26.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/21

(1)

Saskaņā ar Lisabonas programmu Kopiena un dalībvalstis ir apņēmušās palielināt to uzņēmumu konkurētspēju, kas veic uzņēmējdarbību Eiropā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2004/387/EK (2004. gada 21. aprīlis) par Eiropas elektroniskās vadības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC) (3) Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīvas, racionālas un mijdarbīgas informācijas apmaiņas un saziņas sistēmas, ar ko valstu iestādēm un Kopienas pilsoņiem dalīties informācijā.

(2)

Eiropas rīcības īstenošanai elektroniskās vadības jomā, kā paredzēts ar Lēmumu 2004/387/EK, vajadzīgi pasākumi, kas paaugstinātu muitas pārbaužu organizēšanas efektivitāti un nodrošinātu netraucētu datu plūsmu, lai muitošanu padarītu efektīvāku, samazinātu administratīvos slogus, palīdzētu apkarot krāpšanu, organizēto noziedzību un terorismu, kalpotu fiskālajām interesēm, aizsargātu intelektuālo īpašumu un kultūras mantojumu, paaugstinātu preču drošību un starptautiskās tirdzniecības aizsardzību, kā arī veicinātu veselības un vides aizsardzību. Tātad informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (ICT) nodrošināšana muitas vajadzībām ir ārkārtīgi nozīmīga.

(3)

Padomes 2003. gada 5. decembra Rezolūcijā par vienkāršotas un elektroniskas muitas un tirdzniecības vides radīšanu (4), kas pieņemta pēc Komisijas Paziņojuma par vienkāršotu un elektronisku muitas un tirdzniecības vidi, Komisija ir aicināta ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavot daudzgadu stratēģisku plānu, lai radītu saskaņotu un mijdarbīgu elektronisku muitas vidi Kopienā. Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5) prasīts izmantot datu apstrādes paņēmienus kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un muitas iestāžu savstarpējai elektroniskai datu apmaiņai, lai veiktu muitas pārbaudes, pamatojoties uz automatizētām riska analīzes sistēmām.

(4)

Tādēļ ir jānosaka mērķi, kuri jāsasniedz, radot elektronisku muitas un tirdzniecības vidi, kā arī tādu mērķu sasniegšanas struktūra, līdzekļi un termiņi.

(5)

Komisijai būtu jāīsteno šis lēmums ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. Tādēļ jānorāda attiecīgie iesaistīto pušu pienākumi un uzdevumi un jāparedz, kā Komisijas un dalībvalstu starpā sadalāmi izdevumi.

(6)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jādala atbildība par Kopienas un attiecīgo valstu sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu daļām saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 253/2003/EK (2003. gada 6. februāris), ar ko pieņem rīcības programmu attiecībā uz Kopienas muitu (“Muita 2007”) (6), un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2235/2002/EK (2002. gada 3. decembris), ar ko pieņem Kopienas programmu, lai uzlabotu iekšējā tirgus nodokļu sistēmu darbību (Fiscalis programma 2003.–2007. gadam) (7).

(7)

Lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam un dažādu izveidojamo sistēmu savstarpēju saskanību, ir jāizveido pārraudzības mehānisms.

(8)

Dalībvalstīm un Komisijai pastāvīgos ziņojumos būtu jāsniedz informācija par šā lēmuma īstenošanas gaitu.

(9)

Lai nodrošinātu elektronisku vidi, ir vajadzīga cieša Komisijas, muitas iestāžu un uzņēmēju sadarbība. Lai veicinātu tādu sadarbību, Muitas politikas grupai būtu jānodrošina šā lēmuma īstenošanai vajadzīgo pasākumu saskaņošana. Apspriedēm ar uzņēmējiem būtu jānotiek gan valstu, gan Kopienas līmenī visos minēto pasākumu sagatavošanas posmos.

(10)

Valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm būtu jāļauj piedalīties minētajos pasākumos, lai sagatavotos iestāties Eiropas Savienībā.

(11)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, izveidot elektronisku muitas un tirdzniecības vidi – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(12)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(13)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pagarināt termiņus, kas noteikti šā lēmuma 4. panta 2., 3. un 5. punktā. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šā lēmuma elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru,

a)

atvieglināt importa un eksporta procedūras;

b)

mazināt atbilstības nodrošināšanas un administratīvās izmaksas un saīsināt muitošanas laiku;

c)

saskaņot vienotu pieeju preču pārbaudei;

d)

palīdzēt nodrošināt visu muitas nodokļu un citu maksājumu pareizu iekasēšanu;

e)

nodrošināt, ka savlaicīgi sniedz un saņem svarīgu informāciju saistībā ar starptautisko piegādes ķēdi;

f)

nodrošināt netraucētu, savstarpēju datu plūsmu starp eksportētājvalstu un importētājvalstu dienestiem, kā arī starp muitas iestādēm un uzņēmējiem, lai sistēmā ievadītos datus varētu atkārtoti izmantot.

a)

saskaņotu informācijas apmaiņu, kuras pamatā ir starptautiski pieņemti datu modeļi un ziņojumu formāti;

b)

muitas procesu un ar muitu saistītu procesu pārstrādāšanu, lai optimizētu to efektivitāti, vienkāršotu tos un samazinātu muitas tiesību aktu īstenošanas izmaksas;

c)

plaša elektronisko muitas pakalpojumu klāsta piedāvāšanu uzņēmējiem, ļaujot tiem vienādi sadarboties ar jebkuras dalībvalsts muitas iestādēm.

a)

uzņēmējiem;

b)

Komisiju;

c)

citiem dienestiem vai oficiālām struktūrām, kas ir iesaistītas preču starptautiskā apritē (turpmāk - “citi dienesti vai struktūras”).

