13.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 383/2009

(2009. gada 5. maijs),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes iepriekš un vēlāk stiegrotu dzelzs vai neleģētā tērauda stiepļu un dzīslu (PSC stieples un dzīslas) importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Pagaidu pasākumi

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1129/2008 (2) (2008. gada 14. novembris) (turpmāk – “pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes iepriekš un vēlāk stiegrotu neleģētā tērauda stiepļu un dzīslu (“PSC stiepļu un dzīslu”) importam.

(2)

Jāpiezīmē, ka procedūru uzsāka pēc tam, kad Eurostress Information Service (ESIS) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuru produkcija veido lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 57 %, no Kopienas kopējās PSC stiepļu un dzīslu produkcijas.

(3)

Kā minēts pagaidu regulas 13. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laiku no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laiku no 2004. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.2.   Turpmākā procedūra

(4)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt antidempinga pagaidu pasākumus (“pagaidu paziņojuma sniegšana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas lūdza iespēju tās uzklausīt, tādu iespēju deva. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem.

(5)

Komisija turpināja izmeklēšanu saistībā ar Kopienu interesējošiem aspektiem un pēc antidempinga pagaidu pasākumu noteikšanas veica dažu Kopienas lietotāju atbildēs uz anketas jautājumiem iegūto datu analīzi.

(6)

Četrus papildu pārbaudes apmeklējumus veica šādu lietotāju uzņēmumu telpās:

Hormipresa SL, Santa Coloma de Queralt, Spānija,

Grupo Pacadar SA, Madrid, Spānija,

Strongforce Engineering PLC, Dartford, Apvienotā Karaliste,

Hanson Building Products Limited, Somercotes, Apvienotā Karaliste.

(7)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu uzlikšanu ĶTR izcelsmes PSC stiepļu un dzīslu importam un attiecīgo summu galīgo iekasēšanu, un to summu galīgo iekasēšanu, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Tika noteikts arī termiņš, kurā ieinteresētās personas varēja sniegt iebildumus pēc minētās informācijas saņemšanas.

(8)

Ņēma vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski iesniegtos komentārus un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja konstatējumus.

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Attiecīgais ražojums

(9)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka no procedūras jāizslēdz īpašs dzīslu veids ar 19 stieplēm, pamatojoties uz to, kas šis ražojuma veids izmantots ļoti specifiskos lietošanas gadījumos, to nevar lietot betona armēšanā vai piekares elementos, vai atsaites trošu tiltos, kas ir attiecīgā ražojuma galvenie pielietojuma veidi, un tas nebija ražots Kopienā. Notika apspriešanās ar Kopienas ražošanas nozari, un tika apstiprināts, ka aprakstītais ražojums, t.i., 19 stiepļu dzīsla, bet arī dzīslas ar vairāk nekā 19 stieplēm, nav attiecīgais ražojums. Tāpēc prasību pieņēma, un 19 un vairāk stiepļu dzīslas izslēgs no ražojuma definīcijas.

(10)

Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemti citi komentāri, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 14. līdz 20. apsvērums.

3.   DEMPINGS

3.1.   Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(11)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apstrīdēja pagaidu konstatējumus attiecībā uz TER noteikšanu un apgalvoja, ka ir izpildīts 1. līdz 3. kritērijs, kas noteikti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā.

(12)

Saistībā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. kritēriju izmeklēšanā attiecībā uz TER konstatēja, ka attiecīgā ražotāja eksportētāja elektroenerģijas izmaksas, kuras veido kopējo ražošanas izmaksu lielu daļu, nav uzticamas. Konstatēts, ka elektroenerģijas izmaksu rēķins saņemts caur trešo uzņēmumu, kurā notiek likvidācija (nevis tieši no elektroenerģijas piegādātāja). Tika skaidrots, ka uzņēmumu, kurā notiek likvidācija un kurš sākotnēji bija attiecīgā ražojuma ražošanas iekārtu īpašnieks (taču starplaikā uzsākta uzņēmuma likvidācija), joprojām uzskata par iekārtu daļas īpašnieku. Tādēļ elektroenerģijas uzņēmums vēl joprojām rēķinu par visu elektroenerģijas patēriņu sūta uzņēmumam, kurā notiek likvidācija, kurš savukārt rēķinu par šīm izmaksām piesūta attiecīgajam ražotājam eksportētājam.

(13)

Taču tika pārbaudīts, ka ražotājs eksportētājs IP laikā 2007. gadā ražošanas iekārtas nopirka un vismaz daļu IP bija ražošanas iekārtu likumīgais īpašnieks. Turklāt norādītās summas neatbilda ražotāja eksportētāja uzskaitē norādītajām summām. Visbeidzot, pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas uzņēmums nesniedza nekādu informāciju vai pierādījumus, kas varētu pierādīt elektroenerģijas izdevumu uzticamību un kas tādējādi mainītu pagaidu konstatējumus šajā jautājumā.

