ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1266/2007 attiecībā uz minimālajām prasībām saistībā ar infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām un nosacījumiem, kas jāizpilda, piešķirot spermai atbrīvojumu no Direktīvā 2000/75/EK paredzētā izvešanas aizlieguma

ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 11. un 12. pantu un 19. panta trešo daļu,

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

Minimālās prasības saistībā ar infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām (minētas 4. pantā)

1. Minimālās prasības, kas jāīsteno dalībvalstīm attiecībā uz infekciozā katarālā drudža monitoringa programmām aizliegtajās zonās

Infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas ir paredzētas, lai nodrošinātu informāciju par stāvokļa izmaiņām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi aizliegtajās zonās. Infekciozā katarālā drudža monitoringa programmu mērķis ir atklāt jaunu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu ievazāšanas gadījumus un pierādīt, ka konkrēti infekciozā katarālā drudža vīrusu serotipi nav sastopami. Vēl var minēt citus mērķus, proti, pierādīt, ka nav konstatēta infekciozā katarālā drudža cirkulācija, noteikt no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvo laikposmu un identificēt slimības pārnēsātāju sugas.

Infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības nolūkā ģeogrāfiskā atsauces vienība ir 45 × 45 km liels kvadrāts (aptuveni 2 000 km2), izņemot gadījumus, kad īpašu vides apstākļu dēļ piemērotāks ir cits izmērs. Dalībvalstīs uzraudzības mērķiem kā ģeogrāfisko atsauces vienību monitoringam un uzraudzībai var izmantot arī “reģionu”, kas definēts Direktīvas 64/432/EEK 2. panta p) punktā.

1.1. Infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas ietver vismaz pasīvo klīnisko uzraudzību un aktīvo uzraudzību laboratorijā, kā minēts 1.1.1. un 1.1.2. punktā.

1.1.1. Pasīvā klīniskā uzraudzība:

—

ir oficiāla un pienācīgi dokumentēta pastāvīga sistēma, kuras mērķis ir konstatēt infekciozo katarālo drudzi un izmeklēt katru gadījumu, kad radušās aizdomas par to, un tā ietver arī agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai ziņotu par aizdomu gadījumiem. Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem un veterinārārstiem nekavējoties jāziņo kompetentajai iestādei par katru aizdomu gadījumu. Kompetentajai iestādei nekavējoties rūpīgi jāizmeklē katrs gadījums, kad radušās aizdomas, ka ir konstatēti infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipi, kuriem nevajadzētu tikt konstatētiem epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā izcelsmes apgabalā, lai noskaidrotu, kādi infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipi cirkulē,

—	ir jāpastiprina vīrusa pārnēsātāja aktivitātes sezonas laikā,

—	nodrošina, ka tiek īstenotas izpratni veicinošas kampaņas, kuru īpašais mērķis ir palīdzēt dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem un veterinārārstiem identificēt infekciozā katarālā drudža pazīmes.

1.1.2. Aktīvā uzraudzība laboratorijā ietver vismaz vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem: seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem, seroloģiskie/virusoloģiskie pētījumi vai ar konkrētu mērķi veikts, uz risku balstīts monitorings, kā minēts 1.1.2.1., 1.1.2.2. un 1.1.2.3. punktā.

1.1.2.1. Seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem

—

Seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem ir aktīva ikgadēja kontroldzīvnieku testēšanas programma, kuras mērķis ir novērtēt infekciozā katarālā drudža vīrusa cirkulāciju aizliegtajā zonā. Ja iespējams, kontroldzīvniekiem jābūt liellopiem. Dzīvniekiem nedrīkst būt antivielu, ko pierāda ar sākotnēju seronegatīvu testu, un tiem jāatrodas aizliegtās zonas apgabalos, kuros pēc riska analīzes, ņemot vērā entomoloģiskus un ekoloģiskus novērtējumus, ir konstatēts slimības pārnēsātājs vai kuros ir dzīvotnes, kas piemērotas, lai slimības pārnēsātājs vairotos.

—	Kontroldzīvniekus testē vismaz reizi mēnesī attiecīgā slimības pārnēsātāja aktivitātes periodā (ja tas ir zināms). Ja šādas informācijas nav, kontroldzīvniekus visu gadu testē vismaz reizi mēnesī.

