25.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 193/6

(1)

Regulā (EK) Nr. 994/98 Komisija ir pilnvarota ar regulu noteikt limitu, par kuru mazākus atbalsta pasākumus uzskata par neatbilstīgiem visiem Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem, un tāpēc uz tiem neattiecina Līguma 88. panta 3. punktā paredzēto paziņošanas procedūru.

(2)

Pamatojoties uz minēto regulu, Komisija ir pieņēmusi 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 69/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (3), kurā paredzēts limits EUR 100 000 vienam saņēmējam trīs gadu laikposmā. Sākotnēji šo regulu nepiemēroja lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras un transporta nozarēm, jo tām bija paredzēti īpaši noteikumi.

(3)

Attiecībā uz lauksaimniecības un zivsaimniecības nozari ar Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 1860/2004 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (4) noteica šīm nozarēm piemērojamu īpašu limitu EUR 3 000 vienam saņēmējam trīs gadu laikposmā, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, jo – ņemot vērā Komisijas pieredzi – var apgalvot, ka ļoti nelielais atbalsts, kas tiek piešķirts šajās nozarēs, neatbilst Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem. Tā notiek tad, ja gan individuālo ražotāju saņemtā atbalsta apjoms ir mazs, gan minētajās nozarēs piešķirtā atbalsta kopējais apjoms ir procentuāli neliels salīdzinājumā ar produkcijas vērtību.

(4)

Ekonomisko apstākļu maiņas dēļ un ņemot vērā spēkā esošo vispārīgo de minimis noteikumu piemērošanā gūto pieredzi, iepriekš minētie noteikumi bija jāmaina. Tāpēc Komisija pieņēma 2006. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (5). Ar šo regulu aizstāja Regulu (EK) Nr. 69/2001, palielināja kopējo de minimis limitu no EUR 100 000 līdz EUR 200 000, piemērošanas jomā iekļāva lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību un noteica jaunu de minimis limitu – EUR 100 000 – valsts atbalstam autotransporta jomā.

(5)

Nesenā pieredze valsts atbalsta noteikumu piemērošanā zivsaimniecības nozarē, un jo īpaši tā de minimis limita piemērošanā, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 1860/2004 un Pamatnostādnēs valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā (6), ir pierādījusi, ka de minimis atbalsta radītā konkurences izkropļojuma risks ir mazāks, nekā to paredzēja 2004. gadā.

(6)

Ņemot vērā Komisijas gūto pieredzi, var uzskatīt, ka tāds atbalsts zivsaimniecības nozares uzņēmumiem, kas nepārsniedz EUR 30 000 vienam saņēmējam trīs gadu laikposmā, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci vai nedraud to izkropļot, ja kopējā šāda atbalsta summa, kura visiem zivsaimniecības nozares uzņēmumiem piešķirta trīs gadu laikposmā, ir mazāka par summu, kas atbilst apmēram 2,5 % no zivsaimniecības nozares gada produkcijas. Tāpēc var teikt, ka Līguma 87. panta 1. punkts uz šādu atbalstu neattiecas. Šajā gadījumā “gadi” ir fiskālie gadi, kurus attiecīgajā dalībvalstī izmanto fiskāliem mērķiem. Attiecīgajā triju gadu laikposmā jāveic regulāri novērtējumi, ikreiz pirms jauna de minimis atbalsta piešķiršanas nosakot attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī divos iepriekšējos fiskālajos gados piešķirtā atbalsta kopējo apjomu.

(7)

Piešķirot de minimis atbalstu, jāņem vērā arī cita veida valsts atbalsts, ko piešķīrusi dalībvalsts.

(8)

Nedrīkst pastāvēt iespēja de minimis limitu pārsniegušu valsts atbalstu sadalīt mazākās daļās, kuras katra atsevišķi atbilst šīs regulas darbības jomai.

