13.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 218/129

PADOMES LĒMUMS 2008/633/TI

(2008. gada 23. jūnijs)

par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (1), ir izveidota VIS kā sistēma vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm. VIS izveide ir viena no galvenajām ierosmēm Eiropas Savienības politikā, kuras mērķis ir radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. VIS mērķim vajadzētu būt uzlabot kopējās vīzu politikas īstenošanu, un šai sistēmai būtu jāveicina arī iekšējā drošība un cīņa pret terorismu skaidri noteiktos un kontrolētos apstākļos.

(2)

Padome 2005. gada 7. marta sanāksmē pieņēma secinājumus, kuros norādīts, ka, “lai pilnībā sasniegtu mērķi uzlabot iekšējo drošību un cīņu pret terorismu”, būtu jāgarantē par iekšējo drošību atbildīgajām dalībvalstu iestādēm piekļuve VIS, “veicot savus pienākumus attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu, tostarp terora aktu un draudu, novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu”, “stingri ievērojot personas datu aizsardzības noteikumus”.

(3)

Cīņā pret terorismu un citiem smagiem noziegumiem ir būtiski svarīgi, lai attiecīgajiem dienestiem to attiecīgajās jomās būtu pilnīga un atjaunināta informācija. Dalībvalstu kompetentajiem valsts dienestiem savu uzdevumu izpildei ir vajadzīga informācija. VIS iekļautā informācija var būt vajadzīga, lai novērstu un apkarotu terorismu un smagus noziegumus, un tādēļ tai vajadzētu būt pieejamai – ievērojot šajā lēmumā izklāstītos nosacījumus – izraudzītajām iestādēm konsultāciju nolūkos.

(4)

Turklāt Eiropadome ir norādījusi, ka Eiropolam ir būtiska nozīme attiecībā uz dalībvalstu iestāžu sadarbību pārrobežu noziegumu izmeklēšanas jomā, atbalstot Eiropas Savienības mēroga noziedzības novēršanu, analīzi un izmeklēšanu. Tādēļ arī Eiropolam vajadzētu būt piekļuvei VIS datiem, veicot savus uzdevumus un saskaņā ar Konvenciju (1995. gada 26. jūlijs) par Eiropas Policijas biroja izveidi (2).

(5)

Šis lēmums papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (3), ciktāl tas paredz juridisku pamatu saskaņā ar VI sadaļu Līgumā par Eiropas Savienību, ļaujot izraudzītajām iestādēm un Eiropolam piekļūt VIS.

(6)

Ir jāizrauga dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī centrālie piekļuves punkti, ar kuru starpniecību piekļuve notiek, un jāizveido saraksts ar izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām, kam ir ļauts piekļūt VIS datiem ar konkrētu mērķi novērst, atklāt un izmeklēt teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus, kā minēts Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (4). Ir būtiski nodrošināt, lai pienācīgi pilnvarotais personāls, kam ir tiesības piekļūt VIS, būtu tikai tās personas, kurām “informācija ir vajadzīga” un kurām ir atbilstīgas zināšanas par datu drošību un datu aizsardzības noteikumiem.

(7)

Pieprasījumi par piekļuvi VIS būtu jāveic izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām, iesniedzot tos centrālajiem piekļuves punktiem. Šiem centrālajiem piekļuves punktiem pieprasījumi piekļūt VIS pēc tam būtu jāapstrādā, vispirms pārbaudot, vai ir izpildīti visi piekļuves nosacījumi. Ārkārtas izņēmuma gadījumā centrālajam piekļuves punktam pieprasījums būtu jāapstrādā nekavējoties un pārbaude būtu jāveic tikai pēc tam.

(8)

Lai aizsargātu personas datus, un jo īpaši lai izslēgtu regulāras piekļuves iespēju, VIS datu apstrāde būtu jāveic tikai, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Šāds īpašs gadījums ir, piemēram, ja piekļuve datiem konsultāciju nolūkos ir saistīta ar īpašu notikumu vai ar briesmām, kas saistītas ar smagu noziegumu, vai ar konkrētu(-ām) personu(-ām), par kuru(-ām) ir nopietns iemesls uzskatīt, ka tā(-ās) izdarīs vai ir izdarījusi(-ušas) teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus vai ka tai(-ām) ir attiecīga saistība ar šādu(-ām) personu(-ām). Tādēļ izraudzītajām iestādēm un Eiropolam VIS dati būtu jāmeklē vienīgi tad, ja tiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šāds meklējums sniegs informāciju, kas būtiski palīdzēs novērst, atklāt vai izmeklēt smagus noziegumus.

