1. PIELIKUMS

TIR KARNETES PARAUGS

1. variants

1.   TIR karnete ir iespiesta franču valodā, izņemot vāku 1. lappusi, kurā ir informācija arī angļu valodā. “TIR karnetes izmantošanas noteikumi”, kas vāku 2. lappusē iespiesti franču valodā, vāku 3. lappusē ir arī angliski. Uz karnetes otras puses attiecīgā gadījumā var būt arī iespiests “Apstiprinājuma ziņojums” (angļu valodā – “Certified report”) valodā, kas nav franču valoda.

2.   Karnetes, ko izmanto TIR operācijām reģionālā garantiju ķēdē, drīkst iespiest jebkurā Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālajā valodā, izņemot vāku 1. lappusi, kur informāciju iespiež arī angļu vai franču valodā. “TIR karnetes izmantošanas noteikumus” vāku 2. lappusē iespiež Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālajā valodā, ko izmanto karnetē, un vāku 3. lappusē iespiež arī angļu vai franču valodā.

2. variants

3.   Tabakas vai alkohola pārvadājumiem, par kuriem no galvotājas apvienības var prasīt lielāku galvojumu, saskaņā ar 6. pielikuma 0.8.3. paskaidrojumu muitas dienesti pieprasa, lai TIR karnešu vāki un visi kuponi būtu skaidri marķēti ar uzrakstu “TOBACCO/ALCOHOL” un “TABAC/ALCOOL”. Turklāt šajās karnetēs uz atsevišķas lapas, kas ievietota karnetē aiz karnetes vāku 2. lappuses, vismaz angļu un franču valodā ir jānorāda dati par tabakas un alkohola kategorijām, uz kurām attiecas galvojums.

TIR karnetes paraugs —

1. VARIANTS

TIR karnetes paraugs —

1. VARIANTS

TIR karnetes paraugs —

1. VARIANTS

TIR karnetes paraugs —

1. VARIANTS

TTIR karnetes paraugs —

1. VARIANTS

TTIR karnetes paraugs —

1. VARIANTS

TTIR karnetes paraugs —

2. VARIANTS

TTIR karnetes paraugs —

2. VARIANTS

TTIR karnetes paraugs —

2. VARIANTS

TTIR karnetes paraugs —

2. VARIANTS

TTIR karnetes paraugs —

2. VARIANTS

TTIR karnetes paraugs —

2. VARIANTS

TTIR karnetes paraugs —

2. VARIANTS

2. PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR TEHNISKAJIEM NOSACĪJUMIEM, KO PIEMĒRO ATTIECĪBĀ UZ AUTOTRANSPORTA LĪDZEKĻIEM, KURUS VAR IZMANTOT STARPTAUTISKAJIEM PĀRVADĀJUMIEM AR MUITAS PLOMBU

1. pants

Pamatprincipi

Preču starptautiskajiem pārvadājumiem ar muitas plombu var apstiprināt tikai tādus transportlīdzekļus, kuru kravas nodalījumi ir uzbūvēti un aprīkoti tā, lai

a)	preces no transportlīdzekļa aizzīmogotās daļas nevarētu izņemt vai tajā ievietot, neatstājot acīmredzamas muitas plombas viltojuma vai bojājuma pēdas;

b)	tiem varētu vienkārši un efektīvi uzlikt muitas plombu;

c)	tajos nebūtu slepenu tukšumu, kur varētu paslēpt preces;

d)	visas vietas, kurās var novietot preces, būtu viegli pieejamas muitas pārbaudei.

2. pants

Kravas nodalījumu uzbūve

1.   Lai atbilstu prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1. pantā,

a)

kravas nodalījuma sastāvdaļām (sāni, grīda, durvis, jumts, statņi, karkasi, šķērši u.c.) jābūt samontētām, izmantojot speciālas detaļas, ko nevar noņemt vai nomainīt, neatstājot acīmredzamas pēdas, vai izmantojot tādas metodes, kuras neļauj mainīt konstrukciju, neatstājot acīmredzamas pēdas. Gadījumos, kad sāni, grīda, durvis un jumts izveidoti no vairākiem komponentiem, tiem jāatbilst tādām pašām prasībām un jābūt pietiekami izturīgiem;

b)

durvīm un visām pārējām noslēgsistēmām (tostarp aizvariem, lūku vākiem, atlokiem u.c.) jābūt aprīkotām ar ierīcēm muitas plombu piestiprināšanai. Šīm ierīcēm jābūt tādām, lai tās no ārpuses nevarētu noņemt vai nomainīt, neatstājot acīmredzamas pēdas, vai arī lai durvis nevarētu atvērt vai stiprinājumu noņemt, nesalaužot muitas plombas. Tām jābūt pienācīgi aizsargātām. Atļauts izmantot atveramus jumtus;

c)	ventilācijas atverēm un drenāžai jābūt aprīkotai ar ierīcēm, kas novērš iespējas iekļūt kravas nodalījumā. Šīm ierīcēm jābūt tādām, lai tās no ārpuses nevarētu noņemt vai nomainīt, neatstājot acīmredzamas pēdas.

2.   Neskarot šo noteikumu 1. panta c) apakšpunktu, pieļaujamas tukšas telpas tajās kravas nodalījuma daļās, kurās praktisku apsvērumu dēļ jābūt tukšumiem (piemēram, dubultsienās). Lai minētos tukšumus nevarētu izmantot preču slēpšanai,

i)	gadījumos, kad tie ir visā augstumā no grīdas līdz griestiem, vai citos gadījumos, kad telpa starp tiem un ārsienu ir pilnīgi noslēgta, apšuvums kravas nodalījuma iekšienē jāpiestiprina tā, lai to nevarētu noņemt vai nomainīt, neatstājot acīmredzamas pēdas, un

ii)	gadījumos, kad apšuvums nav visā augstumā un ārsienas nav pilnīgi nosegtas, kā arī visos citos gadījumos, kad kravas nodalījuma konstrukcijā ir tukšumi, šādu dobu vietu skaitam jābūt minimālam un tām jābūt viegli pieejamām muitas pārbaužu veikšanai.

3.   Var būt logi, ja tie izgatavoti no pietiekami izturīgiem materiāliem un ja tos no ārpuses nevar noņemt vai nomainīt, neatstājot acīmredzamas pēdas. Logi var būt no stikla, taču, ja netiek izmantots neplīstošais stikls, tam jābūt nostiprinātam ar piestiprinātu metāla režģi, ko nevar noņemt no ārpuses; režģa acu izmērs nedrīkst pārsniegt 10 mm.

4.   Atveres grīdā, kas paredzētas tehniskām vajadzībām, piemēram, eļļošanai, tehniskajām apkopēm vai smilšu kastes piepildīšanai, ir atļautas tikai ar nosacījumu, ka tās ir nosegtas ar vāku, kurš nostiprināts tā, lai kravas nodalījumā nevarētu iekļūt no ārpuses.

3. pants

Transportlīdzekļi ar tentu

1.   Attiecīgā gadījumā šo noteikumu 1. un 2. pants attiecas arī uz transportlīdzekļiem ar tentu. Turklāt šiem transportlīdzekļiem jāatbilst šā panta noteikumiem.

2.   Tentam jābūt no izturīga brezenta, ar plastmasu pārklāta vai gumijota auduma, kas ir pietiekami izturīgs un nestaipīgs. Tam jābūt labā stāvoklī un pārklātam tā, lai pēc noslēgierīces nodrošināšanas kravas nodalījumā nevarētu iekļūt, neatstājot acīmredzamas pēdas.

3.   Ja tents sastāv no vairākiem gabaliem, to malām jābūt salocītām kopā un sašūtām ar divām vīlēm, kas ir vismaz 15 mm attālumā viena no otras. Šīm vīlēm jābūt izveidotām, kā parādīts 1. attēlā šo noteikumu pielikumā; tomēr gadījumos, kad kādas tenta daļas (piemēram, nolaižamās malas vai stūrus ar stiprinājumiem) šādā veidā sastiprināt nevar, pieļaujams kopā salocīt tikai to augšējo daļu un izveidot vīles, kā parādīts 2. vai 2.a attēlā šo noteikumu pielikumā. Vienai no vīlēm jābūt redzamai tikai no iekšpuses, un tās šūšanai izmantotā pavediena krāsai ievērojami jāatšķiras no tenta materiāla krāsas, kā arī no tā pavediena krāsas, ko izmanto otrajai vīlei. Visām vīlēm jābūt šūtām ar mašīnu.

4.   Ja tents ir no auduma, kas pārklāts ar plastmasu, tā daļas var arī sakausēt kopā, kā parādīts 3. attēlā šo noteikumu pielikumā. Gabalu malām jābūt ar vismaz 15 mm pārlaidumu. Gabalus sakausē kopā visā pārlaiduma platumā. Tenta ārējai malai jābūt pārklātai ar vismaz 7 mm platu plastmasas lentu, kas tai piekausēta klāt tādā pašā veidā. Plastmasas lentai un tentam no abām pusēm jābūt vismaz 3 mm platai vīlei ar precīzi iespiestu vienveidīgu reljefu. Gabalus sakausē kopā tā, lai tos nevarētu atdalīt un savienot no jauna, neatstājot acīmredzamas pēdas.

5.   Tentu remontē, izmantojot metodi, kas parādīta 4. attēlā šo noteikumu pielikumā; malām jābūt ielocītām vienai otrā un sašūtām kopā ar divām redzamām vīlēm, kas ir vismaz 15 mm attālumā viena no otras; no iekšpuses redzamās vīles pavediena krāsai jāatšķiras no pavediena krāsas, kas izmantots no ārpuses redzamajai vīlei, un tai jāatšķiras arī no tenta krāsas; visām vīlēm jābūt šūtām ar mašīnu. Gadījumos, kad tentā radies bojājums netālu no malas, to labo, bojātās daļas vietā piešujot ielāpu, vīli veido saskaņā ar šā panta 3. punkta noteikumiem un 1. attēlu šo noteikumu pielikumā. Tentus, kas izgatavoti no auduma ar plastmasas pārklājumu, var remontēt arī pēc šā panta 4. punktā aprakstītās metodes, taču šādā gadījumā plastmasas lenta tentam jāpiestiprina no abām pusēm, bet ielāps jāliek no iekšpuses.

6.   Tentu uz transportlīdzekļa nostiprina, stingri ievērojot šo noteikumu 1. panta a) un b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus. Var izmantot šādas sistēmas:

a)

tentu var nostiprināt, izmantojot i) pie transportlīdzekļa piestiprinātus metāla gredzenus, ii) tenta malās iestiprinātas cilpas un iii) stiprinājumus, kas iet cauri gredzeniem virs tenta un visā to garumā ir redzami no ārpuses. Tentam jāpārsedz transportlīdzekļa stingrās daļas vismaz par 250 mm, mērot no stiprinājuma gredzenu centra, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa uzbūves dēļ tā kravas nodalījumam pilnīgi nav iespējams piekļūt;

b)	gadījumos, ja kāda tenta mala ir jānostiprina pie transportlīdzekļa pastāvīgi, savienojumam jābūt nepārtrauktam, un tam jāizmanto ciets stiprinājums;

c)	gadījumos, kad tenta stiprināšanai tiek izmantots noslēgšanas mehānisms, tam, atrodoties noslēgtā pozīcijā, stingri jāpieguļ tentam kravas nodalījuma ārpusē, kā tas parādīts 6. attēlā šo noteikumu pielikumā.

7.   Tentu balsta ar attiecīgām konstrukcijām (skavām, bortiem, lokiem, ribām u.c.).

8.   Attālums starp gredzeniem un cilpu vietām nedrīkst būt lielāks par 200 mm. Attālums var būt arī lielāks, tomēr tas nedrīkst pārsniegt 300 mm starp metāla gredzeniem un starp cilpām un skavām, ja transportlīdzekļa un tenta uzbūves dēļ tā kravas nodalījumam pilnīgi nav iespējams piekļūt. Cilpām jābūt ar stiprinājumu.

9.   Izmanto šādus stiprinājumus:

a)	vismaz 3 mm diametra tērauda stieples troses vai

b)	vismaz 8 mm diametra kaņepāju vai sizala virves caurspīdīgas, nestaipīgas plastmasas apvalkā, vai

c)	troses, ko veido optisko šķiedru auklu vijumi spirālē satītā tērauda čaulā, kuru ietver caurspīdīgs nestaipīgas plastmasas apvalks, vai

d)	troses, ko veido auduma aukla, kam apkārt aptītas vismaz četras tērauda stieples, kas pilnībā pārklāj serdi, ar nosacījumu, ka troses (neskaitot caurspīdīgo apvalku, ja tāds ir) diametrs nav mazāks par 3 mm.

Trosēm saskaņā ar šī panta 9. punkta a) vai d) apakšpunktu drīkst būt caurspīdīgs nestaipīgas plastmasas apvalks.

Gadījumos, kad tents ir jāpiestiprina pie karkasa konstrukcijas sistēmā, kura citādi atbilst šī panta 6. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, tā nostiprināšanai var tikt izmantotas siksnas (sk. šī pielikuma 7. attēlu, kur attēlots šāda veida konstrukcijas piemērs). Siksnas materiālam, izmēriem un formai jāatbilst 11. punkta a) apakšpunkta iii) daļas prasībām.

10.   Visām virvēm un trosēm jābūt no viena gabala un ar cieta metāla uzgali katrā galā. Visos metāla uzgaļos jāvar ievērt pavedienu vai sloksni muitas plombas piestiprināšanai. Visu to virvju un trošu metāla uzgaļu stiprinājumā, kas ir saskaņā ar šī panta 9. punkta a), b) un d) apakšpunkta noteikumiem, ir jābūt dobai kniedei, caur kuru iet trose tā, lai varētu ievērt pavedienu vai sloksni muitas plombas piestiprināšanai. Virvēm vai trosēm jābūt redzamām no abām dobās kniedes pusēm tā, lai varētu pārliecināties, ka tās ir no viena gabala (sk. 5. attēlu šo noteikumu pielikumā).

11.   Tenta atverēs, ko izmanto preču iekraušanai un izkraušanai, tenta abām virsmām jābūt savienotām. Tās jānostiprina šādi:

a)

abām tenta malām jābūt pietiekamam pārlaidumam. Turklāt jānodrošina to noslēgšana: i) ar nolaižamu malu, kas piešūta vai piekausēta klāt saskaņā ar šā panta 3. vai 4. punktu, ii) ar metāla gredzeniem un cilpām, kas atbilst šā panta 8. punkta nosacījumiem, un iii) vismaz 20 mm platu un 3 mm biezu viengabala siksnu, kas izgatavota no piemērota nestaipīga materiāla un iet cauri gredzeniem, saturot kopā abas tenta malas un nolaižamo malu; siksna tenta iekšpusē jānostiprina un tai jāpiestiprina vai nu — cilpa, caur kuru iet šā panta 9. punktā minētā virve vai trose, vai — cilpa, ko var uzlikt uz šā panta 6. punktā minētajiem metāla gredzeniem un nostiprināt ar šā panta 9. punktā minētā virvēm vai trosēm. Pārlaidums nav vajadzīgs, ja ir speciāla ierīce, piemēram, deflektors, kas neļauj piekļūt kravas nodalījumam, neatstājot acīmredzamas pēdas. Pārlaidums nav vajadzīgs arī transportlīdzekļiem ar bīdāmu tentu.

b)

speciālai noslēgšanas sistēmai cieši jāsatur kopā tenta malas, ja kravas nodalījums ir noslēgts un tam uzliktas muitas plombas. Noslēgsistēmā jāparedz atvere, kurā iespējams ievērt šā panta 6. punktā minēto metāla gredzenu un nostiprināt ar šā panta 9. punktā minēto virvi vai trosi. Šāda sistēma ir parādīta 8. attēlā šo noteikumu pielikumā.

