regulu (EK) Nr. 358/2003 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu dažām līgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām apdrošināšanas nozarē (3). Regula (EK) Nr. 358/2003 zaudē spēku 2010. gada 31. martā.

(3)

Regula (EK) Nr. 358/2003 nepiešķir atbrīvojumu no nolīgumiem attiecībā uz atlīdzības pieprasījumu nokārtošanu un paaugstinātas pakāpes risku reģistriem un informāciju par šiem riskiem. Komisija uzskatīja, ka tai nav pietiekamas pieredzes individuālu gadījumu izskatīšanā, lai izmantotu pilnvaras, kas šajās jomās tai piešķirtas ar Regulu (EEK) Nr. 1534/91. Šī situācija ir palikusi nemainīga. Kaut arī Regulā (EK) Nr. 358/2003 ir noteikts atbrīvojums apdrošināšanas polišu standarta noteikumu izveidei un drošības ierīču pārbaudei un akceptēšanai, šajā regulā tas nebūtu jāparedz, jo Komisijas pārskatā par Regulas (EK) Nr. 358/2003 darbību tika konstatēts, ka šādu nolīgumu iekļaušana īpašā, nozarei paredzētā grupu atbrīvojuma regulā vairs nav nepieciešama. Tā kā minētās divas nolīgumu kategorijas nav vienīgi apdrošināšanas nozarei raksturīgas un tā kā pārskats liecina, ka tās var radīt konkurences problēmas, ir lietderīgāk uz tām attiecināt pašnovērtējumu.

(4)

Pēc publiskas apspriešanās, kas tika uzsākta 2008. gada 17. aprīlī, Komisija 2009. gada 24. martā pieņēma Ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Regulas (EK) Nr. 358/2003 darbību (turpmāk “ziņojums”) (4). Ziņojumā un tam pievienotajā darba dokumentā (turpmāk “darba dokuments”) tika ierosināti provizoriski Regulas (EK) Nr. 358/2003 grozījumi. Komisija 2009. gada 2. jūnijā organizēja publisku sanāksmi, kurā piedalījās ieinteresētās personas, tostarp apdrošināšanas nozares, patērētāju organizāciju un valstu konkurences iestāžu pārstāvji un kurā izskatīja ziņojuma un darba dokumenta konstatējumus un priekšlikumus.

(5)

Šai regulai ir jānodrošina efektīva konkurences aizsardzība, vienlaikus dodot labumu patērētājiem un nodrošinot sabiedrībām pietiekamu tiesisko noteiktību. Tiecoties sasniegt šos mērķus, būtu jāņem vērā Komisijas uzkrātā pieredze šajā jomā un pirms šīs regulas pieņemšanas notikušo apspriešanos rezultāti.

(6)

Regula (EEK) Nr. 1534/91 paredz, ka Komisijai jāpieņem regula par atbrīvojumiem, lai noteiktu tās nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijas, uz kurām tā attiecas, norādītu ierobežojumus vai noteikumus, ko drīkst vai nedrīkst paredzēt nolīgumos, lēmumos un saskaņotajās darbībās, un norādītu tos noteikumus, kuri jāparedz nolīgumos, lēmumos un saskaņotajās darbībās, vai citus nosacījumus, kas ir jāpilda.

(7)

Tomēr ir lietderīgi turpināt Regulā (EK) Nr. 358/2003 izmantoto pieeju, pievēršoties to nolīgumu kategoriju noteikšanai, uz kuriem, nepārsniedzot noteiktu tirgus daļas apmēru, attiecas atbrīvojumi, kā arī noteikt ierobežojumus vai noteikumus, kuri nolīgumu saturā nedrīkst būt ietverti.

(8)

Ar šo regulu noteiktajā grupu atbrīvojuma jomā jāietver tikai tie nolīgumi, par kuriem var pietiekami droši uzskatīt, ka tie atbilst Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem. Lai ar regulu piemērotu Līguma 101. panta 3. punktu, nav jānosaka tie nolīgumi, uz kuriem varētu attiekties Līguma 101. panta 1. punkts. Vienlaikus nav prezumpcijas, ka nolīgumi, uz kuriem šī regula neattiecas, ietilpst Līguma 101. panta 1. punkta piemērošanas jomā, vai ka šie nolīgumi neatbilst Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem. Novērtējot atsevišķus nolīgumus saskaņā ar Līguma 101. panta 1. punktu, ir jāņem vērā vairāki faktori un jo īpaši tirgus struktūra konkrētajā tirgū.