(9)

Kad stāsies spēkā ierosinātais Pamatlēmums par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, tas būtu jāpiemēro attiecībā uz personas datiem, kurus apstrādā saskaņā ar šo lēmumu. Tomēr līdz brīdim, kad varēs piemērot minētā pamatlēmuma noteikumus, un lai tos papildinātu, ir jāparedz attiecīgi noteikumi, lai nodrošinātu vajadzīgo datu aizsardzību. Visām dalībvalstīm savos tiesību aktos būtu jānodrošina tāda attiecīgu datu aizsardzības pakāpe, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, kāda izriet no Eiropas Padomes Konvencijas (1981. gada 28. janvāris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi un no atbilstīgās tiesu prakses saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu, un – dalībvalstīm, kuras minēto konvenciju ir ratificējušas, – no tās 2001. gada 8. novembra Papildprotokola; dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Nr. R (87) 15 (1987. gada 17. septembris) par personas datu izmantošanu policijā.

(10)

Būtu regulāri jānovērtē šā lēmuma piemērošanas uzraudzības efektivitāte.

(11)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus – proti, pienākumu un nosacījumu izveidi attiecībā uz dalībvalstu izraudzīto iestāžu un Eiropola piekļuvi VIS datiem konsultāciju nolūkos – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, Padome var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(12)

Saskaņā ar 47. pantu Līgumā par Eiropas Savienību šis lēmums neiespaido Eiropas Kopienas pilnvaras, īpaši tās, ko īsteno saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 767/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (5).

(13)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (6). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un tas nav Apvienotajai Karalistei saistošs un neattiecas uz to.

(14)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (7). Tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un tas nav Īrijai saistošs un neattiecas uz to.

(15)

Tomēr saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu (8) to dalībvalstu kompetentās iestādes, kuru izraudzītajām iestādēm ir piekļuve VIS saskaņā ar šo lēmumu, var sniegt VIS iekļautu informāciju Apvienotajai Karalistei un Īrijai, un informāciju no valsts vīzu reģistriem Apvienotajā Karalistē un Īrijā var sniegt citu dalībvalstu kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm. Lai Apvienotās Karalistes un Īrijas centrālās iestādes jebkādā veidā varētu tieši piekļūt VIS – ņemot vērā, cik lielā mērā šīs valstis šobrīd piedalās Šengenas acquis īstenošanā –, būtu vajadzīgs nolīgums starp Kopienu un šīm dalībvalstīm, kas, iespējams, būtu jāpapildina ar citiem noteikumiem, kuros precizēti šādas piekļuves nosacījumi un procedūras.

(16)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9) – šis lēmums, izņemot 7. pantu, ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (10) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma īstenošanai.

(17)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, – šis lēmums, izņemot 7. pantu, ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā 2004/849/EK (11).

(18)

Šis lēmums, izņemot 6. pantu, papildina Šengenas acquis vai kā citādi ir saistīts ar to nozīmē, kāda paredzēta 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā un 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.

(19)

Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Temats un darbības joma

Ar šo lēmumu paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem izraudzītās dalībvalstu iestādes un Eiropas Policijas birojs (Eiropols) var iegūt piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“Vīzu informācijas sistēma (VIS)” ir Vīzu informācijas sistēma, kas izveidota ar Lēmumu 2004/512/EK;

b)

“Eiropols” ir Eiropas Policijas birojs, kas izveidots ar Konvenciju (1995. gada 26. jūlijs) par Eiropas Policijas biroja izveidi (“Eiropola Konvencija”);

c)

“teroristu nodarījumi” ir valsts tiesību aktos minētie nodarījumi, kas atbilst vai ir līdzvērtīgi nodarījumiem, kuri minēti 1. līdz 4. pantā Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (12);

d)

“smagi noziedzīgi nodarījumi” ir nodarījumi, kas atbilst vai ir līdzvērtīgi nodarījumiem, kuri minēti 2. panta 2. punktā Pamatlēmumā 2002/584/TI;

e)

“izraudzītās iestādes” ir iestādes, kas atbildīgas par teroristu nodarījumu un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, un ko dalībvalstis izraudzījušas saskaņā ar 3. pantu.

