30.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 350/24

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1628/2004 (2) Padome noteica galīgo kompensācijas maksājumu tādiem importētiem grafīta elektrodiem, kurus izmanto elektriskajās krāsnīs, kuru blīvums ir 1,65 g/cm3 vai vairāk un elektriskā pretestība ir 6,0 μΩ·m vai mazāk, ar KN kodu ex 8545 11 00, un šajos elektrodos izmantotajiem savienotājiem ar KN kodu ex 8545 90 90, neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevišķi, un kuru izcelsme ir Indijā. Nodokļa likme ir robežās no 7,0 līdz 15,7 % importam no atsevišķi nosauktiem eksportētājiem, un visu citu uzņēmumu importam ir piemērojama nodokļa likme 15,7 %.

(2)

Tajā pašā laikā Padome ar Regulu (EK) Nr. 1629/2004 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu par tā paša ražojuma importiem ar izcelsmi Indijā.

(3)

Pēc galīgā kompensācijas maksājuma noteikšanas Indijas valdība sniedza ziņas, ka ir mainījušies apstākļi saistībā ar divām subsīdiju shēmām (piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem un ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēma atbilstīgi Ienākuma nodokļa likuma 80.HHC pantam) un ka pārmaiņas esot ilgstošas. Tādējādi tika apgalvots, ka subsidēšanas līmenis visticamāk ir samazinājies un tāpēc jāpārskata pasākumi, kas daļēji tika ieviesti šo shēmu dēļ.

(4)

Komisija izskatīja Indijas valdības iesniegtos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai uzsāktu pārskatīšanu saskaņā ar pretsubsīdiju pamatregulas 19. pantu. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu sāka spēkā esošo pasākumu ex officio daļēju starpposma pārskatīšanu (4).

(5)

Daļējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas mērķis ir novērtēt, vai spēkā esošie pasākumi attiecībā uz uzņēmumiem, kuri guva labumu no vienas vai abām izmainītajām subsīdiju shēmām, tostarp arī uz uzņēmumiem, kuri guva labumu no citām shēmām, jāturpina, jāatceļ vai jāgroza, ja ir sniegts pietiekami daudz pierādījumu atbilstīgi attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu.

(6)

Izmeklēšana aptvēra laiku no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(7)

Komisija oficiāli informēja Indijas valdību, abus Indijas ražotājus eksportētājus, kas minēti paziņojumā par daļējas starpposma pārskatīšanas uzsākšanu, kā arī Kopienas ražotājus par daļējas starpposma pārskatīšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām bija iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Personu iesniegtie rakstiski un mutiski sniegtie komentāri tika izskatīti un vajadzības gadījumā ņemti vērā.

(8)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un Indijas valdībai. Atbildes tika saņemtas gan no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, gan no Indijas valdības.

(9)

Komisija arī pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Pārbaudes nolūkā tika apmeklētas šādas ieinteresētās personas to atrašanās vietā:

(10)

Indijas valdība un pārējās ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ierosināt grozījumu nodokļa likmē, ko piemēro abiem Indijas ražotājiem, kas sadarbojas, un saglabāt spēkā esošos pasākumus attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri nesadarbojās šajā daļējā starpposma pārskatīšanā. Tām tika dots pietiekami daudz laika komentāru sniegšanai. Visas iesniegtās ziņas un komentāri tika pienācīgi ņemti vērā, kā izklāstīts turpmāk.

(11)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir tas pats, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 1628/2004, proti, Indijas izcelsmes grafīta elektrodus, kurus izmanto elektriskajās krāsnīs, kuru blīvums ir 1,65 g/cm3 vai vairāk un elektriskā pretestība ir 6,0 μΩ·m vai mazāk, ar KN kodu ex 8545 11 00, un šajos elektrodos izmantojamie savienotāji ar KN kodu ex 8545 90 90, neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevišķi.

(12)

Pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza Indijas valdība un ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, izmeklēja šādas shēmas, kuras, iespējams, ietver subsīdiju piešķiršanu:

(13)

Iepriekš a) līdz c) apakšpunktā minētās shēmas balstās uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992.), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums dod tiesības Indijas valdībai izdot paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tos apkopo eksporta un importa politikas dokumentos, ko Komerclietu ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un regulāri atjaunina. Viens no eksporta un importa politikas dokumentiem attiecas uz šīs lietas PIP, proti, tas, kurš aptver laikposmu no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam (“EXIM-policy 04-09”). Turklāt “Procedūru rokasgrāmatā 2004. gada 1. septembris – 2009. gada 31. marts”, I sējums (“HOP I 04-09”), Indijas valdība izklāsta arī procedūras, kas nosaka EXIM-policy 04-09. Arī “Procedūras rokasgrāmatu” regulāri atjaunina.

