30.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 350/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 74/2004 (2) noteica galīgu kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes kokvilnas gultasveļas importam, ko apzīmē ar KN kodiem ex 6302 21 00, ex 6302 22 90, ex 6302 31 00 un ex 6302 32 90. Maksājuma likme ir no 4,4 % līdz 10,4 % atsevišķiem uzņēmumiem, kas iekļauti izlasē, ar vidējo likmi 7,6 % apmērā uzņēmumiem, kas sadarbojās, un atlikušo maksājumu 10,4 % apmērā.

(2)

Pēc galīgā kompensācijas maksājuma noteikšanas Indijas valdība iesniedza dokumentus par to, ka ir mainījušies apstākļi attiecībā uz divām subsīdiju shēmām (piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem un ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēma saskaņā ar Likuma par ienākuma nodokli 80.HHC pantu) un ka šīs izmaiņas ir ilgstošas. Tās arguments bija, ka tādējādi subsidēšanas līmenim, visticamāk, ir jāsamazinās un tāpēc ir jāpārskata pasākumi, kas attiecībā uz šīm shēmām ir bijuši noteikti daļēji.

(3)

Komisija pārbaudīja Indijas valdības sniegtos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai sāktu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 19. panta noteikumiem. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija uzsāka spēkā esošo pasākumu ex officio daļēju starpposma pārskatīšanu, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(4)

Šīs daļējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas nolūks ir izvērtēt nepieciešamību pēc esošo pasākumu turpināšanas, atcelšanas vai grozīšanas attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kuri guva labumu no vienas vai abām par izmainītām uzskatītām subsīdiju shēmām, ja atbilstīgi attiecīgajām prasībām paziņojumā par procedūras sākšanu ir iesniegti pietiekami pierādījumi. Atkarībā no iegūtajiem datiem izmeklēšanā tiks arī izvērtēta nepieciešamība pārskatīt pasākumus, ko piemēro citiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, un/vai atlikušos pasākumus, ko piemēro visiem citiem uzņēmumiem.

(5)

Izmeklēšana attiecās uz laiku no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(6)

Komisija oficiāli informēja Indijas valdību par daļējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu; tā informēja arī tos Indijas ražotājus eksportētājus, kuri sadarbojās iepriekšējā izmeklēšanā un par kuriem tika konstatēts, ka tie gūst labumu no vienas vai abām par izmainītām uzskatītām subsīdiju shēmām, un kuri bija minēti paziņojumā par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, kā arī Kopienas ražošanas nozares pārstāvjus. Ieinteresētajām personām bija iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Personu rakstiski un mutiski sniegtie komentāri tika izskatīti un vajadzības gadījumā ņemti vērā.

(7)

Ņemot vērā šajā izmeklēšanā iesaistīto personu lielo skaitu, saskaņā ar pamatregulas 27. pantu subsidēšanas izmeklēšanai tika piedāvāts izmantot pārbaudi izlases veidā.

(8)

Lai Komisija varētu veikt atlasi saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu, eksportētājus un pārstāvjus, kas rīkojas to vārdā, lūdza atsaukties trīs nedēļu laikā kopš procedūras sākšanas un sniegt pamatinformāciju par to eksporta un vietējo apgrozījumu, par dažām konkrētām subsīdiju shēmām un par visu saistīto uzņēmumu nosaukumiem un darbību. Tika informētas arī Indijas iestādes.

(9)

Vairāk nekā 80 uzņēmumi paši pieteicās un iesniedza izlases veidošanai vajadzīgo informāciju. Šie uzņēmumi atlases periodā saražoja 95 % no kopējā Indijas eksporta apjoma uz Kopienu.

(10)

Ņemot vērā uzņēmumu lielo skaitu, apspriežoties ar Indijas tekstilpreču ražotāju asociāciju Texprocil un Indijas valdību, tika izveidota izlase no 11 uzņēmumiem un uzņēmumu grupām, kas veic eksportēšanu un kam ir vislielākie eksporta apjomi uz Kopienu.

(11)

Izlasē iekļautie uzņēmumi atlases periodā (2006. gada 1. aprīlis līdz 2007. gada 31. marts) pārstāvēja 64 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma no Indijas uz ES. Saskaņā ar pamatregulas 27. pantu izveidotajā izlasē iekļauts pēc iespējas lielāks reprezentatīvais eksporta apjoms, ko pieejamā laikā varēja paspēt pārbaudīt.

(12)

Četri uzņēmumi, kas netika iekļauti izlasē, saskaņā ar pamatregulas 27. panta 3. punktu iesniedza pieprasījumus noteikt individuālu subsīdiju apmēru. Tomēr, ņemot vērā pieprasījumu lielo skaitu un izlasē iekļauto uzņēmumu lielo skaitu, tika uzskatīts, ka veikt šādas atsevišķas pārbaudes būtu pārāk apgrūtinoši pamatregulas 27. panta 3. punkta nozīmē un ka to dēļ nevarētu laikā pabeigt izmeklēšanu. Tāpēc četru izlasē neiekļauto uzņēmumu prasības noteikt individuālu subsīdiju apmēru noraidīja.

(13)

Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka divi uzņēmumi, kas saistīti ar diviem uzņēmumiem eksportētājiem, kuri iekļauti izlasē, PIP laikā uz vietas neražoja, neeksportēja vai nepārdeva attiecīgo ražojumu. Tie neizrādīja nekādu nodomu to darīt nākotnē. Tāpēc tika nolemts izslēgt šos saistītos uzņēmumus no izlases un individuālu subsīdiju apmēru aprēķina.

(14)

Uzņēmumiem, kas netika iekļauti izlasē, paziņoja, ka visus antisubsīdiju maksājumus par to eksportu aprēķinās saskaņā ar pamatregulas 15. panta 3. punktu, t. i., nepārsniedzot kompensējamo subsīdiju vidējo svērto vērtību, kura noteikta izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(15)

Uzņēmumi, kas neatsaucās termiņā, kurš bija noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, netika uzskatīti par ieinteresētām personām.

(16)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no visiem izlasē iekļautajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem.

(17)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Pārbaudes apmeklējumi notika šādu ieinteresēto personu atrašanās vietā.

(18)

Indijas valdība un citas ieinteresētās personas saņēma informāciju par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja grozīt piemērojamās maksājumu likmes un turpināt esošo pasākumu piemērošanu. Tām tika dots pietiekams laiks komentāru sniegšanai. Visu iesniegto informāciju un komentārus attiecīgi ņēma vērā, kā tas izklāstīts tālāk.

(19)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir Indijas izcelsmes gultasveļa no kokvilnas šķiedrām, tīrām vai kopā ar ķīmiskām šķiedrām, vai linu šķiedrām (linu šķiedra nav pārsvarā), balināta, krāsota vai apdrukāta (“attiecīgais ražojums”), ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 6302 21 00, ex 6302 22 90, ex 6302 31 00 un ex 6302 32 90 un kā tas ir definēts sākotnējā izmeklēšanā.

(20)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, tika izmeklētas šādas shēmas, kas acīmredzami ietver subsīdiju piešķiršanu.

(21)

Shēmas, kas minētas 1. līdz 5. apsvērumā, pamatojas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992. gads), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums dod tiesības Indijas valdībai izdot paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti eksporta un importa politikas dokumentos, ko Tirdzniecības ministrija izdod reizi piecos gados un regulāri atjaunina. Šajā gadījumā uz PIP attiecas viens eksporta un importa politikas dokuments, t. i., piecu gadu plāns par periodu no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam (“EXIM politika 2004.–2009. gadam”). Turklāt Indijas valdība “Procedūru rokasgrāmatā laikposmam no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam”, I sējums (“PR I 2004.–2009. gadam”), izklāsta arī procedūras, ar kurām nosaka EXIM politiku 2004.–2009. gadam. Arī Procedūras rokasgrāmatas saturs tiek regulāri atjaunināts.

(22)

Ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēma ir balstīta uz 1961. gada Ienākuma nodokļa likumu, ko ik gadu groza ar Finanšu aktu.

(23)

Nodokļu atmaksas shēma ir balstīta uz 1962. gada Muitas likuma 75. pantu, 1944. gada Akcīzes likuma 37. panta 2. punkta xvi) apakšpunktu un 1994. gada Finanšu likuma 93.A un 94. pantu. Tā ir jauna shēma, par kuru iepriekš nav notikusi izmeklēšana.

(24)

Tehnoloģiju atjaunināšanas fonda shēma ir balstīta uz Indijas valdības Tekstilrūpniecības ministrijas lēmumu, kas publicēts Indijas Oficiālā Vēstneša I Ārkārtas daļas I nodaļā 1999. gada 31. martā. Tā ir jauna shēma, par kuru iepriekš nav notikusi izmeklēšana.

(25)

Eksporta kredīta shēma ir balstīta uz 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A pantu, kas dod tiesības Indijas Rezervju bankai (RBI) dot norādījumus komercbankām eksporta kredītu jomā.

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 10. punktu Komisija aicināja Indijas valdību uz papildu konsultācijām par mainītajām un nemainītajām shēmām, kā arī par shēmām, par kurām iepriekš nav notikusi izmeklēšana, ar mērķi noskaidrot reālo situāciju attiecībā uz minētajām shēmām un nonākt pie savstarpēji pieņemama risinājuma. Pēc šīm konsultācijām, ņemot vērā to, ka netika panākts abpusēji pieņemams risinājums attiecībā uz šīm shēmām, Komisija tās visas iekļāva subsidēšanas izmeklēšanā.

