30.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/8

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 956/2008

(2008. gada 29. septembris),

ar kuru groza IV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 7. panta 3. punkta otro daļu, 23. panta pirmo daļu un 23.a panta d) punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti noteikumi dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Regula attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un dažos konkrētos gadījumos uz to eksportu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 7. panta 1. punktā noteikts, ka atgremotājus ir aizliegts barot ar proteīniem, kas iegūti no dzīvniekiem. Tomēr minētās regulas 7. panta 3. punktā paredzēta atkāpe no iepriekš minētā aizlieguma, saskaņā ar kuru atgremotāju sugas jaunus dzīvniekus drīkst barot ar proteīniem, kas iegūti no zivīm, ja ievēro konkrētus nosacījumus. Minētie nosacījumi paredz arī, ka jāveic atgremotāju sugas jauno dzīvnieku uztura vajadzību zinātnisks novērtējums un jāizvērtē šīs atkāpes kontroles aspekti.

(3)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma II daļā paredzētas atkāpes no minētās regulas 7. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma un šo atkāpju piemērošanas īpašie nosacījumi.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde 2007. gada 24. janvārī pieņēma atzinumu par veselības riska novērtējumu saistībā ar TSE risku, ja atgremotājus baro ar zivju miltiem. Atzinumā secināja, ka ir ļoti mazs TSE risks saistībā ar zivīm, kuras dzīvniekiem baro tieši, vai pastiprinoties infekciozitātei. Atzinumā arī konstatēja, ka TSE risks saistībā ar zivju miltiem varētu rasties vienīgi tad, ja šīm zivīm nesen dota zīdītāju barība, vai arī izmantojot zivju miltus, kas kontaminēti ar gaļas un kaulu miltiem.

(5)

Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāts 2008. gada 19. martā pabeidza ziņojumu, ko izstrādāja ar vairāku zinātnisko ekspertu palīdzību. Ziņojumā secināts, ka zivju milti ir viegli sagremojama proteīna avots, kas grūtāk sagremojams nekā piens, bet vieglāk sagremojams nekā lielākā daļa augu izcelsmes proteīnu un tiem ir arī labs aminoskābju sastāvs, salīdzinot ar šobrīd piena aizstājējos izmantotajiem augu proteīna avotiem, un ka atgremotāju sugas jaunus dzīvniekus var atļaut barot ar zivju miltiem.

(6)

Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 999/2001 7. panta 3. punktā paredzēto nosacījumu par kontroles aspektu izvērtēšanu, risku, kas var rasties, barojot atgremotāju sugas jaunus dzīvniekus ar zivju miltiem, līdzsvaro spēkā esošie stingrie pārstrādes noteikumi, kas noteikti zivju miltu ražošanā, un katra importēto zivju miltu sūtījuma kontrole pirms laišanas brīvā apgrozībā Kopienā.

(7)

Turklāt, lai nodrošinātu, ka zivju miltus atļauj izmantot tikai atgremotāju sugas jaunu dzīvnieku barošanai, šāds izmantojums jāierobežo, atļaujot to tikai tādu piena aizstājēju ražošanai, ko izplata pulvera veidā un izmanto atšķaidītu konkrētā šķidruma daudzumā un kas paredzēti atgremotāju sugas jaunu dzīvnieku barošanai kā pirmpiena papildinājums vai aizvietotājs pirms dzīvnieku pilnīgas atšķiršanas. Jānosaka arī stingri īstenošanas noteikumi šādiem dzīvniekiem paredzētu, zivju miltus saturošu piena aizstājēju ražošanai, iepakošanai, marķēšanai un transportēšanai.

(8)

Skaidrības un konsekvences labad jāparedz tādi paši noteikumi arī attiecībā uz pavaddokumenta marķējumu zivju miltus saturošai barībai, kas domāta dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji.

(9)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma III daļas E.1. punktā ir noteikts, ka ir aizliegts eksportēt uz trešām valstīm pārstrādātus dzīvnieku proteīnus, kas iegūti no atgremotājiem, un produktus, kas satur šādus pārstrādātus dzīvnieku proteīnus.

(10)

Tomēr pašlaik Kopienā ir atļauts izmantot šādus proteīnus mājdzīvnieku barības ražošanā. Lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu konsekvenci, ir lietderīgi atļaut pārstrādātas mājdzīvnieku barības eksportu uz trešām valstīm, ieskaitot konservētu barību mājdzīvniekiem, kas satur pārstrādātus dzīvnieku proteīnus, kuri iegūti no atgremotājiem.

(11)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 999/2001.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 29. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumu groza šādi.

1.