(14)

Iepriekš d) apakšpunktā minētā ienākumu nodokļa atbrīvojuma shēma balstās uz 1961. gada Ienākuma nodokļa likumu, ko katru gadu groza ar Finanšu likumu.

(15)

Iepriekš e) apakšpunktā minētā elektrības nodokļa atbrīvojuma shēma balstās uz Madjas štata 1949. gada Elektrības nodokļa likuma 3.-B iedaļu.

(16)

Saskaņā ar pretsubsīdiju pamatregulas 11. panta 10. punktu Komisija aicināja Indijas valdību uz papildu konsultācijām gan par mainītajām, gan nemainītajām shēmām, lai noskaidrotu faktisko situāciju un panāktu abpusēji saskaņotu risinājumu. Pēc konsultācijām, ņemot vērā to, ka netika panākts abpusēji pieņemams risinājums attiecībā uz šīm shēmām, Komisija visas šīs shēmas iekļāva subsidēšanas izmeklēšanā.

(17)

Šī shēma detalizēti aprakstīta EXIM-policy 04-09 4.1.1. līdz 4.1.14. punktā un HOP I 04-09 4.1. līdz 4.30. nodaļā. Iepriekšējās izmeklēšanas laikā, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 1628/2004 tika noteikts patlaban spēkā esošais kompensācijas maksājums, shēmu sauca par iepriekšēju licenču shēmu.

(18)

AAS sastāv no sešām apakšshēmām, kas sīkāk aprakstītas turpmāk. Minētās apakšshēmas cita starpā atšķiras atbilstības kritēriju darbības jomā. Ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji, kas “sasaistīti” ar palīgražotājiem, ir tiesīgi izmantot AAS fiziskā eksporta iespējas un AAS ikgadējo pieprasījumu. AAS starpproduktu piegādēm var izmantot ražotāji eksportētāji, kas ražojumu piegādā galīgajam eksportētājam. Galvenajiem darbuzņēmējiem, kuri veic piegādes EXIM-policy 04-09 8.2. punktā minētajām “nosacīta eksporta” kategorijām, tādiem kā piegādātāji uz eksportu orientētām struktūrām (“EOU”), ir tiesības attiecībā uz AAS nosacīto eksportu. Visbeidzot, starpnieki, kas veic piegādes ražotājiem eksportētājiem, ir tiesīgi saņemt “nosacītā eksporta” priekšrocības saskaņā ar iepriekšēja izlaides pasūtījuma (“ARO”) apakšshēmām un kompensācijas iekšzemes akreditīvu.

(19)

Iepriekšējas atļaujas var izsniegt

(20)

Konstatēts, ka PIP laikā viens no eksportētājiem, kas sadarbojās, ieguva koncesijas pēc pirmās apakšshēmas, t. i., AAS fiziskam eksportam. Tādēļ nav nepieciešams konstatēt pārējo apakšshēmu sniegto kompensāciju.

(21)

Pēc tam, kad ar Regulu (EK) Nr. 1628/2004 bija piemērots spēkā esošais galīgais kompensācijas maksājums, Indijas valdība mainīja AAS piemērojamo pārbaudes sistēmu. Konkrēti, tādas pārbaudes vajadzībām, ko veic Indijas iestādes, iepriekšējas atļaujas turētājam ir juridisks pienākums uzturēt “patiesu un pareizu pārskatu par patēriņu un bez nodokļu nomaksas importēto/iekšzemē iegādāto preču izmantošanu” (HOP I 04-09 4.26. un 4.30. nodaļa un 23. papildinājums), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs ir jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/izmaksu un darba grāmatvedim, kurš izdod sertifikātu, kurā norāda, ka attiecīgie reģistri un atbilstīgie ieraksti ir pārbaudīti un atbilstīgi 23. papildinājumam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza. Tomēr iepriekš minētie noteikumi attiecas tikai uz iepriekšējām atļaujām, kas izdotas, sākot no 2005. gada 13. maija. Attiecībā uz visām iepriekšējām atļaujām vai iepriekšējām licencēm, kas izdotas pirms minētā datuma, to turētājiem tiek prasīts ievērot agrāk piemērotos pārbaudes noteikumus, t. i., uzturēt patiesu un pareizu uzskaiti par importēto preču patēriņu un izlietojumu saskaņā ar licenci 18. papildinājumā noteiktajā formātā (HOP I 02-07 4.30. nodaļa un 18. papildinājums).

