30.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/26

PADOMES REGULA (EK) Nr. 754/2007

(2007. gada 28. jūnijs),

ar ko Regulas (EK) Nr. 1941/2006, (EK) Nr. 2015/2006 un (EK) Nr. 41/2007 groza attiecībā uz dažu zivju krājumu zvejas iespējām un ar tām saistītiem nosacījumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (2), un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1941/2006 (3) noteiktas dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi, kas 2007. gadā piemērojami Baltijas jūrā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1941/2006 paredzēts, ka dalībvalstīm nosakāmās papildu aizlieguma dienas zvejai atsevišķos Baltijas jūras apakšrajonos jāsadala laikposmos, kas nav mazāki par 5 dienām. Tomēr minētais noteikums nebūtu jāpiemēro, ja papildu aizlieguma dienas ir saistītas ar kādu no minētajā regulā noteiktajiem aizlieguma laikposmiem, ja kopējais aizlieguma dienu laikposms ir 5 dienas vai ilgāks. Tāpēc ar atpakaļejošu spēku būtu jāprecizē papildu aizlieguma dienu noteikšana.

(3)

Būtu jāprecizē noteikumi par apstiprinātajām ostām.

(4)

Dreifējošas āķu jedas būtu jāsvītro no tādu zvejas rīku veidiem, uz kuriem attiecas zvejas piepūles ierobežojumi, kad šo zvejas rīku veidu neizmanto mencu zvejai.

(5)

Tā kā netiek uzskatīts par vajadzīgu saglabāt atsauci uz 27. apakšrajonu attiecībā uz zvejas piepūles ierobežojumiem Baltijas jūrā sakarā ar mencu minimālu nozveju šajā apakšrajonā, atsauce uz šo apakšrajonu būtu jāsvītro.

(6)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2015/2006 (4) Kopienas zvejas kuģiem 2007. un 2008. gadam noteiktas konkrētu dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas.

(7)

Minētajā regulā sniegtais konkrētu zvejas zonu apraksts būtu jāprecizē, lai nodrošinātu pareizu tā apgabala identificēšanu, kurā var zvejot saskaņā ar kvotu.

(8)

Minētajā regulā kvotas un zemsvītras piezīmes dažām zvejas zonām norādītas neprecīzi un būtu jālabo.

(9)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 41/2007 (5) 2007. gadam noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi.

(10)

Būtu jāprecizē konkrēti īpaši noteikumi attiecībā uz tādu saldētu zivju izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, kuras NEAFC konvencijas apgabalā nozvejojuši trešo valstu zvejas kuģi.

(11)

Būtu jāprecizē Regulas (EK) Nr. 41/2007 IA pielikuma virsraksts un dažu zvejas zonu apraksti, lai nodrošinātu pareizu tā apgabala identificēšanu, kur var zvejot saskaņā ar kvotu.

(12)

Galīgos nozvejas limitus tūbīšu zvejai ICES IIIa un IV zonā ICES IIa zonas EK ūdeņos nosaka, pamatojoties uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 41/2007 IID pielikuma 8. punktu. Tūbītes ir ar Norvēģiju kopīgs Ziemeļjūras krājums, kuru pašreiz neapsaimnieko kopīgi. Tūbīšu nozvejas galīgie ierobežojumi ir saskaņā ar 2007. gada 22. maija zivsaimniecības apspriedes ar Norvēģiju saskaņoto secinājumu protokolu.

(13)

Nosacījumus attiecībā uz raju dzimtas zivju zveju būtu jāattiecina vienīgi uz šīs dzimtas zivju zveju, kuras apjoms pārsniedz 200 kg.

(14)

Būtu jāizlabo nepareizi norādītais atsauces laikposms attiecībā uz tādu zvejas piepūli kvantitatīvā izteiksmē, ko izvērš kuģi, uz kuriem attiecas papildu dienu iedalījums, pilnīgi izbeidzot kuģa zvejas darbību.

(15)

Būtu jāizlabo neprecīzās koordinātas III pielikumā, kas norāda teritoriju tehniskiem pasākumiem Īrijas jūrā.