(14)

Tas pats ražotājs eksportētājs atkārtoti norādīja, ka tā uzņēmējdarbības licence ar ierobežotu derīguma termiņu nevarētu liecināt par valsts būtisku iejaukšanos pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. kritērija nozīmē, kā noteikts izmeklēšanā par TER. Šajā saistībā jāatzīmē, ka konstatēts, ka uzņēmējdarbības licences ierobežotais derīguma termiņš ir šķērslis uzņēmējdarbības ilgtermiņa lēmumiem un plānošanai. Jo īpaši konstatēts, ka uzņēmumiem līdzīgās situācijās parasti piešķīra būtiski ilgāku uzņēmējdarbības licences derīguma termiņu. Taču pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas varēja precizēt, ka savlaicīga ražotāja eksportētāja uzņēmējdarbības licences pagarināšana ir vienkārša formalitāte, ko vairs nevar uzskatīt par šķērsli uzņēmējdarbības ilgtermiņa lēmumiem un plānošanai.

(15)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināts, ka šajā konkrētajā gadījumā uzņēmējdarbības licences derīguma termiņu tiešām nevarētu kvalificēt kā būtisku valsts iejaukšanos pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. kritērija nozīmē, un ražotāja eksportētāja argumenti tika pieņemti. Attiecīgi tika pārskatīti pagaidu konstatējumi.

(16)

Attiecīgais ražotājs eksportētājs arī apstrīdēja konstatējumus, ka nav izpildījis pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 2. kritērija prasības, t. i., ka tam ir viena, skaidri saprotama pamata grāmatvedības uzskaite, kuru pārbauda saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Jāatzīmē, ka izmeklēšanā attiecībā uz TER konstatēts, ka ievērojams atkārtotu aizņēmumu apjoms iegrāmatots nepareizā pozīcijā. Lai gan ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka šis konstatējums neatbilst reālajiem faktiem, tas nesniedza pārliecinošu skaidrojumu vai derīgus pierādījumus, kas pamato tā prasību. Tāpēc prasība bija jānoraida.

(17)

Visbeidzot, tas pats ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka nepastāv nozīmīgi izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas, kā noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 3. kritērijā. Jo īpaši ražotājs eksportētājs apstrīdēja konstatējumu, ka tas varēja aizņemties naudu ar procentu likmi, kas ir būtiski zemāka par tirgus procentu likmi. Taču ražotājs eksportētājs nesniedza jaunu informāciju vai pierādījumus, kas varētu mainīt pagaidu konstatējumus šajā jautājumā, un tāpēc prasība bija jānoraida.

(18)

Ņemot vērā iepriekš minēto un neskatoties uz 14. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 35. apsvērumā minētie konstatējumi par TER attiecībā uz šo ražotāju eksportētāju.

(19)

Tā kā par TER noteikšanu citu komentāru nav, ar šo tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi, kas ietverti pagaidu regulas 25. līdz 36. apsvērumā.

3.2.   Atsevišķs režīms (AR)

(20)

Ražotājs eksportētājs, kuram AR nepiešķīra, apgalvoja, ka tā lēmumu pieņemšana ir pietiekami neatkarīga no valsts iejaukšanās pamatregulas 9. panta 5. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(21)

Pamatojot šo apgalvojumu, ražotājs eksportētājs varēja sniegt paskaidrojumus par uzņēmuma direktoru valdes sastāvu un tā akcionāru balsošanas tiesībām. Tādējādi ražotājs eksportētājs varēja pierādīt, ka ir pietiekami neatkarīgs no iespējamās valsts iejaukšanās cenu noteikšanā pamatregulas 9. panta 5. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Turklāt ražotājs eksportētājs, kā minēts 14. apsvērumā, varēja arī pierādīt, ka tā uzņēmējdarbības licences derīguma termiņš nav uzskatāms par būtisku valsts iejaukšanos. Līdz ar to šis ražotājs eksportētājs atbilst visām AR prasībām, kā noteikts pamatregulas 9. panta 5. punktā, tāpēc viņam būtu jāaprēķina individuāls galīgais maksājums, kas piemērojams šā uzņēmuma ražotajiem un eksportētajiem ražojumiem.

(22)

Attiecībā uz diviem ražotājiem eksportētājiem, kuriem AR piemēroja, pēc pagaidu pasākumu piemērošanas jaunā pieejamā informācija liecina, ka šo uzņēmumu vadošie darbinieki ir valsts iestāžu darbinieki pamatregulas 9. panta 5. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Neviens no abiem uzņēmumiem TER/AR pieprasījumā šo informāciju nesniedza.

