18.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/1

(1)

Padomes Direktīvā 93/119/EK (1993. gada 22. decembris) par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā (3) ir noteiktas kopējas obligātās prasības dzīvnieku aizsardzībai kaušanas vai nonāvēšanas laikā Kopienā. Šī direktīva nav būtiski grozīta kopš tās pieņemšanas.

(2)

Dzīvnieku nonāvēšana var izraisīt sāpes, stresu, bailes vai cita veida ciešanas dzīvniekiem pat vislabākajos iespējamos tehniskajos apstākļos. Zināmas darbības saistībā ar nonāvēšanu var radīt ļoti lielu stresu, un jebkurai apdullināšanas tehnikai ir savi trūkumi. Uzņēmējiem vai jebkurai personai, kas saistīta ar dzīvnieku nonāvēšanu, būtu jāīsteno nepieciešamie pasākumi, lai kaušanas vai nonāvēšanas procesa laikā atbrīvotu no sāpēm un mazinātu dzīvnieku stresu un ciešanas, piemērojot labāko nozarē pastāvošo praksi un metodes, kuras atļautas ar šo regulu. Tādējādi gadījumos, kad uzņēmēji vai jebkura persona, kas saistīta ar dzīvnieku nonāvēšanu, pārkāpj kādu no šīs regulas prasībām vai pielieto atļautus līdzekļus, neapsverot to modernizāciju, un tīšām vai nevērības dēļ izraisa dzīvniekiem sāpes, stresu vai ciešanas, būtu jāatzīst, ka no sāpēm, stresa vai ciešanām bija iespējams izvairīties.

(3)

Dzīvnieku aizsardzība kaušanas vai nonāvēšanas laikā ir aplūkota Kopienas tiesību aktos kopš 1974. gada, un to būtiski pastiprināja ar Direktīvu 93/119/EK. Tomēr ir novērotas lielas atšķirības starp dalībvalstīm šīs direktīvas īstenošanā, un tika uzsvērtas būtiskas labturības problēmas un atšķirības, kas varētu iespaidot uzņēmēju savstarpējo konkurētspēju.

(4)

Dzīvnieku labturība ir Kopienas vērtība, kas nostiprināta Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā Protokolā Nr. 33 par dzīvnieku aizsardzību un labturību (“protokols Nr. 33”). Dzīvnieku aizsardzība kaušanas vai nonāvēšanas laikā ir svarīgs sabiedrisks jautājums, kas skar patērētāju attieksmi pret lauksaimniecības produktiem. Turklāt, uzlabojot dzīvnieku aizsardzību kaušanas laikā, tiks veicināta augstāka gaļas kvalitāte un netiešā veidā pozitīvi ietekmēta darba drošība kautuvēs.

(5)

Valstu tiesību akti, kas attiecas uz dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā, ietekmē konkurenci un attiecīgi arī Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikumā iekļauto dzīvnieku izcelsmes produktu iekšējā tirgus darbību. Ir nepieciešams pieņemt vienotus noteikumus, lai nodrošinātu racionālu šo produktu iekšējā tirgus attīstību.

(6)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (4), ir pieņēmusi divus atzinumus par labturības aspektiem saistībā ar dažu sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galvenajām sistēmām, proti, 2004. gadā – par galveno komerciālo sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem un 2006. gadā – par komerciāli audzēto briežu, kazu, trušu, strausu, pīļu, zosu un paipalu apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem. Kopienas tiesību akti šajā jomā būtu jāpapildina, lai ņemtu vērā šos zinātniskos atzinumus. Ieteikumi pakāpeniski izbeigt ogļskābās gāzes lietošanu cūkām, kā arī mājputnu apdullināšanu ūdens peldē šai regulā nav iekļauti, jo to ietekmes novērtējumā noskaidrojās, ka šobrīd šādi ieteikumi ES nav ekonomiski dzīvotspējīgi. Tomēr ir svarīgi turpināt šīs apspriedes nākotnē. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par dažādām mājputniem paredzētām apdullināšanas metodēm, un jo īpaši par iekārtām daudzu putnu apdullināšanai ūdens peldē. Turklāt citus ieteikumus nevajadzētu iekļaut šajā regulā, jo tie attiecas uz tehniskajiem parametriem, kuri būtu jāiekļauj īstenošanas pasākumos vai Kopienas pamatnostādnēs. Ieteikumi par saimniecībās audzētām zivīm šai regulā nav iekļauti, jo šajā jomā bija nepieciešami papildu zinātniskie atzinumi un ekonomiskais novērtējums.

(7)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) 2007. gadā pieņēma Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu, kurā iekļautas pamatnostādnes dzīvnieku nokaušanai un dzīvnieku nonāvēšanai slimību izplatības apturēšanai. Šajās starptautiskajās pamatnostādnēs iekļauti ieteikumi, kas attiecas uz apiešanos ar dzīvniekiem, to savaldīšanu, apdullināšanu un atasiņošanu kautuvēs, kā arī dzīvnieku nonāvēšanu infekcijas slimību uzliesmojumu gadījumos. Šie starptautiskie standarti būtu jāņem vērā arī šajā regulā.

(8)

Kopš Direktīvas 93/119/EK pieņemšanas Kopienas tiesību akti pārtikas nekaitīguma jomā attiecībā uz kautuvēm ir būtiski grozīti, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (6). Šajās regulās uzsvērta pārtikas nozares uzņēmēju atbildība, nodrošinot pārtikas nekaitīgumu. Uz kautuvēm attiecas arī iepriekšējas novērtēšanas procedūra, kuras laikā kompetentā iestāde novērtē celtniecību, iekārtojumu un tehnisko aprīkojumu, lai pārliecinātos, ka tas atbilst attiecīgajiem tehniskajiem noteikumiem pārtikas nekaitīguma jomā. Rūpēm par dzīvnieku labturību vajadzētu būt labāk integrētām kautuvēs, to konstrukcijās un izvietojumā, kā arī tur izmantotajās iekārtās.

(9)

Reorganizētas arī pārtikas ķēdes oficiālās kontroles, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (7), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (8).