(9)

Sadarbība apdrošināšanas sabiedrību vai sabiedrību apvienību starpā, apkopojot informāciju (tā var ietvert arī statistiskos aprēķinus), kas ļauj aprēķināt noteikta pagātnes riska apdrošināšanas vidējās izmaksas vai dzīvības apdrošināšanai – sagatavot mirstības koeficientu vai saslimšanas, nelaimes un invaliditātes gadījumu biežumu tabulas – dod iespēju uzlabot zināšanas par riskiem un palīdz atsevišķām sabiedrībām novērtēt riskus. Tas savukārt var atvieglot iekļūšanu tirgū un tādējādi dot labumu patērētājiem. Tas pats attiecas uz kopīgiem pētījumiem par tiem ārējiem apstākļiem, kas var ietekmēt atlīdzības pieprasījumu biežumu vai apjomu vai arī dažāda veida ieguldījumu ienesīgumu. Tomēr jānodrošina tas, ka uz šādu sadarbību atbrīvojumus attiecina tikai tiktāl, cik tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šos mērķus. Tādēļ ir lietderīgi īpaši paredzēt noteikumu, ka nolīgumi par komercprēmijām nav atbrīvoti. Komercprēmijas var būt mazākas nekā summas, kas norādītas attiecīgajos apkopojumos, tabulās vai pētījumu rezultātos, jo apdrošinātāji, lai samazinātu prēmijas, var izmantot ieņēmumus no ieguldījumiem. Turklāt attiecīgajiem apkopojumiem, tabulām vai pētījumiem jābūt nesaistošiem, un tie jāizmanto tikai atsauču nolūkos. Šai regulai nebūtu jāattiecas uz apmaiņu ar informāciju, kas nav nepieciešama šajā apsvērumā izklāstīto mērķu sasniegšanai.

(10)

Turklāt jo šaurākas ir kategorijas, kurās ir iedalīta statistika par noteikta riska apdrošināšanas izmaksām pagātnē, jo vairāk iespēju ir apdrošināšanas sabiedrībām diferencēt komercprēmijas, kad tās tiek aprēķinātas. Tādēļ ir lietderīgi risku pagātnes izmaksu kopīgiem apkopojumiem piešķirt atbrīvojumu ar nosacījumu, ka pieejamā statistika ir tik sīki izstrādāta un diferencēta, cik tas ir vajadzīgs aktuāraprēķiniem.

(11)

Turklāt pieeja kopīgiem apkopojumiem, tabulām un pētījumu rezultātiem ir vajadzīga gan apdrošināšanas sabiedrībām, kas darbojas konkrētajā ģeogrāfiskajā vai produktu tirgū, gan tām sabiedrībām, kuras apsver iespēju ieiet tādā tirgū. Tāpat pieeja šādiem apkopojumiem, tabulām un pētījumu rezultātiem var būt vērtīga patērētāju organizācijām vai klientu organizācijām. Apdrošināšanas sabiedrībām, kas vēl nedarbojas konkrētajā tirgū, un patērētāju vai klientu organizācijām ir jānodrošina pieeja šādiem apkopojumiem, tabulām un pētījumu rezultātiem, ievērojot saprātīgus, pieejamus un nediskriminējošus noteikumus salīdzinājumā ar apdrošināšanas sabiedrībām, kas jau darbojas minētajā tirgū. Šādi noteikumi, piemēram, var būt apdrošināšanas sabiedrības, kas vēl nav tirgū, apņemšanās sniegt statistikas informāciju par atlīdzības pieprasījumiem, ja tā ieietu tirgū, un var ietvert arī dalību to apdrošinātāju asociācijā, kas ir atbildīgi par apkopojumu sastādīšanu. Attiecībā uz pieejas nodrošināšanu patērētāju organizācijām un klientu organizācijām ir jābūt iespējai noteikt izņēmumu, pamatojoties uz sabiedrības drošības apsvērumiem, piemēram, ja informācija attiecas uz atomelektrostaciju drošības sistēmām vai plūdu novēršanas sistēmu trūkumiem.

(12)

Kopīgo apkopojumu, tabulu un pētījumu ticamība ir lielāka, ja palielina tās statistikas apjomu, kas ir to pamatā. Apdrošinātāji, kuriem ir lielas tirgus daļas, var iekšēji izveidot pietiekamu statistiku, lai varētu veikt uzticamus apkopojumus, bet tās sabiedrības, kurām pieder mazas tirgus daļas, šādu statistiku, iespējams, nevar izveidot, nemaz nerunājot par jaunienācējiem tirgū. Visu tirgū esošo apdrošinātāju, tostarp lielo apdrošinātāju, informācijas iekļaušana šādos kopīgos apkopojumos, tabulās un pētījumos, faktiski veicina konkurenci, palīdzot mazākiem apdrošinātājiem, un sekmē ieiešanu tirgū. Ņemot vērā apdrošināšanas nozares īpatnības, nav lietderīgi šādu kopīgu apkopojumu, tabulu un pētījumu atbrīvojumiem piemērot tirgus daļas sliekšņus.

