27.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 52/3

(1)

Ar 1994. gada 7. februāra Rezolūciju par Kopienas pasta pakalpojumu attīstību (4) Padome ir noteikusi, ka viens no galvenajiem Kopienas pasta politikas mērķiem ir saskaņot pakāpenisku, vadāmu pasta tirgus atvēršanu konkurencei un vispārējā pakalpojuma sniegšanas stabilu nodrošinājumu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (5) paredzēta sistēma pasta nozares reglamentēšanai Kopienas līmenī, tostarp pasākumi, ar ko nodrošina vispārējo pakalpojumu un nosaka maksimālos ierobežojumus tiem pasta pakalpojumiem, kuri pakāpeniski un progresīvi jāsamazina un kurus dalībvalstis drīkst rezervēt savam(-iem) vispārējā pakalpojuma sniedzējam(-iem), lai uzturētu vispārējo pakalpojumu, un termiņu lēmumu pieņemšanai par turpmāku tirgus atvēršanu konkurencei pasta pakalpojumu iekšēja tirgus izveides nolūkā.

(3)

Līguma 16. pantā ir uzsvērta vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu vieta Eiropas Savienības kopīgo vērtību sistēmā un to loma sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā. Turpat ir noteikts, ka jāgādā, lai šādi pakalpojumi balstītos uz tādiem principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumus.

(4)

Vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu pozitīvā loma uzsvērta Eirobarometra 2005. gada oktobra īpašajā aptaujā Nr. 219, kura apliecināja, ka pasta pakalpojumi ir vieni no patērētāju visaugstāk vērtētajiem VTNP visā Eiropas Savienībā, ko apliecina 77 % respondentu apstiprinošas atbildes.

(5)

Tā kā pasta pakalpojumi ir svarīgs komunikācijas un informācijas apmaiņas instruments, tiem ir būtiski svarīga nozīme, īstenojot Savienības sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķus. Pasta iestāžu tīkliem ir būtiska teritoriālā un sociālā dimensija, kas nodrošina vispārēju piekļuvi svarīgiem vietējiem pakalpojumiem.

(6)

Pasākumiem pasta pakalpojumu jomā vajadzētu būt tādiem, lai to mērķi atbilstu Līguma 2. pantā noteiktajiem Kopienas uzdevumiem, proti, visā Kopienā veicināt harmonisku, līdzsvarotu un stabilu saimnieciskās darbības attīstību, augstu nodarbinātības un sociālās aizsardzības līmeni, noturīgu izaugsmi bez pārmērīgas inflācijas, augstu konkurētspējas un ekonomiskas konverģences pakāpi, dzīves līmeņa un dzīves kvalitātes celšanos, kā arī ekonomisko un sociālo kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm.

(7)

Eiropas pasta tirgos pēdējā laikā ir notikusi ievērojama pārmaiņa, kuru ir veicinājuši tehnoloģiskie sasniegumi un lielāka konkurence, kas izveidojās ierobežojumu atcelšanas rezultātā. Globalizācijas dēļ ir svarīgi atbalstīt aktīvu rīcību un attīstību, lai Savienības pilsoņiem neliegtu šīs pārmaiņas sniegtās priekšrocības.

(8)

Eiropadomes 2005. gada 22. un 23. maija sanāksmes secinājumos saistībā ar Lisabonas Stratēģijas starpposma izvērtēšanu ir atkārtoti uzsvērta iekšējā tirgus izveides pabeigšanas nozīme, lai sekmētu izaugsmi un radītu jaunas un labākas darbavietas, kā arī svarīgā loma, kāda efektīviem vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem ir konkurētspējīgā un dinamiskā ekonomikā. Šie secinājumi attiecas arī uz pasta pakalpojumiem, kas ir svarīgs saziņas, tirdzniecības, kā arī sociālās un teritoriālās kohēzijas līdzeklis.

(9)

Eiropas Parlamenta 2006. gada 2. februāra Rezolūcijā par Pasta direktīvas piemērošanu (6) ir uzsvērta efektīvu pasta pakalpojumu sociālā un ekonomiskā nozīme un svarīgā loma Lisabonas stratēģijas kontekstā, norādot, ka līdzšinējo reformu pasākumu rezultātā ir panākta pasta nozares ievērojama pozitīva attīstība, turklāt ir augusi kvalitāte un efektivitāte un pakalpojumi ir kļuvuši vairāk vērsti uz klientu vajadzībām. Ņemot vērā dažkārt nepārprotami atšķirīgās pārmaiņas dalībvalstīs attiecībā uz vispārējā pakalpojuma izpildes saistībām, Eiropas Parlaments rezolūcijā aicināja Komisiju, gatavojoties perspektīvas pētījumam, īpašu uzmanību pievērst vispārējā pakalpojuma sniegšanas kvalitātei un šā pakalpojuma turpmākai finansēšanai un, ņemot vērā minēto pētījumu, ierosināt vispārējā pakalpojuma definīciju, darbības jomu un atbilstīgu finansējumu.

(10)

Saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK ir veikts perspektīvas pētījums, kurā saistībā ar katru dalībvalsti ir novērtēts, kāda ietekme uz vispārējo pakalpojumu ir Kopienas pasta pakalpojumu tirgus pilnīgai izveidei 2009. gadā. Turklāt Komisija ir veikusi vispusīgu Kopienas pasta nozares novērtējumu, tostarp pasūtot pētījumus par nozares ekonomisko, sociālo un tehnisko attīstību, un rīkojusi plašas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm.

(11)

Perspektīvas pētījumā ir norādīts, ka visā Kopienā līdz 2009. gadam ir iespējams sasniegt Direktīvā 97/67/EK izvirzīto pamatmērķi panākt vispārējā pakalpojuma sniegšanas stabilu nodrošinājumu, ievērojot dalībvalstu noteiktos kvalitātes standartus, un atteikties no rezervētajiem pakalpojumiem.

(12)

Pasta tirgus progresīva un pakāpeniska atvēršana konkurencei ir devusi vispārējā pakalpojuma sniedzējiem pietiekamu laiku, ļaujot veikt modernizācijas un pārstrukturizācijas pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju jaunajos tirgus apstākļos, un ļāvusi dalībvalstīm pielāgot valsts reglamentējošos noteikumus atvērtākai videi. Turklāt dalībvalstis var izmantot iespējas, ko sniedz transponēšanas periods, un ievērojamo laiku, ko prasa reālas konkurences ieviešana, lai pēc vajadzības turpinātu vispārējā pakalpojuma sniedzēju turpmāku modernizāciju un pārstrukturizāciju.

