B PIELIKUMS
IKGADĒJĀ ENERĢĒTIKAS STATISTIKA
Šajā pielikumā ir aprakstīta ikgadējās apkopotās enerģētikas statistikas piemērošanas joma, mērvienības, pārskata periods, biežums, termiņš un pārraides procedūra.
A pielikums attiecas uz terminu skaidrojumu, kuriem šajā pielikumā nav sniegts īpašs skaidrojums.
1. CIETAIS FOSILAIS KURINĀMAIS UN RŪPNIECISKĀS GĀZES
1.1. Attiecīgie energoprodukti
Ja vien nav noteikts citādi, savāktie dati attiecas uz šādiem energoproduktiem:
|
Energoprodukts
|
Definīcija
|
|
|
Augstas šķiras ogles, kas izmantotas rūpnieciski un mājsaimniecībās. Tajā kopumā ir mazāk nekā 10 % gaistošo vielu un augsts oglekļa saturs (aptuveni 90 % fiksētā oglekļa). Tā augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 23 865 kJ/kg (5 700 kcal/kg) pie bezpelnu mitrās masas.
|
|
|
Bitumenogles ar tādām īpašībām, kas ļauj iegūt koksu, kurš ir piemērots domnām. To augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 23 865 kJ/kg (5 700 kcal/kg) pie bezpelnu mitrās masas.
|
|
3.
|
Cita veida bitumenogles
(tvaika ģeneratoru ogles)
|
|
Ogles, kas izmantotas tvaika ražošanā un ietver visas bitumenogles, kas nav ietvertas pie koksa oglēm vai akmeņoglēm. Tām ir augstāks gaistošo vielu daudzums nekā akmeņoglēm (vairāk nekā 10 %) un mazāks oglekļa daudzums (90 % fiksētā oglekļa). To augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 23 865 kJ/kg (5 700 kcal/kg) pie bezpelnu mitrās masas. Ja bitumenogles izmanto koksa krāsnīs, par tām jāziņo kā par koksa oglēm.
|
|
|
Neaglomerētas akmeņogles ar augstāko siltumspēju robežās no 17 435 kJ/kg (4 165 kcal/kg) līdz 23 865 kJ/kg (5 700 kcal/kg), un gaistošo vielu saturs pārsniedz 31 %.
|
|
|
Neaglomerētas akmeņogles ar augstāko siltumspēju, kas nepārsniedz 17 435 kJ/kg (4 165 kcal/kg), un gaistošo vielu saturs pārsniedz 31 %.
Šajā kategorijā ir jāziņo par tieši saražoto un sadegušo degakmeni un darvas smiltīm. Šajā kategorijā arī ir jāziņo par izmantoto degakmeni un darvas smiltīm kā patēriņu citos pārveidošanas procesos.
Tas ietver patērētā degakmens vai darvas smilšu daļu pārveidošanas procesā. Par degakmens eļļu un citiem produktiem, kas iegūti sašķidrināšanas procesā, ir jāziņo ikgadējā naftas anketā.
|
|
|
Degošas mīkstas, porainas vai saspiestas, augu izcelsmes nogulsnes ar augstu ūdens saturu (līdz 90 % neapstrādātā veidā), viegli sagriežama, gaiši brūnā vai tumši brūnā krāsā. Nav ietverta kūdra, ko izmanto neenerģētikas patēriņam.
Šī definīcija neskar atjaunojamās enerģijas resursu definīciju Direktīvā 2001/77/EK un ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada pamatnostādnēs valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaitei.
|
|
|
Kurināmā maisījums, kas iegūts no akmeņogļu sīkdaļām, pievienojot saistvielu. Saražotā patentētā kurināmā daudzums tādēļ drīkst būt nedaudz lielāks nekā faktiskais patērētais ogļu daudzums pārveidošanas procesā.
|
|
|
Ciets produkts, kas iegūts, karbonizējot ogles, pamatā koksa ogles augstā temperatūrā, ar mazu mitruma un gaistošo vielu saturu. Koksa krāšņu koksu pamatā izmanto dzelzs un tērauda rūpniecībā, kur tas ir enerģijas avots un ķīmiska viela. Šajā kategorijā ietilpst arī koksa putekļi un lietuvju kokss.
Šajā kategorijā ir jāietver puskokss (ciets produkts, ko iegūst, zemā temperatūrā karbonizējot ogles). Puskoksu izmanto kā vietējo kurināmo vai pati pārveidošanas rūpnīca. Šajā iedaļā ietilpst arī kokss, koksa putekļi un puskokss no lignīta/brūnoglēm.
|
|
|
Akmeņogļu blakusprodukts, ko izmanto pilsētu gāzu ražošanai gāzes rūpnīcās. Gāzes koksu izmanto apsildē.
|
|
|
Bitumenogļu sausās destilācijas produkts. Akmeņogļu darva ir ogļu destilācijas šķidrs blakusprodukts, lai ražotu koksu koksa krāsnī, vai to iegūst no brūnoglēm (“zemas temperatūras darva”). Akmeņogļu darvu var pārtvaicēt tālāk dažādos organiskos produktos (piemēram, benzolā, toluolā, naftalīnā), par kuriem parasti ziņotu kā par naftas ķīmijas rūpniecības izejvielām.
|
|
|
Brūnogļu briketes ir kurināmā maisījums, kas iegūts no lignīta/brūnoglēm, zem spiediena veidojot briketes bez saistvielas pievienošanas. Šī iedaļa ietver kūdras briketes, sausa lignīta sīkdaļas un putekļus.
|
|
|
Ietver visu veidu gāzes, ko iegūst komunālo pakalpojumu vai privātajos uzņēmumos, kuru galvenais mērķis ir gāzes ražošana, transportēšana un sadale. Tajā ir iekļauta gāze, kas iegūta karbonizējot (tostarp gāze, kas iegūta koksa krāsnīs un pārveidota par gāzes rūpnīcu gāzi), gazificējot ar bagātināšanu vai bez bagātināšanas ar naftas produktiem (LPG, degvieleļļu utt.) un pārveidojot, un vienkārši sajaucot gāzes un/vai gaisu, par ko ziņo ailē “No citiem avotiem”. Pārveidošanas sektorā jānorāda gāzes rūpnīcu gāzes daudzumi, kas pārveidoti par sajauktu dabasgāzi, kas tiks piegādāta un patērēta dabasgāzes tīklā.
Par citu ogļu gāzu (piemēram, koksa krāšņu gāzu, domnu gāzes un konvertora gāzes) ražošanu ir jāziņo kolonnās attiecībā uz šādām gāzēm un nevis kā par gāzes rūpnīcu gāzes ražošanu. Par ogļu gāzēm, kas ir pārvietotas uz gāzes rūpnīcu iekārtām, ir jāziņo (to attiecīgajā kolonnā) pārveidošanas sektorā gāzes rūpnīcu iekārtu rindā. Kopējam gāzes rūpnīcu gāzes daudzumam, kas nāk no citu ogļu gāzu pārvietošanas, ir jāparādās ražošanas rindā attiecībā uz gāzes rūpnīcu gāzi.
|
|
|
Iegūst kā koksa krāšņu gāzes ražošanas blakusproduktu dzelzs un tērauda ražošanā.
|
|
|
Iegūst, sadedzinot koksu domnās tērauda un dzelzs ražošanas nozarē. To reģenerē un izmanto kā kurināmo daļēji rūpnīcā un daļēji citos tērauda nozares procesos vai enerģijas ražošanas uzņēmumos, kuros ir iekārtas to sadedzināšanai. Par kurināmā daudzumu ir jāziņo, pamatojoties uz augstāko siltumspēju.
|
|
|
Tērauda ražošanas blakusprodukts skābekļa kurtuvē, ko reģenerē pēc iziešanas no kurtuves. Gāze ir zināma arī kā konvertoru gāze, zema blīvuma gāze vai pamata skābekļa gāze tērauda ražošanā.
|
|
|
Termins “akmeņogles” attiecas uz oglēm ar augstāko siltumspēju, kas pārsniedz 23 865 kJ/kg (5 700 kcal/kg) pie bezpelnu mitrās masas un ar vidējo nejaušu vitrinīta atstarotspēju vismaz 0,6 . Akmeņogles kopumā attiecas uz visiem energoproduktiem no 1 līdz 3 (akmeņogles, koksa ogles un citas bitumenogles).
|
1.2. Datu apkopojuma saraksts
Turpmāk minētie dati jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.
A pielikums attiecas uz terminu skaidrojumiem, kuriem šajā pielikumā nav sniegts īpašs skaidrojums.
1.2.1. Piegādes un pārveidošanas sektori
|
|
|
1.1.
|
No tā: pazemē
Piemēro tikai akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam un lignītam/brūnoglēm.
|
|
|
1.2.
|
No tā: virszemes
Piemēro tikai akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam un lignītam/brūnoglēm.
|
|
|
2.
|
No citiem avotiem
To veido divas sastāvdaļas:
|
—
|
reģenerētās ogļu sīkšķembas, vidējas kvalitātes un citi zemas šķiras akmeņogļu produkti, kurus nevar klasificēt pēc ogļu veida. Tajā ietilpst akmeņogles, kas reģenerētas no atkritumkaudzēm un citām atkritumu savākšanas vietām,
|
|
—
|
kurināmā piegādes, kura ražošana ietilpst cita kurināmā enerģijas bilancē, bet kura patēriņš parādīsies akmeņogļu enerģijas bilancē.
|
|
|
|
2.1.
|
No tiem: no naftas produktiem
Nepiemēro akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam un lignītam/brūnoglēm, un kūdrai.
Piemēram, naftas koksa pievienošana koksa oglēm koksa krāsnīs.
|
|
|
2.2.
|
No tiem: no dabasgāzes
Nepiemēro akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam un lignītam/brūnoglēm, un kūdrai.
Piemēram, dabasgāzes pievienošana gāzes rūpnīcu gāzei tiešajam galapatēriņam.
|
|
|
2.3.
|
No tiem: no atjaunojamiem avotiem
Nepiemēro akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam un lignītam/brūnoglēm, un kūdrai.
Piemēram, rūpnieciskie atkritumi kā saistviela patentēta kurināmā ražošanā.
|
|
|
|
|
|
|
5.
|
Starptautiskie kuģu bunkuri
|
|
|
6.
|
Krājumu izmaiņas
Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.
|
|
|
|
|
8.
|
Statistikas atšķirības
|
|
|
9.
|
Pārveidošanas sektors kopā
Izmantotā kurināmā daudzumi primārajai vai sekundārajai enerģijas pārveidošanai (piemēram, ogles par elektroenerģiju, koksa krāšņu gāze par elektroenerģiju) vai izmantotie daudzumi pārveidošanai atvasinātos energoproduktos (piemēram, koksa ogles par koksu).
|
|
|
9.1.
|
No tā: pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
9.2.
|
No tā: pamatdarbības ražotāju koģenerācijas stacijas
|
|
|
9.3.
|
No tā: pamatdarbības ražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
9.4.
|
No tā: pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
9.5.
|
No tā: pašražotāju koģenerācijas stacijas
|
|
|
9.6.
|
No tā: pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
9.7.
|
No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi
|
|
|
9.8.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
9.9.
|
No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi
|
|
|
9.10.
|
No tā: gāzes rūpnīcas
|
|
|
9.11.
|
No tā: domnas
Koksa ogļu un/vai bitumenogļu (parasti sauktu par PCI), un koksa krāsns koksa daudzumi, kas pārveidoti domnās. Šeit nav jāietver daudzumi, kas izmantoti kā kurināmais apkurei un domnu ekspluatācijai (piemēram, domnu gāze), bet par tiem jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.
|
|
|
9.12.
|
No tā: ogļu sašķidrināšana
Par degakmens eļļu un citiem produktiem, kas iegūti sašķidrināšanas procesā, jāziņo saskaņā ar šā pielikuma 4. nodaļu.
|
|
|
9.13.
|
No tā: sajaukšanai ar dabasgāzi
Ogļu gāzu daudzumi, kas sajaukti ar dabasgāzi.
|
|
|
9.14.
|
No tā: citur neklasificēts – pārveidošana
|
|
1.2.2. Enerģētikas sektors
|
1.
|
Enerģētikas sektors kopā
|
|
|
1.1.
|
No tā: elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
|
|
1.3.
|
No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.4.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
1.5.
|
No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.6.
|
No tā: gāzes rūpnīcas
|
|
|
|
|
1.8.
|
No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas
|
|
|
1.9.
|
No tā: ogļu sašķidrināšana
|
|
|
1.10.
|
No tā: citur neklasificēts – enerģētika
|
|
|
2.
|
Sadales zudumi
Zudumi, kas radušies pārvietošanas un sadales, kā arī rūpniecisko gāzu uzliesmojuma dēļ.
|
|
|
|
|
4.
|
Neenerģētikas patēriņš kopā
|
|
|
4.1.
|
No tā: rūpniecības, pārveidošanas un enerģētikas sektori
Neenerģētikas patēriņš visās rūpniecības, pārveidošanas un enerģētikas apakšnozarēs, piemēram, ogles, kas izmantotas metanola vai amonjaka ražošanā.
|
|
|
4.1.1.
|
No 4.1., no tā: naftas ķīmijas rūpniecībā
Neenerģētikas patēriņš, piemēram, ogļu izmantošana par izejvielām mēslojuma iegūšanai un par izejvielām citu naftas ķīmijas produktu ražošanā.
|
|
|
4.2.
|
No tā: transporta sektors
Neenerģētikas patēriņš visās transporta apakšnozarēs.
|
|
|
4.3.
|
No tā: citi sektori
Neenerģētikas patēriņš komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā, dzīvojamā sektorā, lauksaimniecībā un citur nenorādītos sektoros.
|
|
1.2.3. Enerģijas galapatēriņa specifikācija
|
1.
|
Enerģijas galapatēriņš
|
|
|
|
|
2.1.
|
No tā: dzelzs un tērauda ražošana
|
|
|
2.2.
|
No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība
|
|
|
2.3.
|
No tā: krāsaino metālu ražošana
|
|
|
2.4.
|
No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.5.
|
No tā: transportlīdzekļu ražošana
|
|
|
2.6.
|
No tā: mašīnas un iekārtas
|
|
|
2.7.
|
No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
|
|
|
2.8.
|
No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana
|
|
|
2.9.
|
No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība
|
|
|
2.10.
|
No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana
|
|
|
|
|
2.12.
|
No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.13.
|
No tā: citur neklasificēts – rūpniecība
|
|
|
|
|
|
|
3.2.
|
No tā: vietējā kuģošana
|
|
|
3.3.
|
No tā: citur neklasificēts – transports
|
|
|
|
|
4.1.
|
No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi
|
|
|
4.2.
|
No tiem: dzīvojamais sektors
|
|
|
4.3.
|
No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība
|
|
|
4.4.
|
No tiem: zvejniecība
|
|
|
4.5.
|
No tiem: citur neklasificēts – cits
|
|
1.2.4. Imports un eksports
Izcelsmes valsts imports un galamērķa valsts eksports.