(27)

Sīkāks DEPB apraksts sniegts EXIM politikas 2004.–2009. gadam 4.3. punktā un PR I 2004.–2009. gadam 4. nodaļā.

(28)

Jebkuram ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam ir tiesības šo shēmu izmantot.

(29)

Atbilstīgs eksportētājs var lūgt DEPB kredītu, ko aprēķina procentos no šajā shēmā ietverto eksportēto ražojumu vērtības. Šādas DEBP likmes Indijas iestādes ir noteikušas lielākajai daļai ražojumu, arī attiecīgajam ražojumam. Tās ir noteiktas, pamatojoties uz standarta resursu – izlaides normām (SION), ņemot vērā paredzēto importēto resursu daļu eksportējamās produkcijas sastāvā un muitas nodokļa piekritību šādam paredzētam importam neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodoklis faktiski ir vai nav maksāts.

(30)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksportētājam eksportēšanas brīdī ir jāiesniedz deklarācija Indijas iestādēm, ka eksportēšana notiek saskaņā ar DEPB. Lai preces varētu eksportēt, nosūtīšanas procedūras laikā Indijas muitas iestādes izsniedz eksportpreču transportēšanas izziņu. Šajā dokumentā norāda šīm eksportprecēm piešķirtā DEPB kredīta apjomu, un tādējādi eksportētājs uzzina, kādu atbalstu tas saņems šajā laikā.

(31)

Kad muitas iestādes ir izsniegušas eksportpreču transportēšanas izziņu, Indijas valdība nevar lemt par DEPB kredīta izsniegšanu. Attiecīgā DEPB likme, no kuras aprēķina iegūto labumu, ir tā, kas tiek piemērota eksporta deklarācijas noformēšanas brīdī. PIP laikā notika neparasts DEPB likmju pieaugums ar atpakaļejošu spēku, palielinot no DEPB gūto labumu par eksportu laika periodā no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 12. jūlijam. Taču nevar pieņemt, ka saskaņā ar juridiskās noteiktības principu ar negatīvu administratīvo lēmumu varētu tikt īstenots DEPB likmju samazinājums ar atpakaļejošu spēku. Tāpēc var secināt, ka Indijas valdības spēja izmainīt gūtā labuma līmeni ar atpakaļejošu spēku ir ierobežota.

(32)

DEPB kredītus var brīvi pārskaitīt, un tie ir spēkā 12 mēnešus pēc izsniegšanas dienas. Šādu kredītu var izmantot muitas nodokļu maksāšanai par vēlākām importa operācijām, importējot preces bez importa ierobežojumiem, izņemot ražošanas līdzekļus. Ar šādiem kredītiem importētās preces var pārdot iekšzemes tirgū (maksājot tirdzniecības nodokli) vai izmantot citā veidā.

(33)

Pieteikumus DEPB kredītiem aizpilda elektroniski, un tie var attiekties uz neierobežotu eksporta darījumu skaitu. Faktiski nepastāv strikti termiņi, lai pieteiktos DEPB kredītiem. Elektroniskā sistēma, ko izmanto, lai vadītu DEPB shēmu, automātiski neizslēdz eksporta darījumus, kas neatbilst iesniegšanas periodiem, kuri minēti PR I 2004.–2009. gadam 4.47. nodaļā. Turklāt, kā skaidri norādīts PR I 2004.–2009. gadam 9.3. nodaļā, pieteikumus, kas saņemti pēc iesniegšanas termiņu beigām, vienmēr var izskatīt pēc nelielas soda naudas (10 % no iespējamā atbalsta) samaksāšanas.

(34)

DEPB likme attiecīgā ražojuma eksportam sākotnējās izmeklēšanas IP laikā bija 8 %, bet PIP sākumā tā bija tikai 3,7 %, kas PIP laikā (2007. gada 12. jūlijā) tika nomainīta uz 6,7 %, kura uz eksportu bija neparasti attiecināta ar atpakaļejošu datumu no 2007. gada 1. aprīļa.

(35)

Indijas valdība un Texprocil apgalvoja, ka, piemērojot DEPB shēmu, nav radušies atmaksas pārsniegumi, un iebilda, ka tādējādi shēma nav kompensējama. Šo argumentu noraidīja, ievērojot 38. apsvēruma secinājumus, ka šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai aizvietotāju atmaksas sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē un I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Tādēļ visa nesaņemto maksājumu summa ir kompensējama.

(36)

DEPB shēma sniedz subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. DEPB kredīts ir Indijas valdības finanšu ieguldījums, jo šo kredītu galu galā izmantos, lai atlīdzinātu ievedmuitas nodokli, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas parasti jāmaksā. Turklāt DEPB kredīts dod labumu eksportētājam, jo šis kredīts uzlabo likviditāti.

(37)

DEPB shēma juridiski ir atkarīga no eksporta rezultātiem, un tāpēc tā jāuzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(38)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu eksportējamās produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai aizvietojošu sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas norādīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajiem resursiem. Turklāt nepastāv sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu, kuras izejvielas tika patērētas eksportētā ražojuma ražošanas procesā, vai bija vērojams ievedmuitas nodokļa virsmaksājums pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības gūt labumu no DEPB neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē kādus resursus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti materiālu resursi. Tādējādi pat tie eksportētāji, kas visas izejvielas sagādā iekšzemē un neimportē nekādas preces, ko var izmantot kā izejvielas, vēl aizvien ir tiesīgi gūt labumu no DEPB shēmas.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamās subsīdijas apjomu aprēķināja kā saņēmējam nodotu labumu, kāds pastāvēja PIP laikā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Tajā brīdī Indijas valdībai ir tiesības atcelt muitas nodokli, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Kad muitas iestādes ir izsniegušas eksportpreču transportēšanas izziņu, kur cita starpā norādīta šim eksporta darījumam piešķirtā DEPB kredīta summa, Indijas valdība vairs nevar lemt par subsīdijas piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Turklāt ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, reģistrēja DEPB kredītus pie uzkrātajiem maksājumiem kā ienākumus eksporta darījuma laikā.

(40)

Lai ņemtu vērā likmju pieaugumu ar atpakaļejošu datumu, vajadzības gadījumā tika palielināta no 2007. gada 1. aprīļa līdz 12. jūlijam veiktajam eksportam reģistrētā DEPB kredīta vērtība, jo reālais ieguvums uzņēmumiem, kuriem ir tiesības uz kredīta saņemšanu no Indijas valdības, ir lielāks, nekā formāli pieprasīts eksportēšanas laikā.

(41)

Ja tika saņemts pamatots pieprasījums, maksājumi, kas bija jāveic subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti no apstiprinātā kredīta apjoma, un subsidētās summas parādās kā dalāmais atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam. Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šo subsīdiju apjoms ir piešķirts par visu kopējā eksporta apgrozījumu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirta par apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(42)

Tika iesniegti vairāki komentāri attiecībā uz sīkāku informāciju par DEBP labuma aprēķiniem. Gadījumos, kad konstatēja, ka tas ir pamatoti, aprēķinos veica korekcijas.

(43)

Pretēji tam, ko minējuši vairāki ražotāji eksportētāji, aprēķinot kompensējamā DEPB kredīta summu, bija jāņem vērā arī DEPB kredīts, ko radījuši eksporta ražojumi, kas nav attiecīgais ražojums. Saskaņā ar DEPB nav tādu saistību, kas ierobežo kredītu izmantojumu vienīgi tādu beznodokļu materiālu resursu importēšanai, kas saistīti ar konkrēto ražojumu. Tiešo otrādi – DEBP kredīti ir brīvi pārvedami, tos var pat pārdot un izmantot visu no ierobežojumiem brīvo preču importēšanai (attiecīgā ražojuma materiālu resursi atbilst šai kategorijai), izņemot ražošanas līdzekļus. Tātad attiecīgais ražojums var gūt labumu no visiem DEPB radīto kredītu veidiem.

(44)

Pieci izlasē iekļautie uzņēmumi guva labumu no DEPB shēmas PIP laikā un saņēma subsīdijas 0,15 % līdz 3,96 % apmērā.

(45)

DFIA sīkāks apraksts iekļauts EXIM politikas 2004.–2009. gadam 4. nodaļā un PR I 2004.–2009. gadam 4. nodaļā. Shēma tika ieviesta 2006. gada 1. maijā, un tā aizvietoja DFRC shēmu, kas tika kompensēta ar sākotnējo regulu.

(46)

DFIA kredītu izsniedz jebkuram tirgotājam eksportētājam vai ražotājam eksportētājam par importu un izejmateriāliem, ko izmanto preču ražošanā eksportam bez pamata muitas nodokļa, papildu muitas nodokļa, izglītības nodokļa, antidempinga maksājuma un aizsardzības maksājumiem, ja tādi ir.

(47)

DFIA ir pēceksporta un pirmseksporta shēma, kas ļauj importēt preces, ko nosaka SION normas, bet kuras pārvedama DFIA gadījumā nav noteikti jāizmanto eksportētā produkta ražošanā.

