13.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/11


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 5. jūnijs)

par kopīgas drošības metodes pieņemšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 6. pantā minēto drošības mērķu sasniegšanas novērtēšanai

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 4246)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/460/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2008. gada 29. aprīlī Komisijai iesniegto ieteikumu par kopīgām drošības metodēm aprēķinu veikšanai, novērtēšanai un īstenošanai, kuras izmantojamas pirmā kopīgo drošības mērķu kopuma ietvaros,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, lai nodrošinātu augsta drošības līmeņa uzturēšanu, pakāpeniski jāievieš kopīgie drošības mērķi un kopīgās drošības metodes un gadījumos, kad tas ir nepieciešams un pieņemamā veidā sasniedzams, šie kopīgie drošības mērķi un kopīgās drošības metodes jāuzlabo.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 1. punktu Eiropas Komisijai jāpieņem kopīgās drošības metodes. Tajās cita starpā saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punktu jāparedz tas, kā tiek novērtēts drošības līmenis un kopīgo drošības mērķu sasniegšana.

(3)

Lai nodrošinātu, ka nevienā dalībvalstī nepazeminās pašreizējā dzelzceļa sistēmas drošība, jāievieš pirmais kopīgo drošības mērķu kopums. Tam jāpamatojas uz esošo mērķu un dalībvalstu dzelzceļa sistēmu pašreizējās drošības izpēti.

(4)

Turklāt, lai saglabātu esošo dzelzceļa sistēmas drošību, ir jāsaskaņo visu nacionālo dzelzceļa sistēmu drošības līmeņi pieļaujamā riska kritēriju ziņā. Ir jāuzrauga drošības līmeņu ievērošana dažādās dalībvalstīs.

(5)

Lai noteiktu pirmo kopīgo drošības mērķu kopumu saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 7. panta 3. punktu, kvantitatīvi jānosaka dalībvalstu dzelzceļa sistēmu pašreizējā drošība, izmantojot nacionālās atsauces vērtības, kuras aprēķinātu un piemērotu Eiropas Dzelzceļa aģentūra (“Aģentūra”) un Komisija. Šīs nacionālās atsauces vērtības būtu jāaprēķina tikai 2009. gadā, lai izstrādātu pirmo kopīgo drošības mērķu kopumu, un 2011. gadā, lai izstrādātu otro kopīgo drošības mērķu kopumu.

(6)

Lai nodrošinātu nacionālo atsauces vērtību atbilstību un izvairītos no nevajadzīga sloga, šo lēmumu nevajadzētu attiecināt uz vieglā tipa sliežu sistēmām, funkcionāli atdalītiem tīkliem, privātpersonām piederošām dzelzceļa infrastruktūrām, kuras izmanto tikai to īpašnieks, dzelzceļu, kas ietilpst kultūras mantojumā, kā arī muzeju un tūristu dzelzceļu.

(7)

Tā kā nav pieejami saskaņoti un ticami dati par Direktīvas 2004/49/EK 7. panta 4. punktā minēto dzelzceļa sistēmas daļu drošību, noskaidrots, ka šobrīd kopīgo drošības mērķu kopumu, kas izteikts kā pieļaujamā riska kritēriji atsevišķām personu kategorijām un sabiedrībai kopumā, iespējams izstrādāt tikai attiecībā uz visu dzelzceļa sistēmu, bet ne attiecībā uz atsevišķām tās daļām.

(8)

Pēc nacionālo statistikas datu par negadījumiem un ar tiem saistītajām sekām pakāpeniskas saskaņošanas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulai (EK) Nr. 91/2003 par dzelzceļa transporta statistiku (2) un Direktīvai 2004/49/EK, izstrādājot kopīgās drošības metodes, kas paredzētas dalībvalstu dzelzceļa sistēmu drošības uzraudzībai un pārbaudīšanai, jāņem vērā statistisko kļūdu varbūtība, kā arī tas, ka lēmumam par drošības ievērošanu dalībvalstī daļēji jāpamatojas uz vērtējumu.

