16.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/18


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1001/2008

(2008. gada 13. oktobris),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes dzelzs vai tērauda cauruļu veidgabalu importam pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), (“pamatregula”) un jo īpaši tās 9. pantu un 11. panta 2. punktu,

pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1514/2002 (2) (“sākotnējā izmeklēšana”) 2002. gada augustā noteica galīgos antidempinga pasākumus tādu dzelzs vai tērauda cauruļu un cauruļvadu veidgabalu (“cauruļu veidgabali” jeb “attiecīgais ražojums”) importam, kuru izcelsme ir, inter alia, Korejas Republikā un Malaizijā (“attiecīgās valstis”). Spēkā esošie antidempinga maksājumi Malaizijai ir šādi: 59,2 % uzņēmumam Anggerik Laksana Sdn Bhd un 75 % visiem citiem uzņēmumiem. Korejas Republikai maksājums ir 44 % visiem uzņēmumiem.

(2)

Šī procedūra neattiecas uz antidempinga pasākumiem, kas pašlaik ir spēkā un ir noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 964/2003 (3) attiecībā uz eksportu no Ķīnas Tautas Republikas (58,6 %) un Taizemes (58,9 %), izņemot divus Taizemes uzņēmumus un Taivānas nosūtītus ražojumus, neatkarīgi no tā, vai ir deklarēta Taivānas izcelsme. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2052/2004 (4) pasākumi, kas attiecas uz Ķīnas izcelsmes attiecīgo ražojumu, tika attiecināti arī uz tā paša ražojuma importu, kas nosūtīts no Indonēzijas, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2053/2004 (5) – no Šrilankas un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 655/2006 (6) – no Filipīnām neatkarīgi no tā, vai ir deklarēta Filipīnu, Indonēzijas, Šrilankas izcelsme.

2.   Pārskatīšanas pieprasījums

(3)

Pēc paziņojuma publicēšanas par to antidempinga pasākumu termiņa beigām (7), kas ir spēkā attiecībā uz Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes cauruļu veidgabalu importu, Komisija saņēma pieprasījumu par minēto pasākumu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(4)

Pieprasījumu 2007. gada 23. maijā iesniedza Eiropas Savienības Sadurmetināto cauruļu veidgabalu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no noteiktu cauruļu un cauruļvadu veidgabalu kopējā ražošanas apjoma Kopienā.

(5)

Pieprasījums tika pamatots ar to, ka pēc pasākumu termiņa beigām turpināšoties vai atsākšoties dempings un tikšot nodarīts kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(6)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu pārskatīšanu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sāka beigu pārskatīšanu (8).

3.   Izmeklēšana

(7)

Komisijas dienesti par pārskatīšanas uzsākšanu oficiāli informēja Kopienas ražotājus, kas iesniedza pieprasījumu, citus Kopienas ražotājus, attiecīgo valstu ražotājus eksportētājus, importētājus tirgotājus, lietotājus un to attiecīgās ieinteresētās apvienības, kā arī abu eksportētājvalstu valdību pārstāvjus.

(8)

Komisija izsūtīja aptaujas anketas visām šīm personām un visiem tiem, kas pieteicās termiņā, kurš noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(9)

Ieinteresētajām personām Komisija deva arī iespēju rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(10)

Ņemot vērā acīmredzami lielo attiecīgā ražojuma Korejas Republikas ražotāju eksportētāju un importētāju tirgotāju un Kopienas ražotāju skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu bija paredzēta izlases veida pārbaude saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai varētu izlemt, vai izlases veida pārbaude vajadzīga, un, ja ir, veiktu atlasi, Komisija izsūtīja atlases veidlapas, pieprasot īpašu informāciju par katra attiecīgā Kopienas ražotāja, ražotāja eksportētāja un importētāja tirdzniecības darījumu vidējo apjomu un cenām. No Korejas ražotājiem eksportētājiem nesaņēma nevienu atbildi, un no importētājiem saņēma vienpadsmit atbildes. Atlases veidlapas aizpildīja tikai četri Kopienas ražotāji. Tādēļ nolēma, ka pārbaude izlases veidā nav vajadzīga.

(11)

Četri Kopienas ražotāji atbildēja uz anketas jautājumiem, bet viens iesniedza daļēju atbildi un neatbildēja, kad tam nosūtīja vēstuli ar lūgumu pēc trūkstošās informācijas. No Malaizijas saņēma divas atbildes uz anketas jautājumiem, vienu no jauna uzņēmuma un otru no uzņēmuma, kurš vēlāk atteicās no pārbaudes apmeklējuma. Neviens Korejas ražotājs eksportētājs neatbildēja uz anketas jautājumiem. Divi importētāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(12)

Komisija ieguva un pārbaudīja visas ziņas, ko uzskatīja par vajadzīgām, lai noteiktu dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

a)

Kopienas ražotāji, kas iesniedza pieprasījumu:

Erne Fittings GmbH, Schlins, Austrija,

Interfit S.A., Maubeuge, Francija,

Virgilio Cena & Figli S.p.A, Brescia, Itālija;

b)

jauns ražotājs Malaizijā:

Pantech Steel Industries SDN. BHD., Selangor, Malaizija.

