22.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/7

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 20. aprīlis)

par atkritumu apsaimniekošanas objektu klasifikācijas kritēriju noteikšanu saskaņā ar III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 2856)

(2009/337/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK (1) un jo īpaši tās 22. panta 1. punkta g) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu Direktīvas 2006/21/EK III pielikumā minēto kritēriju vienotu novērtēšanu, ir jānosaka novērtēšanas metode un, ja iespējams, robežvērtības, ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas objektu atšķirīgos veidus, to stāvokli īstermiņā un ilgtermiņā, kā arī to ekspluatācijas posmā.

(2)

No tehniskā viedokļa ir lietderīgi atkritumu apsaimniekošanas objektiem, kas satur tikai inertos atkritumus un nepiesārņotu augsni, noteikt atbrīvojumu par kritēriju novērtēšanu attiecībā uz bīstamu vielu vai bīstamu atkritumu klātbūtni.

(3)

Iespējamais atkritumu apsaimniekošanas objekta radītais apdraudējums var būtiski mainīties objekta ekspluatācijas vai slēgšanas posmā. Tāpēc ir lietderīgi pārskatīt objektu klasifikāciju pēc nepieciešamības un vismaz objekta ekspluatācijas posma beigās.

(4)

Lai novērtētu cilvēku dzīvību zaudēšanas risku un apdraudējumu cilvēka veselībai, ja zūd atkritumu apsaimniekošanas objekta konstrukciju integritāte vai nepareizas ekspluatācijas dēļ, šā riska būtiskuma novērtējumā jāņem vērā faktiskā pastāvīga cilvēku atrašanās apdraudētajās teritorijās.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/12/EK (2) 18. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Saskaņā ar Direktīvas 2006/21/EK III pielikuma pirmo ievilkumu atkritumu apsaimniekošanas objektu klasificē kā A kategorijas objektu, ja īstermiņā vai ilgtermiņā paredzamās sekas negadījumam, ko izraisījis atkritumu apsaimniekošanas objekta konstrukciju integritātes zudums vai nepareiza ekspluatācija, varētu radīt:

a)

nozīmīgu cilvēku dzīvību zaudēšanas risku;

b)

nopietnu apdraudējumu cilvēka veselībai;

c)

nopietnu apdraudējumu videi.

2.   Šā panta 1. punktā minētās klasifikācijas nolūkā atkritumu apsaimniekošanas objekta bīstamības novērtējumā ņem vērā visu objekta aprites ciklu, tostarp posmu pēc tā slēgšanas.

2. pants

1.   Šajā lēmumā atkritumu apsaimniekošanas objekta konstrukciju integritāte ir tā spēja noturēt atkritumus objektā tādā veidā, kādā tas tika paredzēts.

2.   Konstrukciju integritātes zudums ietver visas iespējamās avārijas, kas attiecas uz attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas objekta konstrukcijām.

3.   Novērtējumā par konstrukciju integritātes zuduma radītajām sekām iekļauj negadījuma rezultātā no atkritumu apsaimniekošanas objekta izkļuvušā materiāla tūlītējo ietekmi, kā arī negadījuma rezultātā īstermiņā un ilgtermiņā radīto ietekmi.

3. pants

1.   Šajā lēmumā atkritumu apsaimniekošanas objekta nepareiza ekspluatācija ir jebkura darbība, kas var izraisīt smagu nelaimes gadījumu, tostarp nepareiza vides aizsardzības pasākumu īstenošana un nepareiza konstrukcija vai konstrukcijas nepilnības.

2.   Novērtējumā par nepareizas ekspluatācijas izraisītu piesārņotāju izdalīšanās ietekmi iekļauj gan īslaicīgas izdalīšanās impulsu, gan arī piesārņotāju ilgtermiņa izdalīšanās radīto ietekmi. Minētais novērtējums attiecas uz atkritumu apsaimniekošanas objekta ekspluatācijas periodu, kā arī ilgtermiņa periodu pēc tā slēgšanas. Tajā iekļauj novērtējumu par iespējamo apdraudējumu, ko rada objekti, kuros ir reaģētspējīgi atkritumi, neatkarīgi no tā, vai atkritumi saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/689/EEK (3) klasificēti kā bīstami vai nebīstami.

4. pants

1.   Saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktu dalībvalstis novērtē atkritumu apsaimniekošanas objektu konstrukcijas integritātes zuduma vai to nepareizas ekspluatācijas izraisīto negadījumu sekas.

2.   Cilvēku dzīvību zaudēšanas risku vai apdraudējumu cilvēka veselībai neuzskata par nozīmīgu vai nopietnu, ja personām, izņemot objektā strādājošos, kuras varētu tikt apdraudētas, nav pastāvīgi vai ilgstoši jāatrodas apdraudētajā teritorijā. Miesas bojājumus, kas rada invaliditāti vai izraisa ilgstošas slimības, uzskata par nopietnu apdraudējumu cilvēka veselībai.