(10)

Apstākļiem, kādos mājdzīvnieki tiek nonāvēti, ir tieša vai netieša ietekme uz pārtikas, dzīvnieku barības vai citu produktu tirgu un attiecīgo uzņēmēju konkurētspēju. Tāpēc šādas ar nonāvēšanu saistītas darbības būtu jāregulē ar Kopienas tiesību aktiem. Tomēr tradicionālās mājdzīvnieku sugas, piemēram, zirgus, ēzeļus, liellopus, aitas, kazas vai cūkas, var turēt arī citos nolūkos, piemēram, kā lolojumdzīvniekus izrādēm, darbam vai sportam. Ja minēto sugu dzīvnieku nonāvēšana notiek nolūkā izgatavot pārtikas vai citus produktus, tad šādām darbībām vajadzētu būt šīs regulas darbības jomā. Attiecīgi šīs regulas darbības jomā nebūtu jāietilpst savvaļas vai noklīdušu dzīvnieku nonāvēšanai populācijas kontroles nolūkos.

(11)

Fizioloģiskā ziņā zivis būtiski atšķiras no sauszemes dzīvniekiem, un mākslīgi audzētās zivis tiek nonāvētas pilnīgi citādā veidā, jo īpaši attiecībā uz kontroles procesu. Turklāt zivju apdullināšanas izpēte ir daudz mazāk attīstīta nekā attiecībā uz citām saimnieciski audzētām sugām. Būtu jāizveido atsevišķi standarti nonāvēšanai paredzēto zivju aizsardzībai. Tāpēc noteikumi, kas piemērojami zivīm, pašlaik būtu jāierobežo ar pamatprincipu ievērošanu. Turpmākām Kopienas ierosmēm būtu jāpamatojas uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes veikto ar zivju nonāvēšanu saistīto zinātnisko riska novērtējumu un būtu jāņem vērā sociālās, ekonomiskās un administratīvās sekas.

(12)

Nonāvēt produktīvu dzīvnieku, kas cieš lielas sāpes, ja ekonomiski neattaisnojas šādas sāpes novērst, ir ētisks pienākums. Lielākajā daļā gadījumu dzīvniekus var nonāvēt, ievērojot pareizus labturības apstākļus. Tomēr izņēmuma apstākļos, tādos kā nelaimes gadījumi nomaļās vietās, kurās kompetenta personāla piekļūšana dzīvniekiem ar iekārtām nav iespējama, optimālu labturības noteikumu ievērošana varētu nozīmēt viņu ciešanu paildzināšanu. Tāpēc dzīvnieku interesēs ir nepiemērot zināmus šīs regulas noteikumus attiecībā uz ārkārtas nonāvēšanu.

(13)

Dažkārt dzīvnieki var apdraudēt cilvēkus, iespējams, pat viņu dzīvību, nopietni ievainojot vai aplipinot ar dzīvībai bīstamām slimībām. Lai novērstu šos draudus, parasti dzīvniekus pienācīgi savalda, taču zināmos apstākļos var rasties nepieciešamība nonāvēt bīstamus dzīvniekus, lai likvidētu šādus draudus. Šādos gadījumos ārkārtas situācijas dēļ nonāvēšanu ne vienmēr var veikt labākajos labturības apstākļos. Tāpēc šādos gadījumos jāparedz atkāpe no pienākuma apdullināt vai nekavējoties nonāvēt dzīvniekus.

(14)

Medības vai amatierzveja notiek apstākļos, kuros nonāvēšana norit pavisam citādi nekā mājdzīvniekiem, un uz tām attiecas speciāli tiesību akti. Tādēļ ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt nonāvēšanu medību vai amatierzvejas laikā.

(15)

Protokolā Nr. 33 uzsvērta arī nepieciešamība ievērot dalībvalstu normatīvos aktus un paražas, jo īpaši tās, kas saistītas ar reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālo mantojumu, formulējot un īstenojot Kopienas politiku inter alia lauksaimniecības un iekšējā tirgus jomās. Tādēļ ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt kultūras pasākumus, kur dzīvnieku labturības prasību ievērošana nelabvēlīgi ietekmētu attiecīgo pasākumu būtību.

(16)

Bez tam kultūras tradīcijas saistītas ar mantotu, iesakņojušos vai ierastu domāšanas veidu, darbību vai uzvedību, kas faktiski ietver sevī kaut ko nodotu vai iegūtu no senčiem. Tās veicina senu sociālo saikņu kopšanu starp paaudzēm. Ar noteikumu, ka šīs darbības neietekmē dzīvnieku izcelsmes produktu tirgu un to pamatā nav nolūka veikt ražošanu, ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt dzīvnieku nonāvēšanu, kas notiek šajos pasākumos.

(17)

Mājputnu, trušu un zaķu kaušana privātai lietošanai mājās netiek veikta tādos apjomos, lai tā varētu iespaidot komerciālu kautuvju konkurētspēju. Līdzīgi pūles, ko valsts iestādēm prasītu šādu darbību atklāšana un kontrole, nebūtu samērojamas ar potenciāli risināmajām problēmām. Tādēļ ir lietderīgi izslēgt šādas darbības no šīs regulas darbības jomas.

(18)

Ar Direktīvu 93/119/EK ir atcelta nepieciešamība pēc apdullināšanas reliģiskas nokaušanas gadījumā, ja tā notiek kautuvē. Tā kā Kopienas noteikumi, kas piemērojami, veicot reliģisku nokaušanu, transponēti atkarībā no valstu apstākļiem, kā arī ņemot vērā to, ka valstu tiesību aktos ietverti aspekti, kas nav saistīti ar šīs regulas mērķiem, ir svarīgi, lai tiktu saglabāta iespēja atkāpties no prasības par dzīvnieku apdullināšanu pirms to nokaušanas, tādējādi atstājot zināmu rīcības brīvību katras dalībvalsts ziņā. Tādējādi šajā regulā ir respektēta reliģiskā brīvība un tiesības paust reliģiju vai ticību dievkalpojumu, sludināšanas, rituālu un ceremoniju laikā, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. pantā.