(9)

Lai taisnīgi un pārredzami salīdzinātu dalībvalstu dzelzceļu drošību, dalībvalstīm jāveic savi novērtējumi, pamatojoties uz vienotu pieeju, ar kuras palīdzību tiek noteikti dzelzceļa sistēmas drošības mērķi un pierādīta šo mērķu sasniegšana.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 27. panta 1. punktu izveidotās Komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu tiek noteikta kopīga drošības metode, kura jāizmanto Eiropas Dzelzceļa aģentūrai (turpmāk “Aģentūra”), Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 1. punkta piemērošanas ietvaros veicot aprēķinus un novērtējumu attiecībā uz kopīgo drošības mērķu sasniegšanu.

2. pants

Darbības joma

Šis lēmums attiecas uz katras dalībvalsts dzelzceļa sistēmu kopumā. Tomēr tas neattiecas uz:

a)

metro, tramvajiem un citām vieglā tipa sliežu sistēmām;

b)

tīkliem, kuri ir funkcionāli nodalīti no pārējās dzelzceļa sistēmas un paredzēti tikai vietējo, pilsētu vai priekšpilsētu pasažieru apkalpošanai, kā arī dzelzceļa uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus tikai šajos tīklos;

c)

privātpersonām piederošu dzelzceļa infrastruktūru, kuru izmanto tikai infrastruktūras īpašnieks saviem kravu pārvadājumiem;

d)

tādiem kultūras mantojumā ietilpstošiem transportlīdzekļiem, kas kursē nacionālajos tīklos, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti valsts tiesību akti drošības jomā, kas paredz šādu transportlīdzekļu drošu kustību;

e)

tādiem kultūras mantojumā ietilpstošiem dzelzceļiem, kā arī muzeju un tūristu dzelzceļiem, kas darbojas savā tīklā un izmanto savas darbnīcas, transportlīdzekļus un personālu.

3. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro Direktīvas 2004/49/EK un Regulas (EK) Nr. 91/2003 definīcijas.

Papildus piemēro šādas definīcijas:

a)

“nacionālā atsauces vērtība” ir atsauces vērtība, kas attiecīgajai dalībvalstij norāda maksimāli pieļaujamo dzelzceļa riska kategorijas līmeni;

b)

“riska kategorija” ir viena no dzelzceļa riska kategorijām, kas specificēta Direktīvas 2004/49/EK 7. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā;

c)

“drošības pastiprināšanas plāns” ir grafiks tādu riska samazināšanas organizatorisko struktūru, pienākumu, procedūru, darbību, spēju un resursu izveidošanai, kas vajadzīgi, lai samazinātu risku vienai vai vairākām riska kategorijām;

d)

“nāves gadījumi un svērti smagi miesas bojājumi” ir mērvienība, kuru izmanto, novērtējot nopietnu negadījumu sekas, kas ietver gan nāves gadījumus, gan smagus miesas bojājumus, 1 smagu miesas bojājumu statistiski uzskatot par līdzvērtīgu 0,1 nāves gadījumam;

e)

“pārbrauktuves lietotāji” ir visas personas, kas dzelzceļa līniju šķērso pa pārbrauktuvi, izmantojot jebkāda veida transportu vai ejot kājām;

f)

“personāls” vai “darbinieki, tostarp darbuzņēmēju personāls” ir ikviena persona, kura ir nodarbināta dzelzceļa nozarē un kura negadījuma brīdī atrodas darbā, tostarp vilciena apkalpe un personas, kas apkalpo ritošo sastāvu un infrastruktūras iekārtas;

g)

“nepiederošas personas dzelzceļa teritorijā” ir jebkura persona, kas atrodas dzelzceļa teritorijā, kur uzturēšanās ir aizliegta, izņemot pārbrauktuves lietotājus;

h)

“citi (trešās personas)” ir visas personas, uz kurām neattiecas definīcijas “pasažieri”, “darbinieki, tostarp darbuzņēmēju personāls”, “pārbrauktuves lietotāji” vai “dzelzceļa teritorijai nepiederošas personas”;

i)

“risks sabiedrībai kopumā” ir kolektīvs risks visām Direktīvas 2004/49/EK 7. panta 4. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajām personu kategorijām;

j)

“pasažieru vilciena kilometrs” ir mērvienība, kas līdzvērtīga pasažieru vilciena kustībai viena kilometra garumā ar nosacījumu, ka tiek ņemts vērā tikai attālums ziņotājvalsts teritorijā;

k)

“sliežu ceļa kilometrs” ir kilometros izmērīts dalībvalstu dzelzceļa tīkla garums, ņemot vērā katru sliežu ceļu dzelzceļa līnijās ar vairākiem sliežu ceļiem.

