19.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 251/35

(1)

Komisija 2008. gada 19. maijā pa pastu saņēma Polijas pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 4. punktam. Komisija ar 2008. gada 11. jūlija e-pastu pieprasīja papildu informāciju, kuru Polijas iestādes nosūtīja pa e-pastu 2008. gada 28. jūlijā.

(2)

Polijas Republikas iesniegtais pieprasījums attiecas uz elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību.

(3)

Pieprasījumu ir iesniegusi un arī apstiprinājusi neatkarīgā valsts iestāde (Urzędu Regulacji Energetyki, t.i., Polijas Energoregulatora birojs).

(4)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota. To, vai uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Kopienas tiesību aktus, kas padara pieejamu konkrēto nozari vai tās daļu. Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā, kas attiecībā uz elektroenerģijas nozari atsaucas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvu 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (2). Direktīva 96/92/EK ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK (3) atcelšanu; jaunā direktīva paredz tirgus atvēršanu vēl lielākā mērā.

(5)

Polija ir īstenojusi un piemērojusi ne tikai Direktīvu 96/92/EK, bet arī Direktīvu 2003/54/EK, cenšoties juridiski un organizatoriskā ziņā nodalīt pārvades tīklus no sadales tīkliem, izņemot vismazākos sadales uzņēmumus, kuri, lai gan uzskaites ziņā ir nodalīti, tomēr ir atbrīvoti no prasības būt nodalītiem juridiskā un organizācijas ziņā ar nosacījumu, ka tiem ir mazāk nekā 100 000 klientu vai ja tie apkalpo sistēmas, kuru patēriņš 1996. gadā bija mazāks par 3 TWh. Tomēr ir paredzams, ka vismaz 2008. gadā sadales sistēmu operatori (SSO) darbosies publisku, vertikāli integrētu grupu satvarā. Tālab un saskaņā ar 30. panta 3. punktu piekļuve tirgum jāuzskata par neierobežotu.

(6)

Tas, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem pats par sevi izšķirīgs nav neviens. Attiecībā uz šajā lēmumā minētajiem tirgiem viens vērā ņemams kritērijs ir galveno dalībnieku tirgus daļa noteiktā tirgū. Otrs kritērijs ir šo tirgu koncentrācijas līmenis. Ņemot vērā attiecīgo tirgu pazīmes, ir jāizvērtē vēl arī citi kritēji, piemēram, balansēšanas tirgu darbība, cenu konkurence un tas, cik daudz klientu maina piegādātāju.

(7)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

(8)

Polijas iesniegtais pieprasījums attiecas uz elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību Polijā.

(9)

Polijas pieprasījumā ir pausts uzskats, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus koncentrējas tikai valsts teritorijā. Tirgus ir vienots, un nav nekādu šķēršļu tam, lai vienā valsts reģionā ražotu elektroenerģiju varētu nopirkt klients citā reģionā (Polijas lielākais elektroenerģijas potenciāls atrodas Polijas dienvidos, bet šajā reģionā saražotā elektroenerģija tiek pārdota visā Polijā). Turklāt saskaņā ar 2007. gada darbības pārskatu (4)“2006. gadā strukturāla rakstura sistēmas pārslogojumi (..) bija vērojami uz Vācijas, Čehijas un Slovākijas robežas”. 2006. gadā 9,74 % no saražotās elektroenerģijas kopējā daudzuma no Polijas eksportēja, kamēr tajā pašā gadā Polijā importētās elektroenerģijas apjoms bija 2,94 % no kopējā saražotās enerģijas apjoma (tādējādi neto eksports 2006. gadā atbilda 6,8 % no kopējā saražotā apjoma); 2007. gada darbības pārskatā ir secināts, ka “saistībā ar elektroenerģijas apmaiņu vislielākā problēma ir Polijas tīkla ierobežotā pārvades jauda, kas arī ir starpsavienojumos vērojamo pārslogojumu cēlonis. Tas galvenokārt skaidrojams ar augsto tirgus spiedienu, kas izriet no būtiskajām elektroenerģijas cenu atšķirībām Polijā un Vācijā, kā arī Čehijā un Zviedrijā.” Tāpēc Polijas Republikas teritorija būtu jāuzskata par attiecīgo tirgu, lai izvērtētu Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus.

