“I”

:

tādu no dalībvalsts sūtītu tūlītējai nokaušanai paredzētu dzīvu dzīvnieku vai nobarošanai paredzētu dzīvu liellopu tranzītam caur trešās valsts teritoriju, kuru galamērķis ir cita dalībvalstis un kurus pārvadā kravas automašīnās, kas aizzīmogotas ar numurētu plombu.

Plombas numurs jānorāda veterinārajā sertifikātā, kas izsniegts saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK (6) F pielikumā norādīto paraugu liellopu kaušanai un nobarošanai un saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK (7) E pielikuma I paraugu aitu un kazu kaušanai.

Turklāt, ierodoties iebraukšanai Savienības teritorijā paredzētajā robežkontroles punktā, plombai jābūt neskartai un plombas numuram jābūt ievadītam Savienības vienotajā datorizētajā veterinārās nozares sistēmā (TRACES).

Kompetentā veterinārā iestāde Savienības izbraukšanas punktā pirms sūtījuma tranzīta caur vienu vai vairākām trešām valstīm apliecību apzīmogo ar šādu uzrakstu: “VIENĪGI TRANZĪTAM STARP DAŽĀDĀM EIROPAS SAVIENĪBAS DAĻĀM CAUR BIJUŠO DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKU/MELNKALNI/SERBIJU (8)  (9)”.

Nobarošanai paredzētie liellopi jātransportē tieši uz galamērķa kompetentās veterinārās iestādes norādīto galamērķa saimniecību. Šos dzīvniekus nedrīkst pārvietot no minētās saimniecības, ja vien tos nav paredzēts nekavējoties nokaut.

“II”

:

teritorija atzīta par tādu, kam ir no tuberkulozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvu dzīvnieku eksportam uz Savienību, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu BOV-X.

“III”

:

teritorija atzīta par tādu, kam ir no brucelozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvu dzīvnieku eksportam uz Savienību, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu BOV-X.

“IVa”

:

teritorija atzīta par tādu, kam ir no govju enzootiskās leikozes (GEL) oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvu dzīvnieku eksportam uz Sabienību, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu BOV-X.

“IVb”

:

teritorija ar apstiprinātām saimniecībām atzīta par tādu, kam ir no govju enzootiskās leikozes (GEL) oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvu dzīvnieku eksportam uz Savienību, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu BOV-X.

“V”

:

teritorija atzīta par tādu, kam ir no brucelozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvu dzīvnieku eksportam uz Savienību, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu OVI-X.

“VI”

:

ģeogrāfiskie ierobežojumi.

“VII”

:

teritorija atzīta par tādu, kam ir no tuberkulozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvu dzīvnieku eksportam uz Savienību, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu RUM.

“VIII”

:

teritorija atzīta par tādu, kam ir no brucelozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvu dzīvnieku eksportam uz Savienību, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu RUM.

“IX”

:

teritorija atzīta par tādu, kam ir no Aujeski slimības oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvu dzīvnieku eksportam uz Savienību, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu POR-X.

“BOV-X”

:

veterinārā sertifikāta paraugs mājas liellopiem (tostarp “Bubalus” un “Bison” sugu dzīvniekiem un to krustojumiem), kuri pēc ievešanas paredzēti vaislai un/vai audzēšanai.

“BOV-Y”

:

veterinārā sertifikāta paraugs mājas liellopiem (tostarp “Bubalus” un “Bison” sugu dzīvniekiem un to krustojumiem), kuri pēc ievešanas paredzēti tūlītējai nokaušanai.

“OVI-X”

:

veterinārā sertifikāta paraugs mājas aitām (“Ovis aries”) un mājas kazām (“Capra hircus”), kuras pēc ievešanas paredzētas vaislai un/vai audzēšanai.

“OVI-Y”

:

veterinārā sertifikāta paraugs mājas aitām (“Ovis aries”) un mājas kazām (“Capra hircus”), kuras pēc ievešanas paredzētas tūlītējai nokaušanai.

“POR-X”

:

veterinārā sertifikāta paraugs mājas cūkām (“Sus scrofa”), kuras pēc ievešanas paredzētas vaislai un/vai audzēšanai.

“POR-Y”

:

veterinārā sertifikāta paraugs mājas cūkām (“Sus scrofa”), kuras pēc ievešanas paredzētas tūlītējai nokaušanai.

“RUM”

:

veterinārā sertifikāta paraugs “Artiodactyla” kārtas dzīvniekiem (izņemot liellopus (tostarp “Bubalus” un “Bison” sugu dzīvniekus un to krustojumus), “Ovis aries”, “Capra hircus”, “Suidae” un “Tayassuidae”), kā arī “Rhinocerotidae” un “Elephantidae” dzimtas dzīvniekiem.

“SUI”

:

veterinārā sertifikāta paraugs savvaļā augušiem cūku dzimtas dzīvniekiem, kā arī “Tayassuidae” un “Tapiridae” dzimtas dzīvniekiem.

“CAM”

:

īpaša apliecinājuma paraugs no Senpjēras un Mikelonas importētiem dzīvniekiem saskaņā ar I pielikuma 7. daļā izklāstītajiem noteikumiem.

“A”

:

garantijas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža un epizootiskās hemorāģiskās slimības testiem dzīvniekiem, kas sertificēti saskaņā ar sertifikātu paraugiem BOV-X (II.2.8. B punkts), OVI-X (II.2.6. D punkts) un RUM (II.2.6 punkts).

“B”

:

garantijas attiecībā uz cūku vezikulārās slimības un klasiskā cūku mēra testiem dzīvniekiem, kas sertificēti saskaņā ar sertifikātu paraugiem POR-X (II.2.4 B punkts) un SUI (II.2.4. B punkts).

“C”

:

garantijas attiecībā uz brucelozes testu dzīvniekiem, kas sertificēti saskaņā ar sertifikātu paraugiem POR-X (II.2.4. C punkts) un SUI (II.2.4. C punkts).

I.

Tiem jābūt valsts pilnvarota veterinārārsta pārraudzībā.

II.

Katram no tiem jāatrodas tādas teritorijas centrā, kuras diametrs ir vismaz 20 km un kurā saskaņā ar oficiāliem konstatējumiem vismaz 30 dienas, pirms tos izmanto kā apstiprinātus savākšanas centrus, nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma.

III.

Katru reizi, pirms tos izmanto kā apstiprinātus savākšanas centrus, tie ir jāiztīra un jādezinficē ar eksportētājvalstī oficiāli atļautiem dezinfekcijas līdzekļiem, kas ir derīgi mutes un nagu sērgas kontrolei.

IV.

Ņemot vērā dzīvnieku skaitu, ko centri spēj uzņemt, tiem jābūt:

V.

Kad centrs darbojas, tajā jābūt pietiekamam skaitam veterinārārstu visu 5. daļā minēto pienākumu izpildei.

VI.

Tajos jāpieņem tikai tādi dzīvnieki, kas ir individuāli identificēti, lai garantētu izsekojamību. Šajā nolūkā centra īpašniekam vai par centru atbildīgajai personai jānodrošina, ka uzņemtie dzīvnieki ir pareizi identificēti un tiem ir attiecīgajām sugām un kategorijām paredzētie veselības dokumenti vai sertifikāti.

