6.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/1

PADOMES LĒMUMS 2008/615/TI

(2008. gada 23. jūnijs)

par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 32. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Beļģijas Karalistes, Bulgārijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Itālijas Republikas, Somijas Republikas, Portugāles Republikas, Rumānijas un Zviedrijas Karalistes iniciatīvu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Pēc tam, kad stājies spēkā Līgums starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti un Austrijas Republiku par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu, pārrobežu noziedzību un nelegālu migrāciju (“Prīmes Līgums”), konsultējoties ar Eiropas Komisiju, atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem ir iesniegta šī iniciatīva, kuras mērķis ir Prīmes Līguma noteikumus iekļaut Eiropas Savienības tiesiskajā sistēmā.

(2)

Eiropadome 1999. gada oktobra Tamperes sanāksmes secinājumos apstiprināja vajadzību uzlabot informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm nolūkā atklāt un izmeklēt noziedzīgos nodarījumus.

(3)

2004. gada novembra Hāgas Programmā brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā Eiropadome pauda pārliecību, ka šajā nolūkā vajadzīga novatoriska pieeja pārrobežu informācijas apmaiņai tiesībaizsardzības jomā.

(4)

Eiropadome attiecīgi pauda viedokli, ka šādas informācijas apmaiņai būtu jāatbilst noteikumiem, kādus piemēro pieejamības principam. Tas nozīmē, ka tiesībaizsardzības amatpersona vienā Savienības dalībvalstī, kurai vajadzīga informācija, lai veiktu savus pienākumus, var iegūt šo informāciju no citas dalībvalsts un ka tiesībaizsardzības iestādes šajā dalībvalstī, kuru rīcībā ir attiecīgā informācija, padarīs to pieejamu deklarētajam mērķim, ņemot vērā minētās dalībvalsts vajadzības saistībā ar nepabeigtām izmeklēšanām.

(5)

Eiropadome noteica 2008. gada 1. janvāri kā termiņu, līdz kuram jāizpilda šis Hāgas Programmā noteiktais mērķis.

(6)

Padomes Pamatlēmumā 2006/960/TI (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu (2) jau izklāstīti noteikumi, ar kuru palīdzību dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes var ātri un efektīvi apmainīties ar esošo informāciju un izlūkdatiem, lai veiktu izmeklēšanu krimināllietās vai īstenotu policijas izlūkdatu vākšanas darbības.

(7)

Hāgas Programmā brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai ir arī noteikts, ka pilnībā būtu jāizmanto jauna tehnoloģija un ka vajadzētu būt arī savstarpējai piekļuvei valstu datubāzēm, paredzot arī, ka jaunas centralizētas Eiropas datubāzes būtu jāveido, tikai pamatojoties uz pētījumiem, kas apliecina to pievienoto vērtību.

(8)

Efektīvai starptautiskai sadarbībai ir būtiski, lai apmaiņa ar precīzu informāciju varētu notikt ātri un efektīvi. Mērķis ir ieviest procedūras, lai veicinātu ātrus, efektīvus un lētus datu apmaiņas līdzekļus. Datu kopīgai lietošanai šajās procedūrās paredz pienākumu atskaitīties un iekļauj atbilstīgas garantijas attiecībā uz datu precizitāti un drošību pārsūtīšanas un glabāšanas laikā, kā arī procedūras datu apmaiņas reģistrācijai un ierobežojumus apmaiņas ceļā iegūtās informācijas izmantošanai.

(9)

Šīs prasības ir izpildītas ar Prīmes Līgumu. Lai izpildītu abas būtiskās Hāgas Programmas prasības visās dalībvalstīs tam paredzētajā grafikā, Prīmes Līguma būtiskām daļām vajadzētu būt piemērojamām visās dalībvalstīs.

(10)

Tādēļ šajā lēmumā iekļauti noteikumi, kuru pamatā ir Prīmes Līguma galvenie noteikumi un kuru mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu, un saskaņā ar kuriem dalībvalstis cita citai piešķir tiesības piekļūt savām automatizētajām DNS analīzes datnēm, automatizētajām pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmām un transportlīdzekļu reģistrācijas datiem. Attiecībā uz datiem valsts DNS analīzes datnēs un automatizētajās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmās “atbilst/neatbilst” sistēmai būtu jādod iespēja informācijas meklētājai dalībvalstij nākamajā posmā pieprasīt konkrētus attiecīgos personas datus no tās dalībvalsts, kura pārvalda attiecīgo datni, un vajadzības gadījumā pieprasīt papildu informāciju, izmantojot savstarpējās palīdzības procedūras, tostarp tās, kas pieņemtas saskaņā ar Pamatlēmumu 2006/960/TI.

(11)

Tas ievērojami paātrinātu esošās procedūras, dodot dalībvalstīm iespēju noskaidrot, vai kādai citai dalībvalstij ir vajadzīgā informācija un, ja ir, tieši kurai dalībvalstij.

(12)

Pārrobežu datu salīdzināšanai būtu jāpaver jaunas iespējas noziedzības apkarošanā. Datu salīdzināšanā iegūtai informācijai būtu dalībvalstīm jādod iespēja izmantot jaunus izmeklēšanas paņēmienus, tādējādi tai būtu būtiska nozīme, palīdzot dalībvalstu tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm.

(13)

Noteikumu pamatā ir dalībvalstu datubāzu apvienošana tīklā.

(14)

Ar zināmiem nosacījumiem dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt personas datus un citus datus, lai, novēršot noziedzīgus nodarījumus un uzturot sabiedrisko kārtību un drošību, uzlabotu informācijas apmaiņu saistībā ar nozīmīgiem pārrobežu notikumiem.

(15)

Īstenojot 12. pantu, dalībvalstis var nolemt prioritāri pievērsties smagu noziedzīgu nodarījumu apkarošanai, ņemot vērā ierobežotās tehniskās iespējas, kas pieejamas datu pārsūtīšanai.

(16)

Papildus informācijas apmaiņas uzlabošanai cita starpā ir nepieciešams reglamentēt ciešākus policijas iestāžu sadarbības veidus, īpaši – organizējot kopīgas drošības operācijas (piemēram, kopīgas patruļas).

