7.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 504/2008

(2008. gada 6. jūnijs),

ar ko īsteno Padomes Regulas 90/426/EEK un 90/427/EEK attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/426/EEK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (1) un jo īpaši tās 4. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/427/EEK par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem, kas regulē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem (2), un jo īpaši tās 4. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktus, 6. panta 2. punkta otro ievilkumu un 8. panta 1. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 23. jūnija Direktīvu 94/28/EK, ar ko nosaka principus, kas attiecas uz zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem noteikumiem, kurus piemēro no trešām valstīm importētajiem dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem, un kura groza Direktīvu 77/504/EEK par tīršķirnes vēršu ģints sugu vaislas dzīvniekiem (3), un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 1993. gada 20. oktobra Lēmumu 93/623/EEK, ar ko nosaka identifikācijas dokumentu (pasi) reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem (4), ievieš identifikācijas metodi reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem to pārvietošanas laikā dzīvnieka veselības pārbaudes nolūkā.

(2)

Ar Komisijas 1999. gada 22. decembra Lēmumu 2000/68/EK, ar ko groza Komisijas Lēmumu 93/623/EEK un nosaka vaislai un gaļai paredzētu zirgu identifikāciju (5), paredz noteikumus par identifikācijas dokumentu, kas jāpievieno zirgu dzimtas dzīvniekiem pārvietošanas laikā.

(3)

Lēmumus 93/623/EEK un 2000/68/EK dalībvalstis īsteno atšķirīgi. Turklāt šajos lēmumos zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācija ir saistīta ar pārvietošanu, taču Kopienas tiesību aktos, kas attiecas uz citām mājlopu sugām, dzīvnieki tiek identificēti inter alia slimības kontroles nolūkos, neatkarīgi no to pārvietošanas statusa. Turklāt šī divpakāpju sistēma no vienas puses attiecas uz vaislai un nobarošanai paredzētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, bet no otras puses uz reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, tādēļ iespējams, ka vienam dzīvniekam izdod vairākus identifikācijas dokumentus; tas novēršams vienīgi pirmajā dzīvnieka identifikācijas reizē, to apzīmējot ar neizdzēšamu zīmi, kurai nevajag obligāti būt redzamai.

(4)

Ar Lēmumu 93/623/EEK paredzētajā identifikācijas dokumentā iekļautais grafiskais zīmējums nav visā pilnībā atbilstošs līdzīgai informācijai, ko pieprasa starptautiskās organizācijas, kas strādā ar sacīkšu un šķirnes zirgiem, kā arī Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (OIE). Tādēļ ar šo regulu jāpieņem grafiskais zīmējums, kas atbilst Kopienas vajadzībām, kā arī saskan ar starptautiski pieņemtām prasībām.

(5)

Zirgu dzimtas dzīvnieku imports joprojām pamatojas uz noteikumiem, kas pieņemti ar Direktīvu 90/426/EEK un jo īpaši ar Komisijas 1993. gada 5. februāra Lēmumu 93/196/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem un veterināro sertifikāciju attiecībā uz nokaušanai paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku importu (6), un Komisijas 1993. gada 5. februāra Lēmumu 93/197/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem un veterināro sertifikāciju reģistrētu, kā arī vaislai un gaļas ieguvei paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku importam (7).

(6)

Piemērojot Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (8). noteiktās muitas procedūras, papildus jāatsaucas uz Padomes 1973. gada 12. marta Regulu (EEK) Nr. 706/73 par Kopienas režīmu, ko Normandijas salās un Menas salā piemēro lauksaimniecības produktu tirdzniecībai (9) Regulā (EEK) Nr. 706/73 noteikts, ka no 1973. gada 1. septembra Kopienas noteikumus piemēro jautājumos par veterinārajiem tiesību aktiem, taču tas neattiecas uz Kopienas zootehnikas tiesību aktiem. Šī regula jāpiemēro, neskarot minēto regulu.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulā (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu (10), sniegta dzīvnieku turētāja definīcija. Turpretim Direktīvas 90/426/EEK 4. panta 2. punktā minēts dzīvnieka īpašnieks vai audzētājs. Padomes 1992. gada 29. aprīļa Direktīvā 92/35/EEK, ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai (11), sniegta īpašnieka un turētāja kombinēta definīcija. Tā kā saskaņā ar Kopienas un valstu tiesību aktiem zirgu dzimtas dzīvnieka īpašnieks ne vienmēr ir par dzīvnieku atbildīgā persona, jāprecizē, ka saskaņā ar šo regulu par zirgu dzimtas dzīvnieku identificēšanu pirmām kārtām ir atbildīgs zirgu dzimtas dzīvnieka turētājs, kas var būt arī saimnieks.

(8)

Kopienas tiesību aktu konsekvences labad šajā regulā noteiktās zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas metodes jāpiemēro, neskarot Komisijas 1996. gada 10. janvāra Lēmumu 96/78/EK, ar ko nosaka kritērijus zirgu dzimtas dzīvnieku ierakstīšanai un reģistrēšanai ciltsgrāmatās vairošanai (12).

(9)

Šīm metodēm jāatbilst to audzēšanas organizāciju noteiktajiem principiem, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar Komisijas 1992. gada 11. jūnija Lēmumu 92/353/EEK, kas nosaka apstiprināšanas vai atzīšanas kritērijus organizācijām un apvienībām, kas ved vai veido reģistrēto zirgu dzimtas dzīvnieku ciltsgrāmatas (13). Saskaņā ar minēto lēmumu zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas sistēmas principus un principus ciltsgrāmatas sadalījumam klasēs, kā arī principus ciltsrakstu ierakstīšanai ciltsgrāmatā nosaka organizācijas un apvienības, kas ved vai veido šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatas.

(10)

Turklāt Direktīvas 90/427/EEK 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajā izcelsmes sertifikātā, kas jāiekļauj identifikācijas dokumentā, jāmin visa nepieciešamā informācija, lai nodrošinātu, ka zirgu dzimtas dzīvniekus, kurus pārceļ no vienas ciltsgrāmatas otrā, ieraksta atbilstošajā ciltsgrāmatas klasē, kuras kritērijiem tie atbilst.

(11)

Saskaņā ar 1. panta trešo ievilkumu Komisijas 1996. gada 18. jūlija Lēmumā 96/510/EK, kas nosaka ģenealoģiskos un zootehniskos sertifikātus vaislas dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju importam (14), reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku ģenealoģiskajam un zootehniskam sertifikātam jāatbilst Lēmumā 93/623/EEK noteiktajam identifikācijas dokumentam. Tādēļ jāprecizē, ka jebkura atsauce uz Lēmumu 93/623/EEK, kā arī uz Lēmumu 2000/68/EK jāuzskata par atsauci uz šo regulu.

(12)

Tā kā saskaņā ar šo regulu visus zirgu dzimtas dzīvniekus, kas dzimuši vai ievesti Kopienā, jāidentificē ar vienu identifikācijas dokumentu, ir nepieciešami īpaši noteikumi gadījumiem, kad vaislai un nobarošanai paredzēta dzīvnieka statusu maina uz reģistrēta zirgu dzimtas dzīvnieka statusu, kā definēts Direktīvas 90/426/EEK 2. panta c) apakšpunktā.

(13)

Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 92/35/EEK 2. panta otrajai daļai, dalībvalstīm jāizveido īpaši režīmi tādu zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijai, kuri dzīvo savvaļā vai daļējā savvaļā noteiktos apgabalos vai teritorijās, tostarp dabas rezervātos.

(14)

Starptautiskā līmenī jau tiek plaši izmantota zirgu dzimtas dzīvnieku elektroniskie identificētāji (“transponderi”). Šī tehnoloģija ir jāizmanto, lai nodrošinātu ciešu saiti starp zirgu dzimtas dzīvnieku un identifikācijas līdzekļiem. Zirgu dzimtas dzīvnieki jāapzīmē ar transponderiem, taču jāpieņem noteikumi arī par dzīvnieku identitātes pārbaudīšanu ar alternatīvām metodēm, ja vien šīs alternatīvās metodes sniedz līdzvērtīgu garantiju, lai novērstu identifikācijas dokumentu daudzkārtēju izdošanu.

(15)

Lai gan atbilstoši pašreizējiem Kopienas tiesību aktiem zirgu dzimtas dzīvniekiem vienmēr jāpievieno to identifikācijas dokuments, jāpieņem noteikumi, lai no šīs prasības atkāptos, kad tās izpilde ir neiespējama vai pat nepraktiska attiecībā uz identifikācijas dokumenta saglabāšanu visu zirgu dzimtas dzīvnieka dzīves laiku, vai ja šāds dokuments netiek izsniegts, jo dzīvnieks nokauts pirms tas sasniedzis paredzēto maksimālo identifikācijas vecumu.

(16)

Šīs atkāpes piemērojamas, neskarot Padomes 2003. gada 29. septembra Direktīvas 2003/95/EK par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei (15) 14. pantu, kurā attiecībā uz identificētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem ir pieļaujama atkāpe no noteiktiem slimības kontroles pasākumiem saimniecībās, kurās apstiprināts slimības uzliesmojums.

(17)

Dalībvalstīm jābūt iespējai atļaut izmantot vienkāršotu identifikācijas dokumentu, ja zirgu dzimtas dzīvniekus pārvieto tās teritorijā. Daudzās jomās par datu uzglabāšanas iekārtām izmanto plastikāta kartes ar iestrādātām mikroshēmām (“viedkartes”). Šādu viedkaršu izdošana jāparedz kā identifikācijas dokumenta papildus opcija, un to noteiktos apstākļos jāizmanto identifikācijas dokumenta vietā, ko pievieno zirgu dzimtas dzīvniekam, to pārvietojot dalībvalsts iekšienē.

(18)

Saskaņā ar 8. pantu Komisijas 2005. gada 5. decembra Regulā (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, Nr. 854/2004 un Nr. 882/2004 īstenošanai (16), zirgu dzimtas dzīvnieku pārtikas ķēdes informācijas prasības ir jāīsteno līdz 2009. gada beigām.

(19)

Ir nepieciešami noteikumi gadījumam, ja ir pazaudēts oriģinālais identifikācijas dokuments, kas saskaņā ar šo regulu izsniegts uz visu dzīves laiku. Šiem noteikumiem pēc iespējas jāizslēdz nelikumīga vairāk kā viena identifikācijas dokumenta turēšana, lai pareizi atspoguļotu dzīvnieka statusu kā paredzētu kaušanai, lai lietotu pārtikā. Ja ir pieejama pietiekama un pārbaudāma informācija, jāizsniedz dokumenta dublikāts (kas apzīmēts kā dublikāts), un tas parasti dzīvnieku izslēdz no pārtikas ķēdes; citos gadījumos jāizsniedz aizstājošs dokuments (kas arī kā tāds apzīmēts), turklāt tas iepriekš reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku pazeminās vaislai un nobarošanai paredzēta zirgu dzimtas dzīvnieka statusā.