Turklāt savākšanas centra īpašniekam vai par centru atbildīgajai personai reģistrā vai datu bāzē jāieraksta īpašnieka vārds, dzīvnieku izcelsme, ievešanas un izvešanas datums, dzīvnieku identifikācijas numurs vai izcelsmes ganāmpulka reģistrācijas numurs un galamērķa saimniecība, pārvadātāja reģistrācijas numurs un tā kravas furgona reģistrācijas numurs, kas dzīvniekus atveda vai aizveda no minētā savākšanas centra, kā arī jāsaglabā šī informācija vismaz 3 gadus.

VII.

Visiem dzīvniekiem, kurus ved caur savākšanas centru, jāatbilst veselības nosacījumiem, kas noteikti attiecīgās dzīvnieku kategorijas ievešanai Savienībā.

VIII.

Savienībā ievedamie dzīvnieki, kurus ved caur savākšanas centru, sešu dienu laikā pēc to ierašanās savākšanas centrā ir jāiekrauj un jānosūta tieši uz eksportētājvalsts robežu:

IX.

Ja nosacījumi dzīvnieku eksportēšanai uz Savienību paredz veikt testu noteiktā laika posmā pirms to iekraušanas, tad šajā laika posmā jāiekļauj savākšanas laiks līdz pat sešām dienām pēc dzīvnieku ierašanās apstiprinātajā savākšanas centrā.

X.

Eksportētājai trešai valstij jāizraugās centri, kas ir apstiprināti attiecībā uz vaislai un audzēšanai paredzētiem dzīvniekiem, un tie centri, kas ir apstiprināti attiecībā uz kaušanai paredzētiem dzīvniekiem, un jāpaziņo Komisijai un dalībvalstu kompetentajām centrālajām iestādēm šo centru nosaukumi un adreses. Minētā informācija ir regulāri jāatjaunina.

XI.

Eksportētājai trešai valstij jānosaka apstiprināto savākšanas centru oficiālas uzraudzības procedūra un jānodrošina šīs uzraudzības veikšana.

XII.

Trešās valsts kompetentajai iestādei regulāri jākontrolē apstiprinātie savākšanas centri, lai pārbaudītu, vai I.-XI. punktā minētās apstiprināšanas prasības joprojām tiek ievērotas.

Ja šajās pārbaudēs atklājas, ka minētie nosacījumi vairs netiek ievēroti, centra apstiprinājums ir jāaptur. Apstiprinājumu drīkst atjaunot tikai tad, kad trešās valsts kompetentā iestāde ir pārliecinājusies par centra pilnīgu atbilstību I.-XI. punktā minētajiem nosacījumiem.

1.

Atbilstošas ELISA mikrotitra plāksnes.

2.

Antigēns: piegādā kā šūnu ekstrakcijas koncentrātu, kas sagatavots, kā aprakstīts turpmāk, un ko uzglabā vai nu –20 °C, vai –70 °C.

3.

Bloķējošais buferšķīdums: fosfāta buferšķīdums (PBS), kas satur 0,3 % BTV negatīvu pieaugušu liellopu serumu, 0,1 % (V/V) Tween-20 (piegādā kā polioksietilēna sorbitāna monolaurāta sīrupu) PBS.

4.

Monoklonāla antiviela: 3-17-A3 (piegādā kā hibridomas audu kultūras centrifugātu) pret grupas specifisko polipeptīdu VP7, uzglabā –20 °C temperatūrā vai liofilizētā veidā un pirms lietošanas atšķaida 1/100 ar bloķējošo buferšķīdumu.

5.

Konjugāts: trušu pretpeļu globulīns (adsorbēts un eluēts), kas konjugēts pret mārrutku peroksidāzi un glabāts tumsā 4 °C temperatūrā.

6.

Hromogēns un substrāts: ortofenilēndiamīns (OPD-hromogēns) ar galīgo koncentrāciju 0,4 mg/ml sterilā destilētā ūdenī. Ūdeņraža peroksīds (30 % m/V substrāts) 0,05 % V/V, ko pievieno tieši pirms lietošanas (5 μl H2O2 uz 10 ml OPD). (Ar OPD darbojas uzmanīgi, valkā gumijas cimdus, jo pastāv aizdomas par mutagenitāti.)

7.

Vienmolāra sērskābe: 26,6 ml skābes pievienoti 473,4 mililitriem destilēta ūdens. (Jāatceras, ka skābi vienmēr pievieno ūdenim, bet ūdeni nekad nepievieno skābei.)

8.

Orbitālais kratītājs.

9.

ELISA plates nolasītājs (testu var nolasīt vizuāli).

Konjugāta kontrole (Cc)

:

1A un 1B iedobes ir tukšā parauga pārbaude, ko veido BTV antigēns un konjugāts. To var izmantot tukšā parauga pārbaudei ELISA nolasītājā.

Mab kontrole (Cm)

:

1. un 2. ailes G un H rinda ir monoklonālās antivielas kontrole un tajā ietilpst BTV antigēns, monoklonālā antiviela un konjugāts. Šīs iedobes reprezentē maksimālo iekrāsošanos. Šīs kontroles vidējais optiskā blīvuma nolasījumu lielums ir inhibīcijas vērtība 0 %.

Pozitīvā kontrole (C++, C+)

:

1. un 2. ailes C-D-E-F rinda. Šajās iedobēs ir BTV antigēns, attiecīgi BTV izteikti un vāji pozitīvais imūnserums, Mab un konjugāts.

Negatīva kontrole (C–)

:

2A un 2B iedobe ir negatīvā kontrole, kurā ir BTV antigēns, BTV negatīvais imūnserums, Mab un konjugāts.

Testa serumi

:

plašos seroloģiskajos pētījumos un ātrajā skrīningā serumus drīkst testēt vienā atšķaidījumā — 1:5 (1. papildinājums). Citos gadījumos 10 serumus drīkst testēt atšķaidījumu diapazonā no 1:5 līdz 1:640 (2. papildinājums). Tas dos dažas norādes par antivielu titru testa serumā.

1.

BTV antigēnu atšķaida PBS līdz iepriekš titrētai koncentrācijai, īsu laiku apstrādā ar ultraskaņu, lai disperģētu saķepušus vīrusus (ja nav ultraskaņas aparatūras, tad enerģiski pipetē), un pievieno 50 μl visās ELISA plates iedobēs. Viegli uzsit plates malām, lai disperģētu antigēnu.

2.

Inkubē orbitālajā kratītājā 60 minūtes 37 °C temperatūrā. Plates trīs reizes skalo ar nesterilu PBS, uzpludinot un iztukšojot iedobes, un nosusina ar filtrpapīru.

3.

Kontroliedobes: pievieno Cc iedobēs 100 μl bloķējošā buferšķīduma. Pievieno 50 μl pozitīvās un negatīvās kontroles seruma atšķaidījumā 1:5 (10 μl seruma +40 μl bloķējošā buferšķīduma) attiecīgajās iedobēs C–, C + un C++. Mab kontroles iedobēs pievieno 50 μl bloķējošā buferšķīduma.