2.   Piemēro arī Regulā (EK) Nr. 767/2008 noteiktās definīcijas.

3. pants

Izraudzītās iestādes un centrālie piekļuves punkti

1.   Dalībvalstis izrauga 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās iestādes, kurām ir atļauts piekļūt VIS datiem saskaņā ar šo lēmumu.

2.   Katra dalībvalsts izveido izraudzīto iestāžu sarakstu. Līdz 2008. gada 2. decembris katra dalībvalsts Komisijai un Padomes Ģenerālsekretariātam ar deklarāciju dara zināmas savas izraudzītās iestādes, un dalībvalsts jebkurā laikā var deklarāciju grozīt vai aizstāt ar citu deklarāciju.

3.   Katra dalībvalsts izrauga centrālo(-os) piekļuves punktu(-us), ar kura(-u) starpniecību veic piekļuvi. Dalībvalstis atbilstīgi to organizatoriskajai un administratīvajai struktūrai, pildot savas konstitucionālās vai juridiskās prasības, var izraudzīt vairākus centrālos piekļuves punktus. Līdz 2008. gada 2. decembris katra dalībvalsts Komisijai un Padomes Ģenerālsekretariātam ar deklarāciju dara zināmu(-us) savu(-us) centrālo(-os) piekļuves punktu(-us), un dalībvalsts jebkurā laikā var deklarāciju grozīt vai aizstāt ar citu deklarāciju.

4.   Komisija 2. un 3. punktā minētās deklarācijas publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.   Valsts līmenī katrai dalībvalstij ir saraksts ar izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām, kurām ir atļauja piekļūt VIS, izmantojot centrālo(-os) piekļuves punktu(-us).

6.   Tikai pienācīgi pilnvarotam operatīvo vienību un centrālā(-o) piekļuves punkta(-u) personālam ļauj piekļūt VIS saskaņā ar 4. pantu.

4. pants

VIS piekļuves procedūra

1.   Ja ir izpildīti 5. pantā minētie nosacījumi, 3. panta 5. punktā minētās operatīvās vienības iesniedz 3. panta 3. punktā minētajiem centrālajiem piekļuves punktiem pamatotu rakstisku vai elektronisku pieprasījumu piekļūt VIS. Kad centrālais(-ie) piekļuves punkts(-i) saņem piekļuves pieprasījumu, tas (tie) pārbauda, vai ir izpildīti 5. pantā minētie piekļuves nosacījumi. Ja visi piekļuves nosacījumi ir izpildīti, centrālā(-o) piekļuves punkta(-u) pienācīgi pilnvarots personāls apstrādā pieprasījumus. VIS datus, kuriem ir piekļūts, nosūta 3. panta 5. punktā minētajām operatīvajām vienībām tā, lai neapdraudētu datu drošību.

2.   Ārkārtas izņēmuma gadījumā centrālais(-ie) piekļuves punkts(-i) var saņemt rakstiskus, elektroniskus vai mutiskus pieprasījumus. Šādā gadījumā centrālais(-ie) piekļuves punkts(-i) pieprasījumu apstrādā nekavējoties un tikai pēc tam ex-post pārbauda, vai ir izpildīti visi 5. panta nosacījumi, tostarp, vai tas tiešām ir bijis ārkārtas izņēmuma gadījums. Šo ex-post pārbaudi veic bez nepamatotas kavēšanās pēc pieprasījuma apstrādes.

