10.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 324/79

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1393/2007

(2007. gada 13. novembris)

par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c) punktu un 67. panta 5. punkta otro ievilkumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt Savienību kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Lai izveidotu tādu telpu, Kopienai cita starpā ir jāparedz pasākumi saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kas ir vajadzīgi pareizai iekšējā tirgus darbībai.

(2)

Pareiza iekšējā tirgus darbība ir saistīta ar vajadzību dalībvalstīm uzlabot un paātrināt izsniegšanai paredzētu tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu savstarpēju pārsūtīšanu.

(3)

Padome ar 1997. gada 26. maija aktu (3) izstrādāja Eiropas Savienības dalībvalstu tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanas konvenciju un ieteica dalībvalstīm to apstiprināt saskaņā ar to attiecīgajiem konstitucionālajiem noteikumiem. Minētā konvencija nav stājusies spēkā. Būtu jānodrošina konvencijas noslēgšanas sarunu rezultātu nepārtrauktība.

(4)

Padome 2000. gada 29. maijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs (4). Minētās regulas galvenajam saturam par pamatu ņemta konvencija.

(5)

Komisija 2004. gada 1. oktobrī pieņēma ziņojumu par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 1348/2000. Ziņojumā secināts, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1348/2000 stāšanās spēkā 2001. gadā tās piemērošana kopumā ir uzlabojusi un paātrinājusi dokumentu pārsūtīšanu un izsniegšanu dalībvalstīs, tomēr dažu noteikumu piemērošana joprojām nav pilnībā apmierinoša.

(6)

Tiesvedības efektivitāte un ātrums civillietās prasa, lai dalībvalstu norādīto vietējo struktūru savstarpējā tiesas un ārpustiesas dokumentu pārsūtīšana būtu tieša un tajā izmantotu ātrus līdzekļus. Dalībvalstis var paziņot, ka tās paredz izraudzīties tikai vienu struktūru dokumentu pārsūtīšanai vai saņemšanai vai vienu struktūru, kas piecus gadus veiks abas funkcijas. Šo struktūru tomēr var atkārtoti izraudzīties ik pēc pieciem gadiem.

(7)

Nosūtīšanas ātrums nodrošina visu atbilstīgo līdzekļu izmantošanu, ar noteikumu, ka tiek ievēroti konkrēti saņemtā dokumenta salasāmības un ticamības nosacījumi. Drošība nosūtīšanas laikā prasa, lai pārsūtāmajam dokumentam tiktu pievienota veidlapa, kas jāaizpilda tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā jāizsniedz dokuments, vai citā valodā, kas ir pieņemta attiecīgajā dalībvalstī.

(8)

Šo regulu nebūtu jāpiemēro dokumentu izsniegšanai puses pilnvarotajam pārstāvim tiesvedības dalībvalstī neatkarīgi no minētās puses dzīvesvietas.

(9)

Dokumenta izsniegšana būtu jāveic pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā mēneša laikā pēc tam, kad saņēmēja struktūra to ir saņēmusi.

(10)

Lai nodrošinātu šīs regulas efektivitāti, iespēja atteikties izsniegt dokumentus būtu pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos.

(11)

Lai veicinātu dalībvalstu dokumentu savstarpēju pārsūtīšanu un izsniegšanu, būtu jāizmanto šīs regulas pielikumos paredzētās veidlapas.

(12)

Saņēmējai struktūrai, izmantojot veidlapu, būtu rakstiski jāinformē adresāts, ka viņš var atteikties pieņemt izsniedzamo dokumentu izsniegšanas brīdī vai nosūtot dokumentu atpakaļ saņēmējai struktūrai nedēļas laikā, ja dokuments nav adresātam saprotamā valodā vai izsniegšanas vietas oficiālajā valodā, vai vienā no oficiālajām valodām. Šis noteikums arī turpmāk būtu jāpiemēro dokumentu izsniegšanai, ja adresāts ir izmantojis tiesības atteikties. Šie noteikumi par tiesībām atteikties būtu jāpiemēro arī dokumentu izsniegšanai, ko veic diplomātiskie un konsulārie pārstāvji, dokumentu izsniegšanai pa pastu, kā arī tiešajai izsniegšanai. Būtu jāparedz, ka nepieņemtā dokumenta izsniegšanu var labot, izsniedzot adresātam dokumenta tulkojumu.