(48)

DFIA attiecas tikai uz izejvielām, kas norādītas SION. Tiesības importēt attiecas tikai uz daudzumu un vērtību, kas minēta SION normās, bet pēc pieprasījuma reģionālās iestādes tās var pārskatīt.

(49)

Uz eksporta saistībām attiecas noteikums par minimālo pievienoto vērtību 20 % apmērā. Eksportu var veikt pirms DFIA atļaujas izsniegšanas; šajā gadījumā importa tiesības nosaka proporcionāli provizoriskajam eksportam.

(50)

Kad eksporta saistības ir izpildītas, eksportētājs var pieprasīt DFIA atļaujas nodošanu, kas praksē nozīmē atļauju pārdot beznodokļu importa licenci tirgū.

(51)

Indijas valdība un Texprocil apgalvoja, ka DFRC ir likumīga nodokļu atmaksas shēma, jo tā nodrošina eksportētajā ražojumā izmantoto izejvielu papildināšanu, un tā uzskatāma par samērīgu, iedarbīgu un balstītu uz Indijā vispārpieņemtu tirdzniecības praksi. Pēc Indijas valdības un Texprocil domām, shēma ir pieļaujama Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (ASCM) nozīmē, jo daudzums, kvalitāte un tehniskie raksturlielumi un specifikācijas atbilst eksporta ražojumā izmantotajām izejvielām. Indijas valdība un Texprocil turklāt iebilda, ka, izvērtējot to, vai nodokļu atmaksas shēma ir likumīga, jāievēro nosacījums, ka jāpārbauda, ko importē, nevis – kas importē. Turklāt iebilda, ka attiecībā uz valdību nav piešķirts nekādu cits labums. Iebilda, ka šā iemesla dēļ shēma nav kompensējama. Šiem argumentiem netika iesniegti nekādi jauni pierādījumi, tādēļ tos noraidīja, ievērojot 52. līdz 55. apsvēruma secinājumus, ka nevienu no apakšshēmām nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai aizvietotāju atmaksas sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē un I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Tādēļ visa minētā labuma summa ir kompensējama.

(52)

Tomēr ir dažas atšķirības jaunās DFIA shēmas piemērošanā salīdzinājumā ar iepriekšējo kompensācijas DFRC shēmu; jaunā DFIA ir jāuzskata par DFRC shēmas turpinājumu, jo tajā pārņemti DFRC shēmas pamatelementi.

(53)

Gan DFRC, gan DFIA ir subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē, t. i., finansiāls ieguldījums dotācijas veidā. Tās ir saistītas ar tiešu līdzekļu pārskaitījumu, jo tās var pārdot un pārvērst naudā vai izmantot, lai kompensētu importa nodokļus, tādējādi liekot Indijas valdībai atteikties no ieņēmumiem, ko citādi tā varētu saņemt. Turklāt DFRC un DFIA dod labumu eksportētājiem, jo uzlabo to likviditāti.

(54)

Gan DFRC, gan DFIA juridiski ir saistīta ar eksportēšanas darbību, tādēļ tās saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu uzskatāmas par specifiskām un kompensējamām.

(55)

Turklāt šīs shēmas nevar uzskatīt par pieļaujamām nodokļu atmaksas sistēmām vai aizvietotājām atmaksas sistēmām pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tās neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) izklāstītajiem stingrajiem noteikumiem. Jo īpaši: i) tās ļauj ar atpakaļejošu spēku atmaksāt vai atgriezt atpakaļ importa nodokļus par izejvielām, kas patērētas cita ražojuma ražošanas procesā; ii) nav sistēmas vai procedūras, kas ļautu pārbaudīt, kādas izejvielas ir patērētas eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir radies papildu labums pamatregulas I pielikuma i) punkta, II pielikuma un III pielikuma nozīmē; un iii) sertifikātu/atļauju pārvedamība nozīmē, ka eksportētājam, kam piešķirts DFRC vai DFIA, nav obligāti reāli jāizmanto sertifikāts, lai importētu izejvielas.

(56)

Lai konstatētu labumu, tika ņemts vērā, ka DFRC un DFIA licencēm atšķirībā no DEPB nav pamata vērtības vai kredīta likmes. Licence norāda kopējo izejmateriāla daudzumu, ko atļauts importēt, un maksimālo kopējo CIF vērtību šādam importam. Rezultātā eksporta laikā labums nav zināms un to var noteikt un reģistrēt pārskatos tikai tad, kad licenci izlieto importēšanai vai pārdod.

(57)

Tāpēc gadījumos, kad importam izmantoja licences, uzņēmumu ieguvums tika aprēķināts, pamatojoties uz nepiemēroto ievedmuitas nodokļu summu. Gadījumos, kad licences tika nodotas (pārdotas), labumu aprēķināja, pamatojoties uz ieņēmumiem no šīs pārdošanas PIP laikā.

(58)

Izmeklēšanā konstatēja, ka pieci uzņēmumi, kas veica eksportēšanu saskaņā ar DFRC un/vai DFIA, pārdeva savas atļaujas/sertifikātus trešām personām.

(59)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tas ir izmantojis vienu no savām DFI atļaujām kā atmaksas aizvietotāju un ka saskaņā ar konkrēto licenci nav notikusi muitas nodokļa pārmērīga atmaksa. Izmeklēšanā konstatēja, ka šajā konkrētajā licencē pieļaujamie importa un eksporta apjomi nebija izsmelti un ka licences darbība vēl nebija apturēta un pārbaudīta saskaņā ar EXIM politikā paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc un ņemot vērā iegūtos datus, kas izklāstīti 55. apsvērumā, secināja, ka uzņēmums nevarētu pierādīt, ka saskaņā ar konkrēto licenci nav notikusi muitas nodokļa pārmērīga atmaksa. Tādējādi par subsīdiju uzskata visu nodokļu summu, kas ietaupīta par importu, kurš veikts saskaņā ar šo licenci, un tāpēc prasību noraidīja.

(60)

Ja tika saņemts pamatots pieprasījums, maksājumi, kuri bija jāveic subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti no apstiprinātā ieguvuma, un subsīdijas summa parādās kā dalāmais atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam. Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šīs subsīdijas apjoms ir piešķirts par visu kopējā eksporta apgrozījumu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirta par apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(61)

Tika iesniegti vairāki komentāri attiecībā uz sīkāku informāciju par DFRC/DFIA labuma aprēķiniem. Gadījumos, kad konstatēja, ka tie ir pamatoti, aprēķinos veica korekcijas.

(62)

Pretēji tam, ko minējuši vairāki ražotāji eksportētāji, aprēķinot kompensējamā labuma summu, bija jāņem vērā arī DFRC/DFIA kredīts, ko radījuši eksporta ražojumi, kas nav attiecīgais ražojums. Saskaņā ar DFRC/DFIA nav tādu saistību, kas ierobežo kredītu izmantojumu vienīgi tādu beznodokļu materiālu resursu importēšanai, kas saistīti ar konkrēto ražojumu. Tiešo otrādi – DFRC/DFIA kredīti ir brīvi pārvedami, tos var pat pārdot un izmantot visu no ierobežojumiem brīvo preču importēšanai (attiecīgā ražojuma materiālu resursi atbilst šai kategorijai), izņemot ražošanas līdzekļus. Tātad attiecīgais ražojums var saņemt visus DFRC/DFIA radītā labuma veidus.

(63)

Četri izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā guva labumu no šīm shēmām un saņēma subsīdijas 0,09 % līdz 2,03 % apmērā.

(64)

EPCG shēmas sīkāks apraksts ir iekļauts EXIM politikas 2004.–2009. gadam 5. nodaļā un PR I 2004.–2009. gadam 5. nodaļā.

(65)

Ražotāji eksportētāji, tirgotāji eksportētāji, kas ir “saistīti” ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ir tiesīgi izmantot šo shēmu.

(66)

Ar nosacījumu par eksporta saistībām Indijas valdība pēc pieteikuma un maksājuma saņemšanas izsniedz EPCG licenci. Šī licence ļauj uzņēmumam importēt ražošanas līdzekļus (jaunus, bet kopš 2003. gada aprīļa arī lietotus, kas nav vecāki par 10 gadiem), maksājot par tiem samazinātas likmes nodokli. Līdz 2000. gada 31. martam bija spēkā 11 % nodokļa likme (kas ietvēra 10 % virsmaksājumu), un, ja tika importētas preces ar lielu vērtību, piemēroja nulles nodokļa likmi. Kopš 2000. gada aprīļa šī shēma paredz 5 % ievedmuitas nodokļa likmes samazinājumu, kas piemērojams visiem ražošanas līdzekļiem, kuri importēti saskaņā ar šo shēmu. Lai izpildītu eksporta saistības, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai noteiktā laikposmā saražotu konkrētu daudzumu eksporta preču. 2008. gada 9. maijā, t. i., pēc PIP beigām, Indijas valdība paziņoja, ka ievedmuitas nodoklis, kas maksājams saskaņā ar EPCG, ir samazināts līdz 3 %.