4. pants

Nacionālo atsauces vērtību un kopīgo drošības mērķu aprēķināšanas un to sasniegšanas novērtēšanas metodika

1.   Aprēķinot nacionālās atsauces vērtības un kopīgos drošības mērķus un novērtējot to sasniegšanu, piemērojama pielikumā aprakstītā metodika.

2.   Aģentūra atbilstoši pielikuma 2.2. punktā izklāstītajai metodikai iesniedz Komisijai atbilstoši pielikuma 2.1. punktam aprēķinātās nacionālo atsauču vērtības un no tām atvasinātos kopīgo drošības mērķu priekšlikumus. Pēc nacionālo atsauces vērtību un kopīgo drošības mērķu akceptēšanas Komisijā Aģentūra atbilstoši pielikuma 3. nodaļai novērtē, vai dalībvalstis ir sasniegušas aprēķinātās nacionālās atsauces vērtības un kopīgos drošības mērķus.

3.   Kopīgo drošības mērķu plānoto izmaksu un ieguvumu novērtēšana, kas paredzēta Direktīvas 2004/49/EK 7. panta 3. punktā, attiecas tikai uz tām dalībvalstīm, kuru nacionālās atsauces vērtības jebkurā riska kategorijā ir atzītas par augstākām nekā tām atbilstošie kopīgie drošības mērķi.

5. pants

Īstenošanas pasākumi

Atbilstoši dažādajiem sasniegumu novērtēšanas galarezultātiem, kas minēti pielikuma 3.1.5. punktā, veicami šādi īstenošanas pasākumi:

a)

“drošības varbūtējas pasliktināšanās” gadījumā attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai ziņojumu, kurā paskaidroti iespējamie šādu rezultātu iemesli;

b)

“drošības iespējamas pasliktināšanās” gadījumā attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai ziņojumu, kurā paskaidroti iespējamie šādu rezultātu iemesli, un nepieciešamības gadījumā iesniedz drošības pastiprināšanas plānu.

Lai novērtētu jebkādu informāciju un pierādījumus, kurus dalībvalstis iesniegušas atbilstoši a) un b) apakšpunktā aprakstītajai procedūrai, Komisija drīkst lūgt Aģentūru sniegt tehniskus atzinumus.

6. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 5. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI


(1)  OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.

(2)  OV L 14, 21.1.2003., 1. lpp.


PIELIKUMS

1.   Statistikas avoti un mērvienības nacionālo atsauces vērtību un kopīgo drošības mērķu aprēķināšanai

1.1.   Statistikas avoti

1.1.1.

Nacionālās atsauces vērtības un kopīgos drošības mērķus aprēķina, pamatojoties uz tiem datiem par dzelzceļa negadījumiem un to izraisītajām sekām, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 91/2003 H pielikumu un Direktīvas 2004/49/EK 5. un 18. panta un I pielikuma noteikumiem.

1.1.2.

Nosakot pirmo kopīgo drošības mērķu kopumu, neatbilstības gadījumā starp abu 1.1.1. punktā minēto avotu datiem priekšroka tiek dota datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 91/2003 H pielikumu.

1.1.3.

Laikrindai, kuras dati tiek izmantoti, aprēķinot nacionālās atsauces vērtības un kopīgos drošības mērķus, jāaptver četri pēdējie ziņojuma gadi. Aģentūra ne vēlāk kā 2011. gada 31. janvārī iesniedz Komisijai priekšlikumu apstiprināt precizētas nacionālās atsauces vērtības un kopīgos drošības mērķus, kas aprēķināti, izmantojot sešu pēdējo ziņojuma gadu datus.

1.2.   Nacionālo atsauces vērtību mērvienības

1.2.1.

Nacionālās atsauces vērtības tiek izteiktas mērvienībās atbilstoši riska matemātiskajai definīcijai. Katrai riska kategorijai ņem vērā to negadījumu sekas, kuri ir “nāves gadījumu un svērtu smagu miesas bojājumu” negadījumi.

1.2.2.

Mērvienības, kas izmantojamas, lai kvantitatīvi noteiktu nacionālās atsauces vērtības katrai riska kategorijai, ir uzskaitītas 1. papildinājumā un izriet no 1.2.1. punktā un attiecīgos gadījumos 1.2.3. punktā minēto principu un definīciju piemērošanas. Nacionālo atsauces vērtību normalizēšanai mērvienības ietver 1. papildinājumā uzskaitītās aprēķinu bāzes.

