8.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/5

(1)

Ar Direktīvu 91/477/EEK (3) izveidoja iekšējā tirgus papildu pasākumu. Tā līdzsvaro saistības nodrošināt noteiktu šaujamieroču pārvietošanas brīvību Kopienā, no vienas puses, un nepieciešamību kontrolēt šo brīvību ar drošības garantijām, kas ir piemērotas šādiem izstrādājumiem, no otras puses.

(2)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/748/EK (2001. gada 16. oktobris) par Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokola par šaujamieroču, to daļu, detaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību, parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā (4) Komisija 2002. gada 16. janvārī ir Kopienas vārdā parakstījusi minēto protokolu (turpmāk – “Protokols”).

(3)

Kopienas pievienošanās Protokolam prasa grozīt dažus Direktīvas 91/477/EEK noteikumus. Ir patiešām svarīgi nodrošināt to starptautisko saistību atbilstošu, efektīvu un ātru piemērošana, kurām ir ietekme uz minēto direktīvu. Turklāt ir jāizmanto šīs pārskatīšanas radītā iespēja uzlabot minēto direktīvu, lai risinātu atsevišķas problēmas, jo īpaši tās, uz kurām norādīts Komisijas 2000. gada 15. decembra ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Direktīvas 91/477/EEK īstenošanu.

(4)

Policijas izlūkdati liecina par pārveidotu ieroču aizvien plašāku izmantošanu Kopienā. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, ka šādus pārveidojamus ieročus ietver Direktīvā 91/477/EEK paredzētajā šaujamieroča definīcijā.

(5)

Ja šaujamieročus, to detaļas un munīciju importē no trešām valstīm, uz tām attiecas Kopienas tiesību akti un tādējādi arī Direktīvas 91/477/EEK prasības.

(6)

Tādēļ Direktīvas 91/477/EEK nolūkiem būtu jādefinē šaujamieroču, to detaļu un munīcijas nelikumīgas izgatavošanas un aprites, kā arī izsekošanas jēdzieni.

(7)

Turklāt Protokolā ir noteikts pienākums marķēt ieročus, kad tos izgatavo un kad tos nodod no valsts krājumiem pastāvīgā civilā lietošanā, turpretim Direktīvā 91/477/EEK ir tikai netieša norāde uz marķēšanas pienākumu. Lai atvieglotu ieroču izsekošanu, ir jālieto burtciparu kodi un marķējumā jānorāda arī ieroča izgatavošanas gads (ja tas nav sērijas numura daļa). Ciktāl vien tas iespējams, Kopienas marķēšanas sistēmas pamatā vajadzētu būt 1969. gada 1. jūlija Konvencijai par vieglo ieroču marķējuma savstarpēju atzīšanu.

(8)

Turklāt, lai gan Protokols paredz, ka šaujamieroču uzskaites žurnālu glabāšana jāpagarina vismaz līdz 10 gadiem, ir nepieciešams – ņemot vērā ieroču bīstamību un izmantošanas ilgumu – šo periodu pagarināt vismaz līdz 20 gadiem, lai varētu nodrošināt šaujamieroču pienācīgu izsekošanu. Tāpat dalībvalstīm ir jāuztur datorizēts reģistrs vai nu kā centralizēta sistēma, vai kā decentralizēta sistēma, kas pilnvarotām iestādēm nodrošina piekļuvi datu reģistriem, kuros ir visa nepieciešamā informācija par katru šaujamieroci. Policijas, tiesu iestāžu un citu pilnvarotu iestāžu piekļuvei datu reģistra informācijai ir jānotiek saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu.

(9)

Turklāt Direktīvas 91/477/EEK vajadzībām būtu jādefinē Protokola 15. pantā minētās tirdzniecības starpniecības darbības.

(10)

Dažos smagos gadījumos Protokola 5. un 6. panta izpildes nolūkā ir jāpiemēro kriminālsodi un ieroču konfiskācija.

(11)

Saistībā ar šaujamieroču dezaktivēšanu Direktīvas 91/477/EEK I pielikuma III daļas a) punktā ir norāde uz valstu tiesību aktiem. Protokolā ir izklāstīti precīzāki vispārīgie principi šaujamieroču dezaktivēšanai. Tādējādi ir jāpielāgo Direktīvas 91/477/EEK I pielikums.