(16)

Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija trešajā gadskārtējā sanāksmē (2006. gada 11.–15. decembrī) pieņēma tunzivju resursu aizsardzības pasākumus un reglamentējošus pasākumus attiecībā uz zobenzivīm noteiktos apgabalos. Šie pasākumi būtu jāīsteno Kopienas tiesību aktos.

(17)

Pēc Kopienas, Fēru salu, Islandes, Norvēģijas un Krievijas Federācijas konsultācijām 2007. gada 18. janvārī tika panākta vienošanās par zvejas iespējām Atlantijas siļķu (nārsto pavasarī pie Norvēģijas krastiem) krājumā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Saskaņā ar minēto vienošanos EK licenču skaits jāpalielina no 77 līdz 93. Vienošanās būtu jāīsteno Kopienas tiesību aktos.

(18)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1941/2006, (EK) Nr. 2015/2006 un (EK) Nr. 41/2007,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1941/2006

Regulas (EK) Nr. 1941/2006 II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2015/2006

Regulas (EK) Nr. 2015/2006 pielikuma 2. daļu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 41/2007

Regulu (EK) Nr. 41/2007 groza šādi.

1)

Regulas 51. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.e panta 1. punkta, tādu kuģu kapteiņi vai to pārstāvji, uz kuriem ir 49. pantā minētās zivis un kuri paredzējuši ieiet ostā vai veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz 3 darbdienas pirms plānotās ierašanās dienas par to informē tās ostas dalībvalsts kompetentās iestādes, kuru tie vēlas izmantot.”

2)

Regulas 52. pantu groza šādi:

a)

1. punkta pirmo daļu ir aizstāj ar šādu daļu:

“1.   Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī var atļaut vienīgi tad, ja tā zvejas kuģa karoga valsts, kurš plāno izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vai – ja kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās ārpus ostas – kuģu, no kuriem pārkrauj, karoga valsts vai valstis, atsūtot atpakaļ saskaņā ar 51. panta 3. punktu nosūtītās veidlapas kopiju, kuras B daļa ir pienācīgi aizpildīta, ir apstiprinājušas, ka:”;

b)

3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Savu lēmumu atļaut vai neatļaut izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī ostas dalībvalsts kompetentās iestādes, nosūtot IV pielikuma I daļā paredzētās veidlapas kopiju ar pienācīgi aizpildītu C daļu, tūlīt paziņo Komisijai un NEAFC sekretāram, ja izkrautās vai citā kuģī pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.”.

3)

Regulas 53. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes savās ostās katru gadu veic pārbaudes attiecībā uz vismaz 15 % trešo valstu zvejas kuģu veiktām izkraušanas un pārkraušanas darbībām, kas minētas 49. pantā.”

4)

Regulas (EK) Nr. 41/2007 IA, IIA, III un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr attiecībā uz grozījumiem, kas izklāstīti šīs regulas I pielikuma 1. un 2. punktā, 1. pantu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 28. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

S. GABRIEL

(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59 lpp.

(2)  OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 441/2007 (OV L 104, 21.4.2007., 28. lpp.).

(3)  OV L 367, 22.12.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 609/2007 (OV L 141, 2.6.2007., 33. lpp.).

(4)  OV L 384, 29.12.2006., 28. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 609/2007.

(5)  OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 643/2007 (OV L 151, 13.6.2007., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1941/2006 pielikumus groza šādi.

1)

I pielikumu groza šādi:

a)

svītro 1. zemsvītras piezīmi ierakstos attiecībā uz sugu “menca” apakšrajonos 25–32 (EK ūdeņi) un attiecībā uz sugu “menca” apakšrajonos 22–24 (EK ūdeņi); un

b)

svītro I pielikuma I papildinājumu.

2)

II pielikumu groza šādi:

a)

1.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.1.

Zveja ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātiem žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātām āķu jedām vai āķu jedām, izņemot ar dreifējošām āķu jedām, ir aizliegta:

a)

no 1. janvāra līdz 7. janvārim, no 31. marta līdz 1. maijam un 31. decembrī apakšrajonos 22–24; un

b)

no 1. janvāra līdz 7. janvārim, no 5. aprīļa līdz 10. aprīlim, no 1. jūlija līdz 31. augustam un 31. decembrī apakšrajonos 25–26.”;

b)

1.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.2.

Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kas peld ar to karogu, zveja ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātiem žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmjtīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, izņemot ar āķu jedām ir aizliegta arī:

a)

77 kalendārās dienas apakšrajonos 22–24 ārpus laikposma, kas minēts 1.1. punkta a) apakšpunktā; un

b)

67 kalendārās dienas apakšrajonos 25 un 26 ārpus laikposma, kas minēts 1.1. punkta b) apakšpunktā.

Dalībvalstis sadala a) un b) apakšpunktā minētās dienas laikposmos, kas nav mazāki par 5 dienām, ja vien a) un b) apakšpunktā minētās dienas nav pievienotas laikposmiem, kuri norādīti, attiecīgi, 1.1. punkta a) apakšpunktā un 1.1. punkta b) apakšpunktā, izņemot 31. decembri.”;

c)

pievieno šādu punktu:

“1.3.

Zvejojot ar āķu jedām, kuģī nepatur mencas laikposmos un dienās, kas norādītas 1.1. un 1.2. punktā.”.

3)

III pielikuma 2.7.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.7.1.

Ja dalībvalsts ir norādījusi ostas mencu izkraušanai, zvejas kuģi, uz kuriem ir vairāk kā 750 kg mencu dzīvsvara, var izkraut mencas vienīgi šajās norādītajās ostās.”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2015/2006 pielikuma 2. daļu groza šādi.

1)

Ierakstu attiecībā uz beriksām Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Beriksas

Beryx spp.

Zona

:

III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija)

Gads

2007.

2008.

 

Spānija

74

74

 

Francija

20

20

 

Īrija

10

10

 

Portugāle

214

214

 

Apvienotā Karaliste

10

10

 

EK

328

328”

 

2)

Ierakstu attiecībā uz strupdeguna garasti ICES IIIa zonā un ICES IIIb, c un d zonas Kopienas ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

:

IIIa un IIIb, c un d zona (Kopienas ūdeņi)

Gads

2007.

2008.

 

Dānija

1 002

946

 

Vācija

6

5

 

Zviedrija

52

49

 

EK

1 060

1 000”

 

3)

Ierakstu attiecībā uz strupdeguna garasti Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija ICES VIII, IX, X, XII un XIV zonā, un V zonā (Grenlandes ūdeņi), aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

:

VIII, IX, X, XII un XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija)

Gads

2007.

2008.

 

Vācija

40

40

 

Spānija

4 391

4 391

 

Francija

202

202

 

Īrija

9

9

 

Apvienotā Karaliste

18

18

 

Latvija

71

71

 

Lietuva

9

9

 

Polija

1 374

1 374

 

EK

6 114

6 114”

 

4)

Ierakstu attiecībā uz Atlantijas lielgalvi ICES I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XI, XII un XIV zonas Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

:

I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XII un XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija)

Gads

2007.

2008.

 

Spānija

4

3

 

Francija

23

15

 

Īrija

6

4

 

Portugāle

7

5

 

Apvienotā Karaliste

4

3

 

EK

44

30”

 

5)

Ierakstu attiecībā uz zilo jūras līdaku ICES VI un VII zonas Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

VI un VII (2) (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija)

Gads

2007.

2008.

 

Vācija

26

21

 

Igaunija

4

3

 

Spānija

83

67

 

Francija

1 898

1 518

 

Īrija

7

6

 

Lietuva

2

1

 

Polija

1

1

 

Apvienotā Karaliste

482

386

 

Citi (1)

7

6

 

EK

2 510

2 009

 

6)

Ierakstu attiecībā uz sarkano zobaini Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

:

X (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija)

Gads

2007.

2008.

 

Spānija (3)

10

10

 

Portugāle (3)

1 116

1 116

 

Apvienotā Karaliste (3)

10

10

 

EK (3)

1 136

1 136

 

(1)  Tikai piezvejā. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta tieša zveja.