(9)

Ievērojot principus, kas reglamentē atbalstu, uz kuru attiecas Līguma 87. panta 1. punkts, de minimis atbalsts jāuzskata par piešķirtu tad, kad saskaņā ar valstī spēkā esošo tiesisko regulējumu juridiskās tiesības uz atbalsta saņemšanu tiek nodotas saņēmējam.

(10)

Eiropas Kopienu Tiesa ir noteikusi, ka, tiklīdz Kopiena pieņem tiesību aktu par kopīgu tirgus organizāciju konkrētā lauksaimniecības jomā, dalībvalstu pienākums ir atturēties no tādu pasākumu veikšanas, kas varētu kaitēt šai kopīgajai organizācijai vai paredzēt izņēmumus no tās (7). Šis princips attiecas arī uz zivsaimniecības nozari. Tāpēc šo regulu nedrīkst piemērot atbalstam, kura summu nosaka, pamatojoties uz tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu.

(11)

Šo regulu nedrīkst piemērot eksporta atbalstam vai de minimis atbalstam par labu vietējiem produktiem attiecībā pret importētiem produktiem. Turklāt šo regulu nedrīkst attiecināt uz atbalstu izplatīšanas tīkla izveides un darbības finansēšanai citās valstīs. Atbalsts, kuru piešķir, lai segtu maksu par dalību tirdzniecības izstādēs vai maksu par pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai jau izstrādāta produkta laišanai jaunā tirgū, parasti nav eksporta atbalsts.

(12)

Ņemot vērā to, cik sarežģīti ir noteikt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem piešķirtā atbalsta dotācijas bruto ekvivalentu, šī regula nav jāpiemēro grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kas paredzēta Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (8).

(13)

Ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, atbalstam, kura mērķis ir zvejas kapacitātes palielināšana, un atbalstam, kas piešķirts zvejas kuģu būvei vai iegādei, nav jāietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, izņemot atbalstu kuģa galvenā klāja modernizācijai, kā minēts 11. pantā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (9).

(14)

Pārskatāmības, vienādas attieksmes un de minimis limitu pareizas piemērošanas labad dalībvalstīm ir lietderīgi izmantot vienu un to pašu aprēķina metodi. Lai atvieglotu šādu aprēķinu veikšanu un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1998/2006, atbalsta summas, kas nav skaidras naudas līdzekļu dotācijas, ir lietderīgi izteikt ar dotācijas bruto ekvivalentu. Lai aprēķinātu dotācijas ekvivalentu pārredzamiem atbalsta veidiem, kas nav vairākās daļās maksājamas dotācijas, jāizmanto šāda atbalsta piešķiršanas laikā dominējošās tirgus procentu likmes. Lai vienādi, pārredzami un vienkārši piemērotu noteikumus par valsts atbalstu, šajā regulā tirgus likmes ir jāuzskata par atsauces likmēm, kuras Komisija regulāri nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, un kuras publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai internetā. Tomēr iespējams, ka minimālajai likmei ir jāpievieno papildu bāzes punkti, ņemot vērā sniegto nodrošinājumu vai ar saņēmēju saistīto risku.

(15)

Pārredzamības, vienādas attieksmes un efektīvas uzraudzības labad šī regula ir jāpiemēro tikai tādam de minimis atbalstam, kas ir pārredzams. Pārredzams atbalsts ir tāds atbalsts, kuram iespējams precīzi ex ante aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu. Šādus precīzus aprēķinus var veikt, piemēram, par dotācijām, procentu likmju subsīdijām un nepārsniedzamiem nodokļu atbrīvojumiem. Atbalsts, kuru veido kapitāla ieguldīšana, nav jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot tad, ja publiskā kapitāla ieguldījuma kopējā vērtība nepārsniedz de minimis limitu. Atbalsts, kuru veido riska kapitāla pasākumi, kas minēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos (10), nav jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot tad, ja attiecīgajā riska kapitāla shēmā katram mērķa uzņēmumam paredzētais kapitāls nepārsniedz de minimis limitu. Atbalsts, kuru veido aizdevumi, ir jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kuras dominē dotācijas piešķiršanas laikā.