(13)

Nosūtīšanas ātrums nodrošina dokumentu izsniegšanu dažu dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas. Tomēr, ja dokuments nav izsniegts mēneša laikā, saņēmējai struktūrai būtu jāinformē pārsūtītāja struktūra. Minētā termiņa beigām nebūtu jānozīmē, ka lūgums jāsūta atpakaļ pārsūtītājai struktūrai, ja ir skaidrs, ka izsniegšana ir iespējama saprātīgā termiņā.

(14)

Saņēmējai struktūrai visi dokumenta izsniegšanai vajadzīgie pasākumi būtu jāturpina arī gadījumos, ja mēneša laikā nav bijis iespējams izsniegt dokumentu, piemēram, tāpēc, ka atbildētājs nav bijis mājās atvaļinājuma dēļ, vai darbā – komandējuma dēļ. Tomēr, lai saņēmējai struktūrai neuzliktu beztermiņa pienākumu izsniegt dokumentu, pārsūtītājai struktūrai veidlapā būtu jānorāda termiņš, pēc kura dokuments vairs nav jāizsniedz.

(15)

Ņemot vērā atšķirības dalībvalstu procesuālajos noteikumos, izsniegšanas dienu dažādās dalībvalstīs nosaka atšķirīgi. Ņemot vērā šādas situācijas un iespējamos sarežģījumus, kas varētu rasties, šajā regulā būtu jāparedz sistēma, saskaņā ar kuru izsniegšanas dienu noteiktu saņēmējas dalībvalsts tiesību akti. Tomēr, ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem dokuments ir jāizsniedz noteiktā termiņā, dienu, kas jāņem vērā attiecībā uz iesniedzēju, būtu jānosaka saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. Šī divu datumu sistēma pastāv tikai dažās dalībvalstīs. Dalībvalstīm, kuras piemēro tādu sistēmu, tas būtu jāpaziņo Komisijai, kam minētā informācija būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un jānodrošina tās pieejamība, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, kas izveidots saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK (5).

(16)

Lai veicinātu tiesas pieejamību, izmaksām, kas radušās tāpēc, ka ir nodarbināta tiesu varas amatpersona vai persona, kas ir kompetenta saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, būtu jāatbilst vienreizējai fiksētai samaksai, ko attiecīgā dalībvalsts iepriekš noteikusi, ievērojot proporcionalitātes un nediskriminācijas principu. Prasībai par vienreizēju fiksētu samaksu nevajadzētu ierobežot dalībvalstu iespēju par dažādiem pakalpojumu veidiem noteikt dažādas samaksas, ja ir ievēroti minētie principi.

(17)

Katrai dalībvalstij vajadzētu būt tiesīgai izsniegt dokumentus tieši personām, kuras dzīvo citā dalībvalstī, izmantojot pasta pakalpojumus – ar ierakstītu vēstuli ar saņemšanas apstiprinājumu vai ar kaut ko līdzvērtīgu.

(18)

Jebkurai tiesvedībā ieinteresētai personai vajadzētu būt iespējai veikt dokumentu izsniegšanu tieši ar saņēmējas dalībvalsts tiesu varas amatpersonu, amatpersonu vai citu kompetentu personu starpniecību, ja šāda tieša izsniegšana ir atļauta saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

(19)

Komisijai būtu jāizstrādā rokasgrāmata ar informāciju, kā pareizi piemērot šo regulu, un būtu jānodrošina tās pieejamība, izmantojot Eiropas tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās. Komisijai un dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka šī informācija ir atjaunināta un pilnīga, jo īpaši saņēmēju un pārsūtītāju struktūru kontaktinformācija.

(20)

Aprēķinot šajā regulā paredzētos laikposmus un termiņus, būtu jāpiemēro Padomes 1971. gada 3. jūnija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (6).

(21)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(22)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro atjaunināt pielikumos paredzētās veidlapas vai veikt tajās tehniskus grozījumus. Tā kā minētie pasākumi ir vispārīgi un ir paredzēti, lai grozītu/atceltu nebūtiskus šīs regulas elementus, tie ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(23)

Šī regula prevalē pār noteikumiem dalībvalstu noslēgtos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai pasākumos ar tādu pašu darbības jomu un jo īpaši pār protokolu, kas pievienots 1968. gada 27. septembra Briseles konvencijai (8) un 1965. gada 15. novembra Hāgas konvencijai (9) – to dalībvalstu attiecībās, kas ir minēto konvenciju līgumslēdzējas puses. Šī regula neliedz dalībvalstīm uzturēt spēkā vai noslēgt nolīgumus, vai paredzēt noteikumus, lai paātrinātu vai vienkāršotu dokumentu pārsūtīšanu, ar noteikumu, ka tie atbilst šai regulai.

