31.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 199/23

(1)

Tieslietu un iekšlietu padome 2001. gada 28.–29. maija sanāksmē pieņemtajos secinājumos uzskatīja, ka, ņemot vērā patvēruma un migrācijas statistikas kopējo analīzi un uzlaboto apmaiņu ar to, ir nepieciešama visaptveroša un saskaņota sistēma turpmākajai rīcībai statistikas uzlabošanā

(2)

Komisija 2003. gada aprīlī izplatīja paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, kurā noteica Kopienas statistikas vākšanas un analīzes rīcības plānu migrācijas jomā. Tajā bija ietverta virkne nozīmīgu izmaiņu šīs statistikas pilnīguma un saskaņošanas pakāpes uzlabošanai. Atbilstīgi rīcības plānam Komisija paredzējusi ierosināt tiesību aktus par Kopienas migrācijas un patvēruma statistiku.

(3)

Saloniku 2003. gada 19.–20. jūnija sanāksmē Eiropadome secināja, ka ir vajadzīgi efektīvāki mehānismi, lai vāktu un analizētu informāciju par migrāciju un patvērumu Eiropas Savienībā.

(4)

Eiropas Parlamenta 2003. gada 6. novembra rezolūcijā (3) par iepriekš minēto Komisijas paziņojumu minēts, ka vajadzīgi tiesību akti, kas nodrošina visaptverošas statistikas izveidi, lai izstrādātu taisnīgu un iedarbīgu Kopienas migrāciju politiku. Rezolūcijā atbalstīti Komisijas plāni ierosināt tiesību aktus attiecībā uz migrācijas un patvēruma statistiku.

(5)

Eiropas Savienības paplašināšanās deva papildu ģeogrāfisku un politisku dimensiju ar migrāciju saistīto parādību apjomam. Tā arī izraisīja tālāku impulsu prasībai pēc precīzas, savlaicīgas un saskaņotas statistiskas informācijas. Turklāt aizvien pieaug vajadzība pēc statistiskas informācijas attiecībā uz migrantu profesiju, izglītību, kvalifikāciju un darbības veidu.

(6)

Saskaņota un salīdzināma Kopienas migrācijas un patvēruma statistika ir svarīga Kopienas tiesību aktu, migrācijas un patvēruma politiku un personu brīvas kustības attīstīšanā un pārraudzībā.

(7)

Jāpastiprina apmaiņa ar patvēruma un migrācijas statistiku un jāuzlabo Kopienas statistikas apkopojumu kvalitāte un rezultāti, kas līdz šim notika uz draudzīgas vienošanās pamata.

(8)

Svarīgi, lai visā Eiropas Savienībā būtu pieejama informācija Kopienas tiesību aktu un politikas attīstības un ieviešanas pārraudzībai. Pamatvilcienos pašreizējā prakse pietiekami nenodrošina vienveidīgu, regulāru, savlaicīgu un ātru saskaņotu datu piegādi un izplatīšanu.

(9)

Šī regula neattiecas uz to personu skaita novērtējumu, kas nelegāli uzturas dalībvalstīs. Dalībvalstīm nebūtu Komisijai (Eiropas Kopienu Statistikas birojam) jāsniedz šādi novērtējumi vai aprēķini par šādām personām, tomēr tās var tikt iekļautas iedzīvotāju skaitā apsekojumos.

(10)

Kur vien iespējams, šajā regulā ir izmantotas definīcijas no ANO Ieteikumiem par starptautiskās migrācijas statistiku, ANO Ieteikumiem iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanām ANO Eiropas Ekonomikas komisijas reģionā un EK tiesību aktiem, un tās būtu jāatjaunina saskaņā ar attiecīgajām procedūrām.

(11)

Padomes Regulas (EEK) Nr. 311/76 (1979. gada 9. februāris) attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem (4) noteikumi neatbilst jaunajām Kopienas vajadzībām pēc migrācijas un patvēruma statistikas.

(12)

Tāpēc Regula (EEK) Nr. 311/76 būtu jāatceļ.