(12)

Tirgotāju darbības specifikas dēļ dalībvalstīm ir stingri jākontrolē šī darbība, jo īpaši pārbaudot tirgotāju profesionālo godprātību un spējas.

(13)

Direktīvā 91/477/EEK paredzētajiem noteikumiem būtu jāattiecas uz gadījumiem, kad privātpersonas iegādājas šaujamieročus, izmantojot distanciālās saziņas līdzekļus, piemēram, internetu, ja tas ir atļauts, un principā būtu jāaizliedz iegādāties šaujamieroci personām, kas ar galīgu tiesas spriedumu sodītas par noteiktiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem.

(14)

Eiropas šaujamieroču apliecība kopumā darbojas apmierinoši, un tai vajadzētu būt galvenajam dokumentam, kas medniekiem un sporta šāvējiem vajadzīgs, lai šaujamieroci glabātu ceļojuma laikā uz citu dalībvalsti. Dalībvalstīm nevajadzētu noteikt, ka Eiropas šaujamieroču apliecību pieņem vienīgi tad, ja tiek samaksāta maksa vai nodeva.

(15)

Lai atvieglotu šaujamieroču izsekošanu un efektīvi apkarotu šaujamieroču, to detaļu un munīcijas nelikumīgu apriti un izgatavošanu, ir jāuzlabo informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm.

(16)

Informācijas apstrādi veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (5), un tā neskar Kopienas un valstu tiesību aktos paredzēto personu aizsardzības līmeni attiecībā uz personas datu apstrādi, un tā jo īpaši nemaina Direktīvā 95/46/EK izklāstītos pienākumus un tiesības.

(17)

Direktīvas 91/477/EEK īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6).

(18)

Vairākas dalībvalstis ir vienkāršojušas šaujamieroču klasifikācijas sistēmu, četru kategoriju vietā ieviešot divas kategorijas: aizliegti šaujamieroči un šaujamieroči, kuriem jāsaņem atļauja. Dalībvalstīm būtu jāpiemērojas šai vienkāršotajai klasifikācijai, taču tās dalībvalstis, kas šaujamieročus iedala citās kategorijās, saskaņā ar subsidiaritātes principu var saglabāt savas pastāvošās klasifikācijas sistēmas.

(19)

Šaujamieroču iegādes un glabāšanas atļaujām būtu pēc iespējas jāpiemēro viena administratīvā procedūra.

(20)

Direktīvas 91/477/EEK 2. panta 2. punkts cita starpā no minētās direktīvas piemērošanas jomas izslēdz gadījumus, kad saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ieročus un munīciju iegādājas un glabā kolekcionāri un struktūras, kas saistītas ar ieroču kultūras un vēstures aspektiem un ko par tādām atzinusi dalībvalsts, kuru teritorijā tās veic darbību.

(21)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(22)

Tādēļ atbilstīgi būtu jāgroza Direktīva 91/477/EEK,

1)

direktīvas 1. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, vai nu ka jebkurš šaujamierocis vai detaļa, ko laiž tirgū, ir marķēta un reģistrēta saskaņā ar šo direktīvu, vai arī ka tā ir dezaktivēta.

2.   Lai identificētu un izsekotu katru saliktu šaujamieroci, dalībvalstis katra šaujamieroča izgatavošanas laikā:

Marķējumu piestiprina šaujamieroča būtiskai daļai, kuras iznīcināšana šaujamieroci padarītu nelietojamu.

Dalībvalstis nodrošina, ka katrs pilnas munīcijas komplekts tiek marķēts, norādot izgatavotāja nosaukumu, partijas (sērijas) identifikācijas numuru, kalibru un munīcijas veidu. Šajā nolūkā dalībvalstis var izvēlēties piemērot 1969. gada 1. jūlija Konvenciju par vieglo ieroču marķējuma savstarpēju atzīšanu.