4. pants

Transportlīdzekļi ar bīdāmu tentu

1.	Attiecīgā gadījumā šo noteikumu 1., 2. un 3. pants attiecas arī uz transportlīdzekļiem ar bīdāmu tentu. Turklāt šiem transportlīdzekļiem jāatbilst šā panta noteikumiem.

2.

Visām kravas nodalījuma konstrukcijām (bīdāmajam tentam, grīdai, durvīm un citiem) jāatbilst vai nu 3. panta 6., 8., 9., un 11. punktā minētajiem nosacījumiem, vai nosacījumiem, kas turpmāk izklāstīti i) līdz vi) apakšpunktā: i) visām kravas nodalījuma konstrukcijām – bīdāmajam tentam, grīdai, durvīm un citiem, jābūt savienotiem tā, lai tās nevarētu atvērt vai aizvērt, neatstājot acīmredzamas pēdas; ii) tentam jāpārsedz transportlīdzekļa augšējās stingrās daļas vismaz par 1/4 no faktiskā attāluma starp nospriegojošajām siksnām. Tentam jāpārsedz vismaz 50 mm transportlīdzekļa apakšējās stingrās daļas. Horizontālais atvērums starp tentu un kravas nodalījuma stigrajām daļām, kad kravas nodalījums ir nodrošināts un tam ir uzliktas muitas plombas, nevienā vietā nepārsniedz 10 mm perpendikulāri transportlīdzekļa gareniskajai asij; iii) bīdāmā tenta vadības sistēma un citas kustīgās daļas jāsavieno tā, lai noslēgtās durvis, kurām ir uzliktas muitas plombas, nevarētu tikt atvērtas vai aizvērtas, neatstājot acīmredzamas pēdas. Bīdāmā tenta vadības sistēma un citas kustīgās daļas jāsavieno tā, lai nebūtu iespējas iekļūt kravas nodalījumā, neatstājot acīmredzamas pēdas. Sistēma ir attēlota šo noteikumu pielikuma 9. attēlā; iv) horizontālais attālums starp muitas izmantotajiem gredzeniem uz transportlīdzekļa stigrajām daļām nedrīkst būt lielāks par 200 mm. Attālums var būt arī lielāks, tomēr tas nedrīkst pārsniegt 300 mm starp vienas un otras puses gredzeniem, ja transportlīdzekļa un tenta uzbūves dēļ tā kravas nodalījumam pilnīgi nav iespējams piekļūt. Jebkurā gadījumā ir jāievēro ii) apakšpunktā minētie nosacījumi; v) attālums starp nospriegojošajām siksnām nedrīkst būt lielāks par 600 mm; vi) savienojumiem, kas izmantoti tenta piestiprināšanai pie transportlīdzekļa stingrajām daļām, jāatbilst nosacījumiem, kas minēti šo noteikumu 3. panta 9. punktā.

1. attēls

NO VAIRĀKIEM GABALIEM SAŠŪTS TENTS

2. attēls

NO VAIRĀKIEM GABALIEM SAŠŪTS TENTS

2.a) attēls

NO VAIRĀKIEM GABALIEM SAŠŪTS TENTS

3. attēls

TENTS, KAS IZGATAVOTS NO VAIRĀKIEM KOPĀ SAKAUSĒTIEM GABALIEM

4. attēls

TENTA REMONTS

5. attēls

UZGAĻA PARAUGS

6. attēls

TENTA NOSLĒGSISTĒMAS PARAUGS

7. attēls

PIEMĒRS TENTA STIPRINĀŠANAI PIE SPECIĀLA KARKASA

8. attēls

NOSLĒGSISTĒMA ATVERAMAJAI DAĻAI, KAS PAREDZĒTA KRAVAS IEKRAUŠANAI UN IZKRAUŠANAI

9. zīmējums

TĀDA TRANSPORTLĪDZEKĻA UZBŪVES PIEMĒRS, KURAM IR BĪDĀMAIS TENTS

3. PIELIKUMS

PROCEDŪRA, LAI APSTIPRINĀTU AUTOTRANSPORTA LĪDZEKĻU ATBILSTĪBU TEHNISKAJIEM NOSACĪJUMIEM, KAS IZKLĀSTĪTI 2. PIELIKUMA NOTEIKUMOS

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Autotransporta līdzekļu atbilstību var apstiprināt ar vienu no šādām procedūrām:

a)	individuāli vai

b)	pēc uzbūves tipa (autotransportu līdzekļu sērijas).

2.   Apstiprinātajiem transportlīdzekļiem izsniedz apstiprinājuma sertifikātu, kas atbilst 4. pielikumā dotajam veidlapas paraugam. Šo sertifikātu iespiež izdevējas valsts valodā un franču vai angļu valodā. Ja iestāde, kas piešķir apstiprinājumu, uzskata, ka tas nepieciešams, apstiprinājuma sertifikātam pievieno šās iestādes apstiprinātus fotoattēlus vai shēmas. Tādos gadījumos šo dokumentu skaitu izdevēja iestāde ieraksta apstiprinājuma sertifikāta 6. punktā.

3.   Apstiprinājuma sertifikātu glabā autotransporta līdzeklī.

4.   Reizi divos gados autotransporta līdzekļi jāuzrāda kompetentajā iestādē apskatei vai sertifikāta pagarināšanai valstī, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts, bet nereģistrētos transportlīdzekļus uzrāda tajā valstī, kuras rezidents ir transportlīdzekļa īpašnieks vai lietotājs.

5.   Ja autotransporta līdzeklis vairs neatbilst tehniskajiem nosacījumiem, kas noteikti tā apstiprināšanai, pirms tā izmantošanas preču pārvadājumiem, izmantojot TIR karneti, transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis jāatjauno, lai tam varētu no jauna piešķirt apstiprinājumu, kad tas atkal atbilst minētajiem tehniskajiem nosacījumiem.

6.   Ja mainīti autotransporta līdzekļa būtiskie raksturlielumi, apstiprinājums uz transportlīdzekli vairs neattiecas, un pirms tā izmantošanas preču pārvadājumiem, izmantojot TIR karneti, kompetentajai iestādei transportlīdzeklis jāapstiprina atkārtoti.

7.   Kompetentās iestādes valstī, kurā transportlīdzeklis reģistrēts, vai gadījumos, kad transportlīdzeklis nav jāreģistrē, kompetentās iestādes valstī, kurā transportlīdzekļa īpašnieks vai lietotājs ir dibināts, attiecīgā gadījumā anulē vai atjauno apstiprinājuma sertifikātu, vai izdod jaunu apstiprinājuma sertifikātu apstākļos, kas noteikti šās konvencijas 14. pantā un šā pielikuma 4., 5. un 6. punktā.

INDIVIDUĀLĀS APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRA

8.   Īpašnieks, pārvadātājs vai tā pārstāvis iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei individuālā apstiprinājuma saņemšanai. Kompetentā iestāde pārbauda autotransporta līdzekli, kas uzrādīts saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem, kuri izklāstīti 1. līdz 7. punktā, un pārliecinās, vai transportlīdzeklis atbilst 2. pielikumā noteiktajiem tehniskajiem nosacījumiem, un pēc apstiprināšanas izsniedz sertifikātu, kas atbilst 4. pielikumā dotajam paraugam.

APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRA PĒC UZBŪVES TIPA (AUTOTRANSPORTA LĪDZEKĻU SĒRIJAS)

9.   Ja autotransporta līdzekļus ražo tipveida sērijās, ražotājs kompetentajai iestādei ražotājā valstī var iesniegt pieteikumu uzbūves tipa apstiprinājuma sertifikāta saņemšanai.

10.   Ražotājs pieteikumā norāda identifikācijas numurus vai burtus, ar kuriem tas apzīmē autotransporta līdzekļu tipu, uz ko attiecas tā apstiprinājuma pieteikums.

11.   Pieteikumam pievieno apstiprināmā autotransporta līdzekļa tipa rasējumus un sīku uzbūves specifikāciju.

12.   Ražotājs rakstiski uzņemas saistības par to, ka tas

a)	uzrādīs kompetentajai iestādei attiecīgā tipa transportlīdzekļus, kurus minētā iestāde var vēlēties pārbaudīt;

b)	atļaus kompetentajai iestādei jebkurā laikā pārbaudīt citas attiecīgā tipa vienības to sērijveida ražošanas laikā;

c)	paziņos kompetentajai iestādei par visām uzbūves vai specifikācijas izmaiņām, kaut arī nelielām, pirms šādu izmaiņu izdarīšanas;

d)	redzamā vietā marķēs autotransporta līdzekļus ar uzbūves tipa identifikācijas numuriem vai burtiem, kā arī tipveida sērijās ražoto transportlīdzekļu sērijas numuriem (ražotāja numuriem);

e)	veiks saražoto apstiprinātā tipa transportlīdzekļu uzskaiti.

13.   Kompetentā iestāde gadījumos, kad tas nepieciešams, paziņo, kādas izmaiņas ir jāizdara, lai attiecīgajam uzbūves tipam varētu piešķirt apstiprinājumu.

14.   Apstiprinājumu pēc uzbūves tipa piešķir tikai pēc tam, kad kompetentā iestāde, pārbaudot vienu vai vairākus attiecīgā tipa transportlīdzekļus, ir pārliecinājusies, ka transportlīdzekļa tips atbilst 2. pielikumā noteiktajiem tehniskajiem nosacījumiem.

15.   Kompetentā iestāde ražotājam rakstveidā paziņo savu lēmumu piešķirt apstiprinājumu pēc uzbūves tipa. Šis lēmums ir datēts, un tam piešķir numuru. Skaidri norāda kompetento iestādi, kas ir pieņēmusi lēmumu.

16.   Kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus pienācīgi parakstīta apstiprinājuma sertifikāta izsniegšanai par katru transportlīdzekli, kas uzbūvēts atbilstoši apstiprinātajam uzbūves tipam.

17.   Apstiprinājuma sertifikāta turētājs pirms transportlīdzekļa izmantošanas preču pārvadājumiem ar TIR karnetēm, apstiprinājuma sertifikātā, kā prasīts, ieraksta:

—	transportlīdzeklim piešķirto reģistrācijas numuru (1. punkts) vai

—	transportlīdzeklim, kas nav jāreģistrē, ziņas par tā nosaukumu un uzņēmuma adresi (8. punkts).

18.   Ja transportlīdzekli, kas apstiprināts pēc uzbūves tipa, izved uz valsti, kas ir šās konvencijas Līgumslēdzēja puse, ievešanas valstī nav jāveic papildu apstiprināšanas procedūra.

APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTA VIZĒŠANAS PROCEDŪRA

19.   Gadījumos, kad apstiprinātam transportlīdzeklim, ar kuru pārvadā preces, izmantojot TIR karneti, tiek konstatēti būtiski defekti, Līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes var vai nu aizliegt turpināt braucienu, izmantojot TIR karneti, vai arī, veicot vajadzīgos drošības pasākumus, atļaut savā teritorijā turpināt braucienu, izmantojot TIR karneti. Pirms transportlīdzekļa izmantošanas preču pārvadājumiem ar TIR karneti apstiprinātā transportlīdzekļa vajadzīgais tehniskais stāvoklis visos gadījumos iespējami drīz jāatjauno.

20.   Katrā šādā gadījumā muitas dienesti ieraksta attiecīgu vīzu transportlīdzekļa apstiprinājuma sertifikāta 10. punktā. Ja transportlīdzekļa stāvoklis atjaunots, lai tam varētu piešķirt apstiprinājumu, tas jāuzrāda Līgumslēdzēju pušu kompetentajām iestādēm, kas atkārtoti apstiprina sertifikātu, tā 11. punktā ierakstot vīzu, ar kuru anulē iepriekšējās piezīmes. Transportlīdzekli, kura apstiprinājuma sertifikāta 10. punktā ierakstīta vīza saskaņā ar šā punkta iepriekšējās daļas noteikumiem, nevar izmantot pārvadājumiem ar TIR karneti, kamēr tas nav atjaunots pieņemamā stāvoklī un iepriekš noteiktajā kārtībā nav anulēts 10. punktā ierakstītais vizējums.

21.   Visas sertifikātā ierakstītās vīzas kompetentās iestādes datē un apstiprina to autentiskumu.

22.   Ja transportlīdzeklim konstatē defektus, ko muitas dienesti atzīst par mazsvarīgiem un kuri nerada kontrabandas risku, var atļaut tā turpmāku izmantošanu preču pārvadājumiem ar TIR karnetēm. Apstiprinājuma sertifikāta turētājs jāinformē par konstatētajiem defektiem, un tam transportlīdzeklis piemērotā termiņā jāatjauno pieņemamā tehniskā stāvoklī.

4. PIELIKUMS

AUTOTRANSPORTA LĪDZEKĻA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTA PARAUGS

Autotransporta līdzekļa apstiprinājuma sertifikāta paraugs

Autotransporta līdzekļa apstiprinājuma sertifikāta paraugs (turpinājums)

Autotransporta līdzekļa apstiprinājuma sertifikāta paraugs (turpinājums)

5. PIELIKUMS

TIR PLĀKSNES

1.   Plākšņu izmērs ir 250 mm x 400 mm.

2.   Uzraksts “TIR” ir veidots no latīņu alfabēta lielajiem sākumburtiem, kuru augstums ir 200 mm, bet burtu līnijas platums ir vismaz 20 mm. Burti ir baltā krāsā uz zila fona.

6. PIELIKUMS

PASKAIDROJUMI

Ievads

i)	Saskaņā ar šās konvencijas 43. pantu paskaidrojumos interpretēti daži šās konvencijas un tās pielikumu noteikumi. Tajos aprakstīta arī noteikta ieteicamā prakse.

ii)	Paskaidrojumi negroza šās konvencijas vai tās pielikumu noteikumus, bet tikai precizē to saturu, nozīmi un lietojuma jomu.

iii)

Jo īpaši ņemot vērā šās konvencijas 12. pantu un tās 2. pielikumu, kas attiecas uz tehniskajiem nosacījumiem, ar kuriem saskaņā autotransporta līdzekļus apstiprina pārvadājumiem ar muitas plombu, paskaidrojumos vajadzības gadījumā norādīti uzbūves paņēmieni, kas jāakceptē Līgumslēdzējām pusēm kā atbilstoši šiem noteikumiem. Paskaidrojumos vajadzības gadījumā norādīti arī uzbūves paņēmieni, kas šiem noteikumiem neatbilst.

iv)	Paskaidrojumi dod iespējas piemērot konvencijas un tās pielikumu noteikumus, ņemot vērā tehnikas attīstību un ekonomiskās prasības.