4.   Izmeklēšanas periods

(13)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra periodu no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam (“IP”). Tendenču pārbaude, kas ir būtiskas zaudējumu atsākšanās vai turpināšanās iespēju novērtēšanai, attiecās uz periodu no 2002. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“pārskata periods”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(14)

Pārskatīšana attiecas uz Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) caurulēm un cauruļvadu veidgabaliem (izņemot lietus veidgabalus, atlokus un veidgabalus ar iegrieztu vītni), kuru lielākais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm un kurus izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem, un kurus pašlaik deklarē ar KN kodu ex 7307 93 11, ex 7307 93 19, ex 7307 99 30 un ex 7307 99 90.

(15)

Cauruļu veidgabalus galvenokārt ražo, griežot un veidojot caurules un cauruļvadus. Tos izmanto, lai savienotu caurules un cauruļvadus, un tiem ir dažādas formas: līkumi, trejgabali, pārejas uzmavas un cauruļvadu brīvgala veidojumi, kā arī dažādi izmēri un materiāli. Tos galvenokārt izmanto naftas ķīmiskajā rūpniecībā, celtniecībā, enerģijas ražošanā, kuģu būvē un rūpnieciskās būvēs. Ja tos pārdod izmantošanai naftas ķīmiskajā rūpniecībā, tad izmanto pasaules standartu ANSI. Citiem mērķiem Kopienā parasti izmanto standartu DIN.

2.   Līdzīgais ražojums

(16)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšana, šī izmeklēšana liecināja, ka cauruļu veidgabaliem, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kurus pārdod uz vietas un/vai eksportē uz Kopienu, ir tādas pašas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās īpašības un galaizmantojums kā ražojumiem, kurus Kopienā tirgo Kopienas ražotāji, kas iesniedza pieprasījumu, un tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJA

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pasākumu termiņa izbeigšanās varētu izraisīt dempinga turpināšanos.

1.   Sākotnējās piezīmes

(18)

Kā izklāstīts iepriekš, Korejas un Malaizijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, izņemot vienu jaunu uzņēmumu, un tāpēc pārbaudes pamatā bija informācija, kas Komisijai bija pieejama no citiem avotiem. Šai sakarā un saskaņā ar pamatregulas 18. panta noteikumiem, lai noteiktu importa apjomu un cenas, tika izmantoti Eurostat dati attiecībā uz 8 ciparu KN kodu, ko vēl salīdzināja ar citiem avotiem. Dempinga starpības aprēķinam izmantoja pieejamos faktus, t. i., šajā gadījumā pieprasījumā iekļauto informāciju un ASV statistikas datus.

(19)

Tā kā pašlaik cauruļu veidgabalu importa apjoms no Korejas un Malaizijas ir mazs, tad Komisijai bija jāizmanto dati no citas valsts. ASV uzskatīja par atbilstošu pēc tās iekšējā tirgus līdzīgā izmēra, daudzajiem vietējiem ražotājiem, bet arī ar lielo importa īpatsvaru, kas šajā tirgū rada lielu konkurenci. Turklāt ASV ir Korejas un Malaizijas eksporta galvenais galamērķis.

2.   Imports par dempinga cenām izmeklēšanas periodā

a)   Normālā vērtība

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un tādēļ, ka Korejas un Malaizijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, izņemot vienu jaunu uzņēmumu, normālvērtības pamatā bija dati, kas doti pieprasījumā, t. i., aplēstās ražošanas izmaksas, kam pieskaitīja, attiecīgi – Korejai un Malaizijai, 12,3 % un 15,1 % administratīvo izmaksu un 5,6 % un 6 % peļņas, abus izsakot procentos no apgrozījuma. Uzskata, ka minētās procentu vērtības ir piesardzīgi novērtētas.

b)   Eksporta cena

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un tādēļ, ka Korejas un Malaizijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, izņemot vienu jaunu uzņēmumu, eksporta cenu aprēķināja, izmantojot attiecīgā ražojuma Korejas un Malaizijas eksporta cenas uz ASV, ko ieguva no ASV importa statistikas. Šos skaitļus pielāgoja pēc ražojuma tipa proporcionāli katra ražojuma apjomam tonnās, pamatojoties uz pieprasījumā sniegto informāciju.

c)   Salīdzinājums

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu cauruļu veidgabalu vidējo svērto normālvērtību salīdzināja ar vidējo svērto importa cenu, abas EXW cenas līmenī.