(19)

Ir pietiekami daudz zinātnisku pierādījumu, kas liecina, ka mugurkaulnieki ir jutīgi dzīvnieki, tāpēc tiem vajadzētu būt šīs regulas darbības jomā. Savukārt rāpuļi un abinieki nav dzīvnieki, ko parasti audzē Kopienas fermās, tādēļ nebūtu lietderīgi un samērīgi iekļaut tos regulas darbības jomā.

(20)

Daudzas dzīvnieku nonāvēšanas metodes ir sāpīgas. Tāpēc dzīvnieku nonāvēšanas laikā vai pirms tās nepieciešama apdullināšana, jo tā izraisa bezsamaņu un nejutīgumu. Pārliecināšanās par bezsamaņas un nejutīguma iestāšanos ir sarežģīts uzdevums, un tas jāveic saskaņā ar zinātniski atzītu metodiku. Tomēr pārraudzība, izmantojot rādītājus, lai noteiktu procedūras efektivitāti, būtu jāveic reālos apstākļos.

(21)

Apdullināšanas efektivitātes pārraudzība galvenokārt pamatojas uz dzīvnieku samaņas un jutīguma noteikšanu. Būtībā dzīvnieka samaņa nozīmē tā spēju izjust emocijas un apzināti kontrolēt kustības. Neskatoties uz dažiem izņēmumiem, piemēram, elektroimobilizāciju vai citādi izraisītu paralīzi, var uzskatīt, ka dzīvnieks ir bezsamaņā, ja tas zaudējis dabisko stāvēšanas pozīciju, nav nomodā un tam nav vērojamas pozitīvu vai negatīvu emociju, piemēram, baiļu vai uztraukuma, pazīmes. Dzīvnieka jutīgums faktiski nozīmē tā spēju izjust sāpes. Visumā dzīvnieku var uzskatīt par nejutīgu brīdī, kad tam nav nekādu refleksu vai tas nereaģē uz tādiem stimuliem kā skaņa, smarža, gaisma vai fizisks kontakts.

(22)

Lai risinātu jaunās problēmas lopkopības un gaļas nozarē, regulāri tiek izstrādātas un piedāvātas tirgū jaunas apdullināšanas metodes. Tāpēc ir svarīgi pilnvarot Komisiju apstiprināt jaunās apdullināšanas metodes, uzturot vienotu un augstu dzīvnieku aizsardzības pakāpi.

(23)

Kopienas pamatnostādnes ir noderīgs instruments, lai uzņēmējus un kompetentās iestādes nodrošinātu ar specifisku informāciju par parametriem, kas izmantojami, lai nodrošinātu augstas pakāpes dzīvnieku aizsardzību un līdzvērtīgus darbības apstākļus uzņēmējiem. Tāpēc nepieciešams pilnvarot Komisiju izstrādāt šādas pamatnostādnes.

(24)

Atkarībā no tā, kā kaušanas vai nonāvēšanas laikā tiek izmantotas apdullināšanas metodes, dažas no tām var izraisīt dzīvnieku nāvi bez sāpēm, mazinot stresu un ciešanas. Dažas apdullināšanas metodes var neizraisīt nāvi, un turpmākās sāpīgās procedūras laikā dzīvnieki var atgūt samaņu vai jutīgumu. Tādēļ šādas metodes būtu jāpapildina ar citiem paņēmieniem, kuri izraisa drošu nāvi pirms dzīvnieku atgūšanās. Tādēļ ir būtiski norādīt, kuras apdullināšanas metodes jāpapildina ar nonāvēšanas metodēm.

(25)

Apstākļi, kādos dzīvnieki tiek apdullināti, un šādas apdullināšanas rezultāti praksē atšķiras daudzu faktoru iespaidā. Tāpēc būtu regulāri jāveic apdullināšanas rezultātu izvērtējums. Šajā nolūkā uzņēmējiem vajadzētu izveidot kontrolparaugu, lai pārbaudītu savu apdullināšanas paņēmienu efektivitāti, ņemot vērā dzīvnieku grupas viendabīgumu un citus izšķirošus faktorus, piemēram, izmantotās iekārtas un iesaistīto personālu.

(26)

Var izrādīties, ka dažas apdullināšanas procedūras ir pietiekami drošas, lai neatgriezeniski nogalinātu dzīvniekus jebkādos apstākļos, ja tiek piemēroti konkrēti būtiski parametri. Šādos gadījumos apdullināšanas pārbaudes varētu izrādīties nevajadzīgas un nesamērīgas. Tādēļ gadījumos, kad ir pietiekami zinātniski pierādījumi, ka attiecīgā apdullināšanas procedūra nodrošina neatgriezenisku nāvi visiem dzīvniekiem zināmos komerciālos apstākļos, ir piemēroti paredzēt iespēju piešķirt atkāpes no pienākuma veikt apdullināšanas pārbaudes.

(27)

Dzīvnieku labturību lielā mērā iespaido ikdienas darba veikšana, un drošus rezultātus var iegūt tikai tad, ja uzņēmēji izstrādā pārraudzības instrumentus, ar kuru palīdzību novērtēt iegūtos rezultātus. Tāpēc standarta darba procedūras būtu jāizstrādā visiem ražošanas cikla posmiem, ņemot vērā riska faktorus. Tajās būtu jānosaka skaidri mērķi, atbildīgās personas, darbības veidi, izmērāmi kritēriji, kā arī pārraudzības un reģistrācijas procedūras. Katrai apdullināšanas metodei noteiktie galvenie parametri būtu jāizstrādā tādā veidā, lai tie nodrošinātu visu procesam pakļauto dzīvnieku pienācīgu apdullināšanu.

(28)

Labi apmācīts un prasmīgs personāls uzlabo apstākļus, kādos notiek darbs ar dzīvniekiem. Ar dzīvnieku labturību saistītā kvalifikācija ietver svarīgākās zināšanas par dzīvniekiem raksturīgo uzvedību un attiecīgo sugu vajadzībām, kā arī par pazīmēm, kas liecina par jutīgumu un esamību pie samaņas. Tā ietver arī tehnisko pieredzi saistībā ar izmantojamām apdullināšanas iekārtām. Tāpēc personālam, kas veic konkrētas kaušanas darbības, un cilvēkiem, kas pārrauga sezonas kažokzvēru nonāvēšanu, vajadzētu būt kvalifikācijas sertifikātam par atbilstību uzticētā darba veikšanai. Tomēr prasīt kvalifikācijas sertifikātu no citām dzīvnieku nonāvēšanā iesaistītām personām nebūtu samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem.