KONVENCIJAS PAMATTEKSTS

1. pants

0.1. b)   Konvencijas 1. panta b) apakšpunkts norāda, ka, ja vienā vai vairākās valstīs ir vairākas nosūtītājas muitas iestādes un galamērķa muitas iestādes, vienā Līgumslēdzējā pusē var notikt vairākas TIR operācijas. Šādos apstākļos par TIR operāciju var uzskatīt TIR pārvadājuma posmu vienā valstī, ko veic starp divām muitas iestādēm, neatkarīgi no tā, vai tās ir nosūtītājas muitas iestādes, galamērķa muitas iestādes vai muitas iestādes ceļā.

0.1. f)   Konvencijas 1. panta f) apakšpunktā minētās maksas un nodevas ir visas summas, ko Līgumslēdzējas puses ir iekasējušas, ievedot vai izvedot, vai saistībā ar ievešanu un izvešanu, izņemot ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus. Šīs summas nepārsniedz aptuvenās sniegto pakalpojumu izmaksas un nav netieša vietējo produktu aizsardzība, kā arī nav ievedmuita vai izvedmuita fiskāliem mērķiem. Šādas maksas un nodevas cita starpā ietver samaksu par:

—	izcelsmes sertifikātiem, ja tie ir vajadzīgi tranzītam,

—	analīzēm, ko muitas laboratorijas ir veikušas kontroles nolūkos,

—	muitas pārbaudēm un citām muitošanas darbībām, kas veiktas ārpus parastā darba laika vai ārpus muitas iestādēm,

—	sanitārām, veterinārām vai fitopatoloģiskām pārbaudēm.

0.1. j)   “Nomontējama virsbūve” ir kravas nodalījums, kam nav vadības līdzekļu un ko ir paredzēts pārvadāt ar autotransporta līdzekli, kura šasija kopā ar apakšējo rāmi ir šim mērķim īpaši pielāgota. Ar šo terminu apzīmē arī pārvietojamus korpusus, ko izmanto kā speciālus kravas nodalījumus kombinētiem pārvadājuma veidiem, jo īpaši pārvadājumiem pa ceļu un dzelzceļu.

0.1. j) i)   “Daļēji noslēgts”, kā to attiecina uz 1. panta j) apakšpunkta i) daļā minēto aprīkojumu, attiecas uz aprīkojumu, kas parasti sastāv no grīdas un virsbūves konstrukcijas, ar kuru nodala kravas vietu, kura parasti ir tikpat liela kā slēgtā konteinerā. Virsbūves konstrukcija parasti sastāv no metāla daļām, kas veido konteinera rāmi. Šā veida konteineriem var arī būt viena vai vairākas sānu vai priekšējās sienas. Dažos gadījumos ir tikai jumts, kas ir piestiprināts grīdai ar balstiem. Šā veida konteinerus jo īpaši izmanto lielgabarīta preču (piemēram, vieglo automobiļu) pārvadāšanai.

2. pants

0.2–1.   Konvencijas 2. pantā ir noteikts, ka pārvadājums, izmantojot TIR karneti, var sākties un beigties vienā un tajā pašā valstī, ja daļu no brauciena veic ārvalsts teritorijā. Šādos gadījumos nekas neliedz izbraukšanas valsts muitas dienestiem prasīt ne tikai TIR karneti, bet arī valsts dokumentu, kas ir paredzēts, lai nodrošinātu preču atkalievešanu bez nodevām. Tomēr muitas dienestiem ir ieteicams neprasīt izmantot šādu dokumentu, bet tā vietā pieņemt attiecīgu vīzu TIR karnetē.

0.2–2.   Šā panta noteikumi ļauj preces pārvadāt, izmantojot TIR karneti, ja tikai daļu no brauciena veic ar autotransportu. Tajos nav noteikts, kura brauciena daļa jāveic ar autotransportu, un ir pietiekami, ja tas notiek kādā posmā starp TIR pārvadājuma sākumu un beigām. Tomēr neparedzētu komerciālu vai gadījuma rakstura apstākļu dēļ var notikt tā, ka nevienu brauciena daļu neveic ar autotransportu, neskatoties uz nosūtītāja nodomiem brauciena sākumā. Šajos izņēmuma gadījumos Līgumslēdzējas puses tomēr TIR karneti pieņem un galvotājas apvienības atbildība paliek spēkā.

0.5.   5. pants

Šis pants neliedz veikt preču izlases pārbaudes, bet uzsver, ka šo pārbaužu skaitam jābūt ierobežotam. Starptautiskā TIR karnetes procedūra patiesībā sniedz labāku aizsardzību nekā valsts procedūras. Pirmkārt, ziņām TIR karnetē par precēm jāatbilst ziņām, kas ir dotas muitas dokumentos, kuri var būt vajadzīgi izbraukšanas valstī. Turklāt tranzītvalstīm un galamērķa valstij aizsardzība ir nodrošināta ar pārbaudēm, kuras veic izbraucot un kuras ir apstiprinājuši muitas dienesti nosūtītājā muitas iestādē (sk. piezīmi par 19. pantu).

6. pants

0.6.2.   2. punkts

Saskaņā ar šā punkta noteikumiem valsts muitas dienesti var apstiprināt vairāk nekā vienu apvienību, un katra no tām var uzņemties atbildību par pārvadājumiem, izmantojot karnetes, ko tā vai tās atbilstošās apvienības ir izdevušas.

0.6.2 bis-1.   Starptautiskās organizācijas un tās dalībnieču apvienību savstarpējās attiecības definē rakstiskās vienošanās par starptautiskās garantiju sistēmas funkcionēšanu.

0.6.2 bis-2.   Saskaņā ar 6. panta 2. bis punktu piešķirto pilnvarojumu atspoguļo rakstiskā vienošanās starp UNECE un starptautisko organizāciju. Vienošanās nosaka, ka starptautiskā organizācija pilda attiecīgos konvencijas noteikumus, ievēro konvencijas Līgumslēdzēju pušu kompetenci un pilda Administratīvās komitejas lēmumus un TIR Kontroles komisijas prasības. Parakstot vienošanos, starptautiskā organizācija apstiprina, ka pieņem ar pilnvarojumu uzliktos pienākumus. Vienošanās attiecas arī uz starptautiskās organizācijas pienākumiem, kas izklāstīti 8. pielikuma 10. panta b) apakšpunktā, ja TIR karnešu centralizētu iespiešanu un izplatīšanu veic iepriekšminētā starptautiskā organizācija. Vienošanos pieņem Administratīvā komiteja.

8. pants

0.8.2.   2. punkts

Šā punkta noteikumus piemēro tādu pārkāpumu gadījumā, kas uzskaitīti 1. panta 8. punktā, ja katras Līgumslēdzējas puses tiesību akti paredz citus maksājumus – administratīvus sodus vai citas finanšu sankcijas —, ne vien ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus. Tomēr maksājuma summa nedrīkst pārsniegt ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu summu, kas būtu jāmaksā, ja preces būtu ievestas vai izvestas saskaņā ar atbilstošajiem muitas noteikumiem, summu paaugstinot ar eventuālajām kavējuma naudām.

0.8.3.   3. punkts

Muitas dienestiem ir ieteicams no galvotājas apvienības neprasīt lielāku summu kā USD 50 000 par TIR karneti. Tādos alkohola un tabakas pārvadājumu gadījumos, par kuriem dati ir tālāk uzskaitīti un kuros tiek pārsniegts tālāk norādītais daudzums, muitas dienestiem ir ieteicams no galvotājas apvienības neprasīt lielāku summu kā USD 200 000:

1)	nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 vai vairāk tilp.% (HS kods: 22.07.10);

2)	nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp.% stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni; alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas (HS kods: 22.08);

3)	cigāri, Manilas cigāri un cigarellas, kas satur tabaku (HS kods: 24.02.10);

4)	cigaretes, kas satur tabaku (HS kods: 24.02.20);

5)	smēķējamā tabaka, kas satur vai nesatur tabakas aizstājējus jebkurā samērā (HS kods: 24.03.10);

Ir ieteicams no galvotājas apvienības neprasīt lielāku summu kā USD 50 000, ja iepriekšminēto kategoriju alkohola un tabakas daudzums nepārsniedz šādus:

1)

300 litri

2)

500 litri

3)	40 000 gabali

4)	70 000 gabali

5)	100 kilogrami.

Iepriekšminēto kategoriju alkohola un tabakas preču precīzs daudzums litros, gabalos vai kilogramos ir jāieraksta TIR karnetes preču sarakstā.

0.8.5.   5. punkts

Ja jautājums par galvojumu rodas par precēm, kuras nav uzskaitītas TIR karnetes preču sarakstā, atbildīgajai administrācijai jāsniedz pierādījumi, kas paskaidrotu, ka šīs preces ir daļa no transportlīdzekļa kravas nodalījumā vai konteinerā pārvadātās, ar muitas plombām noslēgtās kravas.

0.8.6.   6. punkts

1.	Ja TIR karnetē nav pietiekami sīku ziņu, kas ļauj noteikt nodevas par precēm, attiecīgās puses var sniegt pierādījumu par to precīzu veidu.

2.	Ja pierādījumu nesniedz, nodokļus un maksājumus uzliek nevis saskaņā ar vienoto likmi, kas neattiecas uz preču veidu, bet saskaņā ar vislielāko likmi, kuru piemēro tāda veida precēm, kas ir norādītas TIR karnetē.

0.8.7.   7. punkts

Kompetentās iestādes, pieprasot maksājumu no personas vai personām, kas tieši atbildīgas, sagatavo vismaz paziņojumu par to, ka TIR operācija nav pabeigta, un/vai TIR karnetes maksājuma pieprasījumu.

0.10.   10. pants

TIR operācijas pabeigšanas sertifikātu uzskata par iegūtu nelikumīgi vai ar krāpšanu, ja TIR pārvadājums ir izdarīts kravas nodalījumos vai konteineros, kas ir pielāgoti negodīgiem nolūkiem, vai ja ir atklātas tādas nelikumīgas darbības kā viltotu vai neprecīzu dokumentu izmantošana, preču aizstāšana, muitas plombu viltošana u.c., vai ja sertifikāts ir iegūts ar citiem aizliegtiem līdzekļiem.

11. pants

0.11–1.   1. punkts

Vienlaikus ar paziņojumu galvotājai apvienībai muitas dienestiem iespējami īsā laikā jāziņo arī TIR karnetes turētājam, ka TIR operācija nav pabeigta. Abus ziņojumus var nodot vienlaikus.

0.11–2.   2. punkts

Pieņemot lēmumu par preču vai transportlīdzekļa izlaišanu, muitas dienestus nedrīkst ietekmēt tas, ka galvotāja apvienība ir atbildīga par nodokļiem, maksājumiem un soda naudu, kas jāmaksā karnetes turētājam, ja tiem ir citi likumā noteikti to interešu aizsardzības līdzekļi, par kurām tie ir atbildīgi.

0.11–3.   3. punkts

Ja galvotājai apvienībai saskaņā ar 11. pantā izklāstīto procedūru liek samaksāt 8. panta 1. un 2. punktā minētās summas, un tā to neizdara trīs mēnešu termiņā, kā noteikts konvencijā, kompetentās iestādes, prasot samaksāt attiecīgās summas, var atsaukties uz valsts noteikumiem, jo tādā gadījumā netiek pildīts galvojuma līgums, ko galvotāja apvienība ir noslēgusi saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

0.15.   15. pants

Var rasties zināmas grūtības tādēļ, ka daži transportlīdzekļi nav jāreģistrē, piemēram, dažās valstīs tās ir piekabes vai puspiekabes, gadījumos, kad muitas dokumenti pagaidu ievešanai nav vajadzīgi. Šādā gadījumā var ievērot 15. panta noteikumus, tādējādi muitas dienestiem nodrošinot pienācīgu aizsardzību, ziņas par šiem transportlīdzekļiem (marku un numurus) reģistrējot tās TIR karnetes kuponā Nr. 1 un Nr. 2, kuru izmanto attiecīgajās valstīs, un atbilstošajos pasakņos.

17. pants

0.17–1.   1. punkts

Noteikums par to, ka to preču sarakstā, uz ko TIR karnete attiecas, jābūt atsevišķi norādītam katra transportlīdzekļa, katra sakabinātā transportlīdzekļa vai katra konteinera saturam, ir paredzēts, lai vienkāršotu katra transportlīdzekļa vai konteinera satura muitas pārbaudi. Tādēļ šis noteikums nav jāinterpretē tik stingri, ka katru atšķirību starp transportlīdzekļa vai konteinera patieso saturu un sarakstā norādīto transportlīdzekļa vai konteinera saturu uzskata par konvencijas noteikumu pārkāpumu.

Ja pārvadātājs attiecīgajām iestādēm var pierādīt, ka, neskatoties uz šādu atšķirību, visas sarakstā norādītās preces saskan ar visu preču kopumu, kas iekrauts sakabinātajos transportlīdzekļos vai visos konteineros, uz kuriem attiecas TIR karnete, to parasti neuzskata par muitas prasību pārkāpumu.

0.17–2.   2. punkts

Mājsaimniecības pārvietošanas gadījumā var piemērot TIR karnetes izmantošanas noteikumu 10. punkta c) apakšpunktā izklāstīto procedūru un attiecīgo priekšmetu sarakstu samērīgi vienkāršot.

18. pants

0.18–1.   Lai TIR procedūra netiktu traucēta, ir svarīgi, lai valsts muitas dienesti nenorādītu izvešanas muitas iestādi kā pārvadājuma galamērķa muitas iestādi, kad pārvadājumu turpina kaimiņvalstī, ja šī valsts arī ir šās konvencijas Līgumslēdzēja puse, izņemot gadījumus, kad ir īpaši apstākļi, kas šo pieprasījumu pamato.

1.	Preces arī ir jāiekrauj tā, lai sūtījumu, kas pirmajā izkraušanas vietā jāizkrauj, varētu no transportlīdzekļa vai konteinera izņemt tā, lai nebūtu jāizkrauj citi preču sūtījumi, kuri jāizkrauj citās izkraušanas vietās.

2.	Ja pārvadājuma laikā notiek izkraušana vairāk nekā vienā vietā, pēc daļējas izkraušanas tas jāatzīmē TIR karnetē visu atlikušo sarakstu 12. ailē, un tajā pašā laikā atlikušajos kuponos un atbilstošajos pasakņos jāizdara vēl viens ieraksts par jaunajām piestiprinātajām plombām.