(23)

Lai nodrošinātu atbilstīgu eksporta normālvērtības un importa cenas salīdzinājumu, ņēma vērā atšķirības faktoros, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Tādēļ izdarīja korekcijas autopārvadājumu un jūras pārvadājumu, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksās.

d)   Dempinga starpība

(24)

Salīdzinot aprēķināto normālvērtību un aprēķināto eksporta cenu, ir redzams, ka abās attiecīgajās valstīs pastāv dempings un ka dempinga starpība ir vienāda ar apjomu, par kādu noteiktā normālvērtība pārsniedz eksporta cenu. Konstatētā dempinga starpība, kas izteikta procentos no importa CIF cenas pie Kopienas robežas, ir 15,1 % Korejai un 61,3 % Malaizijai.

3.   Importa izmaiņas gadījumā, ja pasākumus atceltu

a)   Sākotnējās piezīmes

(25)

Papildus dempinga esamības analīzei IP laikā tika pārbaudīta arī dempinga turpināšanās iespējamība. Tā kā neviens Korejas vai Malaizijas ražotājs eksportētājs nesadarbojās, izņemot jauno uzņēmumu, un nebija publiski pieejama informācija par cauruļu veidgabalu ražošanas nozari, turpmāk minētie secinājumi galvenokārt pamatojas uz faktiem, kas pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, konkrēti – Eurostat datiem, pārskatīšanas pieprasījumu un ASV statistikas datiem.

b)   Korejas un Malaizijas ražošanas jauda

(26)

Saskaņā ar aplēsēm Korejā un Malaizijā pieejamā ražošanas jauda ir 35 300 tonnu un to eksporta jauda ir 20 000 tonnu. Tas ir vairāk nekā viena ceturtdaļa no Kopienas patēriņa.

c)   Korejas un Malaizijas eksporta cenas uz Kopienu

(27)

Kā minēts sākotnējās piezīmēs, attiecīgā ražojuma eksports no abām attiecīgajām valstīm Kopienas tirgū gandrīz nepastāv. Attiecībā uz eksportu uz citām trešām valstīm pieprasījumā apgalvo, ka attiecīgā ražojuma eksports uz ASV ir par dempinga cenām.

d)   Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(28)

Ņemot vērā iepriekšminēto, t. i., augsto dempinga starpību, lielo neizmantotās ražošanas jaudu minētajās valstīs un to lielo eksporta jaudu, var secināt, ka imports par dempinga cenām no šīm divām valstīm turpināsies, ja pasākumus nepiemēros. Turklāt, neraugoties uz Malaizijas ražotāju eksportētāju eksportam piemēroto antidempinga pasākumu augsto līmeni, kas praktiski apturējis eksportu, neviens no tiem nav pieprasījis starpposma pārskatīšanu. Turklāt jāatceras arī tas, ka Korejas eksporta uzņēmumi sākotnējā izmeklēšanā nav sadarbojušies. Sadarbības trūkums šajā izmeklēšanā liecina arī par to, ka šie ražotāji eksportētāji nevēlas vai nevar pierādīt, ka dempings nenotiks, ja pasākumus vairs nepiemēros.

D.   KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(29)

Trīs uzņēmumi pilnībā sadarbojās izmeklēšanā. Šie uzņēmumi atrodas Francijā (Interfit), Austrijā (Erne Fittings) un Itālijā (Virgilio Cena). Austrijas grupai ir arī saistīts uzņēmums Vācijā (Siekmann Fittings). Izmeklēšanā konstatēja, ka trīs Kopienas ražotāji pieprasītāji, kas pilnībā sadarbojās, ražoja vairāk nekā 50 % Kopienas cauruļu veidgabalu apjoma, un tāpēc tos uzskata par Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

E.   STĀVOKLIS KOPIENAS TIRGŪ

1.   Patēriņš Kopienas tirgū

(30)

Kopienas patēriņš ir Kopienas ražotāju, kas iesniedza pieprasījumu, un citu Kopienas ražotāju faktiskais pārdošanas kopapjoms Kopienā, kas pamatots ar pieprasījumu, un imports no attiecīgajām valstīm un imports no citām trešām valstīm, abiem saskaņā ar Eurostat.

(31)

Saskaņā ar minēto attiecīgajā periodā Kopienas patēriņš palielinājās par 26 %, no 58 561 tonnas 2002. gadā līdz 73 519 tonnām IP. Cauruļu un cauruļvadu veidgabalus galvenokārt izmanto naftas ķīmiskajā rūpniecībā, celtniecībā, enerģijas ražošanā, kuģu būvē un rūpnieciskās būvēs, kas, ievērojot metālapstrādes nozares atlabšanu, izskaidro šo palielinājumu.

(32)

1.   tabula

Kopienas patēriņš

Kopienas patēriņš

2002

2003

2004

2005

2006

IP

Tonnas

58 561

62 122

64 480

56 255

65 667

73 519

Indekss

100

106

110

96

112

126

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

6

4

–14

16

13

Avots: Eurostat, pieprasījums, pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza Kopienas ražošanas nozare.