Kontroltitrēšanas metode: katra testa seruma 1:5 atšķaidījumu bloķējošā buferšķīdumā pievieno 3.-12. ailes dubultajām iedobēm (10 μl seruma +40 μl bloķējošā buferšķīduma),

vai arī

seruma titrēšanas metode: sagatavo katra testa parauga divkārša atšķaidījuma virknes (no 1:5 līdz 1:640) bloķējošā buferšķīdumā atsevišķu aiļu (no 3. līdz 12. ailei) astoņās iedobēs.

4.

Uzreiz pēc testa serumu pievienošanas, Mab atšķaida 1:100 bloķējošajā buferšķīdumā un pievieno 50 μl visās plates iedobēs, izņemot tukšā parauga kontroli.

5.

Inkubē orbitālajā kratītājā 60 minūtes 37 °C temperatūrā. Trīs reizes skalo ar PBS un nosusina.

6.

Trušu pretpeļu koncentrātu atšķaida līdz 1/5000 bloķējošajā buferšķīdumā un visās plates iedobēs pievieno 50 μl.

7.

Inkubē orbitālajā kratītājā 60 minūtes 37 °C temperatūrā. Trīs reizes skalo ar PBS un nosusina.

8.

Atkausē o-fenilēndiamīna dihidrohlorīdu (OPD) un tieši pirms izmantošanas katriem 10 ml OPD pievieno 5 μl 30 % ūdeņraža peroksīda. Visām plates iedobēm pievieno 50 μl. Ļauj krāsai attīstīties apmēram 10 minūtes un aptur reakciju ar 1 molāru sērskābi (50 μl uz iedobi). Krāsai jāattīstās Mab kontroles iedobēs un tajās iedobēs, kur ir serumi, kas nesatur antivielas pret BTV.

9.

Plates pārbauda un reģistrē vai nu vizuāli, vai arī ar spektrofotometriskā nolasītāja palīdzību.

1.

Skalo 40–60 Rū kolbas, kurās ir konfluentas BHK-21 šūnas, trīs reizes ar Īgla barotni, kas nesatur serumu, un veic šajā barotnē inficēšanu ar infekciozā katarālā drudža vīrusa 1. serotipu.

2.

Inkubē 37 °C temperatūrā un katru dienu pārbauda attiecībā uz citopātisko efektu (CPE).

3.

Kad CPE ir vērojams 90 %–100 % katras Rū kolbas šūnu kārtiņai, vīrusu ievāc, nokratot visas šūnas, kas vēl pielipušas stiklam.

4.

Centrifugē ar 2 000–3 000 apgriezieniem minūtē, lai granulētu šūnas.

5.

Nolej centrifugātu un atkārtoti suspendē šūnas apmēram 30 ml PBS, kas satur 1 % Sarkosyl un 2 ml fenilmetilsulfonilfluorīda (līzes buferšķīdums). Tas var likt šūnām veidot gelu un, lai mazinātu šo efektu, var pievienot vairāk līzes buferšķīduma. (NB! Fenilmetilsulfonilfluorīds ir kaitīgs — jārīkojas ārkārtīgi piesardzīgi.)

6.

Šūnas uz 60 sekundēm atdala, izmantojot ultraskaņas zondi 30 mikronu amplitūdā.

7.

Centrifugē 10 minūtes ar 10 000 apgriezieniem minūtē.

8.

Centrifugātu uzglabā +4 °C temperatūrā, un atlikušo šūnu granulātu atkārtoti suspendē 10–20 ml līzes buferšķīdumā.

9.

Apstrādā ar ultraskaņu un dzidrina, katrā posmā uzglabājot centrifugātu; kopumā to veic trīs reizes.

10.

Centrifugātus sakrāj un centrifugē 120 minūtes +4 °C temperatūrā ar 24 000 apgriezieniem minūtē caur 5 ml 40 % saharozes spilvena (m/V PBS), izmantojot 30 ml Bekmaņa centrifūgas mēģenes un SW 28 rotoru.

11.

Nolej centrifugātu, rūpīgi izžāvē mēģenes un atkārtoti suspendē granulu PBS, iedarbojoties ar ultraskaņu. Antigēnu uzglabā alikvotās daļās –20 °C temperatūrā.

1.

Atšķaidītu 1:20 BTV antigēnu titrē fosfāta buferšķīdumā (PBS) visā mikrotitrēšanas platē divkāršas atšķaidīšanas sērijās (50 μl/iedobe), izmantojot daudzkanālu pipeti.

2.

Orbitālajā kratītājā inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā.

3.

Plates trīs reizes skalo ar PBS.

4.

Katrai iedobei mikrotitrēšanas platē pievieno 50 μl monoklonālās antivielas 3-17-A3 (atšķaidīta 1/100).

5.

Orbitālajā kratītājā inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā.

6.

Plates trīs reizes skalo ar PBS.

7.

Katrai iedobei mikrotitrēšanas platē pievieno 50 μl trušu pretpeļu globulīna, kas konjugēts attiecībā pret mārrutku peroksidāzi, kura izšķīdināta līdz iepriekš titrētai optimālai koncentrācijai.

8.

Orbitālajā kratītājā inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā.

9.

Pievieno substrātu un hromogēnu, kā aprakstīts iepriekš. Reakciju aptur pēc 10 minūtēm, pievienojot vienmolāro sērskābi (50 μl/iedobe).

Procedūra

:

Vismaz 3,0 mm dziļā Petrī trauciņā ielej 1 % agarozi, kas sagatavota borāta vai nātrija barbitāla buferšķīdumā ar 8,5–9,0 pH līmeni. Agarā izgriež paraugu septiņām mitrumu nesaturošām iedobēm, kur katras iedobes diametrs ir 5,0 mm. Paraugu veido viena centrālā iedobe un sešas iedobes 3 cm rādiusa lokā ap to. Centrālo iedobi piepilda ar standarta antigēnu. Parauga 2., 4. un 6. perifēro iedobi piepilda ar zināmu pozitīvu serumu, bet 1., 3. un 5. iedobi piepilda ar testa serumiem. Sistēmas inkubācija noslēgtā mitrā kamerā istabas temperatūrā ilgst līdz 72 stundām.

Interpretācija

:

Testa serums ir pozitīvs, ja tas izveido specifisku precipitācijas līniju ar antigēnu un pilnīgu identitātes līniju ar kontroles serumu. Testa serums ir negatīvs, ja tas neveido specifisku precipitācijas līniju ar antigēnu un neizliec kontroles seruma līniju. Petrī trauciņi ir jāpārbauda pret tumšu fonu un netiešā apgaismojumā.

Procedūra

:

Vismaz 3,0 mm dziļā Petrī trauciņā ielej 1 % agarozi, kas sagatavota borāta vai nātrija barbitāla buferšķīdumā ar 8,5–9,0 pH līmeni. Agarā izgriež paraugu septiņām mitrumu nesaturošām iedobēm, kur katras iedobes diametrs ir 5,0 mm. Paraugu veido viena centrālā iedobe un sešas iedobes 3 cm rādiusa lokā ap to. Centrālo iedobi piepilda ar standarta antigēnu. Parauga 2., 4. un 6. perifēro iedobi piepilda ar zināmu pozitīvu serumu, bet 1., 3. un 5. iedobi piepilda ar testa serumiem. Sistēmas inkubācija noslēgtā mitrā kamerā istabas temperatūrā ilgst līdz 72 stundām.