(20)

Saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 4. un 5. pantu identifikācijas dokuments ir līdzeklis, lai slimības uzliesmojuma gadījumā pārtrauktu zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanu no saimniecības, kur tie tiek turēti vai audzēti. Tādēļ ar attiecīgu ierakstu identifikācijas dokumentā jāparedz šā dokumenta derīguma apturēšana attiecībā uz pārvietošanu noteiktu slimību uzliesmojuma gadījumā.

(21)

Zirga dzimtas dzīvnieka nāves gadījumā, kas nav nokaušana kautuvē, identifikācijas dokumentu izdevējiestādei nosūta iestāde, kura pārrauga nobeigušos dzīvnieku pārstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (17), un tā nodrošina, ka transponders vai jebkura cita izmantotā alternatīva metode, ieskaitot apzīmējumu, ko izmanto zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijai, nav otrreiz izmantojams.

(22)

Lai novērstu transponderu nonākšanu pārtikas apritē, dzīvnieku gaļa, no kuras transponderus nav iespējams izņemt kaušanas laikā, jādeklarē kā pārtikai nederīga saskaņā ar I pielikuma II sadaļas V nodaļu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (18).

(23)

Transponderu atrašanās vietas noteikšana būtu vienkāršāka, ja standartizētu transponderu implantācijas vietu un šīs vietas ierakstu identifikācijas dokumentos.

(24)

Saskaņā ar 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (19), dzīvi dzīvnieki, kas sagatavoti laišanai tirgū cilvēku uzturam, tiek definēti kā pārtika. Minētajā regulā noteikta pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju tālejoša atbildība par pārtiku visos pārtikas ražošanas posmos, ieskaitot to dzīvnieku izsekojamību, no kuriem iegūst pārtiku.

(25)

Kā noteikts Direktīvas 90/426/EEK 2. panta d) apakšpunktā, vaislai un nobarošanai paredzētie zirgu dzimtas dzīvnieki, kā arī reģistrētie zirgu dzimtas dzīvnieki zināmā dzīves posmā var kļūt par zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas paredzēti kaušanai. Nepārnadžu, kas ir zirgu dzimtas dzīvnieku sinonīms, gaļa definēta I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulai (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (20).

(26)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļas 7. punktu kautuvju īpašnieki saņem, pārbauda un rīkojas atbilstoši pārtikas aprites informācijai, kurā norādīta pārtikas ražošanai paredzēto dzīvnieku izcelsme, vēsture un pārraudzība. Kompetentā iestāde var atļaut pārtikas aprites informāciju par mājas nepārnadžiem nosūtīt uz kautuvi vienlaicīgi ar dzīvniekiem, nevis iepriekš. Tādēļ zirgu dzimtas dzīvniekam, kas paredzēts kaušanai, pievienotais identifikācijas dokuments jāiekļauj šajā pārtikas aprites informācijā.

(27)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma II sadaļas III nodaļas 1. punktu valsts pilnvarotam veterinārārstam jāpārbauda atbilstība pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju noteiktajam pienākumam nodrošināt, ka dzīvnieki, kas pieņemti kaušanai, lai lietotu tos pārtikā, ir pienācīgi identificēti.

(28)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļas 8. punktu pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem jāpārbauda mājas nepārnadžiem pievienotās pases, lai pārliecinātos, ka dzīvnieki ir paredzēti kaušanai, lai lietotu pārtikā, un, ja tie pieņem dzīvnieku kaušanai, dzīvnieka pase jānodod valsts pilnvarotajam veterinārārstam.

(29)

Neskarot Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos (21), un Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvu 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā (22), veterināro zāļu lietošana zirgu dzimtas dzīvniekiem noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (23).

(30)

Direktīvas 2001/82/EK 10. panta 2. un 3. punktā zirgu dzimtas dzīvniekiem paredzētas īpašas atkāpes no minētās direktīvas 11. panta, kas attiecas uz produktīvo dzīvnieku ārstēšanu ar zālēm, kurām noteikts maksimāli pieļaujamais atlikumu līmenis sugām, kas nav mērķsugas, vai kuru lietošana atļauta citu slimību ārstēšanai, ja vien attiecīgie zirgu dzimtas dzīvnieki ir identificēti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un to identifikācijas dokumentā ir īpaša atzīme, ka tie nav paredzēti kaušanai, lai lietotu pārtikā, vai ka tie paredzēti kaušanai, lai lietotu pārtikā, kad beidzies vismaz sešus mēnešus ilgs zāļu izdalīšanās periods gadījumā, ja tie ir ārstēti ar vielām, kas uzskaitītas Komisijas 2006. gada 13. decembra Regulā (EK) Nr. 1950/2006, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm, izveido to vielu sarakstu, kuras ir būtiskas zirgu dzimtas dzīvnieku ārstēšanā (24).

(31)

Lai identifikācijas dokumentu izdošanu varētu kontrolēt, saistībā ar dokumentu izdošanu datubāzē jāsaglabā minimālais attiecīgo datu apjoms. Lai uzlabotu datu apmaiņu jāizmanto dalībvalstu datubāzes, sadarbojoties saskaņā ar Padomes 1989. gada 21. novembra Direktīvu 89/608/EEK par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas un zootehnikas jomā (25).

(32)

Visā pasaulē lielākās zirgu audzēšanas un sacīkšu organizācijas ir vienojušās par “Pasaules zirgveidīgo dzīves numuru” (UELN) sistēmu. Sistēma izstrādāta pēc iniciatīvas no World Breeding Federation for Sport Horses (WBFSH) (Pasaules sporta zirgu audzētāju federācija), International Stud-Book Committee (ISBC) (Starptautiskā ciltsgrāmatu komiteja), World Arabian Horse Organization (WAHO) (Pasaules arābu zirgu organizācija), European Conference of Arabian Horse Organisations (ECAHO) (Eiropas arābu zirgu organizāciju konference), Conférence Internationale de l’Anglo-Arabe (CIAA) (Starptautiskā angloarābu konference), Fédération Equestre Internationale (FEI) (Starptautiskā jāšanas sporta federācija) un Union Européenne du Trot (UET) (Eiropas rikšotāju apvienība), un informācija par šo sistēmu atrodama UELN tīmekļa vietnē (26).

(33)

UELN sistēma ir piemērota, lai reģistrētu gan reģistrētu zirgu dzimtas dzīvniekus, gan dzīvniekus, kas paredzēti vaislai un nobarošanai, turklāt tajā var pakāpeniski izveidot datorizētus tīklus, lai nodrošinātu, ka arī turpmāk dzīvnieka identitāti var pārbaudīt saskaņā ar Direktīvas 90/427/EEK 6. pantu, ja tas ir reģistrēts zirgu dzimtas dzīvnieks.

(34)

Kad datubāzēm piešķir kodus, šie kodi un reģistrēto identifikācijas numuru forma atsevišķiem dzīvniekiem nedrīkst būt pretrunā ar izveidoto UELN sistēmu. Tāpēc jāpārbauda UELN piešķirto kodu saraksts, pirms kādai datubāzei piešķir jaunu kodu.

(35)

Direktīvas 90/426/EEK 7. panta 3. punktā paredzēts, ka valsts pilnvarotam veterinārārstam jāreģistrē nokautā dzīvnieka identifikācijas numurs vai tā identifikācijas dokumenta numurs un pēc nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes pieprasījuma jānosūta tai apliecinājuma dokuments par to, ka zirgu dzimtas dzīvnieks ir nokauts. Saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 4. punkta i) apakšpunktu pēc reģistrēta zirgu dzimtas dzīvnieka nokaušanas identifikācijas dokuments jānosūta atpakaļ iestādei, kas to izsniegusi. Šīs prasības jāpiemēro arī identifikācijas dokumentiem, kas izsniegti vaislai un nobarošanai paredzētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem. Reģistrējot UELN sistēmai atbilstošu dzīves numuru un to izmantojot, lai atrastu iestādes vai struktūras, kas izsniegušas identifikācijas dokumentu, būtu vieglāk panākt atbilstību minētajām prasībām. Kad vien iespējams dalībvalstīm jāizmanto sadarbības iestādes, ko tās nozīmējušas saskaņā ar 35. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (27).

(36)

Veterināro uzraudzību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības garantijas saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 4. un 5. pantu, var nodrošināt tikai tad, ja saimniecība šīs direktīvas 2. panta a) punkta nozīmē ir zināma kompetentajai iestādei. Līdzīgas prasības rodas, piemērojot pārtikas aprites tiesību aktus zirgu dzimtas dzīvniekiem kā dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtiku. Tomēr, ņemot vērā to, ka salīdzinājumā ar citiem mājlopiem zirgu dzimtas dzīvniekus pārvieto bieži, nav jāmēģina izstrādāt zirgu dzimtas dzīvnieku patstāvīgas izsekojamības mehānismus. Tādēļ zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijai jāveido pirmais posms zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, kas jāizstrādā saskaņā ar Kopienas jauno dzīvnieku veselības politiku.

(37)

Lai dalībvalstīs vienādi piemērotu Kopienas tiesību aktus par zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju un lai nodrošinātu, ka tie ir skaidri un pārskatāmi, Lēmumi 93/623/EEK un 2000/68/EK jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(38)

Lai dalībvalstis varētu pielāgoties šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, ir jānodrošina pārejas pasākumi.

(39)

Regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas un Zootehnikas pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu paredz noteikumus tādu zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijai, kuri

a)

dzimuši Kopienā; vai

b)

laisti brīvā apgrozībā Kopienā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta a) apakšpunktu.

2.   Šo regulu piemēro, neskarot

a)

Regulu (EEK) Nr. 706/73 un Lēmumu 96/78/EK un

b)

dalībvalstu pieņemtos pasākumus to saimniecību reģistrācijai, kurās tur zirgu dzimtas dzīvniekus.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro Direktīvas 90/426/EEK 2. panta a), c) līdz f), h), un i) apakšpunkta definīcijas un Direktīvas 90/427/EEK 2. panta c) apakšpunkta definīcijas.