—	Minimālajam kontroldzīvnieku skaitam uz vienu ģeogrāfisko atsauces vienību infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības mērķiem ir jābūt reprezentatīvam un pietiekami lielam, lai katrā ģeogrāfiskajā vienībā ar 95 % ticamību noteiktu 2 % serokonversijas (1).

—

Testēšanu laboratorijā paredz tādā veidā, lai pēc pozitīviem skrīninga testiem tiktu veikti konkrētā serotipa seroloģiskie/virusoloģiskie testi, kuru mērķis ir noteikt infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu vai serotipus, kas varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā izcelsmes apgabalā; šie testi jāveic, lai noskaidrotu, kurš infekciozā katarālā drudža vīrusa serotips cirkulē.

1.1.2.2. Seroloģiskie/virusoloģiskie pētījumi

—

Šādi pētījumi kā minimumu ietver aktīvu ikgadēju uzņēmīgo sugu populāciju seroloģiskās/virusoloģiskās testēšanas programmu, kuras mērķis ir iegūt pierādījumus infekciozā katarālā drudža izplatībai, veicot nejauši atlasītu paraugu seroloģisko un/vai virusoloģisko testēšanu visos epidemioloģiski atbilstīgajos ģeogrāfiskajos apgabalos; to īsteno tajā gada posmā, kad ir vislielākā iespējamība noteikt serokonversiju.

—

Šādi pētījumi jāparedz tādā veidā, lai paraugi būtu reprezentatīvi un pielāgoti par paraugu ņemamās uzņēmīgo sugu populācijas struktūrai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un parauga lielumu aprēķina tā, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt 20 % izplatību uzņēmīgo sugu populācijā epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

—	Jānodrošina, lai seroloģiskajos pētījumos netiktu ietverti seropozitīvi dzīvnieki no vakcinētām un imunizētām populācijām.

—

Jānodrošina, lai testēšanu laboratorijā paredzētu tādā veidā, lai pēc pozitīviem skrīninga testiem tiktu veikti konkrētā serotipa seroloģiskie/virusoloģiskie testi, kuru mērķis ir noteikt infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu vai serotipus, kas varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā izcelsmes apgabalā; šie testi jāveic, lai noskaidrotu, kurš infekciozā katarālā drudža vīrusa serotips cirkulē.

—	Šādus pētījumus var arī paredzēt, lai veiktu monitoringu attiecībā uz vakcinēto dzīvnieku īpatsvaru un dažādu aizliegtajā zonā konstatēto infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu izplatību.

1.1.2.3. Ar konkrētu mērķi veikts, uz risku balstīts monitorings:

—	ir oficiāla un pienācīgi dokumentēta pastāvīga sistēma, kuras mērķis ir pierādīt, ka attiecīgajā apgabalā nav konkrētu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu,

—

piemērojams mērķtiecīgi izvēlētai salīdzinoši augsta riska uzņēmīgu dzīvnieku populācijai, pamatojoties uz šo dzīvnieku atrašanās vietu, ģeogrāfisko novietojumu un infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipa vai serotipu, kas varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā izcelsmes apgabalā, izplatību,

—

obligāti ietver paraugu ņemšanas stratēģiju, kas pielāgota noteiktajai mērķa populācijai. Parauga lielumu aprēķina tā, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt domājamo izplatību (pamatojoties uz mērķa populācijai zināmo risku) epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabala mērķa populācijā. Gadījumos, kad paraugi nav ņemti no atsevišķiem dzīvniekiem, paraugu lielums jāpielāgo veikto diagnostikas procedūru jutīgumam.

1.2. Lai noteiktu no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvo laikposmu, kā minēts šīs Regulas V pielikumā, entomoloģiskajai uzraudzībai ir jāatbilst šādām prasībām:

—	šādā uzraudzībā kā minimumu ietver aktīvu ikgadēju programmu, kuras laikā ķer slimības pārnēsātājus, izmantojot pastāvīgi izvietotus kukaiņu pievilinātājus, lai noteiktu pārnēsātāja populācijas dinamiku,

—

saskaņā ar sākotnēji apstiprinātajiem protokoliem jāizmanto kukaiņu pievilinātāji ar gaisa ieplūdi, kas aprīkoti ar ultravioleto gaismu. Kukaiņu pievilinātāji jādarbina visu nakti un ne retāk kā:

