4.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 145/227


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 452/2008

(2008. gada 23. aprīlis)

par izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

apspriedušies ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes 1994. gada 5. decembra rezolūcijā par izglītības un apmācības statistikas veicināšanu Eiropas Savienībā (2) Komisijai tika lūgts, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, paātrināt izglītības un apmācības statistikas pilnveidi.

(2)

Eiropadomes sanāksmē Briselē 2005. gada 22. un 23. martā tika nolemts atsākt īstenot Lisabonas stratēģiju. Tika secināts, ka Eiropai ir jāatjauno tās konkurētspējas pamats, jāpalielina tās izaugsmes potenciāls un ražīgums un jāstiprina sociālā kohēzija, galveno uzsvaru liekot uz zināšanām, jauninājumiem un cilvēka kapitāla optimizāciju. Šādā aspektā Eiropai vitāli svarīga ir pilsoņu nodarbināmība, spēja pielāgoties un mobilitāte.

(3)

Šo mērķu sasniegšanai Eiropas izglītības un apmācības sistēmas ir jāpielāgo zināšanu sabiedrības prasībām un padziļinātas izglītības un kvalitatīvākas nodarbinātības vajadzībām. Izglītības, apmācības un mūžizglītības statistikai ir vislielākā nozīme politisku lēmumu pieņemšanā.

(4)

Mūžizglītība ir galvenais elements prasmīga, apmācīta un piemēroties spējīga darbaspēka izveidē un veicināšanā. Eiropadomes sanāksmes prezidentvalsts secinājumos 2005. gada pavasarī ir uzsvērts, ka “cilvēkkapitāls ir Eiropas vissvarīgākais aktīvs”. Integrētās pamatnostādnes attiecībā uz izaugsmi un darbavietām, kurās ietilpst dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, ko Padome apstiprināja ar Lēmumu 2005/600/EK (3), tiecas labāk sekmēt Lisabonas stratēģiju un ieviest visaptverošas mūžizglītības stratēģijas.

(5)

Padomes ziņojuma “Izglītības un apmācības sistēmu mērķi” pieņemšana 2001. gada februārī un darba programmas pieņemšana 2001./2011. gadam 2002. gada februārī, turpinot ziņojuma iesākto, ir svarīgs solis, lai pildītu apņemšanos mūsdienīgot un uzlabot dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti. Darba programmai “Izglītība un apmācība 2010” svarīgo atvērtās koordinācijas metodes līdzekļu vidū minami Eiropas vidējā snieguma rādītāji un robežlīmeņi (paraugkritēriji). Izglītības ministri 2003. gada maijā spēra izšķirīgu soli, vienodamies par pieciem Eiropas paraugkritērijiem, kas sasniedzami līdz 2010. gadam, vienlaikus uzsverot, ka nenosaka valstīm mērķus un nenorāda lēmumus, kādi jāpieņem valstu valdībām.

(6)

Padome 2005. gada 24. maijā ir pieņēmusi secinājumus par “jauniem izglītības un apmācības rādītājiem” (4). Šajos secinājumos Padome aicināja Komisiju iesniegt Padomei stratēģiju un priekšlikumus jaunu rādītāju izstrādei deviņās konkrētās izglītības un apmācības jomās, kā arī uzsvēra, ka, izstrādājot jaunus rādītājus, pilnībā būtu jāņem vērā dalībvalstu kompetence attiecībā uz izglītības sistēmu organizāciju un nebūtu jārada administratīvs vai finansiāls papildu slogs attiecīgajām organizācijām un iestādēm, vai arī jāizraisa attīstības pārraudzībai izmantoto rādītāju skaita palielināšanās.

(7)

Padome 2004. gada novembrī arī ir pieņēmusi secinājumus par Eiropas sadarbību profesionālajā izglītībā un apmācībā un piekritusi, ka prioritāte Eiropas līmenī piešķirama “profesionālās izglītības un apmācības statistikas aptvēruma, precizitātes un ticamības uzlabošanai, lai varētu novērtēt attīstību”.