Interpretācija

:

Testa serums ir pozitīvs, ja tas izveido specifisku precipitācijas līniju ar antigēnu un pilnīgu identitātes līniju ar kontroles serumu. Testa serums ir negatīvs, ja tas neveido specifisku precipitācijas līniju ar antigēnu un neizliec kontroles seruma līniju. Petrī trauciņi ir jāpārbauda pret tumšu fonu un netiešā apgaismojumā.

Serums

:

Visus serumus pirms lietošanas termiski inaktivē 30 minūtes 56 °C temperatūrā.

Procedūra

:

Konstantajā vīrusspecifiskajā seruma neitralizācijas testā, ko veic mikrotitrēšanas platēs, izmanto MDBK vai citas uzņēmīgas šūnas. Izmanto Kolorādo, Oksfordas vai kādu citu vīrusa standartcelmu 100 TCID50 uz 0,025 ml; inaktivētus neatšķaidītus seruma paraugus sajauc ar tādu pašu tilpumu (0,025 ml) vīrusa suspensijas. Pirms MDBK šūnu pievienošanas, vīrusa/seruma maisījumus 24 stundas inkubē mikrotitrēšanas platēs 37 °C temperatūrā. Izmanto šūnas tādā koncentrācijā, kas pēc 24 stundām veido pilnīgu monošūnu slāni.

Kontrole

:

i) vīrusa inficētspējas pārbaude; ii) seruma toksicitātes kontrole; iii) neinokulētu šūnu kultūru kontrole; iv) standarta imūnserums.

Interpretācija

:

Neitralizācijas testa rezultātus un testā izmantotā vīrusa titru reģistrē pēc trīs līdz sešu dienu inkubēšanas 37 °C temperatūrā. Seruma titri uzskatāmi par negatīviem, ja nav vērojama neitralizācija 1/2 atšķaidījumā (neatšķaidīts serums).

Reaģenti

:

Pirms paraugu ņemšanas, sagatavo transportēšanas vidi. Divu mililitru tilpumus izdala tik daudzos traukos, no cik dzīvniekiem ir jāņem paraugi. Izmantojamiem traukiem ir jāiztur sasaldēšana ar cieto CO2 vai šķidro slāpekli. Paraugus iegūst, izmantojot īpašas konstrukcijas krēpu savācēju vai “elastīgo zondi”. Parauga iegūšanai elastīgās zondes kausu ievada caur muti, pāri mēles aizmugurei uz barības vada augšējo daļu. Ar sāniski un uz aizmuguri vērstām kustībām cenšas nokasīt virsmas epitēliju no barības vada augšējās daļas un rīkles gala. Tad elastīgo zondi izņem, vēlams pēc tam, kad dzīvnieks ir izdarījis rīšanas kustību. Kausam jābūt pilnam un jāsatur maisījums no gļotām, siekalām, barības vada šķidruma un šūnu atliekām. Rūpīgi jānodrošina, lai katrā paraugā būtu saskatāms šūnu materiāls. Jānovērš nevērīga apiešanās, kas izraisa asiņošanu. Paraugi, kas iegūti no dažiem dzīvniekiem, var būt stipri piesārņoti ar atgremošanas saturu. Šādi paraugi ir jāizmet un, pirms atkārtotas parauga ņemšanas, dzīvnieka mute ir jāizskalo ar ūdeni vai, vēlams, ar fizioloģisko šķīdumu.

Paraugu apstrāde

:

Katram paraugam, kas savākts elastīgās zondes kausā, pārbauda kvalitāti, un 2 ml pievieno vienādam transportēšanas vides tilpumam traukā, kas var izturēt sasaldēšanu. Traukus cieši noslēdz, aizzīmogo, dezinficē un marķē. Paraugus uzglabā vēsumā (+4 °C) un trīs līdz četru stundu laikā pārbauda vai novieto uz sausa ledus (–69 °C) vai šķidrā slāpeklī un uzglabā sasaldētus līdz pārbaudīšanai. Pēc katra dzīvnieka elastīgo zondi dezinficē un mazgā, trīs reizes nomainot tīru ūdeni.

Pārbaude attiecībā uz MNS vīrusu

:

. Paraugus inokulē primārās vērša vairogdziedzera šūnu kultūrās, izmantojot vismaz trīs mēģenes katram paraugam. Var izmantot citas uzņēmīgas šūnas, piemēram, primārās liellopu vai cūku nieru šūnas, bet jāņem vērā, ka tās ir mazāk jutīgas attiecībā uz dažiem MNS vīrusa celmiem. Mēģenes inkubē 37 °C temperatūrā veltņveida aparātā un 48 stundas katru dienu pārbauda attiecībā uz citopātisko efektu (CPE). Ja rezultāts ir negatīvs, kultūrām veic aklo uzsējumu uz jaunām kultūrām un no jauna 48 stundas pārbauda. Ir jāapstiprina katra CPE specifiskums.

1.

0,08 M fosfāta buferšķīduma, pH 7,2, kas satur 0,01 % liellopu seruma albumīnu, 0,002 % fenola sarkano un antibiotikas.

2.

Audu kultūras barotne (piemēram, Īgla MEM), kas satur 0,04 M Hepes buferšķīduma, 0,01 % liellopu seruma albumīna un antibiotikas, pH 7,2.

3.

Antibiotikas (uz ml galīgā šķīduma) jāpievieno transportēšanas videi, piemēram, penicilīns 1 000 SV, neomicīna sulfāts 100 SV, polimiksīna B sulfāts 50 SV, mikostatīns 100 SV.

Reaģenti

:

MNS vīrusa rezerves antigēnu sagatavo šūnu kultūrās vai uz liellopu mēlēm un uzglabā –70 °C vai zemākā temperatūrā, vai –20 °C temperatūrā, tam pievienots 50 % glicerīna. Tas ir rezerves antigēns. Šajos apstākļos MNS vīruss ir stabils un titri paliek gandrīz nemainīgi mēnešiem ilgi.

Procedūra

:

Testu veic audu kultūru plakandibena mikrotitrēšanas platēs, izmantojot uzņēmīgas šūnas, piemēram, IB-RS-2, BHK-21 vai teļa nieru šūnas. Serumus testam izšķīdina 1/4 šūnu kultūras barotnē, kurā nav seruma, pievienojot 100 SV/ml neomicīna vai citas piemērotas antibiotikas. Serumus inaktivē 30 minūtes 56 °C temperatūrā un no 0,05 ml tilpumiem mikrotitrēšanas platēs pagatavo divkāršas atšķaidīšanas sēriju, izmantojot 0,05 ml atšķaidīšanas cilpas. Pēc tam katrai iedobei pievieno iepriekš titrētu vīrusu, kas arī ir atšķaidīts kultūras barotnē, kurā nav seruma, un satur 100 TCID50/0,05 ml. Pēc vienu stundu ilgas inkubācijas 37 °C temperatūrā, kur notiek neitralizācija, katrai iedobei pievieno 0,05 ml suspensijas šūnu, kas satur no 0,5 līdz 1,0 × 106 šūnu 1 ml šūnu kultūras barotnes, kas satur serumu, kurā nav MNS antivielu, un plates hermētiski noslēdz. Plates inkubē 37 °C temperatūrā. Monoslāņi normālos apstākļos kļūst konfluenti 24 stundu laikā. Pēc 48 stundām CPE parasti ir pietiekami izteikts testa mikroskopiskai nolasīšanai. Šajā laikā var veikt galīgo mikroskopisko nolasījumu vai arī var nofiksēt plates un iekrāsot makroskopiskajam nolasījumam, piemēram, izmantojot 10 % formalīna sāls šķīdumu un 0,05 % metilēnzilo.