Nepiemēro kūdrai, gāzes koksam, gāzes rūpnīcu gāzei, koksa gāzei, domnu gāzei, kā arī konvertora gāzei.
1.2.5. Patēriņš pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos
Par patēriņu pašražotāju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos ir jāziņo atsevišķi par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, par koģenerācijas stacijām un par siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem.
Minētie patēriņi pašražotāju uzņēmumos ir sadalīti, ņemot vērā pamatdarbības veidus, kas uzskaitīti tabulā:
|
1.
|
Kopā enerģētikas sektors
|
|
|
|
|
1.2.
|
No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.3.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
1.4.
|
No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.5.
|
No tā: gāzes rūpnīcas
|
|
|
|
|
1.7.
|
No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas
|
|
|
1.8.
|
No tā: ogļu sašķidrināšana
|
|
|
1.9.
|
No tā: citur neklasificēts – enerģētika
|
|
|
|
|
2.1.
|
No tā: dzelzs un tērauda ražošana
|
|
|
2.2.
|
No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība
|
|
|
2.3.
|
No tā: krāsaino metālu ražošana
|
|
|
2.4.
|
No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.5.
|
No tā: transportlīdzekļu ražošana
|
|
|
2.6.
|
No tā: mašīnas un iekārtas
|
|
|
2.7.
|
No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
|
|
|
2.8.
|
No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana
|
|
|
2.9.
|
No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība
|
|
|
2.10.
|
No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana
|
|
|
|
|
2.12.
|
No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.13.
|
No tā: citur neklasificēts – rūpniecība
|
|
|
|
|
|
|
3.2.
|
No tā: citur neklasificēts – transports
|
|
|
|
|
4.1.
|
No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi
|
|
|
4.2.
|
No tiem: dzīvojamais sektors
|
|
|
4.3.
|
No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība
|
|
|
4.4.
|
No tiem: zvejniecība
|
|
|
4.5.
|
No tiem: citur neklasificēts
|
|
1.3. Siltumspēja
Par 1.1. punktā minētajiem energoproduktiem jāziņo gan augstākā, gan zemākā siltumspēja šādiem galvenajiem datu apkopojumiem.
Nepiemēro gāzes rūpnīcu gāzēm, koksa krāšņu gāzei, domnu gāzei un konvertora gāzei:
|
|
|
|
|
|
|
4.
|
Izmantots koksa krāsnīs
|
|
|
|
|
6.
|
Izmantots pamatdarbības elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos, koģenerācijas stacijās un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos
|
|
|
|
|
8.
|
Citiem izmantojuma veidiem
|
|
1.4. Ražošana un krājumi ogļu raktuvēs
Piemērojama tikai akmeņoglēm un lignītam/brūnoglēm.
Jāziņo par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|
|
|
|
4.
|
Krājumi perioda beigās
|
|
|
4.1.
|
No tiem: krājumi raktuvēs
|
|
1.5. Mērvienības
|
|
103 tonnas
Izņēmums: gāzēm (gāzes rūpnīcu gāzei, koksa krāšņu gāzei, domnu gāzei, konvertora gāzei) mērījums ir tieši enerģijas mērījums, un tādēļ izmantojamā mērvienība ir TJ (pamatojoties uz augstāko siltumspēju).
|
|
|
MJ/tonna
|
1.6. Atkāpes un atbrīvojumi
Nepiemēro.
2. DABASGĀZE
2.1. Attiecīgie energoprodukti
Šo datu apkopojums attiecas uz dabasgāzi, ko veido gāzes, kas ir sastopamas pazemes atradnēs, un tās ir sašķidrinātas vai gāzveida, ko pamatā veido metāns.
Tas ietver gan “neasimilēto” gāzi, kas veidojas atradnēs tikai kā gāzveida ogļūdeņražu maisījums, gan “asimilēto” gāzi, kas iegūta saistībā ar jēlnaftu, kā arī metānu, kas reģenerēts no ogļraktuvēm (akmeņogļu gāze) vai no ogļu slāņa (ogļu slāņa gāze).
Tas neietver gāzes, kas radušās, anaerobi iztvaicējot biomasu (piemēram, komunālo vai notekūdeņu dūņu gāzi), ne arī gāzes rūpnīcu gāzi.
2.2. Datu apkopojuma saraksts
Turpmāk minētie dati jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.
2.2.1. Piegādes un pārveidošanas sektori
Jāziņo par daudzumiem, kas izteikti gan apjoma, gan enerģijas vienībās, un ieskaitot augstāko un zemāko siltumspēju šādiem datiem:
|
1.
|
Vietējā ražošana
Norāda visu realizējamās produkcijas apjomu valsts robežās, tostarp atklātā jūrā iegūto. Iegūto apjomu mēra pēc attīrīšanas un NGL ieguves, kā arī pēc sēra ekstrakcijas.
Neietver ieguves zudumus un daudzumus, kas ir no jauna ievadīti, izplūduši vai uzliesmojuši.
Ietver izmantotos daudzumus dabasgāzes nozarē; gāzes ieguvē, cauruļvadu sistēmās un pārstrādes rūpnīcās.
|
|
|
1.1.
|
No tās: asimilētā gāze
Dabasgāze, kas iegūta kopā ar jēlnaftu.
|
|
|
1.2.
|
No tās: neasimilētā gāze
Dabasgāze, kas veidojas atradnēs tikai kā gāzveida ogļūdeņražu maisījums.
|
|
|
1.3.
|
No tās: ogļraktuvju gāze
Ogļraktuvēs vai no ogļu slāņa iegūtais metāns, izvadīts virszemē un patērēts ogļraktuvēs vai pa cauruļvadiem piegādāts patērētājiem.
|
|
|
2.
|
No citiem avotiem
Kurināmais, kas sajaukts ar dabasgāzi un patērēts kā maisījums.
|
|
|
2.1.
|
No tiem: no naftas produktiem
LPG kvalitātes, piemēram, siltumspējas, uzlabošanai.
|
|
|
2.2.
|
No tiem: no oglēm
Rūpnieciskā gāze sajaukšanai ar dabasgāzi
|
|
|
2.3.
|
No tiem: no atjaunojamiem avotiem
Biogāze sajaukšanai ar dabasgāzi
|
|
|
|
|
|
|
5.
|
Starptautiskie kuģu bunkuri
|
|
|
6.
|
Krājumu izmaiņas
Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.
|
|
|
|
|
8.
|
Statistikas atšķirības
Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.
|
|
|
9.
|
Reģenerējamā gāze: krājumi perioda sākumā un perioda beigās
Pieejamie gāzes daudzumi piegādei jebkādā ievades un izvades cikla laikā. Tas attiecas uz reģenerējamo dabasgāzi, ko uzglabā īpašās krātuvēs (izsmelta gāzes un/vai naftas atradne, uzglabāšana ūdens nesējslānī, sāls dobumā, jaukta veida dobumos vai citā veidā), kā arī sašķidrinātas dabasgāzes uzglabāšanu. Nav jāietver balasta gāze.
Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.
|
|
|
10.
|
Izplūdusī gāze
Gāzes daudzums, kas izplūdis gaisā ieguves vietā vai gāzes pārstrādes rūpnīcā.
Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.
|
|
|
11.
|
Sadedzinātā gāze
Sadegušas gāzes daudzums uzliesmojumos ieguves vietā vai gāzes pārstrādes rūpnīcā.
Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.
|
|
|
12.
|
Pārveidošanas sektors kopā
Izmantotie kurināmā daudzumi primārajā un sekundārajā enerģijas pārveidošanā (piemēram, dabasgāzi par elektroenerģiju) vai kas izmantoti pārveidošanai atvasinātos energoproduktos (piemēram, dabasgāzi par metanolu).
|
|
|
12.1.
|
No tā: pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
12.2.
|
No tā: pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
12.3.
|
No tā: pamatdarbības ražotāju koģenerācijas stacijas
|
|
|
12.4.
|
No tā: pašražotāju koģenerācijas stacijas
|
|
|
12.5.
|
No tā: pamatdarbības ražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
12.6.
|
No tā: pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
12.7.
|
No tā: gāzes rūpnīcas
|
|
|
12.8.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
|
|
12.10.
|
No tā: gāzes sašķidrināšana
Dabasgāzes daudzumi, kas izlietoti kā izejvielas sašķidrināšanai, piemēram, kurināmā daudzumi, ko izmanto metanola ražošanas procesā, lai iegūtu metanolu.
|
|
|
12.11.
|
No tā: nav norādīts – pārveidošana
|
|
2.2.2. Enerģētikas sektors
|
1.
|
Kopā enerģētikas sektors
|
|
|
|
|
1.2.
|
No tā: naftas un gāzes ieguve
|
|
|
1.3.
|
No tā: patēriņš naftas rafinēšanas rūpnīcās
|
|
|
1.4.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
|
|
1.6.
|
No tā: gāzes rūpnīcas
|
|
|
1.7.
|
No tā: elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.8.
|
No tā: sašķidrināšana (LNG) vai gazifikācija
|
|
|
1.9.
|
No tā: gāzes sašķidrināšana
|
|
|
1.10.
|
No tā: citur neklasificēts – enerģētika
|
|
|
2.
|
Piegādes un sadales zudumi
|
|
2.2.3. Enerģijas galapatēriņa specifikācija
Par dabasgāzes patēriņu ir jāziņo atsevišķi gan kā par enerģētikas patēriņu, gan neenerģētikas patēriņu šādās nozarēs:
|
1.
|
Galapatēriņš kopā
Šajā pozīcijā atsevišķi jāziņo enerģijas galapatēriņš un neenerģētikas patēriņš.
|
|
|
|
|
2.1.
|
No tā: sauszemes transports
Ietver CNG un biogāzi
|
|
|
2.1.1.
|
No tā: biogāzes daļa sauszemes transportā
|
|
|
2.2.
|
No tā: cauruļvadu transports
|
|
|
2.3.
|
No tā: citur neklasificēts – transports
|
|
|
|
|
3.1.
|
No tā: dzelzs un tērauda ražošana
|
|
|
3.2.
|
No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība
|
|
|
3.3.
|
No tā: krāsaino metālu ražošana
|
|
|
3.4.
|
No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
|
|
|
3.5.
|
No tā: transportlīdzekļu ražošana
|
|
|
3.6.
|
No tā: mašīnas un iekārtas
|
|
|
3.7.
|
No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
|
|
|
3.8.
|
No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana
|
|
|
3.9.
|
No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība
|
|
|
3.10.
|
No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana
|
|
|
|
|
3.12.
|
No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana
|
|
|
3.13.
|
No tā: citur neklasificēts – rūpniecība
|
|
|
|
|
4.1.
|
No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi
|
|
|
4.2.
|
No tiem: dzīvojamais sektors
|
|
|
4.3.
|
No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība
|
|
|
4.4.
|
No tiem: zvejniecība
|
|
|
4.5.
|
No tiem: citur neklasificēts – cits
|
|
2.2.4. Imports un eksports
Jāziņo gan dabasgāzes kopā, gan tās LNG daļas daudzums par katru importa izcelsmes valsti un eksporta galamērķa valsti.
2.2.5. Patēriņš pašražotāju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos
Par patēriņu pašražotāju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos ir jāziņo atsevišķi par pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem, pašražotāju koģenerācijas stacijām un pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumiem.