Turklāt dalībvalstis nodrošina, lai brīdī, kad notiek šaujamieroča nodošana no valsts krājumiem pastāvīgā civilā lietošanā, šis šaujamierocis būtu marķēts ar atbilstošu, īpašu marķējumu, kas atļauj visām dalībvalstīm ātri identificēt nodošanas valsti.

3.   Dalībvalstis var noteikt, ka priekšnosacījums tirgotāja darbībai tās teritorijā ir atļaujas saņemšana, pamatojoties vismaz uz vienu tirgotāja privātās un profesionālās godprātības un tirgotāja profesionālās kompetences pārbaudi. Juridiskas personas gadījumā pārbauda personu, kas vada uzņēmumu.

4.   Dalībvalstis līdz 2014. gada 31. decembrim nodrošina, ka tiek izveidots un uzturēts datorizēts datu reģistrs, kurš ir vai nu centralizēta sistēma, vai arī decentralizēta sistēma, kas pilnvarotām iestādēm nodrošina piekļuvi datu reģistriem, kuros reģistrē katru šaujamieroci, uz kuru attiecas šī direktīva. Šajā reģistrā reģistrē un vismaz 20 gadus glabā informāciju par katra šaujamieroča tipu, ražotāju, modeli, kalibru un sērijas numuru, kā arī šaujamieroča piegādāja un pircēja vai glabātāja vārdu un adresi.

Visā savas darbības laikā tirgotājiem ir jābūt reģistram, kurā reģistrē informāciju par visiem šaujamieročiem, uz kuriem attiecas šī direktīva un kurus tie saņēmuši vai pārdevuši, iekļaujot ziņas, kas ļauj identificēt šaujamieroci un izsekot tam, jo īpaši tipu, ražotāju, modeli, kalibru, sērijas numuru un piegādātāju un pircēju vārdus un adreses. Izbeidzot savu darbību, tirgotājs nodod savu reģistru attiecīgās valsts iestādei, kas ir atbildīga par šā punkta pirmajā daļā paredzēto reģistru.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka visus šaujamieročus ir iespējams jebkurā brīdī saistīt ar to īpašniekiem. Taču attiecībā uz D kategorijas šaujamieročiem dalībvalstīs no 2010. gada 28. jūlija pastāv piemēroti izsekošanas pasākumi, tostarp no 2014. gada 31. decembra pasākumi, kas ļauj jebkurā brīdī izsekot tādu šaujamieroču īpašniekiem, kuri laisti tirgū pēc 2010. gada 28. jūlija.”;

3)

iekļauj šādus pantus:

“4.a pants

Neskarot 3. pantu, dalībvalstis atļauj iegādāties un glabāt šaujamieročus vienīgi tām personām, kurām ir izsniegta atļauja vai – attiecībā uz C un D kategorijas šaujamieročiem – kurām šādu šaujamieroču iegāde un glabāšana ir īpaši atļauta saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

4.b pants

Dalībvalstis apsver iespēju izveidot sistēmu tirdzniecības starpnieku darbības reglamentēšanai. Šāda sistēma varētu ietvert vienu vai vairākus pasākumus, piemēram:

4)

direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“5. pants

Neskarot 3. pantu, dalībvalstis ļauj šaujamieročus iegādāties un glabāt vienīgi personām, kurām ir pamatots iemesls un:

Dalībvalstis var anulēt šaujamieroča glabāšanas atļauju, ja vairs netiek izpildīts kāds no nosacījumiem, uz kuru pamata atļauja piešķirta.

Dalībvalstis nevar aizliegt to teritorijā dzīvojošām personām glabāt citā dalībvalstī iegādātu ieroci, ja vien tās neaizliedz tāda paša ieroča iegādi savā teritorijā.”;

5)

direktīvas 6. pantam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka, izņemot attiecībā uz tirgotājiem, stingri kontrolē šaujamieroču, to detaļu un munīcijas iegādi, izmantojot distanciālās saziņas līdzekļus, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK (1997. gada 20. maijs) par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem (8) 2. pantā, ja šāda iegāde ir atļauta.