Kontrole

:

Kontrolanalīze katrā testā ietver homologu imūnserumu ar zināmu titru, šūnu kontroli, seruma toksicitātes kontroli, barotnes kontroli un vīrusa titrēšanu, no kā aprēķina faktisko vīrusa daudzumu testā.

Interpretācija

:

Iedobes ar CPE pazīmēm uzskata par inficētām, un neitralizācijas titrus izsaka kā apgriezti proporcionālu tāda seruma galīgo atšķaidījumu, kāds ir seruma/vīrusa maisījumos 50 % beigu punktā, ko aprēķina pēc Spīrmena-Karbera metodes. (Karber, G., 1931, Archiv fuer Experimentelle Pathologie und Pharmokologie, 162, 480). Testus uzskata par derīgiem, ja faktiskais vīrusa daudzums, ko testā izmanto vienai iedobei, ir no 101,5 līdz 102,5 TCID50 un ja standartseruma titrs divkārt pārsniedz to sagaidāmo lielumu, ko aplēš no iepriekšējām titrēšanām. Ja kontroles rezultāti pārsniedz šīs robežas, testus atkārto. Beigu punkta titru, kas ir 1/11 vai mazāks, uzskata par negatīvu.

Reaģenti

:

Trušu imūnserumi attiecībā pret septiņu tipu mutes un nagu sērgas vīrusa (MNSV) antigēnu 146S, ko lieto paredzētajā optimālajā koncentrācijā karbonāta/bikarbonāta buferšķīdumā, pH 9,6. Antigēnus pagatavo no izvēlētiem vīrusu celmiem, ko audzē uz BHK–21 šūnu monoslāņiem. Izmanto neattīrītos centrifugātus un iepriekš titrē saskaņā ar protokolu, bet bez seruma, lai iegūtu atšķaidījumu, kuram pēc tāda paša tilpuma PBST (fosfāta buferšķīdums, kas satur 0,05 % Tween–20 un fenolsarkano indikatoru) pievienošanas optiskā blīvuma nolasījums būtu no 1,2 līdz 1,5. Vīrusus var izmantot inaktivētā veidā. PBST lieto kā atšķaidītāju. Pagatavo jūrascūciņu imūnserumus, inokulējot jūrascūciņas ar katra serotipa 146S antigēnu. Sagatavo paredzēto optimālo koncentrāciju PBST, kas satur 10 % normālu liellopu serumu un 5 % normālu trušu serumu. Trušu pretjūrascūciņu imūnglobulīnu, kas konjugēts attiecībā pret mārrutku peroksidāzi, izmanto paredzētajā optimālajā koncentrācijā PBST, kas satur 10 % normālu liellopu serumu un 5 % normālu trušu serumu. Testa serumus izšķīdina PBST.

1.

ELISA plates pārklāj ar 50 μl trušu antivīrusu serumiem un atstāj līdz rītam mitruma kamerā istabas temperatūrā.

2.

Vairākiedobju platēs ar U veida apakšu (nesēja plates) pagatavo piecdesmit mikrolitrus katra testa seruma dubultas divkārša atšķaidījuma sērijas, sākot no 1/4. Piecdesmit mikrolitrus konstantas antigēna devas pievieno katrai iedobei un maisījumus atstāj līdz rītam 4 °C temperatūrā. Antigēna pievienošana samazina sākotnējā seruma atšķaidījumu līdz 1/8.

3.

ELISA plates piecas reizes skalo ar PBST.

4.

Pēc tam piecdesmit mikrolitrus seruma/antigēna maisījuma pārnes no nesējplatēm uz ELISA platēm, ko klāj trušu serums, un inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā uz rotējoša kratītāja.

5.

Pēc skalošanas, katrai iedobei pievieno 50 μl jūrascūciņu imūnseruma pret to antigēnu, kas izmantots 4. punktā. Plates inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā uz rotējoša kratītāja.

6.

Plates skalo un katrai iedobei pievieno 50 μl trušu pretjūrascūciņu imūnglobulīnu, kas konjugēts attiecībā pret mārrutku peroksidāzi. Plates inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā uz rotējoša kratītāja.

7.

Plates skalo un katrai iedobei pievieno 50 μl ortofenilēndiamīna, kas satur 0,05 % H2O2 (30 %) m/V.

8.

Reakciju aptur pēc 15 minūtēm ar 1,25 M H2SO4.

Kontrole

:

Katram izmantotajam antigēnam 40 iedobes satur nevis serumu, bet antigēnu, kas izšķīdināts PBST. Homologa liellopu standarta imūnseruma dubultīga, divkārša atšķaidījuma sērija. Negatīva liellopu seruma dubultīga, divkārša atšķaidījuma sērija.

Interpretācija

:

Antivielu titrus izsaka kā testa seruma galīgo atšķaidījumu, kas uzrāda 50 % no vidējās optiskā blīvuma vērtības, kas reģistrēta vīrusu kontroles iedobēs, kur nav testa seruma. Titrus, kas pārsniedz 1/40, uzskata par pozitīviem.

Atsauces

:

Hamblin C, Barnett ITR and Hedger RS (1986), “A new enzyme-linked immunosorbent assay (ELISA) for the detection of antibodies against foot-and-mouth disease virus. I. Development and method of ELISA”. Journal of Immunological Methods, 93, 115-121.11.

Serums

:

Visus serumus pirms lietošanas termiski inaktivē 30 minūtes 56 °C temperatūrā.

Procedūra

:

Konstantajā vīrusspecifiskajā seruma neitralizācijas testā, ko veic mikrotitrēšanas platēs, izmanto Vero vai citas jutīgu šūnu sistēmas. Izmanto Aujeski slimības vīrusu 100 TCID50 uz 0,025 ml; inaktivētus neatšķaidītus seruma paraugus sajauc ar tādu pašu tilpumu (0,025 ml) vīrusa suspensijas. Pirms attiecīgo šūnu pievienošanas, vīrusa/seruma maisījumus divas stundas inkubē mikrotitrēšanas platēs 37 °C temperatūrā. Izmanto šūnas tādā koncentrācijā, kas pēc 24 stundām veido pilnīgu monošūnu slāni.

Kontrole

:

i) vīrusa inficētspējas pārbaude; ii) seruma toksicitātes kontrole; iii) neinokulētu šūnu kultūru kontrole; iv) standarta imūnserums.

Interpretācija

:

Neitralizācijas testa rezultātus un testā izmantotā vīrusa titru reģistrē pēc trīs līdz septiņu dienu inkubēšanas 37 °C temperatūrā. Seruma titri, kas mazāki par 1/2 (neatšķaidīts serums), uzskatāmi par negatīviem.

Serums

:

Visus serumus pirms lietošanas termiski inaktivē 30 minūtes 56 °C temperatūrā.

