17.7.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 186/1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 612/2009

(2009. gada 7. jūlijs),

ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem

(pārstrādāta versija)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 170. un 192. pantu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regula (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Tā kā nepieciešams veikt jaunus grozījumus, skaidrības dēļ minētā regula būtu jāpārstrādā.

(2)

Vispārīgie noteikumi, ko noteikusi Padome, paredz izmaksāt kompensāciju pēc tam, kad iesniegti pierādījumi par to, ka produkti ir eksportēti no Kopienas. Tiesības uz kompensāciju tiek iegūtas, tiklīdz produktus izved no Kopienas tirgus, ja visām trešām valstīm piemēro vienotu kompensācijas likmi. Ja kompensācijas likme ir diferencēta atkarībā no produktu galamērķa, tad tiesības uz kompensāciju ir atkarīgas no ievešanas trešā valstī.

(3)

Līdz ar Urugvajas kārtas Lauksaimniecības nolīguma (4) ieviešanu, lai piešķirtu kompensāciju, kā likums, ir jāuzrāda eksporta licence, kurā ir jānosaka kompensācijas avanss. Kopienas teritorijā piegādes starptautiskajām organizācijām un bruņotajiem spēkiem, pārtikas piegādes un nelielu apjomu eksports tomēr ir īpaši gadījumi un nav ekonomiski sevišķi nozīmīgi. Tādiem gadījumiem ir paredzēta speciāla sistēma bez eksporta licences, lai vienkāršotu šādas eksporta operācijas un lai uzņēmējiem un kompetentajām iestādēm netiktu uzkrauta pārlieku smaga administratīvā nasta.

(4)

Eksporta dienai būtu jābūt dienai, kurā muitas dienests pieņem dokumentu, ar kuru deklarācijas iesniedzējs izsaka vēlmi eksportēt tos produktus, par kuriem viņš lūdz eksporta kompensāciju. Šāda dokumenta mērķis ir pievērst uzmanību, īpaši muitas dienestu uzmanību, faktam, ka attiecīgā operācija tiek veikta par Kopienas naudas līdzekļiem, lai minētie muitas dienesti veiktu atbilstošas pārbaudes. Produktus pieņem un līdz to faktiskajam eksportam tos novieto muitas uzraudzībā. Tāda diena būs atsauces datums tam, lai noteiktu eksportētā produkta daudzumu, veidu un īpašības.

(5)	Ja piegādes notiek vairumā vai nestandarta vienībās, tad tiek atzīts, ka precīzu produktu neto svaru var uzzināt tikai pēc to iekraušanas transporta līdzeklī. Lai atrisinātu šādu situāciju, būtu jāizstrādā noteikums par to, lai eksporta deklarācijā noteiktu aptuveno masu.

(6)

Kas attiecas uz “iekraušanas vietu”, lauksaimniecības eksporta preču tirdzniecību ietekmē daudzi administratīvi un komerciāli apstākļi. Tāpēc ir grūti noteikt vienotu principu, un tādējādi vajadzētu ļaut dalībvalstīm pašām lemt par piemērotāko vietu tādu izvedamo lauksaimniecības produktu fiziskai pārbaudei, par kuriem pienākas eksporta kompensācija. Tālab vēl jo vairāk var attaisnot to, ka iekraušanas vietu nosaka dažādi atkarībā no tā, vai preces iekrauj konteineros vai arī, neiekraujot vēlāk konteineros, tās iekrauj neiesaiņotā veidā, maisos vai kartona kārbās. Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, par kuriem pienākas kompensācija, pietiekami pamatotos gadījumos būtu jāatļauj muitas iestādēm pieņemt eksporta deklarāciju citā muitas punktā, nevis tajā, kas ir atbildīgs par produktu iekraušanas vietu.

(7)

Lai pareizi piemērotu Komisijas 2008. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 1276/2008 par pārraudzību, eksporta laikā fiziski pārbaudot tos lauksaimniecības produktus, par kuriem pienākas kompensācija vai citas summas (5), būtu jāparedz, ka tad, kad lauksaimniecības produkti tiek iekrauti konteinerā, kravas mašīnā, kuģī vai līdzīgi, varētu pārbaudīt, vai eksporta deklarācija atbilst šiem lauksaimniecības produktiem.

(8)	Ja bieži eksportē nelielu daudzumu partijas, tad būtu jāparedz vienkāršota procedūra, kā noteikt dienu, kas jāizmanto, lai noteiktu kompensācijas likmes.

(9)	Ir jānosaka noteicošā diena, kā tā definēta Komisijas 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1913/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus euro agromonetārā režīma piemērošanai lauksaimniecībā un groza vairākas regulas (6).

(10)	Lai jēdzienu “eksports no Kopienas” varētu skaidrot konsekventi, būtu jāprecizē, ka produktu uzskata par eksportētu tad, kad to izved no Kopienas muitas teritorijas.

(11)

Eksportētājam vai pārvadātājam var būt jāveic pasākumi, lai novērstu to, ka eksportam paredzētie produkti sabojājas tajās 60 dienās, kas ir no eksporta deklarācijas pieņemšanas līdz produktu izvešanai no Kopienas muitas teritorijas vai ievešanai galapunktā. Viens no šāda vieda pasākumiem ir sasaldēšana, kas ļauj produktiem saglabāties. Lai ievērotu šo prasību, minētajā laika posmā būtu jāļauj veikt sasaldēšanu.

(12)

Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, lai produkti, ko izved no Kopienas vai kas atrodas tranzītā uz konkrētu galamērķi, patiesi būtu tie, par kuriem ir nokārtotas muitas eksporta formalitātes. Tādēļ, kad produkts šķērso pārējo dalībvalstu teritorijas un vēl nav izvests no Kopienas muitas teritorijas vai sasniedzis konkrēto galamērķi, būtu jāizmanto T5 kontrolkopija, kas minēta Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko paredz noteikumus, kas jāievēro, ieviešot Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92, ar kuru izveidots Kopienas Muitas kodekss (7), 63. pielikumā. Lai vienkāršotu administratīvo procedūru, tomēr ir vēlams paredzēt režīmu, kas ir elastīgāks par T5 kontrolkopijas izmantošanu, ja piemēro atvieglotu Kopienas tranzīta režīmu pārvadājumiem pa dzelzceļu vai lielos konteineros, kā paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2454/93 412. līdz 442.a pantā, kurā ir paredzēts, ka, ja transporta operācija sākas Kopienā un beidzas ārpus tās, tad tajā muitas punktā, kam ir pakļauta robežstacija, nav jākārto nekādas formalitātes.

(13)

Dažreiz var tikt pieprasīta kompensācija par tiem produktiem, kas ir tikuši eksportēti un izvesti no Kopienas muitas teritorijas, bet kas ir atvesti atpakaļ pārkraušanas vai tranzīta nolūkā, pirms tie sasniedz galamērķi ārpus tādas teritorijas. Produktus var atvest atpakaļ arī citu, ne tikai transporta prasību dēļ, jo īpaši spekulācijas nolūkā. Tādos gadījumos tiek apdraudēta iekļaušanās 60 dienu termiņā, kas ir dots, lai preces izvestu no Kopienas muitas teritorijas. Lai novērstu šādas situācijas, ir skaidri jāparedz nosacījumi, ar kādiem preces drīkst ievest atpakaļ Kopienas muitas teritorijā.

(14)

Šajā regulā paredzēto režīmu drīkst piemērot tikai tādiem produktiem, kas ir brīvā apgrozībā un kas atsevišķos gadījumos ir Kopienas izcelsmes. Ja runa ir par zināmiem produktiem, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām, tad kompensāciju nosaka, nevis pamatojoties uz pašu produktu, bet gan uz tiem pamatproduktiem, kas ir tā sastāvā. Gadījumos, kad kompensācija ir tādējādi noteikta, pamatojoties uz vienu vai vairākām sastāvdaļām, lai piešķirtu kompensāciju vai ievērojamu tās daļu, pietiek, lai minētā sastāvdaļa vai sastāvdaļas atbilstu minētajām prasībām vai arī vairs neatbilstu tikai tā iemesla dēļ, ka tās ir iestrādātas citos produktos. Lai ņemtu vērā dažu sastāvdaļu īpašo statusu, būtu jāsastāda to produktu saraksts, kam kompensāciju nosaka, pamatojoties uz vienu sastāvdaļu.

(15)

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92, ar kuru ir izveidots Kopienas Muitas kodekss (8), 23. līdz 26. pantā ir definēta preču nepreferenciālā izcelsme. Piešķirot eksporta kompensācijas, par Kopienas izcelsmes produktiem uzskata tikai tos produktus, kas ir pilnībā iegūti vai būtiski pārstrādāti Kopienā. Lai panāktu vienveidīgu piemērojumu visās dalībvalstīs, ir lietderīgi noskaidrot, ka zināmiem produktu maisījumiem kompensācija nepienākas.

(16)

Kompensācijas likmi nosaka produkta tarifa klasifikācija. Zināmiem maisījumiem, preču komplektiem un precēm, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām, šādas klasifikācijas rezultātā var tikt piešķirta lielāka kompensācija, nekā tas ir ekonomiski pamatots. Līdz ar to ir jāpieņem speciāli noteikumi, lai noteiktu kompensāciju, kas piemērojama maisījumiem, preču komplektiem un precēm, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām.

(17)

Ja kompensācijas likme mainās atkarībā no produkta galamērķa, būtu jāparedz pārbaude, ka produktu patiešām importē tajā trešā valstī vai valstīs, par ko tika noteikta kompensācija. Šādu pasākumu var bez sarežģījumiem mīkstināt attiecībā uz tiem eksportiem, kur attiecīgās kompensāciju summas ir nelielas, ja vien darījums sniedz pietiekamas garantijas, ka attiecīgie produkti sasniegs savu galamērķi. Šāda noteikuma mērķis ir vienkāršot administratīvo darbu, kas nepieciešams, lai iesniegtu pierādījumus.

(18)	Būtu arī jāparedz iespēja atkārtoti ievest produktus, uz kuriem attiecas atpakaļ nosūtīto preču režīms, caur produktu izcelsmes dalībvalsti vai caur pirmās izvešanas dalībvalsti.

(19)

Ja visiem galamērķiem piemēro vienotu kompensācijas likmi tajā dienā, kad kompensācija ir noteikta iepriekš, tad zināmos gadījumos ietver obligātu galamērķa klauzulu. Šāda situācija būtu jāuzlūko kā kompensācijas variants, ja kompensācijas likme, kas piemērojama eksporta dienā, ir zemāka par to kompensācijas likmi, kas bija piemērojama dienā, kad likme tika noteikta iepriekš un kas vajadzības gadījumā ir pielāgota tai dienai, kad notiek eksports.

(20)

Ja kompensācijas likmi diferencē atkarībā no eksportēto produktu galamērķa, tad būtu jāiesniedz pierādījums, ka attiecīgais produkts ir importēts trešā valstī. Ievedmuitas formalitāšu kārtošana lielā mērā nozīmē samaksāt piemērojamos ievedmuitas nodokļus, lai šo produktu varētu tirgot attiecīgajā trešā valstī. Ņemot vērā atšķirīgās situācijas, kas dominē trešās importētājvalstīs, ir vēlams ļaut uzrādīt tādus ievedmuitas dokumentus, kuros ir sniegtas garantijas, ka eksportētie produkti ir sasnieguši savu galamērķi, tajā pašā laikā pēc iespējas mazāk kavējot tirdzniecību.

(21)

Lai palīdzētu Kopienas eksportētājiem iegūt pierādījumus par to, ka produkti ir sasnieguši galamērķi, būtu jāparedz, ka starptautiskās kontroles un uzraudzības aģentūras, ko apstiprinājušas dalībvalstis, izsniedz sertifikātu par to, ka ir nogādāti galamērķī tie eksportētie Kopienas lauksaimniecības produkti, kas gūst labumu no diferencētās kompensācijas. Apstiprināt tādas aģentūras ir dalībvalstu kompetencē, kas tās apstiprina katru atsevišķi saskaņā ar zināmām vadlīnijām. Galvenās vadlīnijas ir nepieciešams iekļaut šajā regulā.

(22)

Lai tādu produktu eksportus, kam piemēro diferencētu kompensāciju atkarībā no galamērķa, nostādītu vienādā līmenī ar pārējiem eksportiem, būtu jāparedz, ka daļu kompensācijas, kas aprēķināta, pamatojoties uz zemāko kompensācijas likmi, kas piemērojama eksporta dienā, izmaksā, tiklīdz eksportētājs ir iesniedzis pierādījumu, ka produkts ir izvests no Kopienas muitas teritorijas.

(23)

Gadījumā ar diferencētām kompensācijām, ja ir mainīts galamērķis, tad kompensācija, kas piemērojama faktiskajam galamērķim, ir maksājama, ievērojot to maksimālo summu, kas piemērojama iepriekš noteiktajam galamērķim. Lai novērstu situāciju, ka to ļaunprātīgi izmanto un sistemātiski izvēlas galamērķus ar lielākajām kompensācijas likmēm, būtu jāievieš sodu sistēma par galamērķa maiņu, ja faktiskā kompensācijas likme ir mazāka par likmi, kas piemērojama iepriekš noteiktajam galamērķim. Šis noteikums ietekmē aprēķinus, aprēķinot to kompensācijas daļu, kas maksājama pēc tam, kad eksportētājs ir iesniedzis pierādījumu, ka produkts ir izvests no Kopienas muitas teritorijas.

(24)	Regulas (EEK) Nr. 2913/92 23. līdz 26. pantā ir definēta preču nepreferenciālā izcelsme. Zināmos gadījumos ir lietderīgi piemērot kritēriju, kurš attiecas uz būtisku pārstrādi vai apstrādi, kas noteikta 24. pantā, lai novērtētu, vai produkti patiesi ir sasnieguši savu galamērķi.

(25)

Zināmi eksporta darījumi var novest pie tirdzniecības plūsmu novirzes. Lai novērstu šādas novirzes, kompensācijas samaksai būtu jābūt atkarīgai no nosacījuma, ka produkts ir ne tikai izvests no Kopienas muitas teritorijas, bet arī importēts kādā trešā valstī vai ir būtiski pārstrādāts vai apstrādāts. Turklāt kompensācijas samaksa dažos gadījumos var būt atkarīga no tā, vai produkts patiesi ir piedāvāts tirgū trešā importētājvalstī vai arī tas ir būtiski pārstrādāts vai apstrādāts.

(26)

Ja produkts ir iznīcināts vai sabojājies, pirms tas ir piedāvāts tirgū trešā valstī vai pirms galīgās apstrādes, tad uzskata, ka kompensācija vairs nepienākas. Tādos gadījumos eksportētājam vajadzētu būt iespējai iesniegt pierādījumus, ka eksports tika veikts tādos ekonomiskajos apstākļos, kas normālā notikumu gaitā darījumu būtu pieļāvuši.

(27)	Eksporta darbību finansējums no Kopienas puses ir nepamatots, ja darbība nav parasts komercdarījums, jo tam nav ekonomiskā pamatojuma un tas ir veikts tikai ar nolūku saņemt maksājumu no Kopienas.

(28)

Būtu jāveic pasākumi, lai novērstu to, ka Kopienas naudas līdzekļi tiek piešķirti darījumiem, kas neatbilst nevienam eksporta kompensāciju sistēmas mērķim. Pastāv risks, ka līdzīgi darījumi tiks veikti ar produktiem, kas pēc eksporta kompensāciju saņemšanas tiktu reimportēti Kopienā, pirms tam neizejot būtisku pārstrādi vai apstrādi trešā valstī, un kam reimportēšanas brīdī tiktu piemērota samazināta vai nulles ievedmuita, ievērojot vienošanos par muitas atvieglojumiem vai Padomes lēmumu. Lai samazinātu ierobežojumus eksportētājiem, ir lietderīgi piemērot šādus pasākumus paaugstināta riska produktiem.

(29)	Vajadzības gadījumā, lai samazinātu eksportētāju nedrošību, ir lietderīgi atcelt prasību par kompensācijas atmaksu, ja produkti tiek reimportēti Kopienā vairāk nekā divus gadus pēc eksportēšanas.

(30)

No vienas puses, dalībvalstīm būtu jādod iespēja atteikties piešķirt kompensācijas vai arī iespēja tās atgūt, ja tās faktiski konstatē, ka darījums nesaskan ar eksporta kompensāciju sistēmas mērķi, un, no otras puses, valstu varas iestādēm nebūtu jāuzkrauj pārāk smaga nasta, uzliekot tām par pienākumu sistemātiski pārbaudīt visus importus.

(31)	Produktiem būtu jābūt tādas kvalitātes, lai tos varētu parastos apstākļos tirgot Kopienā. Tomēr ir lietderīgi ņemt vērā īpašās saistības, kas rodas no standartiem, kas ir spēkā trešā saņēmējvalstī.

(32)	Zināmi produkti var zaudēt tiesības uz kompensāciju, ja tie zaudē pienācīgi labu tirdzniecības kvalitāti.

(33)

Ja eksporta kompensācija ir noteikta iepriekš vai noteikta konkursa kārtībā, tad nekādu izvedmuitu nepiemēro, jo eksports ir jāveic saskaņā ar tādējādi iepriekš noteiktiem vai konkursa kārtībā noteiktiem nosacījumiem. Vienlīdz būtu jāparedz, ka tad, ja eksports ir pakļauts izvedmuitai, kas noteikta iepriekš, vai konkursa kārtībā, eksports ir jāveic saskaņā ar noteiktajiem nosacījumiem un līdz ar to nevar pretendēt uz eksporta kompensāciju.

(34)

Lai dotu iespēju eksportētājiem vieglāk finansēt savus darījumus, dalībvalstīm būtu jāļauj izmaksāt avansā visu summu vai tās daļu, tiklīdz ir pieņemta eksporta deklarācija vai maksājuma deklarācija, ar noteikumu, ka ir iesniegts nodrošinājums, kas garantē avansa atmaksu, ja vēlāk atklātos, ka kompensācija nebija jāmaksā.

(35)	Eksporta avansā samaksātā summa būtu jāatlīdzina, ja tiek pierādīts, ka nav tiesību uz eksporta kompensāciju vai arī ka bija tiesības uz mazāku kompensāciju. Atlīdzībai būtu jāietver papildu summa, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu. Force majeure gadījumos papildsumma nebūtu jāatlīdzina.

(36)

No Komisijas 1992. gada 16. oktobra Regulas (EEK) Nr. 3002/92, kas nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus intervences produktu izlietošanas un/vai galamērķa pārbaudei (9), ir skaidrs, ka intervences produktiem būtu jāsasniedz noteiktais galamērķis. Līdz ar to tādus produktus nedrīkst aizvietot ar līdzvērtīgiem produktiem.

(37)	Būtu jānosaka termiņš attiecīgo produktu eksportam.

(38)

Gadījumos, kad netiek ievērots eksporta termiņš vai pierādījumu iesniegšanas termiņš, kas jāievēro, lai saņemtu kompensācijas maksājumu, kompensāciju nepiešķir. Būtu jāpieņem pasākumi, līdzīgi tiem, kas paredzēti Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus nodrošinājumu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (10).

(39)

Dalībvalstīs produkti, kas importēti no trešām valstīm zināmai izmantošanai, ir atbrīvoti no ievedmuitas nodokļiem. Tik ilgi, kamēr šie preču tirgi ir ievērojami, Kopienas produkti būtu jānostāda vienā līmenī ar tādiem produktiem no trešām valstīm. Šāda situācija rodas īpaši gadījumos ar produktiem, ko izmanto kuģu un lidaparātu apgādei.

(40)	Ja runa ir par kuģu un lidaparātu apgādi un piegādēm bruņotajiem spēkiem, tad ir iespējams izstrādāt speciālus noteikumus, lai noteiktu kompensācijas apjomu.

(41)

Produktus, kas paņemti uz kuģa klāja kā krājumi, izmanto patēriņam uz kuģa. Šādi produkti, ko patērē to esošajā veidā vai izmanto, gatavojot ēdienu uz kuģa, pretendē uz kompensāciju, kas ir piemērojama nepārstrādātiem produktiem. Ņemot vērā ierobežoto telpu, kas ir pieejama lidaparātā, ēdiens ir jāsagatavo, pirms tas uz turieni tiek nogādāts. Saskaņošanas labad būtu jāpieņem tādi noteikumi, kas ļautu lauksaimniecības produktiem, ko patērē lidaparātā, piešķirt tādu pašu kompensāciju kā tiem produktiem, ko patērē pēc sagatavošanas uz kuģa.

(42)

Kuģu un lidaparātu apgāde ir ļoti specializēts tirdzniecības veids, kas attaisno speciālu kompensācijas avansu režīmu. Produkti un preces, kas piegādātas uz pārtikas krājumu noliktavām, būtu turpmāk jāizmanto pārtikas piegādēm. Piegādes uz šādām noliktavām, raugoties no tiesību uz kompensāciju viedokļa, nevar uzskatīt par galīgo eksportu.

(43)	Ja tiek izmantotas minētās telpas un vēlāk atklājas, ka kompensācija nebija jāmaksā, tad eksportētāji faktiski būs guvuši nepamatotu labumu no bezprocentu aizdevuma. Līdz ar to būtu jāpieņem pasākumi, lai novērstu šādu neattaisnotu labumu.

(44)

Lai saglabātu tādu Kopienas preču konkurētspēju, kuras piegādātas uz platformām, kas atrodas noteiktās zonās tuvu dalībvalstīm, kompensācijas būtu jāpiemēro par tādu pašu likmi, kādu piemēro šādām piegādēm Kopienā. Jebkurai piegādei, kam ir konkrēts galamērķis, tādas kompensācijas likmes piemērošana, kas ir lielāka par minimālo, nekādā ziņā nav attaisnojama, ja vien nav šaubu, ka preces ir sasniegušas savu galamērķi. Krājumu piegāde uz platformām, kas atrodas jūrā, katrā ziņā ir specializēta operācija – tāda, kas attaisno iespēju pietiekami kontrolēt piegādes. Ar noteikumu, ka ir ieviesti pietiekami kontroles pasākumi, šķiet saprātīgi piemērot piegādēm tādas kompensācijas likmes, kādas piemēro pārtikas piegādēm Kopienā. Ir iespējams paredzēt vienkāršotu procedūru mazāk nozīmīgām piegādēm. Ņemot vērā, ka teritoriālo ūdeņu platums atkarībā no dalībvalsts ir no 3 līdz 12 jūdzēm, būtu arī saprātīgi uzskatīt par eksportu piegādes uz visām šādām platformām, kas atrodas aiz trīs jūdžu līnijas.

(45)

Ja kādu karakuģi, kas pieder kādai dalībvalstij, atklātā jūrā apgādā jūras apgādes kuģis, kas iziet no kādas Kopienas ostas, tad ir iespējams saņemt tādas piegādes sertifikāciju no kompetentās iestādes. Būtu saprātīgi šādām piegādēm piemērot tādu pašu kompensācijas likmi, kādu piemēro krājumu piegādei Kopienas ostā.

(46)	Ir vēlams, lai lauksaimniecības produktiem, ko izmanto kuģu un lidaparātu apgādei, būtu tiesības uz identisku kompensāciju neatkarīgi no tā, vai tos nogādā uz kuģa vai lidaparāta klāja Kopienā vai ārpus tās.

(47)	Krājumu piegādes trešās valstīs var būt tiešas vai netiešas. Tādēļ būtu jāievieš uzraudzības metodes, atbilstošas katram piegādes veidam.

(48)	Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 161. panta 3. punktu Helgolandes sala netiek uzskatīta par tādu galamērķi, par ko ir maksājama kompensācija. Kopienas lauksaimniecības produktu patēriņš Helgolandes salā būtu veicināms, un tādēļ būtu jāpieņem vajadzīgie noteikumi.

(49)

Kopš ir stājies spēkā Pagaidu līgums par tirdzniecību un muitas savienību starp Kopienu un Sanmarīno (11), tās valsts teritorija vairs nav daļa Kopienas muitas teritorijas. No minētā Līguma 1., 5. un 7. panta var secināt, ka lauksaimniecības produktu cenas muitas savienībā ir vienādā līmenī un ka līdz ar to nav ekonomiska attaisnojuma piešķirt eksporta kompensācijas tiem Kopienas lauksaimniecības produktiem, kas piegādāti uz Sanmarīno.

(50)	Ja iesniegumu par nodokļu atmaksājumu vai atbrīvojumu no tiem vēlāk noraida, tad attiecīgie produkti var pretendēt uz eksporta kompensāciju vai arī tiem, atkarībā no situācijas, piemēro eksporta nodevu vai eksporta nodokli. Līdz ar to ir jāizstrādā speciāli noteikumi.

(51)

Bruņotie spēki, kas izvietoti kādā valstī, kas nav dalībvalsts, bet neatrodas šīs valsts pakļautībā, starptautiskās organizācijas un diplomātiskās iestādes parasti saņem savas piegādes, ko neapliek ar ievedmuitu. Šķiet, ir iespējams veikt īpašus pasākumus – attiecībā uz bruņotajiem spēkiem, kas atrodas vai nu kādas dalībvalsts, vai starptautiskas organizācijas, kurā piedalās vismaz viena dalībvalsts, pakļautībā, attiecībā uz starptautiskajām organizācijām, kurās piedalās vismaz viena dalībvalsts, un attiecībā uz diplomātiskajām iestādēm –, kuri paredz, ka pierādījumu par importu iesniedz ar speciālu dokumentu.