0.19.   19. pants

Prasība par to, ka nosūtītājai muitas iestādei jāpārbauda preču saraksta pareizība, nozīmē, ka vismaz jāpārbauda, vai ziņas preču sarakstā atbilst ziņām preču izvešanas dokumentos un pārvadājuma vai citos tirdzniecības dokumentos; nosūtītāja muitas iestāde var preces arī pārbaudīt. Pirms plombu piestiprināšanas nosūtītājai muitas iestādei arī jāpārbauda autotransporta līdzekļa vai konteinera stāvoklis un, ja tie ir ar tentu nosegti transportlīdzekļi vai konteineri, tentu un tentu stiprinājumu stāvoklis, jo šis aprīkojums nav iekļauts apstiprinājuma sertifikātā.

0.20.   20. pants

Nosakot termiņus preču pārvadāšanai to teritorijā, muitas dienestiem cita starpā jāņem vērā arī īpaši noteikumi, kas attiecas uz pārvadātājiem, jo īpaši noteikumi par autotransporta līdzekļa vadītāju darba laiku un obligātiem atpūtas periodiem. Šiem dienestiem ir ieteicams izmantot savas tiesības noteikt maršrutu tikai tad, kad tie uzskata, ka tas ir būtiski svarīgi.

21. pants

0.21–1.   Šā panta noteikumi neierobežo muitas dienestu tiesības pārbaudīt visas transportlīdzekļa daļas, ne tikai aizzīmogoto kravas nodalījumu.

0.21–2.   Ievešanas muitas iestāde var likt pārvadātājam atgriezties kaimiņvalsts izvešanas muitas iestādē, ja atklāj, ka šī iestāde muitošanu nav veikusi vai ka tā nav veikta pienācīgi. Šādos gadījumos ievešanas muitas iestāde TIR karnetē ieraksta piezīmi par attiecīgo izvešanas muitas iestādi.

0.21–3.   Ja pārbaudes laikā muitas dienesti ņem preču paraugus, tiem TIR karnetes preču sarakstā jāizdara piezīme, norādot pilnīgas ziņas par paņemtajām precēm.

0.28.   28. pants

TIR karneti var izmantot tikai tai funkcijai, kurai tā sākotnēji paredzēta, proti, tranzītam. TIR karneti nedrīkst izmantot, piemēram, preču uzglabāšanai muitas uzraudzībā galamērķī.

0.29.   29. pants

Autotransporta līdzekļiem un konteineriem, kuros pārvadā smagas vai lielgabarīta preces, apstiprinājuma sertifikāts nav vajadzīgs. Tomēr nosūtītājai muitas iestādei ir jāpārliecinās, ka ir ievēroti pārējie šajā pantā noteiktie nosacījumi attiecībā uz šāda veida pārvadājumiem. Citu Līgumslēdzēju pušu muitas iestādes nosūtītājas muitas iestādes lēmumu akceptē, izņemot gadījumu, kad tās uzskata, ka tas ir nepārprotami pretrunā 29. panta noteikumiem.

0.39.   39. pants

Ar jēdzienu “kļūdas aiz neuzmanības” saprot darbības, kuras, lai gan nav veiktas ar nodomu un zinot visus faktus, tomēr ir notikušas tāpēc, ka nav veikti samērīgi un vajadzīgi pasākumi, lai attiecīgajā gadījumā nodrošinātu faktu precizitāti.

0.45.   45. pants

Līgumslēdzējām pusēm ir ieteicams darbam ar TIR pārvadājumiem nodrošināt vislielāko iespējamo muitas iestāžu skaitu gan valsts iekšienē, gan pie robežas.

1. PIELIKUMS

1.10. c)   Noteikumi saistībā ar TIR karnetes izmantošanu

Preču sarakstam pievienotie kravas saraksti

TIR karnetes izmantošanas noteikumu 10.c) punkts nosaka, ka TIR karnetei kā pielikumu var sagatavot kravas sarakstu arī tad, ja ir pietiekami daudz vietas, lai preču sarakstā ierakstītu visas pārvadājamās preces. Tomēr šāds kravas saraksts tiek atļauts tikai tad, ja tas pēc formas ir skaidri un nepārprotami salasāms, tajā ir uzrādītas ziņas, kas prasītas preču sarakstā, un ir ievēroti citi 10.c) punkta nosacījumi.

2. PIELIKUMS

2. pants

2.2.1.a)   1. punkta a) apakšpunkts – Sastāvdaļu montāža

a)

Gadījumos, kad izmanto savienotājierīces (kniedes, skrūves, uzgriežņus, uzmavas u.c.), no ārpuses ievieto pietiekamu skaitu šādu ierīču, ko caur samontētajām daļām ievada iekšpusē, kur stingri nostiprina (piemēram, atkniedē, piemetina, iestiprina ar ieliktni vai pieskrūvē, bet galviņu atštancē vai aizmetina). Tomēr parastās kniedes (t.i., kniedes, kuru ielikšanai nepieciešams piekļūt no savienojamās konstrukcijas abām pusēm) var ielikt arī no iekšpuses. Neatkarīgi no iepriekš minētā kravas nodalījuma grīdu var piestiprināt ar pašvītņgriezes skrūvēm vai pašieurbes kniedēm, vai kniedēm, ko iešauj ar lādiņu, vai tapām, ko iešauj pneimatiski, tās ievietojot no iekšienes un izvadot taisnā leņķī cauri grīdai un zem tās esošajiem metāla šķēršiem, ievērojot nosacījumu, kurš neattiecas uz pašvītņgriezes skrūvēm, lai viens šo savienotājelementu gals būtu vienā līmenī ar šķērša ārpusi vai tam piemetināts.

b)

Kompetentās iestādes nosaka, kurām savienotājierīcēm un kādā daudzumā jāatbilst šo piezīmju a) apakšpunktā noteiktajām prasībām; tas jādara tāpēc, lai šādi samontētas sastāvdaļas nevarētu nomontēt un ievietot konstrukcijā atpakaļ, neatstājot redzamas šādu darbību pēdas. Attiecībā uz pārējo savienotājierīču izvēli un izvietojumu ierobežojumi nav noteikti.

c)

Savienotājierīces, ko var nomontēt un nomainīt no vienas puses, neatstājot redzamas pēdas (t.i., ierīces, kuru uzstādīšanai nav vajadzīgs piekļūt no savienojamo detaļu abām pusēm), saskaņā ar šā paskaidrojuma a) apakšpunktu izmantot nedrīkst. Kā šādu ierīču piemērus var minēt izplešanās kniedes, necaurejošas kniedes u.c.

d)

Iepriekš aprakstītie montāžas paņēmieni attiecas uz speciālajiem transportlīdzekļiem, piemēram, izotermiskajiem transportlīdzekļiem, transportlīdzekļiem ar saldētājiekārtām un autocisternām, tiktāl, ciktāl tie neatbilst šāda veida transportam noteiktajām tehniskajām prasībām, kurām tiem ir jāatbilst, ņemot vērā to izmantojumu. Gadījumos, kad tehnisku iemeslu dēļ detaļas nav iespējams nostiprināt iepriekš šo paskaidrojumu a) apakšpunktā noteiktajā veidā, tās var savienot ar paskaidrojumu c) apakšpunktā minētajām savienotājierīcēm, ievērojot nosacījumu, ka tās netiek izmantotas uz tādas sienas iekšējās virsmas, kurai nevar piekļūt no ārpuses.

2.2.1. b)   1. punkta b) apakšpunkts – Durvis un citas noslēgsistēmas

a)

ierīcēm, kurām var piestiprināt muitas plombu, jābūt: i) piemetinātām vai piestiprinātām ar vismaz divām tādām savienotājierīcēm, kas minētas paskaidrojumu 2.2.1.a punkta a) apakšpunktā, vai ii) to konstrukcijai jābūt tādai, lai pēc tam, kad kravas nodalījums ir noslēgts un aizzīmogots, ierīci nevarētu noņemt, neatstājot acīmredzamas pēdas. Tajās jābūt arī: iii) iestrādātiem caurumiem ar vismaz 11 mm diametru vai vismaz 11 mm garām un 3 mm platām spraugām, un iv) tām jānodrošina vienāda aizsardzība neatkarīgi no izmantotās plombas veida;

b)

sadureņģes, skavu eņģes, eņģu tapas un citas piekārto durvju detaļas jānostiprina, ievērojot šo paskaidrojumu a) apakšpunkta i) un ii) daļas prasības. Turklāt šo ierīču detaļām (piemēram, šarnīra stiprinājuma plāksnēm, tapām un šarnīrsavienojumiem), ja tām jāgarantē kravas nodalījuma muitas drošība, jābūt samontētām tā, lai tās nevarētu noņemt vai nomontēt tad, kad kravas nodalījums ir noslēgts un aizzīmogots, neatstājot acīmredzamas pēdas (1). Tomēr gadījumos, kad šādām ierīcēm nevar piekļūt no ārpuses, pieļaujams, ka tad, ja durvis vai tamlīdzīgas noslēgierīces ir aizvērtas un aizzīmogotas, tās nevar noņemt no eņģēm vai tamlīdzīgām ierīcēm, neatstājot acīmredzamas pēdas. Ja durvīm vai tamlīdzīgām noslēgierīcēm ir vairāk par divām eņģēm, saskaņā ar iepriekš a) apakšpunkta i) un ii) daļā noteiktajām prasībām nostiprinātām jābūt tikai tām divām eņģēm, kuras ir vistuvāk durvju ārpusei;

c)

ja transportlīdzekļiem ir kravas nodalījumi ar siltumizolāciju, izņēmuma gadījumos ierīci muitas plombu piestiprināšanai, eņģes un citas detaļas, kuras noņemot, ir iespējams iekļūt kravas nodalījumā vai piekļūt tukšumiem, kuros varētu noslēpt preces, var stiprināt pie šādu kravas nodalījumu durvīm ar: i) uzstādīšanas bultskrūvēm vai uzstādīšanas skrūvēm, kas ievietotas no ārpuses, bet citādi neatbilst paskaidrojumu iepriekšējā 2.2.1.a punkta a) apakšpunkta prasībām, ievērojot nosacījumu, ka — uzstādīšanas bultskrūvju vai uzstādīšanas skrūvju gali ir fiksēti plāksnē vai tai līdzīgā detaļā, kas nostiprināta aiz durvju konstrukcijas ārējā slāņa vai slāņiem, un — noteikts skaits uzstādīšanas bultskrūvju vai uzstādīšanas skrūvju galvu ir piemetinātas muitas plombas piestiprināšanas ierīcēm, gredzeniem u. c., tā, ka tās ir pilnīgi deformētas, un — uzstādīšanas bultskrūves vai uzstādīšanas skrūves nav noņemamas, neatstājot redzamas bojājuma pēdas (2); ii) stiprinājumu ierīces, kuras ievietotas no izolēto durvju iekšpuses, ar nosacījumu, ka — sistēmas nostiprinošais stienis un bloķējošais gredzens tiek savienoti, izmantojot pneimatisku vai hidraulisku rīku, kā arī aizmugurē ir piestiprināti pie plāksnes vai līdzīgas ierīces, kas iestrādāta starp durvju ārējo apšuvumu un izolācijas slāni, un — sistēmas nostiprinošā stieņa galva nav pieejama no kravas nodalījuma iekšpuses, un — pietiekams daudzums bloķējošo gredzenu un sistēmas nostiprinošo stieņu ir sametināti kopā, un šo sistēmu nav iespējams nomontēt konstrukcijā atpakaļ, neatstājot redzamas šādu darbību pēdas (3). Ar terminu “kravas nodalījums ar izolāciju” saprot saldēšanas un izotermiskos kravas nodalījumus;

d)

transportlīdzekļiem, kuru konstrukcijā ietilpst daudz tādu noslēgierīču kā krāni, ventiļi, lūku vāki, atloki u.c., jābūt būvētiem tā, lai iespējami samazinātu to aizzīmogošanai vajadzīgo muitas plombu skaitu. Šim nolūkam blakus esošajām noslēgierīcēm jābūt savienotām ar kopīgu ierīci aizzīmogošanai, pie kuras jāpiestiprina tikai viena muitas plomba, vai šim pašam nolūkam tās jānosedz ar kopīgu pārsegu;

e)	transportlīdzekļiem ar atveramu jumtu jābūt būvētiem tā, lai to aizzīmogošanai vajadzīgo muitas plombu skaits būtu minimāls.

f)	gadījumos, kad drošības apsvērumu dēļ nepieciešamas vairākas muitas plombas, to skaits jānorāda apstiprinājuma sertifikāta 5. punktā (1975. gada konvencijas 4. pielikums). Tādos gadījumos apstiprinājuma sertifikātam ir jāpievieno zīmējums, kas precīzi norāda muitas plombu uzstādīšanas vietas.

2.2.1. c)   1. punkta c) apakšpunkts 2.2.1c)-1. Ventilācijas atveres

a)	šo atveru lielākais izmērs nedrīkst pārsniegt 400 mm;

b)

atverēm, caur kurām tieši piekļūt kravas nodalījumam, jābūt aizšķērsotām i) ar metāla sietu vai caurumotām metāla plāksnēm (caurumu maksimālais izmērs abos gadījumos ir 3 mm) un aizsargātām ar metināta metāla režģi (režģa acs maksimālais izmērs ir 10 mm) vai ii) pietiekami biezu vienu caurumotu metāla plāksni (caurumu maksimālais izmērs ir 3 mm; plāksnes biezums vismaz 1 mm).

c)

uz atverēm, caur kurām nevar tieši piekļūt kravas nodalījumam (piemēram, tāpēc, ka ir uzstādīti ventilācijas cauruļu līkumi vai deflektora plākšņu sistēmas), jābūt uzstādītām tām aizsargierīcēm, kuras uzskaitītas b) apakšpunktā, taču to acs maksimālais izmērs attiecīgi ir 10 mm un 20 mm (metāla režģim);

d)	uz tentu atverēm principā jāprasa uzstādīt šā paskaidrojuma b) apakšpunktā minētās ierīces. Tomēr ir pieļaujams izmantot noslēgierīces no ārpuses piestiprinātu caurumotu metāla sietu un iekšpusē stiprinātu metāla vai cita materiāla režģu veidā;

e)

pieļaujams izmantot identiskas no nemetālu materiāliem izgatavotas ierīces, ja tām ir noteiktā izmēra caurumi un izmantojamais materiāls ir pietiekami izturīgs, lai caurumus nevarētu ievērojami paplašināt, neradot acīmredzamus bojājumus. Turklāt nedrīkst pieļaut, ka ir iespējams nomainīt ventilācijas ierīci tikai no vienas tenta puses;

f)	ventilācijas atveres var aprīkot ar aizsardzības ierīci. Pie tenta šī ierīce piestiprināma tā, lai atvere būtu pieejama muitas kontrolei. Šai aizsardzības ierīcei jābūt piestiprinātai pie tenta ne tālāk kā 5 cm no ventilācijas atveri nosedzošās plāksnes.