1.2.3.

Riska kategorijām “pasažieri” un “pārbrauktuves lietotāji” tiek noteiktas divas dažādas nacionālās atsauces vērtības, kas izteiktas ar divu dažādu 1. papildinājumā minēto mērvienību palīdzību. Veicot sasnieguma novērtējumu saskaņā ar 3. nodaļu, par pietiekamu tiek uzskatīta atbilstība vismaz vienai no šīm nacionālajām atsauces vērtībām.

1.3.   Kopīgo drošības mērķu mērvienības

1.3.1.

Kopīgo drošības mērķu kvantitatīvai noteikšanai katrā no riska kategorijām tiek izmantotas tās pašas mērvienības, kas saskaņā ar 1.2. punktu tiek izmantotas, aprēķinot nacionālās atsauces vērtības.

2.   Metodika nacionālo atsauces vērtību un tām atbilstošo kopīgo drošības mērķu aprēķināšanai

2.1.   Metodika nacionālo atsauces vērtību aprēķināšanai

2.1.1.

Nacionālās atsauces vērtības katrai no dalībvalstīm un katrā no riska kategorijām tiek aprēķinātas, secīgi piemērojot šādu procedūru:

a)

vērtību aprēķināšana, izmantojot 1.1. punktā minētos datus, piemērojot šā punkta noteikumus, un izsakot rezultātus atbilstošajās 1. papildinājumā uzskaitītajās mērvienībās;

b)

a) apakšpunktā aprakstītās procedūras rezultātu analīze, lai pārbaudītu, vai attiecīgajos gados drošības jomā konstatējama nāves gadījumu un svērtu smagu miesas bojājumu nulles vērtību esība un atkārtošanās;

c)

ja tiek konstatētas ne vairāk kā divas b) apakšpunktā minētās nulles vērtības, aprēķins tiek veikts, pamatojoties uz a) apakšpunktā minēto vērtību vidējo svērto lielumu un atbilstoši 2.3. punktam, un iegūtā vērtība ir uzskatāma par nacionālo atsauces vērtību;

d)

ja tiek konstatētas vairāk nekā divas b) apakšpunktā minētās nulles vērtības, Aģentūra, konsultējoties ar attiecīgo dalībvalsti, nosaka saprātīgu nacionālo atsauces vērtību.

2.2.   Metodika nacionālajām atsauces vērtībām atbilstošu kopīgo drošības mērķu noteikšanai

2.2.1.

Pēc tam, kad atbilstoši 2.1. punktā noteiktajai procedūrai katrai dalībvalstij ir aprēķināta nacionālā atsauces vērtība, katrā no riska kategorijām atbilstošajam kopīgajam drošības mērķim tiek piešķirta vērtība, kas ir vienāda ar zemāko no šādām vērtībām:

a)

tās dalībvalsts nacionālā atsauces vērtība, kura ir visaugstākā;

b)

desmitreiz lielāka tā riska vidējā vērtība Eiropai, uz kuru konkrētā nacionālā atsauces vērtība attiecas.

2.2.2.

Vidējo vērtību Eiropai, kas minēta 2.2.1. punkta b) apakšpunktā, aprēķina, apkopojot attiecīgos datus par visām dalībvalstīm un izmantojot atbilstošās 1. papildinājumā uzskaitītās mērvienības, kā arī 2.3. punktā aprakstīto vidējo svērto vērtību.

2.3.   Procedūra vidējās svērtās vērtības noteikšanai, aprēķinot nacionālās atsauces vērtības

2.3.1.

Attiecībā uz katru dalībvalsti un katrā no riska kategorijām, kurām saskaņā ar 2.1.1. punkta c) apakšpunktu var piemērot vidējo svērto vērtību, nacionālā atsauces vērtībaY Y gadā (Y = 2009. gads un 2011. gads) tiek aprēķināta šādi:

a)

OBSi gada novērojumu (kur i ir konkrētais novērojuma gads) aprēķināšana, izsakot tos atbilstošajās 1. papildinājumā uzskaitītajās mērvienībās, par pamatu izmantojot 2.1.1. punkta a) apakšpunktā minētos datus par pēdējiem ziņojuma gadiem n [sākotnēji n = 4; sākot ar 2011. gadu n = 6];

b)

n gadu vidējā aritmētiskā (AV) aprēķināšana gada novērojumiem OBSi ;

c)