5. pants

VIS datu pieejamības nosacījumi dalībvalstu izraudzītajām iestādēm

1.   Izraudzīto iestāžu piekļuvi VIS datiem konsultāciju nolūkos īsteno, ievērojot šo iestāžu pilnvaras un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

piekļuve konsultāciju nolūkos ir vajadzīga, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus;

b)

piekļuve konsultāciju nolūkos vajadzīga īpašā gadījumā;

c)

ir pamatots iemesls uzskatīt, ka piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos būtiski palīdzēs novērst, atklāt vai izmeklēt jebkuru no attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

2.   Piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos notiek tikai, veicot meklēšanu ar jebkuru no šādiem VIS datiem pieteikuma datnē:

a)

uzvārds, uzvārds dzimšanas brīdī (bijušais(-ie) uzvārds(-i)); vārds(-i); dzimums; dzimšanas datums, vieta un valsts;

b)

pašreizējā valstspiederība un valstspiederība dzimšanas brīdī;

c)

ceļošanas dokumenta veids, numurs, izdevējiestāde, izdošanas datums un derīguma termiņš;

d)

galamērķis un plānotais uzturēšanās ilgums;

e)

ceļojuma mērķis;

f)

plānotais iebraukšanas un izbraukšanas datums;

g)

plānotā pirmās ieceļošanas robeža vai tranzīta maršruts;

h)

pastāvīgā dzīvesvieta;

i)

pirkstu nospiedumi;

j)

vīzas tips un vīzas uzlīmes numurs;

k)

informācija par personu, kas izsniedz uzaicinājumu un/vai kam jāsedz pieteikuma iesniedzēja uzturēšanās izdevumi.

3.   Ja meklēšana ir sekmīga, piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos ietver piekļuvi visiem 2. punktā minētajiem datiem, kā arī:

a)

jebkuriem citiem datiem no pieteikuma veidlapas;

b)

fotogrāfijām;

c)

datiem, kas ievadīti saistībā ar izdotām, atteiktām, anulētām, atsauktām vai pagarinātām vīzām.

6. pants

VIS datu pieejamības nosacījumi izraudzītajām iestādēm dalībvalstī, kurā Regula (EK) Nr. 767/2008 vēl nav piemērota

1.   Izraudzītajām iestādēm dalībvalstī, kurā Regula (EK) Nr. 767/2008 vēl nav piemērota, piekļuvi VIS konsultāciju nolūkos īsteno, ievērojot to pilnvaras un:

a)

ja ir izpildīti tie paši nosacījumi, kas minēti 5. panta 1. punktā; kā arī

b)

pēc pienācīgi pamatota rakstiska vai elektroniska pieprasījuma iesniegšanas tās dalībvalsts izraudzītajai iestādei, kurā piemēro Regulu (EK) Nr. 767/2008; pēc tam šī iestāde pieprasa, lai valsts centrālais(-ie) piekļuves punkts(-i) piekļūst VIS datiem konsultāciju nolūkos.

2.   Dalībvalsts, kurā Regulu (EK) Nr. 767/2008 vēl nepiemēro, dara savu vīzu informāciju pieejamu dalībvalstīm, kurā piemēro Regulu (EK) Nr. 767/2008, pamatojoties uz pienācīgi pamatotu rakstisku vai elektronisku pieprasījumu un ievērojot 5. panta 1. punktā minētos nosacījumus.

3.   Attiecīgi piemēro 8. panta 1. un 3. līdz 6. punktu, 9. panta 1. punktu, 10. panta 1. un 3. punktu, 12. pantu un 13. panta 1. un 3. punktu.

7. pants

VIS datu pieejamības nosacījumi Eiropolam

1.   Eiropolam piekļuvi VIS konsultāciju nolūkos piešķir saskaņā ar tā pilnvarām un:

a)

ja tas vajadzīgs tā uzdevumu izpildei saskaņā ar Eiropola Konvencijas 3. panta 1. punkta 2. apakšpunktu un konkrētas analīzes veikšanai, kā minēts Eiropola Konvencijas 10. pantā, vai

b)

ja tas vajadzīgs tā uzdevumu izpildei saskaņā ar Eiropola Konvencijas 3. panta 1. punkta 2. apakšpunktu un vispārējas un stratēģiskas analīzes veikšanai, kā minēts Eiropola Konvencijas 10. pantā, ar nosacījumu, ka Eiropols pirms šādas apstrādes VIS datus padara anonīmus un glabā tos tādā veidā, lai datu subjektu identifikācija vairs nebūtu iespējama.