(10)

Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Pārskats par progresu iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izveidē” (5) (turpmāk “2005. gada pārskats”) ir norādīts, ka “vairāku valstu tirgos šajā nozarē vērojama augsta koncentrācija, kas kavē efektīvas konkurences attīstību” (6). Tādējādi tā uzskatīja, ka attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu “viens no rādītājiem par konkurences pakāpi valstu tirgos ir triju lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa” (7). Attiecībā uz 2006. gadu Polijas iestādes ir norādījušas, ka trīs lielāko ražotāju daļa bija 44,2 % no potenciālās kapacitātes un 52,3 % no bruto produkcijas (8). Kā var spriest no 28. jūlijā saņemtās Polijas iestāžu atbildes, 2007. gadā šīs minētās daļas attiecīgi pieauga līdz 51,7 % no potenciālās kapacitātes un līdz 58,0 % no bruto produkcijas (9). Pēc Polijas iestāžu sniegtajām ziņām, trīs lielāko ražotāju tirgus daļas vairumtirgū sasniedza 48,1 % 2006. gadā un pieauga līdz 55,4 % 2007. gadā (10). Ir jāuzsver, ka šie Polijas iestāžu sniegtie skaitļi liecina par skaidru trīs lielāko ražotāju tirgus daļu pieaugumu laikā no 2006. līdz 2007. gadam katrā atsevišķā nozarē. Šis koncentrācijas līmenis pārsniedz 39 % līmeni, kas Komisijas Lēmumā 2006/211/EK (11) un Lēmumā 2007/141/EK (12) minēts attiecībā uz Apvienoto Karalisti. Šie līmeņi ir līdzīgi (vai pat augstāki) par līmeni (52,2 %), kas attiecībā uz Austriju minēts Komisijas Lēmumā 2008/585/EK (13). Visbeidzot, šie koncentrācijas līmeņi Polijā ir zemāki par attiecīgajiem līmeņiem, kas minēti Komisijas Lēmumā 2006/422/EK (14) un Lēmumā 2007/706/EK (15), kas adresēti, attiecīgi, Somijai (73,6 %) un Zviedrijai (86,7 %). Visos trīs gadījumos šos koncentrācijas līmeņus tomēr neitralizē “konkurences spiediens (..) tirgū, kas rodas, jo elektroenerģiju ir iespējams importēt no teritorijas, kas atrodas ārpus konkrētā tirgus aptvertās teritorijas (..).” (16) Kā jau raksturots 9. apsvērumā, tīklā ir pārslogojuma punkti un pārvades jauda ir ierobežota, tādējādi importa apjoms ir mazāk nekā 3 % no kopējā Polijā saražotās elektroenerģijas apjoma, salīdzinot, piemēram, ar Austriju, kur importētās elektroenerģijas apjoms bija aptuveni ceturtā daļa (17) no tās kopējām vajadzībām (18), jo īpaši attiecībā uz bāzes slodzes enerģiju (19). Turklāt saskaņā ar informāciju, kas iekļauta Polijas Energoregulatora biroja (20) priekšsēdētāja izdotajā dokumentā, “elektroenerģijas nozares pašreizējā struktūra un koncentrācijas līmenis ir izveidojies valsts enerģijas uzņēmumu horizontālās, kā arī vertikālās konsolidācijas rezultātā. Konsolidācijas process, kas negatīvi ietekmēja konkurences nosacījumus valsts iekšējā tirgū, turpinās būtiski ietekmēt konkurences attīstību vairumtirgū.” Šajos apstākļos šādu koncentrācijas līmeni nevar uzskatīt par rādītāju, ka ražošanas un vairumtirdzniecības tirgos pastāv tieša konkurence.