6)

direktīvas 7. pantam pievieno šādus punktus:

“4.   Dalībvalstis var apsvērt iespēju personām, kas atbilst šaujamieroču atļaujas piešķiršanas nosacījumiem, piešķirt daudzgadu licenci visu to šaujamieroču iegādei un glabāšanai, kuriem nepieciešama atļauja, neskarot:

5.   Dalībvalstis pieņem noteikumus, lai nodrošinātu, ka personām, kurām 2008. gada 28. jūlijs ir saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem spēkā esošas B kategorijas šaujamieroču atļaujas, sakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/51/EK (2008. gada 21. maijs) (9) stāšanos spēkā nav atkārtoti jāpieprasa licence vai atļauja attiecībā uz viņu glabāšanā esošiem C vai D kategorijas šaujamieročiem. Tomēr jebkādas turpmākas C vai D kategorijas šaujamieroču tālāknodošanas gadījumā šaujamieroča saņēmējam ir jābūt licencei vai īpašai attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētai atļaujai glabāt attiecīgos šaujamieročus.

7)

direktīvas 11. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Pirms paredzētās tālāknodošanas dienas tirgotājs tās dalībvalsts iestādēm, no kuras notiek tālāknodošana, sniedz visu informāciju, kas minēta 2. punkta pirmajā daļā. Minētās iestādes veic pārbaudes, vajadzības gadījumā pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par atbilstību starp tirgotāja sniegto informāciju un tālāknodošanas faktiskajām iezīmēm. Tirgotājs sniedz informāciju termiņā, kas dod pietiekamu laiku.”;

8)

direktīvas 12. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Neskarot 1. punktu, mednieki attiecībā uz C un D kategoriju un sporta šāvēji attiecībā uz B, C un D kategoriju var bez iepriekšējas atļaujas glabāt vienu vai vairākus šaujamieročus ceļojuma laikā caur divām vai vairāk dalībvalstīm, lai veiktu minētās darbības, ar nosacījumu, ka viņiem ir Eiropas šaujamieroču apliecība, kurā norādīts šis šaujamierocis vai šie šaujamieroči, un ka viņi spēj pamatot sava ceļojuma iemeslus, jo īpaši uzrādot uzaicinājumu vai citus pierādījumus paredzētajām medību vai mērķī šaušanas darbībām galamērķa dalībvalstī.

Dalībvalstis nedrīkst noteikt, ka Eiropas šaujamieroču apliecību pieņem vienīgi tādā gadījumā, ja tiek samaksāta maksa vai nodeva.”;

9)

direktīvas 13. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Šīs direktīvas efektīvas piemērošanas nolūkā dalībvalstis regulāri apmainās ar informāciju. Šajā nolūkā Komisija līdz 2009. gada 28. jūlijs izveido informācijas apmaiņas kontaktgrupu, lai piemērotu šo pantu. Dalībvalstis informē cita citu un Komisiju par attiecīgās valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par informācijas nodošanu un saņemšanu un 11. panta 4. punktā izklāstīto pienākumu izpildi.”;

10)

iekļauj šādu pantu:

“13.a pants

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 5. un 7. pantu Padomes Lēmumā 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10), ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

11)

direktīvas 16. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“16. pants

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par atbilstīgi šai direktīvai pieņemto attiecīgās valsts noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās sankcijas tiek piemērotas. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām.”;

12)

direktīvas 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“17. pants

Komisija līdz 2015. gada 28. jūlijs iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par situāciju, kas izriet no šīs direktīvas piemērošanas, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus.

Komisija līdz 2012. gada 28. jūlijs veic pētījumu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iespējamām priekšrocībām un trūkumiem šaujamieroču iedalīšanai tikai divās kategorijās (aizliegtajos un atļautajos), lai ar iespējamo vienkāršošanu nodrošinātu attiecīgo izstrādājumu iekšējā tirgus labāku darbību.

Komisija līdz 2010. gada 28. jūlijs iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā iekļauti secinājumi no pētījuma par šaujamieroču imitāciju laišanu tirgū, lai konstatētu, vai šādu izstrādājumu iekļaušana šīs direktīvas darbības jomā ir iespējama un vēlama.”;

13)

I pielikumu groza šādi: