6.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/55

(1)

Rasisms un ksenofobija tieši pārkāpj brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kuri ir Eiropas Savienības pamatā un kuri ir kopēji dalībvalstīm.

(2)

Padomes un Komisijas Rīcības plānā par to, kā labāk īstenot Amsterdamas līguma noteikumus attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (2), Eiropadomes Tamperes 1999. gada 15. un 16. oktobra sanāksmes secinājumos, Eiropas Parlamenta 2000. gada 20. septembra Rezolūcijā par Eiropas Savienības nostāju Vispasaules konferencē pret rasismu un par pašreizējo stāvokli Savienībā (3) un Komisijas Paziņojumā Eiropas Padomei un Parlamentam par divreiz gadā atjaunināto progresa rādītāju, lai pārskatītu panākumus, kas gūti attiecībā uz “brīvības, drošības un tiesiskuma” telpas izveidi Eiropas Savienībā (2000. gada otrais pusgads), ir ietverti aicinājumi darboties šajā jomā. Padome 2004. gada 4. un 5. novembra Hāgas programmā atgādina savu ciešo apņemšanos, ko Eiropadome jau izteica 2003. gada decembrī – stāties pretī jebkādām rasisma, antisemītisma un ksenofobijas izpausmēm.

(3)

Papildus Padomes Vienotajai rīcībai 96/443/TI (1996. gada 15. jūlijs) attiecībā uz cīņu pret rasismu un ksenofobiju (4) būtu jāpieņem citi tiesību akti, lai turpinātu tuvināt dalībvalstu normatīvos aktus un pārvarētu tos šķēršļus tiesu iestāžu efektīvai sadarbībai, kuru pamatā ir galvenokārt dalībvalstu tiesību koncepciju atšķirības.

(4)

Saskaņā ar Vienotās rīcības 96/443/TI izvērtēšanu un citos starptautiskos forumos, piemēram, Eiropas Padomē, paveikto, joprojām pastāv grūtības tiesu iestāžu sadarbībā, un tādēļ ir jāturpina tuvināt dalībvalstu tiesību aktus krimināltiesību jomā, lai nodrošinātu pilnīgu un skaidru tiesību aktu efektīvu īstenošanu rasisma un ksenofobijas apkarošanā.

(5)

Rasisms un ksenofobija ir draudi personu grupām, pret kurām ir vērsta šāda rīcība. Eiropas Savienībā krimināltiesībās ir jādefinē vienota attieksme pret rasismu un ksenofobiju, lai nodrošinātu to, ka vienu un to pašu rīcību visās dalībvalstīs uzskata par noziedzīgu nodarījumu un ka fiziskām un juridiskām personām, kas izdarījušas šādus noziedzīgus nodarījumus vai ir atbildīgas par tiem, ir paredzētas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas.

(6)

Dalībvalstis atzīst, ka cīņai pret rasismu un ksenofobiju ir vajadzīgi dažādi līdzekļi, kas vienoti visaptverošā sistēmā, un tie var būt saistīti ne tikai ar krimināllietām. Šis pamatlēmums ir paredzēts, lai, izmantojot krimināltiesības, apkarotu vienīgi sevišķi smagas rasisma un ksenofobijas izpausmes. Tā kā dalībvalstu kultūras un juridiskās tradīcijas zināmā mērā un jo sevišķi šajā jomā ir atšķirīgas, pašlaik nevar pilnībā saskaņot tiesību aktus krimināltiesību jomā.

(7)

Šajā pamatlēmumā uzskata, ka jēdziens “izcelsme” galvenokārt attiecas uz personām vai personu grupām, kas ir cēlušās no personām, kuras var raksturot ar noteiktām pazīmēm (piemēram, rase vai ādas krāsa), bet iespējams, ka ne visas šīs pazīmes joprojām pastāv. Neskatoties uz to, šīs personas vai personu grupas to izcelsmes dēļ var saskarties ar naidu vai vardarbību.

(8)

“Reliģija” būtu jāsaprot kā jēdziens, kas plašā nozīmē attiecas uz personām, ko raksturo saistībā ar viņu reliģisko pārliecību vai ticību.

(9)

“Naids” būtu jāsaprot kā jēdziens, kas attiecas uz naidu rases, ādas krāsas, reliģijas, izcelsmes, nacionālās vai etniskās piederības dēļ.

(10)

Šis pamatlēmums neliedz dalībvalstīm savos tiesību aktos pieņemt noteikumus, kas paplašina 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkta darbības jomu, aptverot arī noziedzīgus nodarījumus, kas vērsti pret personu grupu, kuru raksturo saistībā ar kritērijiem, kas nav rase, ādas krāsa, reliģija, izcelsme, nacionālā vai etniskā piederība, piemēram, saistībā ar sociālo statusu vai politisko pārliecību.