(29)

Var pieņemt, ka personālam, kam ir vairāku gadu ilga darba pieredze, ir zināms speciālo zināšanu līmenis. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz pārejas noteikumi, kas minētajam personālam ļautu iegūt kvalifikācijas sertifikātu un tādējādi izpildīt regulas prasības.

(30)

Apdullināšanas iekārtas tiek veidotas tā, lai tās efektīvi darbotos konkrētos apstākļos. Tāpēc, lai nodrošinātu optimālu dzīvnieku labturību, ražotājiem būtu jānodrošina lietotājiem sīki izstrādātas instrukcijas, ņemot vērā apstākļus, kuros iekārta būtu jālieto un jāuztur darba kārtībā.

(31)

Lai nodrošinātu efektivitāti, apdullināšanas un savaldīšanas iekārtas būtu jāuztur pienācīgā darba kārtībā. Iekārtai, kuru intensīvi izmanto, varētu būt nepieciešams nomainīt zināmas detaļas, un pat iekārta, kuru izmanto tikai dažkārt, var kļūt mazāk efektīva korozijas vai citu vides apstākļu dēļ. Līdzīgā kārtā dažas iekārtas nepieciešams precīzi kalibrēt. Tāpēc uzņēmējiem vai jebkurai personai, kas saistīta ar dzīvnieku nonāvēšanu, būtu jāveic uzturēšanas procedūras šādai iekārtai.

(32)

Darbinieku drošībai un dažu apdullināšanas metožu pareizai piemērošanai vajadzīga dzīvnieku savaldīšana. Tomēr savaldīšana dzīvniekiem var izraisīt nemieru, tādēļ tā būtu jāpiemēro pēc iespējas īsāku laiku.

(33)

Ja apdullināšanas procedūras neizdodas, var ciest dzīvnieki. Tādēļ ar šo regulu būtu jānodrošina atbilstīgu rezerves apdullināšanas iekārtu pieejamība, lai mazinātu dzīvnieku sāpes, stresu vai ciešanas.

(34)

Mājputnu, trušu un zaķu kaušana apjomā, lai nelielu gaļas daudzumu piegādātu tiešajam patērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas ar šādu gaļu kā svaigu gaļu patērētājus apgādā tieši, ir atšķirīga dažādās dalībvalstīs, jo šīs darbības nosaka valsts noteikumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 1. panta 3. punkta d) apakšpunktu un 4. pantu. Tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai šīm darbībām piemēro zināmu dzīvnieku labturības prasību minimumu.

(35)

Attiecībā uz dažu citu kategoriju dzīvnieku (ne mājputnu, trušu vai zaķu) kaušanu privātam patēriņam mājās jau ir spēkā zināms Kopienas prasību minimums, piemēram, apdullināšanas prasība, kā arī valstu noteikumi. Tādējādi ir lietderīgi nodrošināt, lai dzīvnieku labturības noteikumu minimums būtu paredzēts arī šajā regulā.

(36)

Regulā (EK) Nr. 854/2004 iekļauts to uzņēmumu saraksts, no kuriem atļauts Kopienā importēt konkrētus dzīvnieku izcelsmes produktus. Kautuvēm izvirzītās vispārīgās un papildu prasības, kas ietvertas šajā regulā, būtu jāņem vērā arī attiecībā uz minēto sarakstu.

(37)

Kopiena vēlas veicināt augstus dzīvnieku labturības standartus mājlopiem visā pasaulē, īpaši attiecībā uz to tirdzniecību. Tā atbalsta Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas specifiskos standartus un ieteikumus par dzīvnieku labturību, tostarp par dzīvnieku kaušanu. Šādi standarti un ieteikumi būtu jāņem vērā, ja saskaņā ar šo regulu jānodrošina līdzvērtība ar Kopienas prasībām attiecībā uz importu.

(38)

Uzņēmēju organizāciju sagatavotās labas prakses rokasgrāmatas ir vērtīgi instrumenti, kas palīdz uzņēmējiem ievērot konkrētas šajā regulā izvirzītās prasības, piemēram, izstrādāt un īstenot standarta darbības procedūras.

(39)

Kautuves un tajās izmantotās iekārtas paredzētas noteiktai dzīvnieku kategorijai un daudzumam. Iekārtas ietilpības pārsniegšana vai tās izmantošana neparedzētiem mērķiem nelabvēlīgi iespaido dzīvnieku labturību. Tāpēc informācija par šiem aspektiem būtu jāpaziņo kompetentajām iestādēm, un tām būtu jākļūst par daļu no kautuves apstiprināšanas procedūras.

(40)

Pārvietojamas kautuves samazina vajadzību transportēt dzīvniekus lielā attālumā, tādējādi tās var veicināt dzīvnieku labturības ievērošanu. Tomēr tehniskie ierobežojumi pārvietojamām kautuvēm atšķiras no fiksētām kautuvēm, un var būt nepieciešams attiecīgi pielāgot tehniskos noteikumus. Tādēļ šajā regulā attiecībā uz pārvietojamām kautuvēm būtu jāparedz atkāpes no prasībām par kautuvju iekārtojumu, celtniecību un tehnisko aprīkojumu. Kamēr šādas atkāpes nav pieņemtas, ir piemēroti atļaut dalībvalstīm izstrādāt vai saglabāt valstu noteikumus attiecībā uz pārvietojamām kautuvēm.

(41)

Zinātnes un tehnikas progresa rezultātā pastāvīgi notiek uzlabojumi kautuvju konstrukcijā, iekārtojumā un tehniskajā aprīkojumā. Tāpēc ir svarīgi pilnvarot Komisiju veikt grozījumus prasībās, kas attiecas uz kautuvju celtniecību, iekārtojumu un tehnisko aprīkojumu, uzturot vienotu un augstu dzīvnieku aizsardzības pakāpi.