Pielikuma II daļu groza šādi:

a)

A punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e)

neatšķirtu atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvnieku barošana ar zivju miltiem saskaņā ar BA punktā paredzētajiem nosacījumiem.”;

b)

B punktu groza šādi:

i)

d) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“d)

tirdzniecības pavaddokumentā, ko pievieno tādas barības sūtījumiem, kura satur zivju miltus, un uz katra iepakojuma, kurā atrodas šādi sūtījumi, skaidri jānorāda: “satur zivju miltus – nedrīkst izbarot atgremotājiem”.”;

ii)

pievieno šādu BA punktu:

BA.   Neatšķirtu atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvnieku barošanā izmantojot A punkta e) apakšpunktā minētos zivju miltus un barību, kas satur zivju miltus, jāievēro šādi nosacījumi:

a)

zivju miltiem jābūt ražotiem, pārstrādājot augus, kuri paredzēti vienīgi tādu produktu ražošanai, kas iegūti no zivīm;

b)

pirms laišanas brīvā apgrozībā Kopienā katram importēto zivju miltu sūtījumam jābūt veiktām mikroskopijas analīzēm saskaņā ar Direktīvu 2003/126/EK;

c)

atgremotāju sugas jauniem dzīvniekiem zivju miltus atļauts izmantot tikai tādu piena aizstājēju ražošanai, ko izplata pulvera veidā un izmanto atšķaidītu konkrētā šķidruma daudzumā un kas paredzēti neatšķirtu atgremotāju barošanai kā pirmpiena papildinājums vai aizvietotājs pirms dzīvnieku pilnīgas atšķiršanas;

d)

piena aizstājējus, kas satur zivju miltus un ar ko paredzēts barot atgremotāju sugas jaunus dzīvniekus, ražo uzņēmumos, kuri neražo cita veida barību atgremotājiem un kurus šim mērķim ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Atkāpjoties no d) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut cita veida atgremotājiem paredzētas barības ražošanu uzņēmumos, kuros ražo arī piena aizstājējus, kas satur zivju miltus un ar ko paredzēts barot atgremotāju sugas jaunus lauksaimniecības dzīvniekus, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

i)

neiepakota un iepakota cita veida barība, kas paredzēta atgremotājiem, glabāšanas, transportēšanas un pakošanas laikā tiek glabāta telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās atrodas zivju miltus saturoši piena aizstājēji;

ii)

cita veida barību, kas paredzēta atgremotājiem, ražo telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās ražo zivju miltus saturošus piena aizstājējus;

iii)

dokumentāciju, kurā sīki reģistrēti zivju miltu iepirkumi un izmantojums, kā arī zivju miltus saturošu piena aizstājēju pārdošana, vismaz piecus gadus glabā pieejamu kompetentajai iestādei un

iv)

regulāri tiek veikti atgremotājiem paredzētās cita veida barības kārtējie testi, lai pārliecinātos, ka tā nesatur aizliegtos proteīnus, tostarp zivju miltus. Testu rezultāti jāglabā pieejami kompetentajai iestādei vismaz piecus gadus;

e)

tirdzniecības pavaddokumentā, ko pievieno piena aizstājējiem, kas satur zivju miltus un ar ko paredzēts barot atgremotāju sugas jaunus dzīvniekus, un uz katra iepakojuma, kurā atrodas šāds sūtījums, skaidri jānorāda: “satur zivju miltus – nedrīkst izbarot atgremotājiem”;

f)

neiepakotus piena aizstājējus, kas satur zivju miltus un ar ko paredzēts barot atgremotāju sugas jaunus lauksaimniecības dzīvniekus, pārvadā transportlīdzekļos, kuros tajā pašā laikā nepārvadā atgremotājiem paredzētu cita veida barību. Vajadzības gadījumā, ja transportlīdzekli pēc tam lieto atgremotājiem paredzētas cita veida barības pārvadāšanai, to rūpīgi iztīra saskaņā ar procedūru, ko kompetentā iestāde apstiprinājusi, lai izvairītos no infekcijas tālākas izplatīšanās;

g)

saimniecībās, kurās tur atgremotājus, ir izstrādāti pasākumi, lai nepieļautu, ka ar piena aizstājējiem, kas satur zivju miltus, baro tādus atgremotājus, uz kuriem neattiecas IV pielikuma II daļas A punkta e) apakšpunktā minētā atkāpe. Kompetentā iestāde izstrādā to saimniecību sarakstu, kurās izmanto piena aizstājējus, kas satur zivju miltus, izmantojot iepriekšējas paziņošanas sistēmu attiecīgajā saimniecībā vai citu sistēmu, kura nodrošina, ka tiek ievērots šis noteikums.”

2.

III daļas E.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

E.1.   Ir aizliegts uz trešām valstīm eksportēt pārstrādātus dzīvnieku proteīnus, kas iegūti no atgremotājiem, un produktus, kas satur šādus pārstrādātus dzīvnieku proteīnus. Tomēr šo aizliegumu nepiemēro pārstrādātai mājdzīvnieku barībai, ieskaitot konservētu barību mājdzīvniekiem, kas satur pārstrādātus dzīvnieku proteīnus, kuri iegūti no atgremotājiem, un kas ir apstrādāta un marķēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002.”