(11)

Turklāt par papildu rādītāju būtu jāuzskata arī balansēšanas tirgu darbība, pat ja tie veido tikai nelielu daļu no dalībvalstī saražotās un/vai patērētās elektroenerģijas kopējā daudzuma. Faktiski “jebkuram tirgus dalībniekam, kurš nespēj savu produkcijas piedāvājumu pielāgot savu patērētāju iezīmēm, var nākties saskarties ar starpību, kas veidojas starp cenu, par kādu pārvades sistēmas operators (turpmāk PSO) pārdos balansējošo elektroenerģiju, un cenu, par kādu tas atpirks pārprodukciju. Šīs cenas pārvades sistēmas operatoram var vai nu tieši noteikt regulators, vai arī cenu noteikšanā tiek izmantots uz tirgu balstīts mehānisms, kurā cenu nosaka citu ražotāju piedāvājumi, kuri vēlas savu ražošanu regulēt uz augšu vai uz leju (..). Mazajiem tirgus dalībniekiem rodas būtiska problēma, ja pastāv draudi, ka izveidosies liela starpība starp iepirkuma cenu no PSO un pārdošanas cenu. Tas novērojams vairākās dalībvalstīs un varētu kaitēt konkurences attīstībai. Liela cenu starpība varētu norādīt uz to, ka balansēšanas tirgū ir nepietiekama konkurence un dominē tikai viens vai divi galvenie ražotāji.” (21) Neraugoties uz relatīvi nelielo starpību (22) starp iepirkuma cenu no PSO un pārdošanas cenu, Polijas balansēšanas tirgus un tā galvenās iezīmes (jo īpaši tas, ka nav diennakts tirgus vai piekļuves citām tirgus platformām, kuras varētu funkcionēt kā aizstājējformu, kā arī atsevišķi balansēšanas izmaksu aspekti) ir tādas, ka “pārvades pakalpojumu tarifu pašreizējā struktūra, ar kuru saskaņā visiem patērētājiem ir jāsedz arī balansēšanas un pārslogojumu novēršanas izmaksas, nav piemērots ekonomiskais signāls tirgus dalībniekiem” (23). Polijas balansēšanas tirgus darbību tādējādi nevar uzskatīt par papildu rādītāju tam, ka elektroenerģijas ražošana un vairumtirdzniecība ir pakļauta tiešai konkurencei.

(12)

Ņemot vērā attiecīgā ražojuma (elektroenerģijas) pazīmes un to, ka tās aizvietošanai piemēroti produkti vai pakalpojumi ir retums vai nav pieejami nemaz, cenu konkurencei un cenu veidošanai ir liela nozīme, novērtējot konkurences situāciju elektroenerģijas tirgos. Attiecībā uz lielajiem rūpnieciskajiem galapatērētājiem, kuri savu elektroenerģiju, visdrīzāk, saņem tieši no piegādātājiem, kas vienlaikus ir arī ražotāji, cenu konkurences rādītājs un tādējādi netieši arī “dabisks konkurences efektivitātes radītājs var būt to lietotāju skaits, kuri maina piegādātāju. Ja piegādātājus maina tikai daži patērētāji, varētu rasties problēmas ar tirgus funkcionēšanu, pat ja nevar neņemt vērā labumus, ko rada iespēja no jauna vienoties ar sākotnējo piegādātāju.” (24) Turklāt tas, ka “pastāv galapatērētājiem noteikto cenu regulēšana, viennozīmīgi ir būtisks faktors, kas nosaka patērētāju uzvedību. (..) Kaut arī kontroles saglabāšana varētu būt pamatota pārejas posmā, tā kļūs par aizvien lielāku traucēkli, pieaugot nepieciešamībai pēc ieguldījumiem.” (25)