2.   Attiecīgi piemēro 5. panta 2. un 3. punktu.

3.   Eiropols šā lēmuma mērķu īstenošanai izraugās specializētu vienību ar Eiropola ierēdņiem, kas ir attiecīgi pilnvaroti veikt centrālā piekļuves punkta funkcijas, lai piekļūtu VIS konsultāciju nolūkos.

4.   Lai apstrādātu informāciju, ko Eiropols iegūst, izmantojot piekļuvi VIS, ir vajadzīga tās dalībvalsts piekrišana, kas šos datus ievadījusi VIS. Šādu piekrišanu saņem ar minētās dalībvalsts Eiropola valsts nodaļas starpniecību.

8. pants

Personas datu aizsardzība

1.   Uz to personas datu apstrādi, kam piekļūts konsultāciju nolūkos saskaņā ar šo lēmumu, attiecas šādi noteikumi un konsultējošās dalībvalsts tiesību akti. Sakarā ar to personas datu apstrādi, kuriem piekļūts konsultāciju nolūkos saskaņā ar šo lēmumu, katra dalībvalsts savos tiesību aktos nodrošina tādu attiecīgu datu aizsardzības pakāpi, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, kāda izriet no Eiropas Padomes Konvencijas (1981. gada 28. janvāris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi un – dalībvalstīm, kuras to ir ratificējušas, – tās 2001. gada 8. novembra Papildprotokola, un ņem vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu Nr. R (87) 15 (1987. gada 17. septembris) par personas datu izmantošanu policijā.

2.   Personas datu apstrādi atbilstīgi šim lēmumam Eiropols veic saskaņā ar Eiropola Konvenciju un noteikumiem, kas pieņemti to īstenošanai, un to uzrauga neatkarīga apvienotā uzraudzības iestāde, kura izveidota saskaņā ar Eiropola Konvencijas 24. pantu.

3.   Personas datus, ko saskaņā ar šo lēmumu iegūst no VIS, apstrādā vienīgi, lai novērstu, atklātu, izmeklētu un sodītu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus.

4.   Personas datus, ko saskaņā ar šo lēmumu iegūst no VIS, nenodod un nedara pieejamus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai. Taču izņēmuma gadījumā tādus datus var nodot vai darīt pieejamus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai vienīgi, lai novērstu un atklātu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus un izpildītu šā lēmuma 5. panta 1. punktā izklāstītos mērķus un ievērojot minētajā punktā paredzētos nosacījumus un tās dalībvalsts tiesību aktus, kas datus nodod vai dara tos pieejamus, turklāt ir vajadzīga tās dalībvalsts piekrišana, kura šos datus ievadījusi VIS. Atbilstīgi valsts tiesību aktiem dalībvalstis nodrošina, ka šādas datu pārsūtīšanas tiek ierakstītas un ierakstus pēc pieprasījuma dara pieejamus valsts datu aizsardzības iestādēm. Ja datus pārsūta tā dalībvalsts, kas šos datus ir ievadījusi VIS, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 767/2008 uz šiem darījumiem attiecas minētās dalībvalsts tiesību akti.

5.   Kompetentā iestāde vai iestādes, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem iestādes, kas izraudzītas atbilstīgi šim lēmumam, ir uzticējušas atbildību par personas datu apstrādes uzraudzību, uzrauga tās personas datu apstrādes likumību, ko veic saskaņā ar šo lēmumu. Dalībvalstis nodrošina minētajām iestādēm pietiekamus resursus, lai izpildītu ar šo lēmumu uzticētos uzdevumus.

6.   Šā panta 5. punktā minētās iestādes nodrošina, ka vismaz reizi četros gados notiek saskaņā ar šo lēmumu veiktās personas datu apstrādes revīzija, vajadzības gadījumā saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem.

7.   Dalībvalstis un Eiropols ļauj 2. un 5. punktā minētajai kompetentajai iestādei vai iestādēm iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai tās varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo pantu.

8.   To iestāžu darbiniekus, kurām ir tiesības piekļūt VIS, pirms tiem piešķir atļauju apstrādāt VIS uzglabātos datus, pienācīgi apmāca par datu drošības un datu aizsardzības noteikumiem, kā arī informē par visiem attiecīgiem noziedzīgiem nodarījumiem un sodiem.