2.   Imports no attiecīgajām valstīm

a)   Apjoms un tirgus daļa

(33)

Importa apjoms no Malaizijas un Korejas krasi samazinājās no 404 līdz 11 tonnām. Šķiet, ka to izraisīja no 2002. gada februāra spēkā esošie antidempinga pasākumi. To tirgus daļa ir de minimis.

(34)

2.   tabula

Imports no attiecīgajām valstīm

Imports no attiecīgajām valstīm

2002

2003

2004

2005

2006

IP

Tonnas

404

22

54

94

17

11

Indekss

100

5

13

23

4

3

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

–95

8

10

–19

–1

Tirgus daļa % no patēriņa Kopienas tirgū

1

0,04

0,08

0,17

0,03

0,01

Avots: Eurostat.

b)   Importa cenu politika un pārdošana par zemāku cenu

(35)

Tā kā importa apjoms no attiecīgajām valstīm ir ļoti neliels un ņemot vērā ražojumu tipu lielo dažādību, Eurostat sniegtās cenas nevar uzskatīt par drošu avotu sīkai analīzei.

(36)

Tā kā attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji nesadarbojās, samazinājuma normu aprēķināja, izmantojot to pašu metodi kā pieprasījumā, t. i., salīdzinot attiecīgo valstu eksporta cenas uz ASV un pieprasījuma iesniedzēju cenas Kopienas tirgū. Samazinājuma starpība ir 25,2 % Korejai un 53,3 % Malaizijai.

3.   Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

a)   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantošana

(37)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms palielinājās par 5 %, bet Kopienas patēriņš palielinājās par 26 %.

(38)

3.   tabula

Ražošanas apjoms

Ražošanas apjoms

2002

2003

2004

2005

2006

IP

Tonnas

46 454

43 504

47 155

40 881

49 300

48 922

Indekss

100

94

102

88

106

105

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

–6

8

–14

18

–1

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

(39)

Attiecīgajā periodā Kopienas nozares ražošanas jauda pieauga par 6 %, neraugoties uz nelielu samazinājumu 2003. gadā.

(40)

4.   tabula

Ražošanas jauda

Ražošanas jauda

2002

2003

2004

2005

2006

IP

Tonnas

89 400

87 800

89 700

90 300

94 800

95 000

Indekss

100

98

100

101

106

106

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

–2

2

1

5

0

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

(41)

Attiecīgajā periodā jaudas izmantojums samazinājās par 1 %.

(42)

5.   tabula

Ražošanas jaudas izmantojums

Jaudas izmantojums

2002

2003

2004

2005

2006

IP

%

52

50

53

45

52

51

Indekss

100

95

101

87

100

99

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

–5

6

–14

13

–1

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

b)   Pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas

(43)

Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības darījumi ar nesaistītajiem klientiem Kopienas tirgū laikposmā no 2002. gada līdz IP palielinājās par 11 %.

(44)

6.   tabula

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītām personām

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītām personām

2002

2003

2004

2005

2006

IP

Tonnas

34 968

34 893

38 401

32 841

36 908

38 750

Indekss

100

100

110

94

106

111

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

–0,2

10

–16

12

5

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

(45)

Pārskata periodā Kopienas tirgū vidējās pārdošanas cenas, ko prasīja Kopienas ražošanas nozare, pakāpeniski palielinājās. To kopējais pieaugums laikposmā no 2002. gada līdz IP bija 63 %. Šo pieaugumu daļēji var izskaidrot ar galveno izejvielu, tērauda cauruļu, izmaksu pieaugumu un daļēji ar divu Kopienas ražotāju pārorientēšanos uz dārgākiem īpaša veida ražojumiem.

(46)

7.   tabula

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cena

Kopienas nozares pārdošanas cena

2002

2003

2004

2005

2006

IP

EUR par tonnu

1 553

1 652

1 783

2 133

2 217

2 528

Indekss

100

106

115

137

143

163

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

6

8

23

5

20

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

c)   Tirgus daļa

(47)

Kopienas ražošanas nozares kopējā tirgus daļa laikposmā no 2002. gada līdz IP samazinājās par 7 procentu punktiem.

(48)

8.   tabula

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa

Kopienas nozares tirgus daļa

2002

2003

2004

2005

2006

IP

Procenti no tirgus

60 %

56 %

60 %

58 %

56 %

53 %

Avots: Eurostat un pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

d)   Pieaugums

(49)

Ja pārskata periodā Kopienas patēriņš palielinājās par 26 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms tirgū palielinājās tikai par 11 % un Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa tirgū samazinājās par 7 procentu punktiem. Tādējādi Kopienas patēriņa pieaugumam nesekoja atbilstošs Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma pieaugums.

e)   Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem

(50)

Attiecīgajā periodā rentabilitāte, kas izteikta procentos no tirdzniecības darījumu neto vērtības nesaistītajām personām, mainījās šādi:

(51)

9.   tabula

Rentabilitāte

Rentabilitāte

2002

2003

2004

2005

2006

IP

Procenti no neto tirdzniecības darījumu vērtības

2 %

1 %

4 %

1 %

6 %

10 %

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketas.

