|
1.12.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 314/36 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1170/2009
(2009. gada 30. novembris),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1925/2006 attiecībā uz sarakstiem ar vitamīniem un minerālvielām, kā arī to veidiem, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem, tostarp uztura bagātinātājiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvu 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (1) un jo īpaši tās 4. panta 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (2) un jo īpaši tās 3. panta 3. punktu,
apspriedusies ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi,
tā kā:
|
(1) |
Direktīvas 2002/46/EK I un II pielikumā izveidoti saraksti ar tiem vitamīniem un minerālvielām, kā arī to veidiem, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā. Izmaiņas šajos sarakstos pieņem atbilstīgi minētās direktīvas 4. panta prasībām un saskaņā ar tās 13. panta 3. punktā minēto kārtību. |
|
(2) |
Regulas (EK) Nr. 1925/2006 I un II pielikumā izveidoti saraksti ar tiem vitamīniem un minerālvielām, kā arī to veidiem, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem. Izmaiņas šajos sarakstos pieņem atbilstīgi minētās regulas 3. panta prasībām un saskaņā ar tās 14. panta 3. punktā minēto kārtību. |
|
(3) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir novērtējusi jaunus vitamīnu un minerālvielu veidus. Vielas, par kurām sniegts labvēlīgs zinātniskais atzinums un kuras atbilst prasībām Direktīvā 2002/46/EK un Regulā (EK) Nr. 1925/2006, jāietver minēto tiesību aktu attiecīgajos sarakstos. |
|
(4) |
Ir notikusi apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm, un ir ņemti vērā sniegtie komentāri. |
|
(5) |
Pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskā vērtējuma ir lietderīgi ieviest specifikācijas dažu vitamīnu un minerālvielu identificēšanai. |
|
(6) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/46/EK un Regula (EK) Nr. 1925/2006. |
|
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Direktīvas 2002/46/EK I un II pielikumu aizstāj attiecīgi ar šīs regulas I un II pielikuma tekstu.
2. pants
Regulu (EK) Nr. 1925/2006 groza šādi.
|
1. |
Regulas I pielikuma saraksta 2. punktā iekļauj vārdu “bors”. |
|
2. |
Regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu. |
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 30. novembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Androulla VASSILIOU
(1) OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.
(2) OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.
I PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
Vitamīni un minerālvielas, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā
1. Vitamīni
A vitamīns (μg RE)
D vitamīns (μg)
E vitamīns (mg α-TE)
K vitamīns (μg)
B1 vitamīns (mg)
B2 vitamīns (mg)
Niacīns (mg NE)
Pantotēnskābe (mg)
B6 vitamīns (mg)
Folijskābe (μg) (1)
B12 vitamīns (μg)
Biotīns (μg)
C vitamīns (mg)
2. Minerālvielas
Kalcijs (mg)
Magnijs (mg)
Dzelzs (mg)
Varš (μg)
Jods (μg)
Cinks (mg)
Mangāns (mg)
Nātrijs (mg)
Kālijs (mg)
Selēns (μg)
Hroms (μg)
Molibdēns (μg)
Fluorīds (mg)
Hlorīds (mg)
Fosfors (mg)
Bors (mg)
Silīcijs (mg)
(1) Folijskābe ir termins, kas iekļauts Komisijas 2008. gada 28. oktobra Direktīvas 2008/100/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 90/496/EEK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu attiecībā uz ieteicamajām diennakts devām, enerģētiskās vērtības pārrēķina koeficientiem un definīcijām, I pielikumā uzturvielu marķējuma vajadzībām, un tas attiecas uz visiem folātu veidiem.”