3.   Iespējamo apdraudējumu videi neuzskata par nopietnu, ja:

a)

iespējamā piesārņotāja izcelsmes avota ietekmes intensitāte būtiski samazinās īstermiņā;

b)

negadījums nerada pastāvīgu vai ilgstošu kaitējumu videi;

c)

skarto vidi var atjaunot, veicot neliela apjoma attīrīšanas un atjaunošanas pasākumus.

4.   Lai noteiktu dzīvību zaudēšanas risku vai apdraudējumu cilvēka veselībai vai videi, pamatojoties uz konceptu “avots-ceļš-receptors” (source-pathway-receptor), veic īpašus novērtējumus par iespējamās ietekmes apmēru.

Ja nav “ceļa” starp “avotu” un “receptoru”, atkritumu apsaimniekošanas objektu neklasificē kā A kategorijas objektu, pamatojoties uz negadījumu, ko izraisījis objekta konstrukciju integritātes zudums vai tā nepareiza ekspluatācija.

5. pants

1.   Sārņu dambja konstrukcijas integritātes zuduma gadījumā cilvēku dzīvības uzskata par apdraudētām, ja ūdens vai šķidrās masas līmenis ir cēlies vismaz par 0,7 m virs zemes līmeņa vai ja ūdens vai šķidrās masas plūsmas ātrums ir lielāks par 0,5 m/s.

2.   Novērtējumā par cilvēku dzīvību zaudēšanas risku vai apdraudējumu cilvēka veselībai ietver vismaz šādus faktorus:

a)

atkritumu apsaimniekošanas objekta lielumu un īpašības, tostarp tā konstrukciju;

b)

objektā novietoto atkritumu daudzumu un īpašības, tostarp to fizikālās un ķīmiskās īpašības;

c)

atkritumu apsaimniekošanas objekta atrašanās vietas topogrāfiju, kā arī ūdens caurlaidības īpašības;

d)

iespējamā plūdu viļņa nokļūšanas laiku līdz teritorijām, kur atrodas cilvēki;

e)

plūdu viļņa izplatīšanās ātrumu;

f)

ūdens vai šķidrās masas prognozēto līmeni;

g)

ūdens vai šķidrās masas līmeņa celšanās ātrumu;

h)

jebkurus attiecīgos vietai raksturīgos faktorus, kas var ietekmēt cilvēku dzīvību zaudēšanas risku vai apdraudējumu cilvēka veselībai.

6. pants

1.   Veidojoties noslīdējumam no terikona, jebkuru kustībā esošas masas daudzumu arī uzskata par bīstamu cilvēka dzīvībai, ja cilvēki uzturas kustībā esošās atkritumu masas tuvumā.

2.   Novērtējumā par dzīvību zaudēšanas risku vai apdraudējumu cilvēka veselībai jāietver vismaz šādi faktori:

a)

atkritumu apsaimniekošanas objekta izmēru un īpašības, tostarp tā konstrukciju;

b)

objektā novietoto atkritumu daudzumu un īpašības, tostarp to fizikālās un ķīmiskās īpašības;

c)

terikona slīpuma leņķi;

d)

gruntsūdens veidošanās iespējamību terikonā;

e)

pazemes stabilitāti;

f)

topogrāfiju;

g)

attālumu no ūdens tecēm, būvēm, ēkām;

h)

raktuves;

i)

citus vietai raksturīgus faktorus, kas var būtiski ietekmēt konstrukcijas radīto risku.

7. pants

1.   Direktīvas 2006/21/EK III pielikuma otrajā ievilkumā minēto robežlielumu nosaka kā masas attiecību, pamatojoties uz šādu atkritumu sausnu:

a)

visiem atkritumiem, kuri klasificēti kā bīstami saskaņā ar Direktīvu 91/689/EEK un kuri atradīsies atkritumu apsaimniekošanas objektā plānotā ekspluatācijas perioda beigās; un

b)

atkritumiem, kuri atradīsies atkritumu apsaimniekošanas objektā plānotā ekspluatācijas perioda beigās.

2.   Ja šā panta 1. punktā minētā attiecība ir lielāka par 50 %, atkritumu apsaimniekošanas objektu klasificē kā A kategorijas objektu.

3.   Ja šā panta 1. punktā minētā attiecība ir no 5 % līdz 50 %, atkritumu apsaimniekošanas objektu klasificē kā A kategorijas objektu.

Tomēr objektu var neklasificēt kā A kategorijas objektu, ja tas tiek pamatots ar vietai raksturīgo riska novērtējumu, īpaši pievēršoties bīstamo atkritumu ietekmei, kas veikts saistībā ar klasifikāciju, pamatojoties uz negadījuma sekām, ko izraisa integritātes zudums vai nepareiza ekspluatācija, un demonstrējot, ka objekts nav jāklasificē kā A kategorijas objekts, pamatojoties uz bīstamo atkritumu saturu.

