17.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/43


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2009/130/KĀDP

(2009. gada 16. februāris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Vidusāzijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 5. oktobrī pieņēma Lēmumu 2006/670/KĀDP (1), ar ko Pierre MOREL kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Vidusāzijā.

(2)

Padome 2008. gada 12. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2008/107/KĀDP (2), ar ko groza un līdz 2009. gada 28. februārim pagarina ESĪP pilnvaras.

(3)

Pārskatot Vienoto rīcību 2008/107/KĀDP, ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

(4)

ESĪP īstenos pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 11. pantā izklāstītajiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Vidusāzijā Pierre MOREL kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2010. gada 28. februārim.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības politikas mērķi attiecībā uz Vidusāziju. Šie mērķi ir:

a)

veicināt labas un ciešas Vidusāzijas un Eiropas Savienības attiecības, pamatojoties uz kopējām vērtībām un interesēm, kā izklāstīts attiecīgos nolīgumos;

b)

sekmēt stabilitāti un valstu sadarbību minētajā reģionā;

c)

stiprināt demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Vidusāzijā;

d)

pievērsties galveno apdraudējumu novēršanai, jo sevišķi – risināt konkrētas problēmas, kas varētu tieši skart Eiropu;

e)

stiprināt Eiropas Savienības darbību efektivitāti un pamanāmību minētajā reģionā, arī izvērst ciešāku koordināciju ar citiem attiecīgiem partneriem un starptautiskām organizācijām, piemēram, ar EDSO.

3. pants

Pilnvaras

1.   Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)

Vidusāzijā veicināt visu Eiropas Savienības politikas aspektu koordināciju, lai minētajā reģionā nodrošinātu Eiropas Savienības ārējo darbību konsekvenci, neskarot Kopienas kompetenci;

b)

augstā pārstāvja vārdā un saskaņā ar viņa pilnvarām, neskarot Kopienas kompetenci, līdz ar Komisiju un prezidentvalsti pārraudzīt, kā rit ES un Vidusāzijas jauno partnerattiecību stratēģijas īstenošana, sniegt ieteikumus un regulārus pārskatus attiecīgām Padomes struktūrām;

c)

palīdzēt Padomei arī turpmāk attīstīt plašu politiku attiecībā uz Vidusāziju;

d)

rūpīgi novērot Vidusāzijas politiskos notikumus, attīstot un uzturot ciešus kontaktus ar valdībām, parlamentiem, tiesu iestādēm, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem;

e)

atbalstīt Kazahstānas, Kirgizstānas Republikas, Tadžikistānas un Uzbekistānas sadarbību, risinot reģiona jautājumus, kas izraisa kopīgu ieinteresētību;

f)

izvērst attiecīgus kontaktus un sadarbību ar galvenajiem ieinteresētajiem darbību veicējiem reģionā, kā arī ar visām attiecīgām reģionālām un starptautiskām organizācijām, tostarp Šanhajas Sadarbības organizāciju (Shanghai Cooperation Organisation – SCO), Eirāzijas Ekonomikas kopienu (EURASEC), Āzijas sadarbības un uzticības veicināšanas pasākumu konferenci (Conference on Interaction and Confidence-Building Measures in Asia – CICA), Kolektīvās drošības līguma organizāciju (Collective Security Treaty Organisation – CSTO), Vidusāzijas reģiona ekonomiskās sadarbības programmu (Central Asia Regional Economic Cooperation Program – CAREC) un Vidusāzijas Reģiona informācijas un koordinācijas centru (Central Asian Regional Information and Coordination Centre – CARICC);

g)

sekmēt Eiropas Savienības politikas cilvēktiesību jomā un Eiropas Savienības pamatnostādņu cilvēktiesību jomā īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz bērniem un sievietēm konfliktu skartās zonās, jo sevišķi – pārraugot jaunākos notikumus minētajā jomā un risinot ar tiem saistītas problēmas;

h)

cieši sadarbojoties ar EDSO, veicināt konfliktu novēršanu un atrisināšanu, attīstot kontaktus ar valstu iestādēm un citiem vietēju darbību veicējiem (NVO, politiskām partijām, minoritātēm, reliģiskām grupām un to vadītājiem);

i)

dot ieguldījumu ar Vidusāziju saistītu KĀDP energodrošības aspektu un ar narkotiku tirdzniecības apkarošanu saistītu aspektu formulēšanā.

2.   ESĪP atbalsta ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja (ĢS/AP) darbu, un viņš pārlūko visas Eiropas Savienības darbības attiecīgajā reģionā.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1.   ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu ĢS/AP pakļautībā un tiešā vadībā.