2.   Piemēro arī šādas definīcijas:

a)

“turētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā ir zirgu dzimtas dzīvnieks, vai kam pastāvīgi vai uz pagaidu laiku, ir uzticēta zirgu dzimtas dzīvnieka turēšana, gan par finansiālu atlīdzību, gan bez tās, tostarp pārvadāšanas, tirgus vai sacensību, vai kultūras pasākumu laikā;

b)

“transponders” ir lasāmrežīma pasīva radio frekvences identifikācijas ierīce, kas

i)

atbilst ISO 11784 standartam un izmanto HDX vai FDX-B tehnoloģiju un

ii)

ir lasāma vismaz 12 cm attālumā ar lasīšanas ierīci, kas atbilst ISO 11785 standartam;

c)

“zirgu dzimtas dzīvnieks” ir savvaļas vai domesticēti zirgveidīgo dzimtas zirgu ģints nepārnadžu zīdītāji un to krustojumi;

d)

“vienotais numurs dzīves laikā” (unique life number) ir unikāls 15 zīmju burtciparu kods, kas satur informāciju par individuālo zirgu dzimtas dzīvnieku un datubāzi, kā arī valsti, kur šī informācija pirmo reizi reģistrēta atbilstoši Pasaules zirgveidīgo dzīves numuru (Universal Equine Life Number, UELN) kodēšanas sistēmai, un kuru veido

i)

ar UELN sistēmu saderīgs sešciparu identifikācijas kods datubāzei, kas minēta 21. panta 1. punktā, kam seko

ii)

zirgu dzimtas dzīvniekam piešķirtais individuālais deviņciparu identifikācijas numurs;

e)

“viedkarte” ir plastikāta ierīce ar iestrādātu mikroshēmu, kurā var uzglabāt datus un no kuras tos var elektroniski pārsūtīt uz saderīgām datorsistēmām.

II   NODAĻA

IDENTIFIKĀCIJAS DOKUMENTS

3. pants

Prasība par zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju un tās vispārējie principi

1.   Regulas 1. panta 1. punktā minēto zirgu dzimtas dzīvnieku turēšana nav atļauta, ja tie nav identificēti saskaņā ar šo regulu.

2.   Ja turētājs nav zirgu dzimtas dzīvnieka īpašnieks, viņš rīkojas saskaņā ar šo regulu tās fiziskās vai juridiskās personas vārdā un ar tās piekrišanu, kurai pieder zirgu dzimtas dzīvnieks (“īpašnieks”).

3.   Šajā regulā zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas sistēmu veido šādi elementi:

a)

viens identifikācijas dokuments, kas derīgs visu dzīves laiku;

b)

metode, lai nodrošinātu nepārprotamu saikni starp identifikācijas dokumentu un zirgu dzimtas dzīvnieku;

c)

datubāze, kurā ar vienoto identifikācijas numuru ievadīti ar tā dzīvnieka identifikāciju saistītie dati, par kuru datubāzē reģistrētai personai izsniegts identifikācijas dokuments.

4. pants

Zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas dokumentu izdevējiestādes

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka 5. panta 1. punktā minēto reģistrēto zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas dokumentu izdod šādas iestādes (“izdevējiestādes”):

a)

tāda organizācija vai asociācija, ko apstiprinājusi vai atzinusi dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalsts oficiāla aģentūra, kas minēta Direktīvas 90/427/EEK 2. panta c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, kura strādā ar šīs dzīvnieku sugas ciltsgrāmatām, kā minēts Direktīvas 90/426/EEK 2. panta c) apakšpunktā; vai

b)

starptautiskas asociācijas vai organizācijas, kas nodarbojas ar sacīkšu zirgiem, filiāle ar galveno mītni dalībvalstī, kā minēts Direktīvas 90/426/EEK 2. panta c) apakšpunktā.

2.   Saskaņā ar šo regulu attiecībā uz 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem reģistrētajiem zirgu dzimtas dzīvniekiem par derīgiem uzskatāmi tādu trešo valstu iestāžu izdotie identifikācijas dokumenti, kuras ģenealoģiskos sertifikātus izdod saskaņā ar Lēmuma 96/510/EK 1. panta trešo ievilkumu.

3.   Regulas 5. panta 1. punktā minēto vaislai un nobarošanai paredzēto zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas dokumenta izdevējiestādi izvēlas kompetenta iestāde.

4.   Pirmajā, otrajā un trešajā punktā minētās izdevējiestādes darbojas saskaņā ar šo regulu un jo īpaši tās 5., 8. līdz 12., 14., 16., 17., 21. un 23. panta noteikumiem.

5.   Dalībvalstis izveido izdevējiestāžu sarakstu un to pastāvīgi atjaunina, kā arī šo informāciju dara zināmu citām dalībvalstīm un sabiedrībai, to publicējot tīmekļa vietnē.

Lai nodrošinātu atbilstību regulas 19. pantam, sniegtajā informācijā par izdevējiestādēm ietver vismaz kontaktinformāciju.

Lai dalībvalstīm palīdzētu šos atjauninātos sarakstus darīt pieejamus, Komisija nodrošina tīmekļa vietni, kurā katra dalībvalsts ievieto saiti ar valsts tīmekļa vietni.

6.   Trešo valstu izdevējiestāžu, kuras minētas 2. punktā, sarakstu sagatavo un atjaunina atbilstoši šādiem noteikumiem:

a)

trešās valsts, kurā atrodas izdevējiestāde, kompetenta iestāde nodrošina, ka

i)

izdevējiestāde atbilst 2. punkta noteikumiem,

ii)

gadījumā, ja izdevējiestāde ir apstiprināta saskaņā ar Direktīvu 94/28/EK, tai jāstrādā saskaņā ar šīs regulas 21. panta 3. punktā minētajām informācijas sniegšanas prasībām,

iii)

izdevējiestāžu sarakstu sagatavo, atjaunina un dara zināmu Komisijai;

b)

Komisija rīkojas šādi:

i)

periodiski sniedz dalībvalstīm paziņojumus par jauniem vai atjauninātiem sarakstiem, ko tā saņem no attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar a) apakšpunkta iii) daļu,

ii)

gādā par to, lai sabiedrībai būtu pieejami visi saraksti jaunākajā redakcijā,

iii)

ja nepieciešams, jautājumu par trešo valstu izdevējiestāžu sarakstiem bez liekas kavēšanās iekļauj Zootehnikas pastāvīgās komitejas darba kārtībā lēmuma pieņemšanai saskaņā ar Padomes Direktīvas 88/661/EEK (28) 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. pants

Kopienā dzimušu zirgu dzimtas dzīvnieku identificēšana

1.   Kopienā dzimušus zirgu dzimtas dzīvniekus identificē ar vienreizējo identifikācijas dokumentu saskaņā ar zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas dokumenta paraugu, kas dots I pielikumā (“identifikācijas dokuments” vai “pase”). To izdod uz visu zirga dzimtas dzīvnieka dzīves laiku.

Identifikācijas dokuments ir drukāts un nedalāms, un tajā ir sadaļas šādās sekcijās prasītās informācijas ievadīšanai:

a)

reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem – sadaļas I līdz X;

b)

vaislai un nobarošanai paredzētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem – vismaz sadaļas I, III, IV un VI līdz IX.

2.   Izdevējiestāde nodrošina, ka zirgu dzimtas dzīvnieka identifikācijas dokumentu izdod vienīgi tad, ja ir atbilstīgi aizpildīta vismaz I sadaļa.

3.   Neskarot Lēmuma 96/78/EK 1. panta 1. punktu un neskatoties uz šā panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punkta noteikumiem, reģistrētos zirgu dzimtas dzīvniekus identifikācijas dokumentā identificē saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. vai 2. punktā minēto izdevējiestāžu noteikumiem.

4.   Reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem izdevējiestāde, kā minēts šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 4. panta 2. punktā, identifikācijas dokumenta II sadaļā ievada izcelsmes sertifikāta informāciju, kā paredzēts Direktīvas 90/427/EEK 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

Saskaņā ar tādu apstiprinātu vai atzītu audzēšanas organizāciju principiem, kas ved attiecīgās zirgu dzimtas dzīvnieku šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatas, izcelsmes sertifikātā jānorāda pilnīga ģenealoģiskā informācija, Lēmuma 96/78/EK 2. vai 3. pantā minētās ciltsgrāmatas sadaļas un galvenās sadaļas klasē, kurā zirgu dzimtas dzīvnieks ir ievadīts, ja tā ir noteikta.

5.   Lai iegūtu identifikācijas dokumentu, turētājs vai, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā dzīvnieks dzimis, tas tiek īpaši prasīts, īpašnieks, šā panta 6. punktā un 7. panta 1. punktā noteiktajā laikā izdevējiestādē, kas minēta 4. panta 1., 2. vai 3. punktā, iesniedz šā panta 1. punktā minētā identifikācijas dokumenta pieteikumu.

6.   Neskatoties uz 13. panta 1. punktu, zirgu dzimtas dzīvniekus, kas dzimuši Kopienā, saskaņā ar šo regulu identificē līdz zirga dzimtas dzīvnieka dzimšanas gada 31. decembrim vai sešu mēnešu laikā pēc piedzimšanas, atkarībā no vēlākā datuma.

Atkāpjoties no punkta pirmās daļas, dalībvalstis var nolemt šo zirgu dzimtas dzīvnieka identifikācijas atļauto maksimālo laikposmu ierobežot līdz sešiem mēnešiem.

Dalībvalstis, kuras izmanto atkāpi, kas paredzēta punkta otrajā daļā, informē Komisiju un citas dalībvalstis.

7.   Identifikācijas dokumentā sadaļu kārtībai un to numerācijai jāpaliek nemainīgām, izņemot I sadaļu, kuru identifikācijas dokumentā var ievietot vidus lapā.

8.   Identifikācijas dokumenta dublikātu neizdod un to neaizvieto, izņemot gadījumus, kas noteikti 16. un 17. pantā.

6. pants

Atkāpes attiecībā uz identifikācijas dokumenta I sadaļas aizpildi

Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta, gadījumos, kad transponders ir implantēts atbilstoši 11. pantam vai kad saskaņā ar 12. pantu tiek izmantota individuāla, neizdzēšama un redzama alternatīva zīme, identifikācijas dokumenta I sadaļas A daļas 3. punkta b) līdz h) apakšpunktā un I sadaļas B daļas grafiskā zīmējuma 12. līdz 18. punktā prasīto informāciju nav jāaizpilda, vai arī grafiskā zīmējuma aizpildes vietā var pievienot fotogrāfiju vai nospiedumu ar elementiem, kas ir pietiekoši, lai identificētu zirgu dzimtas dzīvnieku.

Atkāpe, kas paredzēta 1. daļā, neskar izdevējiestāžu, kas minētas 4. panta 1., 2. un 3. punktā, noteiktos zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas noteikumus.