Procedūra

:

Konstantajā vīrusspecifiskajā seruma neitralizācijas testā, ko veic mikrotitrēšanas platēs, izmanto A72 (suņu audzēja) šūnas vai citas jutīgas šūnu sistēmas. Izmanto transmisīvā gastroenterīta vīrusu 100 TCID50 uz 0,025 ml; inaktivētus neatšķaidītus seruma paraugus sajauc ar tādu pašu tilpumu (0,025 ml) vīrusa suspensijas. Pirms attiecīgo šūnu pievienošanas, vīrusa/seruma maisījumus inkubē mikrotitrēšanas platēs 30 līdz 60 minūtes 37 °C temperatūrā. Izmanto šūnas tādā koncentrācijā, kas pēc 24 stundām veido pilnīgu monošūnu slāni. Katrā iedobē ievieto 0,1 ml šūnu suspensijas.

Kontrole

:

i) vīrusa inficētspējas pārbaude; ii) seruma toksicitātes kontrole; iii) neinokulētu šūnu kultūru kontrole; iv) standarta imūnserums.

Interpretācija

:

Neitralizācijas testa rezultātus un testā izmantotā vīrusa titru reģistrē pēc trīs līdz piecu dienu inkubēšanas 37 °C temperatūrā. Seruma titri, kas mazāki par 1/2 (galīgais atšķaidījums), uzskatāmi par negatīviem. Ja neatšķaidīti seruma paraugi ir toksiski audu kultūrām, šos serumus pirms izmantošanas testā var atšķaidīt 1/2. Tas atbilst seruma 1/4 galīgajam atšķaidījumam. Šādos gadījumos seruma titrus, kas mazāki par 1/4 (galīgais atšķaidījums), uzskata par negatīviem.

a)

karantīnas punktā var ievest atsevišķus sūtījumus. Tomēr, pēc ievešanas karantīnas punktā, visi karantīnas telpās esošie vienas sugas dzīvnieki jāuzskata par vienu grupu un pret tiem attiecīgi jāizturas. Karantīnas periodam attiecībā uz visu grupu jāsākas brīdī, kad pēdējais dzīvnieks tiek ievietots karantīnas telpās;

b)

karantīnas punktā katra konkrētā dzīvnieku grupa jātur izolēti, bez tiešas vai netiešas saskares ar jebkuriem citiem dzīvniekiem, tostarp dzīvniekiem no citiem sūtījumiem, kas var būt karantīnas punktā.

Katrs sūtījums jātur apstiprinātā karantīnas punktā un jāpasargā no slimību pārnēsātājiem kukaiņiem;

c)

ja karantīnas periodā netiek saglabāta dzīvnieku grupas izolācija un ir notikusi saskare ar citiem dzīvniekiem, tad atkal jāuzsāk tikpat ilgs karantīnas periods, kā sākotnēji pēc ievietošanas karantīnas punktā noteikts;

d)

dzīvnieki, kurus paredzēts ievest Savienībā un kuri šķērso karantīnas punktu, jāiekrauj un jānosūta tieši uz Savienību:

a)

tām jābūt valsts pilnvarota veterinārārsta pārraudzībā;

b)

tām jāatrodas tādas teritorijas centrā, kuras diametrs ir vismaz 20 km un kurā saskaņā ar oficiāliem konstatējumiem vismaz 30 dienas, pirms telpas izmanto kā karantīnas punktu, nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma;

c)

pirms telpas izmanto kā karantīnas punktu, tās ir jāiztīra un jādezinficē ar Senpjērā un Mikelonā oficiāli atļautu dezinfekcijas līdzekli, kas ir derīgs 2. nodaļā minēto slimību kontrolei;

d)

ņemot vērā dzīvnieku skaitu, ko tās spēj uzņemt, tām jābūt:

e)

kad karantīnas punkts darbojas, tajā jābūt pietiekamam skaitam veterinārārstu visu pienākumu izpildei;

f)

tajā jāuzņem tikai tādi dzīvnieki, kas ir individuāli identificēti, lai garantētu izsekojamību. Tāpēc karantīnas punkta īpašniekam vai par karantīnas punktu atbildīgajai personai jānodrošina, ka uzņemtie dzīvnieki ir pareizi identificēti un tiem ir attiecīgajām sugām un kategorijām paredzētie veselības sertifikāti. Turklāt karantīnas punkta īpašniekam vai par karantīnas punktu atbildīgajai personai reģistrā vai datubāzē jāieraksta īpašnieka vārds, sūtījuma dzīvnieku izcelsme, sūtījuma dzīvnieku ievešanas un izvešanas diena, sūtījuma dzīvnieku identifikācijas numurs un to galamērķa vieta, kā arī jāsaglabā šī informācija vismaz 3 gadus;

g)

kompetentajai iestādei jānosaka karantīnas punkta oficiālas uzraudzības procedūra un jānodrošina šīs uzraudzības veikšana; šādā uzraudzībā jāietver regulāras inspekcijas, lai pārliecinātos, ka apstiprināšanas prasības joprojām tiek ievērotas. Ja šīs prasības neievēro un apstiprinājums tiek apturēts, to drīkst atjaunot tikai tad, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka karantīnas telpas atbilst pilnīgi visiem nosacījumiem, kas minēti a)–g) punktā.

a)

Izmantojamais tests: salīdzinošais intradermālās reakcijas tests, izmantojot govju attīrītu proteīna atvasinājumu (PPD) un putnu PPD, kas atbilst govju un putnu tuberkulīna ražošanas standartiem, kuri raksturoti Direktīvas 64/432/EEK B pielikuma 2.1.2. punktā.

Tests jāveic rajonā aiz pleca (paduses rajonā) atbilstoši metodei, kas aprakstīta Direktīvas 64/432/EEK B pielikuma 2.2.4. punktā.

b)

Grafiks: dzīvnieki jāpārbauda divu dienu laikā pēc ierašanās karantīnas punktā un 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Testu interpretācija

Reakciju uzskata par:

d)

Rīcības iespējas pēc testēšanas

Ja dzīvnieka intradermālās reakcijas uz govju PPD rezultāts ir pozitīvs, šo dzīvnieku izslēdz no grupas, bet pārējos dzīvniekus pārbauda atkārtoti, sākot vismaz 42 dienas pēc tam, kad veikts pirmais tests ar pozitīvu rezultātu, un uzskatot to par pirmo testu, kas aprakstīts b) apakšpunktā.

Ja vairāk nekā viens grupas dzīvnieks uzrāda pozitīvu rezultātu, uz Savienību neļauj eksportēt visu dzīvnieku grupu.

Ja vienam vai vairākiem vienas grupas dzīvniekiem ir neskaidra reakcija, visu grupu testē atkārtoti, sākot vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas datuma un uzskatot to par pirmo testu, kas aprakstīts b) apakšpunktā.

a)

Izmantojamais tests

b)

Grafiks: dzīvnieki jāpārbauda divu dienu laikā pēc ierašanās karantīnas punktā un 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Testu interpretācija

Pozitīva reakcija uz testiem ir reakcija, kas definēta Direktīvas 64/432/EEK C pielikumā.

d)

Rīcības iespējas pēc testēšanas

Dzīvniekus, kuru rezultāti kādā no testiem ir pozitīvi, izslēdz no grupas, bet pārējos dzīvniekus testē atkārtoti, sākot vismaz 42 dienas pēc tam, kad veikts pirmais tests ar pozitīvu rezultātu — šo testu uzskata par pirmo testu, kas aprakstīts b) apakšpunktā.