(17)

Ciešākai policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās jānotiek, ņemot vērā pamattiesības, jo īpaši tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, ko garantē ar speciālajiem datu aizsardzības noteikumiem, kam vajadzētu būt pielāgotiem dažāda veida datu apmaiņas īpašajam raksturam. Šādos datu aizsardzības noteikumos būtu īpaši jāņem vērā specifika, kāda piemīt pārrobežu piekļuvei datubāzēm tiešsaistē. Tā kā tiešsaistes piekļuves apstākļos dalībvalstij, kura pārvalda šo datni, nav iespējas izdarīt iepriekšējas pārbaudes, tā vietā būtu jābūt sistēmai, kura pēc tam nodrošina pārraudzību.

(18)

Tāda atbilstības/neatbilstības sistēma nodrošina struktūru anonīmu profilu salīdzināšanai, kad papildu personas datus apmaina tikai pēc atbilstīgu datu atlases, kuru piegādi vai saņemšanu nosaka valsts tiesību aktos, tostarp noteikumos par juridisku palīdzību. Šāda struktūra nodrošinās atbilstīgu veidu datu aizsardzībai, ar to saprotot, ka personas datu piegādei citai dalībvalstij ir vajadzīgi pietiekami datu aizsardzības standarti saņēmējās dalībvalstīs.

(19)

Apzinoties plašo informācijas un datu apmaiņu, kas izriet no policijas un tiesu iestāžu ciešākas sadarbības, ar šo lēmumu ir veikti centieni nodrošināt atbilstīgu datu aizsardzības līmeni. Lēmumā ir ievērots tāds aizsardzības līmenis saistībā ar personas datu apstrādi, kāds noteikts 1981. gada 28. janvāra Eiropas Padomes Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi, Konvencijas 2001. gada 8. novembra Papildprotokolā un Eiropas Padomes Ieteikumā Nr. R (87) 15 par personas datu izmantošanu policijas vajadzībām.

(20)

Šajā lēmumā ietvertajos datu aizsardzības noteikumos arī iekļauti datu aizsardzības principi, kas vajadzīgi, jo trešajā pīlārā nav pamatlēmuma par datu aizsardzību. Šis pamatlēmums būtu jāpiemēro visā policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās ar nosacījumu, ka tā datu aizsardzības līmenis nav zemāks par aizsardzību, kas paredzēta Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi un tās 2001. gada 8. novembra Papildprotokolā, un ņem vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu Nr. R (87) 15 (1987. gada 17. septembris) par personas datu izmantošanu policijā arī tad, ja datu apstrāde nav automatizēta.

(21)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus, jo īpaši informācijas apmaiņas uzlabošanu Eiropas Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā noziedzības apkarošanas un drošības jautājumu pārrobežu raksturu, kas prasa dalībvalstīm šajos jautājumos paļauties citai uz citu, un to, ka minētos mērķus var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, Padome var pieņemt pasākumus saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, uz ko attiecas Līguma par Eiropas Savienību 2. pants. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(22)

Šajā lēmumā ievēro pamattiesības un principus, kas jo īpaši izklāstīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI ASPEKTI

1. pants

Mērķis un darbības joma

Ar šo lēmumu dalībvalstis paredz pastiprināt pārrobežu sadarbību jautājumos, kas ietverti Līguma VI sadaļā, īpaši jautājumā par informācijas apmaiņu starp iestādēm, kas atbildīgas par kriminālu nodarījumu novēršanu un izmeklēšanu. Šajā nolūkā šis lēmums satur noteikumus šādās jomās:

a)

noteikumi par nosacījumiem un procedūru automātiskai DNS profilu, pirkstu nospiedumu datu un konkrētu valsts piešķirtu transportlīdzekļu reģistrācijas datu pārsūtīšanai (2. nodaļa);

b)

noteikumi par nosacījumiem datu piegādei saistībā ar nozīmīgiem pārrobežu notikumiem (3. nodaļa);

c)

noteikumi par nosacījumiem informācijas piegādei, lai novērstu teroristiskus nodarījumus (4. nodaļa);

d)

noteikumi par nosacījumiem un procedūru, lai pastiprinātu pārrobežu policijas sadarbību, veicot dažādus pasākumus (5. nodaļa).

2. NODAĻA

TIEŠSAISTES PIEKĻUVE UN LŪGUMI PĒC PAPILDU PASĀKUMIEM

1. IEDAĻA

DNS profili

2. pants

Valstu DNS analīzes datņu izveide

1.   Dalībvalstis izveido un uztur valsts DNS analīzes datnes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas vajadzībām. Šajās datnēs uzglabāto datu apstrādi saistībā ar šo lēmumu veic saskaņā ar šo lēmumu un atbilstīgi apstrādei piemērojamajiem attiecīgās valsts tiesību aktiem.

2.   Lai īstenotu šo lēmumu, dalībvalstis nodrošina atsauces datu pieejamību no savu valstu DNS analīzes datnēm, kā tas minēts 1. punkta pirmajā teikumā. Atsauces dati ietver vienīgi DNS profilus, ko veido to DNS nekodētā daļa un atsauces numurs. Atsauces dati neietver datus, pēc kuriem var tieši noteikt datu subjektu. Atsauces dati, kas nav saistīti ar konkrētu personu (“neidentificēti DNS profili”), ir atpazīstami kā tādi.

3.   Visas dalībvalstis informē Padomes Ģenerālsekretariātu par valsts DNS analīzes datnēm, kam piemēro 2. līdz 6. pantu, un 3. panta 1. punktā minētās automātiskās meklēšanas nosacījumiem saskaņā ar 36. pantu.

3. pants

Automātiska DNS profilu meklēšana

1.   Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai dalībvalstis ļauj citu dalībvalstu kontaktpunktiem, kas minēti 6. pantā, piekļūt atsauces datiem to DNS analīzes datnēs, ļaujot veikt automātisko meklēšanu, salīdzinot DNS profilus. Meklēšanu var veikt vienīgi atsevišķos gadījumos un saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Ja automātiskajā meklēšanā parādās, ka meklētajam DNS profilam atrasti atbilstīgi dalībvalsts datnē esoši DNS profili, meklētājas dalībvalsts kontaktpunkts automātiski saņem paziņojumu par atrastās sakritības atsauces datiem. Ja sakritības neatrod, par to nosūta automātisku paziņojumu.