(52)	Būtu jāparedz, ka kompensāciju maksā tā dalībvalsts, kuras teritorijā pieņēma eksporta deklarāciju.

(53)	Var gadīties, ka no eksportētāja neatkarīgu apstākļu dēļ T5 kontrolkopiju nevar iesniegt, pat ja produkts ir izvests no Kopienas muitas teritorijas vai ir sasniedzis konkrētu galamērķi. Šāda situācija var kavēt tirdzniecību. Šādos apstākļos citi dokumenti būtu jāuzskata par līdzvērtīgiem.

(54)

Saprātīgas administratīvās prakses interesēs kompensācijas maksājuma pieteikumi, kam pievienoti attiecīgie dokumenti, būtu jāpieprasa saprātīgā laika posmā, izņemot force majeure gadījumus un, jo īpaši, ja nav bijis iespējams iekļauties termiņā administratīvu kavējumu dēļ, ko eksportētājs nevarēja ietekmēt.

(55)	Termiņš, kurā veic eksporta kompensāciju samaksu, atšķiras katrā dalībvalstī. Lai novērstu konkurences traucējumus, ir ieteicams ieviest vienveidīgu maksimālo termiņu, kad maksātājaģentūrām ir jāizmaksā šīs kompensācijas.

(56)	Nelielu produktu daudzumu eksports nav ekonomiski nozīmīgs un var pārlieku un nevajadzīgi noslogot kompetentās iestādes. Dalībvalstu kompetentajiem dienestiem būtu jādod iespēja atteikties maksāt kompensācijas par šādiem eksportiem.

(57)

Kopienas noteikumos ir paredzēts piešķirt eksporta kompensācijas, tikai pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši uz eksportētā produkta daudzumu, veidu un īpašībām un tā ģeogrāfisko galamērķi. Ņemot vērā pieredzi, lai apkarotu pārkāpumus un sevišķi krāpšanu, kas var nodarīt kaitējumu Kopienas budžetam, būtu jāparedz pārmaksāto summu atlīdzināšana un sankcijas, lai mudinātu eksportētājus ievērot Kopienas noteikumus.

(58)

Lai nodrošinātu eksporta kompensāciju sistēmas pareizu darbību, sankcijas būtu jāpiemēro neatkarīgi no vainas subjektīvā elementa. Tomēr ir lietderīgi zināmos gadījumos atbrīvot no sankcijām, īpaši – ja ir notikusi acīmredzama kļūda, ko ir atzinusi kompetentā iestāde, un paredzēt smagākas sankcijas, ja notikušais ir izdarīts tīšuprāt. Tādi pasākumi ir vajadzīgi, un tiem būtu jābūt samērīgiem, pietiekami pārliecinošiem un vienveidīgi piemērotiem visās dalībvalstīs.

(59)

Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret eksportētājiem dalībvalstīs, būtu izsmeļoši jāparedz attiecībā uz eksporta kompensācijām, ka labuma guvējam ir jāatmaksā jebkura pārmaksātā summa ar procentiem, un būtu jāizstrādā samaksas kārtība. Lai labāk aizsargātu Kopienas finanšu intereses, būtu jāparedz, ka gadījumā, ja tiesības uz kompensāciju tiek nodotas, tāds pienākums tiek nodots tiesību pārņēmējam. Atgūtās summas un procenti un iekasētie soda maksājumi būtu jākreditē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) saskaņā ar Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopīgās lauksaimniecības politikas finansēšanu (12) 9. pantā noteiktajiem principiem.

(60)	Lai nodrošinātu likumīgo cerību principa vienveidīgu piemērošanu visā Kopienā, atgūstot pārmaksātās summas, nosacījumi, kādos šo principu drīkst izmantot, būtu jānosaka, neskarot darbības ar nepienācīgi samaksātām summām, kā paredzēts jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1290/2005 9. un 31. pantā.

(61)	Eksportētājam būtu jābūt atbildīgam īpaši par jebkuras trešās personas darbību, kas varētu radīt iespēju nepienācīgi iegūt dokumentus, kas vajadzīgi kompensācijas samaksai.

(62)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgas organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Neskarot atkāpes, kas paredzētas Kopienas noteikumos īpašiem produktiem, šajā regulā ir sīki izstrādāti vispārīgie noteikumi, kas jāievēro, piemērojot eksporta kompensāciju sistēmu, turpmāk tekstā “kompensācijas”, kas paredzētas:

a)	Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā minētajiem nozaru produktiem;

b)	Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 (13) 63. pantā.

2. pants

1. Šajā regulā:

“produkti” ir produkti, kas minēti 1. pantā, un preces:

—	“pamatprodukti” nozīmē produktus, kas paredzēti eksportam un ir pārstrādāti pārstrādātos produktos vai precēs; preces pēc pārstrādes, kas paredzētas eksportam, arī uzskata par pamatproduktiem,

—	“pārstrādāti produkti” nozīmē produktus, kuri iegūti, pārstrādājot pamatproduktus, un par kuriem pienākas kompensācija,

—	“preces” ir preces, kas uzskaitītas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 (14) II pielikumā;

b)	“ievedmuitas nodoklis” ir muitas nodoklis, maksājumi ar līdzvērtīgu iedarbību un citi importa maksājumi, kas paredzēti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku vai saskaņā ar īpašu tirdzniecības režīmu, ko piemēro zināmām precēm, kas rodas lauksaimniecības produktu pārstrādes rezultātā;

c)	“eksportētāja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā pieņēma eksporta deklarāciju;

d)	“kompensācijas iepriekšēja noteikšana” ir kompensācijas noteikšana tajā dienā, kad tiek iesniegts eksporta licences vai iepriekš noteikta kompensācijas sertifikāta pieteikums, likmi pielāgojot par jebkuru pieaugumu vai labojuma summu, kas piemērojama kompensācijai;

“diferencēta kompensācija” ir tad, ja:

—	vienam un tam pašam produktam nosaka vairāk nekā vienu kompensācijas likmi atkarībā no trešās saņēmējas valsts vai

—	vienam un tam pašam produktam nosaka vienu vai vairākas kompensācijas likmes atkarībā no trešās saņēmējas valsts, turklāt vienai vai vairākām trešām valstīm nenosaka likmi;

“kompensācijas diferencētā daļa” ir kompensācijas daļa, kas iegūta, atskaitot no kopējās piemērojamās kompensācijas summas to kompensāciju, kas samaksāta vai kas būs jāmaksā, kad tiks iesniegts pierādījums par izvešanu no Kopienas muitas teritorijas, un kas aprēķināta saskaņā ar 25. panta noteikumiem;

g)	“eksports” ir muitas eksporta formalitāšu nokārtošana, pēc kā produktus izved no Kopienas muitas teritorijas;

h)	“T5 kontrolkopija” ir dokuments, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 2454/93 912.a līdz 912.g pantā;

“eksportētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesības saņemt kompensāciju. Ja jāizmanto eksporta licence ar iepriekš noteiktu kompensāciju, tad licences īpašniekam vai vajadzības gadījumā licences īpašumtiesību pārņēmējam ir tiesības uz kompensāciju. Eksportētājs muitas izpratnē var atšķirties no eksportētāja šīs regulas izpratnē, ņemot vērā attiecības starp uzņēmējiem saskaņā ar privāttiesībām, izņemot gadījumus, kas paredzēti speciālajos noteikumos, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1234/2007 vai tās īstenošanas noteikumos;

j)	“kompensācijas avanss” ir summa, kas nav lielāka par kompensāciju un kas samaksāta pēc dienas, kad tika pieņemta eksporta deklarācija;

k)	“kompensācijas likme, kas noteikta konkursa kārtībā” ir kompensācija, ko noteicis eksportētājs un kas pieņemta konkursa kārtībā;

l)	“Kopienas muitas teritorija” ir teritorijas, kas minētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 3. pantā;

m)	“kompensācijas nomenklatūra” ir lauksaimniecības produktu nomenklatūra eksporta kompensācijām saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3846/87 (15);

n)	“eksporta licence” ir dokuments, kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 376/2008 (16) 1. pantā;

o)	“attāla kompensācijas zona” ir visi galamērķi, kuriem noteiktam produktam piemēro to pašu kompensācijas diferencēto daļu, kas nav nulle, izņemot izslēgtos galamērķus minētajam produktam, kā noteikts I pielikumā;

p)	“valsts bez piemērotas jūras ostas” ir trešā valsts, kurai nav savas jūras ostas un kura izmanto citas trešās valsts jūras ostas pakalpojumus;

q)	“pārkraušana” ir produktu pārvietošana no viena transportlīdzekļa uz otru ar mērķi tos nekavējoties transportēt uz trešām valstīm vai galamērķa teritoriju.

2. Šajā regulā kompensācijas, kas noteiktas konkursa kārtībā, tiek uzskatītas par kompensācijām, kas noteiktas iepriekš.

3. Ja eksporta deklarācija attiecas uz vairākiem dažādiem kompensācijas nomenklatūras kodiem vai kombinētās nomenklatūras kodiem, tad ierakstus par katru kodu uzskata par atsevišķām deklarācijām.

II SADAĻA

EKSPORTS UZ TREŠĀM VALSTĪM

I NODAĻA

Tiesības uz kompensāciju

1. iedaļa

Vispārīgie noteikumi

3. pants

Neskarot šīs regulas 25., 27. un 28. pantu un Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (17) 4. panta 3. punktu, tiesības uz kompensāciju iegūst:

—	izvedot preces no Kopienas muitas teritorijas, ja visām trešām valstīm piemēro vienotu kompensācijas likmi,

—	importējot konkrētā trešā valstī, ja šai trešai valstij piemēro diferencētu kompensāciju.

4. pants

1. Tiesības uz kompensāciju pastāv ar nosacījumu, ka tiek uzrādīta eksporta licence ar iepriekš noteiktu kompensāciju, izņemot preču eksporta gadījumus.

Tomēr kompensācijas saņemšanai licence nav nepieciešama:

—	ja izvesto preču daudzums, kas uzrādīts vienā eksporta deklarācijā, ir mazāks par vai vienāds ar Regulas (EK) Nr. 376/2008 II pielikumā norādītajiem daudzumiem,

—	gadījumos, uz ko attiecas 6., 33., 37., 41., 42. pants un 43. panta 1. punkts,

—	par piegādēm dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, kas izvietoti trešās valstīs.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, eksporta licence ar iepriekš noteiktu kompensāciju ir derīga arī, lai eksportētu tādu produktu, uz ko attiecas 12 ciparu produktu kods, kas nav licences 16. ailē minētais kods, ja abi produkti pieder pie:

—	vienas un tās pašas kategorijas, kas minēta Regulas (EK) Nr. 376/2008 13. panta 1. punkta otrajā daļā, vai

—	vienas un tās pašas produktu grupas ar noteikumu, ka šādas produktu grupas ir definētas šim mērķim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. pantā minēto kārtību.

Pirmajā daļā paredzētajos gadījumos piemēro šādus turpmākus nosacījumus:

—	ja kompensācijas likme, kas atbilst faktiskajam produktam, ir vienāda ar vai lielāka par likmi, kas piemērojama tam produktam, kas norādīts licences 16. ailē, tad piemēro pēdējo,

—

ja kompensācijas likme, kas atbilst faktiskajam produktam, ir zemāka par likmi, kas piemērojama tam produktam, kas norādīts licences 16. ailē, tad maksājamā kompensācija ir tā, kas iegūta, piemērojot likmi, kas atbilst faktiskajam produktam un no kuras atskaitīti, izņemot force majeure gadījumus, 20 % starpības starp kompensāciju, kas atbilst produktam, kas norādīts licences 16. ailē, un kompensāciju par faktisko produktu.

Ja piemēro otrās daļas otrā ievilkuma noteikumus un 25. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tad samazinājumu, kurš jāpiemēro kompensācijai, kas atbilst faktiskajam produktam un faktiskajam galamērķim, aprēķina no starpības starp kompensāciju, kas atbilst licencē norādītajam produktam un galamērķim, un kompensāciju, kas atbilst faktiskajam produktam un galamērķim.

Lai piemērotu šā punkta noteikumus, kompensācijas likmes, kas jāņem vērā, ir tās, ko piemēro licences pieteikuma iesniegšanas dienā. Vajadzības gadījumā šīs likmes koriģē eksporta deklarācijas pieņemšanas dienā.

3. Ja 1. vai 2. punkta vai 48. panta noteikumus piemēro vienai un tai pašai eksporta operācijai, tad summu, kas rodas no 1. vai 2. punkta piemērošanas, samazina par soda maksājumu, kas minēts 48. pantā.

5. pants

1. “Eksporta diena” ir diena, kad muitas dienests pieņem eksporta deklarāciju, kurā ir teikts, ka tiks prasīta kompensācija.

2. Datums, kad pieņemta eksporta deklarācija, ir būtisks, lai noteiktu:

a)	piemērojamo kompensācijas likmi, ja kompensācija nav noteikta iepriekš;

b)	jebkurus pielāgojumus, kas jāizdara kompensācijas likmei, ja tā ir noteikta iepriekš;

c)	eksportētā produkta daudzumu, būtību un īpašības.

3. Jebkura cita darbība, kam ir tāds pats likumīgais spēks kā eksporta deklarācijas pieņemšanai, tiek uzskatīta par līdzvērtīgu šādai pieņemšanai.

4. Dokumentā, ko pievieno eksportam, lai pretendētu uz kompensāciju, ir ietverta visa informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu kompensāciju:

produktiem:

—	produktu apraksts, vajadzības gadījumā vienkāršots, kas veidots saskaņā ar eksporta kompensāciju nomenklatūru, kā arī kompensācijas nomenklatūras kods un, ja tas ir vajadzīgs, lai aprēķinātu kompensāciju, tad attiecīgo produktu sastāvs vai atsauce uz to,

—	produktu neto svars vai vajadzības gadījumā daudzums, izteikts mērvienībās, ko izmanto, aprēķinot kompensāciju;

b)	precēm piemēro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 noteikumus.

5. Dokumentu pieņemšanas brīdī vai 3. punktā minēto darbību laikā produktus nodod muitas kontrolē saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 13. un 14. punktu, kamēr tos izved no Kopienas muitas teritorijas.

6. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 282. panta 2. punkta, atļaujot veikt eksporta deklarāciju vienkāršotā formā, drīkst noteikt, ka vienkāršotajā deklarācijā jāieraksta aptuvenais produktu, ko eksportē beramā veidā vai nestandarta vienībās, neto svars, ja precīzu daudzumu varēs noteikt tikai tad, kad produkti būs iekrauti transporta līdzeklī.

Kad iekraušana ir pabeigta, jāiesniedz papildu deklarācija, kur ir norādīts precīzs neto svars. Tai jāpievieno dokumentārs pierādījums par precīzu iekrauto neto svaru.

Kompensāciju nepiešķir par daudzumiem, kas pārsniedz 110 % no paredzētā neto svara. Ja faktiski iekrautais svars nesasniedz 90 % no paredzētā neto svara, kompensāciju par faktiski iekrauto neto svaru samazina par 10 % no starpības starp kompensāciju, kas pienākas par 90 % paredzētā neto svara, un kompensāciju, kas pienākas par faktiski iekrauto svaru. Kompensāciju tomēr izmaksā par faktiski iekrauto neto svaru, ja eksportētājs, veicot eksportu pa jūru vai kuģojamu iekšzemes ūdensceļu, var nodrošināt par transportlīdzekli atbildīgās personas parakstītu pierādījumu, ka šādiem pārvadājumiem piemītošo ierobežojumu dēļ vai arī ja citi eksportētāji iekrāvuši lielāku kravu, nekā bija paredzēts, un nav iespējams iekraut visas viņa preces. Šo daļu piemēro, ja eksportētājs ir veicis vietējo muitošanu, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 2454/93 283. pantā, ja vien muitas iestādes atļauj izdarīt labojumus dokumentos, kur ierakstīti izvestie produkti.

Par nestandarta vienībām uzskata dzīvus dzīvniekus, (pus)liemeņus, liemeņu ceturtdaļas, priekšējās daļas, šķiņķus, pleca daļas, vēdera daļas un muguras gabalus.

7. Visām personām, kas izved produktus, par kuriem tās pieprasa kompensāciju:

a)	jāiesniedz eksporta deklarācija kompetentajā muitas punktā tajā vietā, kur produktus iekraus izvešanai;

b)	jāinformē muitas punkts vismaz 24 stundas pirms iekraušanas sākuma un jānorāda paredzamais iekraušanas ilgums. Kompetentās iestādes var noteikt citu termiņu, nevis 24 stundas.

Var uzskatīt, ka izvešanai paredzētiem produktiem ir šāda iekraušanas vieta:

a)	produktiem, ko izved konteineros, tā ir vieta, kur tos iekrauj konteineros;

b)	produktiem, ko izved neiesaiņotā veidā, maisos, kartona kārbās, kastēs, pudelēs utt., neiekraujot tos konteineros, tā ir vieta, kur veic šo produktu iekraušanu transportlīdzeklī, kurā tie atstās Kopienas muitas teritoriju.

Kompetentais muitas punkts drīkst atļaut iekraušanu pēc eksporta deklarācijas pieņemšanas, kamēr nav beidzies pirmās daļas b) apakšpunktā minētais termiņš.

Produkti jāidentificē, izmantojot atbilstošus līdzekļus, pirms iekraušanas uzsākšanai norādītā laika. Kompetentajam muitas punktam jāspēj veikt fiziskas pārbaudes un identificēt preces transportēšanai no Kopienas muitas teritorijas uz robežšķērsošanas muitas punktu.

Ja administratīvu vai citu attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ nevar piemērot pirmo daļu, eksporta deklarāciju drīkst iesniegt tikai kompetentajā muitas punktā attiecīgajā dalībvalstī, un, ja veic fizisku pārbaudi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1276/2008, visas uzrādītās preces ir pilnībā jāizkrauj. Preces var tomēr pilnībā neizkraut, ja kompetentās iestādes spēj veikt visaptverošu fizisku pārbaudi.

8. Preces, par kurām pieprasa eksporta kompensācijas, aizplombē eksporta muitas punktā vai tās uzraudzībā. Regulas (EEK) Nr. 2454/93 340.a pantu un 357. panta 2., 3. un 4. punktu piemēro mutatis mutandis.

Muitas punkts pirms plombu uzlikšanas vizuāli pārbauda, vai produkti atbilst eksporta deklarācijām. Vizuālo pārbaužu skaits nedrīkst būt mazāks par 10 % no to eksporta deklarāciju skaita, kas nav eksporta deklarācijas, kuras attiecas uz produktiem, kas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1276/2008 3.. pantam fiziski pārbaudīti vai atlasīti fiziskai pārbaudei. Muitas punkts šo pārbaudi norāda T5 kontroleksemplāra D ailē vai līdzvērtīgā dokumentā, izdarot vienu no šīs regulas II pielikumā iekļautajiem ierakstiem.

6. pants

Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta, ja eksportētie daudzumi nepārsniedz 5 000 kilogramus produkta uz vienu kompensāciju nomenklatūras kodu, ja runa ir par labību, vai 500 kilogramus uz kompensāciju nomenklatūras vai kombinētās nomenklatūras kodu, ja runa ir par citiem produktiem, un ja šādi eksporti ietver biežus sūtījumus, tad dalībvalsts drīkst atļaut izmantot pēdējo mēneša dienu, lai noteiktu piemērojamo kompensāciju, vai, ja kompensāciju nosaka iepriekš, tad veikt tai jebkādus pielāgojumus.

Ja kompensāciju nosaka iepriekš vai ja to nosaka konkursa kārtībā, tad licence ir derīga eksporta mēneša pēdējā dienā.

Eksportētāji, kam ir atļauts izmantot šo iespēju, nepiemēro parasto kārtību tiem daudzumiem, kas noteikti pirmajā daļā.

Maiņas kursa noteicošā diena, ko piemēro kompensācijai, ir noteicošā diena, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1913/2006 1. panta 1. punktā.

7. pants

1. Neskarot 15. un 27. pantu, kompensācijas maksājums ir atkarīgs no tā, vai tiek iesniegts pierādījums, ka produkti, uz ko attiecas pieņemtās eksporta deklarācijas, ir izvesti no Kopienas muitas teritorijas nemainītā stāvoklī 60 dienu laikā pēc tādas pieņemšanas.

Tomēr tos produktu daudzumus, kas paņemti kā paraugi, kārtojot muitas eksporta formalitātes, un nav atdoti atpakaļ, uzskata par nepaņemtiem no to produktu neto svara, no kuriem tos paņēma.

2. Šajā regulā pārtikas krājumus, kas piegādāti uz urbšanas vai ekstrakcijas platformām, kā noteikts 41. panta 1. punkta a) apakšpunktā, uzskata par izvestiem ārpus Kopienas muitas teritorijas.

3. Sasaldēšana neizslēdz produktu atbilstību 1. punkta noteikumiem.

Tas attiecas arī uz atkārtotu iesaiņošanu ar noteikumu, ka šādas atkārtotas iesaiņošanas rezultātā nemainās produkta kods kompensāciju nomenklatūrā vai preču kods kombinētajā nomenklatūrā. Atkārtotu iesaiņošanu drīkst veikt tikai ar muitas dienestu atļauju.

Ja notiek atkārtota iesaiņošana, tad attiecīgi aizpilda T5 kontrolkopiju.

Etiķešu piestiprināšanu vai maiņu drīkst atļaut ar tādiem pašiem nosacījumiem kā otrajā un trešajā daļā minēto atkārtoto iesaiņošanu.

4. Ja force majeure apstākļu dēļ eksportētājs nevar iekļauties termiņā, kas noteikts 1. punktā, tad tādu termiņu pēc eksportētāja lūguma var pagarināt par tādu laika posmu, kādu eksporta dalībvalsts kompetentās iestādes uzskata par vajadzīgu konkrētajos apstākļos.

8. pants

Ja produkts, uz ko attiecas pieņemtā eksporta deklarācija, pirms to izved no Kopienas, šķērso tādu Kopienas dalībvalstu teritoriju, kas nav eksportētāja dalībvalsts, tad ar likumīgi apstiprinātu T5 kontrolkopijas oriģinālu ir jāiesniedz pierādījums, ka produkts ir izvests no Kopienas muitas teritorijas.

Aizpilda kontrolkopijas 33., 103., 104. un vajadzības gadījumā 105. aili. Atbilstošu ierakstu izdara 104. ailē.

Gadījumā, ja piesakās uz kompensācijām, 107. ailē jāiekļauj viens no III pielikumā uzskaitītajiem ierakstiem.

9. pants

Kompensāciju iepriekšējas noteikšanas dienā eksportētājs norāda eksporta kompensāciju likmi euro par produkta vai preču vienību, kas minēta eksporta licencē vai Regulas (EK) Nr. 376/2008 sertifikātā, vai kompensācijas sertifikātā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1043/2005 III nodaļā, eksporta deklarācijas 44. ailē vai tai līdzvērtīgā elektroniskā dokumentā, kā arī T5 kontroleksemplāra 106. ailē vai tam līdzvērtīgā dokumentā. Ja eksporta kompensācijas nav iepriekš noteiktas, var izmantot tādu informāciju par iepriekš izdarītiem kompensāciju maksājumiem par tiem pašiem produktiem vai precēm, kas nav vecāka par 12 mēnešiem. Ja eksportējamais produkts vai prece nešķērso citas dalībvalsts robežu un attiecīgās valsts valūta nav euro, kompensējamās summas var norādīt attiecīgās valsts valūtā.

Kompetentās iestādes var atbrīvot eksportētāju no pirmajā daļā minētās prasības, ja administrācija izmanto sistēmu, kura nodrošina, ka attiecīgie dienesti saņem tādu pašu informāciju.

Eksportētājs var izdarīt vienu no IV pielikumā iekļautajiem ierakstiem eksporta deklarācijā un T5 kontroleksemplārā un līdzvērtīgos dokumentos par eksporta kompensācijām, kas ir mazākas par EUR 1 000.

10. pants

1. Piešķirot kompensācijas eksportiem, ko veic pa jūru, piemēro šādus speciālus noteikumus:

ja T5 kontrolkopiju vai valsts dokumentu, kas pierāda, ka produkti ir izvesti no Kopienas muitas teritorijas, ir apstiprinājušas kompetentās iestādes, tad tādi produkti nedrīkst atgriezties vai palikt pagaidu glabāšanā vai jebkādā muitas noteikumos atzītā preču apstrādē vai izmantošanā Kopienas muitas teritorijā, izņemot pārkraušanas nolūkā drīkst palikt jebkurā(-ās) citā(-ās) ostā(-ās), kas atrodas tajā pašā vai citā dalībvalstī, ne ilgāk kā 28 dienas, izņemot force majeure gadījumus. Tādu termiņu nepiemēro, ja produkti ir izvesti no pēdējās ostas Kopienas muitas teritorijā sākotnējā 60 dienu termiņā;

kompensācijas izmaksā, ja maksātājai aģentūrai:

—	eksportētājs uzrāda deklarāciju, ka produktus nepārkraus nevienā citā Kopienas ostā, vai

—	iesniedz pierādījumu par a) punkta izpildi. Tāds pierādījums ir transporta dokuments(i), vai tā (to) kopija vai fotokopija, kas attiecas uz produktiem no izbraukšanas brīža no pirmās ostas, kur tika apstiprināti a) apakšpunktā minētie dokumenti, līdz ierašanās brīdim trešā valstī, kur tos izkraus.