II PIELIKUMS
“II PIELIKUMS
Vitamīni un minerālvielas, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā
A. Vitamīni
1. A VITAMĪNS
|
a) |
retinols |
|
b) |
retinilacetāts |
|
c) |
retinilpalmitāts |
|
d) |
beta-karotīns |
2. D VITAMĪNS
|
a) |
holekalciferols |
|
b) |
ergokalciferols |
3. E VITAMĪNS
|
a) |
D-alfa-tokoferols |
|
b) |
DL-alfa-tokoferols |
|
c) |
D-alfa-tokoferilacetāts |
|
d) |
DL-alfa-tokoferilacetāts |
|
e) |
skābais D-alfa-tokoferilsukcināts |
|
f) |
jauktie tokoferoli (1) |
|
g) |
tokotrienols tokoferols (2) |
4. K VITAMĪNS
|
a) |
filohinons (fitomenadions) |
|
b) |
menahinons (3) |
5. B1 VITAMĪNS
|
a) |
tiamīna hidrohlorīds |
|
b) |
tiamīna mononitrāts |
|
c) |
tiamīna monofosfāta hlorīds |
|
d) |
tiamīna pirofosfāta hlorīds |
6. B2 VITAMĪNS
|
a) |
riboflavīns |
|
b) |
nātrija riboflavīn-5′-fosfāts |
7. NIACĪNS
|
a) |
nikotīnskābe |
|
b) |
nikotīnamīds |
|
c) |
inozitola heksanikotināts (inozitola heksaniacināts) |
8. PANTOTĒNSKĀBE
|
a) |
kalcija D-pantotenāts |
|
b) |
nātrija D-pantotenāts |
|
c) |
dekspantenols |
|
d) |
pantetīns |
9. B6 VITAMĪNS
|
a) |
piridoksīna hidrohlorīds |
|
b) |
piridoksīn-5′-fosfāts |
|
c) |
piridoksāl-5′-fosfāts |
10. FOLĀTS
|
a) |
pteroilmonoglutamīnskābe |
|
b) |
kalcija-L-metilfolāts |
11. B12 VITAMĪNS
|
a) |
ciānkobalamīns |
|
b) |
hidroksokobalamīns |
|
c) |
5′-dezoksiadenozilkobalamīns |
|
d) |
metilkobalamīns |
12. BIOTĪNS
|
a) |
D-biotīns |
13. C VITAMĪNS
|
a) |
L-askorbīnskābe |
|
b) |
nātrija L-askorbāts |
|
c) |
kalcija L-askorbāts (4) |
|
d) |
kālija L-askorbāts |
|
e) |
L-askorbil-6-palmitāts |
|
f) |
magnija L-askorbāts |
|
g) |
cinka L-askorbāts |
B. Minerālvielas
kalcija acetāts
kalcija L-askorbāts
kalcija bisglicināts
kalcija karbonāts
kalcija hlorīds
kalcija citrāta malāts
citronskābes kalcija sāļi
kalcija glikonāts
kalcija glicerofosfāts
kalcija laktāts
kalcija piruvāts
ortofosforskābes kalcija sāļi
kalcija sukcināts
kalcija hidroksīds
kalcija L-lizināts
kalcija malāts
kalcija oksīds
kalcija L-pidolāts
kalcija L-treonāts
kalcija sulfāts
magnija acetāts
magnija L-askorbāts
magnija bisglicināts
magnija karbonāts
magnija hlorīds
citronskābes magnija sāļi
magnija glikonāts
magnija glicerofosfāts
ortofosforskābes magnija sāļi
magnija laktāts
magnija L-lizināts
magnija hidroksīds
magnija malāts
magnija oksīds
magnija L-pidolāts
magnija kālija citrāts
magnija piruvāts
magnija sukcināts
magnija sulfāts
magnija taurāts
magnija acetiltaurāts
dzelzs karbonāts
dzelzs citrāts
dzelzs amonija citrāts
dzelzs glikonāts
dzelzs fumarāts
dzelzs nātrija difosfāts
dzelzs laktāts
dzelzs sulfāts
dzelzs difosfāts (dzelzs pirofosfāts)
dzelzs saharāts
elementārā dzelzs (karbonil- + elektrolītiski + reducēta ar ūdeņradi)
dzelzs bisglicināts
dzelzs L-pidolāts