(22)

Attiecībā uz apakšshēmu, ko PIP laikā izmantoja ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, proti, fiziskā eksporta shēmai Indijas valdība nosaka gan ievedmuitas nodokļa atvieglojumu, gan eksportēšanas saistību apjomu un vērtību, ko norāda atļaujā. Turklāt importa un eksporta laikā valdības ierēdņi attiecīgos darījumus dokumentē atļaujā. Šajā shēmā atļauto importa apjomu Indijas valdība nosaka, pamatojoties uz izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormām (“SION”). SION ir vairākumam produktu, ietverot attiecīgo ražojumu, un tās publicē HOP II 04-09.

(23)

Importētie izejmateriāli tālāk nav pārvedami un ir izmantojami, lai ražotu gatavo eksporta ražojumu. Eksportēšanas saistība jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēnešu laikā ar iespēju termiņu divreiz pagarināt uz sešiem mēnešiem).

(24)

Pārskatīšanas izmeklēšanā konstatēja, ka PIP laikā izejmateriālu importēšanai izmantotās iepriekšējās atļaujas ir izdotas pirms 2005. gada 13. maija. Tādējādi iepriekš 21. apsvērumā aprakstītās jaunās pārbaudes prasības, ko Indijas iestādes nosaka ar HOP I 04-09, vēl nebija izmēģinātas praksē. Bez tam uzņēmums nevarēja pierādīt, ka nepieciešamie faktiskā patēriņa un krājumu reģistri ir vesti HOP I 02-07 4.30. nodaļas un 18. papildinājuma prasītajā formā, kas piemērojama iepriekšējām atļaujām, kuras izdotas pirms 2005. gada 13. maija. Ņemot vērā šo situāciju, jāuzskata, ka izmeklēšanai pakļautais eksportētājs nav spējis pierādīt, ka attiecīgie EXIM noteikumi šajā reizē ir izpildīti.

(25)

Eksportētājs, kas sadarbojās un kas PIP laikā izmantoja AAS, iebilda, ka tas izmantotās iepriekšējās atļaujas, lai gan tās ir izdotas pirms 2005. gada 13. maija, zvērinātam grāmatvedim pārbaudei iesniedza brīvprātīgi saskaņā ar HOP I 04-09 prasībām, un tas liecina, ka tagad saskaņā ar HOP noteikumiem pastāv pienācīga pārbaudes sistēma.

(26)

Komisijas dienestiem veicot pārbaudes uz vietas uzņēmuma telpās, tiešām tika iesniegts sertifikāts uz HOP 23. papildinājuma veidlapas, ko parakstījis zvērināts grāmatvedis un kas izdots 2008. gada 1. februārī. Taču tā kā iepriekšējās atļaujas ir izdotas 2004. gadā un uz tām neattiecas jaunie HOP noteikumi, var secināt, kas tas bija uzņēmuma brīvprātīgs lēmums, kas neliecina, ka Indijas valdība patiešām ir ieviesusi efektīvu pārbaudes sistēmu. Turklāt nav pierādījumu, ka zvērinātā grāmatveža aprēķinātā pārmērīgā nodokļu atmaksa ir faktiski atmaksāta valdībai.

(27)

Atbrīvojums no ievedmuitas ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē, t. i., Indijas valdības finansiāls ieguldījums, ar ko piešķir priekšrocību eksportētājiem, par kuriem veikta izmeklēšana.

(28)

Turklāt AAS“fiziskam eksportam” acīmredzot pēc likuma ir atkarīgs no eksporta rezultāta, un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Ja uzņēmumam nav eksporta saistību, tas nevar gūt priekšrocības saskaņā ar šīm shēmām.

(29)

Šajā gadījumā izmantoto apakšshēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai šīs sistēmas aizvietotāju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas noteikti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (aizvietojumu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojumu atmaksas definīcija un noteikumi). Indijas valdība efektīvi nepiemēroja pārbaudes sistēmu vai procedūru, kas apstiprinātu, ka eksportētā ražojuma ražošanā tika patērētas izejvielas un kāds bija to apjoms (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts, aizvietojamas nodokļu atmaksāšanas sistēmas gadījumā – III pielikuma II daļas 2. punkts). SION pašas par sevi nevar uzskatīt par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo tās nedod iespēju Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, cik izejmateriālu patērēts eksporta produkcijas ražošanā. Turklāt PIP laikā Indijas valdība neveica efektīvu kontroli, pamatojoties uz pareizi uzturētu faktiskā patēriņa reģistru. Indijas valdība arī neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantoto izejmateriālu apjomu, lai gan parasti tas būtu jādara, ja nepastāv efektīva pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(30)

Tāpēc šī apakšshēma ir kompensējama.