Maksātāja aģentūra var attiecīgi uz vietas pārbaudīt deklarācijas, kas minētas pirmajā ievilkumā. Tādam nolūkam pieprasa pierādījumu, kas minēts otrajā ievilkumā.

Ja runa ir par kuģiem, kas veic tiešos reisus uz kādu trešās valsts ostu, neiebraucot nevienā citā Kopienas ostā, tad dalībvalstis pirmā ievilkuma mērķiem var piemērot vienkāršotu procedūru;

T5 kontroleksemplāra galamērķa dalībvalsts vai dalībvalsts, kur valsts dokumentu izmanto atbilstoši apliecinājumam, kā alternatīvu b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem nosaka, ka T5 kontroleksemplāru vai valsts dokumentu par produktu izvešanas no Kopienas muitas teritorijas apliecinājumu apstiprina tikai pēc tāda transporta dokumenta uzrādīšanas, kas precizē galamērķi ārpus Kopienas muitas teritorijas.

Šādos gadījumos tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai adresēts T5 kontroleksemplārs, vai dalībvalsts, kurā par pierādījumu izmanto valsts dokumentu, uz T5 kontroleksemplāra ailē ar virsrakstu “Izmantošanas un/vai galamērķa kontrole” daļā “Piezīmes” vai zem valsts dokumenta atbilstošā virsraksta ieraksta vienu no V pielikumā minētajām norādēm.

Atbilstība šim punktam jāpārbauda, maksājumu aģentūrai veicot attiecīgas pārbaudes uz vietas;

d)	ja tiek atklāts, ka nosacījumi, kas izklāstīti a) apakšpunktā, nav izpildīti, tad 47. panta piemērošanai uzskata, ka 28 dienu termiņš ir pārsniegts par tādu dienu skaitu, kas atbilst dienu skaitam, par kādu ir pārsniegts 7. pantā noteiktais termiņš.

2. Piešķirot kompensācijas eksportam, ko veic pa autoceļu, iekšēju ūdensceļu vai dzelzceļu, piemēro šādus speciālus noteikumus:

ja T5 kontrolkopiju vai valsts dokumentu, kas pierāda, ka produkti ir izvesti no Kopienas muitas teritorijas, ir apstiprinājušas kompetentās iestādes, tad tādi produkti nedrīkst atgriezties vai palikt pagaidu glabāšanā vai jebkādā muitas noteikumos atzītā preču apstrādē vai izmantošanā Kopienas muitas teritorijā citādi kā vien tranzīta operācijas nolūkā un ne ilgāk kā uz 28 dienām, izņemot force majeure gadījumus. Tādu termiņu nepiemēro, ja attiecīgie produkti ir izvesti no Kopienas muitas teritorijas sākotnējā 60 dienu termiņā;

atbilstību a) apakšpunktam ar attiecīgām pārbaudēm uz vietas pārbauda maksātāja aģentūra. Šādos gadījumos tiek prasīti transporta dokumenti, kas ir pievienoti produktiem, kamēr tos atved uz trešo valsti, kur tie ir jāizkrauj.

Ja tiek atklāts, ka nosacījumi, kas izklāstīti a) apakšpunktā, nav izpildīti, tad 47. panta piemērošanai uzskata, ka 28 dienu termiņš ir pārsniegts par tādu dienu skaitu, kas atbilst dienu skaitam, par kādu ir pārsniegts 7. pantā noteiktais termiņš.

Ja tiek pārsniegts gan 60 dienu termiņš, kas noteikts 7. panta 1. punktā, gan 28 dienu termiņš, kas noteikts a) apakšpunktā, tad summa, par kuru jāsamazina kompensācija, vai nodrošinājuma daļa, kas jāatsavina, ir vienāda ar to, kas atbilst summai, kas radusies no lielākā no abiem termiņa pārsniegumiem.

3. Piešķirot kompensācijas eksportiem, ko veic pa gaisu, piemēro šādus speciālus noteikumus:

a)	kompetentās iestādes drīkst apstiprināt T5 kontrolkopiju vai valsts dokumentu, kas pierāda, ka produkti ir izvesti no Kopienas muitas teritorijas, tikai pēc tam, kad ir uzrādīts transporta dokuments, kurā ir norādīts galamērķis ārpus Kopienas muitas teritorijas;

ja tiek atklāts, ka pēc tam, kad ir nokārtotas a) apakšpunktā minētās formalitātes, pārkraušanai paredzētie produkti ir palikuši vienā vai vairākās lidostās Kopienas muitas teritorijā ilgāk nekā 28 dienas, izņemot force majeure gadījumus, tad 47. panta piemērošanai uzskata, ka 28 dienu termiņš ir pārsniegts par tādu dienu skaitu, kas atbilst dienu skaitam, par kādu ir pārsniegts 7. pantā noteiktais termiņš.

Ja tiek pārsniegts gan 60 dienu termiņš, kas noteikts 7. panta 1. punktā, gan 28 dienu termiņš, kas noteikts šajā apakšpunktā, tad summa, par kuru jāsamazina kompensācija, vai nodrošinājuma daļa, kas jāatsavina, ir vienāda ar to, kas atbilst summai, kas radusies no lielākā no abiem termiņa pārsniegumiem;

c)	atbilstību šim punktam ar attiecīgām pārbaudēm uz vietas pārbauda maksātāja aģentūra;

d)	28 dienu termiņu, kas noteikts b) apakšpunktā, nepiemēro, ja attiecīgie produkti ir pavisam izvesti no Kopienas muitas teritorijas sākotnējo 60 dienu termiņā.

11. pants

1. Ja produkts eksportētājā dalībvalstī ir pakļauts kādai no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 412. līdz 442.a pantā paredzētajām vienkāršotajām Kopienas tranzīta procedūrām, kas noteiktas, lai pa dzelzceļu vai lielos konteineros preces pārvadātu uz galamērķa staciju vai lai tās nogādātu kravas saņēmējam ārpus Kopienas muitas teritorijas, kompensācijas maksājums nav atkarīgs no T5 kontroleksemplāra uzrādīšanas.

2. Šā panta 1. punkta mērķiem kompetentais muitas dienests nodrošina, lai dokumentā, kas izsniegts kompensācijas saņemšanai, būtu šāds ieraksts: “Izvešana no Kopienas muitas teritorijas saskaņā ar vienkāršoto Kopienas tranzīta procedūru pārvadājumiem pa dzelzceļu vai lielos konteineros”.

3. Muitas dienests, kur produkti ir pakļauti kādam no režīmiem, kas minēti 1. punktā, var nepieļaut tādus pārvadājuma līguma grozījumus, saskaņā ar kuriem pārvadājums beigtos Kopienas teritorijā, ja vien netiek konstatēts, ka:

—	gadījumā, ja ir samaksāta kompensācija, tāda kompensācija ir atlīdzināta, vai

—	attiecīgās iestādes ir veikušas vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompensācija netiek samaksāta.

Tomēr, ja kompensācija ir samaksāta, ievērojot 1. punktu, un produkts noteiktajā termiņā nav izvests no Kopienas muitas teritorijas, tad kompetentais muitas dienests informē par to aģentūru, kas atbild par kompensācijas samaksu, un pēc iespējas drīzāk nosūta tai visu vajadzīgo informāciju. Tādos gadījumos kompensāciju uzskata par pārmaksātu.

4. Ja produkts, kas ir apgrozībā, ievērojot ārējo Kopienas tranzīta procedūru, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 2913/92 91. līdz 97. pantā, vai kopīgo tranzīta procedūru, kas paredzēta Konvencijā par kopīgo tranzīta procedūru (18), kādā no dalībvalstīm, kas nav eksportētāja dalībvalsts, tiek pakļauts kādai no procedūrām, kas paredzētas 1. punktā, lai to nosūtītu uz galamērķa staciju vai nosūtītu saņēmējam ārpus Kopienas muitas teritorijas, tad muitas iestāde, kurā produkts tika pakļauts kādai no iepriekš minētajām procedūrām, T5 kontroleksemplāra oriģināla otrā pusē ailē ar virsrakstu “Izmantošanas un/vai galamērķa kontrole” daļā “Piezīmes” ieraksta vienu no VI pielikumā minētajām norādēm.

Ja pārvadājuma līgums ir grozīts tā, ka pārvadājums beidzas Kopienas teritorijā, tad mutatis mutandis piemēro 3. punktu.

5. Ja produktu pārņem dzelzceļš eksportētāja dalībvalstī vai citā dalībvalstī un tas ir apgrozībā atbilstoši ārējai Kopienas tranzīta procedūrai vai kopīgai tranzīta procedūrai saskaņā ar pārvadājuma līgumu par kombinēto autoceļa un dzelzceļa pārvadājumu, lai to pa dzelzceļu nosūtītu uz galamērķi ārpus Kopienas muitas teritorijas, tad muitas iestāde, kas atbild par dzelzceļa staciju, kur produktu pārņem dzelzceļš, vai arī kas atrodas tai vistuvāk, T5 kontroleksemplāra oriģināla otrā pusē ailē ar virsrakstu “Izmantošanas un/vai galamērķa kontrole” daļā “Piezīmes” ieraksta vienu no VII pielikumā minētajām norādēm.

Ja pārvadājuma līgums par kombinēto autoceļa–dzelzceļa pārvadājumu tiek grozīts tā, ka pārvadājums beidzas Kopienas teritorijā, nevis ārpus tās, tad dzelzceļa administrācija grozīto līgumu drīkst pildīt tikai ar izvešanas muitas iestādes iepriekšēju atļauju. Tādos gadījumos mutatis mutandis piemēro 3. punktu.

12. pants

1. Kompensācijas piešķir par tiem produktiem, kas neatkarīgi no iesaiņojuma muitas statusa ir brīvā apgrozībā un Kopienas izcelsmes.

Tomēr attiecībā uz cukura produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā un b) apakšpunktā, kompensācijas piešķir arī, ja minētie produkti ir tikai brīvā apgrozībā.

2. Lai saņemtu kompensāciju, produkti ir Kopienas izcelsmes, ja tie ir pilnībā iegūti Kopienā vai ja tie ir bijuši pakļauti pēdējai būtiskajai pārstrādei vai apstrādei Kopienā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 23. vai 24. panta noteikumiem.

Tomēr, neskarot 4. punkta noteikumus, kompensācija nepienākas par produktiem, kas iegūti no:

a)	materiāliem, kuru izcelsme ir Kopienā; un

b)	tādiem lauksaimniecības materiāliem, uz ko attiecas 1. pantā minētās regulas un kuri importēti no trešām valstīm un nav būtiski pārstrādāti Kopienā.

3. Ja kompensāciju piešķir ar nosacījumu, ka produkts ir Kopienas izcelsmes, tad eksportētāji deklarē izcelsmi, kā definēts 2. punktā, saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem.

4. Ja eksportē produktus, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām, un par vienu vai vairākām šādām sastāvdaļām var pieprasīt kompensācijas, tad kompensāciju par pēdējo piešķir atkarībā no tā, vai ir izpildīti nosacījumi, kas izklāstīti 1. punktā.

Kompensāciju piešķir arī tad, ja sastāvdaļa vai sastāvdaļas, par kuru(-ām) tiek prasīta kompensācija, sākotnēji bija Kopienas izcelsmes un/vai bija brīvā apgrozībā, kā noteikts 1. punktā, un vairs nav brīvā apgrozībā tikai tāpēc, ka ir iestrādātas citos produktos.

5. Piemērojot 4. punktu, par kompensācijām, kas noteiktas, pamatojoties uz sastāvdaļu, uzskata kompensācijas par:

a)	labības, olu, rīsu, cukura, piena un piena produktu nozares produktiem, kas eksportēti tādu preču formā, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 II pielikumā;

b)	balto cukuru un jēlcukuru ar KN kodu 1701, izoglikozi ar KN kodu 1702 30 10, 1702 40 10, 1702 60 10 un 1702 90 30 un cukurbiešu un cukurniedru sīrupiem ar KN kodu 1702 60 95 un 1702 90 95 un ko izmanto produktos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta j) punktā;

pienu un piena produktiem un cukuru, kas eksportēti tādu produktu formā, uz ko attiecas KN kodi no 0402 10 91 līdz 99, 0402 29, 0402 99, no 0403 10 31 līdz 39, no 0403 90 31 līdz 39, no 0403 90 61 līdz 69, no 0404 10 26 līdz 38, no 0404 10 72 līdz 84 un no 0404 90 81 līdz 89, un kas eksportēti tādu preču formā, uz ko attiecas KN kods 0406 30, un kas nav dalībvalstu izcelsmes produkti vai trešo valstu izcelsmes produkti, kas ir brīvā apgrozībā dalībvalstīs.

13. pants

1. Kompensācijas likme, kas piemērojama maisījumiem, uz ko attiecas kombinētās nomenklatūras 2., 10. un 11. preču grupa, ir tā, kas piemērojama:

a)	ja runa ir par maisījumiem, kur viena sastāvdaļa ir vismaz 90 % no svara, tad tai sastāvdaļai;

b)	ja runa ir par citiem maisījumiem, tad tai sastāvdaļai, kam piemēro zemāko kompensācijas likmi. Gadījumos, ja viena vai vairākas sastāvdaļas nepretendē uz kompensāciju, tad par šādiem maisījumiem kompensāciju nemaksā.

2. Lai aprēķinātu kompensācijas, kas piemērojamas preču komplektiem un precēm, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām, katru sastāvdaļu uzskata par atsevišķu produktu.

3. Šā panta 1. un 2. punkta noteikumus nepiemēro maisījumiem, preču komplektiem un precēm, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām, kam ir izstrādāti speciāli noteikumi, kas jāievēro, aprēķinot kompensāciju.

14. pants

Noteikumus, kas attiecas uz kompensāciju iepriekšēju noteikšanu un pielāgojumiem, kas tām jāizdara, piemēro tikai tiem produktiem, kam ir noteikta kompensācijas likme, kas vienāda ar nulli vai lielāka par nulli.

2. iedaļa

Diferencētas kompensācijas

15. pants

Ja kompensācijas likme atšķiras atkarībā no galamērķa, tad kompensācijas maksā ar papildu nosacījumiem, kas noteikti 16. un 17. pantā.

16. pants

1. Produktiem 12 mēnešu laikā pēc eksporta deklarācijas pieņemšanas dienas:

a)	jābūt ievestiem nemainītā stāvoklī trešā valstī vai kādā no trešām valstīm, kurām piemēro kompensāciju; vai

b)	jābūt izkrautiem nemainītā stāvoklī attālā kompensācijas zonā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 24. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 24. panta 2. punktā.

Tomēr minēto laika posmu var pagarināt saskaņā ar 46. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Produktus uzskata par ievestiem nemainītā stāvoklī, ja nekas neliecina par pārstrādi.

Tomēr turpmāk minētās darbības produktu saglabāšanai drīkst veikt pirms ievešanas, un tās neietekmē atbilstību 1. punkta noteikumiem:

a)	inventarizācija;

b)	marķējumu, zīmogu, etiķešu vai citu atšķirības zīmju uzlikšana produktiem un precēm vai to iepakojumiem ar nosacījumu, ka tas nerada nepareizu iespaidu par produktu izcelsmi;

c)	marķējumu un numuru maiņa uz iepakojumiem vai etiķešu maiņa ar nosacījumu, ka tas nerada nepareizu iespaidu par produktu izcelsmi;

d)	iepakošana, izpakošana, iepakojuma maiņa vai iepakojuma labošana ar nosacījumu, ka tas nerada nepareizu iespaidu par produktu izcelsmi;

e)	vēdināšana;

f)	dzesināšana; un

g)	sasaldēšana.

Turklāt produktus, kas pārstrādāti pirms ievešanas, uzskata par ievestiem nemainītā stāvoklī ar noteikumu, ka pārstrāde notiek tādā trešā valstī, kurā ieved visus produktus, kas rodas šādas pārstrādes rezultātā.

3. Produktu uzskata par importētu, kad ir nokārtotas ievedmuitas formalitātes, jo īpaši tās, kas attiecas uz ievedmuitas nodokļa iekasēšanu trešā valstī.

4. Diferencēto kompensācijas daļu maksā par to produktu masu, ko pakļāva ievedmuitas formalitātēm trešā valstī, tomēr neņem vērā tās masas pārmaiņas, kas var rasties pārvadāšanas laikā dabisku apstākļu dēļ un ko ir atzinušas kompetentās iestādes vai paraugu dēļ, kas ir paņemti saskaņā ar 7. panta 1. punkta otrās daļas noteikumiem.

17. pants

1. Pierādījumu, ka ievedmuitas formalitātes ir nokārtotas, nodrošina, pēc eksportētāja izvēles iesniedzot vienu no šādiem dokumentiem:

muitas dokuments vai tā kopija, vai fotokopija, vai izdruka ar līdzvērtīgu informāciju, ko elektroniski reģistrējusi kompetentā muitas iestāde; šādu kopiju, fotokopiju vai izdruku kā autentisku kopiju vai izdruku apstiprina viena no turpmāk minētajām iestādēm:

i)	iestāde, kas apstiprināja oriģinālo dokumentu vai elektroniski ierakstīja līdzvērtīgo informāciju;

ii)	oficiāla attiecīgās trešās valsts aģentūra;

iii)	oficiālā dalībvalsts aģentūra attiecīgajā trešā valstī;

iv)	aģentūra, kas atbild par kompensācijas samaksu;

izkraušanas un importēšanas sertifikāts, ko saskaņā ar VIII pielikuma III nodaļā paredzētajiem noteikumiem, izmantojot IX pielikumā iekļauto paraugu, sagatavojusi apstiprināta starptautiska kontroles un uzraudzības aģentūra (turpmāk tekstā – “uzraudzības aģentūra”); attiecīgajā sertifikātā jānorāda ievedmuitas dokumenta datums un numurs.

Pēc eksportētāja lūguma maksājumu aģentūra drīkst atteikties no apstiprinājuma prasības, kas minēta pirmās daļas a) punktā, ja tā var pārbaudīt, ka ievedmuitas formalitātes ir nokārtotas, piekļūstot elektroniski ierakstītai informācijai, kas atrodas attiecīgās trešās valsts kompetento iestāžu vai to pārstāvju rīcībā.

2. Ja eksportētājs nevar saņemt dokumentu, ko izvēlas saskaņā ar 1. punkta a) vai b) apakšpunktu, pat pēc atbilstošiem pasākumiem vai arī ja ir šaubas par iesniegtā dokumenta autentiskumu vai tā pilnīgu pareizību, apliecinājumu par ievedmuitas formalitāšu nokārtošanu iesniedz ar vienu vai vairākiem šādiem dokumentiem:

a)	izkraušanas dokumenta kopija, kas izsniegta vai apstiprināta trešā valstī, par kuru ir maksājama kompensācija;

izkraušanas sertifikāts, ko atbilstoši prasībām un X pielikumā dotajam paraugam izsniegusi dalībvalsts oficiāla aģentūra, kas reģistrēta galamērķa dalībvalstī vai kurai ir pilnvaras to darīt, papildus apliecinot produkta aizvešanu no izkraušanas vietas vai, ciktāl tai zināms, vismaz to, ka produkts nav vēlāk iekrauts, lai to reeksportētu;

izkraušanas sertifikāts, ko saskaņā ar VIII pielikuma III nodaļā paredzētajiem noteikumiem, izmantojot XI pielikumā iekļauto paraugu, sagatavo apstiprināta uzraudzības aģentūra, papildus apliecinot produkta aizvešanu no izkraušanas vietas vai, ciktāl tai zināms, vismaz to, ka produkts nav vēlāk iekrauts, lai to reeksportētu;

d)	bankas dokuments, ko izsnieguši apstiprināti starpnieki, kas ir reģistrēti Kopienā, ar apliecinājumu – gadījumā, ja runa ir par trešām valstīm, kas uzskaitītas XII pielikumā, – ka maksājums par konkrēto eksportu ir kreditēts uz eksportētāja rēķina, kas ir šādā bankā atvērts;

e)	sertifikāts par sūtījuma pieņemšanu, ko izsniegusi attiecīgās trešās valsts oficiāla aģentūra, ja tā valsts iepērk preces, vai tās valsts oficiāla aģentūra, vai tur, kur šādas preces ir pārtikas atbalsts;

f)	paziņojums par sūtījuma pieņemšanu, ko izsniegusi vai nu starptautiska, vai humānās palīdzības organizācija, ko apstiprinājusi eksportētāja dalībvalsts, ja šādas preces ir pārtikas atbalsts;

g)	paziņojums par sūtījuma pieņemšanu, ko izsniegusi kāda iestāde trešā valstī, kuras uzaicinājumi uz konkursu ir atzīstami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 376/2008 47. pantu, ja tāda iestāde iepērk šīs preces.

3. Eksportētāji visos gadījumos iesniedz transporta dokumentu kopiju vai fotokopiju, kas attiecas uz to produktu pārvadājumiem, par kuriem tika sagatavota eksporta deklarācija.

Pēc eksportētāja lūguma, ja pārvadājumus veic konteineros pa jūru, dalībvalsts var pieņemt informāciju, kura līdzvērtīga transporta dokumentos ietvertajai informācijai, ja tā sagatavota ar informācijas sistēmu, ko pārvalda par konteineru nogādāšanu galamērķī atbildīgā trešā persona, ja minētā trešā persona specializējas šādās darbībās un dalībvalsts apstiprina, ka informācijas sistēmas drošība atbilst kritērijiem, kas noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 885/2006 (19) I pielikuma 3. punkta B) apakšpunktā minēto starptautiski atzīto standartu versijā, kas piemērojama attiecīgajam periodam.

4. Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. pantā minēto kārtību dažos konkrēti noteiktos gadījumos var paredzēt, ka pierādījums par importu, kas minēts šā panta 1. un 2. punktā, jāiesniedz ar īpašu dokumentu vai jebkurā citā veidā.

18. pants

1. Uzraudzības aģentūrām, kas vēlas izsniegt sertifikātus atbilstoši 17. panta 1. punkta b) apakšpunktam un 2. punkta c) apakšpunktam, ir tās dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinājums, kur atrodas to reģistrētais birojs.

2. Uzraudzības aģentūru pēc tās lūguma apstiprina uz trīs gadiem, ko pagarina, ja tā atbilst VIII pielikuma I nodaļā izklāstītajiem noteikumiem. Apstiprinājums ir spēkā attiecībā uz visām dalībvalstīm.

3. Apstiprinājumā norāda, vai atļauja par sertifikāta izsniegšanu atbilstoši 17. panta 1. punkta b) apakšpunktam un 2. punkta c) apakšpunktam attiecas uz visām pasaules vai tikai uz konkrētām trešām valstīm.

19. pants

1. Uzraudzības aģentūra rīkojas saskaņā ar VIII pielikuma II nodaļas 1. punktā paredzētajiem noteikumiem.

Ja viens vai vairāki no minētajos noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem nav ievēroti, uzraudzības aģentūras apstiprinātāja dalībvalsts pārtrauc apstiprināšanu uz laiku, kas vajadzīgs stāvokļa uzlabošanai.

2. Uzraudzības aģentūras apstiprinātāja dalībvalsts saskaņā ar VIII pielikuma II nodaļas 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem kontrolē uzraudzības aģentūras darbību un rīcību.

20. pants

Uzraudzības aģentūras apstiprinātājas dalībvalstis paredz efektīvu sankciju sistēmu, ja apstiprinātā uzraudzības aģentūra izsniedz viltotu sertifikātu.

21. pants

1. Uzraudzības aģentūras apstiprinātāja dalībvalsts nekavējoties atsauc apstiprinājumu:

—	ja uzraudzības aģentūra vairs neatbilst VIII pielikuma I nodaļā izklāstītajiem apstiprināšanas nosacījumiem vai

—	ja uzraudzības aģentūra atkārtoti un sistemātiski izsniedz viltotus sertifikātus. Šādā gadījumā nepiemēro 20. pantā paredzēto sankciju.

2. Atsaukšana ir pilnīga vai daļēja, ja tā attiecas uz konkrētām uzraudzības aģentūras daļām vai darbībām atbilstoši atklāto trūkumu veidam.

3. Ja dalībvalsts atsauc uzraudzības aģentūras uzņēmumu grupai piederošo apstiprinājumu, tai pašai grupai piederošo uzraudzības aģentūru apstiprinātājas dalībvalstis atsauc šo uzraudzības aģentūru apstiprinājumus uz laiku ne ilgāku kā trīs mēneši, lai veiktu vajadzīgo izmeklēšanu arī tādu trūkumu pārbaudē, ko atklāj attiecībā uz uzraudzības aģentūru, kuras apstiprinājums atsaukts.

Piemērojot pirmo daļu, uzņēmumu grupu veido visi uzņēmumi, kuros vairāk nekā 50 % kapitāla tieši vai netieši pieder vienai un tai pašai mātessabiedrībai, kā arī pati mātessabiedrība.