Savienībā atļauts ievest tikai tos dzīvniekus, kuru rezultāti divos secīgos testos, kas veikti b) apakšpunktā aprakstītajā veidā, bijuši negatīvi.

a)

Izmantojamais tests: agara gela imūndifūzijas tests (AGID), kas aprakstīts Regulas (ES) Nr. 206/2010 (SANCO/4787/2009) I pielikuma 6. daļā.

Pozitīvas reakcijas gadījumā dzīvniekus pārbauda, veicot salīdzinošo ELISA testu, kas aprakstīts Regulas (ES) Nr. 206/2010 (SANCO/4787/2009) I pielikuma 6. daļā, lai konstatētu vienu no divām iespējamām slimībām.

b)

Grafiks

Dzīvniekiem jāveic testi, no kuriem diviem jābūt ar negatīviem rezultātiem: pirmo reizi — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro reizi — vismaz 21 dienu pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas

a)

Izmantojamais tests: diagnostikas testi (elastīgā zonde un seroloģija), lietojot ELISA un vīrusa neitralizācijas (VN) metodes saskaņā ar protokoliem, kas aprakstīti Regulas (ES) Nr. 206/2010 (SANCO/4787/2009) I pielikuma 6. daļā.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic testus, no kuriem diviem jābūt ar negatīviem rezultātiem: pirmo reizi — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro reizi — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kāda dzīvnieka testa rezultāti attiecībā uz MNS vīrusu ir pozitīvi, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par nederīgiem ievešanai Savienībā.

Piezīme: ja atklāj antivielas pret strukturāliem vai nestrukturāliem MNS vīrusa proteīniem, uzskata, ka tas ir iepriekšējas MNS inficēšanās rezultāts, neatkarīgi no vakcinācijas statusa.

a)

Izmantojamais tests: salīdzinošais ELISA tests, kas aprakstīts Starptautiskā epizootiskā biroja (SEB) izdotajā “Sauszemes dzīvnieku slimību diagnostikas un vakcīnu rokasgrāmatas” (OIE, Manual of Diagnostic Tests and Vaccines for Terrestrial Animals) jaunākajā izdevumā, ir izvēles tests, kas paredzēts starptautiskajai tirdzniecībai. Var izmantot arī seruma neitralizācijas testu vai citus atzītus testus saskaņā ar protokoliem, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās sadaļās.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic divus testus: pirmo — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kāda dzīvnieka testa rezultāti attiecībā uz govju mēra vīrusu ir pozitīvi, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par nederīgiem ievešanai Savienībā.

a)

Izmantojamais tests: ELISA, vīrusu neitralizācijas tests vai cits atzīts tests saskaņā ar protokoliem, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās sadaļās.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic divus testus: pirmo — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kāda dzīvnieka testa rezultāti attiecībā uz vezikulārā stomatīta vīrusu ir pozitīvi, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par nederīgiem ievešanai Savienībā.

a)

Izmantojamais tests: ELISA, vīrusu neitralizācijas tests vai cits atzīts tests saskaņā ar protokoliem, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās sadaļās.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic divus testus: pirmo — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kādam dzīvniekam konstatē pierādījumus saskarei ar infekciozā enzootiskā hepatīta izraisītāju, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par nederīgiem ievešanai Savienībā.

a)

Izmantojamais tests: seroloģija, lietojot ELISA testu, vīrusu neitralizācijas testu vai citu atzītu testu saskaņā ar protokoliem, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās sadaļās.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic divus testus: pirmo — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kādam dzīvniekam konstatē pierādījumus saskarei ar nodulārā dermatīta vīrusu, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par nederīgiem ievešanai Savienībā.

a)

Izmantojamais tests: ELISA, vīrusu neitralizācijas tests, imūnfluorescences tests vai cits atzīts tests.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic divus testus: pirmo — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kādam dzīvniekam konstatē pierādījumus saskarei ar Krimas Kongo hemorāģiskā drudža izraisītāju, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par nederīgiem ievešanai Savienībā.

a)

Izmantojamais tests: parazītisko ierosinātāju var identificēt koncentrētos asiņu paraugos saskaņā ar protokoliem, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās sadaļās.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic divus testus: pirmo — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kādam sūtījuma dzīvniekam ir konstatēts T. evansi, tad šo dzīvnieku uzskata par nederīgu ievešanai Savienībā. Pēc tam pārējiem šīs grupas dzīvniekiem veic iekšēju un ārēju pretparazītu apstrādi, izmantojot piemērotus līdzekļus, kas ir iedarbīgi pret T. evansi.

a)

Izmantojamais tests: vīrusa DNS konstatācija, kas pamatojas uz identifikāciju ar imūnfluorescences un imūnhistoķīmijas palīdzību, izmantojot protokolus, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās sadaļās.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic divus testus: pirmo — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kādam dzīvniekam konstatē pierādījumus saskarei ar ļaundabīgo katarālo drudzi, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par nederīgiem ievešanai Savienībā.

a)

Izmantojamais tests: AGID vai bloķējošais ELISA tests, ievērojot protokolus, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas jaunākajā izdevumā.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic divus testus: pirmo — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: dzīvniekus, kuru rezultāti a) apakšpunktā aprakstītajā testā ir pozitīvi, izslēdz no karantīnas punktā esošo dzīvnieku grupas, bet pārējos dzīvniekus testē atkārtoti, sākot vismaz 21 dienu pēc tam, kad veikts pirmais pozitīvais tests: šo testu uzskata par pirmo testu, kas aprakstīts b) apakšpunktā.

Tikai tos dzīvniekus uzskata par derīgiem ievešanai Savienībā, kuru rezultāti divos secīgos testos, kas veikti b) apakšpunktā aprakstītajā veidā, bijuši negatīvi.

“BOV”

:

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, tostarp maltai gaļai, kas iegūta no mājas liellopiem (tostarp Bison un Bubalus sugu dzīvniekiem un to krustojumiem).

“OVI”

:

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, tostarp maltai gaļai, kas iegūta no mājas aitām (Ovis aries) un mājas kazām (Capra hircus).

“POR”

:

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, tostarp maltai gaļai, kas iegūta no mājas cūkām (Sus scrofa).

“EQU”

:

veterinārā sertifikāta paraugs tādai svaigai gaļai, izņemot maltu gaļu, kas iegūta no mājas nepārnadžiem (Equus caballus, Equus asinus un to krustojumi).

“RUF”

:

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, izņemot malto gaļu un subproduktus, kas iegūta no saimniecībā audzētiem Artiodactyla kārtas savvaļas dzīvniekiem (izņemot liellopus (tostarp Bison un Bubalus sugu dzīvniekus un to krustojumus), Ovis aries, Capra hircus, Suidae un Tayassuidae), kā arī no Rhinocerotidae un Elephantidae dzimtas dzīvniekiem.

“RUW”

:

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, izņemot subproduktus un malto gaļu, kas iegūta no Artiodactyla kārtas savvaļas dzīvniekiem (izņemot liellopus (tostarp Bison un Bubalus sugu dzīvniekus un to krustojumus), Ovis aries, Capra hircus, Suidae un Tayassuidae), kā arī no Rhinocerotidae un Elephantidae dzimtas dzīvniekiem.