(42)

Kopienas pamatnostādnes ir noderīgas, lai uzņēmējus un kompetentās iestādes nodrošinātu ar specifisku informāciju attiecībā uz kautuvju celtniecību, iekārtojumu un tehnisko aprīkojumu, šādi nodrošinot augstu dzīvnieku aizsardzības pakāpi un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmējiem. Tāpēc nepieciešams pilnvarot Komisiju pieņemt šādas pamatnostādnes.

(43)

Kaušana bez apdullināšanas prasa precīzu kakla pārgriešanu ar asu nazi ciešanu mazināšanai. Turklāt dzīvniekiem, kas nav mehāniski savaldīti, pēc kakla pārgriešanas asiņošanas process palēninās, tādejādi nevajadzīgi paildzinot dzīvnieka ciešanas. Parasti tie ir liellopu, aitu un kazu sugu dzīvnieki, ko visbiežāk kauj, izmantojot šo procedūru. Tāpēc atgremotāji, kurus nonāvē bez apdullināšanas, būtu jāsavalda atsevišķi, izmantojot mehāniskus līdzekļus.

(44)

Zinātnes un tehnikas progresa rezultātā pastāvīgi notiek uzlabojumi attiecībā uz apiešanos ar dzīvniekiem un to savaldīšanu kautuvēs. Tāpēc ir svarīgi pilnvarot Komisiju veikt grozījumus prasībās, kas attiecas uz apiešanos ar dzīvniekiem un to savaldīšanu pirms kaušanas, uzturot vienotu un augstu dzīvnieku aizsardzības pakāpi.

(45)

Kopienas pamatnostādnes ir noderīgas, lai uzņēmējus un kompetentās iestādes nodrošinātu ar konkrētu informāciju par apiešanos ar dzīvniekiem un to savaldīšanu pirms kaušanas, nodrošinot augstu dzīvnieku aizsardzības pakāpi un vienādus konkurences nosacījumus visiem uzņēmējiem. Tāpēc nepieciešams pilnvarot Komisiju pieņemt šādas pamatnostādnes.

(46)

Dažās dalībvalstīs gūtā pieredze liecina, ka īpaši kvalificēta speciālista iecelšana par dzīvnieku labturības inspektoru, kas koordinē un uzrauga dzīvnieku labturības procedūru īstenošanu kautuvēs, palīdz nodrošināt dzīvnieku labturību. Tāpēc šis pasākums būtu piemērojams visā Kopienā. Dzīvnieku labturības inspektoram vajadzētu būt pietiekamām pilnvarām un tehniskajai kvalifikācijai, lai nodrošinātu atbilstīgus norādījumus kaušanas konveijera darbiniekiem.

(47)

Mazajām kautuvēm, kas galvenokārt iesaistītas nepastarpinātā pārtikas pārdošanā tiešajiem patērētajiem, nav nepieciešama kompleksa vadības sistēma šīs regulas vispārīgo principu īstenošanai. Šādos gadījumos prasība ieviest dzīvnieku labturības inspektora posteni nebūtu samērīga ar izvirzītajiem mērķiem, un šajā regulā būtu jāparedz atkāpe no šīs prasības šādās kautuvēs.

(48)

Piespiedu nokaušana bieži vien ir saistīta ar krīzes pārvaldību un paralēlām prioritātēm, piemēram, dzīvnieku veselību, sabiedrības veselību, vides aizsardzību vai dzīvnieku labturību. Kaut arī ir svarīgi, lai dzīvnieku labturības noteikumi tiktu ievēroti visos piespiedu nokaušanas posmos, var gadīties, ka ārkārtas apstākļos šo noteikumu ievērošana var apdraudēt cilvēku veselību vai būtiski palēnināt slimības apkarošanas procesu, tā pakļaujot vēl vairāk dzīvnieku slimībai un nāvei.

(49)

Kompetentajām iestādēm būtu attiecīgi jāpieļauj atkāpes no dažiem šīs regulas noteikumiem, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, ja dzīvnieku veselības stāvoklis prasa dzīvnieku ārkārtas nonāvēšanu un/vai nepastāv cits piemērots rīcības variants, kas nodrošinātu optimālu labturību. Ar šādām atkāpēm tomēr nedrīkstētu aizstāt pienācīgu plānošanu. Šajā nolūkā plānošanas līmenis būtu jāpaaugstina un dzīvnieku labturība atbilstīgi jāintegrē ārkārtas situāciju rīcības plānos infekcijas slimību gadījumos.

(50)

Veicot dzīvnieku slimību izziņošanas procedūras, informāciju par slimību uzliesmojumiem atbilstīgi Padomes Direktīvai 82/894/EEK (1982. gada 21. decembris) par dzīvnieku slimību paziņošanu Kopienā (9) sniedz, izmantojot Dzīvnieku slimību reģistra sistēmu (ADNS). Patlaban Dzīvnieku slimību reģistra sistēma nesniedz konkrētu informāciju par dzīvnieku labturību, bet to var pilnveidot, lai nākotnē tā sniegtu šādu informāciju. Tādēļ būtu jāparedz atkāpe pienākumam ziņot par dzīvnieku labturību piespiedu izkaušanas gadījumos, lai ņemtu vērā Dzīvnieku slimību reģistra sistēmas turpmāku pilnveidošanu.

(51)

Modernās apdullināšanas un savaldīšanas iekārtas kļūst arvien sarežģītākas, tāpēc vajadzīgas speciālas zināšanas un analīze. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, lai kompetentajai iestādei būtu pieejama atbilstīga zinātniska atbalsta struktūra, pie kuras amatpersonas varētu vērsties, kad jānovērtē dzīvnieku apdullināšanas iekārtas vai metodes.