Patēriņš attiecas uz šādiem uzņēmumiem vai darbībām:
|
1.
|
Kopā enerģētikas sektors
|
|
|
|
|
1.2.
|
No tā: naftas un gāzes ieguve
|
|
|
1.3.
|
No tā: patēriņš naftas rafinēšanas rūpnīcās
|
|
|
1.4.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
|
|
1.6.
|
No tā: gāzes rūpnīcas
|
|
|
1.7.
|
No tā: sašķidrināšanas (LNG) un regazifikācijas rūpnīcas
|
|
|
1.8.
|
No tā: gāzes sašķidrināšana
|
|
|
1.9.
|
No tā: citur neklasificēts – enerģētika
|
|
|
|
|
2.1.
|
No tā: dzelzs un tērauda ražošana
|
|
|
2.2.
|
No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība
|
|
|
2.3.
|
No tā: krāsaino metālu ražošana
|
|
|
2.4.
|
No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.5.
|
No tā: transportlīdzekļu ražošana
|
|
|
2.6.
|
No tā: mašīnas un iekārtas
|
|
|
2.7.
|
No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
|
|
|
2.8.
|
No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana
|
|
|
2.9.
|
No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība
|
|
|
2.10.
|
No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana
|
|
|
|
|
2.12.
|
No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.13.
|
No tā: citur neklasificēts – rūpniecība
|
|
|
|
|
3.1.
|
No tā: cauruļvadu transports
|
|
|
3.2.
|
No tā: citur neklasificēts – transports
|
|
|
|
|
4.1.
|
No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi
|
|
|
4.2.
|
No tiem: dzīvojamais sektors
|
|
|
4.3.
|
No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība
|
|
|
4.4.
|
No tiem: zvejniecība
|
|
|
4.5.
|
No tiem: citur neklasificēts
|
|
2.2.6. Gāzes krātuvju ietilpība
|
1.
|
Nosaukums
Krātuves vietas nosaukums.
|
|
|
2.
|
Veids
Krātuves veids, piemēram, izsmelta gāzes atradne, sāls dobums utt.
|
|
|
3.
|
Darba jauda
Kopējā gāzes krātuves ietilpība mīnus balasta gāze. Balasta gāze ir kopējais gāzes daudzums, kas ir vajadzīgs kā pastāvīgs krājums, lai saglabātu pietiekamu pazemes krātuves rezervuāra spiedienu un piegādes tempu visā izsūknēšanas ciklā.
|
|
|
4.
|
Maksimālais izvades ātrums
Maksimālais ātrums, kādā gāzi no attiecīgās krātuves var izsūknēt.
|
|
2.3. Mērvienības
|
|
Ja vien nav norādīts citādi, dabasgāzes daudzumus paziņo pēc to enerģijas satura, t. i., TJ, pamatojoties uz augstāko siltumspēju.
Ja ir vajadzīgi fiziskie daudzumi, vienība ir 106 m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 oC, 101,325 kPa).
|
|
|
KJ/m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 oC, 101,325 kPa).
|
|
|
106 m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 oC, 101,325 kPa).
|
|
4.
|
Maksimālais izvades ātrums
|
|
106 m3/dienā, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 oC, 101,325 kPa).
|
2.4. Atkāpes un atbrīvojumi
Nepiemēro.
3. ELEKTROENERĢIJA UN SILTUMENERĢIJA
3.1. Attiecīgie energoprodukti
Šajā nodaļā ir iekļauta siltumenerģija un elektroenerģija.
3.2. Datu apkopojuma saraksts
Turpmāk minētais datu apkopojuma saraksts jāsniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.
A pielikums attiecas uz to terminu skaidrojumu, par kuriem īpašs skaidrojums šajā nodaļā nav sniegts. 1., 2., 4. un 5. nodaļā minētās definīcijas un mērvienības piemēro energoproduktiem, kas pieder pie cietā kurināmā un rūpnieciskajām gāzēm, dabasgāzes, naftas un benzīna produktiem, atjaunojamiem enerģijas avotiem un enerģijas no atkritumiem.
3.2.1. Piegādes un pārveidošanas sektori
Šajā nodaļā tiek piemērotas šādas īpašas definīcijas datiem par elektroenerģiju un siltumenerģiju.
|
—
|
Bruto saražotā elektroenerģija ir visu attiecīgo ražojošo iekārtu saražotās elektroenerģijas summa (ieskaitot sūkņu iekārtas), ko iegūst pie galveno ģeneratoru izejas termināļiem.
|
|
—
|
Bruto saražotā siltumenerģija ir iekārtu kopējā saražotā siltumenerģija, un tajā norāda siltumenerģiju, ko patērē iekārtu palīgierīces, kurās izmanto karstu šķidrumu (telpas apsildīšana, šķidrā kurināmā sasildīšana utt.), kā arī zudumus, kas rodas iekārtās/tīklā siltuma apmaiņas dēļ, un ķīmisko procesu rezultātā iegūto siltumenerģiju, kuru izmanto kā primāro enerģiju.
|
|
—
|
Neto saražotā elektroenerģija: bruto saražotā elektroenerģija mīnus palīgierīču patērētā elektroenerģija un zudumi galveno ģeneratoru transformatoros.
|
|
—
|
Neto saražotā siltumenerģija ir sadales sistēmai piegādātā siltumenerģija, ko nosaka no izejošās un ienākošās plūsmas mērījumiem.
|
Tabulā minētais datu apkopojums jāziņo atsevišķi par pamatdarbības ražošanas uzņēmumiem un pašražotājiem. Visos attiecīgajos gadījumos šo abu veidu uzņēmumos gan bruto, gan neto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija jāpaziņo atsevišķi par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, koģenerācijas stacijām un siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, izmantojot šādu datu apkopojumu:
|
|
|
1.1.
|
No tās: kodolenerģija
|
|
|
1.2.
|
No tās: hidroenerģija
|
|
|
1.2.1.
|
No tās: daļu hidroenerģijas iegūst no pārsūknēšanas
|
|
|
1.3.
|
No tās: ģeotermālā enerģija
|
|
|
1.4.
|
No tās: saules enerģija
|
|
|
1.5.
|
No tās: viļņu, plūdmaiņas, okeāna enerģija
|
|
|
1.6.
|
No tās: vēja enerģija
|
|
|
1.7.
|
No tās: sadedzināms kurināmais
Kurināmais, kas spēj aizdegties vai degt, t. i., reaģējot ar skābekli, būtiski paaugstina temperatūru, un kas sadedzināts tieši elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanai.
|
|
|
1.8.
|
No tās: siltuma sūkņi
Siltumenerģija saražota no siltuma sūkņiem tikai tad, ja siltumenerģiju pārdod trešām personām (t. i., gadījumos, ja ražošana notiek pārveidošanas sektorā).
|
|
|
1.9.
|
No tās: elektriskie boileri
Siltumenerģijas daudzumi no elektriskajiem boileriem, ja iegūto daudzumu pārdod trešām personām.
|
|
|
1.10.
|
No tās: siltumenerģija no ķīmiskajiem procesiem
Siltumenerģija, kas rodas procesos bez enerģijas pievades, piemēram, ķīmiskā reakcijā.
Neietver atkritumu siltumenerģiju, kas rodas enerģijas vadītos procesos, par ko jāziņo kā par siltumenerģiju, kas iegūta no attiecīgā kurināmā.
|
|
|
1.11.
|
No tās: citi avoti – elektroenerģija (lūdzu norādīt)
|
|
Visos attiecīgajos gadījumos turpmāk tabulā minētie dati ir jāziņo kā kopējie par elektroenerģiju un siltumenerģiju atsevišķi. Tabulā par pirmajiem trim rādītājiem ir jāaprēķina daudzumi un jāsavieno ar vērtībām, kas paziņotas saskaņā ar iepriekšējo tabulu.
|
|
|
2.
|
Uzņēmums izlieto savām vajadzībām
|
|
|
|
|
4.
|
Imports
Skatīt arī skaidrojumu 5. sadaļā “Eksports”.
|
|
|
5.
|
Eksports
Elektroenerģijas daudzumus uzskata par importētiem vai eksportētiem, ja tie ir šķērsojuši valsts politiskās robežas ar muitas kontroli vai bez tās. Ja elektroenerģiju piegādā tranzītā caur kādu valsti, par daudzumu ir jāziņo gan kā par eksportu, gan kā par importu.
|
|
|
6.
|
Izmantots siltuma sūkņos
|
|
|
7.
|
Izmantots elektriskajos tvaika boileros
|
|
|
8.
|
Izmantots pārsūknēšanā
|
|
|
9.
|
Izmantots elektroenerģijas ražošanā
|
|
|
10.
|
Piegādātā enerģija
Elektroenerģijai: neto saražotās elektroenerģijas daudzums, ko piegādājuši visi elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi valstī, atņemot daudzumus, kas ir vienlaikus izmantoti siltuma sūkņos, elektriskajos tvaika boileros, sūkņos, un atņemot vai pieskaitot eksportu uz vai importu no ārvalstīm.
Siltumenerģijai: neto saražotās siltumenerģijas daudzums, ko pārdod visi uzņēmumi valstī, atņemot siltumenerģiju, kas izmantota elektroenerģijas ražošanai, un atņemot vai pieskaitot eksportu uz vai importu no ārvalstīm.
|
|
|
11.
|
Piegādes un sadales zudumi
Visi zudumi elektroenerģijas un siltumenerģijas piegādes un sadales dēļ.
Elektroenerģijai ietver zudumus transformatoros, ko neuzskata par elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu sastāvdaļām.
|
|
|
12.
|
Kopējais patēriņš (aprēķinātais)
|
|
|
13.
|
Statistikas atšķirības
|
|
|
14.
|
Kopējais patēriņš (faktiskais)
|
|
Par saražoto elektroenerģiju, pārdoto siltumenerģiju un tam attiecīgi izmantotā kurināmā daudzumiem (pamatojoties uz to zemāko siltumspēju, izņemot dabasgāzei, kurai to norāda, pamatojoties uz augstāko siltumspēju) no kurināmā veidiem, kas ir turpmāk uzskaitīti tabulā, jāziņo atsevišķi pamatdarbības ražošanas uzņēmumiem un pašražotājiem uzņēmumiem. Visos attiecīgajos gadījumos šo abu veidu uzņēmumos šāda elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana jāpaziņo atsevišķi par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, koģenerācijas stacijām un siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem:
|
1.
|
Cietais kurināmais un rūpnieciskās gāzes
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1.7.
|
Patentēts kurināmais
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.
|
Naftas un benzīna produkti
|
|
|
|
|
|
|
2.3.
|
Naftas rafinēšanas rūpnīcu gāze
|
|
|
|
|
|
|
2.6.
|
Petrolejas tipa reaktīvā degviela
|
|
|
2.7.
|
Cita veida petroleja
|
|
|
2.8.
|
Gāzeļļa/dīzeļdegviela (destilēta degvieleļļa)
|
|
|
|
|
2.10.
|
Bitumens (arī orimulsions – kurināmais uz bitumena bāzes)
|
|
|
|
|
2.12.
|
Citi naftas produkti
|
|
|
|
|
4.
|
Atjaunojami enerģijas avoti un enerģija no atkritumiem
|
|
|
4.1.
|
Rūpnieciskie atkritumi (neatjaunojamie)
|
|
|
4.2.
|
Sadzīves atkritumi (atjaunojamie)
|
|
|
4.3.
|
Sadzīves atkritumi (neatjaunojamie)
|
|
|
4.4.
|
Koksne, koksnes atlikumi un citu cietu vielu atkritumi
|
|
|
4.5.
|
Atkritumu poligonu gāze
|
|
|
4.6.
|
Notekūdeņu dūņu gāze
|
|
|
|
|
|
3.2.2. Elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš enerģētikas sektorā
|
1.
|
Enerģētikas sektors kopā
Neietver enerģiju, kas izmantota savām vajadzībām, ko izmanto sūknēšanai krātuvēs, siltuma sūkņos un elektriskajos boileros.
|
|
|
|
|
1.2.
|
No tā: naftas un gāzes ieguve
|
|
|
1.3.
|
No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.4.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
1.5.
|
No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.6.
|
No tā: gāzes rūpnīcas
|
|
|
|
|
1.8.
|
No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas
|
|
|
|
|
1.10.
|
No tā: ogļu sašķidrināšanas rūpnīcas
|
|
|
1.11.
|
No tā: sašķidrināšanas (LNG) vai regazifikācijas rūpnīcas
|
|
|
1.12.
|
No tā: gazifikācijas rūpnīcas (biogāze)
|
|
|
1.13.
|
No tā: gāzes pārvēršana šķidrā veidā
|
|
|
1.14.
|
No tā: citur neklasificēts – enerģētika
|
|
3.2.3. Enerģijas galapatēriņa specifikācija
|
|
|
1.1.
|
No tā: dzelzs un tērauda ražošana
|
|
|
1.2.
|
No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība
|
|
|
1.3.
|
No tā: krāsaino metālu ražošana
|
|
|
1.4.
|
No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
|
|
|
1.5.
|
No tā: transportlīdzekļu ražošana
|
|
|
1.6.
|
No tā: mašīnas un iekārtas
|
|
|
1.7.
|
No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
|
|
|
1.8.
|
No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana
|
|
|
1.9.
|
No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība
|
|
|
1.10.
|
No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana
|
|
|
|
|
1.12.
|
No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana
|
|
|
1.13.
|
No tā: citur neklasificēts – rūpniecība
|
|
|
|
|
|
|
2.2.
|
No tā: cauruļvadu transports
|
|
|
2.3.
|
No tā: citur neklasificēts – transports
|
|
|
|
|
4.
|
Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi
|
|
|
5.
|
Lauksaimniecība/mežsaimniecība
|
|
|
|
|
7.
|
Citur neklasificēts – cits
|
|
3.2.4. Imports un eksports
Valsts elektroenerģijas un siltumenerģijas daudzuma imports un eksports.