4. pants

Automātiska DNS profilu salīdzināšana

1.   Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas vajadzībām dalībvalstis, savstarpēji vienojoties, ar valsts kontaktpunktu palīdzību salīdzina savu neidentificēto DNS profilu DNS datus ar visiem DNS profiliem, kas atrodas citas valsts DNS analīzes datnes atsauces datos. Profilus sniedz un salīdzina automātiski. Neidentificētus DNS profilus salīdzināšanai sniedz vienīgi gadījumos, kas paredzēti pieprasījuma iesniedzējas dalībvalstis tiesību aktos.

2.   Ja dalībvalsts 1. punktā minētās salīdzināšanas rezultātā konstatē, ka kāds no sniegtajiem DNS profiliem atbilst kādam DNS profilam DNS analīzes datnē, tā nekavējoties sniedz otras dalībvalsts valsts kontaktpunktam atrastās sakritības atsauces datus.

5. pants

Papildu personas datu un citas informācijas sniegšana

Ja 3. un 4. pantā minētās procedūras rezultātā atrod DNS profilu sakritību, personas papildu datu vai citu datu, kas saistīti ar atsauces datiem, sniegšanu nosaka ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, tostarp tiesiskās palīdzības noteikumiem, kas saņēmusi pieprasījumu.

6. pants

Valsts kontaktpunkts un īstenošanas pasākumi

1.   Katra dalībvalsts izraugās valsts kontaktpunktu, lai varētu sniegt 3. un 4. pantā minētos datus. Valstu kontaktpunktu pilnvaras reglamentē ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

2.   Šā lēmuma 3. un 4. pantā minēto procedūru tehnisko norisi nosaka 33. pantā minētajos īstenošanas pasākumos.

7. pants

Šūnu materiāla iegūšana un DNS profilu sniegšana

Ja notiekošā izmeklēšanā vai kriminālprocesā nav pieejams tādas konkrētas personas DNS profils, kas atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kura saņēmusi pieprasījumu, tad šī dalībvalsts nodrošina tiesisku atbalstu, lai iegūtu un izpētītu minētās personas šūnu materiālu un lai sniegtu iegūto DNS profilu, ja:

a)

dalībvalsts, kas pieprasījusi informāciju, precizē, kādam nolūkam informācija vajadzīga;

b)

dalībvalsts, kas pieprasījusi informāciju, iesniedz izmeklēšanas orderi vai kompetentās iestādes izsniegtu paziņojumu atbilstīgi šīs dalībvalsts tiesību aktiem, kurā norādīts, ka prasības saistībā ar šūnu materiāla ieguvi un izpēti tiks izpildītas, ja attiecīgā persona atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kas pieprasījusi informāciju; un

c)

atbilstīgi tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas saņēmusi pieprasījumu, izpildītas prasības attiecībā uz šūnu materiāla ieguvi un izpēti un iegūtā DNS profila sniegšanu.

2. IEDAĻA

Pirkstu nospiedumu dati

8. pants

Pirkstu nospiedumu dati

Lai īstenotu šo lēmumu, dalībvalstis nodrošina, ka valsts automātisko pirkstu nospiedumu identificēšanas sistēmām, kas izveidotas, lai novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, ir pieejami datnes atsauces dati. Atsauces dati ietver vienīgi pirkstu nospiedumu datus un atsauces numuru. Atsauces dati neietver datus, pēc kuriem var tieši noteikt datu subjektu. Atsauces datiem, ko nevar saistīt ar konkrētu personu (“neidentificēti pirkstu nospiedumu dati”), jābūt atpazīstamiem kā tādiem.

9. pants

Automātiska pirkstu nospiedumu datu meklēšana

1.   Noziedzīgu nodarījumu novēršanai un izmeklēšanai dalībvalstis ļauj citu dalībvalstu valsts kontaktpunktiem, kā minēts 11. pantā, piekļūt atsauces datiem to automātiskajās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmās, kas izveidotas šim mērķim, ļaujot veikt automātisko meklēšanu, salīdzinot pirkstu nospiedumu datus. Meklēšanas var veikt tikai atsevišķos gadījumos un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas iesniegusi pieprasījumu.

2.   Pirkstu nospiedumu datu sakritības apstiprinājumu ar tās dalībvalsts atsauces datiem, kas pārvalda datni, nosaka tās dalībvalsts kontaktpunkts, kas iesniegusi pieprasījumu, izmantojot automātiski sniegtus atsauces datus, kuri vajadzīgi precīzas sakritības noteikšanai.

10. pants

Papildu personas datu un citas informācijas sniegšana

Ja 9. pantā minētās procedūras rezultātā atrod pirkstu nospiedumu datu sakritību, personas papildu datu vai citu datu, kas saistīti ar atsauces datiem, sniegšanai piemēro tās dalībvalsts tiesību aktus, tostarp tiesiskās palīdzības noteikumus, kas saņēmusi pieprasījumu.

11. pants

Valsts kontaktpunkts un īstenošanas pasākumi

1.   Katra dalībvalsts izraugās valsts kontaktpunktu, lai varētu sniegt 9. pantā minētos datus. Valsts kontaktpunktu pilnvaras reglamentē ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

2.   Šā lēmuma 9. pantā minētās procedūras tehnisko norisi nosaka 33. pantā minētajos īstenošanas pasākumos.

3. IEDAĻA

Transportlīdzekļu reģistrācijas dati

12. pants

Automātiska transportlīdzekļu reģistrācijas datu meklēšana

1.   Lai novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, vērstos pret citiem nodarījumiem, kas ir meklētājas dalībvalsts tiesu vai valsts prokuratūru jurisdikcijā, kā arī lai uzturētu sabiedrisko drošību, dalībvalstis nodrošina 2. punktā minēto citu dalībvalstu valsts kontaktpunktiem piekļuvi turpmāk norādītajiem transportlīdzekļu reģistrācijas datiem, atsevišķos gadījumos pilnvarojot veikt automātiskās meklēšanas:

a)

īpašnieku vai turētāju dati; un

b)

transportlīdzekļa dati.