22. pants

1. Dalībvalstis paziņo Komisijai par uzraudzības aģentūru apstiprināšanu.

2. Dalībvalsts, kas atsauc vai aptur apstiprinājumu, nekavējoties par to informē citas dalībvalstis un Komisiju, norādot trūkumus, kas izraisa atsaukšanu vai darbības apturēšanu.

Paziņojumu dalībvalstīm nosūta dalībvalstu galvenajām iestādēm, kas ir uzskaitītas XIII pielikumā.

3. Komisija informācijas labad periodiski publicē dalībvalstu apstiprināto uzraudzības aģentūru atjaunotu sarakstu.

23. pants

1. Šīs regulas 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta c) apakšpunktā minētie sertifikāti, ko izsniedz pēc apstiprinājuma atsaukšanas vai darbības pārtraukšanas dienas, nav derīgi.

2. Dalībvalstis nepieņem 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta c) apakšpunktā minētos sertifikātus, ja tās sertifikātos atklāj pārkāpumus vai trūkumus. Ja šādus sertifikātus izsniedz citas dalībvalsts apstiprināta uzraudzības aģentūra, par atklātajiem pārkāpumiem dalībvalsts paziņo šīs lietas apstākļus dalībvalstij, kura sniedz apstiprinājumu.

24. pants

1. Dalībvalstis var atbrīvot eksportētājus no pienākuma iesniegt pierādījumu, ko pieprasa saskaņā ar 17. pantu, izņemot transporta dokumentu vai tā elektronisku ekvivalentu, kā norādīts 17. panta 3. punktā, ja eksporta deklarācija sniedz tiesības uz kompensāciju, kurā:

kompensācijas diferencētā daļa nepārsniedz:

i)	EUR 2 400, ja trešā valsts vai galamērķa teritorija minēta XIV pielikumā;

ii)	EUR 12 000, ja trešā valsts vai galamērķa teritorija nav minēta XIV pielikumā; vai

b)	galamērķa osta attiecīgajam produktam atrodas attālā kompensācijas zonā.

2. Atbrīvojumu, kas paredzēts 1. punkta b) apakšpunktā, piemēro tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	produktus pārvadā konteineros, un konteineri tiek nogādāti uz izkraušanas ostu pa jūru;

b)	transporta dokumentā kā galamērķis minēta attiecīgajā eksporta deklarācijā norādītā valsts vai osta, kurā parasti veic to produktu izkraušanu, kuri paredzēti valstij bez piemērotas jūras ostas, kas ir eksporta deklarācijā minētā galamērķa valsts;

c)	pierādījumu par izkraušanu iesniedz saskaņā ar 17. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktu.

Pēc eksportētāja lūguma, ja pārvadājumus veic konteineros pa jūru, dalībvalsts var pieņemt, ka pierādījumam par izkraušanu, kas minēts pirmās daļas c) punktā, iesniedz informāciju, kura līdzvērtīga izkraušanas dokumentā ietvertajai informācijai, ja tā sagatavota ar informācijas sistēmu, ko pārvalda par konteineru nogādāšanu un to izkraušanu galamērķī atbildīgā trešā persona, ja minētā trešā persona specializējas šādās darbībās un dalībvalsts apstiprina, ka informācijas sistēmas drošība atbilst kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 885/2006 I pielikuma 3. punkta B) apakšpunktā minēto starptautiski atzīto standartu versijā, kas piemērojama attiecīgajam periodam.

Pierādījumu par izkraušanu var iesniegt saskaņā ar pirmās daļas c) apakšpunktu vai saskaņā ar otro daļu, un eksportētājam nav jāpierāda, ka ir veikti atbilstoši pasākumi, lai iegūtu 17. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minēto dokumentu.

3. Tiesības iegūt atbrīvojumus, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, piešķir automātiski, izņemot gadījumu, kad piemēro 4. punktu.

Tiesības uz atbrīvojumu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, piešķir uz trīs gadiem, pamatojoties uz eksportētāja iesniegumu, izsniedzot rakstisku atļauju pirms eksportēšanas. Eksportētāji, kuri izmanto šīs atļaujas, norāda attiecīgo atļaujas numuru maksājuma iesniegumā.

4. Ja dalībvalsts uzskata, ka produkti, par ko eksportētājs pieprasa atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu, ir izvesti uz valsti, kura nav minēta eksporta deklarācijā, vai, iespējams, uz valsti, kas atrodas ārpus attiecīgās attālās kompensācijas zonas, vai ka eksportētājs ir mākslīgi sadalījis izvešanas darbību, lai gūtu labumu no atbrīvojuma, dalībvalsts attiecīgajam eksportētājam nekavējoties atsauc tiesības uz visiem šajā pantā noteiktajiem atbrīvojumiem.

Attiecīgais eksportētājs divus gadus no tiesību atsaukšanas dienas nav tiesīgs pretendēt uz turpmākiem šajā pantā noteiktiem atbrīvojumiem.

Ja tiesības uz atbrīvojumiem tiek atsauktas, vairs nevar saņemt eksporta kompensāciju par attiecīgajiem produktiem un kompensācija ir jāatmaksā, ja eksportētājs par attiecīgajiem produktiem nevar uzrādīt pierādījumu, kas paredzēts 17. pantā.

Turklāt tiesības saņemt eksporta kompensācijas vairs nepiešķir attiecībā uz produktiem, par ko eksporta deklarācija sagatavota pēc dienas, kurā atsauca tiesības saņemt atbrīvojumus, un kompensācijas jāatmaksā, ja eksportētājs par attiecīgajiem produktiem nevar uzrādīt pierādījumu, kas paredzēts 17. pantā.

25. pants

1. Atkāpjoties no 15. panta un neskarot 27. pantu, daļu kompensācijas samaksā pēc eksportētāja iesnieguma pēc tam, kad ir iesniegts pierādījums, ka produkts ir aizvests no Kopienas muitas teritorijas.

2. Kompensācijas daļu, kas minēta 1. punktā, aprēķina, izmantojot zemāko kompensācijas likmi, no kuras atskaita 20 % starpības starp iepriekš noteikto likmi un zemāko likmi, ja likme nav noteikta, tad jāpiemēro zemākā likme.

Ja maksājamā summa nepārsniedz EUR 2 000, tad dalībvalstis drīkst atlikt tādas summas maksājumu, kamēr ir samaksāta visa attiecīgā kompensācija, izņemot gadījumus, kad eksportētājs paziņo, ka viņš vairs nelūgs maksāt nekādu summu saistībā ar attiecīgajiem eksportiem.

3. Ja netiek ievērots galamērķis, kas norādīts licenču 7. ailē, kas izsniegtas ar iepriekš noteiktu kompensāciju, tad rīkojas šādi:

a)	ja kompensācijas likme, kas atbilst faktiskajam galamērķim, ir vienāda ar vai lielāka par likmi tam galamērķim, kas norādīts 7. ailē, tad piemēro kompensāciju tam galamērķim, kas norādīts 7. ailē;

ja kompensācijas likme, kas atbilst faktiskajam galamērķim, ir mazāka par likmi tam galamērķim, kas norādīts 7. ailē, tad maksājamā kompensācija ir:

—	tā, kas iegūta, piemērojot likmi, kas atbilst faktiskajam galamērķim,

—	samazināta, izņemot force majeure gadījumus, par 20 % no starpības starp kompensāciju, kas pienākas 7. ailē norādītajam galamērķim, un kompensāciju faktiskajam galamērķim.

Šajā pantā kompensācijas likmes, kas jāņem vērā, ir tās, ko piemēro tajā dienā, kad tiek iesniegts licences pieteikums. Šādas likmes pielāgo, vajadzības gadījumā, tajā dienā, kad pieņem eksporta deklarāciju vai maksājuma deklarāciju.

Ja pirmo un otro daļu un 48. pantu piemēro vienai un tai pašai eksporta operācijai, tad summu, kas iegūta, piemērojot pirmo daļu, samazina par soda maksājumu, kas paredzēts 48. pantā.

4. Ja kompensācijas likmi nosaka konkursa kārtībā un attiecīgajā līgumā ir noteikts obligāts galamērķis, tad jebkuru periodisku kompensāciju, kas noteikta, vai faktu, ka šāda kompensācija nav noteikta tam galamērķim datumā, kad tiek iesniegts licences pieteikums vai datumā, kad tiek pieņemta eksporta deklarācija, neņem vērā, nosakot zemāko kompensācijas likmi.

26. pants

1. Šā panta 2. līdz 5. punktu piemēro, ja produktu eksportē ar eksporta licenci vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu, kurā ir noteikts obligāts galamērķis.

2. Ja produkts nenonāk obligātajā galamērķī, tad samaksā tikai to kompensācijas daļu, kas rodas, piemērojot 25. panta 2. punktu.

3. Ja force majeure apstākļu dēļ produktu nogādā uz citu galamērķi, nevis to, par kuru tika izsniegta licence, tad kompensāciju izmaksā pēc eksportētāja lūguma, ja viņš iesniedz pierādījumu par force majeure apstākļiem un par to, ka produkts ir nogādāts galamērķī, un pierādījumu par nogādāšanu galamērķī iesniedz saskaņā ar 16. un 17. panta noteikumiem.

4. Ja piemēro 3. punktu, tad piemērojamā kompensācija ir vienāda ar to, kas noteikta faktiskajam galamērķim, bet tā nedrīkst būt lielāka par kompensāciju, kas piemērojama tam galamērķim, kas norādīts licenču, kas izsniegtas ar iepriekš noteiktu kompensāciju, 7. ailē.

Kompensācijas likmes pielāgo, vajadzības gadījumā, datumā, kad pieņem eksporta deklarāciju vai maksājuma deklarāciju.

5. Lai iegūtu iepriekš noteiktu kompensāciju, ja produktu eksportē saskaņā ar licenci, kas izsniegta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 376/2008 47. panta noteikumus, un kompensācija atšķiras atkarībā no galamērķa, tad eksportētājs iesniedz pierādījumus papildus tiem, kas minēti šīs regulas 17. pantā, ka produkts ir piegādāts importētāja trešā valstī tai iestādei, kas precizēta tā konkursa uzaicinājumā, uz ko attiecas licence.

3. iedaļa

Īpaši Kopienas finansiālo interešu aizsardzības pasākumi

27. pants

1. Ja:

a)	pastāv nopietnas šaubas par produkta patieso galamērķi vai

b)	ņemot vērā starpību, kas ir starp kompensācijas summu par eksportēto produktu un nepreferenciālā ievedmuitas nodokļa summu, kas piemērojama identiskam produktam eksporta deklarācijas pieņemšanas dienā, produkts var tikt reimportēts Kopienā; vai

c)	pastāv noteiktas aizdomas, ka produktu nemainītā stāvoklī vai pēc pārstrādes trešā valstī reimportēs Kopienā, neapliekot ar muitas nodokli vai par samazinātu ievedmuitas likmi,

tad vienotās likmes kompensāciju vai daļu kompensācijas, kas minēta 25. panta 2. punktā, maksā tikai tad, ja produkts ir izvests no Kopienas muitas teritorijas saskaņā ar 7. panta noteikumiem un:

i)	ja runa ir par nediferencētu kompensāciju, tad produkts ir importēts trešā valstī 12 mēnešu laikā pēc datuma, kad tika pieņemta eksporta deklarācija, vai arī tas šajā laika posmā ir būtiski pārstrādāts vai apstrādāts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 24. panta nozīmē;

ii)	ja runa ir par diferencētu kompensāciju atkarībā no galamērķa, tad produkts nemainītā stāvoklī ir importēts kādā konkrētā trešā valstī 12 mēnešu laikā pēc datuma, kad tika pieņemta eksporta deklarācija.

Importam uz trešām valstīm piemēro 16. un 17. panta noteikumus.

Turklāt dalībvalstu kompetentās iestādes var prasīt papildu pierādījumus visām kompensācijām, kas tām pierāda, ka produkts ir faktiski laists tirgū importētājā trešā valstī vai arī ka tas ir būtiski pārstrādāts vai apstrādāts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 24. panta nozīmē.

Papildu laiku drīkst piešķirt šīs regulas 46. pantā paredzētajos gadījumos.

2. Dalībvalstis piemēro 1. punkta noteikumus pēc savas iniciatīvas, kā arī pēc Komisijas lūguma.

Noteikumus, kuri regulē gadījumu, kas paredzēts 1. punkta b) apakšpunktā, nepiemēro, ja konkrētie darījuma apstākļi – īpaši ņemot vērā transporta izdevumus – iespējams, izslēdz reimportēšanas risku. Turklāt dalībvalstis nedrīkst tos piemērot, ja kompensācijas summa ir vienāda ar vai mazāka par EUR 500 attiecīgajai eksporta deklarācijai.

3. Ja piemēro 1. punktu un produkts pēc aizvešanas no Kopienas muitas teritorijas tranzīta laikā force majeure apstākļu dēļ iet bojā:

a)	ja runa ir par nediferencēto kompensāciju, tad samaksā visu kompensāciju;

b)	ja runa ir par diferencēto kompensāciju, tad samaksā daļu kompensācijas, kas noteikta saskaņā ar 25. panta noteikumiem.

4. Šā panta 1. punkta noteikumus piemēro, pirms ir samaksāta kompensācija.

Kompensāciju tomēr uzskata par nepamatotu un atlīdzina, pat ja kompensācija jau ir samaksāta, ja kompetentās iestādes atklāj:

ka produkts tika iznīcināts vai sabojāts pirms laišanas tirgū trešā valstī vai pirms būtiskās pārstrādes vai apstrādes trešā valstī Regulas (EEK) Nr. 2913/92 24. panta nozīmē, izņemot gadījumu, kad eksportētājs var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka eksports notika tādos ekonomiskajos apstākļos, kādos produktu saprātīgi varēja tirgot trešā valstī, neskarot šīs regulas 28. panta 2. punkta otro daļu;

b)	ka produkts 12 mēnešus pēc eksporta no Kopienas atrodas nodokļu atlikšanas režīmā trešā valstī un nav trešā valstī ne būtiski pārstrādāts, ne apstrādāts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 24. panta nozīmē un ka eksports netika veikts kā parasts komercdarījums;

c)	ka eksportētais produkts ir reimportēts Kopienā un pirms tam nav būtiski pārstrādāts vai apstrādāts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 24. panta nozīmē, ka parastā (nepreferenciālā) ievedmuita ir mazāka par piešķirto kompensāciju un ka eksports netika veikts kā parasts tirdzniecības darījums;

ka produkti, kas uzskaitīti XV pielikumā, ir reimportēti Kopienā:

—	pēc būtiskas pārstrādes vai apstrādes trešā valstī, nesasniedzot to pārstrādes līmeni, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 24. pantā,; un

—	tiem piemēro samazinātu vai nulles ievedmuitas nodokli salīdzinājumā ar nepreferenciālo likmi.

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju, ja tās atklāj, ka produkti, kas nav ietverti XV pielikumā, var izraisīt tirdzniecības plūsmu novirzes.

Šā punkta c) un d) apakšpunktā minētos noteikumus nepiemēro gadījumos, ja piemēro Regulas (EEK) Nr. 2913/92 VI sadaļas 2. nodaļu (“Atpakaļ nosūtītās preces”) vai ja produktus reimportē vismaz divus gadus pēc eksporta dienas.

Šīs regulas 48. panta noteikumus nepiemēro gadījumos, kas minēti b), c) un d) apakšpunktā.

4. iedaļa

Gadījumi, kad kompensāciju nepiešķir

28. pants

1. Kompensāciju nepiešķir produktiem, kam nav pienācīgi laba tirdzniecības kvalitāte tajā datumā, kad pieņem eksporta deklarāciju.

Produktus uzskata par atbilstošiem pirmajā daļā noteiktajām prasībām, ja tos var tirgot Kopienas teritorijā parastos apstākļos ar aprakstu, kas norādīts kompensācijas pieteikumā, kā arī, ja šādi produkti ir paredzēti lietošanai pārtikā un to izmantošanas iespēja tādam nolūkam nav izslēgta vai ievērojami samazināta to īpašību vai stāvokļa dēļ.

Produktu atbilstību prasībām, kas noteiktas pirmajā daļā, pārbauda saskaņā ar standartiem vai praksi, kas ir spēkā Kopienā.

Kompensāciju tomēr piešķir arī tad, ja saņēmēja valstī eksportētos produktus pakļauj īpašiem obligātiem nosacījumiem, jo īpaši veselības un higiēnas nosacījumiem, kas neatbilst standartiem vai praksei, kas ir spēkā Kopienā. Eksportētāja pienākums ir pierādīt – pēc kompetentās iestādes prasības –, ka produkti atbilst šādiem obligātiem nosacījumiem, kas ir spēkā saņēmēja valstī.

Turklāt par dažiem produktiem var pieņemt īpašus noteikumus.

2. Ja produkts, kad to izveda no Kopienas, bija pienācīgi labā tirdzniecības kvalitātē, tad tam ir tiesības uz to kompensācijas daļu, kas aprēķināta saskaņā ar 25. panta 2. punkta noteikumiem, izņemot gadījumu, kad piemēro 27. pantu. Tomēr tas zaudē šādas tiesības, ja tiek pierādīts, ka:

—	produkts vairs nav labas tirdzniecības kvalitātes kādas apslēptas vainas dēļ, kas parādās vēlāk,

—	to nevar pārdot īstajam patērētājam, jo tā derīguma termiņš bija pārāk tuvu eksporta datumam.

Ja ir pierādījumi, ka produktam vairs nav pienācīgi labas tirdzniecības kvalitātes, pirms tiek kārtotas muitas formalitātes, lai to importētu trešā valstī, tad tam nav tiesību uz kompensācijas diferencēto daļu.

3. Kompensāciju nepiešķir produktiem, kuri pārsniedz maksimālo radioaktivitātes līmeni, kas atļauts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Līmeņi, kas piemērojami produktiem neatkarīgi no to izcelsmes, ir tie, kas noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 733/2008 (20) 2. panta 2. punktā.

29. pants

1. Kompensāciju nepiešķir par eksportiem, kuri pakļauti izvedmuitai vai citam eksporta maksājumam, kas noteikts iepriekš vai konkursa kārtībā.

2. Ja kādam produktam, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām, izvedmuita vai cits eksporta maksājums tiek noteikts iepriekš, pamatojoties uz vienu vai vairākām produkta sastāvdaļām, tad kompensāciju nepiešķir par tādu sastāvdaļu vai sastāvdaļām.

30. pants

Kompensāciju nepiešķir par produktiem, kas ir pārdoti vai izplatīti uz kuģiem un ko vēlāk var reimportēt Kopienā bez muitas nodokļa atbilstīgi Padomes Regulai (EEK) Nr. 918/83 (21).

2. NODAĻA

Kompensācijas avansi

31. pants

1. Pēc eksportētāja lūguma dalībvalstis pilnībā vai daļēji izmaksā kompensācijas avansu, ja vien ir pieņemta eksporta deklarācija, ar noteikumu, ka tiek iemaksāts nodrošinājums, kas vienāds ar avansu un kam pieskaitīti 10 %.

Dalībvalstis var izstrādāt nosacījumus attiecībā uz lūgumiem izmaksāt daļu kompensācijas avansa.

2. Summu, kas jāmaksā avansā, aprēķina, izmantojot to kompensācijas likmi, kas piemērojama deklarētajam galamērķim un vajadzības gadījumā pielāgota citām summām, kas paredzētas Kopienas noteikumos.

3. Dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot 1. punktu, ja maksājamā summa nepārsniedz EUR 2 000.

32. pants

1. Ja avansā samaksātā summa ir lielāka nekā tā, kas faktiski maksājama par attiecīgo eksporta operāciju vai par līdzvērtīgu eksporta operāciju, tad kompetentā iestāde nekavējoties sāk procedūru, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 2220/85 29. pantā, lai eksportētājs atmaksātu starpību starp abām summām, kas palielināta par 10 %.

Tomēr papildu 10 % netiek atmaksāti, ja force majeure apstākļu dēļ:

—	pierādījumu, kas jāiesniedz saskaņā ar šo regulu, lai iegūtu kompensāciju, nevar iesniegt, vai

—	produktu aizved uz citu galamērķi, nevis to, par kuru tika aprēķināts avanss.

2. Ja produktu neaizved uz galamērķi, par kuru tika aprēķināts avanss, tāda pārkāpuma dēļ, ko izdarījusi trešā persona, nodarot kaitējumu eksportētājam, un ja viņš nekavējoties pēc savas iniciatīvas un rakstiski informē par to kompetentās iestādes un atmaksā avansā samaksāto kompensāciju, tad 1. punktā paredzēto palielinājumu ierobežo līdz procentiem, kas jāmaksā par laika posmu, kurš pagājis no avansa saņemšanas līdz tā atmaksai, un kas aprēķināti saskaņā ar 49. panta 1. punkta ceturtās daļas noteikumiem.

Pirmo daļu nepiemēro, ja kompetentās iestādes jau ir darījušas eksportētājam zināmu savu nodomu veikt pārbaudi vai ja eksportētājs kaut kādā veidā ir uzzinājis par šādu nodomu.

3. Līdzvērtīgu produktu, uz ko attiecas viens un tas pats kombinētās nomenklatūras kods, eksportu pēc reimportēšanas atpakaļnosūtīto preču režīmā uzskata par līdzvērtīgu eksportu, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 376/2008 44. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

Pirmo daļu piemēro tikai tad, ja izmanto atpakaļ nosūtīto preču režīmu dalībvalstī, kurā tika pieņemta eksporta deklarācija sakarā ar sākotnējo izvešanu, vai izcelsmes dalībvalstī saskaņā ar Padomes Direktīvas 97/78/EK (22) 15. pantu.

III SADAĻA

CITI EKSPORTA VEIDI UN ĪPAŠIE GADĪJUMI

1. NODAĻA

Galamērķi, ko uzskata par eksportu no Kopienas, un apgāde ar pārtiku

33. pants

1. Šajā regulā par eksportu no Kopienas muitas teritorijas uzskata šo:

piegādes Kopienas teritorijā, lai apgādātu ar pārtiku:

—	jūras kuģus,

—	lidaparātus, kas apkalpo starptautiskus lidojumus, tajā skaitā lidojumus Kopienas iekšienē;

b)	piegādes starptautiskajām organizācijām, kas reģistrētas Kopienā;

c)	piegādes bruņotajiem spēkiem, kas izvietoti kādas dalībvalsts teritorijā, bet nav tai pakļauti.

2. Šā panta 1. punktu piemēro tikai tad, ja tā paša veida produkti, kas importēti no trešām valstīm un ir paredzēti tādai izmantošanai, ir atbrīvoti no ievedmuitas nodokļa attiecīgajā dalībvalstī.

3. Produktu piegādes uz noliktavām, kas atrodas Kopienā un pieder starptautiskām organizācijām, kuras specializējas humānās palīdzības sniegšanā, un ja tās paredzētas pārtikas atbalsta operācijām trešās valstīs, uzskata par eksportu no Kopienas muitas teritorijas.

Atļauju piemērot pirmo daļu izsniedz tās dalībvalsts, kur produktus uzglabā, kompetentās iestādes, kas nosaka noliktavas muitas statusu un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie produkti sasniedz savu galamērķi.

4. Piegādēm, kas minētas šajā pantā, nepiemēro 5. panta 7. punkta noteikumus. Tomēr dalībvalstis var veikt attiecīgus pasākumus, lai atļautu šo produktu pārbaudi.

34. pants

1. Ja runa ir par piegādēm, kas minētas 33. un 41. pantā, tad dalībvalstis, atkāpjoties no 5. panta noteikumiem, drīkst atļaut piemērot šādu procedūru kompensācijas maksājumiem. Eksportētāji, kam ir atļauts piemērot šādu procedūru, nedrīkst vienlaikus piemērot parasto procedūru attiecībā uz tiem pašiem produktiem.

Atļauju drīkst ierobežot un attiecināt tikai uz dažām iekraušanas vietām eksporta dalībvalstī. Atļauja drīkst attiekties uz iekraušanu citās dalībvalstīs, un tādā gadījumā piemēro 8. panta noteikumus.

2. Attiecībā uz produktiem, ko iekrauj ik mēnesi, kā tas paredzēts šajā pantā, piemērojamo kompensācijas likmi nosaka, ņemot vērā mēneša pēdējo dienu.

Maiņas kursa noteicošā diena, ko piemēro kompensācijai, ir noteicošā diena, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1913/2006 1. panta 1. punktā.

3. Ja kompensāciju nosaka konkursa kārtībā, licencei ir jābūt derīgai mēneša pēdējā dienā.

4. Eksportētājiem ir jātur reģistrs, kurā atrodas šāda informācija:

a)	detalizēta informācija, kas vajadzīga, lai identificētu produktus saskaņā ar 5. panta 4. punkta noteikumiem;

b)	kuģa(-u) vai lidaparāta(-u), kur produkti ir iekrauti, nosaukums vai reģistrācijas numurs;

c)	iekraušanas datums.

Detalizēto informāciju, kas minēta pirmajā daļā, ieraksta reģistrā ne vēlāk kā pirmajā darbdienā pēc iekraušanas dienas. Tomēr, ja iekraušana notiek citā dalībvalstī, tad šo detalizēto informāciju ieraksta reģistrā ne vēlāk kā pirmajā darbdienā pēc tās, kad eksportētājs bija jābrīdina par to, ka produkti ir iekrauti.