(31)

Ja nepastāv atļautas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais labums ir atbrīvojums no kopējiem ievedmuitas nodokļiem, kas parasti jāmaksā, importējot izejvielas. Šajā saistībā jānorāda, ka pamatregula neparedz tikai kompensāciju par “pārsnieguma” atbrīvojumu no nodokļiem. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu ievedmuitas nodokļa pārsnieguma atmaksu var kompensēt tikai tad, ja tiek ievēroti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi netika ievēroti. Tādēļ, ja konstatē, ka nepastāv atbilstīgs uzraudzības process, nodokļu atmaksas shēmām minēto izņēmumu nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto maksājumu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu apliecinātu ievedmuitas nodokļa pārsnieguma atmaksu. Kā noteikts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādes uzdevums nav aprēķināt šādu ievedmuitas nodokļa pārsnieguma atmaksu. Gluži otrādi, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu iestādei tikai jāatrod pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(32)

Subsīdijas summu eksportētājam, kas izmanto AAS, aprēķināja, pamatojoties uz neuzliktās ievedmuitas nodokļiem (muitas pamatnodoklis un īpašais muitas papildnodoklis), par materiāliem, kas importēti saskaņā ar apakšshēmu, kuru izmantoja attiecīgajam produktam PIP laikā (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu maksājumus, kas neizbēgami radušies, lai iegūtu subsīdiju, atskaitīja no subsīdijas summas, ja tika saņemti pamatoti pieprasījumi. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā atbilstīgu saucēju pieskaitīja attiecīgajam eksporta apgrozījumam, ko PIP sasniedza attiecīgais ražojums, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem, un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(33)

Subsīdijas likme, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecībā uz šo shēmu noteica attiecīgajam ražotājam, kurš sadarbojās, ir 0,3 %.

(34)

Sīkāks DEPBS apraksts sniegts EXIM-policy 04-09 4.3. punktā un HOP I 04-09 4. nodaļā.

(35)

Jebkuram ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam ir tiesības izmantot šo shēmu.

(36)

Eksportētājs, kam ir tiesības izmantot DEPBS, var pieteikties uz DEPBS kredītu, ko aprēķina procentos no šajā shēmā ietverto eksportēto ražojumu vērtības. Indijas iestādes ir noteikušas DEPBS likmes vairumam ražojumu, ietverot attiecīgo ražojumu. Tās pamatojas uz SION, ņemot vērā paredzēto importēto izejmateriālu daļu eksportējamās produkcijas sastāvā un muitas nodevas attiecināmību uz šādu paredzēto importu neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodoklis faktiski ir vai nav maksāts.

(37)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksporta darījuma brīdi eksportētājam jāiesniedz deklarācija Indijas iestādēm, kurā jānorāda, ka eksports tiek veikts saskaņā ar DEPBS. Lai preces tiktu eksportētas, preču nosūtīšanas procedūras laikā Indijas muitas iestādes izdod eksporta nosūtīšanas rēķinu. Šis dokuments cita starpā parāda DEPBS kredīta apjomu, kas piešķirts minētajam eksporta darījumam. Šajā brīdī eksportētājs zina, kādu priekšrocību iegūs. Kolīdz muitas iestādes izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, Indijas valdībai vairs nevar lemt par DEPBS kredīta izsniegšanu. Attiecīgā DEPBS likme priekšrocību aprēķināšanai ir eksporta deklarācijas sastādīšanas laikā izmantotā likme.

(38)

DEPBS kredīti ir brīvi pārvedami un derīgi 12 mēnešus no to izdošanas dienas. Tos var izmantot muitas nodokļu maksāšanai par vēlākām importa darbībām ar jebkurām precēm, ko var importēt bez ierobežojumiem, izņemot ražošanas līdzekļus. Preces, kas importētas ar šādiem kredītiem, var pārdot iekšzemes tirgū (maksājot mazumtirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi.

(39)

DEPBS kredītu pieteikumi tiek aizpildīti elektroniski un var aptvert eksporta darījumus neierobežotā skaitā. Faktiski nepastāv stingri DEBPS kredītiem piemērojami termiņi. DEPBS pārvaldībai izmantojamā elektroniskā sistēma automātiski neizslēdz eksporta darījumus, kas neiekrīt HOP I 04-09 4.47. nodaļā minētajos iesniegšanas periodos. Bez tam, kā skaidri noteikts HOP I 04-09 9.3. nodaļā, pieteikumus, kas iesniegti pēc iesniegšanas termiņu notecēšanas, vienmēr var izskatīt, uzliekot soda maksājumu (t. i., 10 % no attiecīgā apjoma).