(67)

EPCG licences turētājs var iegūt ražošanas līdzekļus arī vietējā tirgū. Tādā gadījumā EPCG licences turētājs lūdz EPCG licenci atzīt par spēkā neesošu. Tiesības gūt labumu no konkrētā eksporta saņem dokumentā par licences atzīšanu par spēkā neesošu minēto ražošanas līdzekļu vietējais ražotājs, un viņš ir tiesīgs gūt labumu no to izejvielu, kas vajadzīgas šādu ražošanas līdzekļu ražošanai, importa, nemaksājot nodokli. Taču akcīzes nodoklis, kas EPCG licences turētājam jāmaksā, vietējā tirgū iegādājoties ražošanas līdzekļus, var tikt atmaksāts vai no tā maksāšanas var atbrīvot. EPCG licences turētājs paliek atbildīgs par eksporta saistību izpildi, kas noteiktas, atsaucoties uz parastajiem muitas nodokļiem, kuri ietaupīti par importēto preču FOB vērtību.

(68)

Indijas valdība iebilda, ka labums nav radies gadījumos, kad EPCG licences turētājs pieprasa EPCG licences anulēšanu un ražošanas līdzekļus iepērk vietējā tirgū, jo nav pieņemti atbilstīgi valsts noteikumi, kas šādus pirkumus atbrīvotu no akcīzes nodokļa nomaksas. Tomēr Indijas valdība arī apstiprināja to, ka dažos gadījumos EPCG licences turētājs var iepirkt ražošanas līdzekļus, nemaksājot akcīzes nodokli, proti, gadījumos, kad šo nodokli nekompensē Centrālā Indijas pievienotās vērtības nodokļa (CENVAT) kredīta sistēma. Turklāt vietējais ražošanas līdzekļu piegādātājs šādos gadījumos ir tiesīgs saņemt fiskālu labumu, kas ietekmēs piegādāto ražošanas līdzekļu cenu. Uzskatīja, ka arguments jānoraida un konstatējumi jāsaglabā nemainīgi, jo šo labumu var gūt eksporta gadījumā un anulēšanas gadījumā nemainās EPCG licences turētāja eksporta saistības.

(69)

EPCG shēma sniedz subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļu samazināšana vai, ja notiek ražošanas līdzekļu iepirkšana vietējā tirgū, nodokļu atmaksa vai atbrīvojuma piemērošana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina Indijas valdības ieņēmumus, ko citkārt tā būtu saņēmusi.

(70)

Turklāt, samazinot nodokli, eksportētājam tiek piešķirta priekšrocība, jo nodokļi, kas tiek ietaupīti pēc importēšanas, uzlabo tā likviditāti. Akcīzes nodokļa atmaksas/atbrīvojuma piemērošanas gadījumā akcīzes nodokļa atmaksa vai atbrīvojums dod labumu eksportētājam, jo nodokļi, kas ietaupīti, iepērkot ražošanas līdzekļus, uzlabo tā likviditāti.

(71)

Bez tam EPCG shēmas juridiskais nosacījums ir eksporta izpilde, jo šādu licenci nevar iegūt bez saistībām eksportēt. Tādēļ tā ir uzskatāma par specifisku un kompensējamu pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(72)

Šo shēmu nevar uzskatīt par atļautu sistēmu, kā panākt iepriekš uzkrāto netiešo nodokļu atlaišanu, par atļautu nodokļu atmaksas veidu vai nodokļu atmaksas sistēmas aizvietotāju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Saskaņā ar pamatregulas I pielikuma h) un i) punktu šādu atļautu sistēmu darbības jomu neattiecina uz ražošanas līdzekļiem, jo tos nepatērē eksportēto preču ražošanā. Iepriekš uzkrāto netiešo nodokļu atlaišanas gadījumā jāpiebilst, ka eksportētājiem nav tiesību uz šādu nodokļu atlaišanu, ja uz tiem neattiecas eksporta saistības.

(73)

Subsīdijas summu aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem vai nesamaksāto/atmaksāto akcīzes nodokli par vietējā tirgū iegādātām precēm, ja to piemēro, aptverot periodu, kas atbilst šādu ražošanas līdzekļu parastam nolietojuma periodam. Atbilstīgi ieviestajai praksei tādā veidā aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz PIP, ir pielāgota, pieskaitot šajā periodā gūtos procentus, lai atspoguļotu laika gaitā gūtā labuma pilno vērtību. Uzskatīja, ka pārskata izmeklēšanas periodā Indijā šim nolūkam bija atbilstīga komerciālā procentu likme. Nodevas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu atskaitīja no šīs summas, lai noteiktu subsīdijas apjomu (dalītāju). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdiju summu kā atbilstīgu dalāmo iedalīja eksporta apgrozījumam PIP laikā, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta saistību izpilde, un tā netika piešķirta par saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem apjomiem.

(74)

Tika iesniegti vairāki komentāri attiecībā uz sīkāku informāciju par EPCG labuma aprēķiniem. Gadījumos, kad konstatēja, ka tie ir pamatoti, aprēķinos veica korekcijas.

(75)

Pretēji tam, ko minējuši vairāki ražotāji eksportētāji, aprēķinot kompensējamā labuma summu, bija jāņem vērā arī EPCG labums, ko radījuši eksporta ražojumi, kas nav attiecīgais ražojums. Saskaņā ar EPCGS nav tādu saistību, kas nosaka, ka labums izmantojams vienīgi tādu beznodokļa materiālu resursu importēšanai, kas saistīti ar konkrēto ražojumu. Tātad attiecīgais ražojums var saņemt visus EPCG radītā labuma veidus.

(76)

Četri izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā guva labumu no šīs shēmas un saņēma subsīdijas līdz 1,45 % apmērā, vienam uzņēmumam tika konstatēts niecīgs labums.

(77)

Šī shēma sīkāk aprakstīta EXIM politikas 2004.–2009. gadam 4.1.1. līdz 4.1.14. punktā un PR I 2004.–2009. gadam 4.1. līdz 4.30. nodaļā. Iepriekšējās pārbaudes izmeklēšanas laikā šo shēmu sauca par “iepriekšējo licenču sistēmu”, kas noveda pie pašreiz spēkā esošā galīgā kompensācijas maksājuma piemērošanas.

(78)

AAS sastāv no sešām apakšshēmām, kas sīkāk aprakstītas 79. apsvērumā. Šīs apakšshēmas cita starpā atšķiras atbilstības kritēriju ziņā. AAS fiziskā eksporta iespējas un AAS ikgadējo pieprasījumu var izmantot ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji, kas “saistīti” ar palīgražotājiem. Ražotāji eksportētāji, kuri veic piegādes galīgajam eksportētājam, ir tiesīgi saņemt AAS attiecībā uz starpprodukta piegādēm. Galvenajiem darbuzņēmējiem, kuri veic piegādes EXIM politikas 2004.–2009. gadam 8.2. punktā minētajām “nosacīta eksporta” kategorijām, piemēram, piegādātājiem uz eksportu orientētām struktūrām (EOU), ir tiesības attiecībā uz AAS nosacītu eksportu. Visbeidzot, starpniekiem, kas veic piegādes ražotājiem eksportētājiem, ir tiesības uz “nosacīta eksporta” priekšrocībām saskaņā ar iepriekšējas izlaišanas pasūtījuma (ARO) apakšshēmām un kompensācijas iekšzemes akreditīvu.

(79)

Iepriekšējas licences var izsniegt šādos gadījumos.

(80)

Tika konstatēts, ka PIP laikā divi eksportētāji, kas sadarbojās, saistībā ar attiecīgo ražojumu guva labumu no divām iepriekšminētajām apakšshēmām, t. i., i) ALS/AAS fiziskajam eksportam un ii) ALS starpposma piegādēm. Tāpēc nebija nepieciešams noteikt atlikušo apakšshēmu kompensējamību.

(81)

Pēc pašreiz spēkā esošā galīgā kompensācijas maksājuma piemērošanas Indijas valdība izmainīja pārbaudes sistēmu, ko piemēro ALS/AAS. Tādas pārbaudes vajadzībām, kuru veic Indijas iestādes, atļaujas turētājam ir juridisks pienākums norādītajā formātā vest “patiesu un pareizu uzskaiti par beznodokļu importētu/vietējā ražojuma preču pienācīgu patēriņu un izmantošanu” (skatīt dokumenta PR I 2004.–2009. gadam 4.26. un 4.30. nodaļu un 23. pielikumu), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šo reģistru pārbauda neatkarīgs zvērināts grāmatvedis/izmaksu un darbu grāmatvedis, kas izsniedz sertifikātu, kurā minēts, ka konkrētie reģistri un atbilstīgie ieraksti ir pārbaudīti un ka 23. pielikumā sniegtā informācija visādā ziņā ir pareiza. Neraugoties uz to, iepriekšminētie noteikumi attiecas tikai uz iepriekšējām atļaujām, kas izsniegtas 2005. gada 13. maijā vai pēc šā datuma. Attiecībā uz visām iepriekšējām atļaujām vai iepriekšējām licencēm, kas izsniegtas pirms šā datuma, to turētāji tiek lūgti ievērot iepriekš piemērotos pārbaudes noteikumus, t. i., noteiktā formātā, kas dots 18. pielikumā, vest patiesu un pareizu uzskaiti par licencē minēto importēto preču patēriņu un izmantošanu (PR I 2002.–2007. gadam 4.30. nodaļa un 18. pielikums).