ABSDIFFi starpības starp katru OBSi gada novērojumu un AV absolūtās vērtības aprēķināšana. Ja ABSDIFFi < 0,01 * AV, ABSDIFFi piešķir nemainīgu vērtību, kas vienāda ar 0,01 * AV;

d)

ietekmes (Wi ) aprēķināšana attiecībā uz katru i gadu, izmantojot ABSDIFFi apgriezto vērtību;

e)

nacionālās atsauces vērtības Y aprēķināšana, izsakot to kā vidējo svērto vērtību, šādi:

Formula;

kur i ir naturāls skaitlis un

ja Y = 2009: x = Y – 5; N = Y – 2

ja Y = 2011: x = Y – 7; N = Y – 2

3.   Nacionālo atsauces vērtību un kopīgo drošības mērķu sasniegšanas novērtēšanas pamatmodelis

3.1.   Metodika nacionālo atsauces vērtību un kopīgo drošības mērķu sasniegšanas novērtēšanai

3.1.1.

Nacionālo atsauces vērtību un kopīgo drošības mērķu sasniegšanas novērtēšana tiek veikta atbilstoši šādiem principiem:

a)

attiecībā uz katru dalībvalsti un katru no riska kategorijām, kuras attiecīgā nacionālā atsauces vērtība ir vienāda ar vai zemāka nekā atbilstošais kopīgais drošības mērķis, nacionālās atsauces vērtības sasniegšana automātiski nozīmēs arī kopīgā drošības mērķa sasniegšanu. Nacionālās atsauces vērtības sasniegšanas novērtējumu veic atbilstoši 3.2. punktā paredzētajai procedūrai, un tiek uzskatīts, ka nacionālā atsauces vērtība atspoguļo maksimāli pieļaujamo riska līmeni, uz kuru konkrētā nacionālā atsauces vērtība attiecas, neierobežojot 3.2.3. punkta noteikumus par pielaides diapazonu;

b)

attiecībā uz katru dalībvalsti un katru no riska kategorijām, kuras attiecīgā nacionālā atsauces vērtība ir augstāka nekā atbilstošais kopīgais drošības mērķis, kopīgais drošības mērķis atspoguļo maksimāli pieļaujamo riska līmeni, uz kuru konkrētais kopīgais drošības mērķis attiecas. Kopīgās drošības mērķa sasniegšanas novērtēšanu atbilstoši Direktīvas 2004/49/EK 7. panta 3. punktam veic saskaņā ar prasībām, kas izriet no ietekmes novērtējuma un attiecīgā gadījumā – no kopīgā drošības mērķa pakāpeniskas īstenošanas grafika.

3.1.2.

Nacionālo atsauces vērtību un kopīgo drošības mērķu sasniegšanas novērtēšanu attiecībā uz katru dalībvalsti un katru riska kategoriju katru gadu veic Aģentūra, ņemot vērā iepriekšējos četrus ziņojuma gadus.

3.1.3.

Ne vēlāk kā katra gada 31. martā Aģentūra iesniedz Komisijai ziņojumu par nacionālo atsauces vērtību un kopīgo drošības mērķu sasniegšanas novērtēšanas kopējiem rezultātiem.

3.1.4.

Ņemot vērā 1.1.3. punkta noteikumus, sākot ar 2012. gadu, nacionālo atsauces vērtību un kopīgo drošības mērķu sasniegšanas novērtēšanu Aģentūra veic reizi gadā, ņemot vērā iepriekšējos piecus ziņojuma gadus.

3.1.5.

3.1.1. punktā minētos sasniegšanas novērtēšanas rezultātus klasificē šādi:

a)

pieņemama drošība;

b)

drošības varbūtēja pasliktināšanās;

c)

drošības iespējama pasliktināšanās.

3.2.   3.1.1. punkta a) apakšpunktā minētās procedūras apraksts pa posmiem

3.2.1.

Nacionālo atsauces vērtību sasniegšanas novērtēšanas procedūra sastāv no četriem dažādiem posmiem, kas aprakstīti turpmākajos punktos. Procedūras vispārēja lēmumu pieņemšanas shēma, kurā pozitīvos un negatīvos lēmumus apzīmējošās bultiņas atbilst rezultātiem “ieskaitīts” vai “neieskaitīts” atsevišķās novērtēšanas procesa stadijās, ir pievienota 2. papildinājumā.