(13)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot kopējus noteikumus Kopienas migrācijas un starptautiskās aizsardzības statistikas vākšanai un apkopošanai – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(14)

Padomes Regula (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (5) nosaka pamatprincipu kopumu šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem. Jo īpaši tā prasa atbilstību neitralitātes, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, rentabilitātes un statistiskās konfidencialitātes standartiem.

(15)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6).

(16)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro atjaunināt minētās definīcijas un lemt par datu grupēšanu un papildu sadalījumu, kā arī izstrādāt noteikumus attiecībā uz precizitātes un kvalitātes standartiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus un papildināt to, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(17)

Ir notikusi apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (1989. gada 19. jūnijs), ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (7), saskaņā ar minētā lēmuma 3. pantu,

a)

imigrāciju uz un emigrāciju no dalībvalstu teritorijām, ieskaitot plūsmas no vienas dalībvalsts teritorijas uz citas dalībvalsts teritoriju un plūsmas starp dalībvalsti un trešās valsts teritoriju;

b)

to personu pilsonību un dzimšanas valsti, kuras parasti dzīvo dalībvalstu teritorijās;

c)

administratīvām un juridiskām procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz imigrāciju, uzturēšanās atļaujas, pilsonības, patvēruma un citu starptautiskās aizsardzības veidu piešķiršanu un par nelegālās imigrācijas novēršanu.

a)

“parastā dzīvesvieta” ir vieta, kurā persona parasti pavada dienas atpūtas daļu, neņemot vērā īslaicīgu prombūtni izklaides, brīvdienu, draugu un radinieku apciemošanas, darīšanu, ārstniecības vai reliģisku svētceļojumu nolūkā, vai, ja par to nav informācijas, juridiskā vai reģistrētā dzīvesvieta;

b)

“imigrācija” ir darbība, ar kuras palīdzību persona nodibina savu parasto dzīvesvietu dalībvalsts teritorijā uz laiku, kas ilgst vai ir sagaidāms, ka ilgs, vismaz divpadsmit mēnešus, un kura iepriekš parasti uzturējusies citā dalībvalstī vai trešā valstī;

c)

“emigrācija” ir darbība, ar kuras palīdzību persona, kas iepriekš parasti uzturējusies dalībvalsts teritorijā, pārtrauc savu pastāvīgo dzīvesvietu šajā dalībvalstī uz laiku, kas ilgst vai ir sagaidāms, ka ilgs, vismaz divpadsmit mēnešus;

d)

“pilsonība” ir indivīda un viņa valsts īpaša juridiska saikne, ko iegūst piedzimstot vai naturalizējoties, vai nu iesniedzot deklarāciju, izdarot izvēli vai apprecoties, vai arī citā veidā saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

e)

“dzimšanas valsts” ir mātes pastāvīgās dzīvesvietas valsts (ja zināms, pašreizējās robežās) personas dzimšanas brīdī vai, ja par to nav informācijas, valsts (ja zināms, pašreizējās robežās), kurā persona ir dzimusi;

f)

“imigrants” ir persona, kas veic imigrāciju;

g)

“emigrants” ir persona, kas veic emigrāciju;

h)

“pastāvīgais iedzīvotājs” ir pastāvīgais iedzīvotājs, kā definēts 2. panta b) punktā Padomes Direktīvā 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (8);

i)

“trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kas nav Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta nozīmē, tai skaitā bezvalstnieks;

j)

“starptautiskās aizsardzības pieteikums” ir pieteikums par starptautisko aizsardzību, kā definēts 2. panta g) punktā Padomes Direktīvā 2004/83/EK (2004. gada 29. aprīlis) par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (9);

k)

“bēgļa statuss” ir bēgļa statuss, kā definēts Direktīvas 2004/83/EK 2. panta d) punktā;

l)

“alternatīvais aizsardzības statuss” ir alternatīvais aizsardzības statuss, kā definēts Direktīvas 2004/83/EK 2. panta f) punktā;

m)

“ģimenes locekļi” ir ģimenes locekļi, kā definēts 2. panta i) punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 343/2003 (2003. gada 18. februāris), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (10);

n)

“pagaidu aizsardzība” ir pagaidu aizsardzība, kā definēts 2. panta a) punktā Padomes Direktīvā 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (11);

o)