(52)

Katras apdullināšanas metodes efektivitātes pamatā ir galveno parametru kontrole un tās regulāra novērtēšana. Labas prakses rokasgrāmatu izstrāde attiecībā uz darbības un pārraudzības procedūrām, ko paredzēts izmantot, nonāvējot dzīvniekus, ir svarīga, lai sniegtu uzņēmējiem atbilstīgus norādījumus par dzīvnieku labturību. Šādu norādījumu izvērtēšanai vajadzīgas zinātniskas zināšanas, praktiska pieredze un kompromiss starp ieinteresētajām personām. Šo uzdevumu katrā dalībvalstī vajadzētu veikt atsauces centram vai tīklam sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

(53)

Kvalifikācijas sertifikātu izsniegšana būtu jānodrošina vienotā veidā. Tāpēc struktūrām vai iestādēm, kas izsniedz šādus sertifikātus, vajadzētu būt akreditētām saskaņā ar konsekventiem standartiem, kuri būtu zinātniski jāizvērtē. Attiecīgi struktūrai, kas sniedz zinātnisku atbalstu saskaņā ar 20. pantu, vajadzības gadījumā būtu jāsniedz atzinums par to struktūru vai iestāžu atbilstību un piemērotību, kas izsniedz kvalifikācijas sertifikātus.

(54)

Regulā (EK) Nr. 882/2004 paredzēts, ka kompetentajai iestādei jāveic konkrēti pasākumi noteikumu nepildīšanas gadījumā, jo īpaši attiecībā uz labturības noteikumu ievērošanu. Attiecīgi nepieciešams vienīgi paredzēt specifisku papildu darbību īstenošanu attiecībā uz šīs regulas ievērošanu.

(55)

Regulā (EK) Nr. 178/2002 paredzēts, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde veicinās to organizāciju tīkla izveidi, kuru darbība ir iestādes kompetencē, lai sekmētu zinātnisku sadarbību, informācijas apmaiņu, kopīgu projektu izstrādi un īstenošanu, kā arī speciālo zināšanu un paraugprakses apmaiņu pārtikas tiesību jomā.

(56)

Kvalifikācijas un mācību kursu beigšanas sertifikāti būtu jāizdod pēc vienotiem principiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka dalībvalstu pienākumi šai sakarā un nosacījumi, saskaņā ar kuriem kvalifikācijas sertifikāti jāizsniedz, jāanulē vai jāatsauc.

(57)

Eiropas iedzīvotāji sagaida, ka dzīvnieku kaušanas laikā tiek ievēroti minimālie labturības noteikumi. Konkrētās jomās attieksme pret dzīvniekiem atkarīga arī no valsts izpratnes, tādēļ dažās dalībvalstīs ir prasība saglabāt vai pieņemt plašāk attiecināmus labturības noteikumus nekā tie, par ko panākta vienošanās Kopienas līmenī. Tādēļ dzīvnieku interesēs un ar noteikumu, ka tas neietekmē iekšējā tirgus darbību, ir piemēroti dalībvalstīm piešķirt zināmu pielāgošanas iespēju, lai saglabātu vai dažās īpašās jomās pieņemtu plašākus valsts noteikumus.

Ir svarīgi nodrošināt, ka dalībvalsts šādus valsts noteikumus neizmanto tādā veidā, kas kaitē pareizai iekšējā tirgus darbībai.

(58)

Dažās jomās, kas saistītas ar šīs regulas piemērošanu, Padomei nepieciešama papildu zinātniska, sociāla un ekonomiska informācija, lai noteiktu sīki izstrādātus noteikumus, jo īpaši sakarā ar mākslīgi audzētām zivīm un dzīvnieku savaldīšanu, apgriežot ar kājām gaisā. Tādējādi ir nepieciešams, lai Komisija sniegtu Padomei minēto informāciju, pirms tā ierosina jebkādus grozījumus, kas saistīti ar minētajām šīs regulas jomām.

(59)

Kautuvju plānojums, izbūve un iekārtas prasa ilgtermiņa plānošanu un investīcijas. Attiecīgi šajā regulā būtu jānodrošina atbilstīgs pārejas laiks, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams, lai nozare varētu pielāgoties attiecīgajām šajā regulā noteiktajām prasībām. Minētajā laikposmā būtu jāturpina piemērot tās prasības Direktīvā 93/119/EK, kas attiecas uz kautuvju plānojumu, izbūvi un iekārtām.

(60)

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas, ja pārkāpj šīs regulas noteikumus, un jānodrošina to piemērošana. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(61)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt saskaņotu pieeju attiecībā uz dzīvnieku labturības standartiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, lai sasniegtu šo mērķi, nepieciešams un ir lietderīgi izstrādāt īpašus noteikumus attiecībā uz dzīvnieku nonāvēšanu, ko veic pārtikas, vilnas, ādu, kažokādu vai citu produktu ražošanas nolūkos, un attiecībā uz saistītām darbībām. Šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas nepieciešami šā mērķa sasniegšanai.

(62)

Pasākumi, kas nepieciešami šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10),

a)

gadījumos, kad dzīvniekus nonāvē:

b)

mājputniem, trušiem un zaķiem, kurus to īpašnieks nokauj ārpus kautuves privātam patēriņam mājās.

a)

“nonāvēšana” nozīmē jebkuru tīši uzsāktu procesu, kas izraisa dzīvnieka nāvi;

b)

“saistītas darbības” nozīmē, piemēram, apiešanos ar dzīvniekiem, izvietošanu, savaldīšanu, apdullināšanu un atasiņošanu, ko veic apstākļos un vietā, kur dzīvniekus nonāvē;

c)

“dzīvnieks” nozīmē jebkuru mugurkaulnieku, izņemot rāpuļus un abiniekus;

d)

“ārkārtas nonāvēšana” nozīmē tādu dzīvnieku nonāvēšanu, kuri ir ievainoti vai saslimuši, un šo iemeslu dēļ viņi pakļauti stiprām sāpēm vai ciešanām, un praktiski nav iespējams remdēt šīs sāpes vai ciešanas;

e)

“izvietošana” nozīmē dzīvnieku turēšanu ar kautuves darbību saistītos un tai piederošos staļļos, aplokos, nojumēs vai laukumos;

f)

“apdullināšana” nozīmē jebkuru tīši radītu procesu, kas izraisa samaņas un jušanas zudumu bez sāpēm, ietverot jebkuru procesu, kas var izraisīt tūlītēju nāvi;

g)

“reliģisks rituāls” nozīmē darbību virkni, kas saistīta ar dzīvnieku nokaušanu, kura paredzēta reliģijā;

h)