(24)

Būtu jānodrošina piemērota aizsardzība saskaņā ar šo regulu pārsūtītai informācijai. Uz šo jautājumu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti darbības jomā (10), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (11).

(25)

Komisijai vēlākais 2011. gada 1. jūnijā un tad ik pēc pieciem gadiem būtu jāpārskata šīs regulas piemērošana un jāierosina grozījumi, kas būtu uzskatāmi par vajadzīgiem.

(26)

Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka minētās rīcības mēroga vai seku dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(27)

Lai šie noteikumi būtu saprotamāki un labāk lasāmi, Regula (EK) Nr. 1348/2000 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(28)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(29)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, tādējādi Dānijai tā nav saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro civillietās un komerclietās, ja tiesas vai ārpustiesas dokuments ir jāpārsūta no vienas dalībvalsts uz otru izsniegšanai šajā valstī. To nepiemēro jo īpaši ieņēmumu, muitas un administratīvos jautājumos vai jautājumos saistībā ar valsts atbildību par darbību vai bezdarbību, īstenojot valsts varu (“acta iure imperii”).

2.   Šo regulu nepiemēro, ja nav zināma tās personas adrese, kurai ir jāizsniedz dokuments.

3.   Šajā regulā jēdziens “dalībvalsts” nozīmē dalībvalstis, izņemot Dāniju.

2. pants

Pārsūtītājas struktūras un saņēmējas struktūras

1.   Katra dalībvalsts izraugās valsts amatpersonas, iestādes vai citas personas, turpmāk “pārsūtītājas struktūras”, kuru kompetencē ir pārsūtīt tiesas vai ārpustiesas dokumentus izsniegšanai citā dalībvalstī.

2.   Katra dalībvalsts izraugās valsts amatpersonas, iestādes vai citas personas, turpmāk “saņēmējas struktūras”, kuru kompetencē ir saņemt tiesas vai ārpustiesas dokumentus no citas dalībvalsts.

3.   Katra dalībvalsts var izraudzīties vienu pārsūtītāju struktūru un vienu saņēmēju struktūru vai vienu struktūru abu funkciju veikšanai. Federālās valstīs, valstīs, kur piemēro vairākas tiesību sistēmas, vai valstīs ar autonomām teritoriālām vienībām ir tiesības izraudzīties vairāk nekā vienu tādu struktūru. Struktūru izraugās uz pieciem gadiem, un to var atkārtoti izraudzīties ik pēc pieciem gadiem.

4.   Katra dalībvalsts sniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

šā panta 2. un 3. punktā minēto saņēmēju struktūru nosaukumus un adreses;

b)

ģeogrāfiskos apgabalus, kas atrodas tās jurisdikcijā;

c)

tai pieejamos dokumentu saņemšanas līdzekļus; un

d)

valodas, ko var izmantot, aizpildot I pielikumā paredzēto veidlapu.

Dalībvalstis paziņo Komisijai par visām turpmākajām izmaiņām minētajā informācijā.

3. pants

Centrālā struktūra

Katra dalībvalsts izraugās centrālo struktūru, kas ir atbildīga par:

a)

informācijas sniegšanu pārsūtītājām struktūrām;

b)

risinājumu meklēšanu visām problēmām, kas varētu rasties, pārsūtot dokumentus izsniegšanai;

c)

izņēmuma gadījumos pēc pārsūtītājas struktūras lūguma izsniegšanas lūguma pārsūtīšanu kompetentai saņēmējai struktūrai.

Federālās valstīs, valstīs, kur piemēro vairākas tiesību sistēmas, vai valstīs ar autonomām teritoriālām vienībām var izraudzīties vairāk nekā vienu centrālo struktūru.