3.2.5. Pašražotāju saražotā neto elektroenerģija un neto siltumenerģija
Par pašražotāju saražoto neto elektroenerģiju un neto siltumenerģiju ir jāziņo atsevišķi par koģenerācijas stacijām, par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem un par siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem šādos uzņēmumos vai darbībās:
|
1.
|
Enerģētikas sektors kopā
|
|
|
|
|
1.2.
|
No tā: naftas un gāzes ieguve
|
|
|
1.3.
|
No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.4.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
1.5.
|
No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.6.
|
No tā: gāzes rūpnīcas
|
|
|
|
|
1.8.
|
No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas
|
|
|
1.9.
|
No tā: ogļu sašķidrināšanas rūpnīcas
|
|
|
1.10.
|
No tā: sašķidrināšanas (LNG) vai regazifikācijas rūpnīcas
|
|
|
1.11.
|
No tā: gazifikācijas rūpnīcas (biogāze)
|
|
|
1.12.
|
No tā: gāzes pārvēršana šķidrā veidā
|
|
|
1.13.
|
No tā: kokogļu ražošanas rūpnīcas
|
|
|
1.14.
|
No tā: citur neklasificēts – enerģētika
|
|
|
2.
|
Visi citi sektori: vienādi ar datu apkopojuma sarakstu saskaņā ar 3.2.3. sadaļu “Enerģijas galapatēriņa specifikācija”
|
|
3.2.6. Patēriņš pašražotāju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos
Par patēriņu pašražotāju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos jāziņo atsevišķi par pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem, pašražotāju koģenerācijas stacijām un pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumiem.
|
1.
|
Par cietā kurināmā un rūpniecisko gāzu daudzumiem, ko patērējuši pašražotāji, ir jāziņo attiecībā uz šādiem energoproduktiem: akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melno lignītu, lignītu/brūnoglēm, kūdru, patentēto kurināmo, koksa krāšņu koksu, gāzes koksu, akmeņogļu darvu, brūnogļu/kūdras briketēm, gāzes rūpnīcu gāzi, koksa krāšņu gāzi, domnu gāzi un konvertora gāzi. Par to ievadītajiem daudzumiem uzņēmumiem jāziņo, ja to darbība ir šāda:
|
1.
|
Enerģētikas sektors kopā
|
|
|
|
|
1.2.
|
No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.3.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
1.4.
|
No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.5.
|
No tā: gāzes rūpnīcas
|
|
|
|
|
1.7.
|
No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas
|
|
|
1.8.
|
No tā: ogļu sašķidrināšanas rūpnīcas
|
|
|
1.9.
|
No tā: citur neklasificēts – enerģētika
|
|
|
|
|
2.1.
|
No tā: dzelzs un tērauda ražošana
|
|
|
2.2.
|
No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība
|
|
|
2.3.
|
No tā: krāsaino metālu ražošana
|
|
|
2.4.
|
No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.5.
|
No tā: transportlīdzekļu ražošana
|
|
|
2.6.
|
No tā: mašīnas un iekārtas
|
|
|
2.7.
|
No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
|
|
|
2.8.
|
No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana
|
|
|
2.9.
|
No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība
|
|
|
2.10.
|
No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana
|
|
|
|
|
2.12.
|
No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.13.
|
No tā: citur neklasificēts – rūpniecība
|
|
|
|
|
|
|
3.2.
|
No tā: citur neklasificēts – transports
|
|
|
|
|
4.1.
|
No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi
|
|
|
4.2.
|
No tiem: dzīvojamais sektors
|
|
|
4.3.
|
No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība
|
|
|
4.4.
|
No tiem: zvejniecība
|
|
|
4.5.
|
No tiem: citur neklasificēts
|
|
|
|
2.
|
Par naftas produktu daudzumiem, ko izmantojuši pašražotāji, ir jāziņo attiecībā uz šādiem energoproduktiem: jēlnaftu, NGL, naftas rafinēšanas rūpnīcu gāzi, LPG, ligroīnu, petrolejas tipa reaktīvo degvielu, cita veida petroleju, gāzeļļu/dīzeļdegvielu (destilētu degvieleļļu), smago degvieleļļu, bitumenu (tostarp Orimulsion), naftas koksu un citiem naftas produktiem. Par to ievadītajiem daudzumiem uzņēmumiem jāziņo, ja to darbība ir šāda:
|
1.
|
Enerģētikas sektors kopā
|
|
|
|
|
1.2.
|
No tā: naftas un gāzes ieguve
|
|
|
1.3.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
|
|
1.5.
|
No tā: gāzes rūpnīcas
|
|
|
1.6.
|
No tā: citur neklasificēts – enerģētika
|
|
|
|
|
2.1.
|
No tā: dzelzs un tērauda ražošana
|
|
|
2.2.
|
No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība
|
|
|
2.3.
|
No tā: krāsaino metālu ražošana
|
|
|
2.4.
|
No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.5.
|
No tā: transportlīdzekļu ražošana
|
|
|
2.6.
|
No tā: mašīnas un iekārtas
|
|
|
2.7.
|
No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
|
|
|
2.8.
|
No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana
|
|
|
2.9.
|
No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība
|
|
|
2.10.
|
No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana
|
|
|
|
|
2.12.
|
No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.13.
|
No tā: citur neklasificēts – rūpniecība
|
|
|
|
|
3.1.
|
No tā: cauruļvadu transports
|
|
|
3.2.
|
No tā: citur neklasificēts – transports
|
|
|
|
|
4.1.
|
No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi
|
|
|
4.2.
|
No tiem: dzīvojamais sektors
|
|
|
4.3.
|
No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība
|
|
|
4.4.
|
No tiem: zvejniecība
|
|
|
4.5.
|
No tiem: citur neklasificēti
|
|
|
|
3.
|
Par dabasgāzes daudzumiem, ko ir izmantojuši pašražotāji, jāziņo, ja to darbība ir šāda:
|
1.
|
Enerģētikas sektors kopā
|
|
|
|
|
1.2.
|
No tā: naftas un gāzes ieguve
|
|
|
1.3.
|
No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas
|
|
|
1.4.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
1.5.
|
No tā: gāzes rūpnīcas
|
|
|
|
|
1.7.
|
No tā: sašķidrināšanas (LNG) un regazifikācijas rūpnīcās
|
|
|
1.8.
|
No tā: gāzes sašķidrināšana
|
|
|
1.9.
|
No tā: citur neklasificēts – enerģētika
|
|
|
|
|
2.1.
|
No tā: dzelzs un tērauda ražošana
|
|
|
2.2.
|
No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība
|
|
|
2.3.
|
No tā: krāsaino metālu ražošana
|
|
|
2.4.
|
No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.5.
|
No tā: transportlīdzekļu ražošana
|
|
|
2.6.
|
No tā: mašīnas un iekārtas
|
|
|
2.7.
|
No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
|
|
|
2.8.
|
No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana
|
|
|
2.9.
|
No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība
|
|
|
2.10.
|
No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana
|
|
|
|
|
2.12.
|
No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.13.
|
No tā: citur neklasificēts – rūpniecība
|
|
|
|
|
3.1.
|
No tā: cauruļvadu transports
|
|
|
3.2.
|
No tā: citur neklasificēts – transports
|
|
|
|
|
4.1.
|
No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi
|
|
|
4.2.
|
No tiem: dzīvojamais sektors
|
|
|
4.3.
|
No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība
|
|
|
4.4.
|
No tiem: zvejniecība
|
|
|
4.5.
|
No tiem: citur neklasificēts
|
|
|
|
4.
|
Par atjaunojamās enerģijas daudzumu un enerģijas daudzumu no atkritumiem, ko izmantojuši pašražotāji, ir jāziņo attiecībā uz šādiem energoproduktiem: ģeotermālo enerģiju, saules termālo enerģiju, rūpnieciskajiem atkritumiem (izsīkstošajiem), sadzīves atkritumiem (atjaunojamiem), koksni/koksnes atlikumiem/citiem cietajiem atkritumiem, atkritumu poligonu gāzi, notekūdeņu dūņu gāzi, cita veida biogāzi un šķidro biodegvielu. Par ievadītajiem daudzumiem uzņēmumiem jāziņo, ja to darbība ir šāda:
|
1.
|
Enerģētikas sektors kopā
|
|
|
1.1.
|
No tā: gazifikācijas rūpnīcas
|
|
|
|
|
1.3.
|
No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.4.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
1.5.
|
No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas
|
|
|
1.6.
|
No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.7.
|
No tā: gāzes rūpnīcas
|
|
|
|
|
1.9.
|
No tā: kokogļu ražošanas rūpnīcas
|
|
|
1.10.
|
No tā: citur neklasificēts – enerģētika
|
|
|
|
|
2.1.
|
No tā: dzelzs un tērauda ražošana
|
|
|
2.2.
|
No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība
|
|
|
2.3.
|
No tā: krāsaino metālu ražošana
|
|
|
2.4.
|
No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.5.
|
No tā: transportlīdzekļu ražošana
|
|
|
2.6.
|
No tā: mašīnas un iekārtas
|
|
|
2.7.
|
No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
|
|
|
2.8.
|
No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana
|
|
|
2.9.
|
No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība
|
|
|
2.10.
|
No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana
|
|
|
|
|
2.12.
|
No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.13.
|
No tā: citur neklasificēts – rūpniecība
|
|
|
|
|
|
|
3.2.
|
No tā: citur neklasificēts – transports
|
|
|
|
|
4.1.
|
No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi
|
|
|
4.2.
|
No tiem: dzīvojamais sektors
|
|
|
4.3.
|
No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība
|
|
|
4.4.
|
No tiem: zvejniecība
|
|
|
4.5.
|
No tiem: citur neklasificēts
|
|
|
3.3. Struktūras dati par elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu
3.3.1. Neto maksimālā elektriskā jauda un maksimālā slodze
Par jaudu jāziņo attiecīgā pārskata gada 31. decembrī.
Ietver gan elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumu, gan koģenerācijas staciju elektrisko jaudu.
Neto maksimālā elektriskā jauda ir visu staciju neto maksimālo jaudu summa, kas ņemta atsevišķi noteiktā ekspluatācijas periodā. Pieņemtais ekspluatācijas periods pašreizējiem mērķiem ir nepārtraukta darbība: darbojas dienā 15 stundas vai vairāk. Neto maksimālā jauda ir maksimālā enerģija, kas, kā pieņemts, ir vienīgā aktīvā enerģija, ko var piegādāt nepārtraukti pie visu staciju darbības tīkla izejas punktā. Maksimālā slodze tiek definēta kā vislielākā enerģijas vērtība, ko valstī tīkls vai vairāki tīkli kopā saņem vai piegādā.
Tikai attiecībā uz tīklu jāpaziņo šādi daudzumi:
|
|
|
|
|
|
|
3.1.
|
No tās: pārsūknēšana
|
|
|
|
|
|
|
6.
|
Viļņu, plūdmaiņas, okeāna enerģija
|
|
|
|
|
8.
|
Sadedzināmais kurināmais
|
|
|
8.1.
|
No tā: tvaika turbīna
|
|
|
8.2.
|
No tā: iekšdedzes dzinējs
|
|
|
8.3.
|
No tā: gāzes turbīna
|
|
|
8.4.
|
No tā: kombinētais cikls
|
|
|
8.5.
|
No tā: citi
Jānorāda, ja paziņo.
|
|
|
|
|
10.
|
Pieejamā jauda maksimālās slodzes brīdī
|
|
|
11.
|
Datums un laiks, kad ir bijusi maksimālā slodze
|
|
3.3.2. Neto maksimālā sadedzināmā kurināmā iekārtu elektriskā jauda
Par neto maksimālo sadedzināmā kurināmā iekārtu elektrisko jaudu ir jāziņo gan pamatdarbības ražotājiem, gan pašražotājiem un atsevišķi katrai iekārtai, ko kurina ar viena veida kurināmo vai vairākiem kurināmā veidiem, kas minēta nākamajā tabulā. Norāde par to, kāda veida kurināmais ir izmantots kā primārais un alternatīvais, jāpievieno visos gadījumos, ja ir iekārtas, ko darbina ar vairākiem kurināmā veidiem.
|
1.
|
Darbināta ar viena veida kurināmo
|
|
|
1.1.
|
Kurināta ar akmeņoglēm vai akmeņogļu produktiem
Ietver koksa krāšņu gāzi, domnu un konvertora gāzes jaudu.
|
|
|
1.2.
|
Kurināta ar šķidro kurināmo
Ietver naftas rafinēšanas rūpnīcas gāzes jaudu.
|
|
|
1.3.
|
Kurināta ar dabasgāzi
Ietver gāzes rūpnīcu gāzes jaudu.
|
|
|
|
|
1.5.
|
Kurināta ar atjaunojamo kurināmo un atkritumiem
|
|
|
2.
|
Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un šķidro
|
|
|
3.
|
Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un dabasgāzi
|
|
|
4.
|
Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – šķidro un dabasgāzi
|
|
|
5.
|
Kurinātā ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un šķidro kurināmo un dabasgāzi
|
|
Sistēmas, kuras darbina ar vairākiem kurināmā veidiem, ietver tikai tās ierīces, kurās nepārtraukti var sadedzināt vairāk nekā vienu kurināmā veidu. Stacijas, kurās ir atsevišķas iekārtas, kurās izmanto dažāda veida kurināmo, jāiedala attiecīgajās viena veida kurināmā kategorijās.