3.2.2.

Pirmā novērtēšanas posma ietvaros pārbauda, vai novērotā drošība atbilst nacionālajai atsauces vērtībai. Novēroto drošību mēra, izmantojot 1. papildinājumā uzskaitītās mērvienības, 1.1. punktā minētos datus un laikrindas, kas punktam ietver pēdējos novērojuma gadus, kā noteikts 3.1. punktā. Novēroto drošību izsaka kā:

a)

novēroto drošību pēdējā ziņojuma gadā;

b)

slīdošo vidējo svērto (MWA), kā specificēts 3.3. punktā.

Vērtības, kas iegūtas, piemērojot a) un b) apakšpunktu, tiek salīdzinātas ar nacionālo atsauces vērtību, un, ja viena no šīm vērtībām nepārsniedz nacionālo atsauces vērtību, uzskata, ka drošība ir pieņemama. Pretējā gadījumā procedūra turpinās ar otro novērtēšanas posmu.

3.2.3.

Otrā novērtēšanas posma ietveros drošību uzskata par pieņemamu tad, ja slīdošais vidējais svērtais nepārsniedz nacionālo atsauces vērtību plus pieļaujamo pielaidi 20 % apmērā. Ja šis nosacījums netiek izpildīts, Aģentūra lūdz par drošību atbildīgajai iestādei konkrētajā dalībvalstī sniegt informāciju par negadījumu ar visnopietnākajām sekām (nāves gadījumu un svērtu smagu miesas bojājumu izteiksmē) pēdējos novērojuma gados atbilstoši 3.1. punktam, izņemot tos gadus, par kuriem sniegtie dati izmantoti nacionālās atsauces vērtības noteikšanai.

Ja šis negadījums seku izteiksmē ir smagāks nekā smagākais negadījums, par kuru sniegtie dati izmantoti nacionālās atsauces vērtības noteikšanai, tas tiek svītrots no statistikas. Tādā gadījumā slīdošo vidējo svērto vērtību pārrēķina, lai pārbaudītu, vai tas ir iepriekšminētās normas robežās. Ja tas ir normas robežās, drošību uzskata par pieņemamu. Pretējā gadījumā procedūra turpinās ar trešo novērtēšanas posmu.

3.2.4.

Trešā novērtēšanas posma ietvaros pārbauda, vai tā ir pirmā reize pēdējos trīs gados, kad otrajā novērtēšanas posmā nav gūti pierādījumi par pieņemamu drošību. Ja tā ir, uzskata, ka trešā novērtēšanas posma rezultāts ir “ieskaitīts”. Neatkarīgi no trešā posma iznākuma procedūra turpinās ar ceturto posmu.

3.2.5.

Ceturtā novērtēšanas posma ietvaros pārbauda, vai nopietnu negadījumu skaits uz vienu vilciena kilometru salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir saglabājies stabils (vai samazinājies). Šādas pārbaudes kritērijs ir – vai nopietno negadījumu skaits uz vienu vilciena kilometru statistiski ir būtiski palielinājies. Novērtējumu veic, izmantojot Puasona augstāko pieļaujamo robežu un ar tās palīdzību nosakot pieņemamo mainīgumu, pamatojoties uz negadījumu skaitu dažādās dalībvalstīs.

Ja nopietno negadījumu skaits uz vienu vilciena kilometru nepārsniedz iepriekšminēto pieļaujamo robežu, uzskata, ka nav būtiska statistiska palielinājuma, un uzskata, ka šī novērtēšanas posma iznākums ir “ieskaitīts”.

Atkarībā no riska kategorijas, uz kuru attiecas dažādās nacionālās atsauces vērtības, par kuru sasniegšanu tiek veikts novērtējums, šī novērtēšanas posma vajadzībām tiek ņemti vērā šādi nopietnie negadījumi:

a)

riski pasažieriem: visi attiecīgie nopietnie negadījumi;

b)

riski personālam jeb darbiniekiem, tostarp darbuzņēmēju personālam: visi attiecīgie nopietnie negadījumi;

c)

riski pārbrauktuves lietotājiem: visi attiecīgie nopietnie negadījumi, kas ietverti kategorijā “negadījumi saistībā ar pārbrauktuvēm”;

d)

riski dzelzceļa teritorijai nepiederošām personām: visi attiecīgie nopietnie negadījumi, kas ietverti kategorijā “negadījumi ar cietušajiem, kurus izraisījis kustībā esošs ritošais sastāvs”;

e)

riski citiem: visi attiecīgie nopietnie negadījumi;

f)

riski sabiedrībai kopumā: visi nopietnie negadījumi.