(23)

Tiek uzskatīts, ka šādas informācijas nesniegšana ir maldinoša pamatregulas 18. panta 1. punkta nozīmē un ka attiecīgajos TER/AR pieprasījumos sniegtā informācija nav jāņem vērā. Attiecīgajiem uzņēmumiem tika dota iespēja sniegt turpmākus paskaidrojumus saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu. Taču neviens no attiecīgajiem uzņēmumiem nesniedza apmierinošu skaidrojumu. Uz šā pamata AR iepriekš minētajiem uzņēmumiem netiek piemērots.

(24)

Attiecībā uz trešo uzņēmumu, kuram AR piemēroja, Kopienas ražošanas nozare apšaubīja, vai tas faktiski ir uzņēmums, kas pilnībā pieder ārvalstniekiem, un vai tādējādi tas atbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta c) apakšpunktā noteiktajam kritērijam. Tomēr izmeklēšanā bija iespējams pārbaudīt un salīdzināt visus attiecīgos maksājumus un bankas pārvedumus uzņēmuma iegādes laikā, kas liecina, ka uzņēmums pilnībā pieder ārvalstniekiem. Tāpēc prasība bija jānoraida.

4.   NORMĀLĀ VĒRTĪBA

4.1.   Analogā valsts

(25)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka analogās valsts izvēle ir nepiemērota. Tika apgalvots, ka jo īpaši tādēļ, ka Turcijas tirgū ir tikai viens PSC stiepļu un dzīslu ražotājs, konkurences līmenis Turcijā ir nepietiekams, lai normālo vērtību balstītu uz datiem par šo ražotāju.

(26)

Taču šīs personas šajā jautājumā jaunus pierādījumus nesniedza un vienīgi atkārtoja pirms pagaidu pasākumu ieviešanas izteiktos apgalvojumus. Kā minēts pagaidu regulas 44. apsvērumā, lai gan Turcijā ir tikai viens ražotājs, Turcijas importa apjoms ir ievērojams, t. i., tas veido vairāk nekā 50 % no kopējā tirgus. Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā, ka neviens citu potenciālo analogo valstu ražotājs šajā izmeklēšanā nesadarbojās, tiek apstiprināts, ka Turcija ir atbilstīga analogā valsts pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(27)

Tā kā par analogo valsti citu komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 40. līdz 45. apsvērumā izklāstītos pagaidu konstatējumus.

4.2.   Normālās vērtības aprēķina metodika

(28)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka izmantotā normālā vērtība nav piemērota, jo vairākumam ražojuma veidu, kā norādīts pagaidu regulas 48. un 49. apsvērumā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz Turcijas ražotāja ražošanas izmaksām. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka to ražojumu veidu, ko eksportē Ķīnas eksportētāji, normālās vērtības pamatā vajadzētu būt pašu Ķīnas eksportētāju ražošanas izmaksām.

(29)

Jāatzīmē, ka pamatregulas 2. punkta 7. punkta a) apakšpunktā skaidri noteikts, ka normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā valstī ar tirgus ekonomiku. Tādēļ fakts, ka normālo vērtību noteica, pamatojoties uz salikto vērtību, neļauj secināt, ka izmantotās vērtības nebija piemērotas. Jāatzīmē, ka attiecīgajam eksportētājam TER nepiemēroja, tāpēc tā izmaksas saistībā ar eksporta modeļiem uzskatīja par neuzticamām. Analogās valsts izvēles mērķis ir noteikt ticamas izmaksas un cenas, pamatojoties uz atbilstīgā analogā valstī apkopoto informāciju. Tā kā ir noteikts, ka Turcija ir atbilstīga izvēle, nav pamata uzskatīt, ka ar attiecīgo ražojumu saistītās izmaksas nav ticamas vai ir nepiemērotas.

(30)

Attiecīgais ražotājs eksportētājs neminēja nevienu citu īpašu iemeslu (izņemot iepriekš 25. apsvērumā minēto), kāpēc analogās valsts izvēle nav piemērota, jo īpaši – kāpēc uzskatāms, ka šā ražotāja eksportētāja un analogās valsts ražotāja ražotie un pārdotie ražojuma veidi nav salīdzināmi. Tāpēc šīs prasības bija jānoraida.

(31)

Tā kā par normālās vērtības aprēķina metodiku citu komentāru nav, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 46. līdz 50. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi.

4.3.   Eksporta cena

(32)

Ražotājs eksportētājs, kas minēts pagaidu regulas 52. apsvērumā un kas eksporta pārdevumus veica, izmantojot saistītu importētāju Kopienā, apgalvoja, ka, aprēķinot eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, būtu jāizmanto faktiskā peļņa, ko guvis saistītais importētājs, pārdodot PSC stieples un dzīslas Kopienā.

(33)

Jāatzīmē, ka pārdošanas cenas starp saistītām personām tiek uzskatītas par neuzticamām, jo pastāv attiecības starp pircēju un pārdevēju. Līdz ar to arī peļņas norma no tālākpārdošanas uzskatāma par neuzticamu. Ražotājs eksportētājs nesniedza pierādījumus tam, ka tā saistītā importētāja peļņas norma tomēr būtu uzticama. Tāpēc prasība bija jānoraida.