“SUF”

:

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, izņemot subproduktus un malto gaļu, kas iegūta no saimniecībā audzētiem savvaļas dzīvniekiem, kuri pieder Suidae, Tayassuidae vai Tapiridae dzimtai.

“SUW”

:

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, izņemot subproduktus un malto gaļu, kas iegūta no savvaļā augušiem dzīvniekiem, kas pieder Suidae, Tayassuidae vai Tapiridae dzimtai.

“EQW”

:

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, izņemot subproduktus un malto gaļu, kas iegūta no savvaļas nepārnadžiem, kuri pieder Hippotigris (zebru) apakšģintij.

“A”

:

garantijas attiecībā uz nogatavināšanu, pH mērījumiem un svaigas gaļas atkaulošanu, izņemot subproduktus, kas apstiprinātas saskaņā ar veterināro sertifikātu paraugu BOV (II.2.6. punkts), OVI (II.2.6. punkts), RUF (II.2.7. punkts) un RUW (II.2.4. punkts).

“C”

:

garantijas attiecībā uz klasiskā cūku mēra laboratoriskām pārbaudēm liemeņos, no kuriem iegūta svaiga gaļa, kas sertificēta saskaņā ar veterinārā sertifikāta paraugu SUW (II.2.3.B punkts).

“D”

:

garantijas attiecībā uz pārtikas atkritumu izbarošanu saimniecībā(-s) tiem dzīvniekiem, no kuriem iegūta svaiga gaļa, kas sertificēta saskaņā ar veterinārā sertifikāta paraugu POR (II.2.3.d punkts).

“E”

:

garantijas attiecībā uz tuberkulozes testu tiem dzīvniekiem, no kuriem iegūta svaiga gaļa, kas sertificēta saskaņā ar veterinārā sertifikāta paraugu BOV (II.2.4.d punkts).

“F”

:

garantijas attiecībā uz nogatavināšanu un tādas svaigas gaļas atkaulošanu, izņemot subproduktus, kas apstiprināta saskaņā ar veterinārā sertifikāta paraugu BOV (II.2.6. punkts), OVI (II.2.6. punkts), RUF (II.2.6. punkts) un RUW (II.2.7. punkts).

“G”

:

garantijas attiecībā uz: 1) subproduktu un muguras smadzeņu neiekļaušanu un 2) briežu dzimtas dzīvnieku izcelsmi un pārbaudēm attiecībā uz hronisko novājēšanas slimību saskaņā ar veterinārā sertifikātu paraugu RUF (II.1.7. punkts) un RUW (II.1.8. punkts).

“H”

:

Brazīlijai pieprasītās papildu garantijas attiecībā uz dzīvnieku kontaktiem, vakcinācijas programmām un uzraudzību. Tomēr, tā kā Santa Caterina štatā, Brazīlijā, vakcinācija pret mutes un nagu sērgu netiek veikta, tad atsauces uz vakcinēšanas programmu neizmanto attiecībā uz gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir minētajā štatā un kuri tur ir kauti.

*

Prasības saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.).

-

Sertifikāts nav paredzēts, un svaigas gaļas imports nav atļauts (izņemot to sugu dzīvnieku gaļu, kas norādīti ailē “visa valsts”).

a)

Veterināros sertifikātus izsniedz eksportētāja trešā valsts, pamatojoties uz I, II un IV pielikuma 2. daļā un III pielikumā noteiktajiem paraugiem saskaņā ar izkārtojumu, kas atbilst konkrētiem dzīviem dzīvniekiem/ svaigai gaļai.

Paraugā norādītajā numurētajā secībā tajos ir apliecinājumi, kas noteikti visām trešām valstīm un, ja vajadzīgs, papildu garantijas, kas noteiktas eksportētājai trešai valstij vai tās daļai.

Ja galamērķa dalībvalsts attiecībā uz konkrētiem dzīviem dzīvniekiem/ svaigu gaļu nosaka papildu sertifikācijas prasības, veterinārā sertifikāta oriģinālā jāiekļauj arī apliecinājumi, kas apstiprina, ka šīs prasības tiek ievērotas.

b)

Ja sertifikāta paraugā noteikts, ka atsevišķi lieki paziņojumi ir svītrojami, tad par sertificēšanu atbildīgā amatpersona neatbilstošos paziņojumus drīkst nosvītrot, parakstīt ar iniciāļiem un apzīmogot vai pilnīgi izsvītrot no sertifikāta.

c)

Atsevišķs un īpašs sertifikāts vajadzīgs dzīviem dzīvniekiem/ svaigai gaļai, ko eksportē no tās pašas eksportētājas valsts teritorijas vai teritorijām, kas minēta I, II vai IV pielikuma 1. daļas 2. un 3. ailē, ko nosūta uz to pašu galamērķi un transportē tajā pašā dzelzceļa vagonā, kravas furgonā, lidaparātā vai kuģī.

d)

Katra sertifikāta oriģināls ir uz vienas papīra lapas vai, ja nepieciešams garāks teksts, to sagatavo tādā formātā, lai visas vajadzīgās lapas veidotu vienotu un nedalāmu veselumu.

e)

Veterināro sertifikātu aizpilda vismaz vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, caur kuras robežkontroles punktu sūtījumu ieved Savienībā, kā arī galamērķa dalībvalsts oficiālajā valodā. Tomēr šīs dalībvalstis drīkst atļaut sertifikātu aizpildīt citas dalībvalsts oficiālajā valodā un pievienot tam, ja vajadzīgs, oficiālu tulkojumu.

f)

Ja sūtījuma vienību identifikācijai (shēma dota veterinārā sertifikāta parauga I.28. punktā) sertifikātam pievieno papildu lapas, šīs lapas arī uzskata par daļu no sertifikāta oriģināla, un katru lappusi paraksta un apzīmogo par sertificēšanu atbildīgā amatpersona.

g)

Ja sertifikāts kopā ar f) apakšpunktā minētajām papildu shēmām ir uz vairākām lappusēm, katru lappusi tās apakšējā daļā numurē — (lappuses numurs) no (kopējais lappušu skaits), bet lappuses augšpusē norāda sertifikāta uzskaites numuru, kuru tam piešķīrusi kompetentā iestāde.

h)

Sertifikāta oriģinālu aizpilda un paraksta valsts pilnvarots veterinārārsts vai kāds cits norīkots oficiāls inspektors, ja tas paredzēts veterinārā sertifikāta paraugā. Attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem sertifikātu aizpilda un paraksta 24 stundu laikā pirms sūtījuma iekraušanas ievešanai Savienībā. Tā rīkojoties, eksportētājas trešās valsts kompetentās iestādes nodrošina, lai tiktu ievēroti sertifikācijas principi, kas līdzvērtīgi Direktīvā 96/93/EK (1) noteiktajiem principiem.

Paraksts ir krāsā, kas atšķiras no dokumenta drukas krāsas. Šo prasību piemēro arī zīmogiem, ja vien tie nav reljefi vai ar ūdenszīmi.

i)

Sertifikāta numuru, kas minēts I.2. un II.a ailē, piešķir kompetentā iestāde.