3.4. Mērvienības
|
|
Elektroenerģija: GWh
Siltumenerģija: TJ
Cietais kurināmais un rūpnieciskās gāzes: tiek piemērotas šā pielikuma 1. nodaļas mērvienības.
Dabasgāze: tiek piemērotas šā pielikuma 2. nodaļas mērvienības.
Nafta un naftas produkti: tiek piemērotas šā pielikuma 4. nodaļas mērvienības.
Atjaunojamie enerģijas avoti un atkritumi: tiek piemērotas šā pielikuma 5. nodaļas mērvienības.
|
|
|
Elektroenerģijas ražošanas jauda: MWe
Siltumenerģijas ražošanas jauda: MWt
|
3.5. Atkāpes un atvieglojumi
Francijai ir piešķirta atkāpe attiecībā uz saražotās siltumenerģijas datu ziņošanu. Šī atkāpe zaudē spēku, tiklīdz Francija var nosūtīt šo ziņojumu, un tās ilgums nekādā gadījumā nepārsniedz četrus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
4. NAFTA UN NAFTAS PRODUKTI
4.1. Attiecīgie energoprodukti
Ja vien nav noteikts citādi, datu apkopojums attiecas uz visiem šādiem energoproduktiem:
|
Energoprodukts
|
Definīcija
|
|
|
Jēlnafta ir dabīgas izcelsmes minerāleļļa, ko veido ogļūdeņražu un saistīto piemaisījumu, piemēram, sēra, maisījums. Tā ir sastopama šķidrā veidā normālā virsmas temperatūrā un spiedienā, un tās fiziskās īpašības (blīvums, viskozitāte utt.) ir ļoti mainīgas. Šajā kategorijā iekļauts atradņu vai atbrīvotais kondensāts, kas reģenerēts no asimilētas vai neasimilētas gāzes, tās sajaucot ar komerciālas jēlnaftas plūsmu.
|
|
|
NGL ir šķidri vai sašķidrināti ogļūdeņraži, kas reģenerēti no dabasgāzes atdalīšanas iekārtās vai gāzes pārstrādes rūpnīcās. Šķidra dabasgāze ir etāns, propāns, butāns (parastais un izo-), (izo) pentāns un pentāni plus (ko dažreiz sauc par dabīgo benzīnu vai iekārtu kondensātu).
|
|
3.
|
Naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielas
|
|
Naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielas ir apstrādāta nafta, kas domāta tālākai pārstrādei (piemēram, tiešas vadības degvieleļļa vai vakuuma gāzeļļa), izņemot sajaukšanai. Pie tālākas pārstrādes tā tiks pārveidota vienā vai vairākās sastāvdaļās un/vai galaproduktos. Šajā definīcijā iekļauti arī produkti, kas no naftas ķīmijas rūpniecības nosūtīti atpakaļ pārstrādei (piemēram, pirolīzes benzīns, C4 frakcijas, gāzeļļa un degvieleļļas frakcijas).
|
|
4.
|
Piedevas/skābekļa savienojumi
|
|
Piedevas ir ar ogļūdeņradi nesaistīti savienojumi, kas pievienoti vai sajaukti ar kādu produktu, lai mainītu degvielas īpašības (oktānskaitli, cetānskaitli, aukstuma īpašības utt.):
|
—
|
skābekļa savienojumi, piemēram, spirti (metanols, etanols), ēteri (piemēram, MTBE (metiltercbutilēteris), ETBE (etiltercbutilēteris), TAME (tercamilmetilēteris)),
|
|
—
|
esteri (piemēram, rapša sēklu vai dimetilesteris utt.),
|
|
—
|
ķīmiski savienojumi (piemēram., TML, TEL un mazgāšanas līdzekļi).
|
Piezīme: piedevu/skābekļa savienojumu (spirtu, ēteru, esteru un citu ķīmisku savienojumu) daudzumiem, par ko ziņo šajā kategorijā, ir jāattiecas uz daudzumiem, kas ir domāti sajaukšanai ar degvielu vai izmantošanai kā kurināmo.
|
|
4.1.
|
No tām/tiem: biodegviela
|
|
Biobenzīns un biodīzeļdegviela: tiek piemērotas 5. nodaļas definīcijas par atjaunojamiem enerģijas avotiem un enerģiju no atkritumiem.
Šķidras biodegvielas daudzumi, par ko ziņo šajā kategorijā, attiecas uz biodegvielu un nevis uz šķidrumu kopējo daudzumu, kurā biodegviela tiek iejaukta.
Neietver nekāda veida tirdzniecību ar biodegvielu, kas nav sajaukta ar transporta degvielu (t. i., tās tīrā veidā); par to ir jāziņo saskaņā ar 5. nodaļu. Par biodegvielu, ko pārdod kā daļu no transporta degvielas, ir jāziņo pie attiecīgā produkta, norādot biodegvielas daļu.
|
|
|
Sintētiska jēlnafta no darvas smiltīm, degakmens eļļa utt., šķidras vielas no ogļu sašķidrināšanas (skatīt 1. nodaļu), šķidrumu ieguve no dabasgāzes pārvēršanas benzīnā (skatīt 2. nodaļu), ogļūdeņraži un emulģētas eļļas (piemēram, Orimulsion).
Neietver degakmens ražošanu; uz to attiecas 1. nodaļa.
Par degakmens eļļu (sekundāra produkta) ieguvi ir jāziņo nodaļas “No citiem avotiem” sadaļā “Citi ogļūdeņraži”.
|
|
6.
|
Rafinēta gāze (nesašķidrināta)
|
|
Rafinēta gāze ietver nekondensējamu gāzu maisījumu pamatā no ūdeņraža, metāna, etāna un olefīniem, kas iegūti jēlnaftas pārtvaicēšanas laikā vai naftas produktu apstrādes (piemēram, krekinga) laikā naftas rafinēšanas rūpnīcās. Šī iedaļa ietver arī gāzes, kas atsūtītas atpakaļ naftas ķīmijas rūpniecībā.
|
|
|
Dabīgs gāzveida tiešas ķēdes ogļūdeņradis (C2H6), kas iegūts no dabasgāzes un rafinētas gāzes plūsmām.
|
|
|
LPG ir viegli parafīna ogļūdeņraži, kas iegūti naftas rafinēšanas procesos, jēlnaftas stabilizēšanas un dabasgāzes pārstrādes rūpnīcās. To pamatā veido propāns (C3H8) un butāns (C4Hl0) vai abu apvienojums. Tajā var arī būt propilēns, butilēns, izopropilēns un izobutilēns. LPG parasti ir sašķidrināta zem spiediena transportēšanai un glabāšanai.
|
|
|
Ligroīns ir izejviela, kas domāta vai nu naftas ķīmijas rūpniecībai (piemēram, etilēna vai aromātvielu ražošanai), vai benzīna ražošanai, tam nonākot pārveidošanas vai izomerizācijas procesā pārstrādes rūpnīcā.
Ligroīns ietver materiālu 30 oC un 210 oC destilēšanas robežās vai kādā šo robežu daļā.
|
|
|
Benzīnu veido vieglo ogļūdeņražu maisījums, kas pārtvaicēti 35 oC līdz 215 oC temperatūrā. To izmanto kā degvielu uz zemes bāzētiem dzirksteļaizdedzes dzinējiem. Benzīnā var būt piedevas, skābekļa savienojumi un oktāna skaitļa palielinātāji, ieskaitot tādus svina savienojumus kā TEL un TML.
Ietver benzīna sajaukšanas sastāvdaļas (izņemot piedevas/skābekļa savienojumus), piemēram, alkilātus, izomerātu, reformātu, krekinga procesā iegūtu benzīnu, kas domāts izmantošanai kā gatavs dzinēju benzīns.
|
|
|
Piemēro 5. nodaļas definīcijas par atjaunojamiem enerģijas avotiem un enerģiju no atkritumiem.
|
|
|
Benzīns, kas īpaši sagatavots aviācijas virzuļdzinējiem, kura oktāna skaitlis ir piemērots dzinējam, sasalšanas punkts –60 oC un destilēšanas robeža parasti ir 30 oC līdz 180 oC.
|
|
12.
|
Benzīna tipa reaktīvā degviela (ligroīna tipa reaktīvā degviela vai JP4).
|
|
Tā ietver visas vieglās ogļūdeņraža eļļas, ko izmanto aviācijas turbīnu barošanas blokos, pārtvaicējot 100 oC līdz 250 oC temperatūrā. To iegūst, sajaucot petroleju un benzīnu vai ligroīnu tādā veidā, ka aromātvielu saturs pēc apjoma nepārsniedz 25 % un tvaiku spiediens ir no 13,7 kPa līdz 20,6 kPa.
|
|
13.
|
Petrolejas tipa reaktīvā degviela
|
|
Destilāts, ko izmanto aviācijas turbīnu barošanas blokos. Tam ir tādas pašas pārtvaicēšanas īpašības 150 oC līdz 300 oC temperatūrā (pamatā ne vairāk kā 250 oC) un uzliesmojuma punkts kā petrolejai. Turklāt tai ir īpaša specifikācija (piemēram, sasalšanas punkts), ko ir izveidojusi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA).
Saturā ir petrolejas sajaukšanas sastāvdaļas.
|
|
|
Rafinēts naftas destilāts, ko izmanto citos sektoros, kas nav gaisa transports. Tas pārtvaicējas 150 oC līdz 300 oC temperatūrā.
|
|
15.
|
Gāzeļļa/dīzeļdegviela (destilēta degvieleļļa)
|
|
Gāzeļļa/dīzeļdegviela pamatā ir starpposma destilāts, kas pārtvaicējas 180 oC līdz 380 oC temperatūrā. Ietver sajaukšanas sastāvdaļas. Atkarībā no izmantošanas ir pieejamas vairākas šķiras:
|
|
15.1.
|
No tās: transporta dīzeļdegviela
|
|
Sauszemes transporta dīzeļdegviela dīzeļkompresijas aizdedzei (vieglās automašīnas, smagās automašīnas utt.), parasti ar zemu sēra saturu.
|
|
15.1.1.
|
No 15.1., no tās: biodīzeļdegviela
|
|
Piemēro 5. nodaļas definīcijas par atjaunojamiem enerģijas avotiem un enerģiju no atkritumiem.
|
|
15.2.
|
No tās: apkures un cita veida gāzeļļa
|
|
Gaišā apkures eļļa rūpnieciskai un komerciālai izmantošanai, jūras kuģu dīzeļdegviela un dzelzceļa transportā izmantotā dīzeļdegviela, cita veida gāzeļļa, ieskaitot smagās gāzeļļas, kas pārtvaicējas 380 oC līdz 540 oC temperatūrā un ko izmanto kā naftas ķīmijas rūpniecības izejvielas.
|
|
|
Jebkādas atlieku (smagās) degvieleļļas (ieskaitot to, kas iegūta sajaucot). Kinemātiskā viskozitāte pārsniedz 10 cSt 80 oC temperatūrā. Uzliesmojuma punkts vienmēr pārsniedz 50 oC, un blīvums vienmēr ir lielāks nekā 0,90 kg/l.
|
|
16.1.
|
No tās: ar zemu sēra saturu
|
|
Smagā degvieleļļa ar sēra saturu, kas mazāks par 1 %.
|
|
16.2.
|
No tās: ar augstu sēra saturu
|
|
Smagā degvieleļļa ar sēra saturu, kas ir 1 % vai vairāk.
|
|
|
Rafinēti destilātu starpprodukti ar pārtvaicēšanu ligroīna/petrolejas robežās. Tos iedala šādi:
|
—
|
rūpnieciskas spirts (SBP): vieglas eļļas, kas pārtvaicējas 30 oC līdz 200 oC temperatūrā. Rūpnieciskajam spirtam ir septiņas vai astoņas šķiras atkarībā no griezuma pozīcijas destilēšanas robežās. Šķiras tiek definētas saskaņā ar temperatūras starpību starp 5 % daudzuma un 90 % daudzuma destilēšanas punktos (kas ir ne vairāk kā 60 oC),
|
|
—
|
lakbenzīns: rūpnieciskais spirts ar uzliesmojuma punktu, kas pārsniedz 30 oC. Lakbenzīna destilēšanas temperatūra ir 135 oC līdz 200 oC.
|
|
|
|
Ogļūdeņraži, kas iegūti no pārtvaicēšanas blakusprodukta; tās pamatā izmanto berzes mazināšanai starp darba virsmām.
Ietver visas gatavās smērvielu šķiras no vārpstu eļļas līdz cilindru eļļai un tās, ko izmanto ziedēs, kā arī motoreļļas un visu šķiru eļļas, kas ir izejvielas smērvielām.
|
|
|
Ciets, pusciets vai viskozs ogļūdeņradis ar koloidālu struktūru, brūnā vai melnā krāsā, ko iegūst kā atliekvielu jēlnaftas pārtvaicēšanas procesā, pārtvaicējot vakuumā naftas atliekas no atmosfēras pārtvaicēšanas. Bitumenu bieži sauc par asfaltu un to pamatā izmanto ceļu būvniecībā un kā jumta seguma materiālu.