(82)

Attiecībā uz apakšshēmām, ko PIP laikā izmantoja divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, t. i., fiziskais eksports un starpposma piegādes, Indijas valdība fiksēja gan importa atļauto daudzumu, gan eksporta saistību apjomu un vērtību un to dokumentāri apstiprināja licencēs. Turklāt importēšanas un eksportēšanas laikā valsts amatpersonas attiecīgos darījumus apstiprina licencē. Šajā shēmā atļauto preces importa apjomu Indijas valdība nosaka, pamatojoties uz izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormām (SION). SION ir vairumam ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam, un tās publicē PR II 2004.–2009. gadam.

(83)

Importētās izejvielas nav pārvedamas, un tās tiek izmantotas, lai ražotu gatavo eksporta produkciju. Eksporta saistības ir jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēneši, iespējams termiņu divreiz pagarināt, katru reizi par sešiem mēnešiem).

(84)

Indijas valdība apgalvoja, ka tai ir pienācīga shēmas pārbaudes sistēma saskaņā ar PR I 2004.–2009. gadam 23. pielikumu un ka, piemērojot ALS/AAS, atmaksa nav bijusi pārmērīga. Tādēļ shēma neesot kompensējama. Šiem apgalvojumiem netika iesniegti nekādi jauni pierādījumi, tādēļ minēto argumentu noraidīja, ievērojot secinājumus, ka nevienu no apakšshēmām nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai aizvietotāju atmaksas sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē un II un III pielikuma nozīmē, jo nav pienācīgas pārbaudes sistēmas.

(85)

Turklāt saskaņā ar pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punktu un III pielikuma II daļas 3. punktu, ja trūkst pienācīgas pārbaudes sistēmas, to var kompensēt, eksportētājvalstij veicot papildu izmeklēšanu, lai pierādītu, vai ir bijis virsmaksājums. Šādas pārbaudes pirms pārbaudes apmeklējumiem netika veiktas, un netika pierādīts, ka ir saņemti virsmaksājumi, tādēļ šos argumentus noraidīja.

(86)

Atbrīvojums no ievedmuitas ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē, t. i., Indijas valdības finanšu ieguldījums, ar ko piešķir priekšrocības eksportētājam.

(87)

Turklāt ALS/AAS fiziskam eksportam un ALS starpposma piegādei ir nepārprotama saistība ar likumu par eksportēšanas darbību, tādēļ šī licencēšana uzskatāma par specifisku un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Ja uzņēmumam nav eksporta saistību, tas nevar gūt labumus saskaņā ar šīm shēmām.

(88)

Nevienu no divām šajā gadījumā izmantotajām apakšshēmām, ALS/AAS fiziskais eksports un ALS starpposma piegāde, nevar uzskatīt par atļautu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietotāju sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tās neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) izklāstītajiem stingrajiem noteikumiem.

(89)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas izmantoja AAS, izmeklēšana konstatēja, ka Indijas iestāžu izstrādātās jaunās pārbaudes prasības vēl nav pārbaudītas praksē, jo licenču darbība pārbaudes laikā nebija beigusies un tādējādi tās nebija pārbaudītas saskaņā ar EXIM politikā izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc šis uzņēmums nevarēja pierādīt, ka šīs konkrētās licences darbības laikā nav notikusi pārmaksāto nodokļu atmaksa. Tāpēc par subsīdiju uzskatīja visu nodokļu summu, kas ietaupīta par importu, kurš veikts saskaņā ar šo licenci.

(90)

Indijas valdība efektīvi nepiemēroja savu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu, vai eksportētā produkta ražošanā tika patērētas izejvielas un kāds bija to apjoms (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un aizvietojošas nodokļu atmaksāšanas sistēmas gadījumā – III pielikuma II daļas 2. punkts). SION normas pašas par sevi nevar uzskatīt par reālā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo beznodokļu izejmateriāli, kuri saskaņā ar atļaujām/licencēm ir ievesti ar dažādiem SION rādītājiem, ir sajaukti kopā vienā un tajā pašā eksporta preces ražošanas procesā. Šis norises veids neļauj Indijas valdībai ar pietiekamu precizitāti pārbaudīt, kādi izejvielu daudzumi ir patērēti eksporta produkcijas ražošanā un pēc kura SION rādītāja tie jāsalīdzina.

(91)

Turklāt Indijas valdība nav veikusi vai vēl nav pabeigusi efektīvu kontroli, pamatojoties uz pareizi uzturētu faktiskā patēriņa reģistru. Bez tam Indijas valdība arī neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantoto izejmateriālu apjomu, lai gan parasti tas būtu jādara, ja nepastāv efektīva pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(92)

Tādēļ šīs divas apakšsistēmas ir kompensējamas.

(93)

Ja nepastāv atļautas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais labums ir atbrīvojums no visiem ievedmuitas nodokļiem, kas parasti jāmaksā, importējot izejvielas. Šajā sakarā jāmin, ka pamatregulā nav paredzēts kompensēt nodokļu pārmērīgu atmaksu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu nodokļa pārmērīgu atmaksu var kompensēt tikai tad, ja tiek ievēroti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šie nosacījumi šajā gadījumā netika ievēroti. Tādēļ, ja konstatē, ka nepastāv atbilstošs uzraudzības process, nodokļu atmaksas shēmām minēto izņēmumu nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto maksājumu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu domājamu ievedmuitas nodokļa pārmērīgu atmaksu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādes uzdevums nav aprēķināt šādu ievedmuitas nodokļa pārmērīgu atmaksu. Gluži otrādi, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu iestādei tikai jāatrod pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(94)

Subsīdijas summa tika aprēķināta, pamatojoties uz nesaņemtajiem ievedmuitas nodokļiem (muitas pamatnodokli un īpašo muitas papildnodokli) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar abām apakšshēmām un izmantoti attiecīgajam ražojumam PIP laikā. Kā noteikts pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, maksājumus, kas neizbēgami bija radušies, lai iegūtu subsīdiju, atskaitīja no subsīdijas summas, ja par to tika saņemti pamatoti pieprasījumi. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa tiek piemērota visam eksporta apgrozījumam, kuru attiecīgais produkts radīja PIP laikā, kā atbilstīgais dalītājs, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes, un to piešķir neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(95)

Tika iesniegti vairāki komentāri attiecībā uz sīkāku informāciju par ALS/AAS labuma aprēķiniem. Gadījumos, kad konstatēja, ka šie komentāri ir pamatoti, aprēķinos veica attiecīgas korekcijas.

(96)

Pretēji tam, ko minējuši vairāki ražotāji eksportētāji, aprēķinot kompensējamā labuma summu, bija jāņem vērā arī ALS/AAS labums, ko radījuši eksporta ražojumi, kas nav attiecīgais ražojums. Saskaņā ar ALS/AAS nav tādu saistību, kas ierobežo labuma izmantojumu vienīgi tādu beznodokļa materiālu resursu importēšanai, kas saistīti ar konkrēto ražojumu. Tātad attiecīgais ražojums var saņemt visus ALS/AAS radītā labuma veidus.

(97)

Divi izlasē iekļautie uzņēmumi guva labumu no ALS vai AAS un saņēma subsīdijas 0,17 % līdz 1,74 % apmērā.

(98)

Konstatēja, ka neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, neatradās SEZ vai EPZ un ka nevienam no tiem nebija EOU statusa. Tādēļ uzskatīja, ka nav vajadzīgs šīs izmeklēšanas darbības jomā turpmāk analizēt šo shēmu.

(99)

Saskaņā ar šo shēmu eksportētāji varēja gūt labumu no daļēja atbrīvojuma no ienākuma nodokļa par peļņu, kas radusies no eksporta pārdošanas apjoma. Juridisko pamatu šim atbrīvojumam nosaka ITA 80.HHC pants.

(100)

Šo noteikumu atcēla attiecībā uz 2005.–2006. novērtējuma gadu (t. i., attiecībā uz finanšu gadu no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam) un uz priekšu, un tādējādi pēc 2004. gada 31. martaITA 80.HHC panta labumus nepiešķir. Neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, neguva labumu no šīs shēmas PIP laikā. Tādēļ uzskatīja, ka nav vajadzīgs šajā izmeklēšanā turpmāk analizēt šo shēmu.

(101)

Šī shēma ir balstīta uz 1962. gada Muitas likuma 75. pantu, 1944. gada Akcīzes likuma 37. panta 2. punkta xvi) apakšpunktu un 1994. gada Finanšu likuma 93.A un 94. pantu.

(102)

Jebkuram eksportētājam ir tiesības izmantot šo shēmu.

(103)

Pastāv divu veidu Indijas valdības noteikto nodokļu atmaksas likmes – “visas ražošanas nozares” likmes, ko piemēro vienreizējas izmaksas veidā visiem konkrētā ražojuma eksportētājiem, un “zīmola” likmes, ko piemēro katram uzņēmumam atsevišķi par ražojumiem, uz kuriem neattiecas “visas rūpniecības nozares” likmes. Attiecīgajam ražojumam piemēro pirmo veidu (visas ražošanas nozares likmi).