2.2.1. c)-2   Drenāžas atveres

a)	šo atveru lielākais izmērs nedrīkst pārsniegt 35 mm;

b)	atverēm, caur kurām ir tieša piekļuve kravas nodalījumam, jābūt aprīkotām ar ventilācijas atverēm paredzētām aizsargierīcēm, kas aprakstītas paskaidrojumu 2.2.1.c 1. punkta b) apakšpunktā;

c)	ja caur drenāžas atverēm nav tiešas piekļuves kravas nodalījumam, b) apakšpunktā minētās aizsargierīces var nelietot, ar nosacījumu, ka drenāžai ir droša deflektoru sistēma, kurai var ērti piekļūt no kravas nodalījuma iekšienes.

2.2.3.   3. punkts – Droši logi

Logi tiek uzskatīti par drošiem, ja nepastāv risks, ka tos var sasist, izmantojot transportlīdzekli tā parasto funkciju veikšanai normālos apstākļos. Logiem jābūt marķētiem, tā apliecinot to drošības raksturojumu.

3. pants

2.3.3.   3. punkts – No gabaliem izgatavoti tenti

a)	ievērojot 2. pielikuma 3. panta 2. punkta noteikumus, tenta daļas var būt no dažādiem materiāliem;

b)	pieļaujams jebkurš tāds atsevišķo gabalu novietojums, kas garantē tenta drošību, ja gabali savienoti, ievērojot 2. pielikuma 3. panta prasības.

6. punkta a) apakšpunkts

2.3.6. a)-1   Transportlīdzekļi ar slīdošiem gredzeniem

Saskaņā ar šo punktu var izmantot metāla gredzenus, kuri slīd pa metāla stieni, kas piestiprināts pie transportlīdzekļa (4), ja

a)	pie transportlīdzekļa piestiprināto stieņu attālums nav lielāks par 60 cm, un tie ir piestiprināti tādā veidā, lai tos nevarētu noņemt un aizstāt, neatstājot acīmredzamas šādu darbību pēdas;

b)	gredzeni izgatavoti no dubultas stīpas vai aprīkoti ar centrālo stieni un izgatavoti no viena gabala, neizmantojot metināšanu, un

c)	tentu uz transportlīdzekļa nostiprina, stingri ievērojot šās konvencijas 2. pielikuma 1. panta a) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus.

2.3.6. a)-2   Transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar turniketa aizbīdņiem

Saskaņā ar šo punktu ir pieļaujama tādu metāla turniketu aizbīdņu lietošana, kuriem katra ass metāliskā skavā ir piestiprināta transportlīdzeklim (5), ja

a)	katra skava ir piestiprināta tā, lai tās nevarētu noņemt un aizstāt, neatstājot acīmredzamas šādu darbību pēdas, un

b)	katras skavas atspere ir pilnībā noslēgta metāliskā zvana formas korpusā.

2.3.6. b)   6. punkta b) apakšpunkts – Pastāvīgi nostiprināti tenti

Ja viena vai vairākas tenta malas pastāvīgi piestiprinātas pie transportlīdzekļa korpusa, tentu fiksē ar vienu vai vairākām metāla vai cita piemērota materiāla stīpām, kas piestiprinātas transportlīdzekļa korpusam ar savienotājierīcēm, kuras atbilst 6. pielikuma 2.2.1.a punkta a) apakšpunkta paskaidrojumos noteiktajām prasībām.

2.3.8.   8. punkts – Attālums starp gredzeniem un cilpām

Ir pieļaujami vairāk nekā 200 mm, bet ne vairāk kā 300 mm lieli attālumi balsta abās pusēs, ja gredzeni sānu panelī ir atstatus, cilpas ir ovālas formas un to izmērs ir tik mazs, lai tās varētu tikai uzmaukt uz gredzeniem.

11. punkta a) apakšpunkts

2.3.11. a)-1   Tenta spriegošanas atloki

Daudzu transportlīdzekļu tentiem ārmalā visā garumā no transportlīdzekļa puses ir horizontāls atloks ar tajā izdurtām cilpām. Šādus atlokus, ko sauc par spriegošanas atlokiem, izmanto tenta nostiepšanai, izmantojot spriegošanas auklas vai tamlīdzīgas ierīces. Šādus atlokus izmanto, lai apslēptu tentos izveidotas horizontālas spraugas, caur kurām var neatļauti piekļūt precēm, ko pārvadā transportlīdzeklī. Tāpēc nav ieteicams atļaut izmantot šāda veida atlokus. To vietā var lietot šādas ierīces:

a)	līdzīgas konstrukcijas spriegošanas atlokus, kas nostiprināti tenta iekšpusē, vai

b)	atsevišķus mazus atlokus, kuri tenta ārpusē piestiprināti ar vienu cilpu un viens no otra ir tādā attālumā, kas nodrošina vajadzīgo tenta spriegojumu.

Dažos gadījumos var izmantot tentus bez spriegošanas atlokiem.

2.3.11. a)-2   Tenta siksnas

Par tentiem piemērotām uzskatāmas siksnas no šādiem materiāliem:

a)

ādas;

b)

nestaipīgiem tekstilmateriāliem, tostarp ar plastmasu pārklāta vai gumijota auduma, ja šādus materiālus pēc pārraušanas nevar sametināt vai izmantot no jauna, neatstājot acīmredzamas pēdas. Turklāt siksnu pārklāšanai izmantojamajiem pārklājuma materiāliem no plastmasas jābūt caurspīdīgiem un ar gludu virsmu.

2.3.11. a)-3   Šā pielikuma 3. attēlā parādītā ierīce 3  (6) atbilst 2. pielikuma 3. panta 11. punkta a) apakšpunkta pēdējā daļā noteiktajām prasībām. Tā atbilst arī prasībām, kas noteiktas 2. pielikuma 3. panta 6. punkta a) un b) apakšpunkta.

3. PIELIKUMS

3.0.17.   17. punkts – Apstiprināšanas procedūra

1.

Šajā 3. pielikumā noteikts, ka konvencijas līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes var izsniegt apstiprinājuma sertifikātu transportlīdzekļiem, kas būvēti to teritorijā, un ka šādiem transportlīdzekļiem nav jāizdara papildu apstiprināšanas procedūras valstīs, kurās tie reģistrēti, vai valstīs, kuru rezidenti ir transportlīdzekļu īpašnieki.

2.

Ar šiem noteikumiem netiek ierobežotas to Līgumslēdzēju pušu, kurās transportlīdzeklis reģistrēts vai kuru rezidents ir transportlīdzekļa īpašnieks, kompetento iestāžu tiesības prasīt uzrādīt apstiprinājuma sertifikātu, izdarot transportlīdzekļa ievešanu, vai to uzrādīt vēlāk saistībā ar transportlīdzekļa reģistrāciju vai kontroli, vai līdzīgām tiesību aktos noteiktajām prasībām.

3.0.20.   20. punkts – Apstiprinājuma sertifikāta vizēšanas procedūra

Gadījumos, kad jāatceļ vīza attiecībā uz defektiem pēc tam, kad transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis atbilstoši atjaunots, šim nolūkam paredzētajā 11. punktā pietiek ierakstīt “Defekti novērsti”, pēc tam kompetentās iestādes pārstāvis ieraksta savu vārdu, uzvārdu, parakstu un iespiež zīmogu.

8. PIELIKUMS

10. pants

8.10. b)   Konvencijas 6. panta 2.bis punkta paskaidrojumā minētā vienošanās attiecas arī uz šī panta b) apakšpunktā izklāstītajiem starptautiskās organizācijas pienākumiem, ja TIR karnešu centralizētu iespiešanu un sadali veic iepriekšminētā starptautiskā organizācija.

13. pants

8.13.1–1.   1. punkts – Finanšu nosacījumi

Līgumslēdzējas puses plāno divus gadus ilgam sākuma periodam TIR Kontroles komisijas un TIR Sekretariāta finansēšanu no parastā ANO budžeta. Nav izslēgta šo finanšu nosacījumu pagarināšanas iespēja, ja ANO budžetā vai arī ārpus tā rodas šādas finansēšanas iespējas.

8.13.1–2.   1. punkts – TIR Kontroles komisijas darbība

TIR Kontroles komisijas dalībnieku darbu finansē attiecīgās valsts valdība.

8.13.1–3.   1. punkts – Summa

Summu, kas minēta 1. punktā, pamato uz a) TIR Kontroles komisijas un TIR Sekretariāta budžetu un izdevumu plānu, ko apstiprinājusi Administratīvā komiteja, un b) prognozi par izsniedzamo TIR karnešu skaitu, ko konstatējusi starptautiskā organizācija.

8.13.2.   2. punkts

Pēc apspriešanās ar starptautisko organizāciju, kā minēts 6. pantā, 2. punktā minēto procedūru atspoguļo vienošanās starp UNECE, ko pilnvarojušas Līgumslēdzējas puses un kas rīkojas to vārdā, un starptautisko organizāciju, kā minēts 6. pantā. Vienošanos apstiprina Administratīvā komiteja.

9. PIELIKUMS

I daļa.

9.I.1 a)   1.a) punkts – Apvienība

9. pielikuma I daļas 1.a) punkta noteikumi attiecas uz organizācijām, kas ir iesaistītas preču starptautiskajā tirdzniecībā, tostarp uz tirdzniecības palātām.

II daļa

9.II.3.   3. punkts – Atļauju atbildīgās komitejas

Ieteicams izveidot nacionālās atļauju atbildīgās komitejas, kuru sastāvā ir arī kompetentās iestādes, nacionālās asociācijas un citas atbilstošas organizācijas.

1. attēls

EŅĢU UN MUITAS PLOMBU PIESTIPRINĀŠANAS IERĪČU PARAUGS UZ TĀDU TRANSPORTLĪDZEKĻU KRAVAS NODALĪJUMU DURVĪM, KURIEM IR SILTUMIZOLĀCIJA

1.a attēls

EŅĢES PARAUGS, KURĀM NAV NEPIECIEŠAMA ĪPAŠA NODROŠINĀŠANA AR TAPAS PALĪDZĪBU

Zīmējumā attēlotā eņģe atbilst paskaidrojuma 2.2.1. punkta b) apakšpunkta otrā teikuma prasībām. Plāksnes un aizbīdņa uzbūve vairs neprasa izmantot īpašu papildus aizsardzību ar tapas palīdzību, jo plāksnes spoileri aizmugurē paceļ aizbīdņa malas. Spoileri nepieļauj arī durvju atvēršanu pēc muitas plombas uzlikšanas savienojuma vietā, neatstājot redzamas šīs darbības pēdas pat tad, ja neaizsargātais stienis tiek noņemts.

2. attēls

TRANSPORTLĪDZEKĻI AR TENTU, KAM IR SLĪDOŠIE GREDZENI

2.a attēls

TURNIKETA AIZBĪDŅA PIEMĒRS (PARAUGS “D”)

3. attēls

PARAUGS TENTA NOSTIPRINĀŠANAI UZ TRANSPORTLĪDZEKĻA

Attēlā parādītā ierīce atbilst 2. pielikuma 3. panta 11. punkta a) apakšpunkta pēdējā daļā noteiktajām prasībām. Tā atbilst arī prasībām, kas noteiktas 2. pielikuma 3. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktā.

4. attēls

TENTA NOSLĒGŠANAS IERĪCE

Attēlā redzamā ierīce atbilst prasībām, kas noteiktas 2. pielikuma 3. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktā.

5. attēls

NO IEKŠPUSES IZMANTOJAMAS NOSLĒGŠANAS IERĪCES PARAUGS TĀDU TRANSPRTLĪDZEKĻU KRAVAS NODALĪJUMA DURVĪM, KURIEM IR SILTUMIZOLĀCIJA

---

(1)  Sk. pielikuma 1.a attēlu

(2)  Sk. pielikuma 1. attēlu

(3)  Sk. pielikuma 5. attēlu

(4)  Sk. pielikuma 2. attēlu

(5)  Sk. pielikuma 2.a attēlu

(6)  Skat. pielikuma 3. attēlu

7. PIELIKUMS

PIELIKUMS ATTIECĪBĀ UZ KONTEINERU APSTIPRINĀŠANU

I DAĻA

NOTEIKUMI PAR TEHNISKAJIEM NOSACĪJUMIEM, KAS PIEMĒROJAMI ATTIECĪBĀ UZ KONTEINERIEM, KURUS VAR IZMANTOT STARPTAUTISKIEM PĀRVADĀJUMIEM AR MUITAS PLOMBU

1. pants

Pamatprincipi

Preču starptautiskajiem pārvadājumiem ar muitas plombu var apstiprināt tikai tādus konteinerus, kuru uzbūve un aprīkojums ir tāds, lai

a)	preces no konteinera aizzīmogotās daļas nevarētu izņemt vai tajā ievietot, neatstājot acīmredzamas muitas plombas viltojuma vai bojājuma pēdas;

b)	tiem varētu vienkārši un efektīvi uzlikt muitas plombu;

c)	tajos nebūtu slepenu tukšumu, kur varētu paslēpt preces;

d)	visas vietas, kurās var novietot preces, būtu viegli pieejamas muitas pārbaudei.

2. pants

Konteineru uzbūve

1.   Lai atbilstu prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1. pantā,

a)

konteinera sastāvdaļām (sāni, grīda, durvis, jumts, statņi, karkasi, šķērši u.c.) jābūt samontētām, izmantojot speciālas detaļas, ko nevar noņemt vai nomainīt, neatstājot acīmredzamas pēdas, vai izmantojot tādas metodes, kuras neļauj mainīt konstrukciju, neatstājot acīmredzamas pēdas. Gadījumos, kad sāni, grīda, durvis un jumts izveidoti no vairākiem komponentiem, tiem jāatbilst tādām pašām prasībām un jābūt pietiekami izturīgiem;

b)

durvīm un visām pārējām noslēgsistēmām (ieskaitot aizvarus, lūku vākus, atlokus u.c.) jābūt aprīkotām ar ierīcēm muitas plombu piestiprināšanai. Šīm ierīcēm jābūt tādām, lai tās no konteinera ārpuses nevarētu noņemt vai nomainīt, neatstājot acīmredzamas pēdas, vai lai durvis nevarētu atvērt vai stiprinājumu noņemt, nesalaužot muitas plombas. Tām jābūt pienācīgi aizsargātām. Atļauts izmantot atveramus jumtus;

c)	ventilācijas atverēm un drenāžai jābūt aprīkotai ar ierīcēm, kas novērš iespējas iekļūt kravas nodalījumā. Šīm ierīcēm jābūt tādām, lai tās no ārpuses nevarētu noņemt vai nomainīt, neatstājot acīmredzamas pēdas.