(13)

Perspektīvas pētījums liecina, ka rezervētajiem pakalpojumiem turpmāk vairs nevajadzētu būt primārajam risinājumam, lai finansētu vispārējo pakalpojumu. Šajā novērtējumā ir ņemta vērā Kopienas un tās dalībvalstu ieinteresētība iekšējā tirgus pilnīgā izveidē un tā iespējās sekmēt izaugsmi un nodarbinātību un nodrošināt efektīvu vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem. Tādēļ ir lietderīgi apstiprināt pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgas izveides galīgo termiņu.

(14)

Pasta nozarē darbojas virkne pārmaiņu virzītājspēku, jo īpaši pieprasījums un mainīgās klientu vajadzības, organizatoriskas pārmaiņas, automatizācija un jaunu tehnoloģiju ieviešana, aizstāšana ar elektroniskiem komunikāciju līdzekļiem un tirgus atvēršana. Lai izturētu konkurenci un varētu apmierināt patērētāju jaunās vajadzības, kā arī nodrošinātu jaunus finansēšanas avotus, pasta pakalpojumu sniedzēji var dažādot savas darbības, sniedzot komerciālus elektroniskus pakalpojumus vai citus informācijas sabiedrības pakalpojumus.

(15)

Pasta pakalpojumu sniedzēji, tostarp norādītie vispārējā pakalpojuma sniedzēji, tiek mudināti palielināt to darbības efektivitāti saistībā ar jauniem konkurētspējīgiem risinājumiem (piemēram, digitalizāciju un elektronisko saziņu), kuri atšķiras no tradicionālajiem pasta pakalpojumiem, un tas pats par sevi dos ievērojamu ieguldījumu konkurētspējas palielināšanā.

(16)

Pilnīga tirgus atvēršana palīdzēs paplašināt pasta tirgus kopējo apjomu. Tā turpinās sekmēt stabilu un kvalitatīvu darba vietu saglabāšanu vispārējā pakalpojuma sniedzēju uzņēmumos un atvieglinās jaunu darba vietu izveidi citu operatoru un jaunienācēju uzņēmumos, kā arī saistītās saimnieciskās darbības nozarēs. Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci reglamentēt nodarbinātības nosacījumus pasta pakalpojumu nozarē, taču tam nevajadzētu izraisīt negodīgu konkurenci. Sagatavojot pasta tirgus atvēršanu, būtu pienācīgi jāņem vērā sociālie apsvērumi.

(17)

Autopārvadājumus pašus par sevi nevar uzskatīt par pasta pakalpojumiem. Tiešo pastu, kas sastāv tikai no reklāmas, tirdzniecības vai publicitātes materiāla un satur identisku ziņojumu, izņemot adresāta vārdu, adresi un identifikācijas numuru, var uzskatīt par korespondenci.

(18)

Lielākai konkurencei turklāt būtu jāsekmē pasta nozares un alternatīvu sakaru veidu integrācija un jāļauj pilnveidot arvien prasīgākajiem lietotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.

(19)

Pasta iestāžu tīkliem lauku rajonos, tostarp kalnu un salu reģionos, ir svarīga nozīme, lai iesaistītu uzņēmējus valsts un pasaules ekonomikā un saglabātu kohēziju sociālajā un nodarbinātības jomā. Turklāt lauku pasta nodaļas kalnu vai salu reģionos var nodrošināt būtisku infrastruktūras tīklu, kas rada piekļuvi jauniem telekomunikāciju tehnoloģijas veidiem.

(20)

Līdzās pastāvošo komunikāciju tirgu attīstība ir atšķirīgi iespaidojusi dažādus Kopienas reģionus un iedzīvotāju grupas, un pasta pakalpojumu izmantošanu. Teritoriālā un sociālā kohēzija būtu jāuztur, un – ņemot vērā, ka, izmantojot Direktīvā 97/67/EK paredzēto elastīgumu, dalībvalstis var pielāgot atsevišķus konkrētu pakalpojumu elementus atbilstīgi vietējam pieprasījumam – ir lietderīgi pilnīgi saglabāt Direktīvā 97/67/EK paredzētos vispārējos pakalpojumus un ar tiem saistītās kvalitātes prasības. Tomēr ir būtiski paskaidrot, ka saskaņā ar pašreizējo praksi dalībvalstīm jānodrošina sūtījumu savākšana un piegāde tikai tajās nedēļas dienās, kas attiecīgās valsts tiesību aktos nav noteiktas kā brīvdienas. Lai nodrošinātu, ka tirgus atvēršana turpina nākt par labu visiem lietotājiem, un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, dalībvalstīm būtu jāuzrauga un jāpārrauga tirgus attīstība. Dalībvalstīm būtu pienācīgi jāīsteno Direktīvā 97/67/EK paredzētie regulatīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pasta pakalpojumu pieejamība turpina atbilst lietotāju vajadzībām un īpaši – lai nesamazinās to piekļuves punktu blīvums, kuros sniedz pasta pakalpojumus lauku un attālākajos reģionos.

(21)

Paredzētais vispārējais pakalpojums principā garantē vienu savākšanas un vienu piegādes reizi ikvienas fiziskas vai juridiskas personas mājās vai telpās katru darba dienu, pat nomaļos vai reti apdzīvotos rajonos.

(22)

Kvalitātes ziņā augstvērtīgu pasta pakalpojumu nodrošināšana ievērojami sekmē sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanu. It īpaši attālākajiem un mazapdzīvotajiem reģioniem elektroniskā tirdzniecība nodrošina jaunas iespējas iesaistīties saimnieciskajā darbībā, taču tās būtisks priekšnosacījums ir labi pasta pakalpojumi.

(23)

Direktīva 97/67/EK paredz, ka vispārējā pakalpojuma priviliģēta nodrošinājuma garantēšanas nolūkā dalībvalstis ex-ante norāda vispārējā pakalpojuma sniedzējus. Dalībvalstis var lūgt sniegt vispārējo pakalpojumu visā savas valsts teritorijā. Lielāka konkurence un izvēles iespējas nozīmē, ka dalībvalstīm būtu jādod arī lielāks elastīgums lemt par efektīvākajiem un piemērotākajiem vispārējā pakalpojuma pieejamības garantēšanas mehānismiem, ievērojot objektivitātes, pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principu, lai ar vismazākajiem tirgus darbības traucējumiem iekšējā tirgū nodrošinātu brīvu pasta pakalpojumu sniegšanu. Dalībvalstis var atsevišķi vai savstarpēji kombinējot piemērot kādu no šādiem mehānismiem: atstāt vispārējā pakalpojuma nodrošināšanu tirgus spēku ziņā, norādīt vienu vai vairākus uzņēmumus, kas sniedz dažādus vispārējā pakalpojuma elementus vai apkalpo dažādus reģionus, un izmantot pakalpojumu valsts iepirkumu.