Eksportētāji arī sadarbojas, veicot pārbaudes, ko dalībvalstis uzskata par vajadzīgām, un tur reģistrus vismaz trīs gadus pēc kārtējā kalendārā gada beigām.

5. Dalībvalstis drīkst nolemt, ka reģistrus var aizvietot ar dokumentiem, kurus izmanto piegādēm un uz kuriem muitas dienesti ir apliecinājuši iekraušanas datumu.

6. Piegādēm, kas minētas 33. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, mutatis mutandis piemēro 2. līdz 5. punktu.

35. pants

1. Šīs regulas 33. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumu piemērošanai, produktus, kas paredzēti patēriņam lidaparātā vai uz pasažieru kuģiem, tajā skaitā prāmjiem, un kas sagatavoti pirms iekraušanas, uzskata par sagatavotiem uz šādu transporta līdzekļu klāja.

2. Šā panta 1. punktu piemēro tikai ar tādu nosacījumu, ka, pirms tos gatavot, eksportētājs iesniedz pietiekamus pierādījumus par to pamatproduktu daudzumu, veidu un īpašībām, par kuriem tiek prasīta kompensācija.

3. Pārtikas krājumu noliktavu režīmu, kas paredzēts 37. pantā, drīkst piemērot sagatavotiem produktiem, kas minēti šā panta 1. un 2. punktā.

36. pants

1. Kompensācijas neizmaksā, ja vien produkti, par kuriem ir pieņemtas eksporta deklarācijas, nemainītā stāvoklī 60 dienu laikā pēc tādas pieņemšanas nav aizvesti uz vienu no 33. pantā minētajiem galamērķiem.

2. Gadījumos, kas paredzēti šā panta 1. punktā, piemēro 7. panta 3. un 4. punkta noteikumus.

3. Ja, pirms to ieved kādā no 33. pantā minētajiem galamērķiem, produkts, uz ko attiecas pieņemtā eksporta deklarācija, šķērso Kopienas teritoriju, kas nav tās dalībvalsts teritorija, kurā notika šāda pieņemšana, tad pierādījumu, ka produkts ir aizvests uz paredzēto galamērķi, iesniedz ar T5 kontrolkopiju.

Aizpilda kontrolkopijas 33., 103., 104. un vajadzības gadījumā 105. aili. 104. aili attiecīgi apstiprina.

4. Veidlapu Nr. 302, ko pievieno produktiem, ko piegādā bruņotajiem spēkiem saskaņā ar 33. panta 1. punkta c) apakšpunktu, uzskata par T5 kontrolkopiju, kas minēta šā panta 3. punktā, ar noteikumu, ka kompetentās militārās iestādes uz šādas veidlapas apstiprina, ka produkti ir saņemti.

37. pants

1. Dalībvalstis drīkst maksāt eksportētājiem kompensāciju avansā ar īpašiem nosacījumiem, kas izklāstīti turpmāk tekstā, ja tiek iesniegts pierādījums, ka produkti 30 dienu laikā pēc eksporta deklarācijas pieņemšanas un izņemot force majeure gadījumus ir novietoti telpās, kas ir pakļautas muitas kontrolei, lai tos pēc tam piegādātu kā pārtikas krājumus Kopienas teritorijā:

a)	uz jūras kuģiem; vai

b)	uz lidaparātiem, kas apkalpo starptautiskus lidojumus, tajā skaitā lidojumus Kopienas iekšienē; vai

c)	uz urbšanas vai ekstrakcijas platformām, kas minētas 41. pantā.

Telpas, kas pakļautas muitas kontrolei, turpmāk tekstā “pārtikas krājumu noliktavas”, un noliktavu turētājus speciāli apstiprina šā panta noteikumu piemērošanai.

2. Dalībvalstis, kuru teritorijā atrodas pārtikas krājumu noliktavas, apstiprina tikai tādus noliktavu turētājus un tādas pārtikas krājumu noliktavas, kas piedāvā vajadzīgās garantijas. Apstiprinājumu var atsaukt.

Apstiprinājumu piešķir tikai tiem noliktavu turētājiem, kas rakstiski apņemas:

nogādāt produktus nemainītā stāvoklī vai saldētus un/vai pēc iesaiņošanas kā pārtikas krājumus Kopienas teritorijā:

—	uz jūras kuģiem vai

—	uz lidaparātiem, kas apkalpo starptautiskus lidojumus, tajā skaitā lidojumus Kopienas iekšienē, vai

—	uz urbšanas vai ekstrakcijas platformām, kas minētas 41. pantā;

turēt reģistru, kurš ļauj kompetentajām iestādēm veikt jebkuras vajadzīgās pārbaudes un kurā ir norādīts:

—	datums, kad produktus ieveda pārtikas krājumu noliktavā,

—	muitas dokumentu, kas pievienoti produktiem, sēriju numuri un detalizēta informācija par attiecīgo muitas iestādi,

—	informācija, kas vajadzīga, lai identificētu produktus, ievērojot 5. panta 4. punkta noteikumus,

—	datums, kurā produktus aizveda no pārtikas krājumu noliktavas,

—	kuģu vai lidaparātu, kur produktus iekrauj, reģistrācijas numuri un nosaukumi (ja tādi ir) vai jebkuras noliktavas nosaukums, uz kuru tos pārved,

—	datums, kurā tos nogādāja uz klāja;

c)	turēt reģistru vismaz trīs gadus pēc kārtējā kalendārā gada beigām;

d)	sadarboties, veicot pārbaudes, īpaši periodiskās pārbaudes, ko kompetentās iestādes uzskata par vajadzīgām, lai pārbaudītu atbilstību šim punktam;

e)	samaksāt summas, kas tiks pieprasītas, lai atlīdzinātu kompensāciju, gadījumos, kad piemēro 39. panta noteikumus.

3. Summas, kas samaksātas eksportētājiem, piemērojot 1. punktu, ieraksta grāmatvedības dokumentos kā tās iestādes maksājumus, kas izmaksāja avansu.

38. pants

1. Ja eksporta deklarāciju pieņem tajā dalībvalstī, kur atrodas pārtikas krājumu noliktava, tad kompetentās muitas iestādes pēc preču ievešanas pārtikas krājumu noliktavā apstiprina valsts dokumentu, ko izmanto, lai saņemtu kompensācijas avansu, un norāda tajā, ka produkti atbilst 37. panta nosacījumiem.

2. Ja eksporta deklarācijas tiek pieņemtas citās dalībvalstīs, nevis tajā, kur atrodas pārtikas krājumu noliktava, tad pierādījumu, ka produkti ir novietoti pārtikas krājumu noliktavā, iesniedz ar T5 kontrolkopiju.

Aizpilda T5 kontroleksemplāra 33., 103., 104. un vajadzības gadījumā 105. aili. T5 kontroleksemplāra 104. ailē zem virsraksta “Citi” ieraksta vienu no XVI pielikumā minētajām norādēm.

Saņēmējas dalībvalsts kompetentā muitas iestāde, pirms tam pārbaudot, vai produkti ir ierakstīti reģistrā, kas paredzēts 37. panta 2. punktā, apstiprina kontrolkopiju un norāda tajā, ka produkti ir nodoti glabāšanā.

39. pants

1. Ja atklājas, ka produkts, kas novietots pārtikas krājumu noliktavā, nav nogādāts vai arī nav tādā stāvoklī, lai to nosūtītu uz paredzēto galamērķi, noliktavas turētājs maksā uzglabāšanas dalībvalsts kompetentajai iestādei noteiktu summu.

2. Noteikto summu, kas minēta 1. punktā, aprēķina šādi:

a)	nosaka kopējo ievedmuitas nodokli, kas piemērojams identiskam produktam, kurš laists brīvā apgrozībā uzglabāšanas dalībvalstī;

b)	par 20 % palielina summu, kas iegūta, ievērojot a) apakšpunktu.

Likme, ko izmanto, lai aprēķinātu ievedmuitas nodokli, ir:

a)	tā, ko piemēro dienā, kad produktu nogādāja uz citu, nevis paredzēto galamērķi, vai arī dienā, no kuras produkts vairs nebija piemērotā stāvoklī, lai to sūtītu uz paredzēto galamērķi; vai

b)	ja dienu nevar noteikt, tad likme, ko piemēro dienā, kad tika atklāts, ka nav ievērots obligātais galamērķis.

3. Ja noliktavas turētājs var pierādīt, ka summa, kas samaksāta avansā par attiecīgo produktu, ir mazāka par to noteikto summu, kas aprēķināta, ievērojot 2. punkta noteikumus, tad viņš samaksā tikai tādu summu, kam pieskaitīti 20 %.

Tomēr, ja summa ir samaksāta avansā citā dalībvalstī, tad to palielina par 40 %. Tādos gadījumos tām preču uzglabāšanas dalībvalstīm, kas nepiedalās Eiropas Monetārajā savienībā, summu konvertē uzglabāšanas dalībvalsts valsts valūtā, izmantojot to euro maiņas kursu, kas dominēja tajā dienā, ko izmanto, lai aprēķinātu nodokļus, kas minēti 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.

4. Maksājums, kas paredzēts šajā pantā, neattiecas uz zaudējumiem, kas radušies uzglabāšanas laikā pārtikas krājumu noliktavā dabiska samazinājuma vai iesaiņojuma dēļ.

40. pants

1. Vismaz reizi katros 12 mēnešos to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās atrodas pārtikas krājumu noliktavas, fiziski pārbauda tajās uzglabāto produktu daudzumu.

Tomēr, ja muitas dienesti pastāvīgi fiziski pārbauda produktu ievešanu pārtikas krājumu noliktavās un izvešanu no tām, tad kompetentās iestādes var ierobežot pārbaudes līdz uzglabāto produktu dokumentu pārbaudēm.

2. Uzglabāšanas dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut pārvest produktus uz citu pārtikas krājumu noliktavu.

Tādos gadījumos detalizētu informāciju par otro pārtikas krājumu noliktavu ieraksta pirmās pārtikas krājumu noliktavas reģistrā. Otro pārtikas krājumu noliktavu un tās turētāju speciāli apstiprina pārtikas krājumu noliktavas procedūras mērķiem.

Kad produkti ir nodoti uzraudzībā otrā pārtikas krājumu noliktavā, tad otrās noliktavas turētājs atbild par visām summām, kas jāmaksā, piemērojot 39. panta noteikumus.

3. Ja otrā pārtikas krājumu noliktava neatrodas tajā pašā dalībvalstī, kur pirmā, tad pierādījumu par to, ka produkti ir novietoti otrā noliktavā, iesniedz ar T5 kontrolkopijas oriģinālu, kurā ir izdarīts kāds no ierakstiem, kas noteikti 38. panta 2. punktā.

Saņēmējas dalībvalsts kompetentā muitas iestāde pirms tam pārbauda, vai produkti ir ierakstīti reģistrā, kas paredzēts 37. panta 2. punktā, un apstiprina T5 kontrolkopiju, un norāda tajā, ka produkti ir ievesti noliktavā.

4. Ja produktus aizved no pārtikas krājumu noliktavas un nogādā uz klāja dalībvalstī, kas nav uzglabāšanas dalībvalsts, tad pierādījumu, ka tie ir tur nogādāti, iesniedz saskaņā ar 36. panta 3. punktā paredzēto kārtību.

5. Pierādījumu par nodošanu uzraudzībā citā pārtikas krājumu noliktavā, pierādījumu par nogādi uz klāja Kopienā un pierādījumu par nosūtīšanu, kā minēts 41. pantā un 42. panta 3. punkta a) apakšpunktā, iesniedz, izņemot force majeure gadījumus, 12 mēnešu laikā no datuma, kad produktus izveda no pārtikas krājumu noliktavas, piemērojot mutatis mutandis 46. panta 3., 4. un 5. punkta noteikumus.

2. NODAĻA

Īpašie gadījumi

41. pants

1. Lai aprēķinātu maksājamo kompensācijas likmi, par krājumu piegādēm 33. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē uzskata pārtikas krājumu piegādes:

uz urbšanas un ekstrakcijas platformām, tajā skaitā palīgiekārtām, kas sniedz palīgpakalpojumus šādām operācijām, kas atrodas Eiropas kontinentālā šelfa robežās vai tā Kopienas kontinentālā šelfa robežās, kas neatrodas Eiropas daļā, bet ārpus trīs jūdžu zonas, kas mērīta no izejas līnijas, ko izmanto, lai noteiktu dalībvalsts teritoriālās jūras platumu; un

b)	atklātā jūrā, uz karakuģiem un palīgkuģiem, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu.

“Pārtikas krājumi” nozīmē produktus, kas paredzēti tikai patēriņam uz klāja.

2. Šā panta 1. punkta noteikumus piemēro tikai tad, ja kompensācijas likme ir lielāka par zemāko likmi.

Dalībvalstis var piemērot šos noteikumus visām pārtikas krājumu piegādēm ar noteikumu, ka:

a)	tiek iesniegts sertifikāts par nogādi uz klāja; un

ja runa ir par platformām:

—

piegāde notiek tādu piegādes operāciju režīmā, ko tās dalībvalsts, kurā sākas nosūtīšana uz platformu, kompetentās iestādes uzskata par parastu. Šajā sakarā iekraušanas ostas vai vietas, kuģa veids – ja piegāde notiek pa jūru – un iesaiņojuma un konteineru veids, izņemot force majeure gadījumus, ir tie, ko parasti izmanto,

—	piegādes kuģi vai helikopteri pārvalda fiziska vai juridiska persona, kura Kopienā tur reģistrus, kas ir pieejami konsultācijām un kas sniedz pietiekami detalizētu informāciju par jūras braucienu vai lidojumu.

3. Sertifikātos par piegādi uz klāja, kā paredzēts 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktā, ir norādīta visa informācija par produktiem un nosaukums un/vai cita detalizēta informācija, kas identificē platformu vai karakuģi, vai palīgkuģi, uz kuru tie tika nogādāti, un piegādes datums. Dalībvalstis var pieprasīt sniegt papildinformāciju.

Tādus sertifikātus paraksta:

a)	ja runa ir par platformām – persona, kam platformas atbildīgās personas ir uzticējušas veikt pārtikas krājumu piegādi. Kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka darījumi ir patiesi. Dalībvalstis informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem;

b)	ja runa ir par karakuģiem vai palīgkuģiem – militārās flotes iestādes.

Atkāpjoties no 2. punkta, ja piegādes notiek uz platformām, dalībvalstis var atbrīvot eksportētājus no pienākuma uzrādīt sertifikātus par piegādi uz klāja, ja runa ir par šādām piegādēm:

a)	kas pretendē uz kompensāciju, kura nepārsniedz EUR 3 000 par vienu eksportu;

b)	kas piedāvā dalībvalstīm atbilstošas garantijas attiecībā uz produktu nogādi galamērķī; un

c)	ja tiek uzrādīti transporta dokumenti un pierādījums par maksājumu.

4. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kas piešķir kompensāciju, pārbauda daudzumus, kas deklarēti kā piegādāti uz platformām, pārbaudot eksportētāja un piegādes kuģa vai helikoptera īpašnieka dokumentus. Tās nodrošina arī, lai pārtikas krājumu daudzums, kas piegādāts, ievērojot šo pantu, nepārsniegtu apkalpes vajadzības.

Pirmās daļas mērķiem dalībvalstis vajadzības gadījumā var prasīt citu dalībvalstu kompetento iestāžu palīdzību.

5. Ja piegādēm uz platformām piemēro 8. pantu, tad T5 kontroleksemplāra 104. ailē zem virsraksta “Citi” ieraksta vienu no XVII pielikumā minētajām norādēm.

6. Ja piemēro 37. pantu, tad noliktavas turētājs apņemas reģistrēt detalizētu informāciju par platformu, uz kuru tiek nogādāts katrs sūtījums, piegādes kuģa/helikoptera nosaukumu/numuru un datumu, kad produktus nogādāja uz klāja, reģistrā, kas paredzēts 37. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Sertifikātus par piegādi uz klāja, kas paredzēti šā panta 3. punkta otrās daļas a) apakšpunktā, uzskata par šādu reģistru daļu.

7. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai tiktu turēts to produktu reģistrs, sadalīts pa sektoriem, kas piegādāti uz platformām un uz ko attiecas šā panta noteikumi.

42. pants

1. Lai noteiktu piešķiramās kompensācijas lielumu, pārtikas produktu piegādes ārpus Kopienas uzskata par piegādēm saskaņā ar 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

2. Ja kompensācijas likme atšķiras atkarībā no galamērķa, tad piemēro 1. punkta noteikumus ar nosacījumu, ka tiek iesniegts pierādījums, ka produkti, kas faktiski nogādāti uz klāja, ir tie paši, ko šajā nolūkā izveda no Kopienas muitas teritorijas.

3. Šā panta piemērošanai “tieša piegāde” ir produktu konteinera vai nesadalīta produktu sūtījuma piegāde, ko novieto uz kuģa klāja.

4. Pierādījumu, kas paredzēts 2. punktā, iesniedz šādā veidā:

pierādījumu par tiešu pārtikas krājumu piegādi uz klāja iesniedz ar muitas dokumentu vai dokumentu, ko parakstījušas trešās valsts, kur notika piegāde uz klāja, muitas iestādes, un tādus dokumentus var sastādīt saskaņā ar paraugu, kas norādīts XVIII pielikumā.

Tiem jābūt aizpildītiem vienā vai vairākās oficiālajās Kopienas valodās un valodā, ko izmanto attiecīgajā trešā valstī;

ja eksportētie produkti netiek tieši piegādāti un pirms piegādes uz klāja tiek nodoti muitas uzraudzībā trešā saņēmējvalstī, tad pierādījumu par šādu piegādi uz klāja iesniedz ar šādiem dokumentiem:

—

muitas dokumentu vai dokumentu, ko parakstījušas trešās saņēmējvalsts muitas iestādes, apliecinot, ka produktu konteinera vai nesadalīta sūtījuma saturs ir novietots pārtikas krājumu noliktavā un ka produkti, no kā sastāv pēdējais, tiks izmantoti tikai pārtikas piegādei, un šādus dokumentus var sastādīt saskaņā ar paraugu, kas norādīts XVIII pielikumā, un

—

muitas dokumentu vai dokumentu, ko parakstījušas trešās valsts, kur notika piegāde uz klāja, muitas iestādes, apliecinot, ka visi produkti konteinerā vai nesadalītā sūtījumā ir pavisam aizvesti no pārtikas krājumu noliktavas un ir piegādāti uz klāja, precizējot arī daļējo sūtījumu skaitu, un šādus dokumentus var sastādīt saskaņā ar paraugu, kas norādīts XVIII pielikumā;

ja dokumentus, kas minēti a) apakšpunktā un b) apakšpunkta otrajā ievilkumā, nevar iesniegt, tad dalībvalsts var pieņemt pierādījumu pieņemšanas sertifikāta veidā, ko parakstījis kuģa kapteinis vai kāds cits dežurējošs virsnieks un kam ir uzlikts kuģa zīmogs.

Ja dokumentus, kas minēti b) apakšpunkta otrajā ievilkumā, nevar iesniegt, tad dalībvalsts var pieņemt pierādījumu pieņemšanas sertifikāta veidā, ko ir parakstījis aviosabiedrības darbinieks un kam ir uzlikts aviosabiedrības zīmogs;

dalībvalstis nepieņem dokumentus, kas minēti a) apakšpunktā un b) apakšpunkta otrajā ievilkumā, ja vien tajos nav detalizētas informācijas par produktiem, kas piegādāti uz klāja, un nav norādīts piegādes datums un kuģa(-u) vai lidaparāta(-u) reģistrācijas numurs un nosaukums, ja tāds ir. Lai noskaidrotu, vai pārtikas daudzumi, kas piegādāti kā krājumi, atbilst normālām kuģa vai lidaparāta apkalpes un pasažieru vajadzībām, dalībvalstis var pieprasīt iesniegt papildu informāciju vai dokumentus.

5. Maksājuma pieteikumam visos gadījumos ir jāpievieno transporta dokumenta un dokumenta, kas pierāda, ka par piegādājamiem pārtikas krājumiem ir samaksāts, kopija vai fotokopija.

6. Produktus, kas pakļauti 37. panta režīmam, nedrīkst izmantot piegādēm, kas paredzētas šā panta 4. punkta b) apakšpunktā.

7. Šīs regulas 24. pantu piemēro mutatis mutandis.

8. Šīs regulas 34. panta noteikumus nepiemēro gadījumos, uz ko attiecas šis pants.

43. pants

1. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2913/92 161. panta 3. punkta, lauksaimniecības produktus, kas piegādāti uz Helgolandes salu, uzskata par eksportētiem, piemērojot kompensācijas maksājuma noteikumus.

2. Produktus, kas nosūtīti uz Sanmarīno, neuzskata par eksportētiem, piemērojot kompensācijas maksājuma noteikumus.

44. pants

1. Kompensācijas nedrīkst piešķirt par produktiem, kas reeksportēti, ievērojot Regulas (EEK) Nr. 2454/93 883. pantu, izņemot gadījumus, kad iesniegumus par ievedmuitas nodokļa atmaksu vai atbrīvošanu no tā vēlāk noraida un ja pārējie kompensāciju piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti.

2. Ja produktus reeksportē saskaņā ar procedūru, kas noteikta 1. punktā, tad dokumentos, kas minēti 5. panta 4. punktā, izdara norādi uz šo procedūru.

45. pants

Gadījumā, ja eksportu nosūta:

—	bruņotajiem spēkiem, kas izvietoti trešā valstī un atrodas kādas dalībvalsts vai starptautiskas organizācijas, kurā ietilpst vismaz viena dalībvalsts, pakļautībā,

—	starptautiskām organizācijām, kuras izveidotas trešā valstī un kurās ietilpst vismaz viena dalībvalsts,

—	diplomātiskajām iestādēm, kas darbojas trešā valstī,

par kurām eksportētājs nevar iesniegt pierādījumu, kas paredzēts 17. panta 1. vai 2. punktā, tad produktus uzskata par importētiem trešā valstī, kur ir izvietoti šādi bruņotie spēki vai darbojas šādas starptautiskas organizācijas vai diplomātiskās iestādes, pēc tam, kad ir iesniegts pierādījums par šādu produktu apmaksu un apliecinājums, ka tie ir saņemti, ko izsniedz bruņotie spēki, starptautiskās organizācijas vai diplomātiskās iestādes attiecīgajā trešā valstī.

IV SADAĻA

KOMPENSĀCIJU MAKSĀŠANAS KĀRTĪBA

1. NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

46. pants

1. Kompensācijas izmaksā tikai pēc eksportētāja īpaša iesnieguma, un to dara tā dalībvalsts, kuras teritorijā tika pieņemta eksporta deklarācija.

Iesniegumus par kompensāciju izdara:

a)	rakstiski, un šādam nolūkam dalībvalsts var izstrādāt speciālu veidlapu; vai

b)	elektroniski, nosūtot ar datoru, saskaņā ar noteikumiem, ko izstrādā kompetentās iestādes.

Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka kompensācijas pieteikumi jāiesniedz, izmantojot vienīgi kādu no otrajā daļā minētajiem paņēmieniem.

Šā punkta mērķiem mutatis mutandis piemēro Regulas (EEK) Nr. 2454/93 199. panta 2. un 3. punktu, 222., 223. un 224. pantu.

2. Izņemot force majeure gadījumus, dokumenti, kas attiecas uz kompensācijas samaksu vai nodrošinājuma atmaksu, ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā pēc datuma, kad tika pieņemta eksporta deklarācija.

Ja eksporta licence, ko izmanto eksporta darījumam, kas piešķir tiesības uz kompensācijas maksājumu, ir izsniegta citā dalībvalstī, nevis eksporta dalībvalstī, tad dokumentiem, kas attiecas uz kompensācijas maksājumu, pievieno tādas licences abu pušu fotokopiju ar pienācīgām norādēm.

3. Ja T5 kontrolkopiju vai vajadzības gadījumā valsts dokumentu, kas apliecina izvešanu no Kopienas muitas teritorijas, nenogādā atpakaļ uz nosūtīšanas iestādi vai centrālo iestādi trīs mēnešu laikā pēc izsniegšanas tādu apstākļu dēļ, ko eksportētājs nespēj ietekmēt, tad pēdējais var iesniegt kompetentajai iestādei pamatotu lūgumu uzskatīt par līdzvērtīgiem citus dokumentus.

Tādiem lūgumiem jāpievieno šādi attaisnojošie dokumenti:

ja kontrolkopija vai valsts dokuments ir izsniegts, lai pierādītu, ka produkti ir izvesti no Kopienas muitas teritorijas, tad:

—	transporta dokumenta kopija vai fotokopija un

—	dokuments, kas norāda, ka produkts ir uzrādīts muitas iestādei trešā valstī, vai viens vai vairāki dokumenti, kas minēti 17. panta 1., 2. un 4. punktā.

Prasības, kas attiecas uz dokumentiem, kuri minēti otrajā ievilkumā, var atcelt gadījumā, ja runa ir par eksportu, par kuru kompensācija nepārsniedz EUR 2 400, un tādos gadījumos tomēr eksportētājs iesniedz pierādījumu par samaksu.