“kultūras vai sporta pasākumi” nozīmē pasākumus, kuri pēc to būtības vai lielā mērā saistīti ar senām kultūras tradīcijām vai sporta nodarbībām, tostarp skriešanās sacīkstes vai citus sacensības veidus, kas nav gaļas ražošana vai citu dzīvnieku produktu ražošana, vai kuros šī ražošana ir maznozīmīga salīdzinājumā ar pasākumu kā tādu un neatstāj būtisku saimniecisku iespaidu;

i)

“standarta darba procedūras” nozīmē rakstisku instrukciju kopumu, kas paredzēts konkrētas funkcijas vai standarta vienotai izpildei;

j)

“kaušana” nozīmē tādu dzīvnieku nonāvēšanu, kas paredzēti cilvēku patēriņam;

k)

“kautuve” nozīmē jebkuru uzņēmumu, ko izmanto sauszemes dzīvnieku kaušanai un kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 853/2004 darbības jomā;

l)

“uzņēmējs” nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas atbildīga par uzņēmumu, kurā veic dzīvnieku nonāvēšanu vai jebkādas saistītas darbības, kas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā;

m)

“kažokzvēri” nozīmē zīdītāju klases dzīvniekus, kurus galvenokārt audzē kažokādas ieguvei, piemēram, ūdeles, seski, lapsas, jenoti, nutrijas un šinšillas;

n)

“piespiedu kaušana” nozīmē dzīvnieku nonāvēšanas procesu sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības vai vides aizsardzības nolūkos, ko veic kompetentās iestādes uzraudzībā;

o)

“mājputni” nozīmē saimniecībā audzētus putnus, ietverot putnus, kas netiek uzskatīti par mājputniem, bet kuri tiek turēti kā mājputni, izņemot skrējējputnus;

p)

“savaldīšana” nozīmē dzīvnieka pakļaušanu jebkādai procedūrai ar mērķi ierobežot tā kustības, aiztaupot tam jebkādas sāpes, bailes vai satraukumu, no kā iespējams izvairīties, lai veicinātu apdullināšanas un nonāvēšanas efektivitāti;

q)

“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts centrālā iestāde, kas ir pilnvarota nodrošināt šīs regulas prasību ievērošanu, vai jebkura cita iestāde, kam minētā centrālā iestāde ir deleģējusi šādas pilnvaras;

r)

“muguras smadzeņu iznīcināšana” ir centrālās nervu sistēmas audu un muguras smadzeņu pārraušana, izmantojot garu stieņveida instrumentu, ievadot to galvaskausa dobumā.

a)

dzīvniekiem ir nodrošināts fizisks komforts un aizsardzība, turot tos tīrus un atbilstīgā temperatūrā un pasargājot no kritieniem vai paslīdēšanas;

b)

dzīvnieki ir pasargāti no ievainojumiem;

c)

dzīvnieki ir aprūpēti un izmitināti, ņemot vērā viņu parasto uzvedību;

d)

dzīvniekiem nav vērojamas sāpju, baiļu vai anormālas uzvedības pazīmes, no kurām var izvairīties;

e)

dzīvnieki necieš no ilgstoša barības vai ūdens trūkuma;

f)

tie ir pasargāti no saskares ar citiem dzīvniekiem, kas varētu kaitēt to labturībai, ja no tā ir iespējams izvairīties.

a)

ņem vērā ražotāju ieteikumus;

b)

pamatojoties uz pieejamām zinātniskām atziņām, katram izmantotajam apdullināšanas paņēmienam nosaka galvenos parametrus, kas minēti I pielikuma I nodaļā, nodrošinot to iedarbīgumu dzīvnieku apdullināšanā;

c)

norāda, kādi pasākumi jāveic, ja 5. pantā minētās pārbaudes liecina, ka dzīvnieks nav pienācīgi apdullināts vai gadījumā, ja dzīvniekus kauj saskaņā ar 4. panta 4. punktu, – ka dzīvnieks joprojām uzrāda dzīvības pazīmes.

a)

apiešanās ar dzīvniekiem un to aprūpe pirms to savaldīšanas;

b)

dzīvnieku savaldīšana apdullināšanas vai nonāvēšanas nolūkā;

c)

dzīvnieku apdullināšana;

d)

efektīvas apdullināšanas novērtēšana;

e)

dzīvu dzīvnieku iekāršana važās vai pacelšana;

f)

dzīvu dzīvnieku atasiņošana;

g)

kaušana saskaņā ar 4. panta 4. punktu.

a)

to dzīvnieku sugas, kategorijas, daudzumu un/vai svaru, kam iekārtu paredzēts lietot;

b)

ieteicamos parametrus dažādiem lietošanas apstākļiem, tostarp galvenos parametrus, kas minēti I pielikuma I nodaļā;

c)

pārraudzības metodi apdullināšanas iekārtu darbības efektivitātes noteikšanai, kas attiecas uz šajā regulā minēto noteikumu izpildi;

d)

ieteikumus apdullināšanas iekārtu apkopei un vajadzības gadījumā – kalibrēšanai.

a)

konsultējoties ar nevalstisko organizāciju, kompetento iestāžu pārstāvjiem vai citām ieinteresētajām personām;

b)

ņemot vērā 20. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās zinātnes atziņas.

a)

maksimālo dzīvnieku skaitu stundā katrai kautuves līnijai;

b)

dzīvnieku kategorijas un svaru, attiecībā uz ko atļauts izmantot pieejamo savaldīšanas un apdullināšanas iekārtu;

c)

katras izvietošanas platības maksimālo ietilpību.

a)

atkāpes no noteikumiem, kas minēti II pielikumā attiecībā uz pārvietojamām kautuvēm;

b)

grozījumus, kas nepieciešami, lai II pielikumu pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam.

a)

pie samaņas esošu dzīvnieku pakarināšana vai pacelšana;

b)

dzīvnieku pēdu vai kāju mehāniska saspiešana vai sasiešana;

c)

muguras smadzeņu pārgriešana, piemēram, ar nazi vai dunci;

d)

elektriskās strāvas izmantošana, lai padarītu dzīvnieku nekustīgu, bet kas to neapdullina un nenonāvē kontrolētos apstākļos, jo īpaši – izmantojot tādu elektriskās strāvas triecienu, kas neiedarbojas uz smadzenēm.