Gadījumā, ja dalībvalstis norāda vienu vai vairākus uzņēmumus, kas sniedz vispārējo pakalpojumu vai dažādus vispārējā pakalpojuma elementus, jānodrošina, ka kvalitātes prasības attiecībā uz vispārējo pakalpojumu tiek vispārējā pakalpojuma sniedzējiem piemērotas pārskatāmi un samērīgi. Ja dalībvalsts norāda vairāk nekā vienu uzņēmumu, ir jānodrošina, ka vispārējā pakalpojuma saistībās nav pārklāšanās.

(24)

Ir svarīgi, lai lietotāji būtu informēti par visiem vispārējiem pakalpojumiem un lai pasta pakalpojumu sniedzēji būtu informēti par vispārējā pakalpojuma sniedzēja(-u) tiesībām un pienākumiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina patērētāju pastāvīga un pilnīga informēšana par konkrētu pakalpojumu elementiem un pieejamību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai visa šāda informācija ir pieejama. Tomēr, ievērojot dalībvalstīm doto lielāko elastīgumu, ir lietderīgi nodrošināt vispārējā pakalpojuma sniegšanu citādi, nevis norādot vispārējā pakalpojuma sniedzēju(-s), lai dalībvalstīm dotu elastīgumu lemt par to, kā sabiedrībai darīt zināmu šo informāciju.

(25)

Ņemot vērā veikto pētījumus un nolūkā pilnīgi atbrīvot pasta pakalpojumu iekšējā tirgus potenciālu, ir lietderīgi beigt izmantot rezervētos pakalpojumus un īpašās tiesības kā līdzekļus, lai nodrošinātu vispārējā pakalpojuma finansēšanu.

(26)

Dažām dalībvalstīm joprojām var būt vajadzība rast ārēju finansējumu, lai segtu vispārējā pakalpojuma atlikušās tīrās izmaksas. Tādēļ ir lietderīgi skaidri precizēt, kādas alternatīvas ir pieejamas, lai nodrošinātu vispārējā pakalpojuma finansēšanu, ciktāl tas ir vajadzīgs un pienācīgi pamatots, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm izvēlēties piemērotāko finansēšanas mehānismu. Šīs alternatīvas ietver publiskā iepirkuma procedūru izmantošanu, tostarp, kā tas noteikts direktīvās par publisko iepirkumu, cenu aptauju vai sarunu procedūras ar vai bez līguma paziņojuma publicēšanas, kā arī valsts kompensācijas un pārredzamu izmaksu sadalījumu pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju starpā ar iemaksām kompensāciju fondos visos gadījumos, kad vispārējā pakalpojuma sniedzēju saistību izpilde rada vispārējā pakalpojuma tīrās izmaksas un norādītajiem uzņēmumiem uzliek negodīgu finansiālo apgrūtinājumu. Dalībvalstis var izmantot citus finansēšanas līdzekļus, ko atļauj Kopienas tiesību akti, piemēram, vajadzības gadījumā pieņemt lēmumu, ka peļņa, ko dod citas vispārējā pakalpojuma sniedzēja(-u) darbības, kuras nepieder pie vispārējā pakalpojuma, pilnībā vai daļēji jānovirza, lai finansētu vispārējā pakalpojuma tīrās izmaksas, ja tas atbilst Līgumam. Neskarot dalībvalstu pienākumu ievērot Līguma noteikumus par valsts atbalstu, tostarp īpašās paziņošanas prasības šajā sakarā, dalībvalstis var paziņot Komisijai par finansēšanas mehānismiem, ko izmanto jebkādu vispārējā pakalpojuma izmaksu finansēšanai, un tas būtu jāatspoguļo regulārajos ziņojumos, kas Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei par Direktīvas 97/67/EK piemērošanu.

(27)

Pasta pakalpojumu sniedzējiem var lūgt dot ieguldījumu vispārējā pakalpojuma finansēšanā gadījumos, ja ir paredzēts kompensāciju fonds. Lai noteiktu, kuriem uzņēmumiem būtu jāveic iemaksas kompensāciju fondā, dalībvalstīm būtu jāapsver, vai attiecīgo uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, ņemot vērā to raksturojumu, tostarp pievienotās vērtības elementus, kā arī paredzēto izmantošanu un cenu veidošanu, no lietotāju viedokļa var uzskatīt par tādiem, kuri pieder pie vispārējā pakalpojuma, tā kā tie pietiekamā mērā ir savstarpēji aizstājami ar vispārējo pakalpojumu. Šiem pakalpojumiem nav obligāti jāaptver visi vispārējo pakalpojumu elementi, piemēram, ikdienas piegāde vai pilnīgs valsts pārklājums; eksprespakalpojumi un kurjerpakalpojumi nav uzskatāmi par tādiem pakalpojumiem, ar kuriem var aizstāt vispārējo pakalpojumu, un nav uzskatāmi par tādiem pakalpojumiem, kas sniedz vispārējā pakalpojuma darbības jomā esošus pakalpojumus.

(28)

Lai, nosakot šo uzņēmumu veicamo ieguldījumu dalībvalstī sniegtā vispārējā pakalpojuma izmaksu segšanā, ievērotu proporcionalitātes principu, dalībvalstīm būtu jāizmanto tādi pārskatāmi un nediskriminējoši kritēriji kā šo uzņēmumu ieguldījums darbībās, kas šajā dalībvalstī pieder pie vispārējā pakalpojuma. Dalībvalstis var prasīt, lai pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir jāveic iemaksas kompensāciju fondā, ievieš attiecīgu uzskaites nošķiršanu, lai nodrošinātu fonda darbību.

(29)

Visiem finansēšanas mehānismiem būtu jāturpina piemērot pašlaik Direktīvā 97/67/EK noteiktos pārskatāmības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principus, un visi lēmumi šajā jomā būtu jāpieņem, pamatojoties uz pārredzamiem, objektīviem un pārbaudāmiem kritērijiem. Jo īpaši valsts regulatīvās iestādes pārraudzībā vispārējā pakalpojuma tīrās izmaksas būtu jāaprēķina kā starpība starp norādītā vispārējā pakalpojuma sniedzēja tīrajām izmaksām, darbojoties ar vispārējā pakalpojuma saistībām un darbojoties bez vispārējā pakalpojuma saistībām. Aprēķinā būtu jāņem vērā visi pārējie atbilstīgie elementi, tostarp tirgus ieguvums, kas rodas pasta pakalpojumu sniedzējam, kurš ir norādīts vispārējā pakalpojuma sniegšanai, tiesības uz saprātīgu peļņu un rentabilitātes stimuli.