(13)

Kopapdrošināšanas vai koppārapdrošināšanas apvienības konkrētos, ierobežotos apstākļos var būt vajadzīgas, lai ļautu apvienībā iesaistītajām sabiedrībām, veikt to risku apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, par kuriem tās var piedāvāt tikai nepietiekamu apdrošināšanas segumu, ja apvienības nav. Šādas apvienības parasti nerada konkurences ierobežojumus saskaņā ar Līguma 101. panta 1. punktu un tādējādi nav aizliegtas.

(14)

Kopapdrošināšanas vai koppārapdrošināšanas apvienības var ļaut apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem sniegt risku apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, pat ja apvienošana ir plašāka nekā tas nepieciešams, lai nodrošinātu šāda riska segumu. Tomēr šādas apvienības var radīt konkurences ierobežojumus, piemēram, apdrošināšanas polišu noteikumu un pat apdrošināšanas seguma un prēmiju apjoma standartizāciju. Tādēļ ir lietderīgi noteikt apstākļus, kādos šādas apvienības var izmantot atbrīvojumu.

(15)

Attiecībā uz pilnīgi jauniem riskiem nav iespējams iepriekš zināt, cik liela parakstīšanas kapacitāte ir nepieciešama riska segšanai, ne arī tas, vai divas vai vairākas apvienības varētu pastāvēt vienlaicīgi ar mērķi sniegt konkrēta veida apdrošināšanu. Tādēļ tādai apvienībai, kas piedāvā šādu jaunu risku apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, var uz noteiktu laika posmu piešķirt atbrīvojumu, nenosakot tirgus daļas slieksni. Trim gadiem vajadzētu būt pietiekami ilgam laika posmam, lai savāktu pietiekami daudz informācijas par atlīdzības pieprasījumu vēsturi un tādējādi novērtētu, vai ir vajadzība pēc apvienības.

(16)

Par jauniem riskiem jāuzskata riski, kas iepriekš nepastāvēja. Tomēr ārkārtējos apstākļos konkrēts risks var tikt uzskatīts par jaunu risku, ja objektīva analīze liecina, ka riska būtība ir mainījusies tik lielā mērā, ka iepriekš vairs nav iespējams zināt, cik liela parakstīšanas kapacitāte ir nepieciešama šāda riska segšana.

(17)

Attiecībā uz tādiem riskiem, kas nav jauni riski, kopapdrošināšanas un koppārapdrošināšanas apvienības, kuras ierobežo konkurenci, konkrētos, ierobežotos apstākļos var radīt priekšrocības, kas pamato atbrīvojumu saskaņā ar Līguma 101. panta 3. punktu, pat ja tās varētu aizstāt ar divām vai vairākām konkurējošām apdrošināšanas struktūrām. Tās, piemēram, var tajās iesaistītajām sabiedrībām ļaut iegūt vajadzīgo pieredzi attiecīgajā apdrošināšanas nozarē vai ļaut ietaupīt izmaksas vai samazināt komercprēmijas, veicot kopīgu pārapdrošināšanu ar izdevīgiem noteikumiem. Tomēr atbrīvojumu drīkst izmantot tikai tādi nolīgumi, kas neļauj iesaistītajām sabiedrībām likvidēt konkurenci attiecībā uz būtisku konkrēto produktu daļu. Patērētāji var efektīvi gūt labumu no apvienībām tikai tad, ja konkrētajos tirgos, kuros tās darbojas, pastāv pietiekama konkurence. Šis nosacījums jāuzskata par izpildītu, ja apvienības tirgus daļa nepārsniedz noteiktu slieksni, un tādējādi var uzskatīt, ka apvienība faktiski vai potenciāli konkurē ar sabiedrībām, kuras nav iesaistītas attiecīgajā apvienībā.