(104)

Visas ražošanas nozares nodokļu atmaksas likmes aprēķina kā procentus no to ražojumu vērtības, kas eksportēti saskaņā ar šo shēmu. Indijas iestādes noteikušas visas ražošanas nozares nodokļu atmaksas likmes dažādiem ražojumiem, tostarp attiecīgajam ražojumam. Tās nosaka, balstoties uz pieņemtajiem netiešajiem nodokļiem un ievedmuitas maksājumiem, kas piemēroti par precēm un pakalpojumiem, ko izmanto eksporta ražojuma ražošanas procesā (ievedmuitas nodoklis, akcīzes nodoklis, pakalpojuma nodoklis utt.), tostarp pieņemtajiem netiešajiem nodokļiem un ievedmuitas maksājumiem par precēm un pakalpojumiem, ko izmanto izejvielu ražošanai, un neatkarīgi no tā, vai šie nodokļi reāli ir vai nav bijuši maksāti. DDS summa ir atkarīga no eksporta ražojuma maksimālās vērtības par vienību. Ja uzņēmums var atprasīt atpakaļ daļu no šiem nodokļiem no CENVAT sistēmas, tad nodokļu atmaksas likme ir zemāka.

(105)

Vairākas reizes PIP laikā tika pārskatītas nodokļu atmaksas likmes attiecīgajam ražojumam. Līdz 2007. gada 1. aprīlim piemērojamās likmes bija no 6,4 % līdz 6,9 % atkarībā no ražojuma veida, līdz 2007. gada 1. septembrim no 9,1 % līdz 9,8 %. 2007. gada 13. decembrī, t. i., pēc PIP beigām, nodokļu atmaksas likmes palielināja un tās bija no 10,1 % līdz 10,3 %, un palielinājums tika attiecināts ar atpakaļejošu datumu no 2007. gada 1. septembra, t. i., attiecās uz PIP.

(106)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksportētājam ir jāiesniedz Indijas iestādēm deklarācija, kurā norādīts, ka eksportēšanas laikā eksportēšana notiek saskaņā ar DDS. Lai preci varētu eksportēt, nosūtīšanas procedūras gaitā Indijas muitas iestādes izsniedz eksportpreču transportēšanas izziņu. Šajā dokumentā cita starpā tiek uzrādīta DDS summa, kas eksportētājam jāsaņem par šo eksporta darījumu. Tad arī eksportētājs uzzina, cik lielu labumu tas saņems, un iereģistrē to kontos kā saņemamo summu. Kad muitas iestāde izsniegusi eksportpreču transportēšanas izziņu, Indijas valdība nevar lemt par DDS izsniegšanu. Attiecīgā DDS likme labuma aprēķināšanai ir eksporta deklarācijas sagatavošanas laikā izmantotā likme. PIP laikā notika nodokļu atmaksas likmju palielinājums ar atpakaļejošu spēku, kuru ņēma vērā, aprēķinot subsīdiju summu.

(107)

Vairākas personas iebilda, ka DDS šajā izmeklēšanā nav kompensējams, jo tas netika īpaši paredzēts antisubsīdiju anketās, kas sagatavotas izmeklēšanas sākumā. Šo argumentu noraidīja šādu iemeslu dēļ. Saskaņā ar paziņojumu par procedūras sākšanu šīs pārskatīšanas mērķis ir noteikt subsidēšanas līmeni, kas ir radījis labumu attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem, proti, tas aptver visas Indijas valdības vadītās subsīdiju shēmas.

(108)

Iebilda, ka DDS nav atkarīgs no eksporta apjoma, jo saskaņā ar šo shēmu saņemtā labuma apmērs nav atkarīgs no eksportētāju veiktā eksporta apjoma. Šo argumentu noraidīja, jo DDS labumu var pieprasīt vienīgi tad, ja preces ir eksportētas, un tas ir pietiekami, lai izpildītu eksporta iespējamības kritēriju, kas noteikts pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā. Ievērojot šo secinājumu, nav nepieciešams analizēt argumentu, ka DDS nav konkrēta shēma pamatregulas 3. panta 2. un 3. punkta nozīmē.

(109)

Indijas valdība norādīja, ka nodokļu atmaksāšanas sistēma DDS atbilst pamatregulas noteikumiem un ka visas ražošanas nozares nodokļu atmaksas likmju aprēķina procedūra bijusi samērīga, iedarbīga un pamatota ar eksporta valstī vispārēji pieņemtu tirdzniecības praksi II pielikuma II daļas 4. punkta un III pielikuma II daļas 2. punkta nozīmē. Kā jau iepriekš minēts 104. apsvērumā, šī procedūra ietvēra ražošanā izmantoto izejvielu un radušos netiešo nodokļu nozares mēroga apzināšanu. Tomēr pat Indijas valdība atzina, ka procedūra nav pietiekami precīza. Proti, Indijas valdība apstiprināja, ka notikusi vienādošana, tas nozīmē, ka faktiskā atmaksātā summa bijusi lielāka nekā faktiski samaksātie nodokļi. Turklāt Indijas valdība arī neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantoto izejmateriālu apjomu, lai gan parasti tas būtu jādara, ja nepastāv efektīva pārbaudes sistēma (II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts), un arī nepierādīja, ka atmaksa nav bijusi pārmērīga. Pamatregulā izklāstītais salīdzinājums ar atlases metodēm uzskatāms par nepiemērotu, jo tās attiecas uz antisubsīdiju izmeklēšanām un neietilpst II un III pielikumā minēto kritēriju sarakstā, tādēļ šos argumentus noraidīja.

(110)

Turklāt minēja, ka pārmērīgas atmaksas nerašanās varētu būt izskaidrojama ar to, ka Indijas valdība DDS neiekļāva visus Indijā maksājamos netiešos nodokļus, bet tikai galvenos netiešos nodokļus. Šo argumentu noraidīja, jo saskaņā ar II pielikuma II daļas 4. punktu un III pielikuma II daļas 2. punktu pārmērīga atmaksa jāizvērtē saskaņā ar konkrēto subsīdiju shēmu.

(111)

DDS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļu atmaksas summa ir ekvivalenta valdības nesaņemtajiem ieņēmumiem, kas citkārt būtu iekasēti un samaksāti Indijas valdībai. Turklāt DDS par eksportu dod labumu eksportētājam.

(112)

Juridiski DDS ir atkarīgas no eksporta rezultātiem un tāpēc jāuzskata par īpašām un kompensējamām saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(113)

Vairākas personas, kas piedalījās procesā, apgalvoja, ka DDS ir nodokļu atmaksas sistēma, kas ir savienojama ar pamatregulas noteikumiem, un tāpēc labums, kas iegūts saskaņā ar to, nav jākompensē.

(114)

Izmeklēšanā konstatēja, ka šo shēmu nevar uzskatīt par atļautu sistēmu iepriekšējā posmā kopējo netiešo nodokļu atgūšanai vai par atļautu nodokļu atmaksas vai aizvietojošu nodokļu atmaksas sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas minēti pamatregulas I pielikuma h) un i) punktā, II pielikumā (pamatnostādnes par izejmateriālu patēriņu) un III pielikumā (aizvietojuma atmaksas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma vai nu i) vest uzskati par samaksātajām nodevām un nodokļiem par ievestajām/vietējā tirgū iegādātajām precēm vai ar tām saistītajiem pakalpojumiem, vai ii) reāli patērēt šīs preces un pakalpojumus ražošanas procesā, un iii) atmaksājamā nodokļa summa netiek aprēķināta, pamatojoties uz reālajām izejvielām, ko izmantojis eksportētājs, un uz reāli maksātajām nodevām un nodokļiem.

(115)

Turklāt nepastāv sistēma vai procedūra, lai apstiprinātu to, kuras izejvielas ir patērētas eksportētā ražojuma ražošanas procesā, vai to, ka iekšzemes netiešo nodokļu atmaksa pamatregulas I pielikuma h) punkta un II pielikuma nozīmē vai ievedmuitas nodokļu atmaksa pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē ir bijusi pārmērīga.

(116)

Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības uz labumu no DDS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē vai iegādājas vietējā tirgū kādas izejvielas un ir samaksājis nodevas vai nodokļus par šiem iepirkumiem. Lai gūtu labumu, eksportētājam pietiek vienkārši eksportēt preces, neparādot, ka kāda izejviela ir tikusi importēta vai ka kāda izejviela vai pakalpojums ticis iegādāts vietējā tirgū un ka ir samaksāts ievedmuitas nodoklis vai vietējie netiešie nodokļi. Rezultātā nav atšķirības nodokļu atmaksas likmē, ja uzņēmums veic visus izejvielu un attiecīgā ražojuma ražošanas posmus vai ir vienīgi tirgotājs eksportētājs.

(117)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamās subsīdijas apjomu aprēķināja kā saņēmējam nodotu labumu, kāds pastāvēja pārskata izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. No šā brīža Indijas valdībai ir tiesības izmaksāt nodokļu atmaksas summu atbilstīgajiem eksportētājiem, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Kad muitas iestādes ir izsniegušas eksportpreču transportēšanas izziņu, kurā cita starpā norādīta DDS summa, kas piešķirama šai eksporta darbībai, Indijas valdība vairs nevar lemt par subsīdijas piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Turklāt ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, katras eksporta darbības laikā reģistrēja DDS kā uzkrājošos ienākumus.