(34)

Attiecībā uz 32. apsvērumā minēto ražotāju eksportētāju jāatzīmē, ka tam AR nepiemēroja 22. un 23. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ un jautājums par piemēroto metodiku, aprēķinot šā ražotāja eksportētāja eksporta cenu, kļuvis nebūtisks, jo šā ražotāja eksportētāja dempinga starpību tādēļ noteica, pamatojoties uz 41. apsvērumā izklāstīto metodiku.

(35)

Attiecībā uz vienu no ražotājiem eksportētājiem, kuriem AR piemēroja, Kopienas ražošanas nozare apšaubīja paziņotās eksporta cenas uzticamību. Tika apgalvots, ka, ņemot vērā IP laikā eksportēto nelielo daudzumu, kā arī īpašos apstākļus (jo īpaši – eksportētajam ražojumam nebija noteiktā apstiprinājuma sertifikāta), tas varētu norādīt uz attiecībām starp importētāju un ražotāju eksportētāju un tādējādi attiecīgā eksporta cena nav jāņem vērā. Taču Kopienas ražošanas nozare nevarēja iesniegt pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu. Turklāt izmeklēšanā netika konstatēta nekāda saistība starp ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju. Tāpēc prasība bija jānoraida.

(36)

Tā kā par eksporta cenas noteikšanu citu komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 51. apsvērumā minētos pagaidu konstatējumus.

4.4.   Salīdzinājums

(37)

Tā kā par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu citu komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu konstatējumus, kas minēti pagaidu regulas 53. un 54. apsvērumā.

5.   DEMPINGA STARPĪBA

5.1.   Sadarbībā iesaistītie ražotāji, kam piemērots AR

(38)

Uzņēmumiem, kam piemēroja AR, vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(39)

Galīgā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

Kiswire Qingdao, Ltd, Qingdao

26,8 %

Ossen MaanShan Steel Wire and Co. Ltd, Maanshan, un Ossen Jiujiang Steel Wire Cable Co. Ltd, Jiujiang

49,8 %

5.2.   Visi citi ražotāji eksportētāji

(40)

Kā minēts pagaidu regulas 57. apsvērumā, sadarbības līmenis bija zems.

(41)

Tādēļ uzskatīja, ka ir lietderīgi noteikt valsts mēroga dempinga starpību, pamatojoties uz datiem, ko snieguši uzņēmumi, kuriem nav piemērots ne TER, ne AR.

(42)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, valsts mēroga dempinga starpība visiem ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts atsevišķs režīms, noteikta 50,0 % apmērā no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas.

6.   KAITĒJUMS

6.1.   Kopienas produkcija un Kopienas ražošanas nozares definīcija

(43)

Tā kā par produkciju un Kopienas ražošanas definīciju komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 60. līdz 63. apsvērumu.

6.2.   Kopienas patēriņš

(44)

Tā kā par Kopienas patēriņu komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 64. līdz 66. apsvērumu.

6.3.   Kopienas imports no ĶTR

(45)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Ķīnas importa vidējā cena ir līdzīga Kopienas ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām. Šajā saistībā Komisijas konstatējumi, kas pamatojās uz Eurostat datiem par importa cenām no ĶTR un pārbaudītiem datiem attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari, liecina, ka šis apgalvojums nav pareizs. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(46)

Tā kā par šo jautājumu citu komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 67. līdz 70. apsvērumu.

6.4.   Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(47)

Viens lietotājs apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares vidējās cenas 2004. un 2005. gadā bija augstākas, nekā norādīts pagaidu regulā, un tādējādi tās nav pareizas. Attiecībā uz šo apgalvojumu jāuzsver, ka šie konstatējumi ir ES mēroga, nevis reģionāla vai valsts mēroga izmeklēšanas rezultāts. Attiecībā uz šo apgalvojumu ieinteresētā persona pierādījumus nesniedza, tāpēc tas bija jānoraida.

(48)

Tā kā par Kopienas ražošanas nozares stāvokli citu komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 71. līdz 91. apsvēruma secinājumu, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

7.   CĒLOŅSAKARĪBA

7.1.   Importa par dempinga cenām ietekme

(49)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Ķīnas importa tirgus daļa nav pietiekami liela, lai radītu Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Kā skaidri norādīts pagaidu regulas 93. apsvērumā, vienlaikus ar importa par dempinga cenām kraso kāpumu par 2 106 % no 2004. gada līdz IP un tā tirgus daļas atbilstīgo pieaugumu Kopienas tirgū no 0,4 % 2004. gadā līdz 8,2 % IP laikā, kā arī IP laikā konstatēto cenas samazinājumu par 18 % Kopienas ražošanas ekonomiskā situācija pasliktinājās.