Ja runa ir par eksportu uz trešām valstīm, kas ir parakstījušas Konvenciju par kopīgu tranzītrežīmu, tad kopīgā tranzītdokumenta atpakaļ nosūtāmā kopija Nr. 5, ko pienācīgi apzīmogojušas tādas valstis, apliecināta tās kopija vai paziņojums no nosūtītājmuitas iestādes tiek pielīdzināts attaisnojošiem dokumentiem;

b)	ja piemēro 33., 37. vai 41. pantu, tad tās muitas iestādes, kas atbild par attiecīgā galamērķa pārbaudi, apstiprinājums, ka nosacījumi, lai minētā iestāde varētu apstiprināt attiecīgo T5 kontrolkopiju, ir izpildīti; vai

c)	ja piemēro 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 37. pantu, tad pieņemšanas sertifikāts, kas paredzēts 42. panta 3. punkta c) apakšpunktā, un dokuments, kas pierāda, ka par piegādājamiem pārtikas krājumiem ir samaksāts.

Šajā punktā sertifikātu, ko izsniedzis izvedmuitas dienests, apliecinot, ka ir pienācīgi uzrādīta T5 kontrolkopija, un norādot kontrolkopijas sērijas numuru un dienestu, kas to izsniedzis, kā arī datumu, kad produkts ir aizvests no Kopienas muitas teritorijas, pielīdzina T5 kontrolkopijai.

Šā panta 4. punkta noteikumus piemēro attiecībā uz līdzvērtīga pierādījuma iesniegšanu.

4. Ja eksportētājs ir rīkojies ar pienācīgu centību, taču viņš nav spējis sagādāt un nosūtīt dokumentus, kas prasīti saskaņā ar 17. pantu, termiņā, kas noteikts šā panta 2. punktā, tad eksportētājam pēc viņa lūguma var piešķirt papildu laiku, kad tos iesniegt.

5. Iesniegumi par to, lai citus dokumentus atzītu par līdzvērtīgiem, kā minēts 3. punktā, pat ja tiem nav pievienoti attaisnojoši dokumenti, un iesniegumi par papildu laika piešķiršanu, kas paredzēts 4. punktā, ir jāiesniedz termiņā, kas noteikts 2. punktā. Tomēr, ja tādus iesniegumus iesniedz sešu mēnešu laikā pēc termiņa beigām, tad piemēro 47. panta 2. punkta pirmās daļas noteikumus.

6. Ja piemēro 34. pantu, tad iesniegumi par kompensācijas maksājumu ir jāiesniedz, izņemot force majeure gadījumus, 12 mēnešu laikā pēc tā mēneša, kad produkti tika nogādāti uz klāja; tomēr atļauja, kas paredzēta 34. panta 1. punktā, var uzlikt eksportētājiem par pienākumu iesniegt maksājuma pieteikumus īsākā termiņā.

7. Dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt visu dokumentu, kas attiecas uz iesniegumiem par kompensācijas maksājumiem, tulkojumus attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām.

8. Maksājumus, kas minēti 1. punktā, izdara kompetentās iestādes trīs mēnešu laikā no dienas, kad to rīcībā nonāk visi dokumenti un informācija, kas vajadzīga, lai nokārtotu prasību, izņemot šādus gadījumus:

a)	force majeure; vai

b)	ja tiek uzsākta administratīva izmeklēšana par tiesībām uz kompensāciju. Tādos gadījumos maksājumu izdara tikai pēc tam, kad tiesības uz kompensāciju ir atzītas; vai

c)	lai piemērotu kompensāciju, kas paredzēta 49. panta 2. punkta otrajā daļā.

9. Dalībvalstis var izlemt nepiešķirt kompensāciju, ja summa ir mazāka nekā vai vienāda ar EUR 100 par vienu eksporta deklarāciju.

47. pants

1. Situācijā, kad visas prasības, kas noteiktas Kopienas noteikumos, lai pierādītu tiesības uz kompensāciju, ir izpildītas, vienīgi nav ievērots kāds no termiņiem, kas noteikts 7. panta 1. punktā, 16. panta 1. punktā un 37. panta 1. punktā, piemēro šādus noteikumus:

a)	kompensāciju vispirms samazina par 15 %;

kompensācijas atlikušo daļu, turpmāk tekstā “samazinātā kompensācija”, turpmāk samazina šādi:

i)	2 % samazinātās kompensācijas tiek zaudēti par katru dienu, par kuru tiek pārsniegts termiņš, kas noteikts 16. panta 1. punktā;

ii)	5 % samazinātās kompensācijas tiek zaudēti par katru dienu, par kuru tiek pārsniegts termiņš, kas noteikts 7. panta 1. punktā; vai

iii)	10 % samazinātās kompensācijas tiek zaudēti par katru dienu, par kuru tiek pārsniegts termiņš, kas noteikts 37. panta 1. punktā.

2. Ja pierādījumu, ka ir izpildītas visas prasības, kas noteiktas Kopienas regulās, iesniedz sešu mēnešu laikā pēc termiņa beigām, kas noteikts 46. panta 2. un 4. punktā, tad maksājamā kompensācija ir 85 % no summas, kas būtu jāmaksā, ja visas prasības būtu izpildītas.

Ja pierādījumu, ka ir izpildītas visas prasības, kas noteiktas Kopienas regulās, iesniedz sešu mēnešu laikā pēc termiņa beigām, kas noteikts 46. panta 2. un 4. punktā, bet termiņi, kas noteikti 7. panta 1. punktā, 16. panta 1. punktā vai 37. panta 1. punktā, ir pārsniegti, tad maksājamā kompensācija ir vienāda ar kompensāciju, kas samazināta saskaņā ar šā panta 1. punktu un no kuras atskaitīti 15 % no tās summas, kas būtu samaksāta, ja visi termiņi būtu ievēroti.

3. Ja kompensācija ir samaksāta avansā saskaņā ar 31. pantu un viens vai vairāki termiņi, kas noteikti 7. panta 1. punktā un 16. panta 1. punktā, nav ievēroti, tad atsavinātā nodrošinājuma daļa ir vienāda ar samazinājumu, kas aprēķināts saskaņā ar šā panta 1. punktu, kas palielināts vēl par 10 %.

Nodrošinājuma atlikumu atbrīvo.

Ja kompensācija ir samaksāta avansā saskaņā ar 31. pantu un pierādījumu, ka ir izpildītas visas prasības, kas noteiktas Kopienas tiesību aktos, iesniedz sešu mēnešu laikā pēc termiņa beigām, kas noteikts 46. panta 2. un 4. punktā, tad atlīdzināmā summa ir vienāda ar 85 % no nodrošinājuma.

Ja gadījumos, uz ko attiecas trešā daļa, turklāt nav ievērots arī viens vai vairāki termiņi, kas noteikti 7. panta 1. punktā un 16. panta 1. punktā, tad atlīdzināmā summa ir vienāda ar:

—	summu, kas atmaksāta, ievērojot trešo daļu,

—	no kuras atskaitīta tā nodrošinājuma daļa, kas atsavināta saskaņā ar pirmo daļu.

4. Kopējā zaudētā kompensācija nedrīkst pārsniegt pilno kompensāciju, kas būtu samaksāta, ja visas prasības būtu izpildītas.

5. Šajā pantā 36. panta 1. punktā paredzētā termiņa neievērošanu uzskata par 7. panta 1. punktā paredzētā termiņa neievērošanu.

6. Ja piemēro 4. panta 2. punktu un/vai 25. panta 3. punktu, un/vai 48. pantu, tad:

—	samazinājumus, kas paredzēti šajā pantā, aprēķina, pamatojoties uz kompensāciju, kas maksājama, piemērojot 4. panta 2. punktu un/vai 25. panta 3. punktu, un/vai 48. pantu,

—	kompensācijas, kas zaudētas, ievērojot šo pantu, nepārsniedz tās, kas maksājamas, ievērojot 4. panta 2. punktu un/vai 25. panta 3. punktu, un/vai 48. pantu.

2. NODAĻA

Soda maksājumi un pārmaksāto summu atgūšana

48. pants

1. Ja atklājas, ka eksportētājs, kas pretendē uz eksporta kompensāciju, ir iesniedzis pieteikumu par lielāku kompensāciju, nekā pienāktos, tad kompensācija par attiecīgo eksportu ir tā, kas piemērojama faktiski eksportētajiem produktiem un no kuras atskaitītas šādas summas:

a)	puse starpības starp to kompensāciju, par kuru tika iesniegts pieteikums, un to, kas piemērojama faktiskajam eksportam;

b)	divkārša starpība starp to kompensāciju, par kuru tika iesniegts pieteikums, un to, kas piemērojama, ja eksportētājs ar nolūku iesniedz nepatiesu informāciju.

2. Neskarot 9. panta otrās daļas noteikumus, ja atklājas, ka 9. pantā minētā eksporta kompensācijas likme nav norādīta, tiks uzskatīts, ka norādītā likme ir vienāda ar nulli. Ja eksporta kompensācijas summa, kas aprēķināta, pamatojoties uz informāciju, kura sniegta saskaņā ar 9. pantu, ir mazāka par piemērojamo summu, kompensācija par attiecīgo eksportu ir tā, kura piemērojama faktiski eksportētajiem produktiem un kura samazināta par:

a)	10 % no starpības starp aprēķināto kompensāciju un to, kas piemērojama faktiskajam eksportam, ja šī starpība ir lielāka par EUR 1 000;

b)	100 % no starpības starp aprēķināto kompensāciju un to, kas piemērojama faktiskajam eksportam, ja eksportētājs norādījis, ka kompensācija ir mazāka par EUR 1 000, bet piemērojamā kompensācija ir lielāka par EUR 10 000;

c)	200 % no starpības starp aprēķināto kompensāciju un kompensāciju, kas piemērojama, ja eksportētājs tīši iesniedzis nepatiesu informāciju.

Pirmo daļu nepiemēro, ja eksportētājs kompetentajām iestādēm var pierādīt, ka šajā daļā minētā situācija radusies force majeure dēļ, acīmredzamas kļūdas dēļ vai – attiecīgā gadījumā – paļaujoties uz pareizu informāciju par iepriekš izdarītu maksājumu.

Pirmo daļu nepiemēro, ja tiek piemērotas soda sankcijas atbilstoši 1. punktam, pamatojoties uz tie pašiem elementiem, kas nosaka tiesības uz eksporta kompensācijām.

3. Par kompensāciju, par kuru ir iesniegts pieteikums, uzskata summu, kas aprēķināta, ņemot vērā saskaņā ar 5. pantu iesniegto informāciju. Ja kompensācija mainās atkarībā no galamērķa, tad kompensācijas, par kuru iesniegts pieteikums, diferencēto daļu aprēķina, izmantojot saskaņā ar 46. pantu iesniegtos datus par daudzumu, svaru un galamērķi.

4. Soda maksājumu, kas paredzēts 1. punkta a) apakšpunktā, nepiemēro:

a)	force majeure gadījumos;

izņēmuma gadījumos, ja eksportētājs pēc savas iniciatīvas, tiklīdz viņš ir uzzinājis, ka kompensācija, par kuru ir iesniegts pieteikums, ir pārmērīga, rakstiski brīdina par to kompetento iestādi, ja vien kompetentā iestāde nav brīdinājusi eksportētāju par savu nodomu pārbaudīt prasību vai arī ja eksportētājs kaut kā citādi nav uzzinājis par šādu nodomu, vai arī ja kompetentā iestāde jau konstatējusi, ka pieprasītā kompensācija nav pareiza;

c)	gadījumos, kad ir pieļauta acīmredzama kļūda attiecībā uz pieprasīto kompensāciju, un kompetentās iestādes to ir atzinušas;

d)	gadījumos, kad kompensācijas pieprasījums atbilst Regulai (EK) Nr. 1043/2005 un jo īpaši tās 10. pantam un tā ir aprēķināta, pamatojoties uz vidējiem daudzumiem, ko izmanto kādā noteiktā laika posmā;

e)	gadījumos, kad tiek pielāgots svars, tiktāl, ciktāl svara starpība ir radusies atšķirīgo izmantoto svēršanas paņēmienu dēļ.

5. Ja samazinājums, kas paredzēts 1. punkta a) un b) apakšpunktā, rezultātā ir negatīva summa, tad eksportētājs maksā tādu negatīvo summu.

6. Ja kompetentās iestādes konstatē, ka prasītā kompensācija nav pareiza un ka eksports nav noticis un līdz ar to kompensāciju nevar samazināt, tad eksportētājs maksā tādu soda maksājumu saskaņā ar 1. punkta a) vai b) apakšpunktu, kas būtu jāpiemēro, ja eksports būtu noticis. Ja kompensācijas likme atšķiras atkarībā no galamērķa, tad, lai aprēķinātu prasīto kompensāciju un piemērojamo kompensāciju, izņemot gadījumus, kad ir noteikts galamērķis, izmanto zemāko pozitīvo likmi vai arī, ja tā ir augstāka, tad likmi, kas izriet no norādījumiem attiecībā uz galamērķi, ievērojot 31. panta 2. punktu.

7. Šā panta 5. un 6. punktā minēto maksājumu veic 30 dienu laikā pēc maksājuma pieteikuma saņemšanas. Ja termiņš netiek ievērots, tad eksportētājs maksā procentus pēc likmes, kas minēta 49. panta 1. punktā, par laika posmu, kas sākas 30 dienas pēc tās dienas, kad tika saņemts maksājuma pieprasījums, un beidzas dienā pirms tās, kad prasīto summu samaksā.

8. Sankcijas nepiemēro, ja prasītā kompensācija ir lielāka par kompensāciju, kas piemērojama saskaņā ar 4. panta 2. punktu, 25. panta 3. punktu un/vai 47. pantu.

9. Soda maksājumus piemēro, neskarot papildu soda maksājumus, kas noteikti valsts līmenī.

10. Dalībvalstis var atteikties piemērot soda maksājumus, kas ir EUR 100 vai mazāk par eksporta deklarāciju.

11. Ja produkts, kas norādīts eksporta deklarācijā, nav iekļauts licencē, tad kompensācija nepienākas un 1. punkta noteikumus nepiemēro.

12. Ja kompensācija ir noteikta iepriekš, tad soda maksājumu aprēķina, pamatojoties uz kompensācijas likmēm, kas bija spēkā dienā, kad tika iesniegts licences pieteikums, un neņemot vērā kompensācijas zaudējumu, ievērojot 4. panta 1. punktu, vai kompensācijas samazinājumu, ievērojot 4. panta 2. punktu vai 25. panta 3. punktu. Vajadzības gadījumā tādas likmes pielāgo dienā, kad tiek pieņemta eksporta deklarācija vai maksājuma deklarācija.

49. pants

1. Neskarot 48. panta 5. punktā minēto pienākumu maksāt negatīvo summu, labuma guvējs atlīdzina nepienācīgi saņemtās kompensācijas, kas ietver jebkuru soda maksājumu, kas piemērojams, ievērojot 48. panta 1. punktu, un procentus, kas aprēķināti par laiku no maksājuma datuma līdz atlīdzināšanas datumam. Tomēr:

a)	ja atlīdzību garantē vēl neatbrīvots nodrošinājums, tāda nodrošinājuma konfiscēšana saskaņā ar 32. panta 1. punktu nozīmē maksājamo summu atguvi;

b)	ja nodrošinājums ir atbrīvots, tad labuma guvējs samaksā to nodrošinājuma daļu, kas būtu atsavināta un kam pieskaitīti procenti, kas aprēķināti no datuma, kad nodrošinājums tika atbrīvots, līdz dienai pirms maksājuma dienas.

Maksājumu izdara 30 dienu laikā pēc maksājuma pieprasījuma saņemšanas.

Ja labuma guvējiem prasa atlīdzināt naudas līdzekļus, tad, lai aprēķinātu procentus, dalībvalsts var uzskatīt, ka maksājums ir izdarīts 20. dienā pēc atlīdzības pieprasījuma datuma.

Piemērojamo procentu likmi aprēķina saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tomēr tā nevar būt zemāka par likmi, kas piemērojama līdzekļu atgūšanai saskaņā ar valsts noteikumiem.

Ja maksājums ir nepienācīgi izdarīts kļūdas dēļ, ko pieļāvušas kompetentās iestādes, tad procentus vai nu neiekasē, vai iekasē maksimāli tādu summu, kas atbilst nepienācīgi gūtajai peļņai, ko nosaka dalībvalsts.

Ja kompensācija ir samaksāta tiesību pēctecim, tad viņš un eksportētājs solidāri atbild par to, lai atlīdzinātu pārmaksātās summas, nepienācīgi atbrīvoto nodrošinājumu un procentus, kas saistīti ar attiecīgo eksportu. Tiesību pēcteča atbildība tomēr ir ierobežota ar summu, kas viņam samaksāta un kam pieskaitīti procenti.

2. Atgūtās summas, kas minētas 48. panta 5. un 6. punktā, un iekasētos procentus samaksā maksātājaģentūrām, kas atskaita attiecīgās summas no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izdevumiem.

Ja maksājuma termiņš netiek ievērots, tad dalībvalstis var nolemt, ka jebkuras pārmaksātās summas, nepienācīgi atbrīvotu nodrošinājumu un kompensācijas procentus nevis atlīdzina, bet gan atskaita no turpmākiem maksājumiem, ko maksā attiecīgajam eksportētājam.

Otrās daļas noteikumus piemēro arī tām summām, kas jāmaksā, ievērojot 48. panta 5. un 6. punkta noteikumus.

3. Neskarot iespēju, kas paredzēta 48. panta 10. punktā, noraidīt soda maksājumu pieteikumus, ja runa ir par nelieliem daudzumiem, dalībvalstis var neprasīt atlīdzināt pārmaksātās summas, nepienācīgi atbrīvotu nodrošinājumu, procentus un summas, kas paredzētas 48. panta 5. punktā, ja šāda atlīdzība par vienu eksporta deklarāciju nepārsniedz EUR 100, ar nosacījumu, ka valsts tiesību aktos ir noteiktas līdzīgas normas par atlīdzības neizmaksāšanu šādos gadījumos.

4. Atlīdzināšanas pienākumu, kas minēts 1. punktā, nepiemēro:

a)	ja maksājums tika izdarīts dalībvalstu pašu kompetento iestāžu kļūdas vai citas attiecīgas iestādes kļūdas dēļ un labuma guvējs nevarēja tādu kļūdu saprātīgi atpazīt, un labuma guvējs no savas puses rīkojās godprātīgi; vai

ja laika posms, kas pagājis no dienas, kad labuma guvējam tika paziņots par galīgo lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, un dienu, kad valsts vai Kopienas iestāde pirmo reizi paziņoja labuma guvējam par attiecīgā maksājuma nepareizību, ir vairāk nekā četri gadi. Šo noteikumu piemēro tikai tad, ja labuma guvējs rīkojās godprātīgi.

Jebkuras trešās personas rīcība, kas tieši vai netieši saistīta ar formalitātēm, kas vajadzīgas kompensācijas maksājumam, tajā skaitā starptautisko uzraudzības aģentūru rīcība, tiek piedēvēta labuma guvējam.

Šā punkta noteikumus nepiemēro kompensācijas avansiem. Ja gadījumā summa netiek atlīdzināta, ievērojot šo punktu, tad 48. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās administratīvās sankcijas nepiemēro.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

50. pants

Dalībvalstis informē Komisiju:

—	nekavējoties par tiem gadījumiem, uz ko attiecas 27. panta 1. punkts; Komisija informē pārējās dalībvalstis,

—

attiecībā uz katru 12 ciparu kodu – par tiem eksportēto produktu daudzumiem, uz kuriem neattiecas izvešanas atļaujas ar iepriekš noteiktu kompensāciju, gadījumos, kas minēti 4. panta 1. punkta otrās daļas pirmajā ievilkumā, 6. pantā un 42. pantā. Kodus klasificē pēc nozares. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka šāda informācija tiek paziņota ne vēlāk kā otrajā mēnesī pēc eksporta deklarācijas pieņemšanas mēneša.

51. pants

Regulu (EK) Nr. 800/1999 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas XX pielikumā.

52. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 7. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.

(3) Skatīt XIX pielikumu.

(4) OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

(5) OV L 339, 18.12.2008., 53. lpp.

(6) OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.

(7) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(8) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(9) OV L 301, 17.10.1992., 17. lpp.

(10) OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp.

(11) OV L 359, 9.12.1992., 13. lpp.

(12) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(13) OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

(14) OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.

(15) OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.

(16) OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp.

(17) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(18) OV L 226, 13.8.1987., 2. lpp.

(19) OV L 171, 23.6.2006., 90. lpp.

(20) OV L 201, 30.7.2008., 1. lpp.

(21) OV L 105, 23.4.1983., 1. lpp.

(22) OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

I PIELIKUMS

Produkti un galamērķi, kas nav ietverti attālajā kompensācijas zonā

PRODUKTU NOZARE – IZSLĒGTIE GALAMĒRĶI

Cukurs (1)

Cukurs vai cukura produkti, uz kuriem attiecas KN kods 1701 11 90, 1701 12 90, 1701 91 00, 1701 99 10, 1701 99 90, 1702 40 10, 1702 60 10, 1702 60 95, 1702 90 30, 1702 90 71, 1702 90 95, 2106 90 30, 2106 90 59, – Maroka, Alžīrija, Turcija, Sīrija, Libāna

Graudaugi (1)

KN 1001 – Krievija, Moldova, Ukraina, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Albānija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Turcija, Sīrija, Libāna, Izraēla, Ēģipte, Lībija, Tunisija, Alžīrija, Maroka, Seuta, Meliļa

KN 1003 – visi galamērķi

KN 1004 – Islande, Krievijas Federācija

Rīsi (1)

KN 1006 – visi galamērķi

Piens un piena produkti (1)

Visi produkti – Maroka, Alžīrija

Piens un piena produkti, uz kuriem attiecas KN kods 0401 30, 0402 21, 0402 29, 0402 91, 0402 99, 0403 90, 0404 90, 0405 10, 0405 20, 0405 90, – Kanāda, Meksika, Turcija, Sīrija, Libāna

0406 – Sīrija, Libāna, Meksika

Liellopu un teļa gaļa

Visi produkti – visi galamērķi

Mājputni

Mājputnu gaļa – visi galamērķi

Dienu veci cāļi, uz kuriem attiecas KN kods 0105 11, – Savienotās Valstis, Kanāda, Meksika

Olas (1)

Olas čaumalās, uz kurām attiecas eksporta kompensācijas nomenklatūras kods 0407 00 30 9000, – Japāna, Krievija, Ķīna, Taivāna

Inkubējamas olas, uz kurām attiecas eksporta kompensācijas nomenklatūras kods 0407 00 11 9000, 0407 00 19 9000, – Savienotās Valstis, Kanāda, Meksika

(1) Citi produkti, kas nav I pielikuma produktu veids un kas pēc svara satur mazāk nekā 90 % no minētajiem produktiem.