(2)  Dalībvalstis nodrošina, ka zilās jūras līdakas zveju zinātniski pārrauga, jo īpaši to zvejas kuģu darbības, kuri 2005. gadā izkrāva vairāk nekā 30 tonnu zilo jūras līdaku. Visi kuģi sniedz iepriekšēju paziņojumu par vairāk nekā 5 tonnu zilo jūras līdaku izkraušanu un neizkrauj vairāk kā 25 tonnu zilo jūras līdaku pēc jebkura zvejas reisa.”

(3)  Ne vairāk kā 10 % no 2008. gada kvotām drīkst izmantot 2007. gada decembrī.”

III PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 41/2007 pielikumus groza šādi:

1)

IA pielikumu groza šādi:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

b)

ierakstu attiecībā uz tūbīšu dzimtas zivīm ICES IIIa zonā; ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Tūbīšu dzimtas zivis

Ammodytidae

Zona

:

IIIa; IIa un IV (EK ūdeņi) (1)

SAN/2A3A4.

Dānija

144 324 (2)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Apvienotā Karaliste

3 155 (3)

Visas dalībvalstis

5 521 (4)  (5)

EK

153 000 (6)

Norvēģija

20 000 (7)

KPN

Neattiecas (8)

c)

ierakstu attiecībā uz siļķi ICES IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Siļķe (9)

Clupea harengus

Zona

:

IV zona uz ziemeļiem no 53° 30′ N (EK un Norvēģijas ūdeņi)

HER/04A., HER/04B.

Dānija

50 349

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Vācija

34 118

Francija

19 232

Nīderlande

47 190

Zviedrija

3 470

Apvienotā Karaliste

50 279

EK

204 638

Norvēģija

50 000 (10)

KPN

341 063

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N(HER/*04N-)

EK

50 000”

d)

ierakstu attiecībā uz siļķi ICES Vb un VIb zonā un ICES VIa N zonā (Kopienas ūdeņi) aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Siļķe

Clupea harengus

Zona

:

Vb, VIb un VIa N (11) EK un starptautiskie ūdeņi

HER/5B6ANB.

Vācija

3 727

Piesardzības KPN

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Francija

705

Īrija

5 036

Nīderlande

3 727

Apvienotā Karaliste

20 145

EK

33 340

Fēru salas

660 (12)

KPN

34 000

e)

ierakstu attiecībā uz pikšu sugu VIb, XII un XIV ICES zonā aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Pikšas

Melanogrammus aeglefinus

Zona

:

VIb, XII un XIV (EK un starptautiskie ūdeņi)

HAD/6B1214

Beļģija

10

Analītiskā KPN

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Vācija

12

Francija

509

Īrija

363

Apvienotā Karaliste

3 721

EK

4 615

KPN

4 615”

f)

ierakstu attiecībā uz raju dzimtas zivīm IIa un IV zonas EK ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

:

Raju dzimtas zivis

Rajidae

Zona

:

IIa un IV (EK ūdeņi)

SRX/2AC4-C

Beļģija

369 (13)

Piesardzības KPN

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Dānija

14 (13)

Vācija

18 (13)

Francija

58 (13)

Nīderlande

314 (13)

Apvienotā Karaliste

1 417 (13)

EK

2 190 (13)

KPN

2 190

2)

IIA pielikumu groza šādi:

a)

10.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“10.1.

Komisija, pamatojoties uz zvejas darbību galīgu pārtraukšanu, kas notikusi pēc 2002. gada 1. janvāra, var iedalīt dalībvalstij papildu dienu skaitu, ko apgabalā var pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no 4.1. punktā minētiem zvejas rīkiem. Zvejas piepūli, izteiktu kilovatdienās, ko 2001. gadā izvērsuši zvejas darbību pārtraukušie kuģi, kuri izmanto attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko 2001. gadā izvērsuši visi kuģi, kas izmanto šo zvejas rīku. Papildu dienu skaitu aprēķina, reizinot šādi iegūto koeficientu ar sākotnēji iedalīto dienu skaitu. Dienas daļu, kas iegūta šajos aprēķinos, noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai. Šo punktu nepiemēro, ja kuģi aizstāj atbilstīgi 5.2. punktam vai ja darbību pārtraukšana jau ir izmantota iepriekšējos gados, lai iegūtu lielāku dienu skaitu jūrā.”;

b)

11.4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“11.4.