(50)

Turklāt galvenā izejmateriāla (velmēta stieple) cena, kas veido 75 % ražošanas izmaksu, pieauga, kam vajadzētu skart visus uzņēmējus tirgū. Tomēr velmētas stieples Ķīnas vidējā cena no 2004. gada līdz IP samazinājās par 45 %. Tādēļ secināts, ka spiedienam, ko radīja imports par dempinga cenām, kura apjoms un tirgus daļa no 2006. gada būtiski palielinājās, bija noteicošā nozīme, izraisot Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tādēļ šo apgalvojumu noraida.

(51)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ar šo apstiprina pagaidu regulas 92. līdz 94. apsvērumā izklāstītos konstatējumus un secinājumus.

7.2.   Citu faktoru ietekme

(52)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis ir imports no citām trešām valstīm. Kā norādīts pagaidu regulas 95. un 96. apsvērumā, importa apjoms no citām trešām valstīm laikā no 2004. gada līdz IP beigām pieauga par 112 %. Tomēr šā importa vidējās cenas ievērojami pārsniedza Ķīnas ražotāju eksportētāju cenas un pat Kopienas ražošanas nozares cenas. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka tās palielinājušas Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(53)

Konstatēts, ka divās no citām trešām valstīm, kuru daļa Kopienas tirgū ir 2,5 %, cenas ir zemākas par attiecīgā ražojuma no ĶTR importa cenām. Tomēr, ņemot vērā samērā nelielo attiecīgā importa apjomu, to nevar uzskatīt par pietiekamu, lai novērstu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(54)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ar šo apstiprina pagaidu regulas 95. un 96. apsvērumā izklāstītos konstatējumus un secinājumus.

7.3.   Izlasē iekļautās Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība

(55)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums ir saistīts ar eksportu par cenām, kas ir zemākas par ražošanas izmaksām. Eksports uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, veidoja tikai aptuveni 14 % no Kopienas ražošanas nozares līdzīgā ražojuma kopējiem pārdevumiem IP laikā. Šā eksporta apjoms no 2004. gada līdz IP palielinājās par 16 %. Taču Kopienas ražotāju eksporta vienības pārdošanas cena saruka par 8 % no EUR 715 par tonnu 2004. gadā līdz EUR 660 par tonnu IP laikā. Kā skaidrots pagaidu regulas 98. apsvērumā, nevar pieņemt, ka šie pārdevumi veikti par cenām, kas ir zemākas par ražošanas izmaksām. Tam par iemeslu ir būtiskas atšķirības starp izmaksām un cenām dažādos uzņēmumos un laika gaitā. Eksporta cenas pazemināšanos radīja Ķīnas eksporta spiediens ar krasu cenu samazinājumu arī Kopienas ražošanas nozares galvenajos eksporta tirgos.

(56)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ar šo apstiprina pagaidu regulas 97. līdz 99. apsvērumā izklāstītos konstatējumus un secinājumus.

(57)

Tā kā par ražošanas izmaksu palielinājumu un pārējo Kopienas ražotāju konkurenci komentāri nav saņemti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 100. līdz 102. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

7.4.   Secinājums par cēloņsakarību

(58)

Ņemot vērā iepriekšējo analīzi, kas atbilstīgi nodalīja un atdalīja visu citu zināmo faktoru ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari no importa par dempinga cenām kaitīgās ietekmes, ar šo apstiprina, ka šie citi faktori neietekmē konstatējumu, ka novērtētais būtiskais kaitējums attiecināms uz importu par dempinga cenām.

(59)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek apstiprināts, ka ĶTR izcelsmes PSC stiepļu un dzīslu imports par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(60)

Tā kā par šo jautājumu citi komentāri nav saņemti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 103. un 104. apsvēruma secinājumus.

8.   KOPIENAS INTERESES

8.1.   Kopienas ražošanas nozares un citu Kopienas ražotāju intereses

(61)

Tā kā par Kopienas ražošanas nozares un citu Kopienas ražotāju interesēm komentāri nav saņemti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 105. līdz 111. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

8.2.   Importētāju intereses

(62)

Viena ieinteresētā persona, kas no ĶTR importē PSC stieples un dzīslas, apgalvoja, ka jebkādu antidempinga pasākumu piemērošanai būs būtiska ietekme uz importētāju situāciju, jo viņi nevarēs novirzīt cenu pieaugumu uz klientu rēķina.

(63)

Izmeklēšanā konstatēts, ka importētāju peļņas norma no attiecīgā ražojuma ir salīdzinoši augsta. Turklāt zemajam attiecīgā ražojuma izmaksu īpatsvaram attiecībā pret klienta kopējām izmaksām vajadzētu dot importētājiem iespēju novirzīt jebkādu cenu pieaugumu uz to rēķina. Turklāt importētāju līgumu ar klientiem noteikumi nav tādi, kas tiem neļautu mainīt attiecīgā ražojuma piegādes avotu vai nu uz uzņēmumiem ar zemiem maksājumiem vai bez tiem, vai nu uz citām piegādātājvalstīm, piemēram, Taizemi un Dienvidāfriku. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(64)

Tā kā šajā saistībā citu komentāru nav, apstiprina konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 112. līdz 114. apsvērumā.