(52)

Kopienas ražošanas nozares rentabilitātei bija tāda pati pozitīva tendence kā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām. Neraugoties uz ievērojamo samazinājumu 2003. un 2005. gadā, vispārējā rentabilitāte sasniedza 10 %. Tam par iemeslu bija ražošanas izmaiņas, jo attiecīgajā periodā ražojumiem bija augstāka pievienotā vērtība, savukārt vidējā Kopienas ražošanas nozares gūtā peļņa bija 4 %.

(53)

Ienākuma no ieguldījumiem, izsakot kā peļņu zaudējumus saistībā ar ieguldījumu neto bilances vērtību, bija tāda pati tendence kā rentabilitātei.

(54)

10.   tabula

Ienākums no ieguldījumiem

Ienākums no ieguldījumiem

2002

2003

2004

2005

2006

IP

%

6

2

11

4

18

37

Indekss

100

37

184

62

310

618

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

–63

147

– 122

248

309

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

f)   Naudas plūsma

(55)

Laikposmā no 2002. līdz 2005. gadam bija naudas plūsmas ievērojamas svārstības un krass pieaugums 2006. gadā un IP. Šis naudas plūsmas pieaugums liecina arī, ka nozare atgūstas. Šis naudas plūsmas līmenis pēc samazinājuma periodiem ļauj uzņēmumiem atkārtoti ieguldīt cauruļu veidgabalu ražošanas uzņēmumos.

(56)

11.   tabula

Naudas plūsma

Naudas plūsma

2002

2003

2004

2005

2006

IP

EUR

1 310 693

3 826 570

2 378 520

1 233 797

7 559 501

10 040 180

Indekss

100

292

181

94

577

766

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

192

– 110

–87

483

189

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

g)   Ieguldījumi un spēja piesaistīt kapitālu

(57)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares ieguldījumu apjomu palielināja par 65 %. Tie galvenokārt bija vērsti uz iekārtām, lai palielinātu ražīgumu. Neviens no pārbaudītajiem uzņēmumiem nepieminēja kapitāla piesaistes grūtības.

(58)

12.   tabula

Ieguldījumi

Ieguldījumi

2002

2003

2004

2005

2006

IP

EUR

5 839 416

5 824 908

3 438 352

7 422 926

9 986 636

9 643 822

Indekss

100

100

59

127

171

165

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

–0,2

–41

68

44

–6

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

h)   Krājumi

(59)

Turpmāk tabulā redzams, ka noslēguma krājumu apjoms bija stabils. Tomēr attiecīgajā periodā tie mazliet samazinājās – par apmēram 1 %.

(60)

13.   tabula

Krājumi

Noslēguma krājumu apjoms

2002

2003

2004

2005

2006

IP

Tonnas

7 233

7 115

7 449

7 206

7 580

7 190

Indekss

100

98

103

100

105

99

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

–2

5

–3

5

–5

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

i)   Nodarbinātība, darba ražīgums un darbaspēka izmaksas

(61)

Pēc samazināšanās par 5 % 2003. gadā attiecīgajā periodā kopējais darbaspēka apjoms palielinājās par 2 %.

(62)

14.   tabula

Nodarbinātība

Nodarbinātība

2002

2003

2004

2005

2006

IP

Darbinieku skaits

760

725

719

692

729

741

Indekss

100

95

95

91

96

98

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

–5

–0,8

–3

5

2

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

(63)

Līdz ar šo ražošanas apjoma pieaugumu un nodarbinātības samazināšanos darba ražīgums izmeklēšanas periodā pieauga par 8 %.

(64)

15.   tabula

Ražīgums

Ražīgums

2002

2003

2004

2005

2006

IP

Tonnas/darbinieks

61

60

66

59

68

66

Indekss

100

98

107

97

111

108

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

–2

9

–11

14

–3

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

(65)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozarē darbaspēka izmaksas pakāpeniski pieauga. Kopā darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā pieauga par 22 %. Lielākais darbaspēka izmaksu pieaugums bija uzņēmumā, kurš mainīja ražojumu klāstu no patēriņa precēm uz specializētiem ražojumiem, kuru ražošanai bija vajadzīga augstāka profesionālā kvalifikācija.