Ietver sašķidrinātu un sagrieztu bitumenu.
|
|
|
Tie ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži. Šie vaski ir pārpalikumi, kas iegūti, izspiežot vasku no smēreļļām. Tiem ir kristāliska struktūra, kas ir vairāk vai mazāk smalka saskaņā ar šķiru. To galvenās īpašības ir šādas: tie ir bez krāsas, smaržas un caurspīdīgi, ar kušanas punktu, kas pārsniedz 45 oC.
|
|
|
Melns ciets blakusprodukts, ko pamatā iegūst krekinga procesā un karbonizējot no naftas atvasinātas izejvielas, vakuuma atlikumus, darvu un piķi tādos procesos kā aizkavēta koksēšana vai šķidra koksēšana. To pamatā veido ogleklis (90 līdz 95 %) ar zemu pelnu saturu. To izmanto kā izejvielu koksa krāsnīs tērauda nozarē, apkurē, elektrodu ražošanā un ķīmisku vielu ražošanā. Divi svarīgākie veidi ir “nekalcinēts kokss” un “kalcinēts kokss”.
Ietver “katalizatora koksu”, kas uzkrājas katalizatorā rafinēšanas procesa laikā; šāds kokss nav reģenerējams un parasti tiek sadedzināts kā pārstrādes procesa kurināmais.
|
|
|
Visi produkti, kas nav īpaši minēti iepriekš, piemēram: darva un sērs.
Ietver aromātvielas (piemēram, BTX vai benzolu, toluolu un ksilolu) un olefīnus (piemēram, propilēnu), kas iegūts naftas rafinēšanas rūpnīcās.
|
4.2. Datu apkopojums
Turpmāk minētie dati jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.
4.2.1. Piegādes un pārveidošanas sektori
Šī tabula attiecas tikai uz jēlnaftu, NGL, naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām, piedevām, biodegvielu un citiem ogļūdeņražiem:
|
1.
|
Vietējā ražošana
Nepiemēro naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām un biodegvielai.
|
|
|
2.
|
No citiem avotiem
Piedevas, biodegviela un citi ogļūdeņraži, kuru ražošana jau ir ietverta cita kurināmā bilancēs.
Nepiemēro jēlnaftai, NGL un naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.
|
|
|
2.1.
|
No tiem: akmeņogles
Iekļautas šķidras vielas, kas iegūtas ogļu sašķidrināšanas rūpnīcās, šķidras vielas no koksa krāsnīm.
|
|
|
2.2.
|
No tiem: dabasgāzes
Sintētiskā benzīna ražošanai kā izejviela var būt vajadzīga dabasgāze. Gāzes daudzumu metanola ražošanai paziņo saskaņā ar 2. nodaļu, bet metanola saņemšanu paziņo šeit.
|
|
|
2.3.
|
No tiem: atjaunojamie enerģijas avoti
Iekļauta biodegviela, kas ir domāta sajaukšanai ar transporta degvielu.
Par ražošanu paziņo saskaņā ar 5. nodaļu, bet sajaukšanas daudzumus paziņo šeit.
|
|
|
3.
|
No naftas ķīmijas sektora atpakaļ nosūtītie produkti
Gatavie izstrādājumi un pusfabrikāti, ko pārstrādei sajaukšanai vai pārdošanai atsūta atpakaļ no galapatērētājiem uz pārstrādes rūpnīcām. Tie parasti ir naftas ķīmisko vielu ražošanas blakusprodukti.
Attiecas tikai uz naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.
|
|
|
4.
|
Pārveidotie produkti
Importēti naftas produkti, kurus no jauna iedala kā izejvielas tālākai pārstrādei naftas rafinēšanas rūpnīcā, tos nepiegādājot galapatērētājiem.
Attiecas tikai uz naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.
|
|
|
5.
|
Imports un eksports
Iekļauti jēlnaftas un importēto vai eksportēto produktu daudzumu pārstrādes nolīgumos (t. i., rafinēšana uz kāda rēķina). Par jēlnaftu un NGL ir jāziņo kā par tādām, kas nāk no galīgās izcelsmes valsts; par pārstrādes rūpnīcu izejvielām un gatavajiem produktiem ir jāziņo kā par tādiem, kas nāk no pēdējās sūtītājas valsts.
Ietver jebkādu šķidru gāzi (piemēram, LPG), kas ekstrahēta importētas sašķidrinātas dabasgāzes regazificēšanas laikā, un naftas produktus, ko naftas ķīmijas rūpniecība ir importējusi vai eksportējusi.
Piezīme: visu veidu tirdzniecību ar biodegvielu, kas nav sajaukta ar autodegvielu (t. i., ko tirgo tīrā veidā), norāda pie atjaunojamās enerģijas.
Importētas naftas reeksports pārstrādei brīvajās zonās jāiekļauj kā produkta eksports no pārstrādes valsts uz galamērķa valsti.
|
|
|
6.
|
Tiešā izmantošana
Tieši izmantotā jēlnafta, NGL, piedevas un skābekļa savienojumi (un tā daļa, kas ir biodegviela), un citi ogļūdeņraži bez pārstrādes naftas rafinēšanas rūpnīcās.
Iekļauta jēlnafta, kas sadedzināta elektroenerģijas ražošanai.
|
|
|
7.
|
Krājumu izmaiņas
Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.
|
|
|
8.
|
Aprēķinātais rafinēšanas rūpnīcās saņemtais daudzums
Kopējais aprēķinātais produkta daudzums, kas ir nonācis rafinēšanas procesā. To definē šādi:
vietējā ražošana + no citiem avotiem + atpakaļ atsūtītie produkti no rūpniecības + pārveidotie produkti + imports - eksports - tieša izmantošana + krājumu izmaiņas.
|
|
|
9.
|
Statistikas atšķirības
Definētas kā aprēķinātais rafinēšanas rūpnīcās saņemtais daudzums mīnus faktiskais daudzums.
|
|
|
10.
|
Faktiskais rafinēšanas rūpnīcās saņemtais daudzums
Daudzumi, kas novērtēti kā ievade rafinēšanas rūpnīcās.
|
|
|
11.
|
Rafinēšanas zudumi
Atšķirība starp saņemto daudzumu rafinēšanas rūpnīcās (faktisko) un bruto rafinēšanas produkciju. Zudumi var rasties pārtvaicēšanas procesos iztvaikošanas dēļ. Paziņotos zudumus parāda kā pozitīvu skaitli. Var būt tilpuma, bet ne svara pieaugums.
|
|
|
12.
|
Kopējie krājumi perioda sākumā un perioda beigās valsts teritorijā
Visi krājumi valsts teritorijā, ieskaitot valdības, lielāko patērētāju vai akcionāru organizāciju krājumus, krājumi uz ienākošo okeāna kuģu klāja, krājumi brīvajās zonās un krājumi, ko glabā citiem vai nu saskaņā ar divpusēju valdības nolīgumu, vai bez tā. Krājumi perioda sākumā un perioda beigās norāda attiecīgi uz pārskata perioda pirmo un pēdējo dienu.
|
|
|
13.
|
Zemākā siltumspēja
Ražošanas, importa un eksporta un vidējie rādītāji.
|
|
Šī tabula attiecas tikai uz gatavajiem produktiem (rafinēšanas rūpnīcu gāzi, etānu, LPG, ligroīnu, benzīnu, aviācijas benzīnu, benzīna tipa reaktīvo degvielu, petrolejas tipa reaktīvo degvielu, cita veida petroleju, gāzeļļu/dīzeļdegvielu, degvieleļļu ar zemu un augstu sēra saturu, lakbenzīnu un SBP, smērvielām, bitumenu, parafīna vaskiem, naftas koksu un citiem produktiem). Jēlnafta un NGL, kas ir izmantotas tiešai sadedzināšanai, ir jāietver gatavās produkcijas un starpproduktu nosūtīšanas piegādēs:
|
1.
|
Saņemtie primārie produkti
Iekļauti vietējās saražotās vai importētās jēlnaftas daudzumi (ieskaitot kondensātu) un vietējā NGL, kas izmantota tieši bez pārstrādes naftas rafinēšanas rūpnīcā, un atpakaļ atsūtīto produktu daudzumi no naftas ķīmijas rūpniecības, ko izmanto tieši, lai arī tas nav primārais kurināmais.
|
|
|
2.
|
Bruto rafinēšanas rūpnīcas produkcija
Gatavo produktu produkcija rafinēšanas vai sajaukšanas rūpnīcā.
Neietver rafinēšanas rūpnīcas zudumus, bet ir iekļauts rafinēšanas rūpnīcas kurināmais.
|
|
|
3.
|
Izejvielu otrreizēja pārstrāde
Gatavā produkcija, kas otrreiz nonāk tirdzniecības tīklā, kad vienreiz jau tā ir bijusi piegādāta galapatērētājiem (piemēram, izmantotās smērvielas, kas ir pārstrādātas). Šie daudzumi ir jānošķir no atpakaļ atsūtītajiem produktiem no naftas ķīmijas rūpniecības.
|
|
|
4.
|
Rafinēšanas rūpnīcas kurināmais
Patērētie naftas produkti rafinēšanas rūpnīcas darbības nodrošināšanai.
Nav iekļauta produkcija, ko ir izmantojuši naftas uzņēmumi ārpus rafinēšanas procesa, piemēram, bunkeri vai naftas tankkuģi.
Iekļauts kurināmais, kas ir izmantots elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā rafinēšanas rūpnīcās pārdošanai.
|
|
|
4.1.
|
No tā: izmantots elektroenerģijas ražošanā
Izmantotie daudzumi, lai saražotu elektroenerģiju naftas rafinēšanas rūpnīcu iekārtās.
|
|
|
4.2.
|
No tā: izmantots koģenerācijas stacijās
Izmantotie daudzumi koģenerācijas stacijās naftas rafinēšanas rūpnīcās.
|
|
|
|
|
6.
|
Starptautiskie kuģu bunkuri
|
|
|
7.
|
Starpproduktu pārveidojumi
No jauna klasificētie daudzumi, vai nu tāpēc, ka ir mainījusies to specifikācija, vai tāpēc, ka tie ir iejaukti citā produktā.
Viena produkta negatīvu ievadi kompensē pozitīva ievade (vai vairākas ievades) vienam vai vairākiem produktiem, un otrādi; kopējam neto iznākumam ir jābūt nullei.
|
|
|
8.
|
Nosūtītie produkti
Importēti naftas produkti, kas tiek no jauna klasificēti kā izejvielas tālākai pārstrādei naftas rafinēšanas rūpnīcā, tos nepiegādājot galapatērētājiem.
|
|
|
9.
|
Krājumu izmaiņas
Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.
|
|
|
10.
|
Aprēķinātās bruto iekšzemes piegādes
To definē šādi:
saņemtie primārie produkti + bruto rafinēšanas rūpnīcas produkcija + izejvielu otrreizēja pārstrāde - naftas rafinēšanas rūpnīcu kurināmais + imports - eksports - starptautiskie kuģu bunkuri + starpproduktu pārveidojumi - nosūtītie produkti + krājumu izmaiņas.
|
|
|
11.
|
Statistikas atšķirības
Definēta kā aprēķinātā bruto iekšzemes piegāde mīnus faktiskā piegāde.
|
|
|
12.
|
Faktiskās bruto iekšzemes piegādes
Faktiskā gatavo naftas produktu piegāde no primārajiem avotiem (piemēram, no naftas rafinēšanas rūpnīcām, sajaukšanas rūpnīcām utt.) iekšzemes tirgum.
Šis skaitlis var atšķirties no aprēķinātā, piemēram, atspoguļojuma un/vai definīciju atšķirību dēļ atšķirīgās pārskata sistēmās.
|
|
|
12.1.
|
No tām: bruto piegādes naftas ķīmijas rūpniecībai
Kurināmā daudzumi, kas piegādāti naftas ķīmijas rūpniecībai.
|
|
|
12.2.
|
No tām: izmantotā enerģija naftas ķīmijas rūpniecībā
Naftas daudzumi, kas izmantoti kā kurināmais naftas ķīmijas procesos, piemēram, tvaika krekingā.
|
|
|
12.3.
|
No tām: neenerģētikas patēriņš naftas ķīmijas rūpniecībā
Naftas daudzumi, kas izmantoti naftas ķīmijas rūpniecībā, lai iegūtu etilēnu, propilēnu, butilēnu, sintētisko gāzi, aromātiskas vielas, butadiēnu un citas ogļūdeņraža bāzes izejvielas tādos procesos kā tvaika krekings, aromātisko vielu iekārtās un tvaika pārveidošanā. Nav iekļauti naftas daudzumi, kas ir izmantoti kā kurināmais.
|
|
|
13.
|
Atpakaļ nosūtītā produkcija no naftas ķīmijas rūpniecības uz naftas rafinēšanas rūpnīcām
|
|
|
14.
|
Krājumi perioda sākumā un perioda beigās
Visi krājumi valsts teritorijā, ieskaitot valdības, lielāko patērētāju vai akcionāru organizāciju krājumus, krājumi uz ienākošo okeāna kuģu klāja, krājumi brīvajās zonās un krājumi, ko glabā citiem vai nu saskaņā ar divpusēju valdības nolīgumu, vai bez tā. Krājumi perioda sākumā un perioda beigās norāda attiecīgi uz pārskata perioda pirmo un pēdējo dienu.
|
|
|
15.
|
Krājumu izmaiņas komunālajos uzņēmumos
To krājumu izmaiņas, kurus tur komunālie uzņēmumi un kuri nav ietverti krājuma līmeņos un krājumu izmaiņās, kas ir ziņoti citur. Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.
Attiecīgā gadījumā ietver jēlnaftu un NGL, kas izmantotas tiešai sadedzināšanai.
|
|
|
16.
|
Zemākā kopējo iekšzemes piegāžu siltumspēja
|
|
Pārveidošanas sektorā šāds datu apkopojums attiecas uz visu veidu kurināmo, izņemot uz naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām, piedevām/skābekļa savienojumiem, biodegvielu un citiem ogļūdeņražiem, bet ieskaitot kurināmo neenerģētikas patēriņam (par naftas koksu un citu kurināmo jāziņo atsevišķi):
|
1.
|
Pārveidošanas sektors kopā
Kopējie kurināmā daudzumi, kas izmantoti enerģijas primārajā vai sekundārajā pārveidošanā.
|
|
|
1.1.
|
No tā: pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.2.
|
No tā: pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.3.
|
No tā: pamatdarbības ražotāju koģenerācijas stacijas
|
|
|
1.4.
|
No tā: pašražotāju koģenerācijas stacijas
|
|
|
1.5.
|
No tā: pamatdarbības ražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.6.
|
No tā: pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.7.
|
No tā: gāzes rūpnīcas/gazifikācijas rūpnīcas
|
|
|
1.8.
|
No tā: dabasgāzes sajaukšanas rūpnīcas
|
|
|
1.9.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
|
|
1.11.
|
No tā: naftas ķīmijas rūpniecība
|
|
|
1.12.
|
No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.13.
|
No tā: citur neklasificēts – pārveidošana
|
|
4.2.2. Enerģētikas sektors
Enerģētikas sektorā šādu datu apkopojums attiecas uz visu veidu kurināmo, izņemot uz naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām, piedevām/skābekļa savienojumiem, biodegvielām un citiem ogļūdeņražiem, bet ieskaitot kurināmo neenerģētikas patēriņam (par naftas koksu un citu kurināmo ir jāziņo atsevišķi):
|
1.
|
Enerģētikas sektors kopā
Kopējais daudzums, kas izmantots kā enerģijas avots enerģētikas sektorā.
|
|
|
|
|
1.2.
|
No tā: naftas un gāzes ieguve
|
|
|
1.3.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
|
|
1.5.
|
No tā: gāzes rūpnīcas
|
|
|
1.6.
|
No tā: enerģijas ražošanas uzņēmumi
Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi.
|
|
|
1.7.
|
No tā: citur neklasificēts – enerģētika
|
|
|
2.
|
Sadales zudumi
Zudumi, kas radušies ārpus naftas rafinēšanas rūpnīcas transportēšanas un sadales dēļ.
Ietver zudumus cauruļvados.
|
|
4.2.3. Enerģijas galapatēriņa specifikācija
Enerģijas galapatēriņa specifikācijā šādu datu apkopojums attiecas uz visu veidu kurināmo, izņemot naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielas, piedevas/skābekļa savienojumus, biodegvielu un citus ogļūdeņražus, bet ieskaitot kurināmo neenerģētikas patēriņam (par naftas koksu un citu kurināmo jāziņo atsevišķi):
|
1.
|
Enerģijas galapatēriņš
|
|
|
|
|
2.1.
|
No tā: dzelzs un tērauda ražošana
|
|
|
2.2.
|
No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība
|
|
|
2.3.
|
No tā: krāsaino metālu ražošana
|
|
|
2.4.
|
No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.5.
|
No tā: transportlīdzekļu ražošana
|
|
|
2.6.
|
No tā: mašīnas un iekārtas
|
|
|
2.7.
|
No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
|
|
|
2.8.
|
No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana
|
|
|
2.9.
|
No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība
|
|
|
2.10.
|
No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana
|
|
|
|
|
2.12.
|
No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.13.
|
No tā: citur neklasificēts – rūpniecība
|
|
|
|
|
3.1.
|
No tā: starptautiskais gaisa transports
|
|
|
3.2.
|
No tā: vietējais gaisa transports
|
|
|
3.3.
|
No tā: sauszemes transports
|
|
|
|
|
3.5.
|
No tā: vietējā kuģošana
|
|
|
3.6.
|
No tā: cauruļvadu transports
|
|
|
3.7.
|
No tā: citur neklasificēts – transports
|
|
|
|
|
4.1.
|
No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi
|
|
|
4.2.
|
No tiem: dzīvojamais sektors
|
|
|
4.3.
|
No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība
|
|
|
4.4.
|
No tiem: zvejniecība
|
|
|
4.5.
|
No tiem: citur neklasificēts – cits
|
|
|
5.
|
Neenerģētikas patēriņš kopā
Daudzumi, kas izmantoti kā izejvielas dažādās nozarēs un kas nav patērēti kā kurināmais vai pārveidoti citā kurināmā veidā. Šie daudzumi ir ietverti iepriekšminētajos datu apkopojuma sarakstos.
|
|
|
5.1.
|
No tā: pārveidošanas sektors
|
|
|
5.2.
|
No tā: enerģētikas sektors
|
|
|
5.3.
|
No tā: transporta sektors
|
|
|
5.4.
|
No tā: rūpniecības sektors
|
|
|
5.4.1.
|
Rūpniecības sektors, no tā: ķīmisko vielu ražošana (ieskaitot naftas ķīmijas rūpniecību)
|
|
|
|
4.2.4. Imports un eksports
Izcelsmes valsts imports un galamērķa valsts eksports. Skatīt arī piezīmes 4.2.1. sadaļā, datu apkopojums Nr. 5.
4.2.5. Patēriņš pašražotāju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos
Par patēriņu pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos ir jāziņo atsevišķi par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, par koģenerācijas stacijām un par siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem.
Neietver šādus energoproduktus: naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielas, piedevas/skābekļa savienojumus, biodegvielu, citus ogļūdeņražus, etānu, benzīnu, biobenzīnu, aviācijas benzīnu, benzīna tipa reaktīvo degvielu (ligroīna tipa reaktīvo degvielu vai JP4), lakbenzīnu un SBP, un smērvielas.
Patēriņš attiecas uz šādiem uznēmumiem vai darbībām:
|
1.
|
Enerģētikas sektors kopā
Kopējais daudzums, kas izmantots kā enerģija enerģētikas sektorā.
|
|
|
|
|
1.2.
|
No tā: naftas un gāzes ieguve
|
|
|
1.3.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
|
|
1.5.
|
No tā: gāzes rūpnīcas
|
|
|
1.6.
|
No tā: citur neklasificēts – enerģētika
|
|
|
|
|
2.1.
|
No tā: dzelzs un tērauda ražošana
|
|
|
2.2.
|
No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība
|
|
|
2.3.
|
No tā: krāsaino metālu ražošana
|
|
|
2.4.
|
No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.5.
|
No tā: transportlīdzekļu ražošana
|
|
|
2.6.
|
No tā: mašīnas un iekārtas
|
|
|
2.7.
|
No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
|
|
|
2.8.
|
No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana
|
|
|
2.9.
|
No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība
|
|
|
2.10.
|
No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana
|
|
|
|
|
2.12.
|
No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.13.
|
No tā: citur neklasificēts – rūpniecība
|
|
|
|
|
3.1.
|
No tā: cauruļvadu transports
|
|
|
3.2.
|
No tā: citur neklasificēts – transports
|
|
|
|
|
4.1.
|
No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi
|
|
|
4.2.
|
No tiem: dzīvojamais sektors
|
|
|
4.3.
|
No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība
|
|
|
4.4.
|
No tiem: zvejniecība
|
|
|
4.5.
|
No tiem: citur neklasificēts – cits
|
|
4.3. Mērvienības
4.4. Atkāpes un atbrīvojumi
Kipra ir atbrīvota no datu ziņošanas, kuri minēti 4.2.3. sadaļas 4. punktā (citi sektori) un 5. punktā (neenerģētikas patēriņš kopā); piemēro tikai kopējās vērtības.
Attiecībā uz tādu datu ziņošanu, kuri minēti 4.2.3. sadaļas 2. punktā (rūpniecība) un 3. punktā (transports), Kiprai ir triju gadu atkāpe pēc dienas, kad stājas spēkā šī regula; šajā periodā ir piemērojamas tikai kopējās vērtības.
5. ATJAUNOJAMIE ENERĢIJAS AVOTI UN ENERĢIJA NO ATKRITUMIEM
5.1. Attiecīgie energoprodukti
Ja vien nav norādīts citādi, datu apkopojums attiecas uz visiem šādiem energoproduktiem:
|
Enerģijas veids
|
Definīcija
|
|
|
Potenciāla un kinētiska ūdens enerģija, kas pārvērsta elektroenerģijā hidroelektrostacijās. Ir jāietver pārsūknēšana. Par ražošanu ir jāziņo stacijām ar lielumu < 1 MW, 1 līdz < 10 MW, ≥ 10 MW un par pārsūknēšanu.
|
|
|
Enerģija, kas ir pieejama kā siltumenerģija, ko izstaro zemes garoza parasti karsta ūdens vai tvaiku veidā. Šāda enerģijas ražošana ir starpība starp šķidruma entalpiju, kas iegūts no dziļurbuma, un to šķidrumu, no kura beigās atbrīvojas. To izmanto piemērotās vietās:
|
—
|
elektroenerģijas ražošanā, izmantojot sausu tvaiku vai augstas entalpijas sāls šķidrumu pēc uzliesmojuma,
|
|
—
|
tieši kā siltumenerģiju centralizētā siltumapgādē, lauksaimniecībā utt.
|
|
|
|
Saules starojums, ko izmanto karsta ūdens iegūšanai un elektroenerģijas ražošanai. Šī enerģija ir siltumenerģija, kas pieejama no siltuma pārvietošanas līdzekļa, t. i., negadījuma saules enerģija mīnus optisko un savācēju zudumi. Pasīvā saules enerģija tiešai dzīvojamo māju vai citu ēku apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam nav ietverta.
|
|
3.1.
|
No tās: saules fotoelementu enerģija
|
|
Saules gaisma, kas pārvērsta elektroenerģijā, izmantojot saules šūnas, parasti no pusvadītāja materiāla, kas pēc pakļaušanas gaismai ražos elektroenerģiju.
|
|
3.2.
|
No tās: saules siltumenerģija
|
|
Saules starojuma siltums; to var veidot:
|
a)
|
saules termoelektrostacijās; vai
|
|
b)
|
iekārtās karstā ūdens ražošanai vietējām vajadzībām vai baseinu sezonālai apsildīšanai (piemēram, plakano paneļu kolektoros, kas pamatā ir termosifonu tipa).
|
|
|
4.
|
Plūdmaiņa, viļņi, okeāns
|
|
Mehāniskā enerģija, kas iegūta no plūdmaiņas, viļņu kustības vai okeāna straumes un izmantota elektroenerģijas ražošanā.
|
|
|
Vēja kinētiskā enerģija, kas izmantota elektroenerģijas ražošanai vēja turbīnās.
|
|
6.
|
Rūpnieciskie atkritumi (izsīkstošie)
|
|
Jāziņo par rūpnieciskajiem atkritumiem, kas ir izsīkstoši (piemēram, cietvielas vai šķidrumi) un tiek tieši sadedzināti elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanai. Par izmantotā kurināmā daudzumu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju. Par atjaunojamiem rūpnieciskajiem atkritumiem jāziņo nodaļās par cieto biomasu, biogāzi un/vai šķidro biodegvielu.
|
|
|
Atkritumi, ko saražo mājsaimniecības, slimnīcas un terciārais sektors un ko sadedzina īpašās iekārtās, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.
|
|
7.1.
|
No tiem: atjaunojamie
|
|
Bioloģiskas izcelsmes sadzīves atkritumu daļa.
|
|
7.2.
|
No tiem: neatjaunojamie
|
|
Nebioloģiskas izcelsmes sadzīves atkritumu daļa.
|
|
|
Ietver bioloģiskas izcelsmes organisku, nefosilu materiālu, ko var izmantot kā kurināmo siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai. Tajā ir:
|
|
|
Sausās destilācijas un pirolīzes procesā radušies koksnes un citu augu materiālu cietie atlikumi.
|
|
8.2.
|
No tās: koksne, koksnes atlikumi, citi cieti atkritumi
|
|
Tīši audzētas enerģijas kultūras (papeles, vītoli utt.), plašs koksnes materiālu klāsts, kas radies rūpniecības procesā (īpaši koksnes/papīra rūpniecībā) vai ko tieši nodrošina mežsaimniecība un lauksaimniecība (malka, kokskaidas, koksnes briketes, miza, zāģskaidas, ēveļskaidas, šķeldas, melnais atsārms utt.), kā arī tādi atkritumi kā salmi, rīsu sēnalas, riekstu čaumalas, putnu pakaiši, saspiestu vīnogu atliekas utt. Sadedzināšana ir tehnoloģija, kam tiek dota priekšroka attiecībā uz šāda veida cietajiem atkritumiem. Par izmantoto kurināmā daudzumu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.
|
|
|
Gāze, kas sastāv galvenokārt no metāna un oglekļa dioksīda, ko iegūst biomasas anaerobās sadalīšanas procesā.
|
|
9.1.
|
No tās: atkritumu poligonu gāze
|
|
Biogāze, kas veidojusies izgāztuvju atkritumu sadalīšanas procesā.
|
|
9.2.
|
No tās: notekūdeņu dūņu gāze
|
|
Biogāze, kas iegūta notekūdeņu dūņu anaerobās fermentācijas procesā.
|
|
9.3.
|
No tās: cita veida biogāze
|
|
Biogāze, kas iegūta dzīvnieku mēslu un kautuvju, alus darītavu un citu lauksaimniecības pārtikas nozaru atkritumu anaerobās fermentācijas procesā.
|
|
|
Šajā kategorijā ziņotajiem šķidrās biodegvielas daudzumiem jāattiecas uz biodegvielas daudzumiem, nevis uz šķidrumu kopējo daudzumu, kurā biodegviela tiek iejaukta. Īpaši attiecībā uz šķidras biodegvielas importu un eksportu jāņem vērā tikai pārdotie vai iepirktie daudzumi, kas nav sajaukti ar transporta degvielu (t. i., tīrā veidā); par tādas šķidrās biodegvielas tirdzniecību, kas sajaukta ar transporta degvielu, jāziņo 4. nodaļā, sniedzot datus par naftu.