7. pants

Atkāpes attiecībā uz noteiktu zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju, kuri dzīvo savvaļā vai daļējā savvaļā

1.   Atkāpjoties no 5. panta 1., 3. un 5. punkta, kompetentā iestāde var nolemt, ka tos zirgu dzimtas dzīvniekus, kas noteiktos apgabalos, tostarp dabas rezervātos, ko nosaka šī iestāde, veido noteiktu savvaļā vai daļējā savvaļā dzīvojošu populāciju, saskaņā ar 5. pantu identificē vienīgi tad, kad tos izved no šāda apgabala vai izmanto mājsaimniecībā.

2.   Dalībvalstis, kuras paredz izmantot 1. punktā paredzēto atkāpi, informē Komisiju par attiecīgo populāciju un apgabaliem:

a)

sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā; vai

b)

pirms šīs atkāpes izmantošanas.

8. pants

Importētu zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācija

1.   Turētājs vai, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā dzīvnieks tiek importēts, tas tiek īpaši prasīts, īpašnieks, iesniedz pieteikumu identifikācijas dokumenta saņemšanai vai pastāvošā identifikācijas dokumenta reģistrācijai attiecīgās izdevējiestādes datubāzē, kas atbilst 21. pantam, 30 dienu laikā pēc datuma, kad pabeigta muitas procedūra kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta a) apakšpunktā, ja

a)

zirgu dzimtas dzīvnieku importē Kopienā; vai

b)

ievešanu uz laiku, kas definēta Direktīvas 90/426/EEK 2. panta i) apakšpunktā, pārvērš par pastāvīgu ievešanu saskaņā ar minētās direktīvas 19. panta iii) apakšpunktu.

2.   Ja zirgu dzimtas dzīvniekam, kā minēts šā panta 1. punktā, pievienotie dokumenti neatbilst 5. panta 1. punktam vai tajos trūkst atbilstoši šai regulai prasītā informācija, pēc turētāja vai, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā dzīvnieks tiek importēts, tas tiek īpaši prasīts, īpašnieka pieprasījuma izdevējiestāde:

a)

aizpilda šos dokumentus, lai tie atbilstu 5. panta prasībām; un

b)

datubāzē ievada šā zirgu dzimtas dzīvnieka identifikācijas informāciju un papildu informāciju saskaņā ar 21. pantu.

3.   Ja zirgu dzimtas dzīvniekam pievienotos dokumentus nav iespējams labot, lai tie atbilstu 5. panta 1. un 2. punkta prasībām gadījumā, kas minēts šā panta 1. punktā, tos uzskata par nederīgiem identifikācijai saskaņā ar šo regulu.

Ja izdevējiestādei nosūta pirmajā daļā minētos dokumentus vai tā tos pasludina par nederīgiem, tas jāreģistrē 21. pantā minētajā datubāzē un zirgu dzimtas dzīvnieks jāidentificē saskaņā ar 5. pantu.

III   NODAĻA

PĀRBAUDES, KAS VEICAMAS PIRMS IDENTIFIKĀCIJAS DOKUMENTU UN TRANSPONDERU IZDOŠANAS

9. pants

Zirgu dzimtas dzīvniekam izdotā vienīgā identifikācijas dokumenta pārbaude

Pirms identifikācijas dokumenta izdošanas izdevējiestāde vai persona, kas rīkojās tās vārdā, veic atbilstošus pasākumus, lai:

a)

pārbaudītu, ka šāds identifikācijas dokuments attiecīgajam zirgu dzimtas dzīvniekam jau nav izsniegts;

b)

novērstu krāpniecisku vairāku identifikācijas dokumentu izdošanu vienam zirgu dzimtas dzīvniekam.

Šie pasākumi nozīmē vismaz attiecīgo dokumentu un pieejamo elektronisko reģistru pārbaudi, dzīvnieka pārbaudi, lai konstatētu pazīmes vai zīmes, kas liecina par iepriekšēju identifikāciju, un 10. pantā noteikto pasākumu piemērošanu.

10. pants

Pasākumi, lai konstatētu zirgu dzimtas dzīvnieku aktīvu iepriekšēju apzīmējumu

1.   Regulas 9. pantā minētie pasākumi ietver vismaz šādus pasākumus, lai atklātu:

a)

iepriekš implantētus transponderus, izmantojot lasīšanas ierīci, kas saderīga ar ISO 11785 standartu un spēj nolasīt HDX un FDX-B transponderi vismaz tad, kad lasītājs ir tiešā kontaktā ar ķermeņa virsmu vietā, kur parasti implantē transponderu;

b)

klīniskas pazīmes, kas norāda, ka iepriekš implantēts transponders ir ķirurģiski izņemts;

c)

citas alternatīvas zīmes, ar ko dzīvnieks iezīmēts saskaņā ar 12. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

2.   Ja 1. punktā paredzēto pasākumu rezultāts norāda uz iepriekš implantēta transpondera esību vai par jebkuru citu alternatīvu zīmi, kas izmantota saskaņā ar 12. panta 3. punkta b) apakšpunktu, izdevējiestāde rīkojas šādi:

a)

ja zirgu dzimtas dzīvnieks ir dzimis dalībvalstī, tā izdod identifikācijas dokumenta dublikātu vai to aizvieto saskaņā ar 16. vai 17. pantu;

b)

ja zirgu dzimtas dzīvnieks ir importēts, tā rīkojas saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

3.   Ja 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās rīcības rezultāts norāda par iepriekš implantēta transpondera esību vai ja 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās rīcības rezultāts norāda par jebkuras citas alternatīvas zīmes esību, izdevējiestāde šo informāciju attiecīgi ievada identifikācijas dokumenta A daļā un I sadaļas B daļas grafiskajā zīmējumā.

4.   Ja Kopienā dzimušam zirgu dzimtas dzīvniekam apstiprina transpondera vai citas alternatīvas zīmes izņemšanu, kas minēta šā panta 3. punktā, izdevējiestāde, kas minēta 4. panta 1. vai 3. punktā, izdod aizstājošu identifikācijas dokumenta saskaņā ar 17. pantu.

11. pants

Identitātes pārbaudes elektroniskās metodes

1.   Izdevējiestāde nodrošina, ka pirmās identifikācijas laikā zirgu dzimtas dzīvnieku aktīvi iezīmē, implantējot transponderu.

Dalībvalstis nosaka minimālo kvalifikāciju, kas vajadzīga pirmajā daļā minētās darbības veikšanai, vai izvirza personu vai profesiju, kurai uzticēta šādas darbības.

2.   Transponderu implantē parenterāli aseptiskos apstākļos starp pieres daļu un skaustu kakla vidū skausta saišu apvidū.

Tomēr kompetenta iestāde var atļaut transpondera implantāciju zirga dzimtas dzīvnieka kakla citā vietā, ja vien šāda alternatīva implantācija negatīvi neietekmē dzīvnieka labturību un nepalielina transpondera pārvietošanās risku salīdzinājumā ar pirmajā daļā minēto metodi.

3.   Kad transponders ir implantēts saskaņā ar 1. un 2. punktu, izdevējiestāde identifikācijas dokumentā ievada šādu informāciju:

a)

I sadaļas A daļas 5. punktā vismaz 15 ciparu kodu, ko pēc implantācijas pārraida transponders un attēlo lasītājs, vajadzības gadījumā kopā ar pašlīmējošu uzlīmi ar svītru kodu vai šā svītru koda izdruku, kurā iekodēti vismaz šie pēdējie transpondera pārraidītie 15 cipari;

b)

I sadaļas A daļas 11. punktā tās 1. punktā minētās personas paraksts un zīmogs, kas veica identifikāciju un implantēja transponderi;

c)

I sadaļas B daļas grafiskā zīmējuma 12. vai 13. pantā, atkarībā no puses, kurā transponders ir implantēts, transpondera implantācijas vieta zirgu dzimtas dzīvniekā.

4.   Atkāpjoties no šā panta 3. punkta a) apakšpunkta, ja attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku, kurš apzīmēts ar iepriekš implantētu transponderu, kas neatbilst 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem standartiem, tiek piemērotas 26. panta 2. punktā noteiktie pasākumi, identifikācijas dokumenta I sadaļas A daļas 5. punktā ievada ražotāja vai lasīšanas sistēmas nosaukumu.

5.   Ja dalībvalstis pieņem noteikumus, lai saskaņā ar 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem standartiem nodrošinātu 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto izdevējiestāžu, kuras attiecīgās valsts kompetentās iestādes ir apstiprinājušas saskaņā ar Lēmumu 92/353/EEK, implantētā transpondera pārraidītā numura unikalitāti, šos noteikumus piemēro, nekaitējot identifikācijas sistēmai, ko pieņēmusi izdevējiestāde citā dalībvalstī vai trešā valstī un ar kuras palīdzību pēc turētāja, vai, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā dzīvnieks dzimis, tas tiek īpaši prasīts, pēc īpašnieka prasības tiek veikta identifikācija saskaņā ar šo regulu.

12. pants

Identitātes pārbaudes alternatīvas metodes

1.   Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta, dalībvalstis var atļaut zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju ar citām alternatīvam metodēm, ieskaitot zīmes, kas atsevišķi vai kopā sniedz līdzvērtīgas zinātniskas garantijas, kas nodrošina, ka zirgu dzimtas dzīvnieka identitāti var pārbaudīt un efektīvi novērst identifikācijas dokumentu divkāršu izdošanu (“alternatīvā metode”).

Izdevējiestāde nodrošina, ka zirgu dzimtas dzīvnieka identifikācijas dokuments tiek izdots vienīgi tad, kad identifikācijas dokumenta I sadaļas A daļas 6. vai 7. punktā ir ievadīta pirmajā daļā minētā alternatīvā metode, kā arī tā ir ievadīta datubāzē saskaņā ar 21. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

2.   Alternatīvas metodes izmantošanas gadījumā turētājs nodrošina piekļuvi šai identifikācijas informācijai vai, ja piemērojams, sedz dzīvnieka identitātes pārbaudes izmaksas.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka

a)

alternatīvās metodes kā vienīgo zirgu dzimtas dzīvnieka identitātes pārbaudes līdzekli neizmanto vairumam saskaņā ar šo regulu identificēto zirgu dzimtas dzīvnieku;

b)

vaislai un nobarošanai paredzēto zirgu dzimtas dzīvnieku redzamos apzīmējumus nevar sajaukt ar apzīmējumiem, kas šajā teritorijā paredzēti reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem.