Sešas papildu dienas, kad kuģis var atrasties 2.1. punkta c) apakšpunktā minētajā apgabalā, ja uz kuģa ir 4.1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā un 4.1. punkta a) apakšpunkta v) punktā minētie zvejas rīki, Komisija dalībvalstīm var iedalīt laikposmā no 2007. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti (Enhanced Data Pilot Project).”;

c)

11.5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“11.5.

Divpadsmit papildu dienas, kad kuģis var atrasties 2.1. punkta c) apakšpunktā minētajā apgabalā, ja uz kuģa ir 4.1. punktā minētie zvejas rīki, izņemot 4.1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā un 4.1. punkta a) apakšpunkta v) punktā minētos zvejas rīkus, Komisija dalībvalstīm var iedalīt laikposmā no 2007. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti (Enhanced Data Pilot Project).”.

3)

III pielikumu groza šādi:

a)

8.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“8.1.

Laikposmā no 2007. gada 14. februāra līdz 2007. gada 30. aprīlim ir aizliegts izmantot gruntstraļus, vadus vai tiem līdzīgus velkamus tīklus, žaunu tīklus, iepinējtīklus vai tiem līdzīgus statiskos tīklus vai citus zvejas rīkus, kuriem ir āķi, tajā ICES VIIa rajona daļā, ko ierobežo:

—

Īrijas austrumkrasts un Ziemeļīrijas austrumkrasts, un

—

taisnas līnijas, kas secīgi savieno turpmāk norādītās ģeogrāfiskās koordinātas:

—

punkts Ziemeļīrijas Ards pussalas austrumu krastā pie 54° 30′ N,

—

54° 30′ ziemeļu platuma, 04° 50′ W,

—

53° 15′ ziemeļu platuma, 04° 50′ W,

—

punkts Īrijas piekrastē 53° 15′ N.”;

b)

9.4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“9.4.

Atkāpjoties no 9.3. punkta, ir atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

a)

žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 120 mm un mazāks par 150 mm, visos ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums nepārsniedz 600 metrus, tie nav garāki par 100 acu rindām, to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,5, un tie ir aprīkoti ar pludiņiem vai ierīcēm, kas nodrošina līdzvērtīgu peldspēju. Vienas izlikto tīklu rindas garums ir ne vairāk kā 2,5 km, un visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 25 km. Maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas; vai

b)

iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 250 mm, ja tos izliek ūdeņos vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums nepārsniedz 800 metrus, tie nav garāki par 15 acu rindām, to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,33 un tie nav pludiņiem vai ierīcēm, kas nodrošina līdzvērtīgu peldspēju. Vienas izlikto tīklu rindas garums ir ne vairāk kā 10 km. Visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 100 km. Maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas.

Tomēr šo atkāpi neattiecina uz NEAFC pārvaldības apgabalu.”;

c)

21. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“21.   Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

21.1.

Dalībvalstis nodrošina, ka Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā, uz ko attiecas Konvencija par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (“Konvencijas apgabals”), lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs zvejas kopējā piepūle nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta partnerattiecību nolīgumos zivsaimniecības nozarē, kas noslēgti starp Kopienu un minētā reģiona piekrastes valstīm.

21.2.

Dalībvalstīm, kuru kuģiem ir atļauts zvejot apgabalā, uz kuru attiecas konvencija, jāizstrādā pārvaldības plāni attiecībā uz noenkurotām vai dreifējošām ierīcēm zivju pievilināšanai (FADs). Šajos pārvaldības plānos jāiekļauj stratēģijas, lai ierobežotu lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs mazuļu nozveju.

21.3.