II NODAĻA

TIESAS DOKUMENTI

1. iedaļa

Tiesas dokumentu pārsūtīšana un izsniegšana

4. pants

Dokumentu pārsūtīšana

1.   Struktūras, kas izraudzītas saskaņā ar 2. pantu, tiesas dokumentus pārsūta savā starpā tieši un pēc iespējas ātrāk.

2.   Dokumentu, lūgumu, apstiprinājumu, kvīšu, apliecību un visu citu dokumentu savstarpēju pārsūtīšanu pārsūtītājas un saņēmējas struktūras var veikt ar jebkuriem piemērotiem līdzekļiem ar noteikumu, ka saņemto dokumentu saturs ir patiess un atbilst pārsūtītā dokumenta saturam, un visa tajā esošā informācija ir viegli lasāma.

3.   Pārsūtāmajam dokumentam pievieno lūgumu, kas sastādīts, izmantojot I pielikumā paredzēto veidlapu. Veidlapu aizpilda saņēmēja dalībvalsts oficiālajā valodā vai, ja attiecīgā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, oficiālajā tās vietas valodā, vai vienā no oficiālajām valodām, kur izsniedz dokumentu, vai arī citā valodā, ko attiecīgā dalībvalsts ir norādījusi kā pieņemamu. Katra dalībvalsts norāda Eiropas Savienības iestāžu oficiālo valodu vai valodas, kas nav attiecīgās valsts valoda vai valodas, bet ir pieņemamas veidlapas aizpildīšanai.

4.   Visus pārsūtītos dokumentus atbrīvo no legalizācijas vai līdzīgām formalitātēm.

5.   Ja pārsūtītāja struktūra vēlas, lai dokumenta kopiju sūtītu atpakaļ kopā ar 10. pantā minēto apliecinājumu, tā dokumentu sūta divos eksemplāros.

5. pants

Dokumentu tulkošana

1.   Pārsūtītāja struktūra, kam iesniedzējs iesniedz dokumentu pārsūtīšanai, informē iesniedzēju, ka adresāts var atteikties to pieņemt, ja tas nav rakstīts kādā no 8. pantā paredzētajām valodām.

2.   Iesniedzējs pirms dokumenta pārsūtīšanas sedz visas tulkošanas izmaksas, un tas neskar jebkādus turpmākus tiesu vai kompetentu iestāžu lēmumus par šādu izmaksu segšanu.

6. pants

Dokumentu saņemšana saņēmējā struktūrā

1.   Saņēmēja struktūra, saņemot dokumentu, pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā septiņu dienu laikā pēc saņemšanas ar ātrāko iespējamo pārsūtīšanas līdzekli pārsūtītājai struktūrai nosūta saņemšanas paziņojumu, izmantojot I pielikumā paredzēto veidlapu.

2.   Ja, pamatojoties uz pārsūtīto informāciju vai dokumentiem, izsniegšanas lūgumu nevar izpildīt, saņēmēja struktūra ar ātrākajiem iespējamiem līdzekļiem sazinās ar pārsūtītāju struktūru, lai nodrošinātu trūkstošo informāciju vai dokumentus.

3.   Ja izsniegšanas lūgums acīmredzami neatbilst šīs regulas darbības jomai vai ja prasīto formālo nosacījumu pārkāpuma dēļ izsniegšana nav iespējama, lūgumu un pārsūtītos dokumentus sūta atpakaļ pārsūtītājai struktūrai kopā ar paziņojumu par atpakaļsūtīšanu, izmantojot I pielikumā paredzēto veidlapu.

4.   Saņēmēja struktūra, kas saņem izsniedzamo dokumentu, bet kuras teritoriālajā jurisdikcijā tas nav izsniedzams, izsniedzamo dokumentu un lūgumu pārsūta kompetentai saņēmējai struktūrai tajā pašā dalībvalstī, ja lūgums atbilst 4. panta 3. punkta nosacījumiem, un, izmantojot I pielikumā paredzēto veidlapu, attiecīgi informē pārsūtītāju struktūru. Šī saņēmēja struktūra informē pārsūtītāju struktūru, ka dokuments ir saņemts 1. punktā noteiktajā kārtībā.