(18)

Tādējādi jebkurai šādai kopapdrošināšanas vai koppārapdrošināšanas apvienībai, kas ir pastāvējusi ilgāk nekā trīs gadus vai kas nav izveidota, lai segtu jaunu risku, atbrīvojums ar šo regulu būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka apvienībā iesaistīto sabiedrību kopējā tirgus daļa nepārsniedz noteiktus sliekšņus. Slieksnim kopapdrošināšanas apvienībām būtu jābūt mazākam, jo kopapdrošināšanas apvienības, iespējams, var noteikt vienotus apdrošināšanas polišu noteikumus un komercprēmijas. Lai novērtētu, vai apvienība atbilst tirgus daļas nosacījumam, jāsaskaita apvienībā iesaistīto sabiedrību kopējās tirgus daļas. Katras iesaistītās sabiedrības tirgus daļu aprēķina, pamatojoties tās kopējiem bruto ienākumiem no prēmijām, ko šī sabiedrība vienā un tajā pašā konkrētajā tirgū nopelna gan apvienības ietvaros, gan ārpus konkrētās apvienības. Tomēr šie atbrīvojumi jāpiemēro tikai tad, ja konkrētā apvienība atbilst papildu nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā un kas ir paredzēti, lai apvienībā iesaistīto sabiedrību starpā pēc iespējas samazinātu konkurences ierobežojumus. Šādos gadījumos būtu vajadzīga individuāla analīze, lai noteiktu, vai regulā paredzētie nosacījumi ir izpildīti.

(19)

Lai sekmētu nolīgumu noslēgšanu, daži no kuriem var būt saistīti ar būtiskiem ieguldījumu lēmumiem, jānosaka, ka šī regula ir spēkā septiņus gadus.

(20)

Komisija var atsaukt šīs regulas piemērošanu saskaņā ar 29. panta 1. punktu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (5), ja tā konstatē, ka konkrētā gadījumā nolīgums, uz kuru attiecas šajā regulā paredzētie atbrīvojumi, tomēr rada tādas sekas, kas nav saderīgas ar Līguma 101. panta 3. punktu.

(21)

Dalībvalstu konkurences iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 29. panta 2. punktu var atsaukt šīs regulas piemērošanu konkrētās dalībvalsts teritorijā vai tās daļā, ja tā konstatē, ka konkrētā gadījumā nolīgums, uz kuru attiecas šajā regulā paredzētie atbrīvojumi, tomēr rada tādas sekas, kas nav saderīgas ar Līguma 101. panta 3. punktu minētās dalībvalsts teritorijā vai tās daļā, kurai ir visas noteikta ģeogrāfiskā tirgus pazīmes.

(22)

Nosakot, vai šīs regulas piemērošana jāatsauc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 29. pantu, īpaši svarīga ir ar konkurenci nesaderīga ietekme, ko var izraisīt kopapdrošināšanas vai koppārapdrošināšanas apvienības un/vai tajā iesaistīto sabiedrību saites ar citām apvienībām un/vai tajās iesaistītajām sabiedrībām, kas darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū,

1)

“nolīgums” ir nolīgums, sabiedrību apvienības lēmums vai saskaņota darbība;

2)

“iesaistītās sabiedrības” ir sabiedrības, kas ir nolīguma puses, un to attiecīgās saistītās sabiedrības;

3)

“saistītās sabiedrības” ir:

4)

“kopapdrošināšanas apvienības” ir grupas, ko vai nu tieši, vai arī ar brokeru vai pilnvaroto pārstāvju palīdzību ir izveidojušas apdrošināšanas sabiedrības (izņemot ad hoc kopapdrošināšanas nolīgumus riska parakstīšanas tirgū, saskaņā ar kuriem galvenais apdrošinātājs sedz konkrēta riska noteiktu daļu, bet šā riska atlikušo daļu sedz citi apdrošinātāji, kurus pēc tam aicina segt šo atlikušo daļu) un kas:

5)

“koppārapdrošināšanas apvienības” ir grupas, ko apdrošināšanas sabiedrības ir izveidojušas vai nu tieši, vai arī ar brokera vai pilnvaroto pārstāvju palīdzību, iespējams, ar vienas vai vairāku pārapdrošināšanas sabiedrību palīdzību (izņemot ad hoc koppārapdrošināšanas nolīgumus riska parakstīšanas tirgū, saskaņā ar kuriem galvenais apdrošinātājs sedz konkrēta riska noteiktu daļu, bet šā riska atlikušo daļu sedz citi apdrošinātāji, kurus pēc tam aicina segt šo atlikušo daļu), lai:

6)

“jauni riski” ir:

7)

“komercprēmija” ir cena, ko maksā apdrošināšanas polises pircējs.