(30)

Ja dalībvalstis nolemj savā valsts teritorijā piedāvāt sabiedrībai papildpakalpojumus, izņemot tos, kas ir saistīti ar vispārējā pakalpojuma sniegšanas pienākumu, kā noteikts šajā direktīvā, piemēram, pensiju un pasta sūtījumu izplatīšana lauku apvidos, šiem pakalpojumiem nepiemēro kompensācijas mehānismus, kam nepieciešami ieguldījumi no īpašiem uzņēmumiem. Attiecīgos gadījumos dalībvalstis var piešķirt finansējumu papildpakalpojumiem, ievērojot Līguma noteikumus par valsts atbalstu. Izņemot attiecībā uz vispārējā pakalpojuma sniedzēju(-iem), atļauju priekšnosacījums nedrīkst būt pienākums sniegt šādus papildpakalpojumus.

(31)

Ir lietderīgi attiecībā uz dalībvalstīm, kuras pievienojās Savienībai pēc tam, kad stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/39/EK (2002. gada 10. jūnijs), ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei (7), un kurām var būt īpašas grūtības attiecībā uz to pasta tirgu netraucētu pielāgošanos, jo tās pasta reformu procesam pievienojās vēlākā posmā, un dažām dalībvalstīm ar nelielu iedzīvotāju skaitu un ierobežotiem ģeogrāfiskajiem izmēriem, ar tādām īpatnībām, kas īpaši ietekmē pasta pakalpojumu sniegšanu, kā arī ar īpaši sarežģītu topogrāfiju, ar daudz salām, paredzēt iespēju uz ierobežotu laikposmu atlikt šīs direktīvas īstenošanu, lai arī turpmāk uzticētu pakalpojumus saviem vispārējā pakalpojuma sniedzējiem, par to paziņojot Komisijai. Ņemot vērā šādas iespējas izņēmuma raksturu, ir arī lietderīgi šajā ierobežotajā laikposmā un attiecībā uz ierobežotu skaitu pakalpojumu ļaut tām dalībvalstīm, kas pilnībā atvērušas savus tirgus, atteikt atļauju monopoliem, kas darbojas citās dalībvalstīs, darboties savā teritorijā.

(32)

Komisijai vajadzētu nodrošināt dalībvalstīm palīdzību šās direktīvas īstenošanas dažādos aspektos, tostarp aprēķinot jebkuras neto izmaksas. Turklāt valsts regulatīvo iestāžu sadarbībai, turpinot izstrādāt kritērijus un pamatnostādnes šajā jomā, būtu jāsekmē šīs direktīvas saskaņota piemērošana.

(33)

Ir jāatļauj dalībvalstīm piešķirt vispārējās atļaujas un individuālas licences pamatoti un proporcionāli paredzētajam mērķim. Tomēr, kā uzsvērts trešajā ziņojumā par Direktīvas 97/67/EK piemērošanu, šķiet, ka nolūkā mazināt nepamatotus pakalpojumu nodrošinājuma traucēkļus iekšējā tirgū ir vajadzīga piemērojamo nosacījumu turpmāka saskaņošana. Šajā kontekstā dalībvalstis var, piemēram, ļaut uzņēmumiem izvēlēties vai nu uzņemties pienākumu sniegt kādu pakalpojumu, vai arī veikt finansiālu ieguldījumu, lai segtu izmaksas par šo pakalpojumu, ko sniedz cits uzņēmums, bet vairs nav vienlaikus pieļaujama prasība piedalīties izmaksu sadales mehānismos un vispārējā pakalpojuma vai kvalitātes saistības, kas paredzētas, lai kalpotu vienam un tam pašam mērķim. Tāpat ir lietderīgi paskaidrot, ka daži vispārējo atļauju un licenču piešķiršanas noteikumi nav attiecināmi uz norādītiem vispārējā pakalpojuma sniedzējiem.

(34)

Apstākļos, kad vispārējā pakalpojuma jomā pakalpojumus sniedz vairāki pasta uzņēmumi, ir lietderīgi prasīt, lai visas dalībvalstis novērtētu, vai nolūkā sekmēt reālu konkurenci un/vai aizsargāt lietotājus un patērētājus, nodrošinot pasta pakalpojumu kopējo kvalitāti, atsevišķi pasta infrastruktūras elementi vai atsevišķi pakalpojumi, ko parasti nodrošina vispārējā pakalpojuma sniedzēji, būtu jādara pieejami citiem operatoriem, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus. Ja ir vairāki vispārējā pakalpojuma sniedzēji ar reģionāliem pasta iestāžu tīkliem, dalībvalstīm būtu arī jānovērtē un, ja nepieciešams, jānodrošina to iespēja savstarpēji sadarboties, lai novērstu šķēršļus ātram pasta sūtījumu transportam. Ņemot vērā, ka šo elementu un pakalpojumu tiesiskais statuss un tirgus situācija dalībvalstīs atšķiras, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis vienīgi pieņem informētus lēmumus par vajadzību pēc regulatīviem instrumentiem un par to apjomu un izvēli, tostarp atbilstīgos gadījumos par izmaksu sadalīšanu. Šis noteikums nedrīkstētu skart dalībvalstu tiesības pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi valsts pasta iestāžu tīklam, ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas principu.

(35)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pasta pakalpojumu sniedzēji, apstrādājot personas datus saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK, piemēro Kopienas un attiecīgās valsts noteikumus par personas datu aizsardzību, jo īpaši tos, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (8).

(36)

Šīs direktīvas noteikumi nedrīkstētu ierobežot attiecīgo valstu noteikumus par atsavināšanas nosacījumiem, lai organizētu vispārējā pakalpojuma sniegšanu.

(37)

Ņemot vērā pasta pakalpojumu nozīmīgumu pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām, ir lietderīgi apstiprināt, ka tirgus atvēršanai nevajadzētu liegt to, ka vispārējā pakalpojuma sniedzējs(-i) turpina sniegt pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām noteiktus bezmaksas pakalpojumus, ko dalībvalstis ieviesušas saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskajām saistībām.

(38)

Brīvas konkurences apstākļos gan vispārējā pakalpojuma finansiālā līdzsvara labā, gan nolūkā ierobežot tirgus darbības traucējumus ir svarīgi nepieļaut atkāpes no principa, ka cenas atspoguļo parastus tirgus nosacījumus un izmaksas – vienīgā atkāpe ir pieļaujama sabiedrības interešu aizsardzības vārdā. Šis mērķis būtu jāsasniedz, turpinot dalībvalstīm atļaut attiecināt vienotos tarifus uz pasta sūtījumiem, kam piemēro vienas vienības tarifus, t. i., uz pakalpojumiem, ko visbiežāk izmanto patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi. Lai aizsargātu sabiedrības vispārējās intereses, piemēram, piekļuvi kultūrai, dalību demokrātiskā sabiedrībā (preses brīvība) vai reģionālo un sociālo kohēziju, dalībvalstis var arī saglabāt vienotus tarifus dažiem citiem pasta sūtījumiem, piemēram, laikrakstiem un grāmatām.