2.   Neskarot šo noteikumu 1. panta c) apakšpunktu, pieļaujamas tukšas telpas tajās konteinera daļās, kurās praktisku apsvērumu dēļ jābūt tukšumiem (piemēram, dubultsienās). Lai minētos tukšumus nevarētu izmantot preču slēpšanai,

i)	gadījumos, kad apšuvums uz konteinera sienām ir visā to augstumā no griestiem līdz grīdai, vai citos gadījumos, kad esošā telpa starp apšuvumu un ārējo sienu ir pilnībā noslēgta, nav pieļaujama iespēja noņemt un nomainīt apšuvumu konteinera iekšpusē, neatstājot acīmredzamas pēdas, un

ii)	gadījumos, kad apšuvums uz konteinera sienām nav visā to augstumā no griestiem līdz grīdai, vai citos gadījumos, kad esošā telpa starp apšuvumu un ārējo sienu nav pilnībā noslēgta, minēto vietu skaitam jābūt minimālam, un tām jābūt viegli pieejamām muitas pārbaužu veikšanai.

3.   Saskaņā ar konvencijas 6. pielikuma 0.1. paskaidrojuma j) apakšpunktu tiek atļauta lodziņu ierīkošana nomontējamā virsbūvē tad, ja logi ir izgatavoti no pietiekami izturīga materiāla tā, ka tos no ārpuses nevar noņemt vai nomainīt, neatstājot acīmredzamas pēdas. Ir atļauts izmantot stikla logus, taču, ja netiek izmantots neplīstošais stikls, tam priekšā ir jābūt piestiprinātam metāla režģim, kuru no ārpuses nav iespējams nomontēt. Režģa acs izmērs nedrīkst būt lielāks par 10 mm. Tādiem konteineriem, kādi definēti konvencijas 1. panta j) apakšpunktā, lodziņu ierīkošana nav atļauta, izņemot tādām nomontējamām virsbūvēm, kādas definētas konvencijas 6. pielikuma paskaidrojumu 0.1. paskaidrojuma j) apakšpunktā.

3. pants

Salokāmi vai izjaucami konteineri

Uz salokāmiem vai izjaucamiem konteineriem attiecas šo noteikumu 1. un 2. pants; turklāt tiem jābūt aprīkotiem ar savienotājsistēmu, kas satur kopā konteinera daļas pēc tā samontēšanas. Savienotājsistēmas konstrukcijai jābūt tādai, lai pēc konteinera samontēšanas gadījumos, kad savienotājsistēma atrodas konteinera ārpusē, uz tās varētu piestiprināt muitas plombu.

4. pants

Konteineri ar tentu

1.   Attiecīgā gadījumā šo noteikumu 1., 2. un 3. pants attiecas uz konteineriem ar tentu. Turklāt konteineriem ar tentu jāatbilst šā panta noteikumiem.

2.   Tentam jābūt no izturīga brezenta, ar plastmasu pārklāta vai gumijota auduma, kas ir pietiekami izturīgs un nestaipīgs. Tam jābūt labā stāvoklī un pārklātam tā, lai pēc noslēgierīces nodrošināšanas nevarētu piekļūt kravai, neatstājot acīmredzamas pēdas.

3.   Ja tents sastāv no vairākiem gabaliem, to malām jābūt salocītām kopā un sašūtām ar divām vīlēm, kas ir vismaz 15 mm attālumā viena no otras. Šīm vīlēm jābūt izveidotām saskaņā ar 1. attēlu šo noteikumu pielikumā; tomēr gadījumos, kad kādas tenta daļas (piemēram, nolaižamās malas aizmugurē vai stūrus ar stiprinājumiem) šādā veidā sastiprināt nevar, pieļaujams kopā salocīt tikai to augšējo daļu un izveidot vīles, kā parādīts 2. attēlā šo noteikumu pielikumā. Vienai no vīlēm jābūt redzamai tikai no iekšpuses, un tās šūšanai izmantotā pavediena krāsai ievērojami jāatšķiras no tenta materiāla krāsas, kā arī no tā pavediena krāsas, ko izmanto otrai vīlei. Visām vīlēm jābūt šūtām ar mašīnu.

4.   Ja tents ir no auduma, kas pārklāts ar plastmasu, tā daļas var sakausēt kopā, kā parādīts 3. attēlā šo noteikumu pielikumā. Gabalu malām jābūt ar vismaz 15 mm pārlaidumu. Gabalus sakausē kopā visā pārlaiduma platumā. Tenta ārējai malai jābūt pārklātai ar vismaz 7 mm platu plastmasas lentu, kas tai piekausēta klāt tādā pašā veidā. Plastmasas lentai un tentam no abām pusēm jābūt vismaz 3 mm platai vīlei ar precīzi iespiestu vienveidīgu reljefu. Gabalus sakausē kopā tā, lai tos nevarētu atdalīt un savienot no jauna, neatstājot acīmredzamas pēdas.

5.   Tentu remontē, izmantojot metodi, kas parādīta 4. attēlā šo noteikumu pielikumā; malām jābūt ielocītām vienai otrā un sašūtām kopā ar divām redzamām vīlēm, kas ir vismaz 15 mm attālumā viena no otras; no iekšpuses redzamās vīles pavediena krāsai jāatšķiras no pavediena krāsas, kas izmantots no ārpuses redzamajai vīlei, un tai jāatšķiras arī no tenta krāsas; visām vīlēm jābūt šūtām ar mašīnu. Gadījumos, kad tentā radies bojājums netālu no malas, to labo, bojātās daļas vietā piešujot ielāpu, vīli veido saskaņā ar šā panta 3. punkta noteikumiem un 1. attēlu šo noteikumu pielikumā. Tentus, kas izgatavoti no auduma ar plastmasas pārklājumu, var remontēt arī pēc šā panta 4. punktā aprakstītās metodes, taču šādā gadījumā sakausēšana kopā jāveic no abām pusēm, bet ielāps jāliek no iekšpuses.

6.   Tentu uz konteinera nostiprina, stingri ievērojot šo noteikumu 1. panta a) un b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus. Var izmantot šādu veidu stiprinājumus:

a)

tentu var piestiprināt, izmantojot i) pie konteinera piestiprinātus metāla gredzenus, ii) tenta malās iestiprinātas cilpas vai iii) stiprinājumus, kas iet cauri gredzeniem virs tenta un visā to garumā ir redzami no ārpuses. Tentam jāpārsedz konteinera stingrās daļas vismaz par 250 mm, mērot no stiprinājuma gredzenu centra, izņemot gadījumus, kad konteinera uzbūves dēļ kravai pilnīgi nav iespējams piekļūt;

b)	gadījumos, ja kāda tenta mala ir jānostiprina pie konteinera pastāvīgi, savienojumam jābūt nepārtrauktam un tam jāizmanto ciets stiprinājums;

c)	gadījumos, kad tiek izmantota tenta noslēgšanas sistēma, tai, esot noslēgtā pozīcijā, jāsavieno tenta daļas no konteinera ārpuses (sk. 6. attēlu šo noteikumu pielikumā).

7.   Tentu notur atbilstošs karkass (statņi, sienas, rāmji, līstes).

8.   Attālums starp gredzeniem un cilpu vietām nedrīkst būt lielāks par 200 mm. Attālums var būt arī lielāks, tomēr tas nedrīkst pārsniegt 300 mm starp metāla gredzeniem un starp cilpām, ja transportlīdzekļa un tenta uzbūves dēļ tā kravas nodalījumam pilnīgi nav iespējams piekļūt. Cilpām jābūt ar stiprinājumu.

9.   Izmanto šādus stiprinājumus:

a)	vismaz 3 mm diametra tērauda stieples troses vai

b)	vismaz 8 mm diametra kaņepāju vai sizala virves caurspīdīgas, nestaipīgas plastmasas apvalkā, vai

c)	troses, ko veido optisko šķiedru auklu vijumi spirālē satītā tērauda čaulā, kuru ietver caurspīdīgs nestaipīgas plastmasas apvalks, vai

d)

troses, ko veido auduma aukla, kam apkārt aptītas vismaz četras tērauda stieples, kas pilnībā pārklāj serdi, ar nosacījumu, ka troses (neskaitot caurspīdīgo apvalku, ja tāds ir) diametrs nav mazāks par 3 mm. Trosēm saskaņā ar šī panta 9. punkta a) vai d) apakšpunktu drīkst būt caurspīdīgs nestaipīgas plastmasas apvalks. Gadījumos, kad tents ir jāpiestiprina pie karkasa konstrukcijas sistēmā, kura atbilst šī panta 6. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, tā nostiprināšanai var tikt izmantotas siksnas (sk. šī pielikuma 7. attēlu, kur attēlots šāda veida konstrukcijas piemērs). Siksnas materiālam, izmēriem un formai un jāatbilst 11. punkta a) apakšpunkta iii) daļas prasībām prasībām.

10.   Jebkāda veida virvēm un trosēm jābūt no viena gabala un ar cieta metāla uzgali katrā galā. Visos metāla uzgaļos jāvar ievērt pavedienu vai sloksni muitas plombas piestiprināšanai. Visu to virvju un trošu metāla uzgaļu stiprinājumā, kas ir saskaņā ar šī panta 9. punkta a), b) un d) apakšpunkta noteikumiem, ir jābūt dobai kniedei, caur kuru iet trose tā, lai varētu ievērt pavedienu vai sloksni muitas plombas piestiprināšanai. Virvēm vai trosēm jābūt redzamām no abām dobās kniedes pusēm tā, lai varētu pārliecināties, ka tās ir no viena gabala (sk. 5. attēlu šo noteikumu pielikumā).

11.   Tenta atverēs, ko izmanto preču iekraušanai un izkraušanai, tenta abām virsmām jābūt savienotām. Tās jānostiprina šādi:

a)

abām tenta malām jābūt pietiekamam pārlaidumam. Turklāt jānodrošina to noslēgšana: i) ar nolaižamu malu, kas piešūta vai piekausēta klāt saskaņā ar šā panta 3. vai 4. punktu, ii) ar metāla gredzeniem un cilpām, kas atbilst šā panta 8. punkta nosacījumiem un iii) vismaz 20 mm platu un 3 mm biezu viengabala siksnu, kas izgatavota no piemērota nestaipīga materiāla un iet cauri gredzeniem, saturot kopā abas tenta malas un nolaižamo malu; siksna tenta iekšpusē jānostiprina un tai jāpiestiprina vai nu — cilpa, caur kuru iet šā panta 9. punktā minētā virve vai trose, — cilpa, ko var uzlikt uz šā panta 6. punktā minētajiem metāla gredzeniem un nostiprināt ar šā panta 9. punktā minētā virvēm vai trosēm. Pārlaidums nav vajadzīgs, ja ir speciāla ierīce, piemēram, deflektors, kas neļauj piekļūt kravas nodalījumam, neatstājot acīmredzamas pēdas.

b)

speciālai noslēgšanas sistēmai cieši jāsatur kopā tenta malas, ja kravas nodalījums ir noslēgts un tam uzliktas muitas plombas. Noslēgsistēmā jāparedz atvere, kurā iespējams ievērt šā panta 6. punktā minēto metāla gredzenu un piestiprināt ar šā panta 9. punktā minēto virvi vai trosi. Šāda sistēma ir parādīta 8. attēlā šo noteikumu pielikumā.

12.   Ar tentu nedrīkst būt nosegtas identifikācijas zīmes, kam jābūt uz konteinera, un šā pielikuma II daļā noteiktā apstiprinājuma plāksne.

5. pants

Konteineri ar bīdāmu tentu

1.	Attiecīgā gadījumā šo noteikumu 1., 2., 3. un 4. pants attiecas arī uz konteineriem ar bīdāmu tentu. Turklāt šiem transportlīdzekļiem jāatbilst šā panta noteikumiem.

2.

Konteinera bīdāmajam tentam, grīdai, durvīm un citām konstrukcijām jāatbilst 4. panta 6., 8., 9., un 11 punktā minētajiem nosacījumiem vai nosacījumiem turpmāk i) līdz vi) apakšpunktā: i) visām konteinera konstrukcijām – bīdāmajam tentam, grīdai, durvīm un citām – jābūt savienotām tā, lai tās nevarētu tikt atvērtas vai aizvērtas, neatstājot acīmredzamas pēdas; ii) tentam jāpārsedz konteinera augšējās stingrās daļas vismaz par 1/4 no attāluma starp nospriegojošajām siksnām. Tentam jāpārsedz arī vismaz 50 mm konteinera apakšējās stingrās daļas. Horizontālais atvērums starp tentu un konteinera stigrajām daļām, kad kravas nodalījums ir noslēgts un tam ir uzliktas muitas plombas, nevienā vietā nepārsniedz 10 mm perpendikulāri transportlīdzekļa gareniskajai asij; iii) bīdāmā tenta vadības sistēma un citas kustīgās daļas jāsavieno tā, lai noslēgtās durvis, kurām ir uzliktas muitas plombas, nevarētu tikt atvērtas vai aizvērtas, neatstājot acīmredzamas pēdas. Bīdāmā tenta vadības sistēma un citas kustīgās daļas jāsavieno tā, lai nebūtu iespējas iekļūt kravas nodalījumā, neatstājot acīmredzamas pēdas. Sistēma ir parādīta šo noteikumu pielikuma 9. attēlā; iv) attālums pa horizontāli starp muitas izmantotajiem gredzeniem uz konteinera stigrajām daļām nedrīkst būt lielāks par 200 mm. Attālums var būt arī lielāks, tomēr tas nedrīkst pārsniegt 300 mm starp vienas un otras puses gredzeniem, ja konteinera un tenta uzbūves dēļ tā kravas nodalījumam pilnīgi nav iespējams piekļūt. Jebkurā gadījumā ir jāievēro ii) apakšpunktā minētie nosacījumi; v) attālums starp nospriegojošajām siksnām nedrīkst būt lielāks par 600 mm; vi) savienojumiem, kas izmantoti tenta piestiprināšanai pie konteinera stingrajām daļām, jāatbilst nosacījumiem, kas minēti šo noteikumu 4. panta 9. punktā.

1. attēls

TENTI, KAS IZGATAVOTI NO VAIRĀKIEM GABALIEM

2. attēls

TENTI, KAS IZGATAVOTI NO VAIRĀKIEM GABALIEM

3. attēls

TENTS, KAS IZGATAVOTS NO VAIRĀKIEM GABALIEM

4. attēls

TENTA REMONTS

5. attēls

UZGAĻA PARAUGS

6. attēls

TENTA NOSLĒGSISTĒMAS PARAUGS

7. attēls

PIEMĒRS TENTA STIPRINĀŠANAI PIE SPECIĀLIEM KARKASIEM

8. attēls

NOSLĒGSISTĒMA ATVERAMAJAI DAĻAI, KAS PAREDZĒTA KRAVAS IEKRAUŠANAI UN IZKRAUŠANAI

9. attēls

TĀDA TRANSPORTLĪDZEĻA UZBŪVES PIEMĒRS, KURAM IR BĪDĀMAIS TENTS

OTRĀ DAĻA

PROCEDŪRAS, LAI APSTIPRINĀTU KONTEINERU ATBILSTĪBU I DAĻĀ NOTEIKTAJIEM TEHNISKAJIEM NOSACĪJUMIEM

Vispārīgi noteikumi

1.   Konteinerus preču pārvadājumiem ar muitas plombu var apstiprināt:

a)	to ražošanas posmā – pēc uzbūves tipa (procedūra apstiprināšanai ražošanas posmā) vai

b)	posmā pēc ražošanas – atsevišķus konteinerus vai noteiktu skaitu viena tipa konteineru (procedūra apstiprināšanai pēc ražošanas posma).

