2.1.

traktoriem jābūt bez kravas, t. i., bez neobligātām papildierīcēm, bet ar dzesēšanas šķidrumu, smēreļļām, pilnu degvielas tvertni un vadītāju. Vadītājs nedrīkst valkāt pārāk biezas drēbes, šalli vai cepuri. Uz traktora nedrīkst atrasties nekādi priekšmeti, kas varētu kropļot trokšņu līmeni;

2.2.

riepām jābūt piesūknētām līdz tādam spiedienam, kādu ieteicis traktora ražotājs, motoram, sajūgam un velkošajām asīm jābūt normālā darba temperatūrā, kā arī mērījumu laikā jātur atvērti radiatora aizvirtņi, ja tādi ir;

2.3.

papildu aprīkojums, ko darbina motors vai kas darbojas autonomi, piemēram, logu tīrītāji, siltā gaisa ventilators vai agregātu vārpsta, mērījumu veikšanas laikā jāatslēdz, ja tas var iespaidot trokšņu līmeni; traktora daļas, kas parasti darbojas līdz ar motoru, piemēram, motora dzesēšanas ventilators, mērījumu veikšanas laikā jādarbina;

2.4.

testa norises vietai jābūt pietiekami klusai un atklātai; tā, piemēram, var būt atklāta telpa 50 m rādiusā, kuras centrālā daļa vismaz 20 m rādiusā ir praktiski gluda, vai tai ir gluda daļa ar cietu trasi ar plakanu virsmu un pēc iespējas mazāk kanalizācijas šahtu. Trasei jābūt cik vien iespējams tīrai un sausai (attīrītai no grants, lapām, sniega utt.). Nogāzes un nelīdzenas vietas ir pieļaujamas tikai tad, ja pārmaiņas, ko tās rada trokšņu līmenī, ir mēraparāta pieļaujamās kļūdas robežās;

2.5.

testa trases virsma nedrīkst radīt pārmērīgu riepu troksni;

2.6.

laikam jābūt skaidram un sausam bez vēja vai ar nelielu vēju.

Apkārtnes un vēja trokšņiem, kuriem vadītājs ir pakļauts, jābūt vismaz par 10 dB(A) zemākiem nekā traktora trokšņu līmenim;

2.7.

ja mērījumos izmanto transportlīdzekli, tas jāvelk, izmantojot tauvu, vai jāvada pietiekami lielā attālumā no traktora, lai izvairītos no jebkādiem traucējumiem. Mērījumu laikā 20 metru attālumā no trases abām pusēm vai tuvāk par 20 metriem no traktora priekšgala vai aizmugures nedrīkst novietot virsmas, kas atstaro skaņu, kā arī jebkādus priekšmetus, kas var radīt traucējumus mērījumos. Šo noteikumu var uzskatīt par izpildītu, ja trokšņu līmeņa variācijas ir pieļaujamās kļūdas robežās; pretējā gadījumā traucējumu laikā mērījumi jāpārtrauc;

2.8.

visi vienas sērijas mērījumi jāveic uz vienas un tās pašas trases.

3.1.

Mikrofons jānovieto 250 mm attālumā no sēdekļa vidusplaknes, izvēloties to sēdekļa pusi, kurā ir fiksēts augstākais trokšņu līmenis.

Mikrofona membrāna jāpavērš uz priekšu, mikrofona centram jābūt 790 mm virs un 150 mm priekšā sēdekļa atsauces punktam, kas aprakstīts III pielikumā. Jāizvairās no pārmērīgas mikrofona vibrācijas.

3.2.

Maksimālo trokšņu līmeni dB(A) nosaka šādi:

3.3.

Testa ziņojumā jāiekļauj trokšņu līmeņa mērījumi, kas veikti šādos apstākļos:

2.1.

traktoriem jābūt bez kravas, t. i., bez neobligātām papildierīcēm, bet ar dzesēšanas šķidrumu, smēreļļām, pilnu degvielas tvertni un vadītāju. Vadītājs nedrīkst valkāt pārāk biezas drēbes, šalli vai cepuri. Uz traktora nedrīkst atrasties nekādi priekšmeti, kas varētu kropļot trokšņu līmeni;

2.2.

riepām jābūt piesūknētām līdz tādam spiedienam, kādu ieteicis traktora ražotājs, motoram, sajūgam un velkošajām asīm jābūt normālā darba temperatūrā, kā arī mērījumu laikā jātur pilnīgi atvērti dzinēja dzesēšanas aizvirtņi, ja tādi ir;

2.3.

papildu aprīkojums, ko darbina motors vai kas darbojas autonomi, piemēram, logu tīrītāji, siltā gaisa ventilators vai agregātu vārpsta, mērījumu veikšanas laikā jāatslēdz, ja tas var iespaidot trokšņu līmeni; traktora daļas, kas parasti darbojas līdz ar motoru, piemēram, motora dzesēšanas ventilators, mērījumu veikšanas laikā jādarbina;