3.3.   Slīdošā vidējā svērtā noteikšana, veicot ikgadējo nacionālo atsauces vērtību sasniegšanas novērtēšanu

3.3.1.

Attiecībā uz katru dalībvalsti un katru no riska kategorijām, kurai, katru Y gadu (sākot ar Y = 2010) veicot 3.2. punktā aprakstītos novērtēšanas soļus, tiek noteikts slīdošais vidējais svērtais, slīdošo vidējo svērto Y aprēķina, izmantojot šādus posmus:

a)

OBSi gada novērojumu aprēķināšana, izsakot to 1. papildinājumā uzskaitītajos attiecīgajos rādītājos, par pamatu izmantojot no 1.1. punktā minētajiem avotiem iegūtos datus par attiecīgajiem gadiem (i rādītāja vērtība tiek noteikta, izmantojot turpinājumā norādīto formulu);

b)

n gada OBSi gada novērojumu vidējā aritmētiskā (AV) aprēķināšana [sākotnēji n = 4; sākot ar 2012. gadu n = 5];

c)

ABSDIFFi starpības starp katru gada novērojumu OBSi un AV absolūtās vērtības aprēķināšana. Ja ABSDIFFi < 0,01 * AV, ABSDIFFi tiek piešķirta nemainīga vērtība, kas vienāda ar 0,01 * AV;

d)

ietekmes Wi aprēķināšana, izmantojot ABSDIFFi apgriezto vērtību;

e)

slīdošo vidējo svērto Y aprēķina šādi:

Formula;

kur i ir naturāls skaitlis un

ja Y = 2010 vai 2011: x = Y – 5; N = Y – 2

jaY ≥ 2012: x = Y – 6; N = Y – 2

1. PAPILDINĀJUMS

Nacionālo atsauces vērtību un kopīgo drošības mērķu mērvienības

Riska kategorija

Mērvienības

Aprēķina bāzes

1.

Pasažieri

1.1.

Pasažieru nāves gadījumu un svērtu smagu miesas bojājumu skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā/Pasažieru vilciena kilometru skaits gadā

Pasažieru vilciena kilometri gadā

1.2.

Pasažieru nāves gadījumu un svērtu smagu miesas bojājumu skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā/Pasažieru kilometru skaits gadā

Pasažieru kilometri gadā

2.

Darbinieki

Darbinieku nāves gadījumu un svērtu smagu miesas bojājumu skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā/Vilciena kilometru skaits gadā

Vilciena kilometri gadā

3.

Pār-brauktuves lietotāji

3.1.

Pārbrauktuves lietotāju nāves gadījumu un svērtu smagu miesas bojājumu skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā/Vilciena kilometru skaits gadā

Vilciena kilometri gadā

3.2.

Pārbrauktuves lietotāju nāves gadījumu un svērtu smagu miesas bojājumu skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā/[(Vilciena kilometru skaits gadā * Pārbrauktuvju skaits)/Sliežu kilometri)]

(Vilciena kilometri gadā * Pārbrauktuvju skaits)/Sliežu kilometri

4.

Citi

Personu, kas pieder kategorijai “citi” nāves gadījumu un svērtu smagu miesas bojājumu skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā/Vilciena kilometru skaits gadā

Vilciena kilometri gadā

5.

Dzelzceļa teritorijai nepiederošas personas

Dzelzceļa teritorijai nepiederošu personu nāves gadījumu un svērtu smagu miesas bojājumu skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā/Vilciena kilometru skaits gadā

Vilciena kilometri gadā

6.

Sabiedrība kopumā

Nāves gadījumu un svērtu smagu miesas bojājumu kopējais skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā/Vilciena kilometru skaits gadā

Vilciena kilometri gadā

2. PAPILDINĀJUMS

Pielikuma 3.1.1. punkta a) apakšpunktā minētās lēmumu pieņemšanas procedūras shēma

Image