7. pants

Dokumentu izsniegšana

1.   Saņēmēja struktūra pati izsniedz dokumentu vai nodrošina, ka tas tiek izsniegts saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem vai īpašā veidā, ko lūgusi pārsūtītāja struktūra, ja vien šī metode nav pretrunā saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Saņēmēja struktūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai dokumentu izsniegtu pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā – mēneša laikā pēc saņemšanas. Ja mēneša laikā nav bijis iespējams izsniegt dokumentu, saņēmēja struktūra:

a)

tūlīt informē pārsūtītāju struktūru, izmantojot I pielikuma veidlapā paredzēto apliecinājumu, kuru sastāda saskaņā ar 10. panta 2. punkta nosacījumiem; un

b)

turpina veikt visus vajadzīgo pasākumus, lai izsniegtu dokumentu, ja pārsūtītāja struktūra nav norādījusi citādi un šķiet, ka izsniegšana ir iespējama saprātīgā laikposmā.

8. pants

Atteikums pieņemt dokumentu

1.   Saņēmēja struktūra, izmantojot II pielikumā paredzēto veidlapu, informē adresātu, ka viņš var atteikties pieņemt izsniedzamo dokumentu tā izsniegšanas brīdī vai nedēļas laikā nosūtot dokumentu atpakaļ saņēmējai struktūrai, ja tas nav uzrakstīts vai tam nav pievienots tulkojums kādā no šādām valodām:

a)

adresātam saprotamā valodā;

vai

b)

oficiālajā saņēmējas dalībvalsts valodā vai, ja minētajā valstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā izsniedz dokumentus.

2.   Ja saņēmēja struktūra ir informēta, ka adresāts atsakās pieņemt dokumentu saskaņā ar 1. punktu, tā ar 10. pantā paredzēto apliecinājumu tūlīt informē pārsūtītāju struktūru un nosūta atpakaļ lūgumu un dokumentus, kuru tulkojums ir lūgts.

3.   Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu saskaņā ar 1. punktu, dokumenta izsniegšanu var labot, saskaņā ar šo regulu izsniedzot adresātam dokumenta tulkojumu 1. punktā minētajā valodā. Tādā gadījumā dokumenta izsniegšanas diena ir diena, kad dokumentu ar tam pievienotu tulkojumu izsniedz saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr, ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem dokuments jāizsniedz noteiktā termiņā, diena, kas jāņem vērā attiecībā uz iesniedzēju, ir sākotnējā dokumenta izsniegšanas diena, ko nosaka saskaņā ar 9. panta 2. punktu.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro arī tiesas dokumentu pārsūtīšanas un izsniegšanas veidiem, kas paredzēti 2. iedaļā.

5.   Šā panta 1. punkta izpratnē diplomātiskie un konsulārie pārstāvji, ja izsniegšanu veic saskaņā ar 13. pantu, vai iestāde vai persona, ja pakalpojumu veic saskaņā ar 14. pantu, informē adresātu, ka viņš var atteikties pieņemt dokumentu un ka jebkurš tāds dokuments ir attiecīgi jānosūta vai nu minētajiem pārstāvjiem, vai iestādei vai personai.

9. pants

Izsniegšanas diena

1.   Neskarot 8. pantu, dokumenta izsniegšanas diena saskaņā ar 7. pantu ir diena, kad to izsniedz saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Tomēr, ja dokuments saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem ir jāizsniedz noteiktā termiņā, dienu, kas jāņem vērā attiecībā uz iesniedzēju, nosaka saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī tiesas dokumentu pārsūtīšanas un izsniegšanas veidiem, kas paredzēti 2. iedaļā.

10. pants

Izsniegšanas apliecinājums un izsniegtā dokumenta kopija

1.   Kad ir veikti ar dokumenta izsniegšanu saistītie pasākumi, I pielikumā paredzētajā veidlapā sastāda apliecinājumu par šo pasākumu izpildi un adresē pārsūtītājai struktūrai kopā ar izsniegtā dokumenta kopiju, ja piemēro 4. panta 5. punktu.

2.   Apliecinājumu aizpilda izcelsmes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, vai citā valodā, ko izcelsmes dalībvalsts ir norādījusi kā pieņemamu. Katra dalībvalsts norāda Eiropas Savienības iestāžu oficiālo valodu vai valodas, kas nav attiecīgās valsts valoda vai valodas, bet ir pieņemamas veidlapas aizpildīšanai.

11. pants

Izsniegšanas izmaksas

1.   Par citas dalībvalsts tiesas dokumentu izsniegšanu nav jāmaksā vai jāatlīdzina nodokļi vai izmaksas par pakalpojumiem, ko sniegusi saņēmēja dalībvalsts.