(39)

Sniedzot pakalpojumus, kas paredzēti visiem lietotājiem, tostarp juridiskām personām, vairumnosūtītājiem vai dažādu klientu pasta sūtījumu apkopotājiem, vispārējā pakalpojuma sniedzējiem var piešķirt lielāku elastīgumu tarifu jomā, ievērojot cenu pamatotības principu. Tarifos būtu jāņem vērā apietās izmaksas salīdzinājumā ar visām standarta pakalpojuma funkcijām, ko piedāvā individuālo pasta sūtījumu savākšanā, šķirošanā, pārvadāšanā un piegādē.

(40)

Ņemot vērā katras valsts īpatnības, kas saistītas ar apstākļiem, kādos vadošajiem vispārējā pakalpojuma sniedzējiem jādarbojas brīvas konkurences apstākļos, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm brīvi lemt par šķērssubsīdiju labāko pārraudzības veidu.

(41)

Pārejas periodā uz konkurencei pilnīgi atvērtu tirgu un lai šķērssubsīdijas pasargātu no konkurences nelabvēlīgas ietekmes, ir lietderīgi atstāt spēkā prasību, kas paredz, ka dalībvalstis liek vispārējā pakalpojuma sniedzējiem turpināt nošķirtu un pārredzamu grāmatvedības uzskaiti, to pēc vajadzības pielāgojot.

Šai prasībai jāļauj valsts regulatīvajām iestādēm, konkurences iestādēm un Komisijai iegūt vajadzīgo informāciju, lai līdz reālas konkurences ieviešanai pieņemtu ar vispārējo pakalpojumu saistītus lēmumus un uzraudzītu godīgu tirgus nosacījumu ievērošanu. Valsts regulatīvo iestāžu sadarbībai, turpinot izstrādāt kritērijus un pamatnostādnes šajā jomā, būtu jāsekmē šo noteikumu saskaņota piemērošana.

Nošķirtai un pārskatāmai uzskaitei būtu jāsniedz dalībvalstīm un to regulatīvajām iestādēm pietiekami detalizētu uzskaites informāciju, lai:

(42)

Saskaņā ar citās pakalpojumu nozarēs spēkā esošajiem noteikumiem un nolūkā pastiprināt patērētāju aizsardzību ir lietderīgi paplašināt sūdzību procedūru principu minimuma piemērošanas jomu, lai tā neaptvertu tikai vispārējā pakalpojuma sniedzējus. Lai palielinātu sūdzību izskatīšanas procedūru efektivitāti, ir lietderīgi veicināt ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūru izmantošanu, kā izklāstīts Komisijas Ieteikumā 98/257/EK (1998. gada 30. marts) par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā (9), un Komisijas Ieteikumā 2001/310/EK (2001. gada 4. aprīlis) par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā (10). Patērētāju interešu aizsardzību sekmētu arī labāka operatoru savietojamība, ko nodrošinātu piekļuve atsevišķiem infrastruktūras un pakalpojumu elementiem, un valsts regulatīvo iestāžu un patērētāju aizsardzības iestāžu sadarbības prasība.

Lai aizsargātu lietotāju intereses pasta sūtījumu zādzības vai nozaudēšanas, vai sabojāšanas gadījumā, dalībvalstīm, ja tas ir pamatoti, būtu jāievieš atlīdzības un/vai kompensāciju sistēma.

(43)

Direktīvā 97/67/EK paredzēts, ka noteiktus pasākumus pieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11).

(44)

Lēmums 1999/468/EK ir grozīts ar Lēmumu 2006/512/EK, ar kuru ieviesa regulatīvo kontroles procedūru, lai pieņemtu vispārīgus pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus elementus pamataktā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 251. pantā minēto procedūru, inter alia, svītrojot dažus šādus elementus vai instrumentu papildinot ar nebūtiskiem elementiem.

(45)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt pasākumus saistībā ar nākotnē paredzamo pakalpojumu kvalitātes standartu pielāgošanu tehnikas vai tirgus attīstībai, kā arī saskaņotajiem nosacījumiem, pēc kuriem neatkarīgas ārējas struktūras veic neatkarīgo darbības uzraudzību. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 97/67/EK elementus, inter alia to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(46)

Komitejai, kura saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK palīdz Komisijai, būtu jāseko vispārējā pakalpojuma sniegšanas attīstībai dalībvalstīs.

(47)

Valstu regulatīvajām iestādēm joprojām varētu būt izšķirīga loma, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kur vēl nav pabeigta pāreja uz brīvu konkurenci. Saskaņā ar regulatīvo un operatīvo funkciju nošķiršanas principu dalībvalstīm būtu jāgarantē savas valsts regulatīvo iestāžu neatkarība, tādējādi nodrošinot šo iestāžu lēmumu neitralitāti. Šī neatkarības prasība neskar dalībvalstu institucionālo autonomiju un konstitucionālās saistības, un neitralitātes principu attiecībā uz dalībvalstu noteikumiem, kas reglamentē īpašumu un īpašumtiesību sistēmu, kā to nosaka Līguma 295. pants. Valstu regulatīvo iestāžu rīcībā vajadzētu būt visiem tām uzticēto pienākumu izpildei vajadzīgajiem līdzekļiem, t. i., personālam, kompetencei un finanšu līdzekļiem.

(48)

Regulatīvo funkciju īstenošanā nereti ir iesaistītas dažādas valsts iestādes, tādēļ ir lietderīgi ieviest pārredzamu pienākumu sadalījumu un prasīt, lai dažādas attiecīgās struktūras, kas atbildīgas par nozares regulējumu, konkurences noteikumu piemērošanu un patērētāju jautājumiem, sadarbojas nolūkā nodrošināt tām uzticēto pienākumu efektīvu izpildi.

(49)

Ikvienai personai, kas ir kādas valsts regulatīvās iestādes lēmuma subjekts, vajadzētu būt tiesībām pārsūdzēt šo lēmumu no minētās iestādes neatkarīgā struktūrā. Šāda struktūra var būt arī tiesa. Pārsūdzības procedūras neskar dalībvalstu kompetences jomu sadalījumu valsts tiesu sistēmā un juridisko vai fizisko personu tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Kamēr minētās procedūras nav pabeigtas, ir jānodrošina valstu regulatīvo iestāžu lēmumu pagaidu spēkā esamība, lai garantētu tiesisko noteiktību un tirgus drošību.