a)

par pārraudzības procedūru atbildīgās personas vārds;

b)

rādītāji, kas paredzēti, lai noteiktu nesamaņas un samaņas vai jutīguma pazīmes dzīvniekos; rādītāji, kas paredzēti, lai noteiktu dzīvības pazīmju trūkumu dzīvniekiem, ko kauj saskaņā ar 4. panta 4. punktu;

c)

kritēriji, lai noteiktu, vai b) apakšpunktā minēto rādītāju uzrādītie rezultāti ir apmierinoši;

d)

apstākļi un/vai laiks, kad jānotiek pārraudzībai;

e)

dzīvnieku skaits katrā grupā, kas jāpārbauda pārraudzības laikā;

f)

atbilstīgas procedūras, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja c) apakšpunktā minētie kritēriji nav izpildīti, apdullināšanas vai kaušanas darbības tiek pārskatītas, lai noteiktu trūkumu iemeslus un veiktu nepieciešamās izmaiņas.

a)

pieauguši liellopi Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (11), nozīmē un zirgu dzimtas dzīvnieki – 1 mājlopu vienība;

b)

citi liellopi – 0,50 mājlopu vienības;

c)

cūkas, kuru dzīvsvars pārsniedz 100 kg, – 0,20 mājlopu vienības;

d)

citas cūkas – 0,15 mājlopu vienības;

e)

aitas un kazas – 0,10 mājlopu vienības;

f)

jēri, kazlēni un sivēni, kuru dzīvsvars ir mazāks nekā 15 kg, – 0,05 mājlopu vienības.

a)

nodrošina, ka šādas darbības tiek veiktas saskaņā ar rīcības plānu, kas minēts 1. punktā;

b)

veic jebkuru nepieciešamo darbību, lai aizsargātu dzīvnieku labturību vislabākajā iespējamā veidā.

a)

piespiedu nokaušanas iemeslus;

b)

nonāvēto dzīvnieku skaitu un sugu;

c)

izmantotos apdullināšanas un nonāvēšanas paņēmienus;

d)

konstatēto problēmu aprakstu un, ja iespējams, rastos risinājumus, lai novērstu vai samazinātu attiecīgo dzīvnieku ciešanas;

e)

visas atkāpes, kas piešķirtas saskaņā ar 3. punktu.

a)

zinātniskas un tehniskas zināšanas saistībā ar kautuvju apstiprināšanu, kā minēts 14. panta 2. punktā, un izstrādājot jaunus apdullināšanas paņēmienus;

b)

zinātniskus atzinumus par ražotāju sagatavotajām instrukcijām par savaldīšanas un apdullināšanas iekārtu lietošanu un apkopi;

c)

zinātniskus atzinumus par labas prakses rokasgrāmatām, kas izstrādātas tās teritorijā sakarā ar šīs regulas mērķiem;

d)

ieteikumus šīs regulas piemērošanai, jo īpaši saistībā ar pārbaudēm un revīzijām;

e)

atzinumus par atsevišķu struktūru un vienību spējām un piemērotību īstenot prasības, kas izklāstītas 21. panta 2. punktā.

a)

mācību kursu pieejamības nodrošināšanu personālam, kas saistīts ar dzīvnieku nonāvēšanu vai saistītām darbībām;

b)

kvalifikācijas sertifikātu izdošanu, kas apstiprina neatkarīga galaeksāmena nokārtošanu; šā eksāmena temati ir saistīti ar attiecīgo dzīvnieku kategorijām un atbilst tām darbībām, kas minētas 7. panta 2. un 3. punktā, un tematiem, kas minēti IV pielikumā;

c)

šā punkta a) apakšpunktā minēto kursu mācību programmu un b) apakšpunktā minētā eksāmena satura un kārtības apstiprināšanu.

a)

kurai ir speciālās zināšanas, personāls un aprīkojums, lai to īstenotu;

b)

kas ir neatkarīga un brīva no jebkādiem interešu konfliktiem attiecībā uz galaeksāmenu organizēšanu un kvalifikācijas sertifikātu izdošanu.

a)

pieteikuma iesniedzējs ir reģistrēts kādā no mācību kursiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

pieteikuma iesniedzējam jāstrādā tādas citas personas klātbūtnē un tiešā uzraudzībā, kurai ir kvalifikācijas sertifikāts, kas izdots konkrētajām veicamajām darbībām;

c)

pagaidu sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz trīs mēnešus; un

d)

pieteikuma iesniedzējs iesniedz rakstisku paziņojumu, ka iepriekš viņš nav saņēmis citu pagaidu kvalifikācijas sertifikātu tādā pašā darbības jomā, vai pierāda kompetentajai iestādei, ka viņš nespēja piedalīties galaeksāmenā.

a)

prasīt uzņēmējiem mainīt viņu standarta darba procedūras, jo īpaši – palēnināt vai apturēt ražošanu;

b)

prasīt uzņēmējiem palielināt 5. pantā minēto pārraudzības procedūru biežumu un uzlabot 16. pantā minētās pārraudzības procedūras;

c)

apturēt vai anulēt kvalifikācijas sertifikātus, kas izsniegti saskaņā ar šo regulu, personālam, kas vairs neuzrāda pietiekamu kompetenci, zināšanas vai izpratni par saviem uzdevumiem, lai turpinātu veikt darbības, kurām sertifikāts izsniegts;

d)

apturēt vai atsaukt 21. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu;

e)

pieprasīt 8. pantā minēto instrukciju grozīšanu, pienācīgi ņemot vērā saskaņā ar 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu sniegtās zinātniskās atziņas.

a)

dzīvnieku nonāvēšana un ar to saistītas darbības ārpus kautuves;

b)

nebrīvē audzētu medību dzīvnieku, tostarp ziemeļbriežu, kaušana un ar to saistītas darbības, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.6. punktā;

c)

dzīvnieku kaušana un ar to saistītas darbības saskaņā ar 4. panta 4. punktu.

a)

A pielikums:

b)

C pielikums, II iedaļas 3.A.2. punkts, 3.B.1. punkta pirmā daļa, 3.B.2., 3.B.4. punkts un 4.2. un 4.3. punkts.