Pielikuma 21.2. punktā minētie pārvaldības plāni jāiesniedz Komisijai ne vēlāk kā 2007. gada 15. oktobrī. Komisija apkopo šos pārvaldības plānus un iesniedz Kopienas pārvaldības plānu Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) sekretariātā ne vēlāk kā 2007. gada 31. decembrī.

21.4.

To Kopienas zvejas kuģu skaits, kuri zvejo tunzivis apgabalā, uz kuru attiecas konvencija, uz dienvidiem no 20° S, nedrīkst būt vairāk kā 14 kuģi. Kopienas dalību īsteno tikai kuģi, kas peld ar Spānijas karogu.”;

4)

IV pielikumu groza šādi:

a)

I daļu aizstāj ar šādu daļu:

“I   DAĻA

Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi Kopienas kuģiem, kas zvejo trešās valsts ūdeņos

Zvejas apgabals

Zvejas veids

Licenču skaits

Licenču iedalījums dalībvalstīm

Maksimālais kuģu skaits jebkurā laikā

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu

Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

93

DK: 32, DE: 6, FR: 1, IRL: 9, NL: 11, SW: 12, UK: 21, PL: 1

69

Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

80

FR: 18, PT: 9, DE: 16, ES: 20, UK: 14, IRL: 1

50

Skumbrija, uz dienvidiem no 62° 00′ N, zveja ar riņķvadu

11

DE: 1 (14), DK: 26 (14), FR: 2 (14), NL: 1 (14)

neattiecas

Skumbrija, uz dienvidiem no 62° 00′ N, zveja ar trali

19

neattiecas

Skumbrija, uz ziemeļiem no 62° 00′ N, zveja ar riņķvadu

11 (15)

DK: 11

neattiecas

Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N

480

DK: 450, UK: 30

150

Fēru salu ūdeņi

Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām

26

BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18

13

Specializētā mencu un pikšu zveja ar tīklu, kura minimālais linuma acu izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28' Z un uz austrumiem no 6° 30' R

8 (16)

 

4

 

Zveja ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijas. Zveja ar trali tālāk par 21 jūdzi no Fēru salu bāzes līnijas. No 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61° 20′ N un 62° 00′ N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām

70

BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20

26

 

Zilo jūras līdaku zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30′ N un uz rietumiem no 9° 00′ W un apgabalā starp 7° 00′ W un 9° 00′ W dienvidos no 60° 30′ N, un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60° 30′ N, 7° 00′ W un 60° 00′ N, 6° 00′ W

70

DE: 8 (17), FR: 12 (17), UK: 0 (17)

20 (18)

 

Tieša saidas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 120 mm, un ar iespēju lietot aizžņaugstropes ap āmi

70

 

22 (18)

Putasu zveja. Licenču kopskaitu drīkst palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu pārus, ja Fēru salu iestādes ievieš īpašus ievešanas noteikumus apgabalā, ko dēvē par “putasu zvejas galveno apgabalu”

36

DE: 3, DK: 19, FR: 2, UK: 5, NL: 5

20

Āķu zveja

10

UK: 10

6

Skumbrijas zveja

12

DK: 12

12

Siļķes zveja uz ziemeļiem no 62° N

21

DE: 1, DK: 7, FR: 0, UK: 5, IRL: 2, NL: 3, SW: 3

21

b)

II daļu aizstāj ar šādu daļu:

“II   DAĻA

Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi trešo valstu kuģiem, kas zvejo Kopienas ūdeņos

Kuģa karoga valsts

Zvejas veids

Licenču skaits

Maksimālais kuģu skaits jebkurā laikā

Norvēģija

Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

20

20

Fēru salas

Skumbrija, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VII e, f un h; stavrida, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VII e, f un h; siļķe, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′ N)

14

14

Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

21

21

Siļķe, IIIa

4

4

Esmarka mencu un brētliņu rūpnieciskā zveja, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′ N); tūbītes, IV (ietverot nenovēršamo putasu piezveju) Jūras līdaka un brosme

15

15

Jūras līdakas un brosmes

20

10

Putasu, II, IVa, (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIb, VII (uz rietumiem no 12° 00′ W)

20

20

zilā jūras līdaka

16

16

Venecuēla

Lutjānzivis (19) (Francijas Gviānas ūdeņi)

41

pm

Haizivis (Francijas Gviānas ūdeņi)

4

pm

(1)  Izņemot ūdeņus līdz 6 jūdžu attālumā no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlendas, Fērām un Faulas.