(66)

16.   tabula

Darbaspēka izmaksas

Darbaspēka izmaksas Algas

2002

2003

2004

2005

2006

IP

EUR

28 941 652

28 436 139

29 607 915

29 754 664

33 069 402

35 312 821

Indekss

100

98

102

103

114

122

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

–2

4

1

11

8

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

4.   Citu faktoru ietekme

a)   Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība

(67)

Kopienas ražošanas nozares cauruļu veidgabalu eksports attiecīgajā periodā nebija ļoti stabils, bija ievērojamas svārstības. Kopumā eksporta līmenis uz trešām valstīm samazinājās par 15 %, samazinājuma galvenais iemesls bija nelabvēlīgs EUR/USD maiņas kurss.

(68)

17.   tabula

Kopienas ražošanas nozares eksports

Kopienas ražošanas nozares eksports

2002

2003

2004

2005

2006

IP

Tonnas

10 893

8 003

9 358

8 410

11 890

9 278

Indekss

100

73

86

77

109

85

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

–27

12

–9

32

–24

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem.

b)   Citu trešo valstu importa apjomi un cenas

(69)

Regula (EK) Nr. 964/2003 nosaka antidempinga maksājumus cauruļu veidgabalu importam no Ķīnas Tautas Republikas (58,6 %) un Taizemes (58,9 %). Pasākumi piemērojami attiecīgajam ražojumam, kura izcelsme ir Ķīnā un kurš sūtīts no vienas no šīm valstīm: no Filipīnām, Indonēzijas, Šrilankas un Taivānas. Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem pret importu no Ķīnas, eksports no Ķīnas uz Eiropas Savienību pastāvīgi palielinās.

(70)

Kopējie cauruļu veidgabalu importa apjomi no citām trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, pārskata periodā vairāk nekā divkāršojās – no 9 654 tonnām 2002. gadā līdz 24 105 tonnām IP beigās.

(71)

Cauruļu veidgabalu importa apjoms Kopienā no valstīm, kas nav Koreja un Malaizija, mainījās šādi:

(72)

18.   tabula

Imports no citām trešām valstīm

Imports no citām trešām valstīm

2002

2003

2004

2005

2006

IP

Tonnas

9 654

12 453

11 488

13 344

19 020

24 105

Indekss

100

129

119

138

197

250

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

29

–10

19

59

53

Avots: Eurostat.

(73)

Trešo valstu, kas nav attiecīgās valstis, importa tirgus daļa sasniedza 33 % no ES patēriņa. Tas nozīmē, ka attiecīgajā periodā pieaugums bija 99 % – no 16 % līdz 33 %.

(74)

19.   tabula

Importa no citām trešām valstīm tirgus daļa

Importa no citām trešām valstīm tirgus daļa

2002

2003

2004

2005

2006

IP

Procenti no tirgus

16 %

20 %

18 %

24 %

29 %

33 %

Indekss

100

122

108

144

176

199

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

100

22

–14

36

32

23

Avots: Eurostat un ražotāju, kas iesniedza pieprasījumu, sniegtā tirgus informācija.

(75)

20.   tabula

Lielākā importa daļa Eiropas Savienībā

Imports no citām trešām valstīm tonnās

2002

2003

2004

2005

2006

IP

Ķīna

859

1 428

1 772

2 236

5 846

8 339

Taivāna

1 101

2 372

1 894

2 540

4 774

5 854

Vjetnama

1 835

1 214

767

694

1 224

1 475

Indija

1 522

1 569

1 537

1 763

1 552

2 096

Taizeme

676

1 508

778

558

1 622

2 334

c)   Atgūšanās no dempinga sekām

(76)

Kā redzams no minēto rādītāju lielākoties labvēlīgās pārmaiņas, no 2002. gada līdz 2007. gada vidum Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā situācija ir daļēji atguvusies no kaitīgās ietekmes, ko izraisīja divu attiecīgo valstu imports par dempinga cenām.

5.   Secinājums par stāvokli Kopienas ražošanas nozarē

(77)

Spēkā esošie pasākumi ir daļēji veicinājuši Kopienas ražošanas nozares atlabšanu kopš 2002. gada. Kopienas ražošanas nozare spēja palielināt pārdošanas apjomu un cenas. Tādiem ekonomikas faktoriem kā ražošana, ražošanas jauda, rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem un ražīgums arī bija vērojamas pozitīvas pārmaiņas. Tas rāda, ka Kopienas ražošanas nozare centās paaugstināt savu konkurētspēju. Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības darījumi Kopienā no 2002. gada bija rentabli.

(78)

Tomēr Kopienas ražošanas nozare nespēja izmantot ievērojamo patēriņa pieaugumu Kopienā un daži pozitīvie faktori arī ir sekas tam, ka ievērojams Kopienas ražotājs Apvienotajā Karalistē pārtrauca darbību un tā darbību pārņēma divi uzņēmumi, kas atbalsta pieprasījumu.

(79)

Tomēr var secināt, ka pasākumu ieviešanai pret Koreju un Malaiziju bija pozitīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko situāciju.