(11)

Būtu jānodrošina, ka ar rasismu un ksenofobiju saistītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana un kriminālprocesa sākšana par tiem nav atkarīga no cietušās personas ziņojuma vai apsūdzības, jo cietušie bieži vien ir īpaši neaizsargāti un nelabprāt ierosina tiesvedību.

(12)

Krimināltiesību aktu tuvināšanai būtu jāpalīdz efektīvāk apkarot ar rasismu un ksenofobiju saistītus noziedzīgus nodarījumus, sekmējot tiesu iestāžu pilnīgu un efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm. Pārskatot šo pamatlēmumu, Padomei būtu jāņem vērā iespējamie sarežģījumi šajā jomā, lai izlemtu, vai ir vajadzīga turpmāka virzība šajā jomā.

(13)

Ņemot vērā to, ka šā pamatlēmuma mērķi – proti, nodrošināt to, ka par rasistiskiem un ksenofobiskiem noziedzīgiem nodarījumiem visās dalībvalstīs piemēro vismaz minimuma līmeņa efektīvus, samērīgus un preventīvus kriminālsodus, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo šādiem noteikumiem ir jābūt kopējiem un saderīgiem, un to, ka tādēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un izklāstīts Eiropas Kopiena dibināšanas līguma 5. pantā. Saskaņā ar pēdējā minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šajā pamatlēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(14)

Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības un ņemti vērā principi, kas ir atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, jo īpaši tās 10. un 11. pantā, un atspoguļoti Eiropas Savienības Cilvēktiesību hartā, jo īpaši tās II un VI nodaļā.

(15)

Apsvērumi saistībā ar biedrošanās brīvību, vārda brīvību, jo īpaši preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, daudzās dalībvalstīs ir bijuši pamatā tam, ka valstu tiesību aktos ir procesuālās garantijas un īpaši noteikumi par atbildības noilgumu vai ierobežošanu.

(16)

Vienotā rīcība 96/443/TI būtu jāatceļ, jo ar Amsterdamas līguma, Padomes Direktīvas 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (5), un šā pamatlēmuma stāšanos spēkā tā ir novecojusi,

a)

publisks aicinājums uz vardarbību vai naidu, kas vērsts pret personu grupu vai šādas grupas locekli, ko raksturo rase, ādas krāsa, reliģija, izcelsme, nacionālā vai etniskā piederība;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minēto darbību izdarīšana, publiski izplatot traktātus, attēlus vai citus materiālus;

c)

Starptautiskās Krimināltiesas statūtu 6., 7. un 8. pantā definēto genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu publiska attaisnošana, noliegšana vai rupja banalizēšana, vēršoties pret personu grupu vai šādas grupas locekli, ko raksturo saistībā ar rasi, ādas krāsu, reliģiju, izcelsmi, nacionālo vai etnisko piederību, ja darbība ir veikta tā, lai izraisītu vardarbību vai naidu pret attiecīgo personu grupu vai šādas grupas locekli;

d)

tādu noziegumu publiska attaisnošana, noliegšana vai rupja banalizēšana, kas definēti 1945. gada 8. augusta Londonas Nolīgumam pievienotās Starptautiskā militārā tribunāla hartas 6. pantā, vēršoties pret personu grupu vai šādas grupas locekli, ko raksturo saistībā ar rasi, ādas krāsu, reliģiju, izcelsmi, nacionālo vai etnisko piederību, ja darbība ir veikta tā, lai izraisītu vardarbību vai naidu pret attiecīgo personu grupu vai šādas grupas locekli.

a)

tiesībām pārstāvēt šo juridisko personu;

b)

tiesībām pieņemt lēmumus šīs juridiskās personas vārdā; vai

c)

tiesībām iekšēji kontrolēt šo juridisko personu.

a)

tiesību atņemšanu uz valsts pabalstiem vai valsts atbalstu;

b)

pastāvīgu vai pagaidu aizliegumu veikt komercdarbību;

c)

tiesas uzraudzības piemērošanu;

d)

likvidāciju ar tiesas rīkojumu.

a)

pilnīgi vai daļēji izdarītas tās teritorijā; vai

b)

izdarījis šīs dalībvalsts pilsonis; vai

c)

izdarītas tādas juridiskas personas interesēs, kuras galvenais birojs ir šīs dalībvalsts teritorijā.

a)

likumpārkāpējs attiecīgo darbību izdarījis, fiziski atrodoties šīs dalībvalsts teritorijā, neatkarīgi no tā, vai darbībā izmantoti materiāli, kas atrodas informācijas sistēmā tās teritorijā;

b)

attiecīgajā darbībā izmantoti materiāli, kas atrodas informācijas sistēmā šīs dalībvalsts teritorijā, neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējs rīkojies, fiziski atrodoties tās teritorijā.