8.3.   Lietotāju intereses

(65)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka jebkādu antidempinga pasākumu piemērošanai būs būtiska ietekme uz PSC stiepļu un dzīslu lietotāju situāciju, jo viņi nevarēs novirzīt cenu pieaugumu uz savu klientu rēķina.

(66)

Kā minēts iepriekš 4. un 5. apsvērumā, pasākumu iespējamā ietekme uz lietotāju nozaru situāciju tika izskatīta plašāk pēc pagaidu pasākumu piemērošanas, veicot papildu izmeklēšanas uz vietas četru lietotāju telpās. Visi šie lietotāji ir starpniekuzņēmumi, kas ražo un piegādā betona armēšanas, piekares elementu un atsaites trošu tiltu konkrētus elementus.

(67)

Komisijas konstatējumi liecina, ka attiecībā uz reprezentatīvāko apmeklēto lietotāju un uz lielāko piemērojumu daļu attiecīgais ražojums veido tikai 5 % no tā kopējām ražošanas izmaksām. Tomēr lietotājiem proporcija vidēji var sasniegt 13 %. Antidempinga maksājumu ietekme uz to izmaksām tika lēsta no 0 līdz 6 %. Tomēr attiecībā uz to galalietotājiem (pārsvarā būvuzņēmumiem) maksājuma ietekme būs minimāla un jebkurā gadījumā zemāka par 1 % no to kopējām ražošanas izmaksām. Līdz ar to tiem nevajadzētu būt lielām grūtībām maksājumu novirzīt uz saviem klientiem. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(68)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka jebkādu antidempinga pasākumu piemērošana radītu PSC stiepļu un dzīslu nepietiekamu piedāvājumu Apvienotajā Karalistē (AK), jo AK tirgus ir atkarīgs no importa. Šajā saistībā jāpatur prātā, ka šie secinājumi iegūti ES, bet nevis reģiona vai valsts mērogā. Taču, atsevišķi aplūkojot AK tirgu, konstatējumi liecina, ka izmeklētajiem AK ražotājiem ir liela pieejamā jauda tirgus apgādei. Turklāt Kopienas ražošanas nozarei kopumā ir pietiekami liela pieejamā jauda, lai nodrošinātu visu ES patēriņu. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(69)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka PSC stiepļu un dzīslu Kopienas ražošanas nozarē pastāv kartelis. Šajā saistībā jāatzīmē, ka Komisija 2008. gada oktobrī iesniedza iebildumus virknei uzņēmumu, kas darbojas iepriekš stiegrota tērauda piegādē. Taču Komisija šajā jautājumā galīgo lēmumu vēl nav pieņēmusi. Iebildumu iesniegšana neliecina par procedūras galarezultātu. Ja pierādīs karteļa pastāvēšanu Eiropas tirgū, pasākumus var attiecīgi pārskatīt.

(70)

Tā kā šajā jautājumā citu komentāru nav, apstiprina pagaidu regulas 115. līdz 117. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

8.4.   Secinājums par Kopienas interesēm

(71)

Ņemot vērā turpmākās izmeklēšanas par Kopienu interesējošiem aspektiem rezultātus, ar šo apstiprina pagaidu regulas 118. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

9.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

9.1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(72)

Dažas ieinteresētās personas apstrīdēja pagaidu konstatējumu, ka 8,5 % peļņas norma būs tā peļņas norma, ko ražošanas nozare var saprātīgi sasniegt šādā jomā normālas konkurences apstākļos.

(73)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, aprēķinot Kopienas ražošanas nozares peļņas normu, nav jāņem vērā 2005. gada ienesīgums, jo tas nozarei bija īpaši veiksmīgs gads. Konstatēts, ka tas tā ir, un tāpēc šis arguments tiek pieņemts. Tā rezultātā kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķinā izmantota 6,2 % peļņas norma, kas sasniegta 2004. gadā, kad ĶTR importa apjoms nebija tik nozīmīgs un cena bija augstāka nekā Kopienas ražošanas nozarē.

(74)

Tad noteica vajadzīgo cenu palielinājumu, salīdzinot vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, ar kaitējumu neradošu cenu ražojumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Pēc tam minētā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no kopējās CIF importa vērtības.

(75)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpību jāaprēķina, pamatojoties uz katra Kopienas ražošanas nozares pārdotā ražojuma veida daudzumu. Katra ražojuma veida eksporta CIF vērtības izmantošana, aprēķinot vidējo svērto cenu samazinājuma starpību, ir ierasta prakse. Šāds aprēķins tiek loģiski pamatots ar to, ka, aprēķinot maksājumu šādā veidā, ja to piemēro uzņēmuma pārdevumiem IP laikā, cenu samazinājuma starpība ir nulle, t. i., cena, kas nerada kaitējumu. Tas tā nebūtu, ja aprēķinos izmantotu Kopienas ražošanas nozares katra pārdotā ražojuma veida daudzumu, kā apgalvots.