2.   Tomēr iesniedzējs apmaksā vai atlīdzina izmaksas, kas radušās saistībā ar:

a)

tiesu varas amatpersonas nodarbināšanu vai tādas personas nodarbināšanu, kas ir kompetenta saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem;

b)

īpašas izsniegšanas metodes izmantošanu.

Izmaksas, kas radušās tāpēc, ka ir nodarbināta tiesu varas amatpersona vai persona, kas ir kompetenta saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, atbilst vienreizējai fiksētai samaksai, ko attiecīgā dalībvalsts iepriekš noteikusi, ievērojot proporcionalitātes un nediskriminācijas principu. Dalībvalstis informē Komisiju par šādām fiksētām samaksām.

2. iedaļa

Citi tiesas dokumentu pārsūtīšanas un izsniegšanas veidi

12. pants

Pārsūtīšana, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus

Katrai dalībvalstij izņēmuma gadījumos ir tiesības izmantot konsulāros vai diplomātiskos kanālus, lai pārsūtītu izsniegšanai paredzētos tiesas dokumentus citas dalībvalsts struktūrām, kas ir izraudzītas saskaņā ar 2. vai 3. pantu.

13. pants

Izsniegšana, ko veic diplomātiskie vai konsulārie pārstāvji

1.   Katrai dalībvalstij ir tiesības tieši, nepiemērojot piespiedu pasākumus, izmantojot savus diplomātiskos vai konsulāros pārstāvjus, izsniegt tiesas dokumentus personām, kuras dzīvo citā dalībvalstī.

2.   Dalībvalsts var nākt klajā ar paziņojumu saskaņā ar 23. panta 1. punktu, ka tā iebilst pret šādu dokumentu izsniegšanu savā teritorijā, ja vien dokumentus nav paredzēts izsniegt to izcelsmes dalībvalsts valstspiederīgajiem.

14. pants

Izsniegšana, izmantojot pasta pakalpojumus

Katrai dalībvalstij, izmantojot pasta pakalpojumus, ierakstītā vēstulē ar saņemšanas apstiprinājumu vai izmantojot kaut ko līdzvērtīgu, ir tiesības tieši izsniegt tiesas dokumentus personām, kas dzīvo citā dalībvalstī.

15. pants

Tieša izsniegšana

Ikviena tiesvedībā ieinteresēta persona var veikt tiesas dokumentu izsniegšanu tieši ar saņēmējas dalībvalsts tiesu varas amatpersonām, amatpersonām vai citām kompetentām personām, ja šādu tiešu izsniegšanu pieļauj šīs dalībvalsts tiesību akti.

III NODAĻA

ĀRPUSTIESAS DOKUMENTI

16. pants

Pārsūtīšana

Ārpustiesas dokumentus saskaņā ar šo regulu var pārsūtīt izsniegšanai citā dalībvalstī.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Īstenošanas noteikumi

Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus saistībā ar I un II pielikumā paredzēto veidlapu atjaunināšanu vai to tehniskiem grozījumiem, pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

18. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

19. pants

Atbildētāja neierašanās

1.   Ja tiesas pavēste vai līdzīgs dokuments ir bijis jāpārsūta citai dalībvalstij, lai to izsniegtu saskaņā ar šo regulu, bet atbildētājs nav ieradies, spriedumu nepasludina, kamēr nav konstatēts, ka:

a)

dokuments tika izsniegts saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, kas nosaka dokumentu izsniegšanas kārtību iekšējos tiesvedības procesos personām, kuras atrodas tās teritorijā; vai

b)

dokuments faktiski tika piegādāts atbildētājam vai viņa dzīvesvietā, izmantojot citu šajā regulā paredzētu metodi;

un ka abos minētajos gadījumos izsniegšana vai piegāde tika veikta pietiekami laicīgi, lai atbildētājs varētu sagatavoties aizstāvībai.

2.   Dalībvalsts saskaņā ar 23. panta 1. punktu var paziņot, ka tiesnesis neatkarīgi no 1. punkta var pasludināt spriedumu pat tad, ja nav saņemts izsniegšanas vai piegādes apliecinājums, ja ir ievēroti visi turpmāk uzskaitītie nosacījumi:

a)

dokuments tika pārsūtīts, izmantojot kādu no šajā regulā paredzētajām metodēm;

b)

no dokumenta pārsūtīšanas datuma ir pagājuši vismaz seši mēneši, ja tiesnesis konkrētajā lietā to uzskata par pietiekamu termiņu;

c)

nav saņemts apliecinājums, kaut gan ir darīts viss iespējamais, lai to saņemtu no kompetentām saņēmējas dalībvalsts iestādēm vai struktūrām.