Meklēšanu drīkst veikt tikai ar pilnu šasijas numuru vai pilnu reģistrācijas numuru. Meklēšanas var veikt tikai saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas veic meklēšanu.

2.   Katra dalībvalsts izraugās valsts kontaktpunktu pieprasījumu saņemšanai, lai varētu sniegt 1. punktā minētos datus. Valsts kontaktpunktu pilnvaras reglamentē ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem. Procedūras tehnisko norisi nosaka 33. pantā minētajos īstenošanas pasākumos.

3. NODAĻA

LIELI PASĀKUMI

13. pants

Ar personu nesaistītu datu sniegšana

Lai novērstu noziedzīgus nodarījumus un lai uzturētu sabiedrisko kārtību un drošību lielos pārrobežu pasākumos, jo īpaši sporta pasākumos vai Eiropadomes sanāksmēs, dalībvalstis gan pēc pieprasījuma, gan pēc pašu iniciatīvas atbilstīgi tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas sniedz informāciju, viena otrai nodrošina šim gadījumam vajadzīgos ar personu nesaistītos datus.

14. pants

Personas datu sniegšana

1.   Lai novērstu noziedzīgus nodarījumus un lai uzturētu sabiedrisko kārtību un drošību lielos pārrobežu pasākumos, jo īpaši sporta pasākumos vai Eiropadomes sanāksmēs, dalībvalstis gan pēc pieprasījuma, gan pēc pašu iniciatīvas viena otrai nodrošina vajadzīgos personas datus, ja kāds galīgais tiesas nolēmums vai citi apstākļi liek uzskatīt, ka datu subjekts pasākumā veiks noziedzīgus nodarījumus vai apdraudēs sabiedrisko kārtību vai drošību, ciktāl šādu datu sniegšanu atļauj tās dalībvalsts tiesību akti, kura sniedz datus.

2.   Personas datus drīkst apstrādāt vienīgi 1. punktā paredzētajiem nolūkiem un konkrētajiem pasākumiem, kam tie bija sniegti. Dati nekavējoties jāizdzēš, kad 1. punktā minētie mērķi panākti vai tos vairs nevar panākt. Jebkurā gadījumā sniegtie dati jādzēš ne vēlāk kā pēc gada.

15. pants

Valsts kontaktpunkts

Visas dalībvalsts izraugās valsts kontaktpunktu, lai varētu sniegt 13. un 14. pantā minētos datus. Valsts kontaktpunktu pilnvaras reglamentē ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

4. NODAĻA

PASĀKUMI TERORISTISKU NODARĪJUMU NOVĒRŠANAI

16. pants

Informācijas sniegšana teroristisku nodarījumu novēršanai

1.   Lai novērstu teroristiskus nodarījumus, dalībvalstis atbilstīgi saviem tiesību aktiem atsevišķos gadījumos var pat bez pieprasījuma sniegt 3. punktā minētajiem citu dalībvalstu valsts kontaktpunktiem 2. punktā minētos personas datus un informāciju, ciktāl tas nepieciešams, ja konkrēti apstākļi liek uzskatīt, ka datu subjekts veiks noziedzīgu nodarījumu, kas minēts 1. līdz 3. pantā Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (3).

2.   Sniedzamie dati ietver uzvārdu, vārdu(-us), dzimšanas datumu un vietu, kā arī to apstākļu aprakstu, kas ir iemesls 1. punktā minētajam viedoklim.

3.   Katra dalībvalsts izraugās valsts kontaktpunktu informācijas apmaiņai ar citu dalībvalstu valsts kontaktpunktiem. Valsts kontaktpunktu pilnvaras reglamentē ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

4.   Ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktus, informācijas sniedzēja dalībvalsts var paredzēt nosacījumus, ar kādiem saņēmēja dalībvalsts izmanto sniegto informāciju. Šie nosacījumi ir saistoši saņēmējai dalībvalstij.

5. NODAĻA

CITI SADARBĪBAS VEIDI

17. pants

Kopējas operācijas

1.   Lai pastiprinātu policijas sadarbību, dalībvalstu izraudzītās kompetentās iestādes, uzturot sabiedrisko kārtību un drošību un novēršot noziedzīgus nodarījumus, var ieviest kopējas patruļas un citas kopējas operācijas, kurās atbildīgās amatpersonas vai citas amatpersonas (“amatpersonas”) no citām dalībvalstīm piedalās operācijās dalībvalsts teritorijā.

2.   Katra dalībvalsts kā uzņēmēja dalībvalsts atbilstīgi saviem valsts tiesību aktiem un ar norīkotājas dalībvalsts piekrišanu var piešķirt izpildes pilnvaras norīkotāju dalībvalstu amatpersonām, kas iesaistītas kopējās operācijās, vai – ciktāl to atļauj uzņēmējas dalībvalsts tiesību akti – ļaut norīkotāju dalībvalstu amatpersonām izmantot to izpildes pilnvaras saskaņā ar norīkotājas dalībvalsts tiesību aktiem. Šādas izpildes pilnvaras drīkst izmantot vienīgi uzņēmējas dalībvalsts amatpersonu vadībā un klātbūtnē. Norīkotāju dalībvalstu amatpersonām piemēro uzņēmējas dalībvalsts valsts tiesību aktus. Uzņēmēja dalībvalsts uzņemas atbildību par viņu rīcību.

3.   Uz norīkotāju dalībvalstu amatpersonām kopējās operācijās attiecina uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes sniegtās norādes.