(76)

Viena Ķīnas ražotāja eksportētāja, kuram piemēroja AR un kurš ir minēts 24. apsvērumā, kaitējuma novēršanas līmenis tika pārrēķināts pārrakstīšanās kļūdas dēļ pagaidu noteikšanā. Tā rezultātā kaitējuma novēršanas līmenis bija mazāks par 2 %, kas tika uzskatīts par de minimis. Līdz ar to attiecībā uz šā uzņēmuma ražotā attiecīgā ražojuma importu maksājumu neuzliek.

(77)

Tā kā par kaitējuma novēršanas līmeni citu komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 119. līdz 122. apsvērumu.

(78)

Valsts mēroga kaitējuma novēršanas līmeni pārrēķināja, pamatojoties uz datiem, ko snieguši uzņēmumi, kuriem nav piešķirts ne TER, ne AR.

9.2.   Maksājumu veids un apjoms

(79)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, galīgais antidempinga maksājums jānosaka tādā līmenī, kas ir pietiekams, lai novērstu importa par dempinga cenām radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību.

(80)

Galīgā maksājuma likmes galīgi tiek noteiktas šādas:

Uzņēmums

Dempinga starpība

Kaitējuma novēršanas līmenis

Galīgā antidempinga maksājuma likme

Kiswire Qingdao, Ltd, Qingdao

26,8 %

0 %

0 %

Ossen MaanShan Steel Wire and Co. Ltd, Maanshan, un Ossen Jiujiang Steel Wire Cable Co. Ltd, Jiujiang

49,8 %

31,1 %

31,1 %

Visi pārēji uzņēmumi

50,0 %

46,2 %

46,2 %

(81)

Individuālā uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, tika noteiktas, balstoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli šajos uzņēmumos. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi tādu attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi. Šīs likmes nevar izmantot importētiem ražojumiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp personas, kas saistītas ar konkrēti norādītajiem uzņēmumiem, un šādiem ražojumiem piemēro maksājuma likmi, kas noteikta “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(82)

Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma nomaiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (3), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkādām pārmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdevumiem iekšējā tirgū vai eksportu saistībā, piemēram, ar tā nosaukuma maiņu vai ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu struktūras izmaiņām. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi groza, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

9.3.   Pagaidu maksājumu galīgā iekasēšana

(83)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, tiek uzskatīts par vajadzīgu atbilstīgi galīgā maksājuma līmenim galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumiem, kuri noteikti ar pagaidu regulu. Tā kā galīgie maksājumi ir zemāki par pagaidu maksājumiem, anulē provizoriski nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu apmēru. Ja galīgie maksājumi ir lielāki nekā pagaidu maksājumi, tad galīgi iekasē vienīgi pagaidu maksājumu līmenī nodrošinātās summas. Anulē provizoriski nodrošinātās summas par ražojumiem, ko izslēdz no ražojuma definīcijas saskaņā ar 9. apsvērumu.

9.4.   Īpašā uzraudzība

(84)

Lai samazinātu apiešanas risku maksājumu summu lielo atšķirību dēļ starp ražotājiem eksportētājiem, tika izlemts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir šādi:

(85)

Dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.

(86)

Gadījumā, ja to uzņēmumu eksporta apjoms, kas gūst labumu no zemākām individuālām maksājumu likmēm, pēc attiecīgo pasākumu piemērošanas būtiski palielinās, tad šādu apjoma palielinājumu varētu uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņām, ko radījusi pasākumu piemērošana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājumu likmes un attiecīgo valsts mēroga maksājuma piemērošanu.

10.   SAISTĪBAS

(87)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiskākie fakti un apsvērumi, uz kuriem balstījās nodoms ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu, viens no ražotājiem eksportētājiem, kuram piešķīra atsevišķo režīmu, piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(88)

Šis piedāvājums tika izskatīts un konstatēts, ka IP laikā minētā uzņēmuma ražojuma cenas bija ārkārtīgi nepastāvīgas, proti, zemākās un augstākās pārdošanas cenas ES atšķirība par vienu un to pašu ražojumu kategoriju varēja svārstīties pat par 46 %. Turklāt attiecīgajā periodā arī Kopienas ražošanas nozarē tika konstatētas būtiskas pārdošanas cenu svārstības. Tādēļ ražojums nav piemērots, lai pieņemtu saistības par noteiktu cenu. Uzņēmums ierosināja, ka minimālā cena jāindeksē, pamatojoties uz izejmateriāla, proti, velmētas stieples, cenu izmaiņām. Taču, tā kā attiecīgajā ražojumā izmantotā izejmateriāla cenas informācija nav publiski pieejama un ņemot vērā to, ka salīdzināmā izejmateriāla, proti, velmētās stieples tīkla, cenu izmaiņas ir pretējas, nav konstatēta sakarība starp galaprodukta un galvenā izejmateriāla pārdošanas cenu Kopienā. Saistību piedāvājums uzskatāms par nepraktisku pamatregulas 8. panta 3. punkta nozīmē, jo tas nenovērsīs konstatētā kaitējumu radošā dempinga ietekmi.