(8)

Salīdzināma statistiskā informācija Kopienas līmenī ir būtiska, lai izstrādātu izglītības un mūžizglītības stratēģijas un uzraudzītu to īstenošanas gaitu. Statistikas izveide būtu jābalsta uz saskanīgu priekšstatu un salīdzināmu datu pamata, lai veidotos integrēta Eiropas statistiskās informācijas sistēma par izglītību, apmācību un mūžizglītību.

(9)

Piemērojot šo regulu, būtu jāņem vērā jēdziens “sociālās atstumtības riska grupa”, kas minēts dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēs.

(10)

Komisija (Eurostat) vāc datus par arodmācībām uzņēmumos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1552/2005 (2005. gada 7. septembris) par statistiku, kas attiecas uz arodmācībām uzņēmumos (5). Taču plašāks juridiskais pamats ir nepieciešams, lai nodrošinātu noturīgu izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi, aptverot vismaz visas attiecīgās pašreizējās un plānotās darbības. Komisija (Eurostat) vāc no dalībvalstīm ikgadējus brīvprātīgi iesniegtus datus par izglītību kopdarbībā ar UNESCO Statistikas institūtu (UIS) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), ko parasti apzīmē kā “UOE datu vākšana”. Komisija (Eurostat) vāc arī datus par izglītību, apmācību un mūžizglītību no citiem mājsaimniecību statistikas avotiem, piemēram, no Eiropas Savienības darbaspēka apsekojuma (6) un no Kopienas statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (7), kā arī no to ad hoc moduļiem.

(11)

Tā kā politikas izstrāde un īstenošanas kontrole izglītības un mūžizglītības jomā ir dinamisks process, kas jāpielāgo mainīgai videi, statistikas reglamentējošos noteikumos būtu jāparedz zināma ierobežota un kontrolējama elastīguma pakāpe, ņemot vērā respondentiem un dalībvalstīm radīto apgrūtinājumu.

(12)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, radīt kopīgus statistikas standartus, kas ļautu veidot saskaņotus datus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(13)

Īpašas Kopienas statistikas izveidi reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februārs) par Kopienas statistiku (8).

(14)

Šī regula nodrošina, ka pilnībā tiek ievērotas tiesības uz personas datu aizsardzību, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā.

(15)

Ar statistikas konfidencialitāti saistītu datu pārsūtīšanu reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 322/97 un Padomes Regulā (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 (1990. gada 11. jūnijs) par statistikas konfidencialitātei pakļautas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam (9).

(16)

Komisijas Regula (EK) Nr. 831/2002 (2002. gada 17. maijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku īsteno attiecībā uz konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem (10), izveidoja nosacījumus, ar kuriem var piešķirt piekļuvi Kopienai piesūtītiem konfidenciāliem datiem.

(17)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11).

(18)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro izraudzīties un noteikt šādas statistikas objektus, to rādītāju atbilstību politikas vai tehniskām vajadzībām, rādītāju iedalījumu, novērošanas periodu un rezultātu izplatīšanas grafikus, kā arī kvalitātes prasības, tostarp nepieciešamo precizitāti un kvalitātes pārskata sistēmu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

(19)

Saskaņā ar Padomes Lēmuma 89/382/EEK, Euratom (12) 3. pantu ir notikusi apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar minēto lēmumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek nodibināts vienots satvars sistemātiskai Kopienas statistikas izveidei izglītības un mūžizglītības jomā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)

“Kopienas statistika” ir definēta tā, kā Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta pirmajā ievilkumā;

b)

“statistikas izveide” ir definēta tā, kā Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta otrajā ievilkumā;

c)

“valsts iestādes” ir definētas tā, kā Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta trešajā ievilkumā;

d)

“izglītība” ir organizēta un noturīga saziņa, kuras mērķis ir radīt zināšanas (13);

e)

“mūžizglītība” ir visi izglītošanās pasākumi mūža laikā ar mērķi uzlabot zināšanas, iemaņas un prasmes personiskā, pilsoniskā, sociālā un/vai ar nodarbinātību saistītā perspektīvā (14);

f)

“mikrodati” ir individuāli statistikas dati;

g)

“neizpaužami dati” ir dati, kurus drīkst izmantot tikai netiešai norādei uz attiecīgajām statistikas vienībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 322/97 un Regulu (Euratom, EEK) Nr. 1588/90.