Abām apstiprināšanas procedūrām kopēji noteikumi

2.   Kompetentā iestāde, kas atbildīga par apstiprinājuma piešķiršanu, pēc apstiprinājuma piešķiršanas pieteikuma iesniedzējam izsniedz apstiprinājuma sertifikātu, kas derīgs neierobežotam skaitam apstiprināta tipa konteineru vai noteiktam skaitam konteineru.

3.   Apstiprinājuma saņēmējs apstiprinājumu saņēmušajam konteineram vai konteineriem pirms to izmantošanas preču pārvadājumiem ar muitas plombu piestiprina apstiprinājuma plāksni.

4.   Apstiprinājuma plāksni pastāvīgi piestiprina redzamā vietā blakus citām oficiāliem nolūkiem izsniegtām apstiprinājuma plāksnēm.

5.   Apstiprinājuma plāksne, kas atbilst 1. papildinājumā dotajam I paraugam, ir izgatavota no metāla, un tās izmēri ir vismaz 20 × 10 cm. Uz plāksnītes iespiestas, izkaltas vai citādi pastāvīgā un skaidri salasāmā veidā vismaz angļu vai franču valodā norādītas šādas ziņas:

a)	vārdi “Apstiprināts pārvadājumiem ar muitas plombu”;

b)

apstiprinājumu piešķīrušās valsts nosaukums vai atšķirības zīme, ar ko apzīmē valsti, kurā mehāniskais transportlīdzeklis reģistrēts starptautiskajiem pārvadājumiem, apstiprinājuma sertifikāta numurs (cipariem, burtiem u.c.) un izdošanas gads (piemēram, “NL/26/73” nozīmē, ka apstiprinājuma sertifikāts Nr. 26 izsniegts Nīderlandē 1973. gadā);

c)	sērijas numurs, ko konteineram piešķīris ražotājs (ražotāja numurs);

d)	ja konteineram piešķirts apstiprinājums pēc tipa, konteinera tipa identifikācija cipariem vai burtiem.

6.   Ja konteiners vairs neatbilst tehniskajiem nosacījumiem, kas noteikti tā apstiprināšanai, pirms izmantošanas preču pārvadājumiem ar muitas plombu tā tehniskais stāvoklis jāatjauno, lai tam varētu no jauna piešķirt apstiprinājumu pēc tam, kad tas atkal atbilst minētajiem tehniskajiem nosacījumiem.

7.   Ja mainīti konteinera būtiskie raksturlielumi, apstiprinājums uz konteineru vairs neattiecas, un pirms izmantošanas preču pārvadājumiem ar muitas plombu kompetentajai iestādei konteiners jāapstiprina atkārtoti.

Īpaši noteikumi par apstiprināšanu ražošanas posmā pēc uzbūves tipa

8.   Ja konteinerus ražo tipveida sērijās, ražotājs kompetentajai iestādei ražotājā valstī var iesniegt pieteikumu apstiprinājuma saņemšanai pēc uzbūves tipa.

9.   Ražotājs pieteikumā norāda identifikācijas numurus vai burtus, ar kuriem tas apzīmē konteineru tipu, uz ko attiecas apstiprinājuma pieteikums.

10.   Pieteikumam pievieno apstiprināmā konteinera tipa rasējumus un sīku uzbūves specifikāciju.

11.   Ražotājs rakstiski uzņemas saistības par to, ka tas

a)	uzrādīs kompetentajai iestādei attiecīgā tipa konteinerus, kurus kompetentā iestāde var vēlēties pārbaudīt;

b)	atļaus kompetentajai iestādei jebkurā laikā pārbaudīt citus attiecīgā tipa konteinerus to sērijveida ražošanas laikā;

c)	paziņos kompetentajai iestādei par visām uzbūves vai specifikācijas izmaiņām, kaut arī nelielām, pirms šādu izmaiņu izdarīšanas;

d)	redzamā vietā papildus marķējumam, kam jābūt uz apstiprinājuma plāksnes, marķēs konteinerus ar uzbūves tipa identifikācijas numuriem vai burtiem, kā arī tipveida sērijās ražoto konteineru sērijas numuriem (ražotāja numuriem);

e)	veiks saražoto apstiprinātā tipa konteineru uzskaiti.

12.   Kompetentā iestāde gadījumos, kad tas nepieciešams, paziņo, kādas izmaiņas ir jāizdara, lai attiecīgajam konstrukcijas tipam varētu piešķirt apstiprinājumu.

13.   Apstiprinājumu pēc uzbūves tipa piešķir tikai pēc tam, kad kompetentā iestāde, pārbaudot vienu vai vairākus attiecīgā tipa konteinerus, ir pārliecinājusies, ka tā tips atbilst I daļā paredzētajiem tehniskajiem nosacījumiem.

14.   Gadījumos, kad apstiprina konteinera tipu, pretendentam izsniedz vienu apstiprinājuma sertifikātu, kas atbilst šīs daļas 2. papildinājumā dotajam II paraugam un kas ir derīgs visiem konteineriem, kuri ražoti saskaņā ar apstiprinātā tipa specifikācijām. Šāds sertifikāts ražotājam dod tiesības visiem attiecīgā tipa sērijas konteineriem piestiprināt apstiprinājuma plāksni atbilstoši šīs daļas 5. punktā noteiktajai formai.

Īpaši noteikumi par apstiprināšanu pēc ražošanas posma

15.   Ja apstiprinājuma saņemšanai nav iesniegts pieteikums ražošanas posmā, īpašnieks, pārvadātājs vai tā pārstāvis var iesniegt pieteikumu apstiprinājuma saņemšanai tai kompetentajai iestādei, kurai tas var uzrādīt pārbaudēm konteineru vai konteinerus, par kuriem vēlas saņemt apstiprinājumu.

16.   Pieteikumā, ko apstiprinājuma saņemšanai iesniedz saskaņā ar šīs daļas 15. punktu, norāda sērijas numuru (ražotāja numuru), kuru katram konteineram piestiprina ražotājs.

17.   Pēc tam, kad kompetentā iestāde, pārbaudot tik daudz konteineru, cik tā uzskata par vajadzīgu, ir pārliecinājusies, ka konteiners vai konteineri atbilst I daļā noteiktajiem tehniskajiem nosacījumiem, tā izsniedz apstiprinājuma sertifikātu atbilstoši šīs daļas 3. pielikumā dotajam III paraugam, un tas ir derīgs tikai apstiprinātajam skaitam konteineru. Šāds sertifikāts, kurā norāda sērijas numuru vai numurus, ko ražotājs piešķīris attiecīgajiem konteineriem, pieteikuma iesniedzējam dod tiesības šādi apstiprinātajiem konteineriem piestiprināt šīs daļas 5. punktā noteikto apstiprinājuma plāksni.

III DAĻA

PASKAIDROJUMI

Paskaidrojumi 2. pielikumam, kas doti šās konvencijas 6. pielikumā, pēc analoģijas attiecas uz konteineriem, kas saskaņā šo konvenciju ir apstiprināti pārvadājumiem ar muitas plombu.

7.I.4.6a) pirmā daļa, 4. panta 6. punkta a) apakšpunkts

Paraugs tādai tentu nostiprināšanas sistēmai uz konteineru stūriem, kas ir pieņemama no muitas prasību viedokļa, parādīts 7. pielikuma trešajai daļai pievienotajā attēlā.

7.II.5d) otrā daļa – 5. punkta d) apakšpunkts

Ja divi ar tentu pārvilkti konteineri, kas apstiprināti pārvadājumiem ar muitas plombu, ir savienoti kopā tā, ka tie veido vienu konteineru, kurš apvilkts ar vienu tentu un atbilst nosacījumiem par pārvadājumiem ar muitas plombu, apvienojumam nav vajadzīgs ne atsevišķs apstiprinājuma sertifikāts, ne atsevišķa apstiprinājuma plāksne.

IERĪCE TENTU NOSTIPRINĀŠANAI UZ KONTEINERU STŪRIEM

8. PIELIKUMS

ADMINISTRATīVĀS KOMITEJAS UN TIR KONTROLES KOMISIJAS SASTĀVS, FUNKCIJAS UN REGLAMENTS

ADMINISTRATīVĀS KOMITEJAS SASTĀVS, FUNKCIJAS UN REGLAMENTS

1. pants

i)	Administratīvās komitejas biedri ir Līgumslēdzējas puses.

ii)	Ar Komitejas lēmumu to valstu kompetentās iestādes, kuras uzskaitītas konvencijas 52. panta 1. punktā un kuras nav Līgumslēdzējas puses, kā arī starptautisko organizāciju pārstāvji kā novērotāji var piedalīties sesijās, ja tiek skatīti tās interesējoši jautājumi.

1.bis pants

1.   Saskaņā ar konvencijas 59. panta 1. un 2. punktu visus priekšlikumus par grozījumiem izskata Komiteja.

2.   Komiteja uzrauga konvencijas nosacījumu ievērošanu, kā arī izskata pasākumus, kurus saskaņā ar konvenciju veic Līgumslēdzējas puses, asociācijas un starptautiskās organizācijas, kā arī šo pasākumu atbilstību konvencijai.

3.   Ar TIR Kontroles komisijas starpniecību Komiteja pārbauda konvencijas ievērošanu gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, kā arī sniedz savu atbalstu.

2. pants

Komitejas sekretariāta funkcijas veic ANO ģenerālsekretārs.

3. pants

Katru gadu savā pirmajā sesijā Komiteja ievēl prezidentu un viceprezidentu.

4. pants

ANO ģenerālsekretārs ar Eiropas Ekonomikas komisijas atbalstu Komiteju sasauc katru gadu vai arī tad, ja vismaz piecu Līgumslēdzēju pušu valstu kompetentās iestādes to prasa.

5. pants

Priekšlikumi tiek nodoti balsošanai. Katrai sesijā pārstāvētajai valstij, kas ir Līgumslēdzēja puse, balsošanā ir viena balss. Tie priekšlikumi, kas nav konvencijas grozījumi, Komitejā tiek pieņemti ar klātesošo un balsojošo locekļu balsu vairākumu. Konvencijas grozījumi un lēmumi, kas noteikti konvencijas 59. un 60. pantā tiek pieņemti ar divu trešdaļu klātesošo un balsojošo locekļu balsu vairākumu.

6. pants

Lēmumu pieņemšanai nepieciešams kvorums – vismaz trešā daļa to valstu, kuras ir Līgumslēdzējas puses.

7. pants

Pirms sesijas slēgšanas Komiteja pieņem ziņojumu.

8. pants

Ja šajā pielikumā nav atrodami atbilstīgi nosacījumi un ja Komiteja nav lēmusi citādāk, tiek piemērots Eiropas Ekonomikas komisijas reglaments.

TIR KONTROLES KOMISIJAS SASTĀVS, FUNKCIJAS UN REGLAMENTS

9. pants

1.   Saskaņā ar 58. ter pantu Administratīvā komiteja izveido TIR Kontroles komisiju. To veido deviņi locekļi, kas pārstāv atšķirīgas konvencijas Līgumslēdzējas puses. TIR konvencijas sekretārs piedalās Kontroles komisijas sesijās.

2.   Administratīvā komiteja ar klātesošo un balsojošo locekļu balsu vairākumu ievēl TIR Kontroles komisijas locekļus. Katra TIR Kontroles komisijas locekļa mandāts ir uz diviem gadiem. TIR Kontroles komisijas locekļi var tikt ievēlēti atkārtoti. TIR Kontroles komisijas mandātu jāapstiprina Administratīvajai komitejai.

10. pants

TIR Kontroles komisija:

a)	pārrauga konvencijas ievērošanu, tai skaitā arī garantiju sistēmas darbību. Tā veic arī tos pienākumus, kurus tai uzticējusi Administratīvā komiteja;

b)	pārrauga centralizētu TIR karnešu iespiešanu un piegādāšanu asociācijām. Šo funkciju saskaņā ar 6. pantu var veikt kāda apstiprināta starptautiska organizācija;

c)	koordinē un veicina informācijas, tai skaitā arī konfidenciālas informācijas, apriti kompetentu iestāžu un Līgumslēdzēju pušu starpā;

d)	koordinē un veicina informācijas apriti Līgumslēdzēju pušu kompetento iestāžu, asociāciju un starptautisko organizāciju starpā;

e)	ņemot vērā 57. panta nosacījumus, palīdz izšķirt strīdus, kas radušies Līgumslēdzēju pušu, asociāciju, apdrošināšanas kompāniju un starptautisko organizāciju starpā;

f)	atbalsta muitas iestāžu un citu TIR režīmā iesaistīto pušu personāla apmācību;

g)	centralizēti reģistrē informāciju, ko starptautiskās organizācijas izplata Līgumslēdzējām pusēm, kā noteikts 6. pantā, par noteikumiem un noteiktajām procedūrām, kas jāievēro asociācijām, izsniedzot TIR karnetes, atbilstoši 9. pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām;

h)	pārrauga TIR karnešu cenas.

11. pants

1.   Pēc Administratīvās komitejas vai vismaz triju Kontroles komisijas locekļu pieprasījuma TIR konvencijas sekretārs sasauc Kontroles komisijas sesiju.

2.   Kontroles komisija lēmumus cenšas pieņemt vienbalsīgi. Ja lēmumu vienbalsīgi pieņemt neizdodas, tad tas tiek nodots balsošanai un pieņemts ar klātesošo un balsojošo locekļu balsu vairākumu. Nepieciešams vismaz piecu locekļu kvorums, lai lēmums varētu tikt pieņemts. TIR konvencijas sekretārs balsošanā nepiedalās.

3.   Kontroles komisija ievēl prezidentu un piemēro visus citus reglamenta nosacījumus.

4.   Vismaz vienu reizi gadā vai arī pēc Administratīvās komitejas pieprasījuma Kontroles komisija sagatavo ziņojumu par savu darbu un kontiem. Kontroles komisiju Administratīvajā komitejā pārstāv prezidents.

5.   Kontroles komisija izskata informāciju un jautājumus, kurus tā saņem no Administratīvās komitejas, Līgumslēdzējām pusēm, TIR konvencijas sekretāra, nacionālajām asociācijām un konvencijas 6. pantā minētajām starptautiskajām organizācijām. Ja prezidents nav pieņēmis citu lēmumu, šīs starptautiskās organizācijas kā novērotāji var piedalīties TIR Kontroles komisijas sesijās. Ja vajadzīgs, pēc prezidenta uzaicinājuma sesijās kā novērotājs var piedalīties jebkura cita organizācija.