(50)

Pildot Direktīvā 97/67/EK noteiktos pienākumus, valstu regulatīvajām iestādēm vajadzības gadījumā būtu jāsadarbojas ar citu dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un Komisiju. Tas sekmētu pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību un palīdzētu visās dalībvalstīs nodrošināt direktīvā paredzēto noteikumu konsekventu piemērošanu, jo īpaši jomās, kur saistībā ar attiecīgo noteikumu piemērošanu valsts tiesību akti, ar ko īsteno Kopienas tiesības, dod valsts regulatīvajām iestādēm ievērojamu rīcības brīvību. Šī sadarbība varētu notikt, inter alia, komitejā, kas palīdz Komisijai saskaņā ar direktīvu, vai grupā, kurā ir Eiropas regulatori. Dalībvalstīm būtu jālemj, kuras struktūras direktīvas nolūkā ir valsts regulatīvās iestādes.

(51)

Lai efektīvi pildītu uzticētos pienākumus, valsts regulatīvajām iestādēm ir jāsaņem informācija no tirgus dalībniekiem. Informācijas pieprasījumiem jābūt proporcionāliem, un tie nedrīkst nevajadzīgi apgrūtināt uzņēmumus. Šādas informācijas apkopošana var būt vajadzīga arī Komisijai, lai tā varētu pildīt pienākumus, ko paredz Kopienas tiesību akti. Informācijas saņēmējam ir jānodrošina konfidencialitāte saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

(52)

Lai Eiropas Parlamentu un Padomi pastāvīgi informētu par pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību, Komisijai būtu regulāri jāsniedz minētajām iestādēm ziņojumi par Direktīvas 97/67/EK piemērošanu.

(53)

Šī direktīva neskar darba tiesības, proti, jebkurus tiesību aktos vai līgumos paredzētus noteikumus, kuri attiecas uz nodarbinātības nosacījumiem, darba apstākļiem, tostarp veselības aizsardzību un drošību darbā, un darba devēju un darba ņēmēju savstarpējām attiecībām un kurus dalībvalstis piemēro atbilstīgi saviem tiesību aktiem, kas ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Tāpat šī direktīva neskar dalībvalstu sociālā nodrošinājuma tiesību aktus. Ja tas nepieciešams, dalībvalstis var atspoguļot darba apstākļus savās atļauju procedūrās, ievērojot pārredzamības un proporcionalitātes principus.

(54)

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiktu izveidots pietiekams skaits piekļuves vietu, ņemot vērā lietotāju vajadzības lauku rajonos un maz apdzīvotos apvidos. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiktu izveidotas piekļuves vietas pasta pakalpojumiem nepieciešamajā blīvumā, lai pildītu vispārējā pakalpojuma saistības.

(55)

Lai saglabātu sistēmu pasta nozares reglamentēšanai, Direktīvas 97/67/EK beigu termiņš būtu jāsvītro. Turpina piemērot noteikumus, kurus šī direktīva negroza. Pakalpojumi, kurus dalībvalstis drīkst turpināt rezervēt īstenošanas laikposmā, ir norādīti Direktīvā 97/67/EK.

(56)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – proti, panākt Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi, nodrošināt visiem lietotājiem vienādu vispārējā pakalpojuma līmeni un noteikt saskaņotus pasta pakalpojumu regulējuma principus – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka apjoma un rezultātu dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(57)

Tādēļ Direktīva 97/67/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(58)

Šī direktīva ir saskaņota ar citiem Kopienas instrumentiem, kas reglamentē pakalpojumus. Rodoties kolīzijai starp kādu šīs direktīvas noteikumu un noteikumu kādā citā Kopienas instrumentā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (12), šīs direktīvas noteikums prevalēs un būs pilnībā piemērojams attiecībā uz pasta nozari.

(59)

Šī direktīva neskar to, kā piemēro Līguma noteikumus par konkurenci un pakalpojumu sniegšanas brīvību. Ciktāl mehānismi vispārējā pakalpojuma finansēšanai ir saistīti ar atbalstu, ko piešķīrusi dalībvalsts vai kas jebkādā veidā piešķirts no valsts atbalsta līdzekļiem, kā noteikts Līguma 87. panta 1. punktā, šī direktīva neskar dalībvalstu pienākumu ievērot Līguma noteikumus par valsts atbalstu.

(60)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt šīs tabulas publiski pieejamas,

1)

Direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Ar šo direktīvu paredz kopējus noteikumus, kas attiecas uz:

2)

Direktīvas 2. pantu groza šādi:

3)

Direktīvas 3. pantu groza šādi:

4)

Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

1.   Ikviena dalībvalsts nodrošina to, ka vispārējais pakalpojums ir garantēts, un informē Komisiju par pasākumiem, ko tā ir veikusi, lai izpildītu šo pienākumu. Šīs direktīvas 21. pantā minēto komiteju informē par pasākumiem, ko dalībvalstis noteikušas, lai nodrošinātu vispārējā pakalpojuma sniegšanu.

2.   Dalībvalstis var norādīt vienu vai vairākus uzņēmumus kā vispārējā pakalpojuma sniedzējus, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu visā attiecīgās valsts teritorijā. Dalībvalstis var norādīt dažādus uzņēmumus, lai nodrošinātu dažādus vispārējā pakalpojuma elementus un/vai lai pakalpojumu sniegtu dažādās attiecīgās valsts teritorijas daļās. To darot, dalībvalstis saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem nosaka šo uzņēmumu pienākumus un tiesības un publisko šos pienākumus un tiesības. Jo īpaši dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka nosacījumi, ar kuriem ir uzticēta vispārējā pakalpojuma sniegšana, ir balstīti uz pārskatāmības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principiem, tādējādi garantējot vispārējā pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību, ņemot vērā tās ievērojamo nozīmi sociālajā un teritoriālajā kohēzijā.

Dalībvalstis paziņo Komisijai savu norādīto vispārējā pakalpojuma sniedzēju identitāti. Vispārējā pakalpojuma sniedzēja norādīšana būtu periodiski jāpārskata un jāizvērtē, ņemot vērā šajā pantā izklāstītos nosacījumus un principus. Tomēr dalībvalstis nodrošina, ka šādas norādīšanas ilgums nodrošina pietiekamu laikposmu, lai gūtu atdevi no ieguldījumiem.”

5)

Direktīvas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Šā panta 1. punkts neliedz veikt pasākumus, ko dalībvalstis pieņem saskaņā ar prasībām, kas attiecas uz Līgumā, jo īpaši tā 30. un 46. pantā, atzītām sabiedrības interesēm, saistībā ar, inter alia, sabiedrības morāli, valsts drošību, tostarp kriminālizmeklēšanu, un sabiedrisko kārtību.”