4.   Dalībvalstis iesniedz deklarācijas, kā minēts 36. pantā, kurās tās paredz sadarbības praktiskos aspektus.

18. pants

Atbalsts saistībā ar masu pulcēšanos, katastrofu un nelaimes gadījumiem

Dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz atbalstu cita citai attiecībā uz masu pulcēšanos un līdzīgiem lieliem pasākumiem, katastrofām un smagiem nelaimes gadījumiem, mēģinot novērst noziedzīgus nodarījumus un uzturot sabiedrisko kārtību un drošību ar šādām darbībām:

a)

cik vien iespējams ātri paziņojot cita citai par to, ka radusies šāda situācija ar pārrobežu ietekmi, un apmainoties ar attiecīgo informāciju;

b)

situācijās ar pārrobežu ietekmi veicot un saskaņojot vajadzīgos policijas pasākumus savā teritorijā;

c)

pēc tās dalībvalsts lūguma, kurā radusies minētā situācija, ciktāl tas iespējams norīkojot amatpersonas, speciālistus un konsultantus un piegādājot ekipējumu.

19. pants

Ieroču, munīcijas un ekipējuma izmantošana

1.   Norīkotājas dalībvalsts amatpersonas, kas iesaistītas kopējā operācijā citas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar 17. un 18. pantu, drīkst valkāt savas valsts formas tērpus. Tās drīkst nēsāt tādus ieročus, munīciju un ekipējumu, kā to atļauj norīkotājas dalībvalsts tiesību akti. Uzņēmēja dalībvalsts var aizliegt norīkotājas dalībvalsts amatpersonām nēsāt konkrētu ieroci, munīciju vai ekipējumu.

2.   Dalībvalstis iesniedz 36. pantā minētās deklarācijas, kurās tās min ieročus, munīcijas un ekipējumu, ko drīkst izmantot, tikai likumīgi aizsargājot sevi un citus. Uzņēmējas dalībvalsts amatpersonas, vadot operāciju, atsevišķos gadījumos saskaņā ar valsts tiesību aktiem var atļaut izmantot ieročus, munīciju un ekipējumu citiem nolūkiem, kas nav minēti pirmajā teikumā. Ieroču, munīcijas un ekipējuma izmantošanu reglamentē ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem. Kompetentās iestādes informē cita citu par atļautajiem ieročiem, munīciju un ekipējumu un to izmantošanas nosacījumiem.

3.   Ja dalībvalsts amatpersonas saskaņā ar šo lēmumu izmanto transportlīdzekļus citas dalībvalsts teritorijā, uz tām attiecas tādi paši ceļu satiksmes noteikumi kā uz uzņēmējas dalībvalsts amatpersonām, tostarp attiecībā uz braukšanas priekšrocībām un citām īpašām privilēģijām.

4.   Dalībvalstis iesniedz 36. pantā minētās deklarācijas, kurās tās paredz ieroču, munīciju un ekipējuma lietošanas praktiskos aspektus.

20. pants

Aizsardzība un atbalsts

Dalībvalstīm citu dalībvalstu amatpersonām, kas šķērso robežas, jānodrošina tāda aizsardzība un atbalsts viņu pienākumu pildīšanas laikā, kas līdzvērtīgi pašu amatpersonām nodrošinātajai aizsardzībai un atbalstam.

21. pants

Vispārēji civiltiesiskās atbildības noteikumi

1.   Ja dalībvalsts amatpersonas darbojas citā dalībvalstī atbilstīgi 17. pantam, pirmā dalībvalsts atbild par visiem kaitējumiem, ko šīs amatpersonas nodarījušas savas darbības laikā, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras teritorijā tās darbojas.

2.   Dalībvalsts, kuras teritorijā ir nodarīti 1. punktā minētie kaitējumi, novērš šos kaitējumus saskaņā ar nosacījumiem, kurus piemēro šīs valsts amatpersonu nodarītiem kaitējumiem.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā gadījumā dalībvalsts, kuras amatpersonas ir nodarījušas kaitējumu kādai personai citas dalībvalsts teritorijā, pilnībā atlīdzina šai dalībvalstij visas summas, ko tā izmaksājusi cietušajiem vai viņu pilnvarotajām personām.

4.   Ja dalībvalsts amatpersonas rīkojas citā dalībvalstī saskaņā ar 18. pantu, minētā dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību aktiem ir atbildīga par visiem kaitējumiem, kuri radušies viņu veikto darbību laikā.

5.   Ja 4. punktā minētais kaitējums radies rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma rezultātā, tad uzņēmēja dalībvalsts var griezties pie norīkotājas dalībvalsts, lai saņemtu summu, kas maksājama upuriem vai personām, kuras to vārdā tiesīgas saņemt no attiecīgās dalībvalsts atlīdzinājumu.

6.   Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām un izņemot 3. punktu, ikviena dalībvalsts 1. punktā paredzētajā gadījumā atturas pieprasīt atlīdzību par citas dalībvalsts nodarītajiem kaitējumiem.

22. pants

Kriminālatbildība

Pret amatpersonām, kas saskaņā ar šo lēmumu darbojas citas dalībvalsts teritorijā, izturas tāpat kā pret uzņēmējas dalībvalsts amatpersonām saistībā ar jebkādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas varētu būt veikti pret tām vai ko tās varētu būt veikušas, izņemot gadījumus, kas noteikti jebkurā citā nolīgumā, kas ir saistošs attiecīgajām dalībvalstīm.

23. pants

Darba attiecības

Uz amatpersonām, kas saskaņā ar šo lēmumu darbojas citas dalībvalsts teritorijā, joprojām attiecināmi viņu dalībvalsts nodarbinātības tiesību aktu noteikumi, jo īpaši attiecībā uz disciplinārajiem noteikumiem.

6. NODAĻA

VISPĀRĒJI DATU AIZSARDZĪBAS NOTEIKUMI

24. pants

Definīcijas un piemērošanas joma

1.   Šajā lēmumā:

a)

“personas datu apstrāde” ir jebkura ar personas datiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, datu vākšana, reģistrēšana, organizēšana, uzglabāšana, piemērošana vai pārveidošana, šķirošana, atgūšana, apskatīšana, izmantošana, atklāšana, izmantojot piegādi, izplatīšana vai to atklāšana citādā veidā, saskaņošana, savienošana, piekļuves noslēgšana, dzēšana vai iznīcināšana. Apstrāde šā lēmuma nozīmē ietver arī informēšanu par to, vai ir atrasta atbilstība;

b)

“automātiska meklēšanas procedūra” ir tieša piekļuve citas iestādes automatizētām datnēm, ja atbilde uz meklēšanas procedūru ir pilnīgi automātiska;

c)

“atsauču atzīmēšana” ir atzīmju veikšana uz uzglabātiem personas datiem bez nolūka ierobežot to apstrādi nākotnē;

d)

“piekļuves noslēgšana” ir uzglabāto personas datu iezīmēšana, lai ierobežotu to apstrādi nākotnē.