4.   Dalībvalstis, kuras paredz izmantot 1. punktā noteikto atkāpi, šo informāciju dara pieejamu Komisijai, citām dalībvalstīm un sabiedrībai, to publicējot tīmekļa vietnē.

Lai dalībvalstīm palīdzētu darīt šo informāciju pieejamu, Komisija nodrošina tīmekļa vietni, kurā katra dalībvalsts ievieto saiti ar valsts tīmekļa vietni.

IV   NODAĻA

ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKU PĀRVIETOŠANA UN PĀRVADĀŠANA

13. pants

Reģistrēto zirgu dzimtas dzīvnieku un vaislai un nobarošanai paredzēto zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošana un pārvadāšana

1.   Reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem un vaislai un nobarošanai paredzētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem vienmēr jābūt ar identifikācijas dokumentu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šajā pantā minētajiem zirgu dzimtas dzīvniekiem identifikācijas dokuments nav jāpievieno šādos gadījumos:

a)

tie atrodas stallī vai ganībās, un turētājs var nekavējoties uzrādīt identifikācijas dokumentu;

b)

tos uz laiku pārdzen:

i)

vienas dalībvalsts teritorijā esošas saimniecības tuvumā, un identifikācijas dokumentu var uzrādīt trīs stundu laikā, vai

ii)

uz un no vasaras ganībām, un identifikācijas dokumentu var uzrādīt saimniecībā, no kuras izved dzīvnieku;

c)

pārdzenot tie nav atšķirti un pavada savu māti vai ķēvi zīdītāju;

d)

tie piedalās jāšanas sacensību treniņos vai pārbaudēs, vai pasākumos, kuru veikšanai tiem jāatstāj sacensību vai pasākuma norises vieta;

e)

tos pārvieto vai pārved ārkārtas situācijas gadījumā, kas saistīta ar pašu dzīvnieku vai, neskarot Direktīvas 2003/85/EK 14. panta 1. punkta otro daļu, saimniecību, kurā tas tiek turēts.

14. pants

Atkāpe attiecībā uz noteiktām pārvietošanām vai pārvadāšanām bez vai ar vienkāršotiem identifikācijas dokumentiem

1.   Atkāpjoties no 13. panta 1. punkta, kompetenta iestāde var atļaut šajā punktā minēto zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanu vai pārvadāšanu vienas dalībvalsts teritorijā bez identifikācijas dokumenta, ja vien tiek ir pievienota viedkarte, ko izdevusi tā pati iestāde, kas izdeva identifikācijas dokumentu, un kurā ir II pielikumā noteiktā informācija.

2.   Dalībvalstis, kuras izmanto šā panta 1. punktā minēto atkāpi, viena otrai var pieļaut atkāpes attiecībā uz 13. panta 1. punktā minēto zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanu vai pārvadāšanu savā teritorijā.

Tās informē Komisiju par nodomu piešķirt šādas atkāpes.

3.   Izdevējiestāde izdod pagaidu dokumentu, kurā ir vismaz atsauce uz vienoto numuru dzīves laikā un, attiecīgā gadījumā, uz transpondera kodu un kurš ļauj zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietot vai pārvadāt attiecīgās dalībvalsts teritorijā laikposmā, kas nepārsniedz 45 dienas, šajā laikā identifikācijas dokuments tiek nosūtīts izdevējiestādei vai kompetentai iestādei identifikācijas informācijas atjaunošanas nolūkā.

4.   Ja 3. punktā minētajā laikposmā zirgu dzimtas dzīvnieku pārved uz citu dalībvalsti vai caur citas dalībvalsts teritoriju uz trešo valsti, tam, neatkarīgi no reģistrācijas statusa, papildus pagaidu dokumentam pievieno dzīvnieka veterināro sertifikātu, kas atbilst Direktīvas 90/426/EEK C pielikumam. Ja dzīvnieks nav apzīmēts ar transponderi vai nav identificēts ar alternatīvu metodi saskaņā ar šīs regulas 12. pantu, šim veterinārajam sertifikātam pievieno aprakstu atbilstīgi identifikācijas dokumenta 1. sadaļai.

15. pants

Kaušanai paredzēto zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošana un pārvadāšana

1.   Kaušanai paredzētam zirgu dzimtas dzīvniekam, to pārvietojot vai pārvedot uz kautuvi, pievieno saskaņā ar 5. panta 1. punktu vai 8. pantu izdotu identifikācijas dokumentu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetenta iestāde var atļaut kaušanai paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku, kas nav identificēts saskaņā ar 5. pantu, transportēt tieši no saimniecības, kurā tas dzimis, uz tās pašas dalībvalsts kautuvi, ja:

a)

zirgu dzimtas dzīvnieks nav sasniedzis 12 mēnešu vecumu un tam ir redzami piena priekšzobu aizmetņi;

b)

ir nodrošināta nepārtraukta izsekojamība no dzimšanas saimniecības uz kautuvi;

c)

pārvešanas laikā uz kautuvi zirgu dzimtas dzīvnieks ir individuāli identificējams saskaņā ar 11. vai 12. pantu;

d)

sūtījumam pievieno pārtikas aprites informāciju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļai, kurā ietverta atsauce uz individuālo identifikāciju, kas minēta šā punkta c) apakšpunktā.

3.   Ja saskaņā ar šā panta 2. punktu pārvieto vai pārved kaušanai paredzēto zirgu dzimtas dzīvnieku, regulas 19. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro.

V   NODAĻA

IDENTIFIKĀCIJAS DOKUMENTU DUBLIKĀTU IZDOŠANA, TO AIZVIETOŠANA UN ATSAUKŠANA

16. pants

Identifikācijas dokumentu dublikāts

1.   Ja oriģinālais identifikācijas dokuments ir pazaudēts, taču zirgu dzimtas dzīvnieka identitāti ir iespējams noteikt, proti, ar transpondera pārraidītā koda vai alternatīvas metodes palīdzību un ja ir iesniegta īpašnieka deklarācija, tad izdevējiestāde, kas minēta 4. panta 1. punktā, izdod identifikācijas dokumenta (kurā norādīts vienotais numurs dzīves laikā) dublikātu, un uz tā skaidri norāda, ka tas ir dublikāts (“identifikācijas dokumenta dublikāts”).

Šajā gadījumā zirgu dzimtas dzīvnieks identifikācijas dokumenta dublikāta IX sadaļas II daļā klasificējams kā nepiemērots kaušanai, lai lietotu pārtikā.

Tādēļ izdotā identifikācijas dokumenta dublikāta datus un zirgu dzimtas dzīvnieka klasifikāciju IX sadaļā ar atsauci uz vienoto numuru dzīves laikā ievada datubāzē, kas minēta 21. pantā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, kompetentā iestāde var nolemt uz 6 mēnešiem apturēt dzīvnieka statusu kā piemērotu kaušanai, lai lietotu pārtikā, gadījumā, ja turētājs 30 dienu laikā no identifikācijas dokumenta pazaudēšanas deklarēšanas datuma var sniegt pietiekamu pierādījumu tam, ka dzīvnieka statusu kā piemērotu kaušanai, lai lietotu pārtikā, nav apdraudējusi veikta ārstēšana.

Šim nolūkam kompetentā iestāde identifikācijas dokumenta dublikāta IX sadaļas III daļas pirmajā slejā ievada sešu mēnešu apturēšanas perioda sākuma datumu un aizpilda trešo sleju.

3.   Ja pazaudēto oriģinālo identifikācijas dokumentu ir izdevusi 4. panta 2. punktā minētā izdevējiestāde trešā valstī, identifikācijas dokumenta dublikātu izsniedz šī sākotnējā izdevējiestāde, un to turētājam vai, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā dzīvnieks atrodas, tas tiek īpaši prasīts, īpašniekam, nosūta caur dalībvalsts izdevējiestādi vai kompetento iestādi.

Šajā gadījumā zirgu dzimtas dzīvnieks identifikācijas dokumenta dublikāta IX sadaļas II daļā klasificējams kā nepiemērots kaušanai, lai lietotu pārtikā, un ieraksts datubāzē, kas minēta 21. panta 1. punkta pirmajā daļā, attiecīgi jālabo.

Taču ja sākotnējā izdevējiestāde trešajā valstī tam piekrīt, identifikācijas dokumenta dublikātu var izsniegt izdevējiestāde, kura minēta 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kura reģistrē šīs šķirnes zirgu dzimtas dzīvniekus, vai izdevējiestāde, kura minēta 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kura šim nolūkam dalībvalstī, kurā zirgu dzimtas dzīvnieks atrodas, reģistrē zirgu dzimtas dzīvniekus.

4.   Ja pazaudēto identifikācijas dokumenta oriģinālu izdevusi izdevējiestāde, kuras vairs nav, identifikācijas dokumenta dublikātu saskaņā ar 1. punktu izdod tās dalībvalsts izdevējiestāde, kurā dzīvnieks atrodas.

17. pants

Aizstājošs identifikācijas dokuments

Ja identifikācijas dokuments ir pazaudēts un nav iespējams noteikt zirgu dzimtas dzīvnieka identitāti, tās dalībvalsts 4. panta 3. punktā minētā izdevējiestāde, kurā atrodas zirgu dzimtas dzīvnieks, izdod aizstājošu identifikācijas dokumentu (“aizstājošais identifikācijas dokuments”), kurš skaidri apzīmēts kā aizstājošs dokuments un kurš atbilst 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām.

Šajā gadījumā zirgu dzimtas dzīvnieks aizstājošā identifikācijas dokumenta IX sadaļas II daļā klasificējams kā nepiemērots kaušanai, lai lietotu pārtikā.

Tādēļ izdotā aizstājošā identifikācijas dokumenta datus, kā arī zirgu dzimtas dzīvnieka reģistrācijas statusu un klasifikāciju IX sadaļā ar atsauci uz vienoto numuru dzīves laikā ievada datubāzē, kas minēta 21. pantā.

18. pants

Identitātes dokumenta derīguma apturēšana attiecībā uz pārvietošanu

Valsts pilnvarots veterinārārsts aptur identitātes dokumenta derīgumu attiecībā uz pārvietošanu, veicot atbilstīgu ierakstu tā VIII sadaļā, ja zirgu dzimtas dzīvnieks tiek turēts vai ir no saimniecības:

a)

kurai noteikts aizliegums, kas minēts Direktīvas 90/426/EEK 4. panta 5. punktā; vai

b)

kas atrodas dalībvalstī vai tās daļā, kurā sastopams Āfrikas zirgu mēris.