3. pants

Sfēras

Šī regula attiecas uz statistikas izveidi trijās sfērās:

a)

1. sfēra attiecas uz statistiku par izglītības un apmācības sistēmām;

b)

2. sfēra attiecas uz statistiku par pieaugušo piedalīšanos mūžizglītībā;

c)

3. sfēra attiecas uz tādu statistiku par izglītību un mūžizglītību kā statistika par cilvēkkapitālu, izglītības sabiedrisko un tautsaimniecisko lietderību, uz ko neattiecas 1. un 2. sfēra.

Statistikas izveide šajās sfērās veicama saskaņā ar pielikumu.

4. pants

Statistikas pasākumi

1.   Kopienas statistikas izveide izglītības un mūžizglītības jomā īstenojama ar šādiem atsevišķiem statistikas pasākumiem:

a)

regulāra dalībvalstu izglītības un mūžizglītības statistikas par 1. un 2. sfēru piegāde noteiktos termiņos;

b)

citu statistiskās informācijas sistēmu un apsekojumu izmantošana, lai sagādātu papildu statistiskos mainīgos un rādītājus par izglītību un mūžizglītību, kas atbilst 3. sfērai;

c)

standartu un rokasgrāmatu par statistikas satvariem, jēdzieniem un paņēmieniem izstrāde, pilnveide un modernizēšana;

d)

datu kvalitātes uzlabošana saistībā ar kvalitātes sistēmu, ietverot

atbilstību,

precizitāti,

savlaicīgumu un punktualitāti,

pieejamību un skaidrību,

salīdzināmību un

saskaņotību.

Komisija ņem vērā dalībvalstīs pieejamās datu vākšanas un apstrādes, kā arī jēdzienu un paņēmienu izstrādes iespējas.

Attiecīgos gadījumos īpašu uzmanību un apsvērumus velta savākto datu reģionālajam aspektam. Attiecīgos gadījumos datus sistemātiski iedala pēc dzimuma principa.

2.   Visos iespējamos gadījumos Komisija (Eurostat) meklēs iespējas sadarboties ar UIS, ESAO un citām starptautiskām organizācijām ar nolūku nodrošināt datu starptautisko salīdzināmību un izvairīties no darba dublēšanās, jo īpaši attiecībā uz statistikas koncepciju un paņēmienu izstrādi un pilnveidi un statistikas piegādi no dalībvalstīm.

3.   Ja būs identificētas būtiskas jaunu datu prasības vai nepietiekama datu kvalitāte, pirms jebkādas datu vākšanas Komisija (Eurostat) organizēs izmēģinājuma apsekojumus, kuri dalībvalstīs būs veicami brīvprātīgi. Šādi izmēģinājuma apsekojumi veicami ar nolūku novērtēt piemērotu datu savākšanas iespējamību, ņemot vērā datu pieejamības doto labumu attiecībā pret datu vākšanas izmaksām un respondentu apgrūtinājumu. Izmēģinājuma apsekojumu mērķis nav attiecīgu īstenošanas pasākumu noteikšana.

5. pants

Privātpersonu mikrodatu nosūtīšana

Ja tas nepieciešams Kopienas statistikas izveidei, dalībvalstis nosūta izlases veida apsekojumos iegūtus konfidenciālus mikrodatus Komisijai (Eurostat) saskaņā ar noteikumiem par datu pārsūti, ievērojot konfidencialitāti, ko nosaka Regula (EK) Nr. 322/97 un Regula (Euratom, EEK) Nr. 1588/90. Dalībvalstis gādā par to, lai pēc pārsūtītajiem datiem nav iespējams tieši identificēt attiecīgās statistikas vienības (privātpersonas).

6. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, tostarp pasākumus, kuros ņem vērā ekonomiskās un tehniskās izmaiņas, kas skar datu vākšanu, pārsūtīšanu un apstrādi, pieņem saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru nolūkā nodrošinātu augstas kvalitātes datu pārsūtīšanu:

a)

sfērās ietverto objektu un to rādītāju atlase un specifikācija, ņemot vērā politikas vai tehniskās vajadzības;

b)

raksturlielumu sadalījumi;

c)

novērošanas periods un rezultātu pārsūtīšanas termiņi;

d)

kvalitātes prasības, ietverot nepieciešamo precizitāti;

e)

kvalitātes ziņojuma sistēma.

Ja šo pasākumu īstenošanai ir nepieciešama būtiska pašreizējo datu bāzu paplašināšana vai jauni datu vākšanas pasākumi un apsekojumi, īstenošanas lēmumus pieņem, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ir daļa no seku un ietekmes visaptverošas analīzes, ņemot vērā pasākumu rezultātus, dalībvalstu izmaksas un respondentu apgrūtinājumu.

2.   Īstenojot 1. punktā minētos pasākumus, ņem vērā šādus aspektus:

a)

visās sfērās – izglītības iestādēm un privātpersonām radītais iespējamais apgrūtinājums;

b)

visās sfērās – 4. panta 3. punktā minētie izmēģinājuma apsekojuma rezultāti.

c)

1. sfērā – jaunākās vienošanās starp UIS, ESAO un Komisiju (Eurostat) par koncepcijām, definīcijām, datu vākšanas formātu, datu apstrādi, regularitāti un rezultātu nosūtīšanas termiņiem;

d)

2. sfērā – no 2005. līdz 2007. gadam veiktā pieaugušo izglītības izmēģinājuma apsekojuma rezultāti un tālāko pasākumu vajadzība;

e)

3. sfērā – pašreizējo Kopienas datu avotu pieejamība, piemērotība un juridiskais pamatojums pēc visu pašreizējo datu avotu pilnīgas izpētes.

3.   Vajadzības gadījumā viena vai vairākas dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem iemesliem, paredz ierobežotus atbrīvojumus un pārejas periodus saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

7. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laikposms ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1.–4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2008. gada 23. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. LENARČIČ


(1)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 25. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 14. februāra Lēmums.

(2)  OV C 374, 30.12.1994., 4. lpp.

(3)  OV L 205, 6.8.2005., 21. lpp.

(4)  OV C 141, 10.6.2005., 7. lpp.

(5)  OV L 255, 30.9.2005., 1. lpp.

(6)  Komisijas Regula (EK) Nr. 2104/2002 (2002. gada 28. novembris), ar kuru tiek pielāgotas Padomes Regula (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā un Komisijas Regula (EK) Nr. 1575/2000, ar ko ievieš Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 attiecībā uz izglītības un apmācības mainīgo lielumu sarakstu un to kodifikāciju, kuri jāizmanto datu pārsūtīšanā, sākot ar 2003. gadu (OV L 324, 29.11.2002., 14. lpp.).

(7)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1983/2003 (2003. gada 7. novembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz primāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu (OV L 298, 17.11.2003., 34. lpp.).

(8)  OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(9)  OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 322/97.

(10)  OV L 133, 18.5.2002., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1000/2007 (OV L 226, 30.8.2007., 7. lpp.).

(11)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmums, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(12)  OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

(13)  Atbilstīgi starptautiskās izglītības standartklasifikācijas (ISCED) 1997. gada redakcijai.

(14)  Padomes 2002. gada 27. jūnija rezolūcija par mūžizglītību (OV C 163, 9.7.2002., 1. lpp.).


PIELIKUMS

SFĒRAS

1. sfēra. Izglītības un apmācības sistēmas

1.   Mērķis

Šīs datu vākšanas mērķis ir sniegt salīdzināmus datus par izglītības un apmācības sistēmu galvenajiem aspektiem, it sevišķi par dalību izglītības programmās un to pabeigšanu, kā arī par izmaksām un izglītībai un apmācībai atvēlētajiem resursu veidiem.

2.   Darbības joma

Datu vākšana aptver visas iekšzemes izglītības darbības neatkarīgi no īpašuma vai sponsorēšanas veida attiecīgajās iestādēs (publiskas vai privātas, valsts vai ārvalstu) un izglītības sniegšanas mehānisma. Līdz ar to datu vākumu aptvērums attiecas uz visiem izglītojamo veidiem un vecumgrupām.