2.   Uz datiem, ko sniedz vai kas ir sniegti atbilstīgi šim lēmumam – ja vien iepriekšējās nodaļās nav paredzēts citādi –, attiecas turpmākie noteikumi.

25. pants

Datu aizsardzības līmenis

1.   Attiecībā uz tādu personas datu apstrādi, ko sniedz vai kas ir sniegti atbilstīgi šim lēmumam, katra dalībvalsts savos tiesību aktos nodrošina vismaz līdzvērtīgu personas datu aizsardzību tai, kas paredzēta Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi un tās 2001. gada 8. novembra Papildprotokolā, un tādējādi ņem vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumu Nr. R (87) 15 dalībvalstīm par personas datu izmantošanu policijā arī tad, ja dati nav apstrādāti automātiski.

2.   Šajā lēmumā paredzētā personas datu sniegšana nevar notikt tikmēr, kamēr šīs nodaļas noteikumi nav īstenoti to dalībvalstu teritorijā, kuras skar šī sniegšana. Padome pieņems vienprātīgu lēmumu par to, vai šis nosacījums ir ievērots.

3.   Šā lēmuma 2. punkts neattiecas uz tām dalībvalstīm, kurās šā lēmumā paredzētā personas datu sniegšana jau ir sākusies saskaņā ar 2005. gada 27. maija Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti un Austrijas Republiku par tādas pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, kas saistīta ar cīņu pret terorismu, pārrobežu noziedzību un nelegālo migrāciju (“Prīmes Līgums”).

26. pants

Mērķis

1.   Personas datu apstrādi, ko veic dalībvalsts, kura datus saņem, atļauj tikai tādiem mērķiem, kādiem šie dati ir sniegti atbilstīgi šim lēmumam. Tos var apstrādāt citiem mērķiem vienīgi tad, ja pirms tam saņemta atļauja no dalībvalsts, kas pārvalda datni, un vienīgi saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem. Tādu atļauju var sniegt vienīgi tad, ja datu apstrāde tādiem citiem mērķiem ir atļauta tās dalībvalsts tiesību aktos, kas pārvalda attiecīgo datni.

2.   Saskaņā ar 3., 4. un 9. pantu dalībvalstij, kas meklē un salīdzina, ir atļauts sniegtos datus apstrādāt vienīgi tāpēc, lai:

a)

konstatētu, vai salīdzinātie DNS profili vai pirkstu nospiedumu dati sakrīt;

b)

sagatavotu un iesniegtu policijas vai tiesu iestādes lūgumu pēc juridiskas palīdzības atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem, ja dati sakrīt;

c)

veiktu reģistrēšanu 30. panta nozīmē.

Dalībvalsts, kas pārvalda datni, var apstrādāt tai sniegtos datus saskaņā ar 3., 4. un 9. pantu vienīgi tad, ja tas vajadzīgs, lai veiktu salīdzinājumu, sniegtu atbildes uz automātisku meklēšanu vai veiktu reģistrēšanu atbilstīgi 30. pantam. Sniegtos datus dzēš uzreiz pēc datu salīdzināšanas vai automātiskām atbildēm uz meklēšanu, ja vien nav vajadzīga turpmāka datu apstrāde atbilstīgi mērķiem, kas minēti šā punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā.

3.   Dalībvalsts, kas pārvalda datni, var izmantot datus, kas sniegti atbilstīgi 12. pantam, vienīgi tad, ja tas vajadzīgs, lai sniegtu automātiskas atbildes meklēšanas procedūrās vai lai veiktu datu reģistrēšanu, kā paredzēts 30. pantā. Sniegtos datus dzēš uzreiz pēc tam, kad sniegtas automātiskas atbildes uz meklēšanu, ja vien nav vajadzīga turpmāka datu apstrāde atbilstīgi 30. pantam. Sniedzot atbildi, dalībvalsts, kas meklē, saņemtos datus var izmantot tikai procedūrā, kuras dēļ meklēšanu veica.

27. pants

Kompetentās iestādes

Sniegtos personas datus var apstrādāt tikai iestādes, struktūras un tiesas, kas atbild par 26. pantā minēto mērķu sasniegšanu. Datus var sniegt citām iestādēm tikai ar iepriekšēju atļauju, ko izsniegusi dalībvalsts, kas sniedz datus, un atbilstīgi saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.

28. pants

Datu precizitāte, aktualitāte un uzglabāšanas laiks

1.   Dalībvalstis nodrošina personas datu precizitāti un aktualitāti. Ja izriet ex officio vai no datu subjekta iesniegta paziņojuma, ka ir sniegti nepareizi dati vai ir sniegti dati, kam nevajadzētu būt sniegtiem, par to nekavējoties paziņo saņēmējai dalībvalstij vai dalībvalstīm. Attiecīgajai dalībvalstij vai dalībvalstīm dati jālabo vai jāizdzēš. Turklāt, ja atklāj, ka sniegtie personas dati ir nepareizi, tie jālabo. Ja saņēmējai struktūrai ir iemesls uzskatīt, ka sniegtie dati nav pareizi vai būtu jādzēš, tūlīt jāinformē sniedzēja struktūra.

2.   Datus, kuru precizitāti datu subjekts apstrīd, un tādus datus, kuru precizitāti vai neprecizitāti nevar noteikt, pēc datu subjekta lūguma atzīmē ar karodziņu atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja karodziņš jau ir, to var noņemt, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un tikai ar datu subjekta atļauju vai balstoties uz kompetentas tiesas vai neatkarīgas datu aizsardzības iestādes lēmumu.