6)

Direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka vispārējā pakalpojuma sniedzējs(-i) lietotājiem un pasta pakalpojumu sniedzējiem regulāri sniedz pietiekami sīki izstrādātu un atjauninātu informāciju par konkrētiem piedāvātā vispārējā pakalpojuma elementiem, īpaši norādot uz šo pakalpojumu vispārīgajiem piekļuves nosacījumiem, kā arī uz cenām un kvalitātes standartu līmeni. Šo informāciju piemērotā veidā publisko.

Dalībvalstis informē Komisiju par to, kā dara pieejamu informāciju, kas jāpublisko saskaņā ar šā panta pirmo daļu.”

7)

Direktīvas 3. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

“Vispārējā pakalpojuma finansēšana”.

8)

Direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

1.   Dalībvalstis nepiešķir un nepatur spēkā ekskluzīvas vai īpašas tiesības ieviest vai sniegt pasta pakalpojumus. Vispārējā pakalpojuma nodrošināšanu dalībvalstis var finansēt atbilstīgi vienai vai vairākām 2., 3. un 4. punktā paredzētajām iespējām vai citiem līdzekļiem, kas ir saderīgi ar Līgumu.

2.   Dalībvalstis var nodrošināt vispārējā pakalpojuma sniegšanu, izmantojot iepirkuma procedūras saskaņā ar spēkā esošajiem publiskā iepirkuma noteikumiem, tostarp – kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (14) – cenu aptauju vai sarunu procedūras, publicējot vai nepublicējot paziņojumu par līgumu.

3.   Ja dalībvalsts konstatē, ka šajā direktīvā paredzētās vispārējā pakalpojuma saistības ir saistītas ar tīrajām izmaksām, kuras aprēķina, ņemot vērā I pielikumu, un ir negodīgs finansiālais slogs vispārējā pakalpojuma sniedzējam(-iem), tā var ieviest:

4.   Ja tīrās izmaksas sadala saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var izveidot kompensāciju fondu, kurus var finansēt no pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju maksājumiem un kurus šim nolūkam pārvalda no labumguvēja vai labumguvējiem neatkarīga struktūra. Dalībvalstis var atļauju piešķiršanai saskaņā ar 9. panta 2. punktu pakalpojumu sniedzējiem piemērot nosacījumu, ka ir jāveic finanšu iemaksa minētajā fondā vai jāpilda vispārējā pakalpojuma saistības. Šādi drīkst finansēt 3. pantā izklāstītās vispārējā pakalpojuma sniedzēja(-u) saistības attiecībā uz vispārējo pakalpojumu.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka, veidojot kompensācijas fondu un nosakot 3. un 4. punktā minēto iemaksu līmeni, tiek ievēroti pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principi. Saskaņā ar 3. un 4. punktu pieņemto lēmumu pamatā ir objektīvi un pārbaudāmi kritēriji, un šos lēmumus publisko.

9)

Direktīvas 4. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

“Nosacījumi, ar ko reglamentē pasta pakalpojumu sniegšanu un piekļuvi iestāžu tīklam”.

10)

Direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

1.   Attiecībā uz pakalpojumiem, kas nepieder pie vispārējā pakalpojuma, dalībvalstis var ieviest vispārīgas atļaujas, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu pamatprasību ievērošanu.

2.   Attiecībā uz pakalpojumiem, kas pieder pie vispārējā pakalpojuma, dalībvalstis var ieviest atļauju procedūras, tostarp individuālas licences, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu pamatprasību ievērošanu un nodrošinātu vispārējā pakalpojuma sniegšanu.

Piešķirot atļaujas, var:

Saistības un prasības, kas minētas pirmajā ievilkumā un 3. pantā, var piemērot vienīgi norādītajiem vispārējā pakalpojuma sniedzējiem.

Izņemot attiecībā uz uzņēmumiem, kas saskaņā ar 4. pantu ir norādīti kā vispārējā pakalpojuma sniedzēji, atļaujas nedrīkst:

3.   Procedūras, saistības un prasības, kas minētas 1. un 2. punktā, ir pārredzamas, pieejamas, nediskriminējošas, proporcionālas, precīzas un skaidras, iepriekš publiskotas un pamatotas ar objektīviem kritērijiem. Dalībvalstis nodrošina to, ka pretendentam dara zināmus atļaujas atteikuma vai pilnīgas vai daļējas atsaukšanas iemeslus, un nosaka pārsūdzēšanas procedūru.”

11)

Direktīvas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pamatojoties uz Līguma 47. panta 2. punktu, 55. un 95. pantu, pieņem vajadzīgos pasākumus, lai saskaņotu 9. pantā minētās procedūras, ar ko reglamentē pasta pakalpojumu komerciālu sniegšanu sabiedrībai.”

12)

Direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pamatojoties uz Līguma 47. panta 2. punktu, 55. un 95. pantu, pieņem vajadzīgos saskaņošanas pasākumus, lai lietotājiem un pasta pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu piekļuvi pasta iestāžu tīklam ar pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem.”

13)

Iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Ja tas vajadzīgs, lai aizsargāt lietotāju intereses un/vai veicinātu reālu konkurenci, kā arī ņemot vērā attiecīgās valsts apstākļus un tiesību aktus, dalībvalstis nodrošina pārskatāmus, nediskriminējošus piekļuves nosacījumus tādiem pasta infrastruktūras elementiem vai pakalpojumiem, kas pieder pie vispārējā pakalpojuma, kā pasta indeksu sistēma, adrešu datubāze, pasta iestāžu pastkastes, piegāžu pastkastes, informācija par adreses maiņu, pāradresēšanas pakalpojums un atpakaļnosūtīšanas pakalpojums. Šis noteikums neskar dalībvalstu tiesības pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi pasta iestāžu tīklam, ievērojot pārredzamus, proporcionālus un nediskriminējošus nosacījumus.”

14)

Direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka visiem pakalpojumiem, kuri ir daļa no vispārējā pakalpojuma, tarifi atbilst šādiem principiem:

15)

Direktīvas 14. pantu groza šādi:

16)

Direktīvas 16. pantu groza šādi:

17)

Direktīvas 18. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.   Saskaņā ar 16. pantu kvalitātes standarti pārrobežu pakalpojumiem Kopienā ir noteikti II pielikumā.

2.   Ja to prasa izņēmuma situācijas saistībā ar infrastruktūru vai ģeogrāfiju, valstu regulatīvās iestādes var noteikt atbrīvojumus no II pielikumā paredzētajiem kvalitātes standartiem. Ja valstu regulatīvās iestādes šādi nosaka atbrīvojumus, tad tās tūlīt attiecīgi informē Komisiju. Komisija informācijas nolūkā iesniedz 21. pantā minētajai komitejai gada ziņojumu par iepriekšējos 12 mēnešos saņemto informāciju.”

