31.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/46

(1)

Līguma trešās daļas IV sadaļā paredzēts juridiskais pamats Kopienas tiesību aktu pieņemšanai tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās.

(2)

Tiesu iestāžu sadarbību civillietās starp dalībvalstīm un trešām valstīm tradicionāli ir reglamentējuši nolīgumi starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šādi nolīgumi, kuru ir ļoti daudz, bieži parāda īpašas saiknes starp dalībvalsti un trešo valsti, un to mērķis ir nodrošināt atbilstīgu tiesisko regulējumu, lai ņemtu vērā iesaistīto pušu īpašās vajadzības.

(3)

Līguma 307. pantā paredzēta prasība dalībvalstīm veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nesaderību starp Kopienas acquis un starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Tas var būt saistīts ar vajadzību atkārtoti risināt sarunas par šādiem nolīgumiem.

(4)

Lai nodrošinātu piemērotu tiesisko regulējumu, kas atbilstu konkrētās dalībvalsts īpašajām vajadzībām attiecībās ar kādu trešo valsti, var arī rasties nepārprotama vajadzība slēgt jaunus nolīgumus ar trešām valstīm saistībā ar civiltiesību jomām, uz kurām attiecas Līguma trešās daļas IV sadaļa.

(5)

Eiropas Kopienu Tiesa 2006. gada 7. februāra Atzinumā 1/03 saistībā ar jaunās Lugāno konvencijas noslēgšanu apstiprināja, ka Kopiena ir ieguvusi ekskluzīvu kompetenci slēgt tādu starptautisku nolīgumu kā, piemēram, Lugāno konvencija, ar trešām valstīm par jautājumiem, kas ietekmē noteikumus Padomes Regulā (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (2) (“Brisele I”).

(6)

Saskaņā ar Līguma 300. pantu Kopiena slēdz nolīgumus starp Kopienu un trešām valstīm jautājumos, uz kuriem attiecas Kopienas ekskluzīvā kompetence.

(7)

Līguma 10. pantā noteikts, ka dalībvalstis atvieglina Kopienas uzdevumu veikšanu un atturas no visiem pasākumiem, kas var traucēt sasniegt minētā līguma mērķus. Šis lojālas sadarbības pienākums ir vispārēji piemērojams un nav atkarīgs no Kopienas ekskluzīvās kompetences.

(8)

Attiecībā uz nolīgumiem ar trešām valstīm par specifiskiem civiltiesību jautājumiem, uz kuriem attiecas Kopienas ekskluzīvā kompetence, būtu jāizveido saskaņota un pārredzama procedūra, ar kuru dalībvalstij atļauj grozīt spēkā esošu nolīgumu vai risināt sarunas un noslēgt jaunu nolīgumu, jo īpaši, ja Kopiena nav norādījusi nodomu īstenot savu ārējo kompetenci, lai noslēgtu nolīgumu, pamatojoties uz jau pastāvošu sarunu pilnvarojumu vai uz turpmāk paredzētu pilnvarojumu. Šai procedūrai nebūtu jāskar Kopienas ekskluzīvā kompetence un Līguma 300. un 307. pants. Tā būtu jāuzskata par izņēmuma pasākumu, un tai vajadzētu būt ierobežotai darbības jomas un laika ziņā.

(9)

Šī regula nebūtu jāpiemēro, ja Kopiena ar attiecīgo trešo valsti jau ir noslēgusi nolīgumu par to pašu jautājumu. Uzskatīt, ka divi nolīgumi ir par vienu un to pašu jautājumu, vajadzētu tikai tad un tikai tādā mērā, ja un ciktāl tie reglamentē būtībā tos pašus konkrētos tiesību jautājumus. Noteikumi, kuros vienkārši minēts vispārējs nodoms sadarboties šādos jautājumos, nebūtu jāuzskata par tādiem, kas attiecas uz to pašu jautājumu.

(10)

Šai regulai būtu jāattiecas arī uz dažiem reģionālajiem nolīgumiem, kas minēti spēkā esošos Kopienas tiesību aktos.

(11)

Lai nodrošinātu, ka nolīgums, kuru paredzējusi noslēgt dalībvalsts, nepadara neefektīvus Kopienas tiesību aktus un netraucē ar šiem tiesību aktiem izveidotās sistēmas pienācīgu darbību vai nekaitē Kopienas pieņemtajai ārējo attiecību politikai, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpaziņo Komisijai par saviem nodomiem, lai saņemtu atļauju sākt vai turpināt oficiālas sarunas par nolīgumu, kā arī lai noslēgtu nolīgumu. Šāds paziņojums būtu jāsniedz, nosūtot vēstuli vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Tam būtu jāsatur visa būtiskā informācija un dokumenti, kas ļauj Komisijai novērtēt sarunu iznākuma paredzamo ietekmi uz Kopienas tiesību aktiem.

(12)

Būtu jānovērtē, vai Kopiena ir pietiekami ieinteresēta noslēgt divpusēju nolīgumu starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti vai attiecīgā gadījumā – lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu spēkā esošu divpusēju nolīgumu starp dalībvalsti un trešo valsti. Šādā nolūkā visas dalībvalstis vajadzētu informēt par ikvienu paziņojumu, kuru Komisija saņēmusi saistībā ar kādas dalībvalsts paredzēto nolīgumu, lai ļautu pārējām dalībvalstīm izrādīt interesi pievienoties paziņojumu sniegušās dalībvalsts iniciatīvai. Ja pēc šīs informācijas apmaiņas ir parādījusies pietiekama Kopienas ieinteresētība, Komisijai būtu jāapsver iespēja ierosināt sarunu pilnvarojumu, lai noslēgtu nolīgumu starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti.

(13)

Ja Komisija lūdz kādai dalībvalstij sniegt papildu informāciju saistībā ar novērtējumu par to, vai minētajai dalībvalstij būtu jāatļauj sākt sarunas ar trešo valsti, šāds lūgums nedrīkst ietekmēt termiņus, kuros Komisijai jāsniedz pamatots lēmums par dalībvalsts pieteikumu.

(14)

Atļaujot sākt oficiālas sarunas, Komisijai vajadzības gadījumā vajadzētu spēt ierosināt sarunu pamatnostādnes vai pieprasīt, lai paredzētajā nolīgumā tiktu iekļauti konkrēti noteikumi. Komisijai būtu pastāvīgi jāsaņem izsmeļoša informācija dažādajās sarunu stadijās par jautājumiem, kas ir šīs regulas darbības jomā, un saistībā ar šiem jautājumiem tai būtu jāatļauj piedalīties sarunās kā novērotājai.

(15)

Paziņojot Komisijai par nodomu sākt sarunas ar trešo valsti, dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija tikai par tiem sarunu elementiem, kas ir svarīgi, lai Komisija varētu veikt novērtējumu. Komisijas atļaujai un iespējamo sarunu pamatnostādnēm vai attiecīgi Komisijas atteikumam vajadzētu būt saistītam tikai ar jautājumiem, kas ir šīs regulas darbības jomā.

(16)

Visas dalībvalstis būtu jāinformē par Komisijai nosūtītu paziņojumu saistībā ar paredzētu vai jau apspriestu nolīgumu, kā arī par pamatotu Komisijas lēmumu saskaņā ar šo regulu. Tomēr šādai informācijai vajadzētu pilnībā atbilst iespējamām konfidencialitātes prasībām.

(17)

Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jānodrošina, ka ar jebkuru informāciju, kas noteikta kā konfidenciāla, rīkojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (3).

(18)

Ja Komisija, pamatojoties uz veiktajiem novērtējumiem, paredz neatļaut oficiālu sarunu sākšanu vai apspriestā nolīguma noslēgšanu, tai pirms pamatota lēmuma sagatavošanas būtu jāsniedz attiecīgajai dalībvalstij atzinums. Ja iepriekšminētais attiecas uz apspriestā nolīguma noslēgšanu, atzinums būtu jānosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

(19)

Lai nodrošinātu, ka apspriestais nolīgums nerada šķēršļus Kopienas ārējās politikas īstenošanai tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās un komerclietās, nolīgumā būtu jāparedz vai nu tā daļēja, vai pilnīga denonsēšana gadījumā, ja vēlāk par to pašu jautājumu tiek noslēgts cits nolīgums starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un to pašu trešo valsti, no otras puses, vai arī jāparedz, ka attiecīgos nolīguma noteikumus tieši aizstāj šāda vēlāk noslēgta nolīguma noteikumi.

(20)

Būtu jāparedz pārejas pasākumi, kas attiecas uz situācijām, kad šīs regulas spēkā stāšanās brīdī dalībvalsts ir jau sākusi risināt vai arī ir jau pabeigusi sarunas ar trešo valsti, bet vēl nav izteikusi piekrišanu uzņemties nolīguma saistības.

(21)

Lai nodrošinātu, ka ir gūta pietiekama pieredze, piemērojot šo regulu, Komisijai savu ziņojumu par šo piemērošanu vajadzētu iesniegt ne ātrāk kā pēc astoņiem gadiem no šīs regulas pieņemšanas dienas. Šajā ziņojumā, īstenojot savas prerogatīvas, Komisijai būtu jāapstiprina šīs regulas pagaidu raksturs vai jāpārbauda, vai šo regulu vajadzētu aizstāt ar jaunu regulu, kura attiecas uz to pašu jautājumu vai kurā iekļauti arī citi jautājumi, kas ir Kopienas ekskluzīvajā kompetencē un ko reglamentē citi Kopienas instrumenti.

(22)

Ja Komisijas iesniegtajā ziņojumā tiek apstiprināts šīs regulas pagaidu raksturs, pēc ziņojuma iesniegšanas dalībvalstīm joprojām vajadzētu spēt informēt Komisiju par jau notiekošām vai izziņotām sarunām, lai saņemtu atļauju sākt oficiālas sarunas.

(23)

Saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi tās mērķa sasniegšanai.

(24)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(25)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro,

a)

divpusēju nolīgumu starp dalībvalsti un trešo valsti;

b)

reģionālus nolīgumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2201/2003 59. panta 2. punkta a) apakšpunktā, neskarot minētās regulas 59. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 59. panta 3. punktu, un Regulas (EK) Nr. 4/2009 69. panta 3. punktā.

a)

attiecīgā dalībvalsts ir sniegusi informāciju, kas liecina, ka tā ir īpaši ieinteresēta noslēgt nolīgumu, ņemot vērā ekonomiskās, ģeogrāfiskās, kultūras, vēsturiskās, sociālās vai politiskās saites starp dalībvalsti un attiecīgo trešo valsti;

b)

pamatojoties uz dalībvalsts sniegto informāciju, ir secināms, ka paredzētais nolīgums nepadara neefektīvus Kopienas tiesību aktus un netraucē ar šiem tiesību aktiem izveidotās sistēmas pienācīgu darbību; un

c)

paredzētais nolīgums nekaitētu Kopienas ārējo attiecību politikas mērķim un uzdevumam, par ko lēmusi Kopiena.

a)

nolīguma daļēju vai pilnīgu denonsēšanu, ja vēlāk par to pašu jautājumu tiek noslēgts cits nolīgums starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un to pašu trešo valsti, no otras puses, vai

b)

to, ka attiecīgos nolīguma noteikumus tieši aizstāj noteikumi citā nolīgumā, kas vēlāk par to pašu jautājumu noslēgts starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un to pašu trešo valsti, no otras puses.

a)

atbilst 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam;

b)

atbilst 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, ciktāl ir radušies jauni un neparedzēti apstākļi saistībā ar šo nosacījumu; un

c)

atbilst prasībām saskaņā ar 5. panta 2. punktu.

a)

apstiprina, ka ir atbilstīgi, ja šīs regulas darbība beidzas dienā, kas noteikta saskaņā ar 14. panta 1. punktu, vai

b)

iesaka no minētās dienas šo regulu aizstāt ar jaunu regulu.