a)

kopīgu tādas informācijas apkopošanu un izplatīšanu, kas nepieciešama:

b)

kopīgi veiktajiem pētījumiem par vispārēju ārēju apstākļu iespējamo ietekmi uz ieinteresētajām sabiedrībām, ja šo pētījumu priekšmets ir vai nu atlīdzības pieprasījumu biežums vai apjoms nākotnē attiecībā uz konkrētu risku vai riska kategoriju, vai arī dažādu ieguldījumu veidu ienesīgums (turpmāk “pētījumi”), un šādu pētījumu rezultātu izplatīšanu.

a)

ir pamatoti uz datu apkopojumu, kas ir sadalīts pa vairākiem riska gadiem, kuri ir izvēlēti kā pārskata periods, kas attiecas uz pietiekami daudziem vienādiem vai salīdzināmiem riskiem, lai izveidotu pamatu, kuru var statistiski apstrādāt un no kura var iegūt skaitļus attiecībā uz sekojošo, cita starpā:

b)

iekļauj tik sīku pieejamās statistikas sadalījumu, cik tas ir vajadzīgs aktuāraprēķiniem;

c)

nekādā veidā neiekļauj neparedzētus izdevumus, ienākumus, kas gūti no rezervēm, administratīvās vai tirdzniecības izmaksas, fiskālās vai parafiskālās iemaksas, un neņem vērā ne ieņēmumus no ieguldījumiem, ne sagaidāmo peļņu.

a)

neidentificē attiecīgās apdrošināšanas sabiedrības vai apdrošinātos;

b)

kad tie ir apkopoti un izplatīti, tie ietver paziņojumu, ka ir nesaistoši;

c)

nesatur nekādas norādes uz komercprēmiju apmēru;

d)

ar saprātīgiem, pieejamiem un nediskriminējošiem noteikumiem ir pieejami visām apdrošināšanas sabiedrībām, kas lūdz to kopiju, tostarp apdrošināšanas sabiedrībām, kuras nedarbojas tajā ģeogrāfiskajā vai produktu tirgū, uz kuru šie apkopojumi, tabulas vai pētījumu rezultāti attiecas;

e)

izņemot gadījumus, kuros neizpaušana ir objektīvi attaisnojama ar sabiedrības drošības apsvērumiem, ar saprātīgiem, pieejamiem un nediskriminējošiem noteikumiem ir pieejami patērētāju organizācijām vai klientu organizācijām, kas ar konkrētu un precīzu formulējumu lūdz piekļuvi tiem ar pienācīgi pamatotu iemeslu.

a)

kopapdrošināšanas apvienību gadījumā – 20 % no jebkura konkrētā tirgus;

b)

koppārapdrošināšanas apvienību gadījumā – 25 % no jebkura konkrētā tirgus.

a)

iesaistītās sabiedrības tirgus daļu attiecīgajā apvienībā;

b)

iesaistītās sabiedrības tirgus daļu citā apvienībā, kura darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū kā attiecīgā apvienība un kurā iesaistītā sabiedrība ir dalībniece; un

c)

iesaistītās sabiedrības tirgus daļu ārpus apvienībām tajā pašā konkrētajā tirgū, kurā darbojas attiecīgā apvienība.

a)

tirgus daļu aprēķina, pamatojoties uz bruto ienākumiem no prēmijām; ja dati par bruto ienākumiem no prēmijām nav pieejami, attiecīgās sabiedrības tirgus daļas noteikšanai var izmantot aplēses, kas balstītas uz citu ticamu tirgus informāciju, tostarp sniegto apdrošināšanas segumu vai apdrošinātā riska vērtību;

b)

tirgus daļu aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējā kalendārā gada datiem.

a)

katrai iesaistītajai sabiedrībai, par to savlaicīgi paziņojot, ir tiesības izstāties no apvienības, nesaņemot par to nekādas sankcijas;

b)

apvienības noteikumi nevienai apvienībā iesaistītajai sabiedrībai neuzliek par pienākumu apdrošināt vai pārapdrošināt ar apvienības starpniecību un nevienai apvienībā iesaistītajai sabiedrībai neliedz ārpus apvienības pilnībā vai daļēji apdrošināt vai pārapdrošināt jebkādu riska veidu, ko apdrošina šī apvienība;

c)

apvienības noteikumi neierobežo apvienības vai tajā iesaistītās sabiedrības, apdrošinot vai pārapdrošinot tikai tos riskus, kas atrodas kādā konkrētā Savienības ģeogrāfiskajā daļā;

d)

nolīgums neierobežo produkciju vai pārdošanu;

e)

ar nolīgumu nesadala tirgus vai klientus; un

f)

koppārapdrošināšanas apvienībā iesaistītās sabiedrības nevienojas par komercprēmijām, kuras tie iekasē par tiešo apdrošināšanu.