(118)

Lai ņemtu vērā likmju palielināšanas ar atpakaļejošu datumu ietekmi, laikā no 2007. gada 1. septembra līdz 30. septembrim reģistrētā DDS kredīta vērtība vajadzības gadījumā tika palielināta, jo reālais labums, kuru uzņēmumi būs tiesīgi saņemt no Indijas valdības, ir lielāks nekā eksportēšanas laikā formāli pieprasītais.

(119)

Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šīs subsīdijas apjoms ir piešķirts par visu kopējā eksporta apgrozījumu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirta par apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(120)

Septiņi izlasē iekļautie uzņēmumi iesniedza prasības, ka, lai gan tie guva labumu no DDS, nav radušies atmaksas pārsniegumi, jo nodevas vai ievedmuitas nodokļi, kas tiem bija jāmaksā, pārsniedza atmaksājamās summas. Šīs prasības nolēma noraidīt. 113. un 115. apsvērumā secināja, ka Indijas valdībai nav atbilstīgas pārbaudes sistēmas, kāda paredzēta pamatregulas I, II un III pielikumā. Izmeklēšana arī liecināja, ka uzņēmumiem nav nekādu patēriņa reģistru vai kādas citas iekšējas atskaites sistēmas, lai uzskaitītu iespējamos atmaksas pārsniegumus. Šādus ziņojumus uzņēmumi iesniedza pārbaudes apmeklējumu laikā, un lielākoties tie aptvēra uzņēmumu maksātos nodokļus vispār.

(121)

Ja nepastāv atļautas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais labums ir visa saskaņā ar DDS nodrošinātā atmaksas summa. Pretēji informācijai, ko atklātībā nodeva Indijas valdība, Texprocil un daži eksportētāji, pamatregulā nav paredzēts kompensēt nodokļu pārmērīgu atmaksu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu nodokļa pārmērīgu atmaksu var kompensēt vienīgi tad, ja tiek ievēroti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šie nosacījumi šajā gadījumā netika ievēroti. Tādēļ, ja konstatē, ka nepastāv atbilstoša pārbaudes procedūra, nodokļu atmaksas shēmām minēto izņēmumu nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē atmaksājamo summu, nevis domājamo pārsnieguma atmaksas summu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādes uzdevums nav aprēķināt šādas pārmērīgas atmaksas summu. Gluži otrādi, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu iestādei tikai jāatrod pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību. Turklāt jāmin, ka papildu pārbaude gadījumā, ja nav iedarbīgas pārbaudes sistēmas, Indijas iestādēm bija jāveic laicīgi, proti, pirms izmeklēšanā par kompensācijas maksājumiem notiek pārbaudes apmeklējumi.

(122)

Pretēji tam, ko minējuši vairāki ražotāji eksportētāji, aprēķinot kompensējamā labuma summu, bija jāņem vērā arī DDS labums, ko radījuši eksporta ražojumi, kas nav attiecīgais ražojums. Saskaņā ar DDS nav tādu saistību, kas ierobežo labuma izmantojumu vienīgi saistībā ar konkrētā ražojuma izmantošanu. Tātad attiecīgais ražojums var saņemt visus DDS radītā labuma veidus.

(123)

Visi izlasē iekļautie uzņēmumi guva labumu no DDS shēmas PIP laikā un saņēma subsīdijas 1,45 % līdz 7,57 % apjomā.

(124)

TUFS ieviesa ar Indijas valdības Tekstilrūpniecības ministrijas lēmumu, kas publicēts Indijas Oficiālā Vēstneša I Ārkārtas daļas I nodaļā 1999. gada 31. martā (lēmums). Shēmu apstiprināja par spēkā esošu no 1999. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam. To pagarināja līdz 2007. gada 31. martam un pēc tam pagarināja atkal līdz PIP beigām.

(125)

Esošajiem vai jaunajiem ražotājiem šajā nozarē, kas nodarbojas ar kokvilnas apstrādi, darbojas tekstila un džutas rūpniecībā, ir tiesības izmantot šo shēmu.

(126)

Shēmas mērķis ir sniegt atbalstu tehnoloģiju modernizēšanai tekstila un džutas rūpniecībā, tostarp šķiedru apstrādes iekārtu, dzijas, audumu, apģērbu un gatavo apģērbu iekārtu modernizēšanai. Shēma paredz dažāda veida labumu kā naudas subsīdiju, procentu subsīdiju vai valūtas maiņas kursa svārstību segšanu aizdevumiem ārvalstu valūtā. Shēmā ietvertās programmas ir diferencētas starp tekstila un džutas sektoriem un ar iekārtām austu un ar rokām austu ražojumu sektoriem. TUFS ietver šādas programmas:

(127)

Izmeklēšana konstatēja, ka no TUFS guva labumu divi izlasē iekļautie uzņēmumi, lai iegādātos iekārtas, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanai. Šie uzņēmumi atbilstīgi izmantoja procentu atmaksas aizdevumus (a) shēma) un naudas subsīdijas 10 % apmērā par apstrādes iekārtām kopā ar procentu atmaksu 5 % apmērā (e) shēma).

(128)

Lēmumā dots to iekārtu veidu saraksts, kuru iegādi subsidē saskaņā ar TUFS. Lai saņemtu labumu no TUFS, uzņēmumi iesniedz pieteikumu komercbankās vai citās kredītiestādēs, kas piešķir aizdevumus uzņēmumiem, balstoties uz neatkarīgu pašu veiktu novērtējumu par aizņēmēja kredītspēju. Ja aizņēmējam ir tiesības uz procentu subsīdiju saskaņā ar shēmu, komercbankas nodod pieprasījumu koordinējošajai aģentūrai, kas pēc tam atgriež atbalsta summu iesaistītajai komercbankai. Visbeidzot, komercbankas šādi saņemtos līdzekļus pārskaita uz aizņēmēja kontu. Koordinējošās aģentūras saņem naudas atmaksu no Indijas valdības Tekstilrūpniecības ministrijas. Indijas valdība nodod pieprasītos līdzekļus koordinējošo aģentūru rīcībā katru ceturksni.

(129)

Par šo shēmu no ieinteresētajām personām netika saņemti komentāri.

(130)

TUFS ir subsīdija saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, jo tas ir saistīts ar līdzekļu tiešu nodošanu no valdības dotācijas veidā. Subsīdija dod labumu, samazinot finansēšanas un procentu izdevumus iekārtu iegādei.

(131)

Subsīdiju uzskata par specifisku un tāpēc atmaksājamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, jo tā ir speciāli paredzēta ražošanas nozarei vai ražošanas nozaru grupai, tostarp attiecīgā ražojuma ražošanai.

(132)

Subsīdijas lielumu aprēķināja, kā noteikts pamatregulas 7. panta 3. punktā, pamatojoties uz saņēmēju uzņēmumu ietaupīto summu par iegādātajām iekārtām periodā, kas sakrīt ar šādu ražošanas līdzekļu parasto amortizācijas periodu. Atbilstīgi ieviestajai praksei tādā veidā aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz PIP, ir pielāgota, pieskaitot šajā periodā gūtos procentus, lai atspoguļotu laika gaitā gūtā labuma pilno vērtību. Uzskatīja, ka pārskata izmeklēšanas periodā Indijā šim nolūkam bija atbilstīga komerciālā procentu likme. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā piemērotu dalītāju pieskaitīja attiecīgajam tekstilpreču eksporta apgrozījumam, ko sasniedza PIP laikā, jo subsīdija netika piešķirta par izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(133)

Procentu subsīdijas summu aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu, balstoties uz reāli atmaksāto summu PIP laikā attiecīgajiem uzņēmumiem, kas saistīti ar procentiem, kuri samaksāti par komercaizņēmumiem, kas ņemti attiecīgo iekārtu iegādei. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā piemērotu dalītāju pieskaitīja attiecīgajam tekstilpreču eksporta apgrozījumam, ko sasniedza PIP laikā, jo subsīdija netika piešķirta par izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(134)

Divi izlasē iekļautie uzņēmumi guva labumu no šīs shēmas PIP laikā un saņēma subsīdijas 0,01 % līdz 0,31 % apjomā.

(135)

Shēma sīkāk aprakstīta Indijas Rezervju bankas (RBI) ģenerālapkārtrakstā IECD Nr. 02/04.02.02/2006-07 (eksporta kredīts ārvalstu valūtā), ģenerālapkārtrakstā IECD Nr. 01/04.02.02/2006-07 (eksporta kredīts rūpijās) un ģenerālapkārtrakstā DBOD.DIR (Exp.) Nr. 01/04.02.02/2007-08 (apvienots gan par eksporta kredītu rūpijās, gan ārvalstu valūtā), kas PIP laikā tika adresēti visām komercbankām Indijā. Ģenerālapkārtrakstus regulāri pārskata un atjaunina.

(136)

Šajā shēmā ir tiesīgi piedalīties ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji.

(137)

Saskaņā ar šo shēmu RBI obligātā kārtā nosaka maksimālos procentu likmju griestus, ko piemēro eksporta kredītiem gan Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtā, ko komercbankas var uzlikt eksportētājam. ECS sastāv no divām apakšshēmām – eksporta kredītu shēmas pirms preču nosūtīšanas (“iesaiņošanas kredīts”), kas attiecas uz eksportētājam piešķirtajiem kredītiem preču iepirkšanas, apstrādes, ražošanas, iepakošanas un/vai transportēšanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un eksporta kredītu shēmas pēc preču nosūtīšanas, kas paredz apgrozāmā kapitāla aizdevumus, lai finansētu debitoru parādus eksporta darījumos. RBI ir noteikusi bankām eksporta finansēšanai izmantot arī noteiktu neto kredītu apjoma daļu.