2.4.

testa norises vietai jābūt pietiekami klusai un atklātai; tā, piemēram, var būt atklāta telpa 50 m rādiusā, kuras centrālā daļa vismaz 20 m rādiusā ir praktiski gluda, vai tai ir gluda daļa ar cietu trasi ar plakanu virsmu un pēc iespējas mazāk kanalizācijas šahtu. Trasei jābūt cik vien iespējams tīrai un sausai (attīrītai no grants, lapām, sniega utt.). Nogāzes un nelīdzenas vietas ir pieļaujamas tikai tad, ja pārmaiņas, ko tās rada trokšņu līmenī, ir mēraparāta pieļaujamās kļūdas robežās;

2.5.

testa trases virsma nedrīkst radīt pārmērīgu riepu troksni;

2.6.

laikam jābūt skaidram un sausam bez vēja vai ar nelielu vēju.

Apkārtnes un vēja trokšņiem, kuriem vadītājs ir pakļauts, jābūt vismaz par 10 dB(A) zemākiem nekā traktora trokšņu līmenim;

2.7.

ja mērījumos izmanto transportlīdzekli, tas jāvelk, izmantojot tauvu, vai jāvada pietiekami lielā attālumā no traktora, lai izvairītos no jebkādiem traucējumiem. Mērījumu laikā 20 metru attālumā no trases abām pusēm vai tuvāk par 20 metriem no traktora priekšgala vai aizmugures nedrīkst novietot virsmas, kas atstaro skaņu, kā arī jebkādus priekšmetus, kas var radīt traucējumus mērījumos. Šo noteikumu var uzskatīt par izpildītu, ja trokšņu līmeņa variācijas ir pieļaujamās kļūdas robežās; pretējā gadījumā traucējumu laikā mērījumi jāpārtrauc;

2.8.

visi vienas sērijas mērījumi jāveic uz vienas un tās pašas trases.

3.1.

Mikrofons jānovieto 250 mm attālumā no sēdekļa centrālās plaknes, izvēloties to sēdekļa pusi, kurā ir fiksēts augstākais trokšņu līmenis.

Mikrofona membrāna jāpavērš uz priekšu, mikrofona centrs atrodas 790 mm virs un 150 mm priekšā sēdekļa atsauces punktam, kas aprakstīts III pielikumā. Jāizvairās no pārmērīgas mikrofona vibrācijas.

3.2.

Trokšņu līmeni nosaka šādi:

1.1.

Sēdekļa atsauces punkts (S) ir punkts sēdekļa gareniskajā vidusplaknē, kur krustojas atzveltnes apakšējās daļas tangenciālā plakne un horizontālā plakne. Šī horizontālā plakne 150 mm priekšā sēdekļa atsauces punktam šķeļ sēdekļa pamatnes zemāko virsmu.

2.1.

Atsauces punktu nosaka, izmantojot šā pielikuma papildinājuma 1. un 2. zīmējumā parādīto ierīci, kas ļauj imitēt cilvēka noslogota sēdekļa stāvokli.

2.2.

Sēdeklis jānostāda vertikālās regulācijas diapazona viduspunktā, kura ir neatkarīga no horizontālās regulācijas. Lai noteiktu mikrofona novietojumu, kas minēts I un II pielikuma 3. iedaļā, sēdeklim horizontālās regulācijas robežās jābūt viduspunktā vai cik vien iespējams tuvu viduspunktam.

3.1.

Ierīci, kas minēta 2.1. punktā, veido sēdekļa plāksne un divas atzveltnes plāksnes.

3.2.

Apakšējai atzveltnes plāksnei jābūt lokāmai sēžas pauguru (A) un krustu (B) rajonā, turklāt locījuma vietas (B) augstumam jābūt regulējamam (sk. 2. zīmējumu).

4.1.

ierīci novieto uz sēdekļa;

4.2.

uz to punktā, kas atrodas 50 mm priekšā stiprinājuma punktam (A), iedarbojas ar 550 N spēku un abus atzveltnes dēļus tangenciāli nedaudz piespiež atzveltnei;

4.3.

ja nav iespējams precīzi noteikt atzveltnes apakšējās daļas tangenti, atzveltnes apakšējās daļas plāksne vertikālā stāvoklī nedaudz jāpaspiež pret atzveltni;

4.4.

sēdekļiem, kuru atsperojums ir regulējams atbilstīgi vadītāja svaram, atsperojumu noregulē tā, ka sēdeklis atrodas punktā, kas ir vienādā attālumā no tā abiem galējiem stāvokļiem.