“nepilngadīgais bez pavadības” ir nepilngadīgais bez pavadības, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/83/EK 2. panta i) punktā;

p)

“ārējās robežas” ir ārējās robežas, kā definēts 2. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (12);

q)

“trešo valstu valstspiederīgie, kam atteikta ieceļošana” ir trešo valstu valstspiederīgie, kuriem pie ārējās robežas atsaka ieceļošanu valstī, jo viņi neatbilst visiem Regulas (EK) Nr. 562/2006 5. panta 1. punktā paredzētajiem ieceļošanas nosacījumiem un nepieder ne pie vienas no personu kategorijām, kuras noteiktas minētās regulas 5. panta 4. punktā;

r)

“trešo valstu valstspiederīgie, kas nelegāli uzturas” ir trešo valstu valstspiederīgie, kuru atrašanās dalībvalsts teritorijā ir oficiāli konstatēta un kuri neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem attiecībā uz uzturēšanos vai pastāvīgu uzturēšanos attiecīgajā dalībvalstī;

s)

“pārcelšanās” ir trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku pārvietošana, ņemot vērā viņu vajadzību pēc starptautiskas aizsardzības un ilgstoša risinājuma, uz dalībvalsti, kur viņiem ļauj pastāvīgi uzturēties drošā juridiskā statusā.

a)

imigrantu skaitu, kas pārceļas uz dalībvalsts teritoriju, sadalītu:

b)

emigrantu skaitu, kas izbrauc no dalībvalsts teritorijas, sadalītu:

c)

to personu skaitu, kuru parastās dzīvesvietas valsts pārskata perioda beigās ir dalībvalsts, sadalītu:

d)

personu skaitu, kuru parastā dzīvesvieta ir dalībvalsts teritorijā un kas pārskata periodā ieguvušas dalībvalsts pilsonību, un kas iepriekš bijušas citas dalībvalsts vai trešās valsts pilsoņi, vai kas iepriekš bijušas bezvalstnieki, sadalītu pēc vecuma un dzimuma un pēc attiecīgo personu iepriekšējās pilsonības, un pēc tā, vai personas agrāk bijušas bezvalstnieki.

a)

personu skaitu, kas pārskata periodā iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai ir iekļautas minētajā pieteikumā kā ģimenes locekļi;

b)

personu skaitu, par kurām ir iesniegti starptautiskās aizsardzības pieteikumi, kas tiek izskatīti atbildīgajās valsts iestādēs pārskata perioda beigās;

c)

pārskata periodā atcelto starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaitu.

a)

personu skaitu, par kurām pārskata periodā pieņemts pirmās instances lēmums noraidīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, piemēram, administratīvo vai tiesu iestāžu lēmumi, ar ko pieteikumus atzīst par nepieņemamiem vai nepamatotiem, un lēmumi, kas pieņemti prioritārā vai saīsinātā kārtībā;

b)

personu skaitu, par kurām pārskata periodā ir pieņemts pirmās instances lēmums piešķirt vai atsaukt bēgļa statusu, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes;

c)

personu skaitu, par kurām pārskata periodā ir pieņemts pirmās instances lēmums piešķirt vai atsaukt alternatīvo aizsardzības statusu, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes;

d)

personu skaitu, par kurām pārskata periodā ir pieņemts pirmās instances lēmums piešķirt vai atsaukt pagaidu aizsardzību, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes;

e)

personu skaitu, par kurām pārskata periodā ir pieņemts cits pirmās instances lēmums, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes, t. i., piešķirt vai atsaukt atļauju uzturēties valstī humānu iemeslu dēļ saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem par starptautisko aizsardzību.