3.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta tiesnesis steidzamos gadījumos var paredzēt jebkurus pagaidu vai nodrošināšanas pasākumus.

4.   Ja tiesas pavēste vai līdzvērtīgs dokuments ir bijis jāpārsūta citai dalībvalstij, lai to izsniegtu saskaņā ar šo regulu, un attiecībā uz atbildētāju, kas nav ieradies, ir pieņemts spriedums, tiesnesis ir pilnvarots atbrīvot atbildētāju no sprieduma pārsūdzības termiņa nokavējuma, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

atbildētājs no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ nav varējis savlaicīgi iepazīties ar dokumentu, lai sagatavotos aizstāvībai, vai savlaicīgi iepazīties ar spriedumu, lai to pārsūdzētu; un

b)

atbildētājs ir iesniedzis prima facie iebildumus sakarā ar lietas izskatīšanu pēc būtības.

Pieteikumu atbrīvot no sprieduma pārsūdzības termiņa nokavējuma var iesniegt tikai saprātīgā laikposmā pēc tam, kad atbildētājs ir iepazinies ar spriedumu.

Katra dalībvalsts var nākt klajā ar paziņojumu saskaņā ar 23. panta 1. punktu, ka šādu pieteikumu nepieņems, ja to iesniegs pēc šajā paziņojumā minētā laikposma beigām, bet šis laikposms nevar būt mazāks par vienu gadu pēc sprieduma pasludināšanas dienas.

5.   Šā panta 4. punkts neattiecas uz spriedumiem par personu statusu vai tiesībspēju.

20. pants

Saistība ar nolīgumiem vai pasākumiem, kuros dalībvalstis ir puses

1.   Šī regula jautājumos, uz ko tā attiecas, prevalē pār noteikumiem dalībvalstu noslēgtos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai pasākumos un jo īpaši pār IV pantu protokolā, kas pievienots 1968. gada Briseles konvencijai un 1965. gada 15. novembra Hāgas konvencijai.

2.   Šī regula neliedz atsevišķām dalībvalstīm uzturēt spēkā vai noslēgt nolīgumus vai pasākumus, lai vēl vairāk paātrinātu vai vienkāršotu dokumentu pārsūtīšanu, ar noteikumu, ka tie atbilst šai regulai.

3.   Dalībvalstis Komisijai nosūta:

a)

dalībvalstu savstarpēji noslēgto 2. punktā minēto nolīgumu vai pasākumu kopijas, kā arī projektus nolīgumiem vai pasākumiem, ko tās paredz pieņemt; un

b)

paziņojumus par minēto nolīgumu vai pasākumu denonsēšanu vai grozīšanu.

21. pants

Juridiskā palīdzība

Šī regula neskar 1905. gada 17. jūlija Civilprocesa konvencijas 23. panta, 1954. gada 1. marta Konvencijas civilprocesa jautājumos 24. panta vai 1980. gada 25. oktobra Konvencijas par tiesu starptautisko pieejamību 13. panta savstarpēju piemērošanu dalībvalstīs, kas ir šo konvenciju līgumslēdzējas puses.

22. pants

Pārsūtītās informācijas aizsardzība

1.   Informāciju, tostarp jo īpaši personu datus, ko pārsūta saskaņā ar šo regulu, saņēmēja struktūra izmanto tikai tam mērķim, kam tā pārsūtīta.

2.   Saņēmējas struktūras nodrošina informācijas konfidencialitāti saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neietekmē valsts tiesību aktus, kas ļauj informēt datu subjektu par saskaņā ar šo regulu pārsūtītas informācijas izmantojumu.

4.   Šī regula neskar Direktīvu 95/46/EK un Direktīvu 2002/58/EK.

23. pants

Paziņošana un publicēšana

1.   Dalībvalstis Komisijai paziņo 2., 3., 4., 10., 11., 13., 15. un 19. pantā minēto informāciju. Dalībvalstis Komisijai paziņo, ja saskaņā ar to tiesību aktiem dokuments ir izsniedzams noteiktā termiņā, kā minēts 8. panta 3. punktā un 9. panta 2. punktā.

