—

Pamatnostādnes par finanšu pārskatu sagatavošanu un sniegšanu

—

1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja lietošana (grozīts 2008. gadā)

—

8. SGS Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas

—

16. SGS Pamatlīdzekļi

—

18. SGS Ieņēmumi

—

20. SGS Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību

—

12. SFPIK Vienošanās par pakalpojumu koncesiju

1

Komunālo pakalpojumu nozarē uzņēmums no saviem klientiem var saņemt pamatlīdzekļu objektus, kas nepieciešami, lai izveidotu šiem klientiem savienojumu ar tīklu un nodrošinātu tiem pastāvīgu piekļuvi tādu preču kā elektrība, gāze vai ūdens piegādei. Uzņēmums arī var no klientiem saņemt naudu šādu pamatlīdzekļu objektu iegādei vai būvniecībai. Parasti klientiem, pamatojoties uz izmantojumu, tiek prasīts maksāt papildu summu par preču vai pakalpojumu iegādi.

2

Klients savus aktīvus var nodot arī nozarēs, kas nav komunālie pakalpojumi. Piemēram, uzņēmums, kas savas informācijas tehnoloģijas funkcijas ir uzticējis ārpakalpojumu sniedzējam, var nodot ārpakalpojumu sniedzējam savus pašreizējos pamatlīdzekļu objektus.

3

Atsevišķos gadījumos uzņēmums, kurš aktīvu nodod, var eventuāli nesaņemt pastāvīgu piekļuvi preču un pakalpojumu piegādei un nebūt šo preču vai pakalpojumu saņēmējs. Taču ērtības labad šī interpretācija attiecas uz uzņēmumu, kas aktīvus nodod kā klients.

4

Šī interpretācija attiecas uz nodoto pamatlīdzekļu objektu uzskaiti, ko veic uzņēmumi, kas no saviem klientiem saņem šādus nodotos objektus.

5

Līgumi, kas ietilpst šīs interpretācijas darbības jomā, ir līgumi, saskaņā ar kuriem uzņēmums no klienta saņem pamatlīdzekļu objektu, kas uzņēmumam jāizmanto, lai izveidotu klientam savienojumu ar tīklu vai nodrošinātu klientam pastāvīgu piekļuvi preču vai pakalpojumu piegādei, vai arī veiktu abas darbības.

6

Šī interpretācija attiecas arī uz līgumiem, saskaņā ar kuriem uzņēmums saņem no klienta naudu un šie naudas līdzekļi jāizmanto, lai uzbūvētu vai iegādātos pamatlīdzekļu objektu, un šis pamatlīdzekļu objekts uzņēmumam jāizmanto, lai klientam izveidotu savienojumu ar tīklu vai nodrošinātu klientam pastāvīgu piekļuvi preču vai pakalpojumu piegādei, vai arī veiktu abas darbības.

7

Šī interpretācija neattiecas uz līgumiem, saskaņā ar kuriem tiek nodota valsts dotācija, kā noteikts 20. SGS, vai infrastruktūra, ko izmanto saskaņā ar vienošanos par pakalpojumu koncesiju, kas ietilpst 12. SFPIK.

8

Interpretācijā aplūkoti šādi jautājumi:

9

Ja klients uzņēmumam nodod pamatlīdzekļu objektu, tam jānovērtē, vai nodotais objekts atbilst aktīva definīcijai, kas izklāstīta pamatnostādnēs. Pamatnostādņu 49. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka “aktīvs ir resurss, ko uzņēmums kontrolē pagātnes notikumu rezultātā un no kura ir sagaidāma nākotnes saimniecisko labumu ieplūde uzņēmumā”. Vairumā gadījumu uzņēmums iegūst nodotā pamatlīdzekļu objekta īpašumtiesības. Taču, nosakot, vai aktīvs eksistē, jautājums par īpašumtiesībām nav būtisks. Tādēļ, ja klients turpina kontrolēt nodoto objektu, aktīva definīcija netiek ievērota, lai arī īpašumtiesības ir nodotas.

10

Uzņēmums, kas kontrolē aktīvu, parasti var izmantot aktīvu, kā vēlas. Piemēram, uzņēmums var apmainīt šo aktīvu pret citiem aktīviem, izmantot to preču vai pakalpojumu ražošanai, pieprasīt no citiem maksu par tā izmantošanu, izmantot to, lai nokārtotu saistības, vai sadalīt to īpašniekiem. Uzņēmums, kam klients nodod pamatlīdzekļu objektu, novērtējot nodotā objekta kontroli, ņem vērā visus būtiskos faktus un apstākļus. Piemēram, lai arī uzņēmumam jāizmanto nodotais pamatlīdzekļu objekts, lai sniegtu klientam vienu vai vairākus pakalpojumus, tam var būt tiesības izlemt, kā nodotais pamatlīdzekļu objekts tiek izmantots un uzturēts un kad tas tiek nomainīts. Šādā gadījumā uzņēmums parasti secina, ka tas kontrolē nodoto pamatlīdzekļu objektu.