(13)

Saskaņā ar jaunāko rīcībā esošo informāciju piegādātāja maiņas rādītājs lielu un ļoti lielu rūpniecisko klientu vidū Polijā (26) ir 15,84 %, kas atbilst 7,6 % kopējo piegāžu apjoma (27). Šie cipari ir jāsalīdzina ar situāciju, kas izklāstīta iepriekšējos lēmumos par elektroenerģijas nozari, kuros piegādātāja maiņas rādītāji lielu un ļoti lielu rūpniecisko izmantotāju vidū bija diapazonā no vairāk nekā 75 % (Somijai adresētais Lēmums 2006/422/EK) līdz 41,5 % (Austrijai adresētais Lēmums 2008/585/EK). Turklāt joprojām pastāv galapatērētājiem noteikto cenu kontrole mājsaimniecību klientiem, kuras dēļ operatoram ir pienākums sniegt regulatoram ziņas par tarifiem, kurus tas vēlas piemērot. Tādējādi situācija Polijā nav apmierinoša, runājot par piegādātāja maiņas biežumu lielu un ļoti lielu rūpniecisko (gala)patērētāju (28) vidū un galapatērētājiem noteikto cenu kontroli, tāpēc to nevar uzskatīt par rādītāju, ka pastāv tieša konkurence.

(14)

Kas attiecas uz elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību Polijā, situāciju var rezumēt šādi: trīs lielāko ražotāju un vairumtirgotāju tirgus daļas ir visnotaļ lielas, pie tam nekavējoties pieejamā importētā elektroenerģija to nebalansē; kā jau izklāstīts 11. apsvērumā, ar balansēšanas tirgu darbību nepietiek, lai to uzskatītu par rādītāju, ka pastāv tieša konkurence, nav daudz klientu, kas maina piegādātāju, un galapatērētājiem noteikto cenu kontrole pastāv tikai atsevišķām patērētāju grupām.

(15)

Visbeidzot, nedrīkst neņemt vērā vispārējo situāciju Polijas enerģētikas nozarē. Tādējādi Komisijas sagatavotajā “Ieteikumā Padomes ieteikumam par precizētu 2008. gada redakciju dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un par dalībvalstu nodarbinātības politiku īstenošanu” (29) ir pausts ieteikums Polijai “uzlabot konkurenci tīklu nozarēs, tostarp izvērtējot regulatoru nozīmi, un ar apņēmību turpināt enerģētikas tirgu liberalizācijas procesu” (30), kas arī norāda uz to, ka elektroenerģijas ražošana un vairumtirdzniecība Polijā (vēl) nav pilnībā pakļauta konkurencei.

(16)

Ņemot vērā 9. un 15. apsvērumā aplūkotos faktus, jāsecina, ka elektroenerģijas ražošana un vairumtirdzniecība Polijā pašreizējos apstākļos nav tieši pakļauta konkurencei. Tāpēc Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Polijā sniegt šos pakalpojumus. Tādējādi Direktīvu 2004/17/EK turpina piemērot gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības ražot elektroenerģiju un to pārdot vairumtirdzniecībā Polijā, kā arī – kad tās organizē projektu konkursus minēto darbību veikšanai Polijā.

(17)

Šis lēmums ir pamatots ar juridisko un faktisko situāciju laikposmā no 2008. gada maija līdz jūlijam, kā tā ir atspoguļota Polijas Republikas sniegtajā informācijā un Polijas iestāžu pārvaldītajās tīmekļa vietnēs, 2005. gada pārskatā un tā tehniskajā pielikumā, 2007. gada paziņojumā un 2007. gada Komisijas dienestu darba dokumentā, kā arī Galīgajā ziņojumā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas izmaiņas juridiskajā vai faktiskajā situācijā norādīs, ka nosacījumi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanai ir ievēroti,