9. pants

Datu drošība

1.   Atbildīgā dalībvalsts nodrošina datu drošību to pārraides laikā un tad, kad datus saņēmusi izraudzītās iestādes.

2.   Katra dalībvalsts pieņem vajadzīgos drošības pasākumus, lai datus no VIS varētu iegūt saskaņā ar šo lēmumu un pēc tam uzglabāt, un jo īpaši lai:

a)

fiziski aizsargātu datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

b)

novērstu to, ka valsts datorsistēmām, kur dalībvalsts glabā datus, piekļūst personas bez attiecīgām pilnvarām (kontrole pie ieejas telpās);

c)

novērstu nesankcionētu datu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai izņemšanu no datu nesējiem (datu nesēju kontrole);

d)

novērstu ievadīto personas datu neatļautu lasīšanu, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

e)

novērstu neatļautu VIS datu apstrādi (apstrādes kontrole);

f)

nodrošinātu to, ka personām, kas ir pilnvarotas piekļūt VIS, ir pieejami tikai tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, izmantojot tikai individuālu lietotāja identitāti un konfidenciālā piekļuves veidā (datu pieejamības kontrole);

g)

nodrošinātu to, ka iestādes, kurām ir tiesības piekļūt VIS, izstrādā profilus, kuros aprakstītas to personu funkcijas un pienākumi, kas ir pilnvarotas piekļūt datiem un meklēt, un nekavējoties pēc 8. panta 5. punktā minēto valsts uzraudzības iestāžu lūguma šos profilus dara tām pieejamus (personālie profili);

h)

nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārraidīt, izmantojot datu pārraides ierīces (datu pārraides kontrole);

i)

nodrošinātu iespēju pārbaudīt un noteikt, kādi dati ir iegūti no VIS, kad, kas un kādam mērķim tos ir darījis (datu apstrādes darbību kontrole);

j)

nodrošinātu to, ka personas datu pārsūtīšanas laikā nav iespējama personas datu neatļauta lasīšana un kopēšana, jo īpaši ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole);

k)

pārraudzītu šajā punktā minētos drošības pasākumus un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo pārraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam (paškontrole).

10. pants

Atbildība

1.   Jebkurai personai vai dalībvalstij, kam nodarīts kaitējums sakarā ar nelikumīgu datu apstrādi vai citas ar šā lēmuma nosacījumiem nesavienojamas rīcības rezultātā, ir tiesības saņemt kompensāciju par šo kaitējumu no tās dalībvalsts, kura ir atbildīga par kaitējuma nodarīšanu. Attiecīgo dalībvalsti pilnībā vai daļēji atbrīvo no atbildības, ja tā pierāda, ka nav atbildīga par notikumu, kas izraisījis šo kaitējumu.

2.   Ja kāda dalībvalsts neizpilda šajā lēmumā paredzētos pienākumus un tā rezultātā VIS tiek nodarīts kaitējums, šo dalībvalsti sauc pie atbildības, izņemot, ja – un ciktāl – cita dalībvalsts, kas piedalās VIS, nav veikusi piemērotus pasākumus, lai kaitējumu novērstu vai mazinātu tā sekas.

3.   Pret dalībvalsti vērstas prasības par kompensāciju par kaitējumu, kā minēts 1. un 2. punktā, reglamentē atbildētājas dalībvalsts tiesību aktu noteikumi.

11. pants

Pašuzraudzība

Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestāde, kurai ir tiesības piekļūt VIS datiem, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar valsts iestādi vai iestādēm, kas minētas 8. panta 5. punktā.

12. pants

Sankcijas

Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkurai VIS ievadīto datu izmantošanai, kas neatbilst šā lēmuma noteikumiem, piemēro efektīvus, proporcionālus un preventīvus sodus, tostarp administratīvus sodus un/vai kriminālsodus.

13. pants

VIS datu glabāšana valstu datnēs

1.   No VIS iegūtus datus valsts datnēs vajadzības gadījumā var glabāt tikai saistībā ar konkrētu lietu saskaņā ar šajā lēmumā izklāstīto mērķi un atbilstīgi attiecīgiem juridiskiem noteikumiem, tostarp noteikumiem par datu aizsardzību, un ne ilgāk, kā vajadzīgs saistībā ar konkrētu lietu.