12. pants

TIR konvencijas sekretārs ir arī ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Sekretariāta loceklis. Viņš Kontroles komisijas mandāta ietvaros izpilda TIR Kontroles komisijas lēmumus. Administratīvā komiteja nosaka, cik liels TIR Sekretariāts asistēs TIR konvencijas sekretāra darbā.

13. pants

1.   Kamēr nav rasts neviens cits finansējuma avots, TIR Kontroles komisijas un TIR Sekretariāta darbība tiek finansēta no ieturētajiem maksājumiem par katru 6. pantā minētās starptautiskās organizācijas izsniegto TIR karneti. Administratīvā komiteja apstiprina šī maksājuma apjomu.

2.   Administratīvā komiteja apstiprina TIR Kontroles komisijas un TIR Sekretariāta darbības finansēšanas īstenošanas procedūru.

9. PIELIKUMS

TIR REŽĪMA PIEEJAMĪBA

I DAĻA

ATĻAUJA ASOCIĀCIJĀM IZSNIEGT TIR KARNETES

Minimālās normas un nosacījumi

1.

Lai Līgumslēdzējas puses dotu atļauju TIR karnešu izsniegšanai un garantijas saņemšanai saskaņā ar konvencijas 6. pantu, asociācijai ir jāatbilst šādām minimālajām normām un nosacījumiem: a) asociācijai jāuzrāda pierādījumi, ka tā jau vismaz gadu darbojas kā atzīta asociācija, pārstāvot transporta nozares intereses; b) asociācijai jāuzrāda pierādījumi par stabilu finansiālo situāciju un organizatoriskajām iespējām, kas tai ļauj veikt no konvencijas nosacījumiem izrietošos pienākumus; c) asociācijas personālam jābūt ar atbilstošām zināšanām, kas nepieciešamas, lai attiecīgi ievērotu konvencijā noteikto kārtību; d) asociācijai jāsniedz pierādījumi, ka tā nav veikusi muitas vai nodokļu tiesību aktu nopietnus un atkārtotus pārkāpumus; e) jānoslēdz rakstiska vienošanās vai jāuzrāda jebkāds cits juridisks instruments starp asociāciju un tās Līgumslēdzējas puses kompetentajām iestādēm, kuras teritorijā tā atrodas. TIR Kontroles komisijā ir jāiesniedz šīs rakstiskās vienošanās vai cita atbilstoša juridiskā instrumenta apstiprināta kopija, kā arī nepieciešamības gadījumā apstiprināts tā tulkojums angļu, franču vai krievu valodā. Par jebkādām šīs rakstiskās vienošanās vai cita atbilstoša juridiskā instrumenta grozījumiem nekavējoties ir jāinformē TIR Kontroles komisija; f) rakstiska vienošanās vai cits atbilstošais juridiskais instruments, kas noteikts e) apakšpunktā, asociācijai uzliek par pienākumu: i) ievērot konvencijas 8. pantā noteiktos pienākumus; ii) piekrist maksimālajam Līgumslēdzēju pušu noteiktajam maksājumam par TIR karneti, kas tiek pieprasīts no asociācijas saskaņā ar konvencijas 8. panta 3. punktu; iii) pastāvīgi pārbaudīt, vai personām, kas ir prasītāji, ir atļauta piekļuve TIR režīmam, kā arī, vai šīs personas ievēro minimālās normas un nosacījumus, kas uzskaitītas šī pielikuma II daļā; iv) sniegt savas garantijas par visām saistībām, kas rodas tās valsts teritorijā, kur asociācija dibināta, attiecībā uz pārvadājumiem ar TIR karneti, ko tā ir izsniegusi vai ko ir izsniegusi citas valsts asociācija, kas ir dalībniece tajā pašā starptautiskajā organizācijā, kuras dalībniece ir asociācija; v) ar apdrošināšanas kompānijas, apdrošināšanas grupas vai citas finanšu institūcijas starpniecību uzņemties atbildību attiecībā pret Līgumslēdzēju pušu kompetentajām iestādēm tās valsts teritorijā, kur asociācija dibināta. Apdrošināšanas vai finansiālas garantijas līgumam(-iem) pilnībā jāsedz viss atbildības kopums par visām TIR operācijām, kuras veiktas ar TIR karnetēm, ko izsniegusi pati asociācija vai ko izsniegušas citu valstu asociācijas, kas ir dalībnieces tajā pašā starptautiskajā organizācijā, kuras dalībniece ir asociācija. Termiņš, kādā tiek paziņots par apdrošināšanas vai finansiālas garantijas līguma(-u) pārtraukšanu, nav mazāks kā termiņš, kurā tiek paziņots par rakstiskās vienošanās vai cita juridiskā instrumenta, kas noteikti e) apakšpunktā, pārtraukšanu. Apdrošināšanas vai finansiālas garantijas līguma(-u) apstiprināta kopija, kā arī visi šo dokumentu turpmākie grozījumi, nepieciešamības gadījumā ar apstiprinātu šo dokumentu tulkojumu angļu, franču vai krievu valodā, ir nosūtāmi TIR Kontroles komisijai; vi) atļaut kompetentām iestādēm pārbaudīt dokumentus un kontus, kas tiek saistīti ar TIR režīma administrēšanu; vii) piekrist pasākumiem, kas tiek veikti, lai atrisinātu strīdus, kuri saistīti ar TIR karnetes neatbilstošu vai nelikumīgu izmantošanu; viii) piekrist, ka visi nopietni minimālo normu un nosacījumu pārkāpumi vai to atkārtota pieļaušana var būt par iemeslu, lai tiktu atcelta atļauja TIR karnešu izsniegšanai; ix) stingri ievērot tās Līgumslēdzējas puses kompetento iestāžu lēmumus, kuras teritorijā tā dibināta, jautājumā par personu izslēgšanu saskaņā ar konvencijas 38. pantu un šī pielikuma otro daļu; x) apņemties stingri piemērot visus Administratīvās komitejas un TIR Kontroles komisijas pieņemtos lēmumus tiktāl, ciktāl tos ir pieņēmušas tās Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, kuras teritorijā asociācija dibināta.

2.	Līgumslēdzējas puses atsauc TIR karnešu izsniegšanas atļauju asociācijām, kuras dibinātas tās teritorijā, ja pieļauti nopietni minimālo normu un nosacījumu pārkāpumi vai tie tiek pieļauti atkārtoti.

3.	Atļaujas izsniegšana asociācijām ar iepriekš minētajiem nosacījumiem neizslēdz atbildību vai saistības, ko asociācija ir uzņēmusies, pamatojoties uz konvenciju.

4.	Iepriekš uzskaitītās minimālās normas un nosacījumi neizslēdz papildu normas un nosacījumus, ko, iespējams, vēlas ieviest Līgumslēdzējas puses.

II DAĻA

ATĻAUJA FIZISKĀM UN JURIDISKĀM PERSONĀM IZMANTOT TIR KARNETES

Minimālās normas un nosacījumi

1.

Personām, kuras vēlas saņemt piekļuvi TIR režīmam, jāatbilst šādām minimālajām normām un nosacījumiem: a) pierādāma pieredze vai vismaz spēja veikt regulārus starptautiskus pārvadājumus (jābūt arī starptautiskai vadītāja apliecībai utt.); b) stabila finansiālā situācija; c) pierādāmas zināšanas TIR konvencijas piemērošanai; d) pierādījumi, ka tā nav veikusi muitas vai nodokļu tiesību aktu nopietnus un atkārtotus pārkāpumus; e) rakstiskas saistības ar asociāciju, saskaņā ar kurām persona: i) saskaņā ar konvenciju apņemas ievērot visas nosūtītājas un galamērķa muitas iestādes un muitas iestādes ceļā pieprasītās muitas formalitātes; ii) ja kompetentās iestādes to pieprasa, maksāt konvencijas 8. panta 1. un 2. punktā noteiktās summas saskaņā ar konvencijas 8. panta 7. punktu; iii) tiktāl, ciktāl to pieļauj valsts tiesību akti, atļaut asociācijām pārbaudīt informāciju, kas saistīta ar iepriekšminētajām minimālajām normām un nosacījumiem.

2.	Ja kompetentās iestādes nelemj citādi, tad gan Līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes, gan asociācijas tiesīgas ieviest jaunas papildu normas un nosacījumus, kas noteiktu lielākus ierobežojumus TIR režīma pieejamībai.

Procedūra

3.	Pamatojoties uz 1. un 2. punktā noteiktajām minimālajām normām un nosacījumiem, Līgumslēdzējas puses saskaņā ar valsts tiesību aktiem lemj par procedūru, kāda nepieciešama, lai gūtu piekļuvi TIR režīmam.

4.	Saskaņā ar pievienoto tipveida formulāru kompetentās iestādes vienas nedēļas laikā, skaitot no dienas, kad ir izsniegta vai atsaukta TIR karnetes lietošanas atļauja, iesniedz TIR Kontroles komisijā pieprasītos datus par katru personu.

5.

Asociācija katru gadu iesniedz pārskatītu sarakstu, kurā uz 31. decembri uzskaitītas visas personas, kam izsniegtas vai atsauktas atļaujas. Šis saraksts ir jāiesniedz kompetentajām iestādēm nedēļas laikā, skaitot no 31. decembra. Kompetentās iestādes vienu šā dokumenta kopiju iesniedz TIR Kontroles komisijā.

6.	Atļauja piekļuvei TIR režīmam pati par sevi nepiešķir tiesības asociācijās saņemt TIR karnetes.

7.	Atļauja personai lietot TIR karnetes saskaņa ar iepriekš minētajām normām un nosacījumiem neizslēdz šīs personas atbildību un saistības saskaņā ar konvenciju.

ATĻAUJAS TIPVEIDA FORMULĀRS

Valsts: …

Asociācijas nosaukums: …

Kompetentā iestāde: …

Aizpilda nacionālā asociācija un/vai kompetentā iestāde
Identifikācijas Nr.	Personas(-u) vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums	Uzņēmējdarbības veikšanas adrese	Kontaktinformācija: vieta, tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese	Uzņēmuma reģistrācijas numurs vai atļaujas Nr., utt (1).	Iepriekšējā atļaujas atsaukšana (2)	Atļaujas izsniegšanas datums (2)	Atļaujas atsaukšanas datums (2)	Zīmogs, paraksts
…
…
…

Par katru personu, par kuru apstiprinātā asociācija iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai, kompetentajai iestādei ir jāsaņem vismaz šāda informācija:

—	identifikācijas numurs, kas katrai personai ir individuāls un unikāls un kuru piešķir galvotāja asociācija (sadarbībā ar starptautisko organizāciju, kuras dalībniece tā ir) atbilstoši saskaņotam formātam. Identifikācijas numura formātu nosaka Administratīvā komiteja,

—	personas(-u) vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese(-es) (komercuzņēmumiem arī atbildīgā vadītāja vārds un uzvārds),

—	kontaktinformācija (fiziska persona, kurai atļauts iesniegt muitas iestādēm un asociācijām informāciju par TIR operāciju), norādot pilnīgu tālruņa un faksa numuru un e-pasta adresi,

—	uzņēmuma reģistrācijas numurs vai starptautisko pārvadājumu atļaujas Nr., vai cits numurs, ja tāds ir pieejams,

—	(nepieciešamības gadījumā) informācija par iepriekšējo atļaujas anulēšanu, kurā redzams datums, anulēšanas ilgums un apraksts.

---

(1)  ja tāds ir.

(2)  ja nepieciešams.

10. PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM JĀSNIEDZ PILNVAROTAJĀM APVIENĪBĀM (SASKAŅĀ AR 43.TER PANTU) UN STARPTAUTISKAJAI ORGANIZĀCIJAI (SASKAŅĀ AR 6.2.BIS PANTU)

Saskaņā ar šās konvencijas 6. panta 1. punktu un 9. pielikuma pirmās daļas 1. punkta f) apakšpunkta (iii) daļu pilnvarotajām apvienībām ir jāuzņemas saistības, ka tās pastāvīgi pārbaudīs, vai personas, kas saņēmušas atļauju piekļūt TIR režīmam, atbilst konvencijas 9. pielikuma II daļā noteiktajiem minimālajiem nosacījumiem un normām.

Starptautiskā organizācija tās dalībnieču apvienību vārdā un pildot pienākumus, kas tai kā starptautiskai organizācijai noteikti 6. panta 2.bis punktā, izveido TIR karnešu kontroles sistēmu to datu glabāšanai par TIR operāciju beigšanu galamērķa muitas iestādēs, kurus nosūta muitas dienesti un kas ir pieejami apvienībām un muitas pārvaldēm. Lai ļautu šīm apvienībām efektīvi pildīt savas saistības, Līgumslēdzējas puses sniedz informāciju kontroles sistēmai saskaņā ar šādu procedūru.

1.   Muitas dienesti, ja iespējams, ar centrālo vai reģionālo iestāžu starpniecību, izmantojot ātrāko iespējamo saziņas līdzekli (faksu, elektronisko pastu utt.), un ja iespējams, katru dienu standarta formātā nosūta starptautiskajai organizācijai vai valsts galvotājām apvienībām vismaz šādu informāciju par visām galamērķa muitas iestādēs, kā definēts konvencijas 1. panta l) apakšpunktā, uzrādītajām TIR karnetēm:

a)	TIR karnetes atsauces numurs;

b)	datums un ieraksta numurs muitas virsgrāmatā;

c)	galamērķa muitas iestādes nosaukums vai numurs;

d)	datums un atsauces numurs, kas norādīts TIR operācijas pabeigšanas sertifikātā (2. kupona 24.–28. aile) galamērķa muitas iestādē (ja atšķiras no b) apakšpunkta);

e)	atzīme par to, vai TIR operācija pabeigta daļēji vai pilnībā;

f)	atzīme par to, vai TIR operācijas pabeigšanas sertifikāts ir izsniegts ar vai bez galamērķa muitas iestādes iebildēm, neskarot Konvencijas 8. un 11. pantu;

g)	cita informācija vai dokumenti (nav obligāti);

h)	lappuses numurs.

2.   Valsts apvienība vai starptautiskā organizācija var adresēt muitas dienestiem papildinājumā ietverto parauga saskaņošanas veidlapu (MRF) šādos gadījumos:

a)	pretrunu gadījumā starp nosūtītajiem datiem un datiem TIR karnetes pasakņos; vai

b)	gadījumā, ja dati nav nosūtīti, bet izlietotā TIR karnete ir atdota valsts apvienībai.

Muitas dienesti atbild uz saskaņošanas pieprasījumiem, ja iespējams, nosūtot atpakaļ pienācīgi aizpildītu MRF veidlapu, cik vien iespējams drīz.

3.   Muitas dienesti un valsts galvotājas apvienības noslēdz vienošanos par iepriekš aprakstīto datu apmaiņu, ievērojot valsts tiesību aktus.

4.   Starptautiskā organizācija ļauj muitas dienestiem piekļūt pabeigto TIR karnešu datu bāzei un nederīgo TIR karnešu datu bāzei.