—	vienu nakti nedēļā tajā mēnesī, kad paredzams, ka beigsies no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvais laikposms,

—	vienu nakti mēnesī no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvajā laikposmā,

—	kukaiņu pievilinātāju darbības biežumu var pielāgot, pamatojoties uz pierādījumiem, kas iegūti pirmajos trīs to darbināšanas gados,

—

katrā epidemioloģiski atbilstīgajā apgabalā visā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvajā zonā jānovieto vismaz viens kukaiņu pievilinātājs. Daļa no knišļiem, kas savākti ar kukaiņu pievilinātāju, jānosūta uz specializētu laboratoriju, kas spēj īstenot to sugu kukaiņu skaitīšanu un identificēšanu, par ko ir aizdomas, ka tie ir slimības pārnēsātāji.

1.3. Monitorings, ko veic, lai nodrošinātu Komisijai pamatotu informāciju, kas pierāda, ka epidemioloģiski atbilstīgā ģeogrāfiskajā apgabalā divu gadu laikā nav konstatēta infekciozā katarālā drudža cirkulācija, kā minēts 6. panta 2. punktā:

—	ietver vismaz vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem: seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem, seroloģiskie/virusoloģiskie pētījumi un ar konkrētu mērķi veikts, uz risku balstīts monitorings, kā minēts 1.1.2.1., 1.1.2.2. un 1.1.2.3. punktā,

—

ir jāparedz tādā veidā, lai paraugi būtu reprezentatīvi un pielāgoti par paraugu ņemamās uzņēmīgo sugu populācijas struktūrai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un parauga lielumu aprēķina tā, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt 20 % izplatību uzņēmīgo sugu populācijā epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā (2), ja nav īstenota masveida vakcinācija, vai

—

ir jāparedz tādā veidā, lai paraugi būtu reprezentatīvi un pielāgoti par paraugu ņemamās uzņēmīgo sugu populācijas struktūrai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un parauga lielumu aprēķina tā, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt 10 % izplatību uzņēmīgo sugu populācijā epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā (3), ja ir īstenota masveida vakcinācija.

2. Minimālās prasības, kas jāīsteno dalībvalstīm attiecībā uz infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmām ārpus aizliegtajām zonām

Infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmu mērķis ir atklāt jebkādus iespējamus infekciozā katarālā drudža vīrusa invāzijas gadījumus un pierādīt, ka dalībvalstīs, kurās nav infekciozā katarālā drudža, vai epidemioloģiski atbilstīgā ģeogrāfiskā apgabalā nav konkrētā vīrusa.

Infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmas ietver vismaz pasīvo klīnisko uzraudzību un aktīvo uzraudzību laboratorijā, kā minēts 2.1. un 2.2. punktā.

2.1. Pasīvā klīniskā uzraudzība:

—

ir oficiāla un pienācīgi dokumentēta pastāvīga sistēma, kuras mērķis ir konstatēt infekciozo katarālo drudzi un izmeklēt katru gadījumu, kad radušās aizdomas par to, un tā ietver arī agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai ziņotu par aizdomu gadījumiem. Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem un veterinārārstiem nekavējoties jāziņo kompetentajai iestādei par katru aizdomu gadījumu. Kompetentajai iestādei nekavējoties rūpīgi jāizmeklē visi aizdomu gadījumi, lai apstiprinātu infekciozā katarālā drudža uzliesmojumu vai izslēgtu šāda uzliesmojuma iespēju,

—	ir jāpastiprina vīrusa pārnēsātāja aktivitātes sezonas laikā apgabalos, kuros konstatēts konkrēts, salīdzinoši augsts risks, pamatojoties uz ģeogrāfiskiem un epidemioloģiskiem datiem,

—	ir jānodrošina, ka tiek īstenotas izpratni veicinošas kampaņas, kuru īpašais mērķis ir palīdzēt dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem un veterinārārstiem identificēt infekciozā katarālā drudža pazīmes.

2.2. Aktīvā uzraudzība laboratorijā ietver vismaz vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem: seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem vai seroloģiskie/virusoloģiskie pētījumi, vai ar konkrētu mērķi veikta, uz risku balstīta uzraudzība, kā minēts 2.2.1., 2.2.2. un 2.2.3. punktā.