dzelzs fosfāts
dzelzs (II) taurāts
vara karbonāts
vara citrāts
vara glikonāts
vara sulfāts
vara L-aspartāts
vara bisglicināts
vara-lizīna komplekss
vara (II) oksīds
nātrija jodīds
nātrija jodāts
kālija jodīds
kālija jodāts
cinka acetāts
cinka L-askorbāts
cinka L-aspartāts
cinka bisglicināts
cinka hlorīds
cinka citrāts
cinka glikonāts
cinka laktāts
cinka L-lizināts
cinka malāts
cinka mono-L-metionīna sulfāts
cinka oksīds
cinka karbonāts
cinka L-pidolāts
cinka pikolināts
cinka sulfāts
mangāna askorbāts
mangāna L-aspartāts
mangāna bisglicināts
mangāna karbonāts
mangāna hlorīds
mangāna citrāts
mangāna glikonāts
mangāna glicerofosfāts
mangāna pidolāts
mangāna sulfāts
nātrija bikarbonāts
nātrija karbonāts
nātrija hlorīds
nātrija citrāts
nātrija glikonāts
nātrija laktāts
nātrija hidroksīds
ortofosforskābes nātrija sāļi
kālija bikarbonāts
kālija karbonāts
kālija hlorīds
kālija citrāts
kālija glikonāts
kālija glicerofosfāts
kālija laktāts
kālija hidroksīds
kālija L-pidolāts
kālija malāts
ortofosforskābes kālija sāļi
L-selēnmetionīns
ar selēnu bagātināts raugs (5)
selēnskābe
nātrija selenāts
nātrija hidrogēnselenīts
nātrija selenīts
hroma (III) hlorīds
hroma (III) laktāta trihidrāts
hroma nitrāts
hroma pikolināts
hroma (III) sulfāts
amonija molibdāts (molibdēns (VI))
kālija molibdāts (molibdēns (VI))
nātrija molibdāts (molibdēns (VI))
kalcija fluorīds
kālija fluorīds
nātrija fluorīds
nātrija monofluorfosfāts
borskābe
nātrija borāts
ar holīnu stabilizēta ortosilīcijskābe
silīcija dioksīds
silīcijskābe (6)
(1) Alfa-tokoferols < 20 %, beta-tokoferols < 10 %, gamma-tokoferols 50–70 % un delta-tokoferols 10–30 %.
(2) Atsevišķu tokoferolu un tokotrienolu raksturīgais līmenis:
|
— |
115 mg/g alfa-tokoferols (101 mg/g minimums) |
|
— |
5 mg/g beta-tokoferols (< 1 mg/g minimums) |
|
— |
45 mg/g gamma-tokoferols (25 mg/g minimums) |
|
— |
12 mg/g delta-tokoferols (3 mg/g minimums) |
|
— |
67 mg/g alfa-tokotrienols (30 mg/g minimums) |
|
— |
< 1 mg/g beta-tokotrienols (< 1 mg/g minimums) |
|
— |
82 mg/g gamma-tokotrienols (45 mg/g minimums) |
|
— |
5 mg/g delta-tokotrienols (< 1 mg/g minimums). |
(3) Menahinons galvenokārt sastopams kā menahinons-7 un retāk kā menahinons-6.
(4) Drīkst saturēt līdz 2 % treonāta.
(5) Ar selēnu bagātināti raugi, ko iegūst no kultūras, pievienojot nātrija selenītu kā selēna avotu, un kas sausā veidā, kādā tos tirgo, satur ne vairāk kā 2,5 mg Se/g. Raugā dominējošais organiskā selēna veids ir selēnmetionīns (60–85 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā). Citu organiskā selēna savienojumu, ieskaitot selēncisteīnu, saturs nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā. Neorganiskā selēna koncentrācija parasti nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā.
(6) Gela veidā.”