(16)

Šī regula neizslēdz iespēju, ka dalībvalsts pieņemts pasākums netiek uzskatīts par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, to pamatojot ar šajā regulā neizklāstītiem apsvērumiem, piemēram, kapitāla ieguldīšanas gadījumā, jo lēmums par šādu pasākumu ir pieņemts saskaņā ar tirgus investora principu.

(17)

Ir jānodrošina juridiskā noteiktība garantiju shēmām, kuras nevar ietekmēt tirdzniecību vai izkropļot konkurenci un par kurām pieejamie dati ir pietiekami, lai ticami izvērtētu jebkādu potenciālo ietekmi. Tādēļ ar šo regulu vispārējais de minimis limits (EUR 30 000 vienam saņēmējam) ir jātransponē no garantijas atkarīgā limitā, kura noteikšanas pamatā ir konkrētam aizdevumam atbilstošā summa, par kuru ir sniegtas garantijas. Minēto limitu ir lietderīgi aprēķināt, izmantojot metodiku, ar ko novērtē valsts atbalsta apjomu garantiju shēmās, kuras attiecas uz dzīvotspējīgiem uzņēmumiem izsniegtiem aizdevumiem. Metodika un dati, kurus izmanto, lai aprēķinātu no garantijas atkarīgo limitu, nav jāpiemēro grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kas minēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Tāpēc šis limits nav jāattiecina nedz uz iespējamu individuālo atbalstu, kas neietilpst garantiju shēmā, nedz uz atbalstu, ko piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, vai uz garantijām darījumos, kas nav aizdevumi, piemēram, uz pašu kapitāla darījumu garantijām. Minētais limits jānosaka, pamatojoties uz to, ka – ņemot vērā 13 % lielo nepārsniedzamo likmi (tīrā zaudējuma likme), kas atbilst sliktākajam scenārijam saistībā ar garantiju shēmām Kopienā, – EUR 225 000 lielu garantiju var uzskatīt par tādu, kuras dotācijas bruto ekvivalents ir vienāds ar šajā regulā noteikto de minimis limitu. Šis no garantijas atkarīgais limits jāattiecina tikai uz garantijām, kuras sedz līdz 80 % no attiecīgā aizdevuma.

(18)

Komisijas pienākums ir nodrošināt, lai valsts atbalsta noteikumi tiktu ievēroti un, jo īpaši, lai saskaņā ar de minimis noteikumiem piešķirtais atbalsts stingri atbilstu šo noteikumu nosacījumiem. Saskaņā ar Līguma 10. pantu dalībvalstīm jāatvieglo šā uzdevuma veikšana, izveidojot sistēmu, kura vajadzīga, lai nodrošinātu, ka tā atbalsta kopsumma, kas piešķirts saskaņā ar de minimis noteikumiem, vai nu nepārsniedz limitu EUR 30 000 vienam saņēmējam, vai nepārsniedz kopējo limitu, kuru Komisija nosaka, pamatojoties uz zivsaimniecības nozares produkcijas vērtību dalībvalstī triju fiskālo gadu laikposmā. Tālab dalībvalstīm, kad tās piešķir de minimis atbalstu, ir lietderīgi, atsaucoties uz šo regulu, informēt attiecīgo uzņēmumu par atbalsta apjomu un par to, ka tas ir de minimis atbalsts. Turklāt, pirms piešķirt šādu atbalstu, attiecīgajai dalībvalstij no uzņēmuma jāsaņem deklarācija par attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemto de minimis atbalstu un rūpīgi jāpārbauda, vai ar jauno de minimis atbalstu netiks pārsniegti de minimis limiti. Šo limitu ievērošanu var nodrošināt arī ar centrālā reģistra palīdzību.

(19)

Skaidrības labad un tā kā de minimis atbalsta limits zivsaimniecības nozarē atšķiras no de minimis atbalsta limita lauksaimniecības nozarē, jāpieņem īpaša regula, kas piemērojama tikai zivsaimniecības nozarei, un attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1860/2004.