18)

Direktīvas 19. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“19. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visi pasta pakalpojumu sniedzēji nodrošina pārredzamas, vienkāršas un nesadārdzinātas procedūras pasta pakalpojumu lietotāju sūdzību izskatīšanai, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar zudumu, zādzību, bojājumu vai neatbilstību pakalpojumu kvalitātes standartiem (tostarp procedūras atbildības noteikšanai, ja ir iesaistīts vairāk nekā viens operators), neskarot attiecīgos starptautiskos un attiecīgo valstu noteikumus par kompensāciju shēmām.

Dalībvalstis pieņem pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirmajā daļā minētās procedūras ļauj taisnīgi un ātri izšķirt strīdus, vajadzības gadījumā nodrošinot atlīdzināšanas un/vai kompensācijas sistēmu.

Tāpat dalībvalstis atbalsta neatkarīgas ārpustiesas strīdu izšķiršanas shēmas izstrādi strīdu izšķiršanai starp pasta pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.

2.   Neskarot citas attiecīgās valsts vai Kopienas tiesību aktos paredzētās pārsūdzības iespējas vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus, dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad lietotāju sūdzības uzņēmumiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, kas pieder pie vispārējā pakalpojuma, nav izšķirtas apmierinoši, lietotāji individuāli vai, ja attiecīgās valsts tiesību akti to atļauj, kopīgi ar organizācijām, kuras pārstāv lietotāju un/vai patērētāju intereses, var attiecīgo lietu nodot valsts kompetentajām iestādēm.

Saskaņā ar 16. pantu dalībvalstis nodrošina, ka vispārējā pakalpojuma sniedzēji un atbilstīgos gadījumos uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus, kuri pieder pie vispārējā pakalpojuma, kopā ar gada ziņojumu par to rezultātu pārraudzību publisko informāciju par sūdzību skaitu un to izskatīšanas veidu.”

19)

Direktīvas 21. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“21. pants

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

20)

Direktīvas 22. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“22. pants

1.   Katra dalībvalsts norāda vienu vai vairākas pasta nozares valsts regulatīvās iestādes, kas ir juridiski nošķirtas un funkcionāli neatkarīgas no pasta operatoriem. Dalībvalstis, kas saglabā pasta pakalpojumu sniedzējus savā īpašumā vai kontrolē, nodrošina regulatīvo funkciju efektīvu nošķiršanu no darbībām, kas ir saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.

Dalībvalstis informē Komisiju par valsts regulatīvajām iestādēm, ko tās ir norādījušas no šīs direktīvas izrietošo uzdevumu veikšanai. Dalībvalstis viegli pieejamā veidā publisko valsts regulatīvo iestāžu pienākumus, jo īpaši ja šie pienākumi ir uzticēti vairāk nekā vienai struktūrai. Attiecīgos gadījumos saistībā ar kopējas ieinteresētības jautājumiem dalībvalstis nodrošina šo iestāžu apspriedes un sadarbību ar valsts iestādēm, kam ir uzticēta konkurences tiesību aktu un patērētāju tiesību aizsardzības aktu īstenošana.

2.   Valsts regulatīvo iestāžu īpašs pienākumus ir nodrošināt no šīs direktīvas izrietošo pienākumu izpildi, jo īpaši nosakot pārraudzības un reglamentējošas procedūras, lai nodrošinātu vispārējā pakalpojuma sniegšanu. Tām var uzdot arī nodrošināt atbilstību konkurences noteikumiem pasta nozarē.

Lai sekmētu šīs direktīvas piemērošanu attiecīgās esošajās struktūrās, valstu regulatīvās iestādes cieši sadarbojas un sniedz savstarpēju palīdzību.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmenī pastāv efektīvi mehānismi, atbilstīgi kuriem ikvienam lietotājam vai pasta pakalpojumu sniedzējam, kuru skar valsts regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības pārsūdzēt šo lēmumu no iesaistītajām pusēm neatkarīgā pārsūdzības struktūrā. Kamēr tiek izskatīta šāda pārsūdzība, valsts regulatīvās iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien pārsūdzības struktūra neizlemj citādi.”

21)

Iekļauj šādu nodaļu:

“9.a   NODAĻA

Informācijas sniegšana

22.a pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pasta pakalpojumu sniedzēji sniedz visu informāciju, jo īpaši valsts regulatīvajām iestādēm, tostarp finanšu informāciju un informāciju par vispārējā pakalpojuma sniegšanu, galvenokārt šādiem nolūkiem:

2.   Pasta pakalpojumu sniedzēji sniedz šādu informāciju pēc pieprasījuma un – vajadzības gadījumā – konfidenciāli, nekavējoties, noteiktajā termiņā un tik sīkā izklāstā, kā to prasa valsts regulatīvā iestāde. Valsts regulatīvās iestādes pieprasītā informācija ir proporcionāla šīs iestādes veicamajiem pienākumiem. Valsts regulatīvā iestāde pienācīgi pamato savus informācijas pieprasījumus.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka valstu regulatīvās iestādes pēc pieprasījuma sniedz Komisijai attiecīgu un nepieciešamu informāciju, lai tā varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu.

4.   Ja valsts regulatīvā iestāde informāciju uzskata par konfidenciālu saskaņā ar Kopienas un attiecīgās valsts uzņēmējdarbības konfidencialitātes noteikumiem, Komisija un attiecīgās valsts regulatīvās iestādes ievēro šo konfidencialitāti.”

22)

Direktīvas 23. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“23. pants

Katru ceturto gadu un pirmoreiz vēlākais 2013. gada 31. decembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, iekļaujot atbilstīgu informāciju par nozares attīstību, jo īpaši ekonomiskajām, sociālajām, nodarbinātības tendencēm un tehniskajiem aspektiem, kā arī par pakalpojumu kvalitāti. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.”

23)

Iekļauj šādu pantu:

“23.a pants

Komisija sniedz palīdzību dalībvalstīm attiecībā uz šīs direktīvas īstenošanu, tostarp attiecībā uz vispārējā pakalpojuma tīro izmaksu aprēķināšanu.”

24)

Svītro 24., 25., 26. un 27. pantu.

25)

Šādu tekstu iekļauj kā I pielikumu:

26)

Pielikums kļūst par II pielikumu.

—

Čehijas Republika,

—

Grieķija,

—

Kipra,

—

Latvija,

—

Lietuva,

—

Luksemburga,

—

Ungārija,

—

Malta,

—

Polija,

—

Rumānija,

—

Slovākija.