(80)

Ņemot vērā Kopienas nozares nosacīto atlabšanu, dempinga importa radītā kaitējuma turpināšanos nevar konstatēt. Tādēļ tika pārbaudīts, vai zaudējumi atsāktos, ja pasākumus pārtrauktu.

F.   IESPĒJAMĪBA, KA KAITĒJUMS VARĒTU ATKĀRTOTIES

(81)

Kā minēts iepriekš, Korejas un Malaizijas ražotāji spētu novirzīt lielu eksporta apjomu uz Kopienas tirgu, ja pasākumus pārtrauktu. Saskaņā ar pieprasījumu šīs valstis ir lielā mērā atkarīgas no eksporta tirgiem: Koreja par 75 % un Malaizija par 84 %. Turklāt šķiet, ka citi eksporta tirgi, piemēram, ASV un Japāna, nevarētu uzņemt neizmantoto jaudu, jo eksporta apjomi uz šīm valstīm jau ir ievērojami, un tāpēc tos virzītu uz Kopienas tirgu. Turklāt šķiet, ka Āzijas tirgū pastāv vispārējs jaudas pārpalikums.

(82)

Attiecībā uz cenām ASV statistikas datos tika konstatēts, ka Malaizijas un Korejas eksporta cenas uz ASV ir zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Kaut gan sīku analīzi nav iespējams veikt, jo ir daudzi dažādi ražojuma tipi, tomēr iespējams, ka šie eksportētāji pielāgos cenas vienā līmenī ar Āzijas valstu zemajām cenām, lai atgūtu zaudēto tirgus daļu. Šāds cenu veidošanas režīms, ko apliecina to nesadarbošanās un spēja Kopienas tirgū piegādāt ievērojamu attiecīgā ražojuma daudzumu, liecina par negatīvu ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari.

(83)

Turklāt jāatceras, ka Kopienas ražošanas nozarei jāsaglabā konkurētspēja, ražojot noteiktu daudzumu standarta ražojumu, kas tādējādi ir tieši konkurenti Korejas un Malaizijas importam, lai panāktu apjomradītus ietaupījumus.

(84)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, var secināt, ka, atceļot pasākumus, visdrīzāk atjaunotos kaitējums Kopienai, ko rada imports par dempinga cenām.

G.   KOPIENAS INTERESES

1.   Ievads

(85)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu termiņa pagarināšana būtu pretrunā visas Kopienas ražošanas nozares interesēm. Kopienas interešu noteikšanas pamatā bija visu dažādo iesaistīto pušu, t. i., Kopienas rūpniecības nozares, importētāju/tirgotāju, kā arī attiecīgā ražojuma lietotāju, interešu izvērtējums. No lietotājiem atbildes netika saņemtas.

(86)

Lai izvērtētu antidempinga pasākumu turpināšanas vai neturpināšanas iespējamo ietekmi, Komisija pieprasīja informāciju no visām iepriekšminētajām ieinteresētajām personām. Komisija izlases veidā nosūtīja anketas 64 attiecīgā ražojuma importētājiem un saņēma vienpadsmit atbildes. Komisija nosūtīja anketas šiem vienpadsmit uzņēmumiem un saņēma tikai divas nepilnīgas atbildes, kuras neliecināja par spēkā esošo pasākumu jūtamu ietekmi. Skaidrs, ka importētāji ir atraduši citus piegādes avotus, par ko liecina ievērojamā citu trešo valstu tirgus daļa (33 %), kas ir pierādījums tam, ka Kopienas tirgū ir nodrošināta konkurence.

(87)

Turklāt tas, ka pašreizējā izmeklēšana ir pārskatīšana, analizējot situāciju, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, ļauj novērtēt jebkuru pārmērīgi negatīvu ietekmi uz iesaistītajām personām, uz kurām attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi.

(88)

Pamatojoties uz to, pārbaudīja, vai, neņemot vērā secinājumus par varbūtējo dempinga, kas rada kaitējumu, turpināšanos un atkārtošanos, ir pamatoti iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā saglabāt pasākumus nav Kopienas interesēs.

2.   Kopienas ražošanas nozares intereses

(89)

Izrādījies, ka Kopienas ražošanas nozare ir strukturāli dzīvotspējīga. Par to liecina ekonomiskās situācijas pozitīvās pārmaiņas tad, kad tika atjaunota efektīva konkurence pēc pašlaik spēkā esošo antidempinga pasākumu noteikšanas. Turklāt Kopienas ražošanas nozares pūles racionalizēt savu ražošanu un paaugstināt savu konkurētspēju attiecīgā perioda pēdējos divos gados devušas ievērojamu peļņu.

(90)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, secināja, ka spēkā esošo pasākumu termiņš ir jāpagarina, lai novērstu dempinga importa negatīvās sekas, kas varētu apdraudēt Kopienas ražošanas nozares atlabšanas procesu un galu galā tās pastāvēšanu. Ir jāņem vērā arī tas, ka šīs Kopienas ražošanas nozares izzušanai būtu negatīva ietekme uz pakārtotām nozarēm, jo tad būtiski samazinātos piegādātāju izvēles iespējas.