a)

importa un eksporta sistēmas, kas mijdarbojas ar tranzīta sistēmu un visā Kopienā nodrošina netraucētu datu plūsmu no vienas muitas sistēmas uz citām;

b)

uzņēmēju identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas mijdarbojas ar atzīto uzņēmēju sistēmu un ļauj minētajiem uzņēmējiem reģistrēties tikai vienreiz, lai veiktu visas darbības ar muitas iestādēm visā Kopienā, ņemot vērā Kopienas vai valstu pastāvošās sistēmas;

c)

sistēma, ar ko nodrošina uzņēmēju atzīšanas procedūru, tostarp informēšanu un konsultācijas, atzīto uzņēmēju sertifikātu administrēšanu un minēto sertifikātu reģistrēšanu datubāzē, kam var piekļūt muitas iestādes.

a)

vienotai piekļuves punktu sistēmai, lai uzņēmēji varētu izmantot vienu saskarni elektronisku muitas deklarāciju iesniegšanai – arī tad, ja muitas procedūras notiek citā dalībvalstī;

b)

elektroniskajām saskarnēm, lai uzņēmēji varētu visas ar muitošanu saistītas darbības veikt tās valsts muitas dienestos, kurā tie veic uzņēmējdarbību, – arī tad, ja ir iesaistītas vairākas dalībvalstis; un

c)

“viena loga sistēmām”, kas nodrošina netraucētu savstarpēju datu plūsmu starp uzņēmējiem un muitas iestādēm, starp muitas iestādēm un Komisiju, starp muitas iestādēm un citiem dienestiem vai struktūrām un kas ļauj uzņēmējiem iesniegt muitai visu importa un eksporta muitošanai vajadzīgo informāciju, tostarp informāciju, ko paredzēts iesniegt saskaņā ar tiesību aktiem, kuri neattiecas uz muitu.

a)

saistītus tehniski ekonomiskā pamatojuma pētījumus un kopējas funkcionālās un tehniskās specifikācijas;

b)

kopējus produktus un pakalpojumus, tostarp vajadzīgās kopējās atsauces sistēmas muitai un ar muitu saistītajai informācijai;

c)

kopējā sakaru tīkla un kopējās sistēmu saskarnes (CCN/CSI) pakalpojumus dalībvalstīm;

d)

dalībvalstu un Komisijas veiktus koordinēšanas pasākumus, ieviešot un izmantojot elektroniskās muitas sistēmas Kopienas kopējā domēnā;

e)

Komisijas veiktus koordinēšanas pasākumus, ieviešot un izmantojot elektroniskās muitas sistēmas Kopienas ārējā domēnā, izņemot pakalpojumus, kas ir paredzēti valstu prasību ievērošanai.

a)

valstu sistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas;

b)

valstu sistēmas, tostarp datubāzes;

c)

tīklu, kas tajā pašā dalībvalstī savstarpēji savieno muitas iestādes un uzņēmējus, kā arī muitas iestādes un citus dienestus vai struktūras;

d)

visu programmatūru vai aparatūru, ko dalībvalsts uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu pilnīgu sistēmas izmantošanu.

a)

elektronisko muitas sistēmu Kopienas daļu izveides, atbilstības pārbaužu, ieviešanas, darbības un uzturēšanas koordinēšanu;

b)

šajā lēmumā paredzēto sistēmu un pakalpojumu saskaņošanu ar citiem attiecīgiem projektiem, kuri ir saistīti ar elektronisko vadību Kopienas līmenī;

c)

tai uzticēto uzdevumu izpildi saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto daudzgadu stratēģisko plānu;

d)

Kopienas un valstu daļu izstrādes koordinēšanu, lai varētu saskaņot projektu īstenošanu;

e)

elektronisko muitas pakalpojumu un “viena loga sistēmu” koordinēšanu Kopienas mērogā, lai tās veicinātu un īstenotu valstu mērogā;

f)

apmācību vajadzību koordinēšanu.

a)

elektronisko muitas sistēmu valstu daļu izveides, atbilstības pārbaužu, izvietošanas, darbības un uzturēšanas koordinēšanu;

b)

šajā lēmumā paredzēto sistēmu un pakalpojumu saskaņošanu ar citiem attiecīgiem projektiem, kas ir saistīti ar valstu datorizētu pārvaldi;

c)

tām uzticēto uzdevumu izpildi saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto daudzgadu stratēģisko plānu;

d)

regulāru informācijas iesniegšanu Komisijai par pasākumiem, ko dalībvalstis ir veikušas, lai to attiecīgās iestādes vai uzņēmēji varētu pilnībā izmantot elektroniskas muitas sistēmas;

e)

elektronisko muitas pakalpojumu un “viena loga sistēmu” veicināšanu un īstenošanu valstu mērogā;

f)

vajadzīgās apmācības muitas ierēdņiem un citiem kompetentiem ierēdņiem.

a)

stratēģiju, vajadzīgo resursu un attīstības posmu noteikšanu;

b)

visu ar elektronisko muitas sistēmu saistīto pasākumu koordinēšanu, lai nodrošinātu, ka resursus, tostarp tos, ko jau izmanto valstu un Kopienas līmenī, izmanto pēc iespējas labāk un efektīvāk;

c)

tiesisko un darbības aspektu, apmācību un IT attīstības aspektu koordinēšanu, kā arī muitas iestāžu un uzņēmēju informēšanu par šiem aspektiem;

d)

visu attiecīgo pušu veikto īstenošanas pasākumu koordinēšanu;

e)

to, lai attiecīgās puses ievērotu 4. pantā paredzētos termiņus.