3.   Sniegtos personas datus, kam nevajadzēja tikt sniegtiem vai saņemtiem, izdzēš. Likumīgi sniegtos un saņemtos datus izdzēš:

a)

ja tie vairs nav vajadzīgi mērķim, kādam tie sniegti; ja personas dati ir sniegti bez pieprasījuma, saņēmēja iestāde tūlīt pārbauda, vai tie ir vajadzīgi sniegšanas mērķim;

b)

pēc iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktos minētā datu maksimāli pieļaujamā uzglabāšanas termiņa, ja iesniedzēja iestāde informē saņēmēju iestādi par šo maksimālo termiņu datu sniegšanas laikā.

Ja ir iemesls uzskatīt, ka dzēšana kaitētu datu subjektam, atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem datiem noslēdz piekļuvi, nevis tos dzēš. Datus, kam noslēgta piekļuve, var sniegt vai izmantot tikai mērķim, kura dēļ tos nedzēš.

29. pants

Tehniski un organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu datu aizsardzību un datu drošību

1.   Iesniedzējas un saņēmējas iestādes veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas datus efektīvi aizsargā no nejaušas vai neatļautas iznīcināšanas, nejaušas zaudēšanas, neatļautas piekļuves, neatļautas vai nejaušas pārveidošanas un neatļautas izpaušanas.

2.   Automātiskas meklēšanas procedūras raksturlielumu tehnisko specifikāciju regulē īstenošanas pasākumos, kas minēti 33. pantā un kas garantē, ka:

a)

ir veikti moderni tehniski pasākumi, lai nodrošinātu datu aizsardzību un datu drošību, jo īpaši – datu konfidencialitāti un integritāti;

b)

izmantojot vispārēji pieejamus tīklus, lieto kompetentu iestāžu atzītas šifrēšanas un atšifrēšanas procedūras; un

c)

var pārbaudīt atļauju veikt meklēšanu atbilstīgi 30. panta 2., 4. un 5. punktam.

30. pants

Dokumentēšana un reģistrēšana; īpaši noteikumi, ar ko reglamentē datu automātisku un neautomātisku sniegšanu

1.   Katra dalībvalsts garantē, ka katra neautomātiska personas datu sniegšana un katra neautomātiska saņemšana struktūrā, kas pārvalda datni, un struktūrā, kas meklē, ir dokumentēta, lai pārbaudītu sniegšanas pieļaujamību. Dokumentācijā ietver šādu informāciju:

a)

sniegšanas iemesls;

b)

sniegtie dati;

c)

sniegšanas datums; un

d)

struktūras, kas meklē, un struktūras, kura pārvalda attiecīgo datni, nosaukums vai atsauces kods.

2.   Automātiskai datu meklēšanai, pamatojoties uz 3., 9. un 12. pantu, un automātiskai salīdzināšanai, pamatojoties uz 4. pantu, piemēro šādus noteikumus:

a)

tikai īpaši pilnvarotas valsts kontaktpunktu amatpersonas var veikt automātisku meklēšanu vai salīdzināšanu. To amatpersonu saraksts, kas ir pilnvarotas veikt automātisku meklēšanu vai salīdzināšanu, pēc pieprasījuma ir pieejams uzraudzības iestādēm, kas minētas 5. punktā, un pārējām dalībvalstīm;

b)

katra dalībvalsts nodrošina, lai struktūra, kas pārvalda datni, un struktūra, kura meklē, reģistrētu katru personas datu sniegšanu un saņemšanu, tostarp paziņojumu par to, vai pastāv atbilstība. Reģistrācijas ierakstā iekļauj šādu informāciju:

i)

sniegtie dati;

ii)

sniegšanas datums un precīzs laiks; un

iii)

struktūras, kas meklē, un struktūras, kura pārvalda attiecīgo datni, nosaukums vai atsauces kods.

Iestāde, kas meklē, reģistrē arī iemeslu, kādēļ veic meklēšanu vai sniegšanu, kā arī tās amatpersonas, kura veica meklēšanu, un tās amatpersonas, kura lika datus meklēt vai sniegt, identifikatoru.

3.   Reģistrācijas struktūra pēc pieprasījuma tūlīt sniedz reģistrētos datus atbilstīgās dalībvalsts kompetentajām datu aizsardzības iestādēm – vēlākais četras nedēļas pēc lūguma saņemšanas. Reģistrētos datus drīkst izmantot tikai šādiem mērķiem:

a)

datu aizsardzības uzraudzībai;

b)

datu drošības nodrošināšanai.

4.   Izmantojot piemērotus pasākumus, reģistrētos datus sargā no neatbilstīgas izmantošanas un citādi nepareizas izmantošanas un glabā divus gadus. Pēc glabāšanas laikposma reģistrētos datus tūlīt izdzēš.

5.   Attiecīgo dalībvalstu neatkarīgās datu aizsardzības iestādes vai attiecīgā gadījumā tiesu iestādes ir atbildīgas par juridiskām pārbaudēm attiecībā uz personas datu sniegšanu vai saņemšanu. Ikviens var lūgt šīm iestādēm pārbaudīt datu apstrādes likumību attiecībā uz savu personu atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem. Neatkarīgi no šādiem lūgumiem minētās iestādes un struktūras, kas atbild par reģistrāciju, pamatojoties uz iesaistītajām lietām, izlases kārtā veic pārbaudes par sniegšanas likumīgumu.

Neatkarīgās datu aizsardzības iestādes tādus pārbaužu rezultātus glabā 18 mēnešus, lai varētu veikt pārbaudes. Pēc šā laikposma tos tūlīt izdzēš. Neatkarīgā datu aizsardzības iestāde katrai datu aizsardzības struktūrai var lūgt īstenot tās pilnvaras atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem. Dalībvalstu neatkarīgās datu aizsardzības iestādes veic pārbaudes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu savstarpēju sadarbību, jo īpaši – apmainoties ar atbilstīgu informāciju.