2.   Komisija publicē saskaņā ar 1. punktu saņemto informāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, izņemot to struktūru un centrālo struktūru adreses un citu kontaktinformāciju, kā arī informāciju par ģeogrāfiskiem apgabaliem, kur tām ir jurisdikcija.

3.   Komisija izstrādā un regulāri atjaunina rokasgrāmatu, kurā ir 1. punktā paredzētā informācija un kura ir pieejama elektroniski, konkrēti – izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās.

24. pants

Pārskatīšana

Vēlākais 2011. gada 1. jūnijā un pēc tam reizi piecos gados Komisija sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, īpašu uzmanību veltot saskaņā ar 2. pantu izraudzīto struktūru efektivitātei un 3. panta c) apakšpunkta un 9. panta praktiskai piemērošanai. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus šīs regulas pielāgošanai atbilstīgi ziņošanas sistēmu attīstībai.

25. pants

Atcelšana

1.   Regula (EK) Nr. 1348/2000 ir atcelta no šīs regulas piemērošanas dienas.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās būtu jālasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 13. novembra, izņemot 23. pantu, ko piemēro no 2008. gada 13. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Strasbūrā, 2007. gada 13. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. LOBO ANTUNES

(1)  OV C 88, 11.4.2006., 7. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 4. jūlija Atzinums (OV C 303 E, 13.12.2006., 69. lpp.), Padomes 2007. gada 28. jūnija Kopējā nostāja (OV C 193 E, 21.8.2007., 13. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2007. gada 24. oktobra Nostāja.

(3)  OV C 261, 27.8.1997., 1. lpp. Tajā pašā dienā, kad tika pieņemta konvencija, Padome ņēma vērā konvencijas sakarā pieņemto paskaidrojuma ziņojumu, kas ietverts iepriekš minētā Oficiālā Vēstneša 26. lappusē.

(4)  OV L 160, 30.6.2000., 37. lpp.

(5)  OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.

(6)  OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(8)  1968. gada 27. septembra Briseles konvencija par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās (OV L 299, 31.12.1972., 32. lpp.); konsolidēta versija, OV C 27, 26.1.1998., 1. lpp.).

(9)  1965. gada 15. novembra Hāgas konvencija par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu apriti ārvalstīs.

(10)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(11)  OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/24/EK (OV L 105, 13.4.2006., 54. lpp.).

I PIELIKUMS

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

II PIELIKUMS

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 1348/2000

Šī regula

1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkta pirmais teikums

—

1. panta 1. punkta otrais teikums

1. panta 2. punkts

1. panta 2. punkts

—

1. panta 3. punkts

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. panta 1. punkts

7. panta 1. punkts

7. panta 2. punkta pirmais teikums

7. panta 2. punkta pirmais teikums

7. panta 2. punkta otrais teikums

7. panta 2. punkta otrais teikums (ievadfrāze) un 7. panta 2. punkta a) apakšpunkts

—

7. panta 2. punkta b) apakšpunkts

7. panta 2. punkta trešais teikums

—

8. panta 1. punkta ievadfrāze

8. panta 1. punkta ievadfrāze

8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

8. panta 2. punkts

8. panta 2. punkts

—

8. panta 3. līdz 5. punkts

9. panta 1. un 2. punkts

9. panta 1. un 2. punkts

9. panta 3. punkts

—

—

9. panta 3. punkts

10. pants

10. pants

11. panta 1. punkts

11. panta 1. punkts

11. panta 2. punkts

11. panta 2. punkta pirmā daļa

—

11. panta 2. punkta otrā daļa

12. pants

12. pants

13. pants

13. pants

14. panta 1. punkts

14. pants

14. panta 2. punkts

—

15. panta 1. punkts

15. pants

15. panta 2. punkts

—

16. pants

16. pants

17. pants, ievadfrāze

17. pants

17. panta a) līdz c) apakšpunkts

—

18. panta 1. un 2. punkts

18. panta 1. un 2. punkts

18. panta 3. punkts

—

19. pants

19. pants

20. pants

20. pants

21. pants

21. pants

22. pants

22. pants

23. panta 1. punkts

23. panta 1. punkta pirmais teikums

—

23. panta 1. punkta otrais teikums

23. panta 2. punkts

23. panta 2. punkts

—

23. panta 3. punkts

24. pants

24. pants

25. pants

—

—

25. pants

—

26. pants

Pielikums

I pielikums

—

II pielikums

—

III pielikums