(40)

Viens eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka uzņēmuma iegūtie DEPB kredīti izmantoti materiālu importam, kurus izmantoja attiecīgā ražojuma ražošanā, lai gan tos principā varētu izmantot arī citiem mērķiem, kā minēts iepriekš. Šis eksportētājs apgalvoja, ka tādējādi to DEPB faktiskais izmantojums atbilst normālai nodokļu atmaksāšanas sistēmai un tādējādi, ja ir jākompensē, tad tikai pārmērīga atmaksa. Taču saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu ievedmuitas nodokļa pārsnieguma atmaksu var kompensēt tikai tad, ja tiek ievēroti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šajā gadījumā, kā tas skaidrots 43. apsvērumā, šie nosacījumi netika izpildīti. Tāpēc piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto maksājumu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu apliecinātu pārmērīgu nodokļu atlaišanu.

(41)

DEPBS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. DEPBS kredīts ir Indijas valdības finanšu ieguldījums, jo šo kredītu izmantos, lai ieskaitītu ievedmuitas nodokli, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā. Turklāt DEPBS kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(42)

DEPBS juridiski ir atkarīga no eksporta darbības rezultātiem, un tāpēc uzskatāma par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(43)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai šīs sistēmas aizvietotāju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas noteikti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (aizvietojumu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojumu atmaksas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajām izejvielām. Bez tam nepastāv sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu, kuras izejvielas tika patērētas, ražojot eksporta produktu, un vai bija vērojams ievedmuitas virsmaksājums pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājs ir tiesīgs saņemt DEPBS priekšrocības neatkarīgi no tā, vai tas importē kādas izejvielas. Lai saņemtu priekšrocības, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti izejmateriāli. Tādējādi pat eksportētāji, kuri visas izejvielas iegādājas iekšzemē un neimportē nevienu preci, ko var izmantot par izejvielu, tik un tā ir tiesīgi saņemt priekšrocības saskaņā ar DEPBS.

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamās subsīdijas apjomu aprēķināja kā labumu, ko guva saņēmējs un kas konstatēts PIP laikā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Tajā brīdī Indijas valdībai ir tiesības nepiemērot muitas nodokļus, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Kolīdz muita izdevusi eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā cita starpā norādīts DEPBS kredīta apjoms, kāds jāpiešķir šim eksporta darījumam, Indijas valdība nevar lemt, vai piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju, un nevar lemt par subsīdijas apjomu. Bez tam eksportētāji ražotāji, kas sadarbojās, iegrāmatoja DEPBS kredītus uz uzkrājuma pamata kā ienākumu eksporta darījuma posmā.

(45)

Ja tika iesniegts pamatots pieprasījums, maksājumi, kas bijuši obligāti subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti no tādējādi noteiktajiem kredītiem, un subsīdijas summa parādās kā skaitītājs atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa ir sadalīta pa visu kopējā eksporta apgrozījumu PIP laikā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgais saucējs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirta, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(46)

Subsīdijas likmes, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecībā uz šo shēmu noteica ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, ir 6,2 % un 5,7 %.

(47)

Sīkāks EPCGS apraksts sniegts EXIM-policy 04-09 5. nodaļā un HOP I 04-09 5. nodaļā.

(48)

Šo shēmu ir tiesīgi izmantot ražotāji eksportētāji, tirgotāji eksportētāji, kas ir “saistīti” ar palīgražotājiem, un pakalpojumu sniedzēji.

(49)

Saskaņā ar nosacījumu par pienākumu eksportēt uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un kopš 2003. gada aprīļa arī lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Šim nolūkam Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un maksājuma veikšanas izdod EPCGS licenci. Līdz 2000. gada 31. martam bija spēkā faktiska 11 % nodokļa likme (kas ietvēra 10 % uzcenojumu), un, ja tika importētas preces ar lielu vērtību, tika piemērota nulles likme. Kopš 2000. gada aprīļa šī shēma paredz samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi 5 %, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, ko importē saskaņā ar šo shēmu. Lai izpildītu eksporta saistības, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, noteiktā laikposmā saražojot konkrētu daudzumu eksporta preču.

(50)

EPCGS licences turētājs var iegūt ražošanas līdzekļus arī iekšzemes tirgū. Tādā gadījumā ražošanas līdzekļu iekšzemes ražotājs var izmantot priekšrocības un importēt sastāvdaļas bez muitas nodokļiem, kas tam nepieciešami šādu preču izgatavošanai. Tāpat iekšzemes ražotājs var pieprasīt nosacīta eksporta priekšrocības attiecībā uz ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS licences turētājam.