2.   Panta 1. punkts neskar dalībvalstu tiesību aktu noteikumus saistībā ar tās izraudzīto iestāžu tiesībām valsts datnēs ievadīt datus, ko šī dalībvalsts ir ievadījusi VIS saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 767/2008.

3.   Datu izmantošanu, kas neatbilst 1. un 2. punktam, uzskata par nelikumīgu izmantošanu atbilstīgi katras dalībvalsts tiesību aktiem.

14. pants

Piekļuves, labošanas un dzēšanas tiesības

1.   Personu tiesības piekļūt datiem, kas attiecas uz viņām un kas ir iegūtas no VIS saskaņā ar šo lēmumu, īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šīs personas vēlas izmantot minētās tiesības.

2.   Ja attiecīgas valsts tiesību akti to paredz, valsts pārraudzības iestāde pieņem lēmumu par to, vai informācija ir jādara zināma un ar kādām procedūrām to dara.

3.   Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 767/2008 dalībvalsts, kas nav ievadījusi datus VIS, informāciju par tādiem datiem var darīt zināmu tikai tad, ja tā iepriekš ir devusi iespēju valstij, kas ievadījusi datus, darīt zināmu tās nostāju.

4.   Datu subjektam nedara zināmu informāciju, ja atteikums darīt zināmu informāciju ir obligāti vajadzīgs, pildot likumisko pienākumu saistībā ar datiem vai sargājot trešo pušu tiesības un brīvības.

5.   Ikvienai personai, kas konstatē, ka datos par viņu ir faktu kļūda vai dati nav glabāti likumīgi, ir tiesības uz datu attiecīgu labojumu vai dzēšanu. Ja izraudzītās iestādes saņem šādu pieprasījumu vai ja tām ir kādi citi pierādījumi, kas liecina par to, ka VIS apstrādātie dati ir nepareizi, tām nekavējoties jāinformē tās dalībvalsts vīzu iestāde, kas ievadījusi šos datus VIS, un tā pārbauda attiecīgos datus un vajadzības gadījumā to nekavējoties izlabo vai dzēš atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 767/2008 24. pantam.

6.   Attiecīgo personu informē, tiklīdz iespējams un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas pēc datuma, kad šī persona iesniedz piekļuves pieteikumu, vai agrāk, ja to paredz valsts tiesību akti.

7.   Attiecīgo personu informē par papildpasākumiem, kas veikti, īstenojot viņas tiesības uz labojumiem un dzēšanu, tiklīdz iespējams un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc datuma, kad šī persona iesniedz labojuma vai dzēšanas pieteikumu, vai agrāk, ja to paredz valsts tiesību akti.

8.   Visās dalībvalstīs jebkurai personai ir tiesības ierosināt lietu vai iesniegt sūdzību tās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesu iestādēs, kurā attiecīgā persona saņem atteikumu saistībā ar tiesībām piekļūt datiem vai saistībā ar to datu labošanu vai dzēšanu, kas uz viņu attiecas, kā paredzēts šajā pantā.

15. pants

Izmaksas

Katra dalībvalsts un Eiropols par saviem līdzekļiem izveido un uztur tehnisko infrastruktūru, kas vajadzīga, lai īstenotu šo lēmumu, un ir atbildīgi par izmaksām, kas saistītas ar piekļuvi VIS, lai īstenotu šā lēmuma mērķus.

16. pants

Ierakstu glabāšana

1.   Katra dalībvalsts un Eiropols nodrošina, ka visas datu apstrādes darbības, kas izriet no piekļuves VIS konsultāciju nolūkos atbilstīgi šim lēmumam, ir ierakstītas, lai pārbaudītu, vai meklēšana ir vai nav pieļaujama, ar mērķi uzraudzīt datu apstrādes likumību pašuzraudzības nolūkā, nodrošinot sistēmas pareizu darbību, datu integritāti un drošību.