2.2.1. Seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem

—

Seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem ir aktīva ikgadēja kontroldzīvnieku testēšanas programma, kuras mērķis ir iegūt pierādījumus infekciozā katarālā drudža izplatībai ārpus aizliegtajām zonām. Īpaša uzmanība jāpievērš augsta riska apgabaliem, pamatojoties uz ģeogrāfiskiem un epidemioloģiskiem datiem.

—	Kontroldzīvniekus testē vismaz reizi mēnesī attiecīgā slimības pārnēsātāja aktivitātes periodā (ja šis periods ir zināms). Ja šādas informācijas nav, kontroldzīvniekus visu gadu testē vismaz reizi mēnesī.

—	Minimālajam kontroldzīvnieku skaitam uz vienu ģeogrāfisko atsauces vienību infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības mērķiem ir jābūt reprezentatīvam un pietiekami lielam, lai katrā ģeogrāfiskajā vienībā ar 95 % ticamību noteiktu 2 % serokonversijas (4).

2.2.2. Seroloģiskie/virusoloģiskie pētījumi:

—

kā minimumu ietver aktīvu ikgadēju uzņēmīgo sugu populāciju seroloģiskās/virusoloģiskās testēšanas programmu, kuras mērķis ir iegūt pierādījumus infekciozā katarālā drudža izplatībai ārpus aizliegtajām zonām, veicot nejauši atlasītu paraugu seroloģisko un/vai virusoloģisko testēšanu visos epidemioloģiski atbilstīgajos ģeogrāfiskajos apgabalos; to īsteno tajā gada posmā, kad ir vislielākā iespējamība noteikt serokonversiju,

—

—	ir jānodrošina, lai seroloģiskajos pētījumos netiktu ietverti seropozitīvi dzīvnieki no vakcinētām un imunizētām populācijām.

2.2.3. Ar konkrētu mērķi veikta, uz risku balstīta uzraudzība:

—	ir oficiāla un pienācīgi dokumentēta pastāvīga sistēma, kuras mērķis ir pierādīt, ka attiecīgajā apgabalā nav konkrētu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu,

—	jāveic, pamatojoties uz dziļām un plašām zināšanām par vietējiem riska faktoriem; šīm zināšanām jābūt tādām, kas ļautu noteikt par paraugu ņemamo mērķa populāciju, uz kuru attiecas konkrētais, salīdzinoši augstais risks,

—

jāparedz tādā veidā, lai nodrošinātu, ka ar konkrētu mērķi veicamā paraugu ņemšanas stratēģija ir pielāgota mērķa populācijai, par kuru noteikts, ka uz to attiecas salīdzinoši augsts risks; un parauga lielumu aprēķina tā, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt domājamo izplatību (pamatojoties uz mērķa populācijai zināmo risku) epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabala mērķa populācijā.

(1) Tiek lēsts, ka 20 % ir normālais serokonversijas gada rādītājs inficētajā zonā. Tomēr Kopienā vīrusa cirkulācija galvenokārt notiek aptuveni sešus mēnešus ilgā laikposmā (pavasara beigas/rudens vidus). Tāpēc 2 % ir piesardzīga paredzamās serokonversijas mēneša rādītāja aplēse.

(2) Tiek lēsts, ka 20 % ir normālais serokonversijas gada rādītājs inficētajā zonā. Tomēr, ja ir pierādījumi, ka serokonversijas gada rādītājs epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā ir mazāks nekā 20 %, parauga lielums jāaprēķina tā, lai noteiktu zemāko lēsto izplatību.

(3) Tiek pieņemts, ka 10 % ir normālais serokonversijas gada rādītājs zonā, kurā veikta vakcinācija. Tomēr, ja ir pierādījumi, ka serokonversijas gada rādītājs epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā veikta vakcinācija, ir mazāks nekā 10 %, parauga lielums jāaprēķina tā, lai noteiktu zemāko lēsto izplatību.

(4) Tiek lēsts, ka 20 % ir normālais serokonversijas gada rādītājs inficētajā zonā. Tomēr Kopienā vīrusa cirkulācija galvenokārt notiek aptuveni sešus mēnešus ilgā laikposmā (pavasara beigas/rudens vidus). Tāpēc 2 % ir piesardzīga paredzamās serokonversijas mēneša rādītāja aplēse.”