(51)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmju samazināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šo koncesiju samazina tādus Indijas valdības nodokļu ieņēmumus, kas pretējā gadījumā būtu jāsamaksā. Turklāt, samazinot nodokli, eksportētājam tiek piešķirta priekšrocība, jo nodokļi, kas tiek uzkrāti pēc importēšanas, uzlabo tā likviditāti.

(52)

Turklāt EPCGS pēc likuma ir atkarīga no eksporta rezultātiem, jo šādas atļaujas nevar saņemt, ja nav saistības eksportēt. Tāpēc tā ir uzskatāma par specifisku un kompensējamu pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(53)

Tādējādi šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai šīs sistēmas aizvietotāju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Saskaņā ar pamatregulas I pielikuma i) punktu šādu pieļaujamu sistēmu darbības jomā neietilpst ražošanas līdzekļi, jo tos nepatērē eksportēto preču ražošanā.

(54)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem visā periodā, kas atspoguļo šādu ražošanas līdzekļu parasto amortizācijas periodu. Atbilstīgi iedibinātajai praksei tādā veidā aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz PIP periodu, ir koriģēta, pietverot šajā periodā gūtos procentus, lai atspoguļotu laika gaitā gūtās priekšrocības pilno vērtību. Komerciālā ilgtermiņa procentu likme pārskata izmeklēšanas periodā Indijā tika uzskatīta par piemērotu šim nolūkam. Pamatoto pieprasījumu gadījumos nodevas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu atņēma no šīs summas, lai iegūtu subsīdijas apjomu skaitītājā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šī subsīdijas summa ir sadalīta pa visu kopējā eksporta apgrozījumu PIP laikā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgais saucējs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirta saistībā ar apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(55)

Subsīdijas likmes, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecībā uz šo shēmu noteica ražotājiem, kuri sadarbojās, ir 0,7 % un 0,3 %.

(56)

Viens eksportētājs, kas sadarbojās, norādīja, kā sākotnējā EPCG atvieglojumu aprēķina metodē pielaista kļūda, jo īpaši attiecībā uz piemēroto procentu summu. Šī kļūda, kas attiecās uz abiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika izlabota.

(57)

Šajā shēmā eksportētāji varēja gūt priekšrocības no daļēja ienākumu nodokļa atbrīvojuma attiecībā uz peļņu no pārdošanas eksportā. Juridiskais pamats šim atbrīvojumam noteikts ITA 80.HHC pantā.

(58)

Šo noteikumu atcēla 2005.–2006. gada novērtējumā (t. i., par finanšu gadu, kas sākas 2004. gada 1. aprīlī un beidzās 2005. gada 31. martā), un tādējādi pēc 2004. gada 31. martaITA 80.HHC pants nedod nekādas priekšrocības. Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, PIP laikā neizmantoja nekādas šīs shēmas priekšrocības. Līdz ar to, tā kā shēma ir atcelta, tā saskaņā ar regulas 15. panta 1. punktu nav kompensējama.

(59)

Shēma balstās uz ITA 80.IA iedaļu. Šis noteikums tika iekļauts ITA ar 2001. gada Finanšu likumu.

(60)

ITA 80.IA pants attiecas uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar infrastruktūras objektu ierīkošanu, ietverot elektroenerģijas ģenerēšanu un sadali, jebkurā Indijas daļā.

(61)

Saskaņā ar ITA 80.IA sadaļas noteikumiem summa, kas atbilst peļņai, ko devusi elektroenerģijas ražošana, tiek atbrīvota no peļņas nodokļa uz desmit gadiem no vietas pirmajos piecpadsmit ražotnes ekspluatācijas gados. Konkrētajai ražotnei ir jābūt jaunai un sākušai darboties laikā no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam.

(62)

Ienākuma nodokļa aprēķins ietilpst uzņēmuma ikgadējā nodokļu deklarācijā un ir pakļauts revīzijai kopā ar uzņēmuma peļņas un zaudējumu pārskatu un pārējiem finanšu pārskatiem. Tam ir jāatbilst ITA normām, proti, saražotās elektrības uzskaites vērtībai ir jāatspoguļo tās tirgus vērtība. Ienākumu nodokļa dienesta loma ir pārbaudīt, vai ienākuma nodokļa atskaitījuma aprēķins ir saskaņā ar ITA normām un uzņēmuma revīzijai pakļautajiem kontiem. Izmeklēšanā ir pierādījušās liecības, ka iestādes praktiski ir pārbaudījušas aprēķinus un attaisnotos gadījumos izdarījušas aprēķinos korekcijas.