VI   NODAĻA

ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKA NOBEIGŠANĀS, UN ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKI, KAS PAREDZĒTI KAUŠANAI, LAI LIETOTU PĀRTIKĀ, UN IERAKSTI PAR ĀRSTĒŠANU

19. pants

Zirgu dzimtas dzīvnieka nobeigšanās

1.   Zirgu dzimtas dzīvnieka nokaušanas vai nobeigšanās gadījumā rīkojas šādi:

a)

transponderu aizsargā no tālākas krāpnieciskas izmantošanas, proti, to atgūstot, iznīcinot vai likvidējot in situ;

b)

identifikācijas dokumentu dara spēkā neesošu vismaz to pirmajā lapā apzīmogojot “spēkā neesošs”;

c)

izdevējiestādei, tieši vai caur 23. panta 4. punktā minēto kontaktpunktu, nosūta apliecinājuma dokumentu ar atsauci uz zirgu dzimtas dzīvnieka vienoto numuru dzīves laikā, lai informētu par zirgu dzimtas dzīvnieka nokaušanu, nogalināšanu vai nobeigšanos, kā arī norāda dzīvnieka nobeigšanās datumu; un

d)

spēkā neesošo identifikācijas dokumentu iznīcina.

2.   Pirmajā punktā noteiktos pasākumus veic vai tos pārrauga

a)

valsts pilnvarots veterinārārsts:

i)

nokaušanas vai nogalināšanas gadījumā slimības kontroles nolūkos saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 4. panta 4. punkta i) apakšpunktu, vai

ii)

pēc nokaušanas, kas atbilst Direktīvas 90/426/EEK 7. panta 3. punktā noteiktajām prasībām; vai

b)

kompetentā iestāde, kas definēta Regulas (EK) Nr. 1774/2002 2. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja liemenis iznīcināts vai pārstrādāts saskaņā ar minētās regulas 4. un 5. pantu.

3.   Ja no zirgu dzimtas dzīvnieka, kas nokauts lietošanai pārtikā, transponderu nav iespējams izņemt kā noteikts 1. punkta a) apakšpunktā, valsts pilnvarotais veterinārārsts visu gaļu vai tās daļu, kurā atrodas transponders, atzīst par nederīgu lietošanai pārtikā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma II sadaļas V nodaļas 1. punkta n) apakšpunktu.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta un neskarot izdevējiestādes izdotajā identifikācijas dokumentā minētos noteikumus, dalībvalstis var īstenot procedūrās, kā nederīgo identifikācijas dokumenta atdot atpakaļ izdevējiestādei.

5.   Visos zirgu dzimtas dzīvnieka nobeigšanās vai zaudējuma gadījumos, kas nav minēti šajā pantā, turētājs 30 dienu laikā pēc dzīvnieka nobeigšanās vai zaudējuma nosūta identifikācijas dokumentu atpakaļ attiecīgajai izdevējiestādei, kas minēta 4. panta 1., 2. vai 3. punktā.

20. pants

Zirgu dzimtas dzīvnieki, kas paredzēti kaušanai, lai lietotu pārtikā, un ieraksti par ārstēšanu

1.   Uzskata, ka zirgu dzimtas dzīvnieks paredzēts kaušanai, lai lietotu pārtikā, ja vien identifikācijas dokumenta IX sadaļas II daļā nav neatgriezeniski atzīts pretējais, to ar parakstu apliecina:

a)

turētājs vai īpašnieks pēc sava ieskata, vai

b)

turētājs un atbildīgais veterinārārsts, rīkojoties saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 10. panta 2. punktu.

2.   Pirms ārstēšanas saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 10. panta 2. punktu vai pirms jebkuras ārstēšanas, lietojot zāles, kas atļautas saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 3. punktu, atbildīgais veterinārārsts pārliecinās par zirgu dzimtas dzīvnieka statusu, vai tas paredzēts kaušanai, lai lietotu pārtikā (kā tas parasti ir) vai nav paredzēts kaušanai, lai lietotu pārtikā, kā norādīts identifikācijas dokumenta IX sadaļas II daļā.

3.   Ja šā panta 2. punktā minētā ārstēšana zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas paredzēti kaušanai, lai lietotu pārtikā, nav atļauta, atbildīgais veterinārārsts nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 10. panta 2. punktā noteikto atkāpi attiecīgo zirgu dzimtas dzīvnieku neatgriezeniski atzīst par nepiemērotu kaušanai, lai lietotu pārtikā, rīkojoties šādi:

a)

aizpildot un parakstot identifikācijas dokumenta IX sadaļas II daļu; un

b)

identifikācijas dokumenta IX sadaļas III daļu atzīstot par nederīgu.

4.   Ja zirgu dzimtas dzīvnieku ārstē atbilstoši Direktīvas 2001/82/EK 10. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem, atbildīgais veterinārārsts identifikācijas dokumenta IX sadaļas III daļā ieraksta vajadzīgo informāciju par zālēm, kuras satur zirgu dzimtas dzīvnieku ārstēšanai būtiskas vielas, kas uzskaitītas Regulā (EK) Nr. 1950/2006.

Atbildīgais veterinārārsts ieraksta pēdējās parakstītās zāļu devas ievadīšanas datumu un, rīkojoties saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 11. panta 4. punktu, informē turētāju par datumu, kad beidzas ar minētās direktīvas 10. panta 3. punktu noteiktais zāļu izdalīšanās laikposms.

VII   NODAĻA

REĢISTRI UN SODA MĒRI

21. pants

Datubāze

1.   Izdodot identifikācijas dokumentu vai reģistrējot iepriekš izdotus identifikācijas dokumentus, izdevējiestāde savā datubāzē par zirgu dzimtas dzīvnieku ievada vismaz šādu informāciju:

a)

vienotais numurs dzīves laikā;

b)

suga;

c)

dzimums;

d)

krāsa;

e)

dzimšanas datums (datums, mēnesis un gads);

f)

ja piemērojams, pēdējie 15 transpondera pārraidītā koda cipari vai radio frekvences identifikācijas ierīces pārraidītais kods, ja tā neatbilst 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajam standartam, kopā ar informāciju par vajadzīgo lasīšanas sistēmu, vai alternatīva metode;

g)

dzimšanas valsts;

h)

identifikācijas dokumenta izdošanas datums un visu tā grozījumu datums;

i)

tās personas vārds un adrese, kurai identifikācijas dokumentu izsniedz;

j)

reģistrēta zirgu dzimtas dzīvnieka vai vaislai un nobarošanai paredzēta zirgu dzimtas dzīvnieka statuss;

k)

dzīvnieka vārds (vārds dzimšanas brīdī un, ja piemērojams, tirdzniecības vārds);

l)

dzīvnieka statuss, ja zināms, ka tas nav paredzēts kaušanai, lai lietotu pārtikā;

m)

informācija par identifikācijas dokumenta dublikātiem vai aizstājošajiem dokumentiem atbilstoši 16. un 17. pantam;

n)

paziņotais dzīvnieka nobeigšanās datums.

2.   Izdevējiestāde šā panta 1. punktā minēto informācijas ierakstus datubāzē saglabā vismaz 35 gadus vai vismaz divus gadus pēc zirgu dzimtas dzīvnieku nāves datuma, kas paziņots saskaņā ar 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

3.   Tūlīt pēc šā panta 1. punktā minētās informācijas ievadīšanas izdevējiestāde minētā punkta a) līdz f) un n) apakšpunktā minēto informāciju paziņo tās dalībvalsts centrālajai datubāzei, kurā zirgu dzimtas dzīvnieks ir dzimis, ja šāda datubāze ir pieejama saskaņā ar 23. pantu.

22. pants

Izdevējiestāžu datubāzu koda paziņošana

Dalībvalstis, tīmekļa vietnē publicējot izdevējiestāžu datubāzes nosaukumus, adreses, tostarp kontaktinformāciju, un sešciparu identifikācijas kodu, kas atbilst UELN sistēmai, dara tos pieejamus citām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Lai dalībvalstīm palīdzētu darīt šo informāciju pieejamu, Komisija nodrošina tīmekļa vietni, kurā katra dalībvalsts ievieto saiti ar valsts tīmekļa vietni.

23. pants

Centrālās datubāzes, sadarbība un kontaktpunkti

1.   Dalībvalsts var nolemt, ka izdevējiestādei 21. pantā minētā informācija par dalībvalsts teritorijā dzimušiem vai identificētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem ir jāievada centrālajā datubāzē vai ka izdevējiestādes datubāzei jābūt savienotai tīklā ar centrālo datubāzi (“centrālā datubāze”).

2.   Dalībvalstis sadarbojas centrālo datubāzu darbībā saskaņā ar Direktīvu 89/608/EEK.

3.   Dalībvalstis, tīmekļa vietnē publicējot izdevējiestāžu datubāzes nosaukumus, adreses un sešciparu identifikācijas kodu, kas atbilst UELN sistēmai, dara tos pieejamus citām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Lai dalībvalstīm palīdzētu darīt šo informāciju pieejamu, Komisija nodrošina tīmekļa vietni, kurā katra dalībvalsts ievieto saiti ar valsts tīmekļa vietni.

4.   Dalībvalsts nodrošina kontaktpunktu, kas saņem 19. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos apliecinājuma dokumentus, lai tos nosūtītu attiecīgajām izdevējiestādēm, kas apstiprinātas dalībvalsts teritorijā.

Šis kontaktpunkts var būt Regulas (EK) Nr. 882/2004 35. pantā minētā sadarbības organizācija.

Informāciju par kontaktpunktu, kas var būt ietverta centrālajā datubāzē, dara pieejamu dalībvalstīm un sabiedrībai, to publicējot tīmekļa vietnē.

Lai dalībvalstīm palīdzētu darīt šo informāciju pieejamu, Komisija nodrošina tīmekļa vietni, kurā katra dalībvalsts ievieto saiti ar valsts tīmekļa vietni.

24. pants

Soda mēri

Dalībvalstis paredz noteikumus par soda mēriem, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to īstenošanu. Noteiktajiem soda mēriem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem.

Dalībvalstis par šiem noteikumiem informē Komisiju vēlākais līdz 2009. gada 30. jūnijam. Par turpmākiem šo noteikumu grozījumiem nekavējoties ziņo Komisijai.

VIII   NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Atcelšana

No 2009. gada 1. jūlija atceļ Lēmumu 93/623/EEK un Lēmumu 2000/68/EK.

Atsauces uz atceltajiem lēmumiem uzskata par atsauci uz šo regulu.

26. pants

Pārejas noteikumi

1.   Zirgu dzimtas dzīvniekus, kas dzimuši līdz 2009. gada 30. jūnijam un kas līdz šim datumam identificēti saskaņā ar Lēmumiem 93/623/EEK vai 2000/68/EK, uzskata par identificētiem atbilstoši šai regulai.