31. pants

Datu subjektu tiesības uz informāciju un kompensāciju par nodarītu kaitējumu

1.   Pēc attiecīgās valsts tiesību aktos noteikta datu subjekta lūguma atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem bez nepamatotas kavēšanās un neradot nevajadzīgas izmaksas datu subjektam sniedz vispārēji saprotamu informāciju par apstrādātajiem viņa personas datiem, datu izcelsmi, par saņēmēju vai saņēmēju grupām, par paredzēto apstrādes mērķi un, ja tas noteikts valsts tiesību aktos, arī apstrādes juridisko pamatu. Turklāt datu subjektam ir tiesības lūgt neprecīzu datu labošanu un nelikumīgi apstrādātu datu dzēšanu. Dalībvalsts arī nodrošina, lai datu aizsardzības tiesību pārkāpumu gadījumā datu subjekts varētu iesniegt sūdzību neatkarīgai tiesai Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punkta nozīmē vai neatkarīgai uzraudzības iestādei Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (4) 28. panta nozīmē un lai viņam būtu dota iespēja prasīt kompensāciju par nodarītu kaitējumu vai citu likumīgu kompensāciju. Sīki izstrādāti noteikumi par procedūru, kas paredzēta, lai tādas tiesības aizstāvētu, un piekļuves tiesību ierobežošanas iemesli ir reglamentēti ar attiecīgiem tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā datu subjekts aizstāv savas tiesības.

2.   Ja vienas dalībvalsts struktūra ir sniegusi personas datus saskaņā ar šo lēmumu, citas dalībvalsts saņēmēja iestāde nevar izmantot sniegto datu neprecizitāti par iemeslu, lai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem izvairītos no atbildības pret cietušo pusi. Ja saņēmējai iestādei ir piespriesta kompensācija par nodarītu kaitējumu sakarā ar neprecīzi sniegtu datu izmantošanu, iestāde, kas datus sniegusi, pilnībā atmaksā saņēmējai iestādei summu, kas izmaksāta kā kompensācija par nodarītu kaitējumu.

32. pants

Dalībvalstu pieprasītā informācija

Saņēmēja dalībvalsts pēc pieprasījuma informē sniedzēju dalībvalsti par sniegto datu apstrādi un gūtajiem rezultātiem.

7. NODAĻA

ĪSTENOŠANAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

33. pants

Īstenošanas pasākumi

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu Savienības līmenī.

34. pants

Izmaksas

Katra dalībvalsts sedz operatīvos izdevumus, kas to iestādēm radušās saistībā ar šā lēmuma piemērošanu. Īpašos gadījumos attiecīgās dalībvalstis var vienoties par citu kārtību.

35. pants

Attiecības ar citiem instrumentiem

1.   Attiecīgām dalībvalstīm piemēro atbilstīgus šā lēmuma noteikumus, nevis attiecīgos noteikumus Prīmes Līgumā. Jebkurš cits Prīmes Līguma noteikums paliek spēkā arī attiecībā uz Prīmes Līguma Līgumslēdzējām pusēm.

2.   Neskarot citos tiesību aktos pieņemtās saistības, kas ir saskaņā ar Līguma VI sadaļu:

a)

dalībvalstis joprojām var piemērot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai režīmus par pārrobežu sadarbību, kas ir spēkā šā lēmuma pieņemšanas dienā, ciktāl tādu nolīgumu vai režīmu mērķi nav pretrunā šā lēmuma mērķiem;

b)

dalībvalstis pēc šā lēmuma stāšanās spēkā var noslēgt vai nodrošināt, ka stājas spēkā divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi vai režīmi par pārrobežu sadarbību, ciktāl tādos nolīgumos vai režīmos paredzēts paplašināt šā lēmuma mērķus vai pagarināt to īstenošanas termiņus.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie nolīgumi un režīmi nedrīkst ietekmēt attiecības ar dalībvalstīm, kuras nav to puses.

4.   Dalībvalstis četrās nedēļās pēc šā lēmuma stāšanās spēkā informē Padomi un Komisiju par tiem spēkā esošiem nolīgumiem vai režīmiem 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, kurus tās joprojām grib piemērot.

5.   Dalībvalstis Padomi un Komisiju arī informē par visiem jauniem nolīgumiem vai režīmiem 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē trijos mēnešos pēc to parakstīšanas vai – attiecībā uz tādiem instrumentiem, kas parakstīti pirms šā lēmuma parakstīšanas, – trijos mēnešos pēc to stāšanās spēkā.

6.   Nekas šajā lēmumā neietekmē dalībvalstu un trešo valstu nolīgumus vai režīmus.

7.   Šis lēmums neskar spēkā esošus nolīgumus par juridisku palīdzību vai savstarpēju tiesas spriedumu atzīšanu.

36. pants

Īstenošana un deklarācijas

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma ievērošanai, gada laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā, izņemot 2. nodaļas noteikumus, attiecībā uz kuriem vajadzīgos pasākumus veic trijos gados pēc tam, kad stājies spēkā šis lēmums un Padomes lēmums, ar ko īsteno šo lēmumu.

2.   Dalībvalstis ziņo Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai, ka tās ir izpildījušas saistības, kuras tām uzliek šis lēmums, un iesniedz šajā lēmumā paredzētās deklarācijas. Nosūtot noteikumus, katra dalībvalsts var norādīt, ka tā tūlīt piemēros šo lēmumu attiecībās ar dalībvalstīm, kas ir nākušas klajā ar tādu pašu paziņojumu.

3.   Deklarācijas, ko iesniedz saskaņā ar 2. punktu, jebkurā laikā var grozīt ar Padomes Ģenerālsekretariātam iesniegtu deklarāciju. Padomes Ģenerālsekretariāts saņemtās deklarācijas pārsūta dalībvalstīm un Komisijai.

4.   Ņemot vērā šo un jebkādu citu informāciju, ko dalībvalstis pēc pieprasījuma dara pieejamu, Komisija līdz 2012. gada 28. jūlijam iesniedz Padomei ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu, pievienojot priekšlikumus, ko uzskata par atbilstīgiem turpmākai izvēršanai.

37. pants

Piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2008. gada 23. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. JARC

(1)  2007. gada 10. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 386, 29.12.2006., 89. lpp.

(3)  OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.

(4)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).