3.   Importētāju/tirgotāju intereses

(91)

Kā minēts iepriekš, tikai divi no 64 nesaistītajiem importētājiem atbildēja uz Komisijas anketas jautājumiem. Tomēr tie neizteica negatīvu viedokli par pasākumu iespējamo turpināšanu. Jau pats sadarbības trūkums ir rādītājs tam, ka pasākumi nav būtiski negatīvi ietekmējuši šīs nozares ekonomisko stāvokli. To apstiprina tas, ka importētāji turpināja tirgot attiecīgo ražojumu ievērojamos apjomos, pārskata periodā pat palielinot importēto apjomu.

(92)

Tāpēc secina, ka attiecīgā ražojuma importētājus nav negatīvi ietekmējusi spēkā esošo antidempinga pasākumu piemērošana. Tāpēc pasākumu turpināšana nākotnē, visticamāk, nepasliktinās to ekonomisko stāvokli.

4.   Lietotāju intereses

(93)

Pašreizējās izmeklēšanas laikā nepieteicās neviens lietotājs. Ražojuma lietotāji galvenokārt ir naftas ķīmiskā un celtniecības nozare. Sadarbības trūkums, šķiet, apstiprina to, ka cauruļu veidgabali veido nelielu daļu no to kopējām ražošanas izmaksām un ka spēkā esošie pasākumi šķietami nav mazinājuši to konkurētspēju.

(94)

Secināja, ka tad, ja pasākumus saglabās tajā pašā līmenī, tas neizraisīs lietotāju stāvokļa pasliktināšanos.

5.   Secinājums par Kopienas interesēm

(95)

Izmeklēšana parādīja, ka pastāvošie antidempinga pasākumi ļāva Kopienas ražošanas nozarei zināmā mērā atlabt. Ja pasākumus atceltu, tas apdraudētu atlabšanas procesu un, iespējams, novestu līdz Kopienas nozares izzušanai. Tādēļ pasākumu turpināšana ir Kopienas nozares interesēs.

(96)

Turklāt esošajiem pasākumiem iepriekš nav bijusi acīmredzama negatīva ietekme uz lietotāju un importētāju ekonomisko stāvokli. Tāpēc jāsecina, ka nav pamatotu iemeslu esošos antidempinga pasākumus nepagarināt.

H.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(97)

Visām attiecīgajām personām paziņoja būtiskos faktus un apsvērumus, uz kā pamata paredzēja ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Tām bija dots laiks, kurā tās varēja iesniegt apsvērumus pēc informācijas atklāšanas. No Korejas komentāri netika saņemti. Vienu komentāru saņēma no uzņēmuma Malaizijā, bet tas nebija tāds, ka būtu jāgroza minētie secinājumi.

(98)

Viss iepriekš izklāstītais ļauj secināt, ka jāturpina ar Regulu (EK) Nr. 1514/2002 noteiktie antidempinga pasākumi attiecībā uz Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes cauruļu veidgabalu importu, kas noteikti saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes cauruļu veidgabaliem (izņemot lietos piederumus, uzmavas un vītņotos piederumus) no dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) ar vislielāko ārējo diametru, kas nepārsniedz 609,6 mm, sadurmetināšanai vai izmantošanai citiem mērķiem, ar KN kodiem ex 7307 93 11, ex 7307 93 19, ex 7307 99 30 un ex 7307 99 90 (Taric kodi 7307931191, 7307931193, 7307931194, 7307931195, 7307931199, 7307931991, 7307931993, 7307931994, 7307931995, 7307931999, 7307993092, 7307993093, 7307993094, 7307993095, 7307993098, 7307999092, 7307999093, 7307999094, 7307999095, 7307999098).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likmi piemēro 1. punktā minēto ražojumu, ko ražojuši turpmāk tabulā minētie uzņēmumi, neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas.

Valsts

Uzņēmums

Maksājuma likme

(%)

Taric papildkods

Malaizija

 

Anggerik Laksana Sdn Bhd

Selangor Darul Ehsan

59,2

A324

 

Visi pārējie uzņēmumi

75

A999

Korejas Republika

 

Visi uzņēmumi

44

3.   Ja vien nav norādīts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas maksājumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2008. gada 13. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

B. KOUCHNER


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 228, 24.8.2002., 1. lpp.

(3)  OV L 139, 6.6.2003., 1. lpp.

(4)  OV L 355, 1.12.2004., 4. lpp.

(5)  OV L 355, 1.12.2004., 9. lpp.

(6)  OV L 116, 29.4.2006., 1. lpp.

(7)  OV C 286, 23.11.2006., 8. lpp.

(8)  OV C 192, 18.8.2007., 15. lpp.