(138)

Pateicoties RBI ģenerālapkārtrakstiem, eksportētāji var saņemt eksporta kredītus ar izdevīgākām procentu likmēm, kuras, salīdzinot ar parastiem komerckredītiem (“naudas kredīti”), ir zemākas un kuras nosaka tikai atbilstīgi tirgus apstākļiem.

(139)

Indijas valdība iebilda, ka attiecībā uz ECS Komisija nav pārbaudījusi shēmu saskaņā ar Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (ASCM) I pielikuma k) punkta noteikumiem, un minēja, ka eksporta kredīti Indijas rūpijās un ārvalstu valūtā nav kompensējami, jo īpaši tāpēc, ka aizņēmumiem ārvalstu valūtās bankām bija “starptautiski konkurētspējīgas likmes”.

(140)

Jāpiebilst, ka ACSM I pielikuma k) punkts neattiecas uz 135. apsvērumā minētajām eksporta kredīta shēmām, jo šā punkta nozīmē parasti par eksporta kredītu uzskata vienīgi kredīta finansējumu uz diviem gadiem vai ilgāku periodu, jo tas atbilst definīcijai ESAO Nolīgumā par pamatnostādnēm valsts atbalstītiem eksporta kredītiem. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(141)

ECS kredīta preferenciālās procentu likmes, ko nosaka 135. apsvērumā minētie RBI ģenerālapkārtraksti, var samazināt eksportētāja procentu izdevumus salīdzinājumā ar kredīta izmaksām, kuras nosaka tikai pēc tirgus apstākļiem, un šai gadījumā labumi pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē tiek piešķirti šādam eksportētājam. Eksporta finansēšana pati par sevi nav drošāka par iekšzemes finansēšanu. Faktiski to parasti uzskata par riskantāku, un nodrošinājums, kas nepieciešams kādam kredītam neatkarīgi no finanšu objekta, ir tikai komerciāls lēmums, kuru pieņem attiecīgā komercbanka. Atšķirīgas likmes attiecībā uz dažādām bankām ir RBI metodoloģijas rezultāts, lai noteiktu maksimālo aizdevuma likmi katrai komercbankai atsevišķi. Turklāt komercbankām nebūtu pienākuma eksporta finansēšanas aizdevējiem noteikt izdevīgākas procentu likmes eksporta kredītiem ārvalstu valūtā.

(142)

Neraugoties uz to, ka saskaņā ar ECS piedāvātos izdevīgos kredītus izsniedz komercbankas, iegūtais labums ir valdības finansiālais ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē. Šajā kontekstā jāatzīmē, ka ne pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, ne PTO Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (ASCM) netiek prasīta maksa par valsts kontiem, piemēram, Indijas valdības atlīdzība komercbankām, lai pierādītu subsīdiju, bet vienīgi valdības rīkojums veikt uzdevumus, kas minēti pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā. RBI ir valsts iestāde, un uz to attiecas definīcija “valdība” saskaņā ar pamatregulas 1. panta 3. punktu. Šīs bankas vienīgā īpašniece ir valsts, un tā īsteno valsts politikas mērķus, piemēram, monetāro politiku, un tās vadību ieceļ Indijas valdība. RBI sniedz norādījumus privātām struktūrām, jo komercbankām ir saistoši nosacījumi cita starpā par maksimālajām procentu likmēm eksporta kredītiem, kas noteikti RBI ģenerālapkārtrakstos un RBI noteikumos par to, ka komercbankām noteikta daļa bankas neto kredītu jāparedz eksporta finansēšanai. Saskaņā ar šo norādījumu komercbanku pienākums ir veikt darbības, kas minētas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, proti, šajā gadījumā izsniegt aizdevumus preferenciālas eksporta finansēšanas veidā. Kā noteikts pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, šādu aizdevumu veidā piešķirtu naudas līdzekļu tiešu pārskaitīšanu ar konkrētiem nosacījumiem parasti uztic valdībai, un praksē tā būtībā atšķiras no valdības parastās prakses.

(143)

Šo subsīdiju saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu uzskata par īpašu un kompensējamu, jo preferenciālas procentu likmes ir pieejamas tikai attiecībā uz eksporta darījumu finansēšanu un tāpēc tās ir atkarīgas no eksporta rezultātiem.

(144)

Subsīdijas summa tika aprēķināta, pamatojoties uz starpību starp procentiem, kuri samaksāti par eksporta kredītu, kas izmantots PIP laikā, un summu, kura būtu jāmaksā, ja tādas pašas procentu likmes piemērotu parastiem komerckredītiem. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu (dalāmais) pieskaitīja kopējam eksporta apgrozījumam PIP laikā kā atbilstīgu dalītāju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un tā netika piešķirta par saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(145)

Tika iesniegti vairāki komentāri attiecībā uz sīkāku informāciju par ECS labuma aprēķiniem. Gadījumos, kad konstatēja, ka tie ir pamatoti, aprēķinos veica korekcijas.

(146)

Visi izlasē iekļautie uzņēmumi un grupas ieguva subsīdijas no šīs shēmas PIP laikā ar likmēm līdz 1,05 %, vienam uzņēmumam konstatēja niecīgu labumu.

(147)

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem izmeklēšanā pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem kompensējamo subsīdiju summa, izsakot pēc vērtības, svārstās no 5,2 % līdz 9,7 %.

(148)

Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 3. punktu uzņēmumiem, kas sadarbojas, bet nav iekļauti izlasē, subsīdiju apjoms, kuru aprēķina, pamatojoties uz vidējo svērto subsīdiju apjomu, kas noteikts uzņēmumiem, kuri sadarbojas un ir iekļauti izlasē, ir 7,7 %. Ņemot vērā to, ka vispārējās sadarbības līmenis Indijā bija augsts (95 %), atlikušo subsīdiju apjomu visiem pārējiem uzņēmumiem noteica tā uzņēmuma līmenī, kam bija augstākais individuālais apjoms, t. i., 9,7 %.

(149)

Saskaņā ar pamatregulas 19. panta noteikumiem un šā daļējā starpposma novērtējuma pamatojumu, kas izklāstīts paziņojuma par uzsākšanu 3. punktā, ir konstatēts, ka subsidēšanas līmenis attiecībā uz ražotājiem, kuri sadarbojās, ir mainījies un tāpēc atbilstīgi jāgroza kompensācijas maksājuma likme, kas piemērota ar Regulu (EK) Nr. 74/2004.

(150)

Galīgo spēkā esošo nodokli noteica, pamatojoties uz kompensācijas starpību, jo kaitējumu novēršanas līmenis bija augstāks. Tā kā šajā pārskatā noteiktie subsīdiju apmēri nepārsniedza kaitējumu novēršanas līmeni, saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu nodokļus nosaka, pamatojoties uz subsīdiju apmēriem.

(151)

Subsīdiju apmērs uzņēmumam Pasupati Fabrics, kas nebija iekļauts šajā pārskatā, tika saglabāts tajā pašā līmenī, kādu noteica sākotnējā izmeklēšanā, jo konstatēja, ka šis uzņēmums gūst labumu no subsīdiju shēmas, kura šajā izmeklēšanā netika pārskatīta.

(152)

Uzņēmumus, par kuriem konstatēja, ka tie ir savstarpēji saistīti, nodokļu iekasēšanas nolūkā uzskatīja kā vienu juridisku vienību (grupu), un tādēļ tiem noteica vienādu kompensācijas maksājumu. Lai nodrošinātu pareizu svērumu, izmantoja attiecīgā ražojuma daudzumus, ko šīs grupas eksportēja PIP laikā.

(153)

Izlasē iekļautais uzņēmums Prem Textiles pārskatīšanas izmeklēšanas laikā iesniedza informāciju, ka tas ir mainījis nosaukumu uz Prem Textiles (International) Pvt. Ltd. Pēc šīs informācijas pārbaudes un pēc tam, kad tika secināts, ka nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmē šā pārskata konstatējumus, tika nolemts piekrist lūgumam un šajā regulā saukt šo uzņēmumu par Prem Textiles (International) Pvt. Ltd.

(154)

Ņemot vērā, ka vispārējās sadarbības līmenis Indijā bija augsts (95 %), atlikušo kompensācijas maksājumu visiem pārējiem uzņēmumiem noteica tā uzņēmuma līmenī, kam bija augstākais individuālais apjoms, t. i., 9,7 %.

(155)

Tāpēc piemēro šādus maksājumus:

(156)

Atsevišķu uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz izmeklēšanas gaitā izdarītajiem secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji vidējam maksājumam, ko piemēro I pielikumā minētajiem uzņēmumiem un valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi tādu Indijas izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi – konkrētās minētās juridiskās personas. Jebkura tāda uzņēmuma importētie ražojumi, kuri nav īpaši minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, norādot tā nosaukumu un adresi, ieskaitot uzņēmumus, kuri ir saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(157)

Jebkurš lūgums piemērot minētās individuālās uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un pārdošanu eksportam, kas saistīta, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Komisija, vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, izdarīs attiecīgus grozījumus regulā, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālās maksājuma likmes,