II PIELIKUMS

Regulas 5. panta 8. punktā minētie ieraksti

—	bulgāru valodā:	Проверка за съответствие — Регламент (ЕО) № 612/2009
—	spāņu valodā:	Control de conformidad — Reglamento (CE) no 612/2009
—	čehu valodā:	Kontrola souladu nařízení (ES) č. 612/2009
—	dāņu valodā:	Overensstemmelseskontrol forordning (EF) nr. 612/2009
—	vācu valodā:	Konformitätskontrolle Verordnung (EG) Nr. 612/2009
—	igauņu valodā:	Vastavuskontroll. Määrus (EÜ) nr 612/2009
—	grieķu valodā:	Έλεγχος αντιστοιχίας — Κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 612/2009
—	angļu valodā:	Conformity check Regulation (EC) No 612/2009
—	franču valodā:	Contrôle de conformité règlement (CE) no 612/2009
—	itāļu valodā:	Controllo di conformità regolamento (CE) n. 612/2009
—	latviešu valodā:	Regulas (EK) Nr. 612/2009 atbilstības pārbaude
—	lietuviešu valodā:	Atitikties patikrinimo Reglamentas (EB) Nr. 612/2009
—	ungāru valodā:	Megfelelőségi ellenőrzés 612/2009/EK rendelet
—	maltiešu valodā:	Verifika ta' conformità r-Regolament (KE) Nru 612/2009
—	holandiešu valodā:	Conformiteitscontrole Verordening (EG) nr. 612/2009
—	poļu valodā:	Kontrola zgodności — rozporządzenie (WE) nr 612/2009
—	portugāļu valodā:	Verificação de concordância Regulamento (CE) n.o 612/2009
—	rumāņu valodā:	Control de conformitate Regulamentul (CE) nr. 612/2009
—	slovāku valodā:	Kontrola zhody nariadenie (ES) č. 612/2009
—	slovēņu valodā:	Preverjanje skladnosti – Uredba (ES) št. 612/2009
—	somu valodā:	Vastaavuustarkastus. Asetus (EY) N:o 612/2009
—	zviedru valodā:	Kontroll av överensstämmelse förordning (EG) nr 612/2009

III PIELIKUMS

Regulas 8. pantā minētās norādes

—	bulgāru valodā:	Регламент (ЕО) № 612/2009
—	spāņu valodā:	Reglamento (CE) no 612/2009
—	čehu valodā:	Nařízení (ES) č. 612/2009
—	dāņu valodā:	Forordning (EF) nr. 612/2009
—	vācu valodā:	Verordnung (EG) Nr. 612/2009
—	igauņu valodā:	Määrus (EÜ) nr 612/2009
—	grieķu valodā:	Κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 612/2009
—	angļu valodā:	Regulation (EC) No 612/2009
—	franču valodā:	Règlement (CE) no 612/2009
—	itāļu valodā:	Regolamento (CE) n. 612/2009
—	latviešu valodā:	Regula (EK) Nr. 612/2009
—	lietuviešu valodā:	Reglamentas (EB) Nr. 612/2009
—	ungāru valodā:	612/2009/EK rendelet
—	maltiešu valodā:	Regolament (KE) Nru 612/2009
—	holandiešu valodā:	Verordening (EG) nr. 612/2009
—	poļu valodā:	Rozporządzenie (WE) nr 612/2009
—	portugāļu valodā:	Regulamento (CE) n.o 612/2009
—	rumāņu valodā:	Regulamentul (CE) nr. 612/2009
—	slovāku valodā:	Nariadenie (ES) č. 612/2009
—	slovēņu valodā:	Uredba (ES) št. 612/2009
—	somu valodā:	Asetus (EY) N:o 612/2009
—	zviedru valodā:	Förordning (EG) nr 612/2009

IV PIELIKUMS

Norādes, kas minētas 9. pantā

—	bulgāru valodā:	Сума на възстановяване под 1 000 EUR
—	spāņu valodā:	Restitución inferior a 1 000 EUR
—	čehu valodā:	Částka náhrady nižší než 1 000 EUR
—	dāņu valodā:	Restitutioner mindre end 1 000 EUR
—	vācu valodā:	Erstattung weniger als 1 000 EUR
—	igauņu valodā:	Eksporditoetus alla 1 000 euro
—	grieķu valodā:	Επιστροφή μικρότερη από 1 000 EUR
—	angļu valodā:	Refunds less than EUR 1 000
—	franču valodā:	Restitution inférieure à 1 000 EUR
—	itāļu valodā:	Restituzione inferiore a 1 000 EUR
—	latviešu valodā:	Kompensācija, kas ir mazāka par EUR 1 000
—	lietuviešu valodā:	Išmokos mažesnės negu 1 000 EUR
—	ungāru valodā:	1 000 EUR-nál kevesebb visszatérítés
—	maltiešu valodā:	Rifużjonijiet ta' anqas minn EUR 1 000
—	holandiešu valodā:	Restitutie minder dan 1 000 EUR
—	poļu valodā:	Refundacja poniżej 1 000 EUR
—	portugāļu valodā:	Restituição inferior a 1 000 EUR
—	rumāņu valodā:	Restituire inferioară valorii de 1 000 EUR
—	slovāku valodā:	Náhrady nižšie ako 1 000 EUR
—	slovēņu valodā:	Nadomestila manj kot 1 000 EUR
—	somu valodā:	Alle 1 000 euron tuet
—	zviedru valodā:	Bidragsbelopp lägre än 1 000 euro

V PIELIKUMS

Norādes, kas minētas 10. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrajā daļā

—	bulgāru valodā:	Представен е транспортен документ, посочващ местоназначение извън митническата територия на Общността
—	spāņu valodā:	Documento transporte con destino fuera de la CE presentado
—	čehu valodā:	Přepravní doklad s místem určení mimo ES předložen
—	dāņu valodā:	Transportdokument med destination uden for EF forelagt
—	vācu valodā:	Beförderungspapier mit Bestimmung außerhalb der EG wurde vorgelegt
—	igauņu valodā:	Transpordiks väljaspool EÜd asuvasse sihtkohta on esitatud veodokument
—	grieķu valodā:	Έγγραφο μεταφοράς με προορισμό εκτός EK
—	angļu valodā:	Transport document indicating a destination outside the customs territory of the Community has been presented
—	franču valodā:	Document de transport avec destination hors CE présenté
—	itāļu valodā:	Documento di trasporto con destinazione fuori CE presentato
—	latviešu valodā:	Uzrādīts transporta dokuments ar galamērķi ārpus EK
—	lietuviešu valodā:	Pateiktas paskirties vietą už EB ribų nurodantis gabenimo dokumentas
—	ungāru valodā:	EK-n kívüli rendeltetésű szállítmány szállítási okmánya bemutatva
—	maltiešu valodā:	Dokument tat-trasport b'destinazzjoni għal barra mill-KE, ippreżentat
—	holandiešu valodā:	Vervoerdocument voor bestemming buiten de EG voorgelegd
—	poļu valodā:	Przedstawiony dokument przewozowy wskazujący miejsce przeznaczenia poza WE
—	portugāļu valodā:	Documento transporte com destino fora da CE apresentado
—	rumāņu valodā:	Document de transport care indică o destinație aflată în afara teritoriului vamal al Comunității – prezentat
—	slovāku valodā:	Prepravný doklad s miestom určenia mimo ES bol predložený
—	slovēņu valodā:	Predložena je bila prevozna listina z navedbo destinacije izven carinskega območja Skupnosti
—	somu valodā:	Kuljetusasiakirja, jossa ilmoitetaan yhteisön tullialueen ulkopuolinen määräpaikka, on esitetty
—	zviedru valodā:	Transportdokument med slutlig destination utanför gemenskapens tullområde har lagts fram

VI PIELIKUMS

Norādes, kas minētas 11. panta 4. punkta pirmajā daļā

—

bulgāru valodā:

Напускане на митническата територия на Общността под митнически режим опростен общностен транзит с железопътен транспорт или големи контейнери:

—

Транспортен документ:

—

вид:

—

номер:

—	Дата на приемане за транспортиране от железопътните органи или съответното транспортно предприятие:

—

spāņu valodā:

Salida del territorio aduanero de la Comunidad bajo el régimen de tránsito comunitario simplificado por ferrocarril o en grandes contenedores:

—

Documento de transporte:

—

tipo:

—

número:

—	Fecha de aceptación para el transporte por parte de la administración ferroviaria o de la empresa de transportes de que se trate:

—

čehu valodā:

Výstup z celního území Společenství ve zjednodušeném tranzitním režimu Společenství pro přepravu po železnici nebo pro přepravu ve velkokapacitních kontejnerech:

—

Přepravní doklad:

—

druh:

—

číslo:

—	Den přijetí pro přepravu orgány železnice nebo příslušným přepravcem:

—

dāņu valodā:

Udgang af Fællesskabets toldområde i henhold til ordningen for den forenklede procedure for fællesskabsforsendelse med jernbane eller store containere:

—

Transportdokument:

—

type:

—

nummer:

—	Dato for jernbaneforvaltningens eller det pågældende transportfirmas accept af forsendelsen:

—

vācu valodā:

Ausgang aus dem Zollgebiet der Gemeinschaft im Rahmen des vereinfachten gemeinschaftlichen Versandverfahrens mit der Eisenbahn oder in Großbehältern:

—

Beförderungspapier:

—

Art:

—

Nummer:

—	Zeitpunkt der Annahme zur Beförderung durch die Eisenbahnverwaltung oder das betreffende Beförderungsunternehmen:

—

igauņu valodā:

Ühenduse tolliterritooriumilt väljaviimine ühenduse lihtsustatud transiidiprotseduuri alusel raudteed mööda või suurtes konteinerite

—

Veodokument:

—

liik:

—

number:

—	Transpordiks vastuvõtmise kuupäev raudteeasutuste või asjaomase transpordiasutuse poolt:

—

grieķu valodā:

Έξοδος από το τελωνειακό έδαφος της Κοινότητας υπό το απλοποιημένο καθεστώς της κοινοτικής διαμετακόμισης με σιδηρόδρομο ή μεγάλα εμπορευματοκιβώτια:

—

Έγγραφο μεταφοράς:

—

τύπος:

—

αριθμός:

—	Ημερομηνία αποδοχής για μεταφορά από τον οργανισμό σιδηροδρόμων ή την εμπλεκόμενη εταιρεία μεταφοράς:

—

angļu valodā:

Exit from the customs territory of the Community under the simplified Community transit procedure for carriage by rail or large containers:

—

Transport document:

—

type:

—

number:

—	Date of acceptance for carriage by the railway authorities or the transport undertaking concerned:

—

franču valodā:

Sortie, territoire douanier de la Communauté sous le régime, transit communautaire simplifié par chemin de fer ou par grands conteneurs:

—

document de transport:

—

espèce:

—

numéro:

—	date d’acceptation pour le transport par l’administration des chemins de fer ou par l’entreprise de transports concernée:

—

itāļu valodā:

Uscita dal territorio doganale della Comunità in regime di transito comunitario semplificato per ferrovia o grandi contenitori:

—

Documento di trasporto:

—

tipo:

—

numero:

—	Data di accettazione per il trasporto da parte delle ferrovie o dell'impresa di trasporto interessata:

—

latviešu valodā:

Izvešana no Kopienas muitas teritorijas saskaņā ar vienkāršoto Kopienas tranzīta procedūru pārvešanai pa dzelzceļu vai lielos konteineros:

—

Transporta dokuments:

—

veids:

—

numurs:

—	Datums, kad produktu pārvešanai pieņēmušas dzelzceļa iestādes vai attiecīgais transporta uzņēmums:

—

lietuviešu valodā:

Išvežama iš Bendrijos muitų teritorijos pagal supaprastintą Bendrijos tranzito tvarką, taikomą gabenimui geležinkeliu arba didelėse talpose:

—

gabenimo dokumentas:

—

rūšis:

—

numeris:

—	geležinkelių administracijos ar atitinkamos transporto įmonės priėmimo pervežimui data:

—

ungāru valodā:

A Közösség vámterületét egyszerűsített közösségi árutovábbítási eljárás keretében elhagyta, vasúton vagy konténerben történő szállítással:

—

Szállítási okmány:

—

típus:

—

szám:

—	A szállítás elfogadásának dátuma a vasút vagy az érintett szállítmányozási vállalat ügyintézése által:

—

maltiešu valodā:

Ħruġ mit-territorju doganali tal-Komunità bil-ferrovija permezz ta' trasport imħallat bit-triq u bil-ferrovija:

—

Dokument ta' trasport:

—

ġeneru:

—

numru:

—	Data ta' l-aċċettazzjoni għat-trasport mill-amministrazzjoni tal-ferrovija:

—

holandiešu valodā:

Uitgang uit het douanegebied van de Gemeenschap onder de regeling voor vereenvoudigd communautair douanevervoer per spoor of in grote containers:

—

Vervoerdocument:

—

Type:

—

Nummer:

—	Datum van aanneming ten vervoer door de betrokken spoorwegadministratie of de betrokken vervoeronderneming:

—

poļu valodā:

Opuszczenie obszaru celnego Wspólnoty zgodnie z uproszczoną procedurą tranzytu wspólnotowego dla przewozu koleją lub w wielkich kontenerach:

—

Dokument przewozowy:

—

rodzaj:

—

numer:

—	Data przyjęcia transportu przez administrację kolejową lub przez określone przedsiębiorstwo przewozowe:

—

portugāļu valodā:

Saída do território aduaneiro da Comunidade ao abrigo do regime do trânsito comunitário simplificado por caminho-de-ferro ou em grandes contentores:

—

Documento de transporte:

—

tipo:

—

número:

—	Data de aceitação para o transporte pela administração dos caminhos-de-ferro ou pela empresa de transporte interessada:

—

rumāņu valodā:

Ieșire de pe teritoriul vamal al Comunității în cadrul regimului de tranzit comunitar simplificat pentru transportul pe calea ferată sau în containere mari:

—

Document de transport:

—

tip:

—

număr:

—	Data acceptării pentru transport de către autoritățile feroviare sau întreprinderea de transport în cauză:

—

slovāku valodā:

Výstup z colného územia Spoločenstva podľa zjednodušeného tranzitného postupu Spoločenstva na železničnú prepravu alebo na prepravu vo veľkých prepravných kontajneroch:

—

Prepravný doklad:

—

typ:

—

číslo:

—	Dátum prijatia zo strany železničnej spoločnosti alebo zo strany príslušnej prepravnej spoločnosti:

—

slovēņu valodā:

Izstop iz carinskega območja Skupnosti po železnici s kombiniranim cestno-železniškim prevozom:

—

Prevozna listina:

—

vrsta:

—

številka:

—	Datum, ko je železnica ali zadevni prevoznik blago prevzel za prevoz:

—

somu valodā:

Viety yhteisön tullialueelta yksinkertaistetussa yhteisön passitusmenettelyssä rautateitse tai suurissa konteissa:

—

Kuljetusasiakirja:

—

tyyppi:

—

numero:

—	Päivä, jona rautatieviranomainen tai asianomainen kuljetusyritys hyväksyi kuljetettavaksi:

—

zviedru valodā:

Utförsel från gemenskapens tullområde enligt det förenklade transiteringsförfarandet för järnvägstransporter eller transporter i stora containrar:

—

Transportdokument:

—

typ:

—

nummer:

—	Mottagningsdag för befordran hos järnvägsföretaget eller det berörda transportföretaget:

VII PIELIKUMS

Norādes, kas minētas 11. panta 5. punkta pirmajā daļā

—

bulgāru valodā:

Излизане от митническата територия на Общността по железен път при комбиниран железопътен и автомобилен транспорт:

—

Транспортен документ:

—

вид:

—

номер:

—	Дата на приемане за транспортиране от железопътните органи:

—

spāņu valodā:

Salida del territorio aduanero de la Comunidad por ferrocarril en transporte combinado por ferrocarril-carretera:

—

Documento de transporte:

—

tipo:

—

número:

—	Fecha de aceptación del transporte por parte de la administración ferroviaria:

—

čehu valodā:

Opuštění celního území Společenství po železnici nebo kombinovanou přepravou po železnici a silnici:

—

Přepravní doklad:

—

druh:

—

číslo:

—	Den přijetí pro přepravu orgány železnice:

—

dāņu valodā:

Udgang af Fællesskabets toldområde ad jernbane ved kombineret jernbane/landevejstransport:

—

Transportdokument:

—

type:

—

nummer:

—	Dato for overtagelse ved jernbane:

—

vācu valodā:

Ausgang aus dem Zollgebiet der Gemeinschaft mit der Eisenbahn zur Beförderung im kombinierten Straßen- und Schienenverkehr:

—

Beförderungspapier:

—

Art:

—

Nummer:

—	Zeitpunkt der Annahme zur Beförderung durch die Eisenbahnverwaltung:

—

igauņu valodā:

Ühenduse tolliterritooriumilt väljaviimine raudteed mööda, raudtee- ja maanteetranspordi ühendveo korras

—

Veodokument:

—

liik:

—

number:

—	Transpordiks vastuvõtmise kuupäev raudteeasutuste poolt:

—

grieķu valodā:

Έξοδος από το τελωνειακό έδαφος της Κοινότητας σιδηροδρομικώς με συνδυασμένη μεταφορά σιδηροδρομικώς-οδικώς:

—

Έγγραφο μεταφοράς:

—

είδος:

—

αριθμός:

—	Ημερομηνία αποδοχής για τη μεταφορά από τον οργανισμό σιδηροδρόμων:

—

angļu valodā:

Exit from the customs territory of the Community by rail under combined transport by road and by rail:

—

Transport document:

—

type:

—

number:

—	Date of acceptance for carriage by the railway authorities:

—

franču valodā:

Sortie, territoire douanier de la Communauté par chemin de fer, en transport combiné rail-route:

—

document de transport:

—

espèce:

—

numéro:

—	date d’acceptation pour le transport par l’administration des chemins de fer:

—

itāļu valodā:

Uscita dal territorio doganale della Comunità per ferrovia nell'ambito di un trasporto combinato strada-ferrovia:

—

Documento di trasporto:

—

tipo:

—

numero:

—	Data di accettazione del trasporto da parte dell'amministrazione delle ferrovie:

—

latviešu valodā:

Izvešana no Kopienas muitas teritorijas pa dzelzceļu dzelzceļa – autotransporta kombinētā transporta režīmā:

—

Transporta dokuments:

—

veids:

—

numurs:

—	Datums, kad produktu pārvešanai pieņēmušas dzelzceļa iestādes:

—

lietuviešu valodā:

Išvežama iš Bendrijos muitų teritorijos geležinkeliu pagal gabenimo kombinuotu transportu (automobilių keliais ir geležinkeliu) tvarką:

—

gabenimo dokumentas:

—

rūšis:

—

numeris:

—	geležinkelių administracijos priėmimo pervežimui data:

—

ungāru valodā:

A Közösség vámterületét elhagyta vasúton, kombinált szállítással (vasút-közút):

—

Szállítási okmány:

—

típus:

—

szám:

—	A szállítás elfogadásának dátuma a vasúti ügyintézés által:

—

maltiešu valodā:

‘Ħruġ mit-territorju doganali tal-Komunità skond ir-regoli tat-transitu komunitarju simplifikat bil-ferrovija jew b'kontejners kbar:

—

Dokument ta' trasport:

—

ġeneru:

—

numru:

—	Data ta' l-aċċettazzjoni għat-trasport mill-amministrazzjoni tal-ferrovija jew mill-impriża tat-trasporti konċernata’:

—

holandiešu valodā:

Uitgang uit het douanegebied van de Gemeenschap per spoor, bij gecombineerd rail-wegvervoer:

—

Vervoerdocument:

—

Type:

—

Nummer:

—	Datum van aanneming ten vervoer door de spoorwegadministratie:

—

poļu valodā:

Wywóz z obszaru celnego Wspólnoty drogą kolejową lub drogą kombinowanego transportu drogowo-kolejowego:

—

Dokument przewozowy:

—

rodzaj:

—

numer:

—	Data przyjęcia transportu przez administrację kolejową:

—

portugāļu valodā:

Saída do território aduaneiro da Comunidade por caminho -deferro, em transporte combinado rodo-ferroviário:

—

Documento de transporte:

—

tipo:

—

número:

—	Data de aceitação do transporte pela administração dos caminhos-de-ferro ou pela empresa de transporte interessada:

—

rumāņu valodā:

Ieșie de pe teritoriul vamal al Comunității pe calea ferată prin transport combinat rutier și feroviar:

—

Document de transport:

—

tip:

—

număr:

—	Data acceptării pentru transport de către autoritățile feroviare:

—

slovāku valodā:

Výstup z colného územia Spoločenstva železničnou dopravou, kombinovanou železničnou a cestnou dopravou:

—

Prepravný doklad:

—

typ:

—

číslo:

—	Dátum prijatia zo strany železničnej spoločnosti:

—

slovēņu valodā:

Izstop iz carinskega območja Skupnosti po železnici s kombiniranim cestno-železniškim prevozom:

—

Prevozna listina:

—

vrsta:

—

številka:

—	Datum, ko je železnica prevzela blago v prevoz:

—

somu valodā:

Viety yhteisön tullialueelta rautateitse yhdistetyssä rautatie- ja maantiekuljetuksessa:

—

Kuljetusasiakirja:

—

tyyppi:

—

numero:

—	Päivä, jona rautatieviranomainen hyväksyi kuljetettavaksi:

—

zviedru valodā:

Utförsel från gemenskapens tullområde på järnväg vid kombinerad järnvägs- och landsvägstransport:

—

Transportdokument:

—

typ:

—

nummer:

—	Mottagningsdag för befordran hos järnvägsföretaget:

VIII PIELIKUMS

Uzraudzības aģentūru apstiprināšanas un kontroles prasības dalībvalstīs

I NODAĻA

APSTIPRINĀŠANAS PRASĪBAS

a)	Uzraudzības aģentūra ir iestāde, kas ir juridiska persona, un tā reģistrēta atbildīgās dalībvalsts Uzņēmumu reģistrā.

b)	Uzraudzības aģentūras statūti nosaka, ka viens no tās izvirzītajiem mērķiem ir starptautiska lauksaimniecības produktu kontrole un uzraudzība.

Uzraudzības aģentūra ir starptautiska, lai tā varētu veikt apliecināšanu visās pasaules valstīs – ar meitasuzņēmumu starpniecību vairākās trešās valstīs un/vai tieši piedaloties izkraušanas darbībās ar saviem algotiem inspektoriem no tuvākā reģionālā biroja vai no valsts biroja Kopienā vai ar vietējiem aģentiem, kurus uzraudzības aģentūra pienācīgi pārrauga.

Vairāk nekā puse no pirmajā daļā minēto meitasuzņēmumu kapitāla pieder uzraudzības aģentūrai. Tomēr, ja attiecīgās trešās valsts tiesību akti ierobežo ārvalstu kapitāla īpašumtiesības līdz 50 % vai mazāk, meitasuzņēmuma efektīva kontrole ir pietiekama attiecībā uz pirmo daļu. Šo kontroli apliecina ar atbilstošiem līdzekļiem, piemēram, jo īpaši ar vadības līguma esamību, valdes un augstākās vadības sastāvu vai līdzīgiem pasākumiem.

Uzraudzības aģentūrai ir pārbaudīta pieredze lauksaimniecības un pārtikas produktu kontrolē un pārraudzībā. Šādu pieredzi nosaka, iesniedzot pierādījumu attiecībā uz iepriekšējos trīs gados veiktajām vai pašlaik notiekošajām pārbaudēm. Šādas norādes ietver informāciju par veikto pārbaužu veidu (būtība, produktu daudzums, pārbaudes vieta utt.) un tādu iestāžu vai struktūrvienību nosaukumus un adreses, kas var sniegt informāciju par pretendentu.

e)	Uzraudzības aģentūra atbilst prasībām, kas noteiktas standartu normatīva EN 45011 4.1.1., 4.1.2., 4.1.4. punktā, 4.2. punkta a) līdz p) apakšpunktā, 4.4., 4.5., 4.7. punktā, 4.8.1. punkta b) līdz f) apakšpunktā, 4.8.2., 4.9.1., 4.10., 5., 7., 9.4. punktā.

f)	Uzraudzības aģentūras finanšu stāvoklis (kapitāls, apgrozījums utt.) ir stabils. Jāuzrāda apliecinājumi par stabilu finanšu situāciju, kā arī pēdējo trīs gadu gada pārskati, kuros ir bilance, peļņas un zaudējumu pārskats un, ja to prasa tiesību akti, revidentu ziņojums un direktoru ziņojums.

g)	Uzraudzības aģentūras administratīvajā organizācijā ir “iekšējā audita nodaļa”, kas atbild par palīdzību valsts iestādēm, tām veicot apstiprinātās uzraudzības aģentūras kontroli un pārbaudi.

II NODAĻA

1. Uzraudzības aģentūru darbības virzieni

Apstiprinātās uzraudzības aģentūras, izsniedzot preču saņemšanas sertifikātus, vienmēr uzņemas atbildības un profesionālās kompetences saistības.

Apstiprinātās uzraudzības aģentūras to darbības laikā atbilst šādiem kritērijiem:

a)	tās veic visas iespējamās pārbaudes, lai noteiktu tādu produktu identitāti un svaru, uz kuriem attiecas sertifikāti;

b)	uzraudzības aģentūru vadība pienācīgi uzrauga uzņēmuma darbinieku trešās galamērķa valstīs veiktās pārbaudes;

c)	uzraudzības aģentūras saglabā lietas par katru no izsniegtajiem sertifikātiem, kurās reģistrē veiktā apsekojuma apliecinājumu (veiktās daudzuma un dokumentācijas pārbaudes utt.), lai pamatotu sertifikātos minētos secinājumus. Lietas par izdotajiem sertifikātiem glabā piecus gadus;

apstiprinātās uzraudzības aģentūras apliecina izkraušanas darbības ar saviem atbilstoši kvalificētiem, pastāvīgajiem darbiniekiem vai vietējiem aģentiem, kas atrodas vai aktīvi darbojas galamērķa valstī, vai nosūtot savus darbiniekus no reģionālajiem birojiem vai valsts biroja Kopienā. Uzraudzības aģentūru atbilstoši kvalificētie, pastāvīgie darbinieki regulāri pārbauda vietējo aģentu iesaistīšanos.

2. Uzraudzības aģentūru darbības pārbaude

2.1. Dalībvalstis atbild par uzraudzības aģentūru veikto darbību drošības un piemērotības pārbaudi.

Pirms trīs gadu beigām, pēc kura pagarina apstiprinājumu, valsts iestādes veic pārbaudes vizīti uzraudzības aģentūras reģistrētajā birojā.

Ja rodas pamatotas šaubas par attiecīgās uzraudzības aģentūras sagatavoto sertifikātu kvalitāti un pareizību, kompetentā iestāde uzņēmuma reģistrētajā birojā veic pārbaudi uz vietas, lai pārliecinātos par šā pielikuma noteikumu piemērošanas pareizību.

Veicot uzraudzības aģentūras pārbaudi, dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību darba metodēm un darbības procedūrām, ko uzraudzības aģentūra izmanto, pildot savas funkcijas, kā arī izlases veidā pārbauda lietas attiecībā uz sertifikātiem, kurus maksātājai aģentūrai izsniedz kompensāciju atmaksāšanas procedūrā.

Dalībvalstis iesaista pieaicinātus neatkarīgus revidentus, lai saskaņā ar šajā pielikumā izklāstīto procedūru veiktu uzraudzības aģentūras pārbaudi.

Dalībvalstis ievieš jebkādus citus pasākumus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem, lai veiktu uzraudzības aģentūras pienācīgu pārbaudi.