(63)

Izmeklēšanā konstatēts, ka abi izmeklētie ražotāji eksportētāji ir ierīkojuši elektrostacijas pašu vajadzībām kā daļu no savām grafīta ražotnēm. Tādēļ tie ir pieprasījuši attiecīgu ienākuma nodokļa atskaitījumu saskaņā ar ITA noteikumiem.

(64)

Atbrīvojums no ienākuma nodokļa ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē, t. i., Indijas valdības finansiāls ieguldījums, ar ko piešķir priekšrocību eksportētājiem, par kuriem veikta izmeklēšana.

(65)

Tomēr izmeklēšanā ir pierādījies, ka piekļuve ITES pēc ITA 80.IA sadaļas neaprobežojas ar konkrētiem uzņēmumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Šī shēma šķiet pieejama visiem uzņēmumiem uz objektīvu kritēriju pamata. Šajā gadījumā arī nav atklājušās nekādas citas liecības par to, ka šī shēma būtu īpaša.

(66)

Bez tam tā ir saistīta ar ražojumu (elektrību), kas nav attiecīgais ražojums, un šīs shēmas priekšrocības tādējādi rodas uz tādas darbības pamata, kas nav attiecīgā ražojuma ražošana vai pārdošana. Šādos apstākļos uzskatāms, ka labumi, kas šajā shēmā rodas attiecīgajiem eksportētājiem, nav kompensējami.

(67)

Atbilstīgi 2004. gada Rūpniecības veicināšanas politikai Madjas štats (“MŠ”) piedāvā atbrīvojumu no elektrības nodokļa rūpniecības uzņēmumiem, kuri iegulda elektrības ražošanā pašu patēriņam.

(68)

MŠ valdības piemērotās elektrības nodokļa atbrīvojuma shēmas apraksts ir sniegts 1949. gada Elektrības nodokļa likuma 3.-B pantā.

(69)

Jebkuri rūpniecības uzņēmumi, kas ir MŠ teritoriālajā piekritībā un iegulda jaunās spēkstacijās pašu patēriņam.

(70)

Saskaņā ar MŠ valdības 2004. gada 29. septembra paziņojumu uzņēmumi vai personas, kas iegulda jaunās spēkstacijās pašu patēriņam ar vairāk nekā 10 kW jaudu, var saņemt no MŠ Elektrības inspekcijas apliecību par atbrīvojumu no elektrības nodokļa. Atbrīvojums tiek piešķirts tikai par elektrību, ko ražo pašu patēriņam, un tikai tad, ja jaunā spēkstacija neaizstāj vecāku spēkstaciju. Atbrīvojums tiek piešķirts uz pieciem gadiem.

(71)

Jaunā spēkstacija, ko izveidoja viens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās šajā izmeklēšanā, ar MŠ valdības 2005. gada 5. aprīļa paziņojumu tika atbrīvota no elektrības nodokļa uz desmit gadiem.

(72)

Eksportētājs, kas sadarbojās un kuram tika nodrošināts atbrīvojums no elektrības nodokļa, apgalvoja, ka EDE shēma nav īpaša un to bez diskriminācijas piemēro visiem attiecīgajiem uzņēmumiem. Pēc šā eksportētāja teiktā, Madjas valdība sākotnējo atbrīvojumu uz pieciem gadiem vēlāk pārskatīja un pagarināja uz desmit gadiem, taču ne eksportētājs, kurš sadarbojās, ne Indijas valdība atbildēs neiesniedz publicētu paziņojumu par šādām politiskām izmaiņām.

(73)

Šī shēma ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Tā ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo stimuls samazina valsts nodokļu ieņēmumu, kurš citādi būtu saņemams. Bez tam tas dod labumu saņēmējam uzņēmumam.

(74)

Lai gan 2004. gada Rūpniecības veicināšanas politika un MŠ valdības 2004. gada 29. septembra paziņojums paredz piecu gadu atbrīvojuma periodu, konkrētajam ražotājam eksportētājam tika piešķirts desmit gadu atbrīvojums. Tādēļ šis stimuls nešķiet piešķirts saskaņā ar tiesību aktos vai citos oficiālos dokumentos skaidri noteiktiem kritērijiem un nosacījumiem.