11

Ja uzņēmums secina, ka ir ievērota aktīva definīcija, tas saskaņā ar 16. SGS 7. punktu atzīst nodoto aktīvu par pamatlīdzekļu objektu un saskaņā ar šī standarta 24. punktu, veicot sākotnējo atzīšanu, novērtē tā iegādes vērtību patiesajā vērtībā.

12

Turpmākie apsvērumi ir balstīti uz pieņēmumu, ka uzņēmums, kas saņēmis pamatlīdzekļu objektu, ir secinājis, ka nodotais objekts jāatzīst un jānovērtē saskaņā ar 9.–11. punktu.

13

18. SGS 12. punkts nosaka, ka “Ja preces pārdod vai pakalpojumus sniedz apmaiņā pret atšķirīgām precēm vai pakalpojumiem, maiņu uzskata par darījumu, kas rada ieņēmumus”. Saskaņā ar šīs interpretācijas ietvaros parakstītu līgumu noteikumiem pamatlīdzekļu nodošana uzskatāma par apmaiņu pret atšķirīgām precēm vai pakalpojumiem. Tādējādi uzņēmumam jāatzīst ieņēmumi saskaņā ar 18. SGS.

14

Apmaiņā pret nodoto pamatlīdzekļu objektu uzņēmums var piekrist sniegt vienu vai vairākus pakalpojumus, piemēram, izveidot klientam tīkla savienojumu, nodrošināt klientam pastāvīgu piekļuvi preču vai pakalpojumu padevei vai arī veikt abas darbības. Saskaņā ar 18. SGS 13. punktu uzņēmumam jāidentificē atsevišķi identificējami pakalpojumi, kas iekļauti līgumā.

15

Pazīmes, kas norāda, ka klienta savienojuma ar tīklu izveide ir atsevišķi identificējams pakalpojums, ietver to, ka:

16

Pazīme, kas norāda, ka pastāvīgas klienta piekļuves precēm vai pakalpojumiem nodrošināšana ir atsevišķi identificējams pakalpojums, ir tāda, ka klients, kas veic nodošanu, nākotnē saņems pastāvīgu piekļuvi, preces vai pakalpojumus, vai arī abus, maksājot mazāku cenu nekā maksātu, nenododot pamatlīdzekļu objektu.

17

Un otrādi, pazīme, kas norāda, ka pienākums nodrošināt klientam pastāvīgu piekļuvi precēm vai pakalpojumiem izriet no uzņēmuma darbības licences noteikumiem vai citiem noteikumiem, nevis no līguma par pamatlīdzekļu objekta nodošanu, ir tāda, ka klients, kas veic nodošanu, par pastāvīgu piekļuvi vai par precēm vai pakalpojumiem, vai arī par abiem, maksā tādu pašu cenu kā klienti, kas pamatlīdzekļu objektus nenodod.

18

Ja tiek identificēts tikai viens pakalpojums, saskaņā ar 18. SGS 20. punktu uzņēmumam jāatzīst ieņēmumi, kad pakalpojums tiek sniegts.

19

Ja tiek identificēts vairāk nekā viens atsevišķi identificējams pakalpojums, 18. SGS 13. punktā pieprasīts norādīt par katru pakalpojumu saņemtās vai līgumā paredzētās saņemamās kopējās atlīdzības patieso vērtību, un tad katram pakalpojumam tiek piemēroti 18. SGS atzīšanas kritēriji.

20

Ja pastāvīgs pakalpojums tiek identificēts kā līguma daļa, periods, kurā par šo pakalpojumu tiks atzīti ieņēmumi, parasti tiek noteikts ar klientu noslēgta līguma noteikumos. Ja līgumā nav norādīts periods, ieņēmumi jāatzīst periodā, kas nav ilgāks par pastāvīgā pakalpojuma sniegšanai izmantotā nodotā aktīva lietderīgās lietošanas laiku.

21

Kad uzņēmums no klienta saņem naudu, tam saskaņā ar 6. punktu jānovērtē, vai līgums ietilpst šīs interpretācijas darbības jomā. Ja tā ir, uzņēmumam jānovērtē, vai būvētais vai iegādātais pamatlīdzekļu objekts atbilst aktīva definīcijai saskaņā ar 9. un 10. punktu. Ja ir ievērota aktīva definīcija, saskaņā ar 16. SGS pamatlīdzekļu objekts uzņēmumam jāatzīst tā izmaksu vērtībā un saskaņā ar 13.–20. punktu ieņēmumi jāatzīst atbilstoši no klienta saņemtajai naudas summai.

22

Uzņēmums perspektīvā veidā piemēro šo interpretāciju klientu nodotiem aktīviem, kas saņemti 2009. gada 1. jūlijā vai pēc tam. Ir atļauta agrāka piemērošana, ja vērtējumi un cita informācija, kas nepieciešami, lai piemērotu šo interpretāciju nodotajiem aktīviem, ir iegūti aktīvu nodošanas laikā. Uzņēmumam jāatklāj, no kura datuma interpretācija tika piemērota.