4.   Ja šā panta 1. punktā minētā attiecība ir mazāka par 5 %, atkritumu apsaimniekošanas objektu neklasificē kā A kategorijas objektu, pamatojoties uz bīstamo atkritumu saturu.

8. pants

1.   Dalībvalstis novērtē, vai Direktīvas 2006/21/EK III pielikuma trešajā ievilkumā minētais kritērijs ir ievērots saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktā minētajiem apsvērumiem.

2.   Attiecībā uz plānotajiem sārņu dīķiem, izmanto šādas metodes:

a)

veic inventarizāciju tām vielām un preparātiem, kurus izmanto tehnoloģiskajos procesos un kuri pēc tam kopā ar sārņu maisījumu nonāk sārņu dīķī;

b)

katrai vielai un preparātam, kā arī katram objekta ekspluatācijas gadam aprēķina daudzumus, kas katru gadu tiek patērēti tehnoloģiskajos procesos;

c)

katrai vielai un preparātam nosaka, vai Padomes Direktīvas 67/548/EEK (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/45/EK (5) nozīmē tā ir bīstama viela vai preparāts;

d)

katram plānotās ekspluatācijas gadam pēc I pielikumā noteiktās formulas aprēķina sārņu dīķī novadītā ūdens daudzuma pieaugumu gadā (ΔQi) stabilos apstākļos;

e)

katrai bīstamai vielai vai preparātam, kas identificēts saskaņā ar šā punkta c) apakšpunktu, pēc II pielikumā noteiktās formulas aprēķina gadā maksimālo koncentrāciju ūdens fāzē (C max).

Ja, pamatojoties uz gadā maksimālās koncentrācijas (C max) aprēķinu, Direktīvas 1999/45/EK vai 67/548/EEK nozīmē ūdens fāze ir uzskatāma par “bīstamu”, atkritumu apsaimniekošanas objektu klasificē kā A kategorijas objektu.

3.   Attiecībā uz ekspluatācijā esošajiem sārņu dīķiem, objektu klasificē, pamatojoties uz šā panta 2. punktā minēto metodi vai uz objektā glabātā ūdens un cietvielu tiešu ķīmisko analīzi. Ja Direktīvas 1999/45/EK vai 67/548/EEK nozīmē ūdens fāze un tās saturs jāuzskata par bīstamu preparātu, tad atkritumu apsaimniekošanas objektu klasificē kā A kategorijas objektu.

4.   Attiecībā uz terikonu skalošanas objektiem, kuros metāli tiek iegūti no rūdas terikoniem, filtrējot skalošanas šķidrumu, atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas laikā dalībvalstis nosaka bīstamo vielu klātbūtni, pamatojoties uz skalošanā izmantoto ķīmisko vielu inventarizāciju un skalošanā izmantoto ķīmisko vielu atlieku koncentrāciju notecē pēc tam, kad pabeigta skalošana. Ja Direktīvas 1999/45/EK vai 67/548/EEK nozīmē šis noteces ūdens jāuzskata par bīstamu preparātu, tad atkritumu apsaimniekošanas objektu klasificē kā A kategorijas objektu.

9. pants

Šā lēmuma 7. un 8. panta noteikumus neattiecina uz atkritumu apsaimniekošanas objektiem, kuri satur tikai inertos atkritumus vai nepiesārņotu augsni.

10. pants

Klasifikācijas pārskatu Direktīvas 2006/21/EK nozīmē veic kompetentā iestāde, ja atļaujā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas vai ja būtiski mainīti ekspluatācijas apstākļi.

Pārskatu veic vēlākais atkritumu apsaimniekošanas objekta ekspluatācijas perioda beigās.

11. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 20. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1)  OV L 102, 11.4.2006., 15. lpp.

(2)  OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.

(3)  OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp.

(4)  OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.

(5)  OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Vidēji gadā sārņu dīķī novadītā ūdens daudzuma pieauguma ΔQ aprēķina formula, kā minēts 8. panta 2. punktā

ΔQi

=

(ΔΜi/D) * P, kur:

ΔQi

=

gadā sārņu dīķī novadītā ūdens daudzuma pieaugums (m3/gadā) “i” gada laikā,

ΔΜi

=

gadā dīķī novadītās sārņu masas daudzums (tonnas sausnas/gadā) “i” gada laikā,

D

=

noglabāto sārņu sausās masas vidējais blīvums (t/m3),

P

=

nogulsnējušos sārņu vidējā porainība (m3/m3), noteikta kā poru tilpuma attiecība pret nogulsnējušos sārņu kopējo tilpumu.

Ja nav pieejami precīzi dati, sausās masas blīvumam par standartvērtību izmanto1,4 t/m3 un porainībai 0,5 m3/m3.

II PIELIKUMS

Maksimālās koncentrācijas aprēķināšana ūdens fāzē C max, kā minēts 8. panta 2. punktā

C max = šādas vērtības maksimums: Si/ΔQi, kur:

Si = katras 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā identificētās vielas un preparāta masa gadā, kas novadīta dīķī “i” gada laikā.