Ir šādi svarīgākie šķidrās biodegvielas veidi:
|
|
|
Šajā kategorijā ir iekļauts bioetanols (etanols, kas iegūts no biomasas un/vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas), biometanols (metanols, kas iegūts no biomasas un/vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas), bioETBE (etiltercbutilēteris, kas iegūts uz bioetanola bāzes; bioETBE daudzums, ko aprēķina kā biodegvielas procentus, ir 47 %) un bioMTBE (metiltercbutilēteris, kas iegūts uz bioetanola bāzes; bioETBE daudzums, ko aprēķina kā biodegvielas procentus, ir 36 %).
|
|
10.2.
|
No tās: biodīzeļdegviela
|
|
Šajā kategorijā ietilpst biodīzeļdegviela (metilesteris, kas iegūts no augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, ar dīzeļdegvielas kvalitāti), biodimetilēteris (dimetilēteris, kas iegūts no biomasas), Fišera–Tropša degviela (Fišera–Tropša degviela, kas iegūta no biomasas), aukstās spiešanas bioeļļa (eļļa, kas iegūta no eļļas augu sēklām mehāniskas pārstrādes laikā) un visu citu veidu šķidrā biodegviela, ko pievieno, ar ko sajauc vai izmanto tieši kā transporta dīzeļdegvielu.
|
|
10.3.
|
No tās: cita veida biodegviela
|
|
Šķidrā biodegviela, ko izmanto tieši kā kurināmo, kas nav iekļauta sadaļā par biobenzīnu vai biodīzeļdegvielu.
|
5.2. Datu apkopojuma saraksts
Turpmāk minētie dati jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.
5.2.1. Bruto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija
Visos attiecīgajos gadījumos par elektroenerģiju un siltumenerģiju, kas saražota no 5.1. sadaļā minētajiem energoproduktiem (izņemot no kokoglēm un ieskaitot tikai kopējo šķidrās biodegvielas summu), jāziņo atsevišķi:
|
—
|
par pamatdarbības ražošanas uzņēmumiem un pašražotājiem uzņēmumiem,
|
|
—
|
par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem un koģenerācijas stacijām.
|
5.2.2. Piegādes un pārveidošanas sektori
Par energoproduktu daudzumiem, kas minēti 5.1. sadaļā (izņemot par hidroenerģiju, saules fotoelementu enerģiju, plūdmaiņu enerģiju, viļņu, okeāna un vēja enerģiju) un izmantoti piegādes un pārveidošanas sektoros, jāziņo šāds datu apkopojums:
|
|
|
|
|
|
|
4.
|
Krājumu izmaiņas
Krājumu pieaugumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.
|
|
|
|
|
6.
|
Statistikas atšķirības
|
|
|
7.
|
Pārveidošanas sektors kopā
Atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumi, kas izmantoti enerģijas primāro veidu pārvēršanai sekundārā enerģijā (piemēram, atkritumu poligonu gāzi par elektroenerģiju) vai izmantoti pārveidošanai atvasinātos energoproduktos (piemēram, biogāze, kas izmantota sajaukšanai ar dabasgāzi).
|
|
|
7.1.
|
No tā: pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
7.2.
|
No tā: pašražotāju koģenerācijas stacijas
|
|
|
7.3.
|
No tā: pamatdarbības ražotāju siltumerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
7.4.
|
No tā: pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
7.5.
|
No tā: pašražotāju koģenerācijas stacijas
|
|
|
7.6.
|
No tā: pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
7.7.
|
No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi
Atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumi, kas izmantoti, lai iegūtu patentēto kurināmo. Par atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumiem, kas izmantoti apkurei un iekārtu ekspluatācijai, jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.
|
|
|
7.8.
|
No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi
Atjaunojamo enerģijas avotu un atkritumu daudzumi, kas izmantoti brūnogļu iegūšanā. Par atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumiem, kas izmantoti apkurei un iekārtu ekspluatācijai, jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.
|
|
|
7.9.
|
No tā: gāzes rūpnīcu gāze
Atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumi, kas izmantoti gāzes rūpnīcu gāzes ražošanā. Par atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumiem, kas izmantoti apkurei un iekārtu ekspluatācijai, jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.
|
|
|
7.10.
|
No tā: sajaukšanai ar dabasgāzi
Biogāzes daudzumi, kas sajaukti ar dabasgāzi.
|
|
|
7.11.
|
No tā: sajaukšanai ar benzīnu/dīzeļdegvielu
Par šķidras biodegvielas daudzumiem, kas nav piegādāti galapatērētājam, bet ir izmantoti ar citiem naftas produktiem, jāziņo saskaņā ar šā pielikuma 4. nodaļu.
|
|
|
7.12.
|
No tā: kokogļu ražošanas rūpnīcas
Koksnes daudzumi, kas izmantoti kokogļu ražošanā.
|
|
|
7.13.
|
No tā: citur neklasificēts – pārveidošana
|
|
5.2.3. Enerģētikas sektors
Par energoproduktu daudzumiem, kas minēti 5.1. sadaļā (izņemot par hidroenerģiju, saules fotoelementu enerģiju, plūdmaiņu enerģiju, viļņu, okeāna un vēja enerģiju) un izmantoti enerģētikas sektorā vai piegādāti galapatērētājiem, jāziņo šāds datu apkopojums:
|
1.
|
Enerģētikas sektors kopā
Atjaunojamie resursi un atkritumi, ko izmanto enerģētikas sektorā, lai atbalstītu pārveidošanas darbības. Piemēram, atjaunojamie resursi un atkritumi, ko izmanto apkurei, apgaismojumam vai sūkņu/kompresoru ekspluatācijai.
Par atjaunojamiem enerģijas daudzumiem un atkritumiem, kas pārvērsti citā enerģijas veidā, jāziņo pārveidošanas sektorā.
|
|
|
1.1.
|
No tā: gazifikācijas rūpnīcas
|
|
|
1.2.
|
No tā: valsts elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi
|
|
|
|
|
1.4.
|
No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.5.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
1.6.
|
No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas
|
|
|
1.7.
|
No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.8.
|
No tā: gāzes rūpnīcu gāze
|
|
|
|
|
1.10.
|
No tā: kokogļu ražošanas rūpnīcas
|
|
|
1.11.
|
No tā: citur neklasificēts
|
|
|
2.
|
Sadales zudumi
Zudumi, kas radušies pārvietošanas un sadales dēļ.
|
|
5.2.4. Enerģijas galapatēriņš
Par energoproduktu daudzumiem, kas minēti 5.1. sadaļā (izņemot par hidroenerģiju, saules fotoelementu enerģiju, plūdmaiņu enerģiju, viļņu, okeāna un vēja enerģiju), jāziņo šāds datu apkopojums:
|
1.
|
Enerģijas galapatēriņš
|
|
|
|
|
2.1.
|
No tā: dzelzs un tērauda ražošana
|
|
|
2.2.
|
No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība
|
|
|
2.3.
|
No tā: krāsaino metālu ražošana
|
|
|
2.4.
|
No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.5.
|
No tā: transportlīdzekļu ražošana
|
|
|
2.6.
|
No tā: mašīnas un iekārtas
|
|
|
2.7.
|
No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
|
|
|
2.8.
|
No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana
|
|
|
2.9.
|
No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība
|
|
|
2.10.
|
No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana
|
|
|
|
|
2.12.
|
No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.13.
|
No tā: citur neklasificēts – rūpniecība
|
|
|
|
|
|
|
3.2.
|
No tā: sauszemes transports
|
|
|
3.3.
|
No tā: vietējā kuģošana
|
|
|
3.4.
|
No tā: citur neklasificēts – transports
|
|
|
|
|
4.1.
|
No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi
|
|
|
4.2.
|
No tiem: dzīvojamais sektors
|
|
|
4.3.
|
No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība
|
|
|
4.4.
|
No tiem: zvejniecība
|
|
|
4.5.
|
No tiem: citur neklasificēts – cits
|
|
5.2.5. Iekārtu tehniskais raksturojums
Pārskata gada beigās jāziņo par šādām piemērojamām elektroenerģijas ražošanas jaudām:
|
1.
|
Hidroelektrostacijas
Jauda ir jāziņo par stacijām, kuru lielums < 1 MW, 1 līdz < 10 MW, ≥ 10 MW, un par pārsūknēšanu, kā arī visiem lielumiem kopā. Sīkāk par staciju lielumiem jāziņo kā par neto lielumu mīnus pārsūknēšana.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5.
|
Plūdmaiņa, viļņi, okeāns
|
|
|
|
|
7.
|
Rūpnieciskie atkritumi (izsīkstošie)
|
|
|
|
|
9.
|
Koksne, koksnes atlikumi, citi cietie atkritumi
|
|
|
10.
|
Atkritumu poligonu gāze
|
|
|
|
|
|
|
|
Jāziņo par kopējo uzstādīto saules kolektoru virsmu.
Jāziņo par šādām biodegvielas ražošanas jaudām:
|
|
|
|
|
1.2.
|
No tās: biodīzeļdegviela
|
|
|
1.3.
|
No tās: cita veida biodegviela
|
|
5.2.6. Patēriņš pašražotāju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos
Par patēriņu pašražotāju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos ir jāziņo atsevišķi par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, par koģenerācijas stacijām un par siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem.
Par energoproduktu daudzumiem, kas minēti 5.1. sadaļā (izņemot par hidroenerģiju, saules fotoelementu enerģiju, plūdmaiņu enerģiju, viļņu, okeāna un vēja enerģiju), jāziņo šāds datu apkopojums:
|
1.
|
Enerģētikas sektors kopā
|
|
|
1.1.
|
No tā: gazifikācijas rūpnīcas
|
|
|
|
|
1.3.
|
No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.4.
|
No tā: koksa krāsnis
|
|
|
1.5.
|
No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas
|
|
|
1.6.
|
No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi
|
|
|
1.7.
|
No tā: gāzes rūpnīcu gāze
|
|
|
|
|
1.9.
|
No tā: kokogļu ražošanas rūpnīcas
|
|
|
1.10.
|
No tā: citur neklasificēts
|
|
|
|
|
2.1.
|
No tā: dzelzs un tērauda ražošana
|
|
|
2.2.
|
No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība
|
|
|
2.3.
|
No tā: krāsaino metālu ražošana
|
|
|
2.4.
|
No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.5.
|
No tā: transportlīdzekļu ražošana
|
|
|
2.6.
|
No tā: mašīnas un iekārtas
|
|
|
2.7.
|
No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
|
|
|
2.8.
|
No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana
|
|
|
2.9.
|
No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība
|
|
|
2.10.
|
No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana
|
|
|
|
|
2.12.
|
No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana
|
|
|
2.13.
|
No tā: citur neklasificēts – rūpniecība
|
|
|
|
|
|
|
3.2.
|
No tā: citur neklasificēts – transports
|
|
|
|
|
4.1.
|
No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi
|
|
|
4.2.
|
No tiem: dzīvojamais sektors
|
|
|
4.3.
|
No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība
|
|
|
4.4.
|
No tiem: zvejniecība
|
|
|
4.5.
|
No tiem: citur neklasificēts – cits
|
|
5.3. Siltumspēja
Vidējā zemākā siltumspēja jāziņo par šādiem produktiem:
|
|
|
|
|
3.
|
Cita veida šķidrā biodegviela
|
|
|
|
5.4. Mērvienības
|
1.
|
Elektroenerģijas ražošana
|
|
MWh
|
|
2.
|
Siltumenerģijas ražošana
|
|
TJ
|
|
3.
|
Atjaunojamie energoprodukti
|
|
Biobenzīns, biodīzeļdegviela un cita veida šķidra biodegviela: tonnas
Kokogles: 1 000 tonnu
Visi citi: TJ (pamatojoties uz zemāko siltumspēju)
|
|
4.
|
Saules kolektoru virsma
|
|
1 000 m2
|
|
|
Biodegviela: tonnas/gadā
Visi citi: MWe
|
|
|
KJ/kg (zemākā siltumspēja)
|
5.5. Atkāpes un atbrīvojumi
Nepiemēro.
6. PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI
Turpmāk minētie noteikumi attiecas uz savāktajiem datiem, kā aprakstīts visās iepriekšējās nodaļās:
|
1.
|
Pārskata periods
Kalendārais gads (no 1. janvāra līdz 31. decembrim).
|
|
3.
|
Datu nosūtīšanas termiņš
Nākamajā gadā pēc pārskata perioda – 30. novembris.
|
|
4.
|
Nosūtīšanas formāts un metode
Nosūtīšanas formāts atbilst piemērotam apmaiņas standartam, kā noteicis Eiropas Kopienu Statistikas birojs (Eurostat).
Dati jāsūta vai jāielādē elektroniski atsevišķā datu ievades punktā Eiropas Kopienu Statistikas birojā (Eurostat).
|