(2)  No šā daudzuma ne vairāk kā 125 459 tonnas var būt nozvejotas IIa un IV zonas EK ūdeņos. Atlikušās 18 865 tonnas var būt nozvejotas vienīgi ICES IIIa zonā.

(3)  No šā daudzuma ne vairāk kā 2 742 tonnas var būt nozvejotas IIa un IV zonas EK ūdeņos. Atlikušās 413 tonnas var būt nozvejotas vienīgi ICES IIIa zonas EK ūdeņos.

(4)  No šā daudzuma ne vairāk kā 4 799 tonnas var būt nozvejotas ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos. Atlikušās 722 tonnas var būt nozvejotas vienīgi ICES IIIa zonā. Dalībvalstis, izņemot Zviedriju, var zvejot vienīgi ICES IIIa zonas EK ūdeņos.

(5)  Izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti.

(6)  No šā daudzuma ne vairāk kā 133 000 tonnas var būt nozvejotas ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos. Atlikušās 20 000 tonnas var būt nozvejotas vienīgi ICES IIIa zonā.

(7)  Zvejot ICES IV zonā.

(8)  Ne vairāk kā 170 000 tonnas var būt nozvejotas ICES IIa un IV zonā saskaņā ar 2007. gada 22. maija saskaņoto protokolu ar Norvēģiju.”

(9)  To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai vairāk. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija par siļķu izkrāvumiem atsevišķi ICES IVa un IVb zonā.

(10)  Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N(HER/*04N-)

EK

50 000”

(11)  Attiecas uz siļķu krājumu ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 00′ N un tajā VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07° 00′ W un uz ziemeļiem no 55° 00' N, izņemot Klaidu.

(12)  Šo kvotu var apgūt, zvejojot tikai ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N.”

(13)  Piezvejas kvotas. Ja nepārtrauktā 24 stundu ilgā periodā nozvejo vairāk nekā 200 kg šīs sugas zivju, to daudzums nedrīkst pārsniegt 25 % no nozvejas apjoma, ko patur uz klāja.”

(14)  Šis iedalījums ir spēkā zvejai ar riņķvadu un trali.

(15)  Jāizvēlas no 11 licencēm skumbrijas zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62° 00′ Z.

(16)  Saskaņā ar 1999. gada Saskaņoto protokolu skaitļi par mencas un pikšas tiešo zveju ir iekļauti rādītājos par “Visu veidu zveju ar traļa kuģiem, kas nav garāki kā 180 pēdas, zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām”.

(17)  Šie skaitļi attiecas uz maksimālo kuģu skaitu jebkurā laikā.

(18)  Šie skaitļi ir iekļauti rādītājos par “Zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijām”.”

(19)  Zvejo tikai ar āķu jedām vai zivju krātiņiem (lutjānzivis) vai ar āķu jedām vai tīkliem, kuriem minimālais linuma acu izmērs ir 100 mm, un dziļāk par 30 m (haizivis). Lai izdotu šādas licences, ir jāpierāda, ka starp kuģa īpašnieku, kas pieprasa licenci, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kas ietver saistības no attiecīgā kuģa šajā departamentā izkraut krastā vismaz 75 % no visām lutjānzivs nozvejām vai 50 % no visām haizivs nozvejām, lai tos apstrādātu attiecīgā uzņēmuma ražotnē.

Iepriekšminētajam līgumam jābūt vizētam Francijas iestādēs, tā nodrošinot līguma atbilstību gan līgumu noslēgušā apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Pienācīgi vizētā līguma kopiju pievieno licences pieteikumam.

Ja iepriekšminētais apstiprinājums tiek atteikts, Francijas iestādes, norādot šāda atteikuma iemeslus, ziņo par šādu atteikumu attiecīgajai pusei un Komisijai.”.