(75)

Atvieglojums ražotājam eksportētājam ir aprēķināts, pamatojoties uz parasti maksājamā elektrības nodokļa apmēru pārskata izmeklēšanas periodā, kurš, piemērojot šo shēmu, palicis nesamaksāts. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu tad ir piešķirta subsīdijas summa (skaitītājā) par kopējo pārdoto apjomu pārskata izmeklēšanas periodā (saucējā), jo tā ir saistīta ar visu pārdoto apjomu, iekšzemes un eksportēto, un tā nav piešķirta saistībā ar saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(76)

Vienam uzņēmumam, kurš saskaņā ar EDE saņēma atvieglojumus, tika noteikta subsīdijas norma 0,7 %.

(77)

Jāatgādina, ka Regulā (EK) Nr. 1628/2004 kompensējamo subsīdiju summa, izteikta procentuāli, tika konstatēta attiecīgi 15,7 % un 7 % abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās šajā daļējā starpposma pārskatīšanā.

(78)

Šajā daļējā starpposma pārskatīšanā tika konstatētas šādas procentuāli izteiktas kompensējamo subsīdiju summas:

(79)

Saskaņā ar pretsubsīdiju pamatregulas 19. panta noteikumiem un šīs daļējās starpposma pārskatīšanas pamatojumu izmeklēšanas uzsākšanas paziņojuma 3. punktā tiek konstatēts, ka subsidēšanas līmenis attiecībā uz ražotājiem, kas sadarbojās, ir mainījies un tādēļ ar Regulu (EK) Nr. 1628/2004 noteiktā kompensācijas maksājuma likme ir attiecīgi jāgroza.

(80)

Aplūkojamo kompensācijas maksājumu deva paralēla pretsubsīdiju un antidempinga izmeklēšana (“sākotnējā izmeklēšana”). Saskaņā ar pamatregulas 24. panta 1. punktu un 14. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (5), ar Regulu (EK) Nr. 1629/2004 uzliktie antidempinga maksājumi tika koriģēti tādā mērā, ka subsīdijas summas un dempinga starpības radās vienā un tajā pašā situācijā.

(81)

Izmeklētās subsīdiju shēmas, kas pašreizējā pārskatīšanas procesā izrādījās kompensējamas, izņemot EDE, ir eksporta subsīdijas pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(82)

Tādēļ attiecībā uz eksporta subsīdijām ir ieteicams antidempinga maksājumu no jauna koriģēt, lai atspoguļotu jauno subsidēšanas līmeni, kas konstatēts šajā pārskatīšanā. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu kompensācijas maksājumu līmenis nedrīkst būt augstāks par sākotnējā izmeklēšanā konstatēto kaitējuma novēršanas līmeni. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, ņemot vērā, ka sadarbošanās līmenis bija augsts (100 %), atlikušo subsīdiju apjomu noteica tā uzņēmuma līmenī, kuram bija visaugstākais atsevišķais līmenis.

(83)

Līdz ar to kompensācijas un antidempinga maksājumu līmenis ir koriģējams šādi:

(84)

Viens eksportētājs, kurš sadarbojās, apgalvoja, ka tā kā šī daļējā starpposma pārskatīšana attiecās vienīgi uz subsidēšanas līmeni, antidempinga maksājumi nav jāmaina.

(85)

Šajā saistībā tiek atgādināts, ka paziņojumā par šīs pārskatīšanas sākšanu noteikts, “ka uzņēmumiem, uz kuriem attiecas gan antidempinga, gan kompensāciju pasākumi, attiecīgi var pielāgot antidempinga pasākumu, ja tiek mainīts kompensācijas pasākums”. Izmaiņas antidempinga maksājumos tiek veiktas nevis tādēļ, ka ir jauni atzinumi attiecībā uz dempinga līmeni, bet gan tādēļ, ka tas automātiski izriet no fakta, ka ir pielāgota sākotnējā dempinga starpība, lai atspoguļotu atklāto eksporta subsīdiju līmeni, un tādējādi šī starpība tagad ir pārskatīta.

(86)

Atsevišķo uzņēmumu kompensējamo nodokļu likmes, kas noteiktas šajā regulā, atspoguļo apstākļus, kas tika konstatēti daļējā starpposma pārskatīšanā. Līdz ar to tās ir piemērojamas vienīgi šo uzņēmumu saražotā attiecīgā ražojuma importam. Attiecīgā ražojuma ievedumi, ko saražojis jebkurš cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ietverot vienības, kas saistītas ar minētajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minētās likmes, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājumu likmi.

(87)

Katrs pieprasījums piemērot minētās atsevišķās kompensācijas maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai (6), pievienojot attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportā, piemēram, sakarā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Piemērotos gadījumos, pēc konsultēšanās ar Padomdevēju komiteju Komisija ar šo tiek pilnvarota izdarīt attiecīgus grozījumus regulā, precizējot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no atsevišķajām maksājuma likmēm,