(20)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi, sevišķi to, cik bieži ir jāpārskata valsts atbalsta politika, un jo īpaši ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1998/2006 un Regulas (EK) Nr. 1860/2004 piemērošanas laikposmu, ir lietderīgi šai regulai noteikt ierobežotu piemērošanas laiku – līdz 2013. gada 31. decembrim. Ja šīs regulas piemērošanas laikposms netiek pagarināts, jādod dalībvalstīm sešu mēnešu pielāgošanās laiks attiecībā uz šajā regulā paredzēto de minimis atbalstu. Tiesiskās paļāvības labad ir lietderīgi precizēt regulas ietekmi uz piešķirto atbalstu, pirms tā ir stājusies spēkā,

a)

atbalstu, kura summu nosaka, pamatojoties uz tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu;

b)

atbalstu ar eksportu saistītām darbībām, proti, atbalstu, kas ir tiešā saistībā ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas ir saistīti ar eksporta darbībām;

c)

atbalstu, kas piešķirts, lai importētu preču vietā tiktu izmantotas vietējās preces;

d)

atbalstu, kura mērķis ir palielināt zvejas kapacitāti, kas izteikta ar tilpību vai jaudu, kā definēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta n) punktā, ja vien tas nav atbalsts galvenā klāja modernizācijai, kā noteikts minētās regulas 11. panta 5. punktā;

e)

atbalstu zvejas kuģu iegādei vai būvei;

f)

atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

a)

“zivsaimniecības nozares uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar zivsaimniecības produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību;

b)

“zivsaimniecības produkti” ir Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 (11) 1. pantā definētie produkti;

c)

“apstrāde un tirdzniecība” ir visas darbības, tostarp pārvietošana, pārstrāde, ražošana un izplatīšana, ko veic no izkraušanas vai iegūšanas posma līdz galaprodukta posmam.

a)

atbalstu, kuru veido aizdevumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kuras dominē dotācijas piešķiršanas laikā;

b)

atbalstu, kuru veido kapitāla ieguldīšana, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot tad, ja publiskā kapitāla ieguldījuma kopējā vērtība nepārsniedz de minimis limitu;

c)

atbalstu, kuru veido riska kapitāla pasākumi, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot tad, ja attiecīgajā riska kapitāla shēmā paredzētais kapitāls nepārsniedz de minimis limitu katram mērķa uzņēmumam;

d)

atbalstu, kuru veido atmaksājami avansa maksājumi, neuzskata par pārredzamu atbalstu, ja attiecīgo atmaksājamo avansa maksājumu kopējā summa pārsniedz saskaņā ar šo regulu piemērojamo limitu;

e)

individuālo atbalstu, ko saskaņā ar garantiju shēmu sniedz uzņēmumiem, kuri nav grūtībās nonākuši uzņēmumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja atbilstoši šādai shēmai piešķirtā aizdevumā garantētā daļa nepārsniedz EUR 225 000 vienam uzņēmumam. Ja garantētā daļa atbilstošajā aizdevumā veido tikai zināmu procentuālu daļu no minētā limita, uzskata, ka attiecīgās garantijas dotācijas bruto ekvivalents atbilst tai pašai procentuālajai daļai no piemērojamā limita, kas noteikts 2. punktā. Garantijas apjoms nepārsniedz 80 % no tai atbilstošā aizdevuma summas.

a)

nosaukumā vārdus “un zivsaimniecības nozarē” aizstāj ar vārdu “nozarē”;

b)

regulas 1. pantā vārdus “lauksaimniecības vai zivsaimniecības nozarē” aizstāj ar vārdiem “lauksaimniecības nozarē”;

c)

regulas 2. pantā:

d)

regulas 3. panta 2. punktā svītro trešo daļu;

e)

regulas 4. panta 2. punktā svītro vārdus “attiecīgi” un “un zivsaimniecībai”;

f)

regulas 4. panta 3. punkta otrajā daļā svītro vārdus “vai zivsaimniecības”;

g)

svītro II pielikumu.