a)

starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju skaitu pārskata periodā, kurus atbildīgā valsts iestāde uzskata par nepilngadīgajiem bez pavadības;

b)

personu skaitu, par kurām pārskata periodā pieņemti galīgie lēmumi atteikt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, piemēram, lēmumi par nepieņemamiem vai nepamatotiem pieteikumiem un prioritārā vai saīsinātā kārtībā pieņemti lēmumi, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes saskaņā ar apelācijas vai pārskatīšanas procedūru;

c)

personu skaitu, par kurām pārskata periodā pieņemti galīgie lēmumi piešķirt vai atsaukt bēgļa statusu, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes saskaņā ar apelācijas vai pārskatīšanas procedūru;

d)

personu skaitu, par kurām pārskata periodā pieņemti galīgie lēmumi piešķirt vai atsaukt alternatīvo aizsardzības statusu, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes saskaņā ar apelācijas vai pārskatīšanas procedūru;

e)

personu skaitu, par kurām pārskata periodā pieņemti galīgie lēmumi piešķirt vai atsaukt pagaidu aizsardzību, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes saskaņā ar apelācijas vai pārskatīšanas procedūru;

f)

personu skaitu, par kurām pārskata periodā pieņemti citi galīgie lēmumi, ko pieņēmušas administratīvās vai tiesu iestādes saskaņā ar apelācijas vai pārskatīšanas procedūru, piešķirt vai atsaukt atļaujas uzturēties humānu iemeslu dēļ saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem par starptautisko aizsardzību;

g)

personu skaitu, kurām piešķirta atļauja uzturēties dalībvalstī pārskata periodā saskaņā ar valstu vai Kopienas pārcelšanās shēmu, ja minētajā dalībvalstī šāda shēma īstenota.

a)

pieprasījumu skaits, kuros izteikta prasība uzņemt atpakaļ patvēruma meklētāju vai uzņemties atbildību par viņu;

b)

noteikumi, ar kuriem ir pamatoti a) apakšpunktā minētie pieprasījumi;

c)

lēmumi, kuri pieņemti, atbildot uz a) apakšpunktā minētajiem pieprasījumiem;

d)

to pārvietošanas gadījumu skaits, kuru pamatā ir c) apakšpunktā minētie lēmumi;

e)

informācijas pieprasījumu skaits.

a)

trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kam atteikta ieceļošana dalībvalsts teritorijā uz ārējās robežas;

b)

trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kas nelegāli uzturas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar valsts imigrācijas likumiem.

a)

uzturēšanās atļauju skaitu, kas izsniegtas trešo valstu valstspiederīgajiem, sadalītu šādi:

b)

par pastāvīgo iedzīvotāju skaitu pārskata perioda beigās, kas sadalīts pēc pilsonības.

a)

trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kas nelegāli uzturas dalībvalstī un par kuriem ir pieņemts administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, ar ko paziņo vai deklarē, ka viņu uzturēšanās ir nelegāla un ka viņiem jāatstāj dalībvalsts teritorija, sniedzot šo datu sadalījumu pēc minēto personu pilsonības;

b)

trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuri faktiski ir atstājuši dalībvalsts teritoriju pēc administratīva vai tiesas lēmuma vai akta, kā minēts a) apakšpunktā, sniedzot sadalījumu pēc minēto personu pilsonības.

a)

visā regulas 4. pantā minētajai statistikai – sadalījumu pēc:

b)

regulas 4. panta 4. punktā minētajai statistikai – sadalījumu pēc:

c)

regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajai statistikai – sadalījumu pēc:

d)

regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajai statistikai – sadalījumu pēc:

e)

regulas 6. pantā minētajai statistikai – sadalījumu pēc:

f)

regulas 7. pantā minētajai statistikai – sadalījumu pēc:

a)

administratīvo un tiesu darbību ieraksti;

b)

reģistri attiecībā uz administratīvām darbībām;

c)

personu kopuma vai īpašas šī kopuma apakšgrupas reģistri;

d)

skaitīšanas;

e)

izlases veida apsekojumi;

f)

citi piemēroti avoti.

a)

2. pantā 1. punktā izklāstīto definīciju atjaunināšana;

b)

dzimšanas valsts grupu, iepriekšējās un nākamās parastās dzīvesvietas valsts grupu un pilsonības grupu kategoriju noteikšana, kā paredzēts 3. panta 1. punktā;

c)

uzturēšanās atļauju izsniegšanas iemeslu kategoriju noteikšana, kā paredzēts 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

d)

to sīkāku papildu sadalījumu un sadalījumu līmeņu noteikšana, kas jāpiemēro mainīgajiem lielumiem, kā paredzēts 8. pantā;

e)

noteikumu izstrāde attiecībā uz precizitāti un kvalitātes standartiem.