III PIELIKUMS
“II PIELIKUMS
Vitamīnu preparāti un minerālvielas, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem
1. Vitamīnu preparāti
A VITAMĪNS
retinols
retinilacetāts
retinilpalmitāts
beta-karotīns
D VITAMĪNS
holekalciferols
ergokalciferols
E VITAMĪNS
D-alfa-tokoferols
DL-alfa-tokoferols
D-alfa-tokoferilacetāts
DL-alfa-tokoferilacetāts
skābais D-alfa-tokoferilsukcināts
K VITAMĪNS
filohinons (fitomenadions)
menahinons (1)
B1 VITAMĪNS
tiamīna hidrohlorīds
tiamīna mononitrāts
B2 VITAMĪNS
riboflavīns
nātrija riboflavīn-5′-fosfāts
NIACĪNS
nikotīnskābe
nikotīnamīds
PANTOTĒNSKĀBE
kalcija D-pantotenāts
nātrija D-pantotenāts
dekspantenols
B6 VITAMĪNS
piridoksīna hidrohlorīds
piridoksīn-5′-fosfāts
piridoksīna dipalmitāts
FOLIJSKĀBE
pteroilmonoglutamīnskābe
kalcija-L-metilfolāts
B12 VITAMĪNS
ciānkobalamīns
hidroksokobalamīns
BIOTĪNS
D-biotīns
C VITAMĪNS
L-askorbīnskābe
nātrija L-askorbāts
kalcija L-askorbāts
kālija L-askorbāts
L-askorbil-6-palmitāts
2. Minerālvielas
kalcija karbonāts
kalcija hlorīds
kalcija citrāta malāts
citronskābes kalcija sāļi
kalcija glikonāts
kalcija glicerofosfāts
kalcija laktāts
ortofosforskābes kalcija sāļi
kalcija hidroksīds
kalcija malāts
kalcija oksīds
kalcija sulfāts
magnija acetāts
magnija karbonāts
magnija hlorīds
citronskābes magnija sāļi
magnija glikonāts
magnija glicerofosfāts
ortofosforskābes magnija sāļi
magnija laktāts
magnija hidroksīds
magnija oksīds
magnija kālija citrāts
magnija sulfāts
dzelzs bisglicināts
dzelzs karbonāts
dzelzs citrāts
dzelzs amonija citrāts
dzelzs glikonāts
dzelzs fumarāts
dzelzs nātrija difosfāts
dzelzs laktāts
dzelzs sulfāts
dzelzs difosfāts (dzelzs pirofosfāts)
dzelzs saharāts
elementārā dzelzs (karbonil- + elektrolītiski + reducēta ar ūdeņradi)
vara karbonāts
vara citrāts
vara glikonāts
vara sulfāts
vara-lizīna komplekss
nātrija jodīds
nātrija jodāts
kālija jodīds
kālija jodāts
cinka acetāts
cinka bisglicināts
cinka hlorīds
cinka citrāts
cinka glikonāts
cinka laktāts
cinka oksīds
cinka karbonāts
cinka sulfāts
mangāna karbonāts
mangāna hlorīds
mangāna citrāts
mangāna glikonāts
mangāna glicerofosfāts
mangāna sulfāts
nātrija bikarbonāts
nātrija karbonāts
nātrija citrāts
nātrija glikonāts
nātrija laktāts
nātrija hidroksīds
ortofosforskābes nātrija sāļi
ar selēnu bagātināts raugs (2)
nātrija selenāts
nātrija hidrogēnselenīts
nātrija selenīts
nātrija fluorīds
kālija fluorīds
kālija bikarbonāts
kālija karbonāts
kālija hlorīds
kālija citrāts
kālija glikonāts
kālija glicerofosfāts
kālija laktāts
kālija hidroksīds
ortofosforskābes kālija sāļi
hroma (III) hlorīds un tā heksahidrāts
hroma (III) sulfāts un tā heksahidrāts
amonija molibdāts (molibdēns (VI))
nātrija molibdāts (molibdēns (VI))
borskābe
nātrija borāts
(1) Menahinons galvenokārt sastopams kā menahinons-7 un retāk kā menahinons-6.
(2) Ar selēnu bagātināti raugi, ko iegūst no kultūras, pievienojot nātrija selenītu kā selēna avotu, un kas sausā veidā, kādā tos tirgo, satur ne vairāk kā 2,5 mg Se/g. Raugā dominējošais organiskā selēna veids ir selēnmetionīns (60–85 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā). Citu organiskā selēna savienojumu, ieskaitot selēncisteīnu, saturs nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā. Neorganiskā selēna koncentrācija parasti nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā.”