Ierakstos norāda:

a)

lēmuma 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās piekļuves, kas veikta konsultāciju nolūkos, precīzo mērķi, tostarp attiecīgo teroristu nodarījuma un smagā noziedzīgā nodarījuma veidu, un Eiropolam jānorāda piekļuves, kas veikta konsultāciju nolūkos, precīzais nolūks, kas minēts 7. panta 1. punktā;

b)

atsauce uz attiecīgo valsts datni;

c)

piekļuves datums un precīzs laiks;

d)

attiecīgā gadījumā – to, ka izmantota 4. panta 2. punktā minētā procedūra;

e)

dati, kas apskatīti konsultāciju nolūkā;

f)

to datu veids, kam piekļūts konsultāciju nolūkā;

g)

atbilstīgi valsts noteikumiem vai Eiropola Konvencijai reģistrē tās amatpersonas identifikācijas zīmi, kura veica meklēšanu, un tās amatpersonas identifikācijas zīmi, kas lika datus meklēt vai iesniegt.

2.   Ierakstus ar personas datiem izmanto tikai datu apstrādes likumības uzraudzībai saistībā ar datu aizsardzību, kā arī lai garantētu datu drošību. 17. pantā paredzētajai pārraudzībai un novērtēšanai var izmantot tikai ierakstus, kuros nav dati, kas tieši saistīti ar personām.

3.   Ierakstus sargā ar atbilstīgiem pasākumiem, lai tiem nepiekļūtu nepilnvarotas personas un lai tos neizmanto ļaunprātīgi, un ierakstus izdzēš vienu gadu pēc tam, kad beidzies Regulas (EK) Nr. 767/2008 23. panta 1. punktā minētais glabāšanas termiņš, ja vien tie nav vajadzīgi jau iesāktās šā panta 2. punktā minētās uzraudzības procedūrās.

17. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1.   Regulā (EK) Nr. 767/2008 minētā vadības iestāde nodrošina sistēmu, ar kuru palīdzību saskaņā ar šo lēmumu uzrauga VIS darbības, atbilstību mērķiem saistībā ar darbības efektivitāti, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti.

2.   Tehniskās apkopes nolūkos vadības iestādei ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kas veiktas VIS.

3.   Divus gadus pēc VIS darbības sākuma un pēc tam reizi divos gados vadības iestāde iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par VIS tehnisko darbību atbilstīgi šim lēmuma. Pārskatā iekļauj informāciju par VIS darbību salīdzinājumā ar Komisijas noteiktiem kvantitatīviem parametriem, un jo īpaši par 4. panta 2. punkta nepieciešamību un veikto tā piemērošanu.

4.   Trīs gadus pēc VIS darbības sākuma un turpmāk ik pēc četriem gadiem Komisija sagatavo VIS vispārēju novērtējumu saskaņā ar šo lēmumu. Novērtējumā iekļauj sasniegto rezultātu analīzi salīdzinājumā ar mērķiem, kā arī novērtējumu attiecībā uz šā lēmuma loģiskā pamatojuma nepārtrauktību, uz šā lēmuma piemērošanu saistībā ar VIS, ar VIS drošību un ietekmi uz turpmāko darbu. Komisija novērtējuma ziņojumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Dalībvalstis un Eiropols vadības iestādei un Komisijai sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 3. un 4. punktā minētos ziņojumus. Informācija neapdraud darba metodes, un tajā nav ietverta informācija, kas atklāj izraudzīto iestāžu avotus, darbiniekus vai izmeklējumus.

6.   Vadības iestāde sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 4. punktā minētos vispārējos novērtējumus.

7.   Pārejas posmā, pirms vadības iestāde sāk pildīt savus pienākumus, Komisija ir atbildīga par 3. punktā minēto ziņojumu izstrādi un iesniegšanu.

18. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

1.   Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šis lēmums stājas spēkā dienā, ko nosaka Padome pēc tam, kad Komisija ir paziņojusi Padomei, ka Regula (EK) Nr. 767/2008 ir stājusies spēkā un ir pilnībā piemērojama.

Padomes Ģenerālsekretariāts publicē šo datumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2008. gada 23. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. JARC

(1)  OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.

(2)  OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar kuru groza minēto konvenciju (OV C 2, 6.1.2004., 3. lpp.).

(3)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 60. lpp.

(4)  OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.

(5)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(6)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(7)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(8)  OV L 386, 18.12.2006., 89. lpp.

(9)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(10)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(11)  Lēmums 2004/849/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.).

(12)  OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.