2.2. Pārbaudot eksporta kompensāciju prasības, kuras pamato uzraudzības aģentūru sertifikāti, dalībvalstu iestādes pievērš īpašu uzmanību šādiem apliecināšanas aspektiem:

a)	prasībai par veiktā darba aprakstu sertifikātos un pārliecinās par darba apraksta pietiekamību, lai pamatotu sertifikātā sniegtos secinājumus;

b)	visu neatbilstību pārbaudei attiecībā uz iesniegto sertifikātu;

c)	prasībai par sertifikātu izsniegšanu pieņemamā termiņā, ievērojot konkrēto gadījumu.

III NODAĻA

1. Uzraudzības aģentūras izsniegtajos sertifikātos ir ne tikai atbilstošā vajadzīgā informācija, lai identificētu attiecīgās preces un sūtījumus, kā arī sīka informācija par transportlīdzekli, piegādes un izkraušanas datumi, bet arī pārbaužu un izmantoto metožu apraksts, lai apliecinātu sertificēto produktu identitāti un svaru.

Uzraudzības aģentūru pārbaudes un apstiprināšanas veic izkraujot, kas notiek ievedmuitas formalitāšu kārtošanas laikā vai pēc tam. Tomēr, izņemot ārkārtas un attiecīgi pamatotos gadījumus, pārbaudes un apstiprināšana, lai saņemtu sertifikātu, notiek sešu mēnešu laikā no preču izkraušanas dienas, un sertifikātā apraksta veiktos pasākumus attiecībā uz faktu apstiprināšanu.

2. Ja tie ir izkraušanas un importa sertifikāti (17. panta 1. punkta b) apakšpunkts), apliecināšanā iekļauj arī apstiprinājumu par konkrētā ieveduma preču muitošanu. Šāda pārbaude atklāj skaidru saikni starp atbilstošajiem muitas ievešanas dokumentiem vai muitošanas procedūru un attiecīgo darbību.

3. Apstiprinātā uzraudzības aģentūra ir neatkarīga no pārbaudāmajā darījumā iesaistītajām personām. Jo īpaši – ne uzraudzības aģentūra, kas veic konkrētā darījuma pārbaudes, ne kāds cits meitasuzņēmums, kurš pieder pie tās pašas grupas, nedrīkst piedalīties darbībā atbilstoši eksportētājam, muitas aģentam, transportuzņēmējam, kravas saņēmējam, noliktavas turētājam vai citā statusā, kas, iespējams, izraisa interešu konfliktu.

IX PIELIKUMS

Izkraušanas un importa sertifikāti, kas minēti 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā

X PIELIKUMS

Prasības, ko, piemērojot 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu, piemēro dalībvalstu oficiālās aģentūras, kuras reģistrētas trešās valstīs

1. Oficiālā aģentūra lemj par izkraušanas sertifikāta izsniegšanu, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem dokumentiem:

—	muitas ievešanas dokumentiem, tai skaitā datora izdrukām, ja tās apstiprinātas,

—	valsts ostas dokumentiem un citiem dokumentiem, ko izsniegusi oficiāla struktūrvienība,

—	kapteiņa vai transporta uzņēmuma deklarāciju,

—	citiem kvīšu veidiem, ko iesniedzis importētājs.

2. Oficiālās aģentūras izsniedz izkraušanas sertifikātus saskaņā ar šādu formulējumu:

Ar šo apliecinu, ka … (preču apraksts, daudzums un iepakojuma identifikācija) ir izkrautas(-i) … (izkraušanas vieta/pilsētas nosaukums) … (izkraušanas datums).

Turklāt apliecinu produkta aizvešanu no izkraušanas vietas, vai, cik zināms, vismaz produkts nav vēlāk iekrauts, lai reeksportētu.

Sertifikāts izsniegts, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

(tādu uzrādīto dokumentu saraksts, kas pamato aģentūras izsniegto sertifikātu).

Datums un paraksta vieta, oficiālās aģentūras paraksts un zīmogs.

3. Oficiālā aģentūra, kas izsniedz izkraušanas sertifikātu, uztur reģistru un saglabā izsniegto sertifikātu lietas, kurās reģistrē pamatojumu par sertifikātu izsniegšanas dokumentāriem pierādījumiem.

XI PIELIKUMS

Izkraušanas sertifikāti, kas minēti 17. panta 2. punkta c) apakšpunktā

XII PIELIKUMS

To trešo valstu saraksts, kuras minētas 17. panta 2. punkta d) apakšpunktā un kuras pieprasa, lai produkti būtu importēti, pirms naudas līdzekļus pārsūta samaksai

Alžīrija

Burundi

Ekvatoriālā Gvineja

Kenija

Lesoto

Malāvija

Sentlūsija

Senegāla

Tanzānija

XIII PIELIKUMS

22. pantā minēto dalībvalstu galveno iestāžu saraksts

Dalībvalsts	Galvenā iestāde
Bulgārija	Министерство на земеделието и храните
Beļģija	Bureau d'intervention et de restitution belge (BIRB) Belgisch Interventie- en Restitutiebureau (BIRB)
Čehija	Státní zemědělský intervenční fond (SZIF)
Dānija	Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri, FødevareErhverv
Vācija	Bundesministerium der Finanzen — Hauptzollamt Hamburg-Jonas
Igaunija	Põllumajandusministeerium
Īrija	Department of Agriculture and Food
Grieķija	Οργανισμός Πληρωμών και Ελέγχου Κοινοτικών Ενισχύσεων Προσανατολισμού και Εγγυήσεων (OΠЕКЕΠЕ)
Spānija	Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación-Fondo Español de Garantía Agraria (FEGA)
Francija	Commission interministérielle d’agrément (CIA) des sociétés de contrôle et de surveillance — Direction générale des douanes et droits indirects (DGDDI)
Itālija	Agenzia delle Dogane — Servizio Autonomo Interventi Settore Agricolo (SAISA)
Kipra	Οργανισμός Αγροτικών Πληρωμών (ΟΑΠ)
Latvija	Lauku atbalsta dienests (LAD)
Lietuva	Nacionalinė mokejimo agentūra prie Žemes ūkio ministerijos (NMA)
Luksemburga	Ministère de l’agriculture, de la viticulture et du développement rural
Ungārija	Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal (MVH)
Malta	Internal Audit and Investigations Department (IAID)
Nīderlande	Ministerie van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij
Austrija	Bundesministerium für Finanzen
Polija	Ministerstwo Rolnictwa i Rozwoju Wsi
Portugāle	Ministério da Agricultura, do Desenvolvimento Rural e das Pescas
Rumānija	Ministerul Agriculturii, Pădurilor și Dezvoltării Rurale
Slovēnija	Agencija Republike Slovenije za kmetijske trge in razvoj podeželja
Slovākija	Pôdohospodárska platobná agentúra (PPA)
Somija	Maaseutuvirasto (MAVI)
Zviedrija	Statens Jordbruksverk (SJV)
Apvienotā Karaliste	Rural Payments Agency (RPA)

XIV PIELIKUMS

24. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minēto trešo valstu un teritoriju saraksts

Albānija

Andora

Armēnija

Azerbaidžāna

Baltkrievija

Bosnija un Hercegovina

Seūta un Meliļa

Horvātija

Gruzija

Gibraltārs

Helgolande

Islande

Lihtenšteina

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

Maroka

Moldova

Melnkalne

Norvēģija

Krievija

Serbija

Šveice

Turcija

Ukraina

Vatikāns

XV PIELIKUMS

Produktu saraksts, kam piemēro 27. panta 4. punkta d) apakšpunktu

I.	Produkti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā (graudaugi)

II.	Produkti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā (rīsi)

III.	Produkti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā (cukurs)

IV.

KN kods	Liellopu gaļa/teļa gaļa
0102	Dzīvi liellopi
0201	Liellopu gaļa, svaiga vai atdzesēta
0202	Liellopu gaļa, saldēta
0206 10 95	Biezā diafragma un plānā diafragma, svaiga vai atdzesēta
0206 29 91	Biezā diafragma un plānā diafragma, saldēta

KN kods	Piens un piena produkti
0402	Piens un krējums, koncentrēts vai ar cukura vai citas saldinātājvielas piedevu
no 0403 90 11 līdz 0403 90 39	Paniņu pulveris
no 0404 90 21 līdz 0404 90 89	Piena sastāvdaļas
0405	Sviests un pārējie tauki un eļļas, kas iegūti no piena
0406 20	Rīvētais vai pulverveida siers
0406 30	Kausētais siers
no 0406 90 13 līdz 0406 90 27	Citi siera veidi
no 0406 90 61 līdz 0406 90 81
no 0406 90 86 līdz 0406 90 88

VI.

KN kods	Vīns
2204 29 62	Galda vīns, nesapildīts pudelēs
2204 29 64
2204 29 65
2204 29 71
2204 29 72
2204 29 75
2204 29 83
2204 29 84
2204 29 94
2204 29 98

VII.

KN kods

Lauksaimniecības produkti, kas eksportēti tādu preču formā, uz ko neattiecas Līguma II pielikums

1901 90 91

– – –

Kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai satur mazāk par 1,5 % piena tauku, 5 % saharozes (ieskaitot invertcukuru) vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes, izņemot pulverveida pārtikas izstrādājumus no precēm, uz ko attiecas preču pozīcija Nr. 0401 līdz 0404

2101 12 92

– – –

Izstrādājumi uz tādu ekstraktu, esenču vai kafijas koncentrātu pamata

2101 20 92

– – –

Izstrādājumi uz tējas vai mate ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata

no 3505 10 10 līdz 3505 10 90

Dekstrīni un pārējās modificētās cietes

no 3809 10 10 līdz 3809 10 90

Virsmas apstrādes vielas, krāsošanas paātrināšanas vai krāsu nostiprināšanas krāsu nesēji un pārējie produkti un preparāti, kas izgatavoti uz cieti saturošu vielu pamata

XVI PIELIKUMS

Norādes, kas minētas 38. panta 2. punkta otrajā daļā

—	bulgāru valodā:	Задължително влизане в продоволствен склад за пласиране на продуктите — член 37 от Регламент (ЕО) № 612/2009
—	spāņu valodā:	Depositado con entrega obligatoria para el avituallamiento — Aplicación del artículo 37 del Reglamento (CE) no 612/2009
—	čehu valodā:	Uskladnění ve skladu s povinnou dodávkou určenou k zásobování – použití článku 37 nařízení (ES) č. 612/2009
—	dāņu valodā:	Anbringelse på oplag med obligatorisk levering til proviantering — anvendelse af artikel 37 i forordning (EF) nr. 612/2009
—	vācu valodā:	Einlagerung ins Vorratslager mit Lieferpflicht zur Bevorratung — Artikel 37 der Verordnung (EG) Nr. 612/2009
—	igauņu valodā:	Ladustatud väljastamiseks üksnes pardavarudena – määruse (EÜ) nr 612/2009 artikkel 37
—	grieķu valodā:	Εναποθήκευση με υποχρεωτική παράδοση για τον ανεφοδιασμό — εφαρμογή του άρθρου 37 του κανονισμού (ΕΚ) αριθ. 612/2009
—	angļu valodā:	Compulsory entry into warehouse for delivery for victualling — Article 37 of Regulation (EC) No 612/2009
—	franču valodā:	Mise en entrepôt avec livraison obligatoire pour l’avitaillement — application de l’article 37, règlement (CE) no 612/2009
—	itāļu valodā:	Deposito con consegna obbligatoria per l'approvvigionamento — applicazione dell'articolo 37 del regolamento (CE) n. 612/2009
—	latviešu valodā:	Obligāta ievešana pārtikas krājumu noliktavā piegādēm – Regulas (EK) Nr. 612/2009 37. pants
—	lietuviešu valodā:	Pristatyta į maisto atsargų tiekimo sandėlį, taikant Reglamento (EB) Nr. 612/2009 37 straipsnio nuostatas
—	ungāru valodā:	Élelmiszerraktárban élelmezési ellátmány kötelező szállítása végett történő elhelyezés – 612/2009/EK rendelet 37. cikke szerint
—	maltiešu valodā:	Impoġġi fil-maħżen b'konsenja obbligatorja għar-razzjonar- applikazzjoni ta' l-Artikolu 37 tar-Regolament Nru 612/2009/KE
—	holandiešu valodā:	Opslag in depot onder verplichting van levering voor de bevoorrading van zeeschepen of luchtvaartuigen — Toepassing van artikel 37 van Verordening (EG) nr. 612/2009
—	poļu valodā:	Złożenie w magazynie żywności z obowiązkową dostawą — zastosowanie art. 37 rozporządzenia (WE) nr 612/2009
—	portugāļu valodā:	Colocado em entreposto com destino obrigatório para abastecimento — aplicação do artigo 37.o do Regulamento (CE) n. o 612/2009
—	rumāņu valodā:	Amplasare în antrepozit obligatorie pentru livrarea de provizii alimentare – articolul 37 din Regulamentul (CE) nr. 612/2009,
—	slovāku valodā:	Uskladnenie v sklade s povinnou dodávkou určenou na zásobovanie – uplatnenie článku 37 nariadenia (ES) č. 612/2009
—	slovēņu valodā:	Dano v skladišče z obvezno dobavo za oskrbo – uporaba člena 37 Uredbe (ES) št. 612/2009
—	somu valodā:	Siirto varastoon sekä pakollinen toimittaminen muonitustarkoituksiin – asetuksen (EY) N:o 612/2009 37 artiklan soveltaminen
—	zviedru valodā:	Placering i lager med skyldighet att leverera för proviantering – artikel 37 i förordning (EG) nr 612/2009

XVII PIELIKUMS

Norādes, kas minētas 41. panta 5. punktā

—	bulgāru valodā:	Доставки на бордови провизии за платформи — Регламент (ЕО) № 612/2009
—	spāņu valodā:	Suministro para el abastecimiento de las plataformas — Reglamento (CE) no 612/2009
—	čehu valodā:	Dodávka určená k zásobování plošin – nařízení (ES) č. 612/2009
—	dāņu valodā:	Proviant til platforme — forordning (EF) nr. 612/2009
—	vācu valodā:	Bevorratungslieferung für Plattformen — Verordnung (EG) Nr. 612/2009
—	igauņu valodā:	Ladustatud väljastamiseks üksnes pardavarudena – määrus (EÜ) nr 612/2009
—	grieķu valodā:	Προμήθειες τροφοδοσίας για εξέδρες — κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 612/2009
—	angļu valodā:	Catering supplies for rigs — Regulation (EC) No 612/2009
—	franču valodā:	Livraison pour l’avitaillement des plates-formes — règlement (CE) no 612/2009
—	itāļu valodā:	Provviste di bordo per piattaforma — regolamento (CE) n. 612/2009
—	latviešu valodā:	Nogāde ieguves urbšanas vai ekstrakcijas platformu personāla apgādei ar pārtiku – Regula (EK) Nr. 612/2009
—	lietuviešu valodā:	Maisto atsargų tiekimas platformoms – Reglamentas (EB) Nr. 612/2009
—	ungāru valodā:	Élelmezési ellátmány szállítása fúrótornyokra – 612/2009/EK rendelet
—	maltiešu valodā:	Konsenja għat-tqassim tal-pjattaformi — Regolament (KE) Nru 612/2009
—	holandiešu valodā:	Leverantie van boordproviand aan platform — Verordening (EG) nr. 612/2009
—	poļu valodā:	Dostawa zaopatrzenia dla platform — rozporządzenie (WE) nr 612/2009
—	portugāļu valodā:	Fornecimentos para abastecimento de plataformas — Regulamento (CE) n.o 612/2009
—	rumāņu valodā:	Livrare pentru aprovizionarea cu alimente a platformelor – Regulamentul (CE) nr. 612/2009
—	slovāku valodā:	Dodávka určená na zásobovanie plošín – Nariadenie (ES) č. 612/2009
—	slovēņu valodā:	Dobava za oskrbo ploščadi – Uredba (ES) št. 612/2009
—	somu valodā:	Muonitustoimitukset lautoille – asetus (EY) N:o 612/2009
—	zviedru valodā:	Proviant till plattformar – förordning (EG) nr 612/2009

XVIII PIELIKUMS

XIX PIELIKUMS

Atceltā regula ar sekojošo grozījumu sarakstu

Komisijas Regula (EK) Nr. 800/1999 (OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 1557/2000 (OV L 179, 18.7.2000., 6. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 90/2001 (OV L 14, 18.1.2001., 22. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 2299/2001 (OV L 308, 27.11.2001., 19. lpp.)	tikai 1. pants
Komisijas Regula (EK) Nr. 1253/2002 (OV L 183, 12.7.2002., 12. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 444/2003 (OV L 67, 12.3.2003., 3. lpp.)	tikai 2. pants
Komisijas Regula (EK) Nr. 2010/2003 (OV L 297, 15.11.2003., 13. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 671/2004 (OV L 105, 14.4.2004., 5. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 1713/2006 (OV L 321, 21.11.2006., 11. lpp.)	tikai 7. pants
Komisijas Regula (EK) Nr. 1847/2006 (OV L 355, 15.12.2006., 21. lpp.)	tikai 3. pants
Komisijas Regula (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.)	tikai 20. pants
Komisijas Regula (EK) Nr. 1001/2007 (OV L 226, 30.8.2007., 9. lpp.)	tikai 1. pants
Komisijas Regula (EK) Nr. 159/2008 (OV L 48, 22.2.2008., 19. lpp.)	tikai 1. pants
Komisijas Regula (EK) Nr. 499/2008 (OV L 146, 5.6.2008., 9. lpp.)	tikai 2. pants

XX PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 800/1999	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants, 1. punkts, a) līdz j) apakšpunkts	2. pants, 1. punkts, a) līdz j) apakšpunkts
2. pants, 1. punkts, l) līdz q) apakšpunkts	2. pants, 1. punkts, k) līdz p) apakšpunkts
—	2. pants, 1. punkts, q) apakšpunkts
2. pants, 2. un 3. punkts	2. pants, 2. un 3. punkts
3. pants	3. pants
4. pants	4. pants
5. pants, 1. līdz 6. punkts	5. pants, 1. līdz 6. punkts
5. pants, 7. punkts, pirmā daļa	5. pants, 7. punkts, pirmā daļa
5. pants, 7. punkts, otrā daļa, ievadvārdi	5. pants, 7. punkts, otrā daļa, ievadvārdi
5. pants, 7. punkts, otrā daļa, pirmais ievilkums	5. pants, 7. punkts, otrā daļa, a) apakšpunkts
5. pants, 7. punkts, otrā daļa, otrais ievilkums	5. pants, 7. punkts, otrā daļa, b) apakšpunkts
5. pants, 7. punkts, trešā, ceturtā un piektā daļa	5. pants, 7. punkts, trešā, ceturtā un piektā daļa
5. pants, 8. punkts	5. pants, 8. punkts
6., 7. un 8. pants	6., 7. un 8. pants
8.a pants	9. pants
9. pants, 1. punkts, ievadvārdi	10. pants, 1. punkts, ievadvārdi
9. pants, 1. punkts, a) apakšpunkts	—
—	10. pants, 1. punkts, a) apakšpunkts
9. pants, 1. punkts, b), c) un d) apakšpunkts	10. pants, 1. punkts, b), c) un d) apakšpunkts
9. pants, 2. punkts, ievadvārdi	10. pants, 2. punkts, ievadvārdi
9. pants, 2. punkts, a) apakšpunkts	—
—	10. pants, 2. punkts, a) apakšpunkts
9. pants, 2. punkts, b) apakšpunkts	10. pants, 2. punkts, b) apakšpunkts
9. pants, 3. punkts	10. pants, 3. punkts
10. pants	11. pants
11. pants	12. pants
12. pants	13. pants
13. pants	14. pants
14. pants, 1. punkts	15. pants
15. pants	16. pants
16. pants	17. pants
16.a pants	18. pants
16.b pants	19. pants
16.c pants	20. pants
16.d pants	21. pants
16.e pants	22. pants
16.f pants	23. pants
17. pants	24. pants
18. pants	25. pants
19. pants	26. pants
20. pants, 1. un 2. punkts	27. pants, 1. un 2. punkts
20. pants, 3. punkts, ievadvārdi	27. pants, 3. punkts, ievadvārdi
20. pants, 3. punkts, pirmais ievilkums	27. pants, 3. punkts, a) apakšpunkts
20. pants, 3. punkts, otrais ievilkums	27. pants, 3. punkts, b) apakšpunkts
20. pants, 4. punkts	27. pants, 4. punkts
21. pants	28. pants
22. pants	29. pants
23. pants	30. pants
24. pants	31. pants
25. pants	32. pants
36. pants	33. pants
37. pants	34. pants
38. pants	35. pants
39. pants	36. pants
40. pants, 1. punkts, pirmā daļa, ievadvārdi	37. pants, 1. punkts, pirmā daļa, ievadvārdi
40. pants, 1. punkts, pirmā daļa, pirmais ievilkums	37. pants, 1. punkts, pirmā daļa, a) apakšpunkts
40. pants, 1. punkts, pirmā daļa, otrais ievilkums	37. pants, 1. punkts, pirmā daļa, b) apakšpunkts
40. pants, 1. punkts, pirmā daļa, trešais ievilkums	37. pants, 1. punkts, pirmā daļa, c) apakšpunkts
40. pants, 1. punkts, otrā daļa	37. pants, 1. punkts, otrā daļa
40. pants, 2.un 3. punkts	37. pants, 2. un 3. punkts
41. pants	38. pants
42. pants, 1. punkts	39. pants, 1. punkts
42. pants, 2. punkts, pirmā daļa	39. pants, 2. punkts, pirmā daļa
42. pants, 2. punkts, otrā daļa, ievadvārdi	39. pants, 2. punkts, otrā daļa, ievadvārdi
42. pants, 2. punkts, otrā daļa, pirmais ievilkums	39. pants, 2. punkts, otrā daļa, a) apakšpunkts
42. pants, 2. punkts, otrā daļa, otrais ievilkums	39. pants, 2. punkts, otrā daļa, b) apakšpunkts
42. pants, 3. un 4. punkts	39. pants, 3. un 4. punkts
43. pants	40. pants
44. pants, 1. un 2. punkts	41. pants, 1. un 2. punkts
44. pants, 3. punkts, pirmā un otrā daļa	41. pants, 3. punkts, pirmā un otrā daļa
44. pants, 3. punkts, trešā daļa, ievadvārdi	41. pants, 3. punkts, trešā daļa, ievadvārdi
44. pants, 3. punkts, trešā daļa, pirmais ievilkums	41. pants, 3. punkts, trešā daļa, a) apakšpunkts
44. pants, 3. punkts, trešā daļa, otrais ievilkums	41. pants, 3. punkts, trešā daļa, b) apakšpunkts
44. pants, 3. punkts, trešā daļa, trešais ievilkums	41. pants, 3. punkts, trešā daļa, c) apakšpunkts
44. pants, 4. līdz 7. punkts	41. pants, 4. līdz 7. punkts
45. pants, 1. un 2. punkts	42. pants, 1. un 2. punkts
45. pants, 3. punkts, ievadvārdi	42. pants, 4. punkts, ievadvārdi
45. pants, 3. punkts, a) apakšpunkts, pirmā un otrā daļa	42. pants, 4. punkts, a) apakšpunkts, pirmā un otrā daļa
45. pants, 3. punkts, a) apakšpunkts, trešā daļa	42. pants, 3. punkts
45. pants, 3. punkts, b), c) un d) apakšpunkts	42. pants, 4. punkts, b), c) un d) apakšpunkts
45. pants, 4. līdz 7. punkts	42. pants, 5. līdz 8. punkts
46. pants	43. pants
47. pants	44. pants
48. pants	45. pants
49. pants	46. pants
50. pants, 1.un 2. punkts	47. pants, 1. un 2. punkts
50. pants, 3. punkts, pirmā daļa, ievadvārdi, pirmais un otrais ievilkums	47. pants, 3. punkts, pirmā daļa
50. pants, 3. punkts, otrā, trešā un ceturtā daļa	47. pants, 3. punkts, otrā, trešā un ceturtā daļa
50. pants, 4., 5. un 6. punkts	47. pants, 4., 5. un 6. punkts
51. pants, 1. punkts	48. pants, 1. punkts
51. pants, 1.a punkts	48. pants, 2. punkts
51. pants, 2. līdz 11. punkts	48. pants, 3. līdz 12. punkts
52. pants	49. pants
53. pants	50. pants
54. pants	—
—	51. pants
55. pants, pirmā daļa	52. pants
55. pants, otrā un trešā daļa	—
I pielikums	—
Ia pielikums	V pielikums
Ib pielikums	VI pielikums
Ic pielikums	VII pielikums
II pielikums	XII pielikums
IIa pielikums	XVI pielikums
IIb pielikums	XVII pielikums
III pielikums	XVIII pielikums
IV pielikums	XIV pielikums
V pielikums	XV pielikums
VI pielikums	VIII pielikums
VII pielikums	IX pielikums
VIII pielikums	X pielikums
IX pielikums	XI pielikums
X pielikums	XIII pielikums
XI pielikums	I pielikums
XII pielikums	III pielikums
XIII pielikums	II pielikums
XIV pielikums	IV pielikums
—	XIX pielikums
—	XX pielikums