Šo zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas dokumentu reģistrē līdz 2009. gada 31. decembrim saskaņā ar šīs regulas 21. panta 1. punktu.

2.   Zirgu dzimtas dzīvniekus, kas dzimuši līdz 2009. gada 30. jūnijam, taču līdz šim datumam nav identificēti saskaņā ar Lēmumiem 93/623/EEK vai 2000/68/EK, jāidentificē atbilstoši šai regulai līdz 2009. gada 31. decembrim.

27. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 6. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 55. lpp.

(3)  OV L 178, 12.7.1994., 66. lpp.

(4)  OV L 298, 3.12.1993., 45. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2000/68/EK (OV L 23, 28.1.2000., 72. lpp.).

(5)  OV L 23, 28.1.2000., 72. lpp.

(6)  OV L 86, 6.4.1993., 7. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.).

(7)  OV L 86, 6.4.1993., 16. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1792/2006.

(8)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(9)  OV L 68, 15.3.1973., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1174/86 (OV L 107, 24.4.1986., 1. lpp.).

(10)  OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(11)  OV L 157, 10.6.1992., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/729/EK (OV L 294, 13.11.2007., 26. lpp.).

(12)  OV L 19, 25.1.1996., 39. lpp.

(13)  OV L 192, 11.7.1992., 63. lpp.

(14)  OV L 210, 20.8.1996., 53. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/186/EK (OV L 57, 25.2.2004., 27. lpp.).

(15)  OV L 306, 22.11.2003., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.

(16)  OV L 338, 22.12.2005., 83. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1246/2007 (OV L 281, 25.10.2007., 21. lpp.).

(17)  OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1432/2007 (OV L 320, 6.12.2007., 13. lpp.).

(18)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Labotā redakcija (OV L 226, 25.6.2004., 83. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(19)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).

(20)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Labotā redakcija (OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1243/2007 (OV L 281, 25.10.2007., 8. lpp.).

(21)  OV L 224, 18.8.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 61/2008 (OV L 22, 25.1.2008., 8. lpp.).

(22)  OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/74/EK (OV L 262, 14.10.2003., 17. lpp.).

(23)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/28/EK (OV L 136, 30.4.2004., 58. lpp.).

(24)  OV L 367, 22.12.2006., 33. lpp.

(25)  OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp.

(26)  http://www.ueln.net

(27)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Labotā redakcija (OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(28)  OV L 382, 31.12.1988., 36. lpp.


I PIELIKUMS

ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKU IDENTIFIKĀCIJAS DOKUMENTS

PASE

Vispārējā daļa – instrukcijas

Šis instrukcijas sagatavotas, lai palīdzētu lietotājiem, un neietekmē ar Regulu (EK) Nr. 504/2008 pieņemtos noteikumus.

I.   Pasē jābūt visām tās lietošanai nepieciešamajām instrukcijām un izdevējiestādes informācijai jābūt franču, angļu un tās dalībvalsts vai valsts oficiālajā valodā (vienā no oficiālajām valodām), kurā ir izdevējiestādes galvenā mītne.

II.   Pasē norādītā informācija

A.   Pasē jābūt šādai informācijai.

1.   I un II sadaļa – Identifikācija

Zirgu dzimtas dzīvnieku identificē kompetentā iestāde. Identifikācijas numurs precīzi identificē dzīvnieku un iestādi, kura izdevusi identifikācijas dokumentu, un tas atbilst UELN sistēmai.

I sadaļas 5. punktā jābūt brīvai vietai, lai ierakstītu vismaz 15 ciparus no transpondera koda.

Reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem pasē jānorāda ciltsraksti un ciltsgrāmatas klase, kurā dzīvnieks ierakstīts atbilstoši tās apstiprinātās audzēšanas organizācijas noteikumiem, kura izdod pasi.

2.   III sadaļa – Īpašnieks

Īpašnieka vai tā aģenta/pārstāvja vārdu norāda izdevējiestādes noteiktajā vietā.

3.   IV sadaļa – Atzīmes par identitātes pārbaudēm

Visos gadījumos, ja to prasa likums un noteikumi, kompetentajām iestādēm jāizdara atzīmes par zirgu dzimtas dzīvnieku identitātes pārbaužu rezultātiem.

4.   V un VI sadaļa – Atzīmes par vakcināciju

Par visām vakcinācijām jāizdara atzīme V sadaļā (tikai zirgu gripa) un VI sadaļā (visas cita veida vakcinācijas). Informācija var būt uz ielīmes.

5.   VII sadaļa – Laboratorijas analīzes

Jāizdara atzīme par analīžu rezultātiem, lai noteiktu transmisīvās slimības.

6.   VIII sadaļa – Dokumenta derīgums saistībā ar pārvietošanu

Dokumenta atzīšana par spēkā neesošu/derīguma atjaunošana saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 4. panta 4. punktu un obligāti ziņojamo slimību saraksts.

7.   IX sadaļa – Veterināro zāļu lietošana

Šīs sadaļas I un II daļa vai III daļa pienācīgi jāaizpilda saskaņā ar šajā sadaļā paredzētajiem norādījumiem.

B.   Pasē var būt šāda informācija.

X sadaļa – Veselības pamatprasības

I   SADAĻA

A daļa –

Identifikācijas informācija

Image

I   SADAĻA

B daļa –

Grafiskais zīmējums

Image

II   SADAĻA

Certificat d'origine

Certificate of Origin

Izcelsmes sertifikāts

Image

III   SADAĻA

[Jāaizpilda vienīgi tad, ja to pieprasa, un atbilstoši Direktīvas 90/426/EEK 2. panta c) apakšpunktā minēto organizāciju noteikumiem]

Détails de droit de propriété

1.

Pour les compétitions sous compétence de la Fédération équestre internationale, la nationalité du cheval est celle de son propriétaire.

2.

En cas de changement de propriétaire, le passeport doit être immédiatement déposé auprès de l'organisation, l'association ou le service officiel l'ayant délivré avec le nom et l'adresse du nouveau propriétaire afin de le lui transmettre après réenregistrement.

3.

S'il y a plus d'un propriétaire ou si le cheval appartient à une société, le nom de la personne responsable pour le cheval doit être inscrit dans le passeport ainsi que sa nationalité. Si les propriétaires sont de nationalités différentes, ils doivent préciser la nationalité du cheval.

4.

Lorsque la Fédération équestre internationale approuve la location d'un cheval par une Fédération équestre nationale, les détails de ces transactions doivent être enregistrés par la Fédération équestre nationale intéressée.

Informācija par īpašumtiesībām

1.

Fédération équestre internationale sacensībās zirgam ir tāda pati pilsonība, kā tā īpašniekam.

2.

Mainoties īpašniekam, pasi nekavējoties jānodod izsniedzējai iestādei, asociācijai vai oficiālajai aģentūrai, norādot jaunā īpašnieka vārdu, uzvārdu un adresi, tās pārreģistrācijai un izsniegšanai jaunajam īpašniekam.

3.

Ja zirgam ir vairāk par vienu īpašnieku vai tas pieder uzņēmumam, tad pasē līdz ar pilsonību jāieraksta tās personas vārds, kas atbildīga par zirgu. Ja īpašniekiem ir atšķirīgas pilsonības, tiem jānosaka zirga pilsonība.

4.

Ja Fédération équestre internationale sniedz piekrišanu, ka zirgu iznomā valsts jāšanas sporta federācija, visa informācija par šo darījumu jāreģistrē attiecīgās valsts jāšanas sporta federācijā.

Details of ownership

1.

For competition purposes under the auspices of the Fédération équestre internationale the nationality of the horse is that of its owner.

2.

On change of ownership the passport must immediately be lodged with the issuing organization, association or official agency, giving the name and address of the new owner, for re-registration and forwarding to the new owner.

3.

If there is more than one owner or the horse is owned by a company, then the name of the individual responsible for the horse must be entered in the passport together with his nationality. If the owners are of different nationalities, they have to determine the nationality of the horse.

4.

When the Fédération équestre internationale approves the leasing of a horse by a national equestrian federation, the details of these transactions must be recorded by the national equestrian federation concerned.


Date d'enregistrement par l'organisation, l'association ou le service officiel

Date of registration, by the organisation, association, or official agency

Datums, kurā organizācija, asociācija vai oficiālā aģentūra veikusi reģistrāciju

Nom du propriétaire

Name of owner

Īpašnieka vārds

Adresse du propriétaire

Address of owner

Īpašnieka adrese

Nationalité du propriétaire

Nationality of owner

Īpašnieka pilsonība

Signature du propriétaire

Signature of owner

Īpašnieka paraksts

Cachet de l'organisation, association ou service officiel et signature

Organization, association or official agency stamp and signature

Organizācijas, asociācijas vai oficiālās aģentūras zīmogs un paraksts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Piezīme izdevējiestādei [nepublicēt identifikācijas dokumentā]: Tekstu šīs sadaļas 1. līdz 4. punktā vai tā daļas drīkst drukāt tikai tad, ja tas ir saskaņā ar organizāciju noteikumiem, kas minēti Direktīvas 90/426/EEK 2. panta c) punktā.

IV   SADAĻA

Contrôles d'identité du cheval décrit dans ce passeport

L'identité de l'équidé doit être contrôlée chaque fois que les lois et règlements l'exigent: signer cette page signifie que le signalement du cheval/de l'équidé présenté est conforme à celui de la section I du passeport.

Pasē aprakstītā zirga identitātes kontrole

Zirgu dzimtas dzīvnieka identitāti jāpārbauda ikreiz, kad to paredz noteikumi un normas, un jāapliecina, ka zirgs atbilst aprakstam, kas ir šīs pases I sadaļā.

Control of identification of the horse described in the passport

The identity of the equine animal must be checked each time this is required by rules and regulations and certified that it conforms to the description given in Section I of the passport.


Date

Date

Datums

Ville et pays

Town and country

Pilsēta un valsts

Motif du contrôle (concours, certificat sanitaire, etc.)

Reason for check (event, health certificate, etc.)

Pārbaudes iemesls (sacensības, veterinārais sertifikāts utt.)

Signature, nom en capitales et qualité de la personne ayant vérifié l'identité

Signature, name (in capital letters) and capacity of official verifying the identification

Paraksts, vārds (ar drukātiem burtiem) un ierēdņa, kurš pārbauda identifikāciju, amats

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

V   SADAĻA

Grippe équine seulement

ou

Grippe équine dans le cadre de vaccins combinés

Enregistrement des vaccinations

Toute vaccination subie par le cheval/l'équidé doit être portée dans le cadre ci-dessous de façon lisible et précise avec le nom et la signature du vétérinaire.