(89)

Turklāt attiecīgajam ražojumam ir daudz dažādu tipu. Uzņēmums, lai atvieglotu izmeklēšanas laikā veicamo pārskatu sniegšanu, vienkāršoja ražojuma klasifikācijas kritērijus un panāca, ka tika sagrupēts ražoto un pārdoto ražojumu tipu skaits. Taču tas nemaina faktu, ka IP laikā uzņēmums ražoja un uz ES pārdeva vairākus PSC stiepļu un dzīslu tipus. Lai ierobežotu šķērskompensācijas risku starp dažādiem ražojumu veidiem, uzņēmums piedāvāja ievērot trīs minimālās importa cenas – vienu stieplēm un divas dzīslām atkarībā no to diametra. Taču 88. apsvērumā minēto iemeslu dēļ ražotāja eksportētāja piedāvātās saistības nebija pieņemamas.

11.   NOSAUKUMA MAIŅA

(90)

Viens no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, grupa, kas sastāv no diviem saistītiem uzņēmumiem, proti, Ossen MaanShan Steel Wire and Co. Ltd, Maanshan, un Ossen Jiujiang Steel Wire Cable Co. Ltd, Jiujiang, pēc IP šīs izmeklēšanas laikā mainīja savu nosaukumu uz Ossen Innovation Materials Co. Joint Stock Company Ltd, Maanshan, un Ossen Jiujiang Steel Wire Cable Co. Ltd, Jiujiang.

(91)

Grozījums nerada būtiskas izmaiņas, kurām varētu būt ietekme uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem, un tādēļ secināts, ka galīgie konstatējumi attiecībā uz Ossen MaanShan Steel Wire and Co. Ltd, Maanshan, un Ossen Jiujiang Steel Wire Cable Co. Ltd, Jiujiang, ir piemērojami Ossen Innovation Materials Co. Joint Stock Company Ltd, Maanshan, un Ossen Jiujiang Steel Wire Cable Co. Ltd, Jiujiang,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums attiecībā uz tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes neleģētā tērauda plakētu vai neplakētu stiepļu, neleģētā tērauda cinkotu stiepļu un neleģētā tērauda plakētu vai neplakētu vai cinkotu stiepļu vijumu importu, kuriem ir ne vairāk kā 18 stieples, ar oglekļa saturu pēc svara 0,6 % vai vairāk, kuru šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 3 mm un kuri atbilst KN kodam ex 7217 10 90, ex 7217 20 90, ex 7312 10 61, ex 7312 10 65 un ex 7312 10 69 (Taric kodi 7217109010, 7217209010, 7312106111, 7312106191, 7312106511, 7312106591, 7312106911 un 7312106991).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro neto cenai uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas tiem ražojumiem, kuri uzskaitīti 1. punktā un kurus ražo turpmāk norādītie uzņēmumi, ir šāda:

Uzņēmums

Antidempinga maksājums

Taric papildu kods

Kiswire Qingdao, Ltd, Qingdao

0 %

A899

Ossen Innovation Materials Co. Joint Stock Company Ltd, Maanshan, un Ossen Jiujiang Steel Wire Cable Co. Ltd, Jiujiang

31,1 %

A952

Visi pārējie uzņēmumi

46,2 %

A999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteikto individuālo maksājumu likmi piemēro, ja dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu rēķinu, kas atbilst pielikumā minētajiem noteikumiem. Ja šādu rēķinu neuzrāda, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4.   Ja vien nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumiem atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 1129/2008 (2008. gada 14. novembris) par dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes iepriekš un vēlāk stiegrotu neleģētā tērauda stiepļu un dzīslu (“PSC stiepļu un dzīslu”) importu. Anulē provizoriski nodrošinātās summas par precēm, uz ko neattiecas 1. panta 1. punkts.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 5. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. KALOUSEK


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 306, 15.11.2008., 5. lpp.

(3)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Office N-105 4/92, 1049 Brussels, Belgium.


PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt uzņēmuma pārstāvja parakstītai deklarācijai šādā formā:

1.

Rēķina izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja uzvārds un amats.

2.

Šāda deklarācija:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto PSC stiepļu un dzīslu [apjomu], ko pārdod eksportam uz Eiropas Kopienu, ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese) (Taric papildu kods), (attiecīgā valsts). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.

Datums un paraksts”