3.   Aptvertie objekti

Vāc datus par:

a)

studentu skaitu, ietverot viņu raksturojumus;

b)

uzņemtajiem izglītojamajiem;

c)

beigušajiem un beigšanas gadījumiem;

d)

izglītības izdevumiem;

e)

izglītības personālu;

f)

apgūtajām svešvalodām;

g)

izglītojamo skaitu mācību telpā,

lai aprēķinātu rādītājus par izglītības un apmācības sistēmu ieguldījumu, procesiem un rezultātiem.

Dalībvalstis nosūta attiecīgu informāciju (metadatus), aprakstot savu izglītības un apmācības sistēmu specifiku un to atbilstību starptautiskajām klasifikācijām, kā arī novirzes no datu pieprasījuma specifikācijām un citu informāciju, kas ir būtiska, interpretējot datus un apkopojot salīdzināmos rādītājus.

4.   Regularitāte

Datus un metadatus piegādā ik gadu, ja nav noteikts citādi, termiņos, par kuriem vienojas Komisija (Eurostat) un valsts iestādes, ņemot vērā jaunākās vienošanās starp UIS, ESAO un Komisiju (Eurostat).

2. sfēra. Pieaugušo piedalīšanās mūžizglītībā

1.   Mērķis

Šā apsekojuma mērķis ir sniegt salīdzināmus datus par pieaugušo piedalīšanos un nepiedalīšanos mūžizglītībā.

2.   Darbības joma

Statistikas vienība ir indivīds, aptverot vismaz iedzīvotāju grupu vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Ja informācija tiek vākta apsekojumā, cik iespējams, jāizvairās no pastarpinātām atbildēm.

3.   Aptvertie objekti

Apsekojumā iekļauj šādus jautājumus:

a)

piedalīšanās un nepiedalīšanās mācību aktivitātēs;

b)

šo aktivitāšu raksturojums;

c)

ziņas par pašu respondentu uzrādītajām iemaņām;

d)

sociāldemogrāfiskas ziņas.

Dati par piedalīšanos sabiedriskos un kultūras pasākumos vācami, pamatojoties uz brīvprātības principu, kā paskaidrojoši mainīgie, kas noder dalībnieku un nepiedalījušos tālākai analīzei.

4.   Datu avoti un izlases lielums

Datu avots ir izlases veida apsekojums. Lai samazinātu respondentu apgrūtinājumu, var izmantot administratīvo datu avotus. Izlases lielumu nosaka, pamatojoties uz precizitātes prasībām, saskaņā ar kurām efektīvas valsts izlases lielums ietver ne vairāk kā 5 000 indivīdu. Šāda izlases lieluma robežās uz konkrētām iedzīvotāju grupām attiecina īpašus izlases noteikumus.

5.   Regularitāte

Datus vāc ik pēc pieciem gadiem. Īstenošanu sāk ne agrāk kā 2010. gadā.

3. sfēra. Pārējā statistika par izglītību un mūžizglītību

1.   Mērķis

Šās datu vākšanas mērķis ir sniegt sīkākus salīdzināmus datus par izglītību un mūžizglītību, uz kuriem varētu balstīt konkrētu Kopienas līmeņa politiku un kuri neietilpst 1. un 2. sfērā.

2.   Darbības joma

Pārējā izglītības un mūžizglītības statistika attiecas uz šādiem aspektiem:

a)

izglītības un ekonomikas statistika, kas Kopienas līmenī vajadzīga izglītības, pētniecības, konkurences un izaugsmes politikas uzraudzībai;

b)

izglītības un darba tirgus statistika, kas Kopienas līmenī vajadzīga nodarbinātības politikas uzraudzībai;

c)

izglītības un sociālās integrācijas statistika, kas Kopienas līmenī vajadzīga nabadzības izskaušanas, sociālās integrācijas un migrantu integrācijas politikas uzraudzībai.

Attiecībā uz iepriekšminētajiem aspektiem nepieciešamos datus iegūst no esošajiem Kopienas statistikas avotiem.