2.   Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur īpašus sakarus ar ESĪP, un tā ir galvenais kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK nodrošina ESĪP stratēģisku virzību un politiskus norādījumus atbilstīgi viņa pilnvarām.

5. pants

Finansējums

1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētais finansējums laikposmam no 2009. gada 1. marta līdz 2010. gada 28. februārim ir EUR 998 000.

2.   Izdevumi, ko finansē no 1. punktā paredzētās summas, ir atbilstīgi no 2009. gada 1. marta. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, taču iepriekšējs finansējums nepaliek Kopienas īpašumā.

3.   Izdevumu pārvaldību veic, pamatojoties uz līgumu starp ESĪP un Komisiju. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un tās sastāvs

1.   ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem pieejamiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par komandas izveidi saziņā ar prezidentvalsti, saņemot palīdzību no ĢS/AP un pilnībā līdzdarbojoties Komisijai. Komandas sastāvā iekļauj locekļus, kam ir īpašas zināšanas pilnvarām atbilstīgos specifiskos politikas jautājumos. ESĪP informē ĢS/AP, prezidentvalsti un Komisiju par komandas sastāvu.

2.   Dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Tā personāla atalgojumu, kuru kāda dalībvalsts vai ES iestāde norīko darbā pie ESĪP, attiecīgā dalībvalsts vai Eiropas Savienības iestāde. Darbā pie ESĪP var norīkot arī dalībvalstu norīkotos ekspertus Padomes Ģenerālsekretariātā. Starptautiskie personāla locekļi ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgie.

3.   Norīkotais personāls turpina būt nosūtītājvalsts vai ES nosūtītājiestādes administratīvā padotībā un veic pienākumus un rīkojas ESĪP misijas interesēs.

7. pants

ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas ir vajadzīgas ESĪP un viņa personāla misijas veikšanai un sekmīgai norisei, attiecīgi vienojas ar uzņēmējvalsti/uzņēmējvalstīm. Šajā sakarā dalībvalstis un Komisija sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un obligātos standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (3), jo īpaši rīkojoties ar ES klasificēto informāciju.

9. pants

Piekļuve informācijai un materiāltehniskais atbalsts

1.   Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP tiek nodrošināta piekļuve jebkādai attiecīgai informācijai.

2.   Prezidentvalsts, Komisija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina materiāltehnisko atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar ES politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots darbībai ārpus Eiropas Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības apstākļiem ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

a)

pamatojoties uz Padomes Ģenerālsekretariāta norādēm, izstrādājot misijai pielāgotu drošības plānu, kurā ietverti misijai paredzēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi un ar kuru noteikti vadības pasākumi saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un tajā, kā arī drošības incidentu pārvaldība un plāns ārkārtas situācijām un misijas evakuācijai;

b)

nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus ES, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)

nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus ES, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir apdraudējumu klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)

nodrošinot, ka īsteno visus saskaņotos ieteikumus, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumu un noslēguma ziņojumu procedūru – rakstiski ziņojot ĢS/AP, Padomei un Komisijai par ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus ĢS/AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī darba grupām. Regulārus rakstiskus ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc ĢS/AP vai PDK ieteikuma ESĪP var sniegt ziņojumus arī Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei.

12. pants

Koordinācija

ESĪP veicina vispārēju ES politikas koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt to, ka visi ES instrumenti uz vietas ir saskaņoti, lai sasniegtu ES politiskos mērķus. ESĪP darbības saskaņo ar prezidentvalsts un Komisijas darbībām, kā arī attiecīgā gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP sniedz regulārus informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Komisijas delegācijām.

ESĪP uz vietas uztur ciešu saikni ar prezidentvalsti, Komisiju un dalībvalstu misiju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP viņa pilnvaru īstenošanā. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskām un reģionālām struktūrām, kas darbojas attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Pārskatīšana

Šīs vienotās rīcības īstenošanu un saderību ar citām Eiropas Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. Līdz 2009. gada jūnija beigām ESĪP iesniedz progresa ziņojumu ĢS/AP, Padomei un Komisijai un līdz 2009. gada novembra vidum – pilnīgu noslēguma ziņojumu. Šie ziņojumi ir pamatā vienotās rīcības izvērtēšanai attiecīgajās darba grupās un PDK. Ņemot vērā vispārējās darbības prioritātes, ĢS/AP sniedz PDK ieteikumus par Padomes lēmumu attiecībā uz pilnvaru pagarināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

15. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 16. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

O. LIŠKA


(1)  OV L 275, 6.10.2006., 65. lpp.

(2)  OV L 38, 13.2.2008., 19. lpp.

(3)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.