Tikai zirgu gripa

vai

zirgu gripa, izmantojot kombinētās vakcīnas

Atzīmes par vakcināciju

Skaidri un detalizēti jānorāda visa informācija par katru vakcīnu, ko zirgs/zirgu dzimtas dzīvnieks saņēmis, un tā jāapstiprina ar veterinārārsta vārdu un parakstu.

Equine influenza only

or

equine influenza using combined vaccines

Vaccination record

Details of every vaccination which the horse/equine animal undergoes must be entered clearly and in detail, and certified with the name and signature of veterinarian.


Date

Date

Datums

Lieu

Place

Vieta

Pays

Country

Valsts

Vaccin/Vaccine

Nom en capitales et signature du vétérinaire

Name (in capital letters) and signature of veterinarian

Veterinārārsta vārds (ar drukātiem burtiem) un paraksts

Nom

Name

Nosaukums

Numéro du lot

Batch number

Partijas numurs

Maladie(s)

Disease(s)

Slimība(-s)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

VI   SADAĻA

Maladies autres que la grippe équine

Enregistrement des vaccinations

Toute vaccination subie par l'équidé doit être portée dans le cadre ci-dessous de façon lisible et précise avec le nom et la signature du vétérinaire.

Citas slimības (nevis zirgu gripa)

Atzīmes par vakcināciju

Skaidri un detalizēti jānorāda visa informācija par katru vakcīnu, ko zirgu dzimtas dzīvnieks saņēmis, un tā jāapstiprina ar veterinārārsta vārdu un parakstu.

Diseases other than equine influenza

Vaccination record

Details of every vaccination which the equine animal undergoes must be entered clearly and in detail, and certified with the name and signature of veterinarian.


Date

Date

Datums

Lieu

Place

Vieta

Pays

Country

Valsts

Vaccin/Vaccine/Impfstoff

Nom en capitales et signature du vétérinaire

Name (in capital letters) and signature of veterinarian

Veterinārārsta vārds (ar drukātiem burtiem) un paraksts

Nom

Name

Nosaukums

Numéro du lot

Batch number

Partijas numurs

Maladie(s)

Disease(s)

Slimība(-s)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

VII   SADAĻA

Contrôles sanitaires effectués par des laboratoires

Le résultat de tout contrôle effectué par un vétérinaire pour une maladie transmissible ou par un laboratoire agréé par le service vétérinaire gouvernemental du pays doit être noté clairement et en détails par le vétérinaire qui représente l'autorité demandant le contrôle.

Laboratorijas analīzes

Veterinārārstam, kas pārstāv iestādi, kura pieprasījusi analīzi, skaidri un detalizēti jānorāda visu analīžu rezultāti attiecībā uz transmisīvajām slimībām, ko veic valsts veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts vai laboratorija

Laboratory health test

The result of every test carried out for a transmissible disease by a veterinarian or a laboratory authorised by the official veterinary service of the country must be entered clearly and in detail by the veterinarian acting on behalf of the authority requesting the test.


Date de prélèvement

Sampling date

Parauga ņemšanas datums

Maladies transmissibles concernées

Transmissible disease tested for

Pārbaudāmā transmisīvā slimība

Nature de l’examen

Type of test

Analīzes veids

Résultat de l’examen

Result of test

Analīzes rezultāts

Laboratoire officiel d’analyse du prélèvement

Official laboratory to which sample is sent

Oficiālā laboratorija, uz kuru sūta paraugu

Nom en capitales et signature du vétérinaire

Name (in capital letters) and signature of veterinarian

Veterinārārsta vārds (ar drukātiem burtiem) un paraksts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

VIII   SADAĻA

INVALIDATION/REVALIDATION DU DOCUMENT DANS LE CADRE DES MOUVEMENTS

Conformément à l’article 4, paragraphe 4, de la directive 90/426/CEE

INVALIDATION/REVALIDATION OF THE DOCUMENT FOR MOVEMENT PURPOSES

in accordance with Article 4(4) of Directive 90/426/EEC

DOKUMENTA ATZĪŠANA PAR SPĒKĀ NEESOŠU/DERĪGUMA ATJAUNOŠANA SAISTĪBĀ AR PĀRVIETOŠANU

saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 4. panta 4. punktu

Date

Date

Datums

Lieu

Place

Vieta

Validité du document

Validity of document

Dokumenta derīgums

Maladie

Disease

Slimība

[ierakstīt skaitļus, kā minēts zemāk]

Nom en capitales et signature du vétérinaire officiel

Name in capitals and signature of official veterinarian

Pilnvarotā veterinārārsta vārds ar drukātiem burtiem un paraksts

Validité suspendue

Validity suspended

Derīgums atsaukts

Validité rétablie

Validity re-established

Derīgums atjaunots

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MALADIES À DÉCLARATION OBLIGATOIRE – COMPULSORILY NOTIFIABLE DISEASES

1.

Peste équine — African horse sickness — Āfrikas zirgu mēris

2.

Stomatite vésiculeuse — vesicular stomatitis — vezikulārais stomatīts

3.

Dourine — dourine — vaislas sērga

4.

Morve — glanders — zirgu ļaunie ienāši

5.

Encéphalomyélites équines (sous toutes ses formes, y compris la VEE) — equine encephalomyelitis (all types including VEE) — zirgu encefalomielīts (visu veidu, ieskaitot VEE)

6.

Anémie infectieuse — equine infectious anaemia — infekciozā anēmija

7.

Rage — rabies — trakumsērga

8.

Fièvre charbonneuse — anthrax — Sibīrijas mēris

IX   SADAĻA

Veterināro zāļu lietošana

Image

Image

X   SADAĻA

Exigences sanitaires de base

Les exigences ne sont pas valables pour l'introduction dans la Communauté

Basic health requirements

These requirements are not valid to enter the Community

Veselības pamatprasības

Šīs prasības nav spēkā ievešanai Kopienā

Je soussigné (1) certifie que l'équidé décrit dans ce passeport satisfait aux conditions suivantes:

I, the undersigned (1), hereby certify that the equine animal described in this passport satisfies the following conditions:

Es, apakšā parakstījies (1), ar šo apliecinu, ka šajā pasē aprakstītais zirgu dzimtas dzīvnieks atbilst šādiem nosacījumiem:

(a)

il a été examiné ce jour, ne présente aucun signe clinique de maladie et est apte au transport;

it has been examined this day, presents no clinical sign of disease and is fit for transport;

tas ir šodien pārbaudīts, neuzrāda slimības klīniskas pazīmes un ir gatavs pārvadāšanai;

(b)

il n'est pas destiné à l'abattage dans le cadre d'un programme national d'éradication d'une maladie transmissible;

it is not intended for slaughter under a national eradication programme for a transmissible disease;

tas nav paredzēts kaušanai saskaņā ar valsts programmu kādas transmisīvās slimības izskaušanai;

(c)

il ne provient pas d'une exploitation faisant l'objet de mesures de restriction pour des motifs de police sanitaire et n'a pas été en contact avec des équidés d'une telle exploitation;

it does not come from a holding subject to restrictions for animal health reasons and has not been in contact with equidae on such a holding;

tas nav turēts saimniecībā, uz kuru attiecas ierobežojumi saistībā ar dzīvnieku veselību, un tas nav bijis kontaktā ar šādas saimniecības zirgu dzimtas dzīvniekiem;

(d)

à ma connaissance, il n'a pas été en contact avec des équidés atteints d'une maladie transmissible au cours des 15 jours précédant l'embarquement.

to the best of my knowledge, it has not been in contact with equidae affected by a transmissible disease during the 15 days prior to loading.

cik man zināms, tas nav bijis kontaktā ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas slimo ar transmisīvajām slimībām 15 dienas pirms sākta transportēšana.

LA PRÉSENTE CERTIFICATION EST VALABLE 10 JOURS À COMPTER DE LA DATE DE SA SIGNATURE PAR LE VÉTÉRINAIRE OFFICIEL

THIS CERTIFICATION IS VALID FOR 10 DAYS FROM THE DATE OF SIGNATURE BY THE OFFICIAL VETERINARIAN

SERTIFIKĀCIJA IR SPĒKĀ 10 DIENAS NO DIENAS, KAD TO PARAKSTĪJIS VALSTS PILNVAROTS VETERINĀRĀRSTS

Date

Date

Datums

Lieu

Place

Vieta

Pour des raisons épidémiologiques particulières, un certificat sanitaire séparé accompagne le présent passeport

For particular epidemiological reasons, a separate health certificate accompanies this passport

Īpašu epidemioloģisku iemeslu dēļ, šai pasei pievienots atsevišķs veterinārais sertifikāts

Nom en capitales et signature du vétérinaire officiel

Name in capital letters and signature of official veterinarian

Valsts pilnvarotā veterinārārsta vārds drukātiem burtiem un paraksts

 

 

Oui/non (barrer la mention inutile)

Yes/no (delete as appropriate)

Jā/nē (lieko svītrot)

 

 

 

Oui/non (barrer la mention inutile)

Yes/no (delete as appropriate)

Jā/nē (lieko svītrot)

 

 

 

Oui/non (barrer la mention inutile)

Yes/no (delete as appropriate)

Jā/nē (lieko svītrot)

 

 

 

Oui/non (barrer la mention inutile)

Yes/no (delete as appropriate)

Jā/nē (lieko svītrot)

 

 

 

Oui/non (barrer la mention inutile)

Yes/no (delete as appropriate)

Jā/nē (lieko svītrot)

 

 

 

Oui/non (barrer la mention inutile)

Yes/no (delete as appropriate)

Jā/nē (lieko svītrot)

 


(1)  Ce document doit être signé dans les 48 heures précédant le déplacement international de l’équidé.

This document must be signed within 48 hours prior to international transport of equine animal.

Šis dokuments jāparaksta ne vairāk kā 48 stundas pirms zirgu dzimtas dzīvnieka starptautiska pārvadājuma.


II PIELIKUMS

Informācija viedkartē

Viedkartē ir vismaz šāda informācija.

1.

Redzama informācija:

izdevējiestāde,

vienotais numurs dzīves laikā,

vārds,

dzimums,

krāsa,

pēdējie 15 transpondera pārraidītā koda cipari (ja piemērojams),

zirgu dzimtas dzīvnieka fotogrāfija;

2.

Elektroniska informācija, kas pieejama, izmantojot standarta programmatūru:

vismaz visa obligātā informācija identifikācijas dokumenta I sadaļas A daļā.