20.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/31

(1)

Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (4), un Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (5), attiecas uz pārskatīšanas procedūrām to līgumu jomā, kuru slēgšanas tiesības piešķir personas, kas minētas 1. panta 9. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (6), un līgumslēdzēji subjekti, kas minēti 2. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (7). Direktīvu 89/665/EEK un 92/13/EEK mērķis ir nodrošināt Direktīvu 2004/18/EK un 2004/17/EK efektīvu piemērošanu.

(2)

Tādēļ Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK attiecas vienīgi uz līgumiem, kas ir Direktīvu 2004/18/EK un 2004/17/EK darbības jomā, kā to interpretē Eiropas Kopienu Tiesa, neatkarīgi no izmantotajām konkursa procedūrām vai konkursa izsludināšanas veidiem, ietverot projektu konkursus, kvalifikācijas sistēmas un dinamiskas iepirkuma sistēmas. Saskaņā ar Tiesas nolēmumiem dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir pieejami efektīvi un ātri tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai vērstos pret līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju subjektu lēmumiem par to, vai konkrētais līgums ir Direktīvu 2004/18/EK un 2004/17/EK konkrētajā un materiālajā darbības jomā.

(3)

Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm un Tiesas judikatūra ir atklājusi vairākus trūkumus dalībvalstu pārskatīšanas mehānismos. Minēto trūkumu dēļ ar Direktīvām 89/665/EEK un 92/13/EEK izveidotie mehānismi ne vienmēr ļauj nodrošināt Kopienas tiesību aktu ievērošanu, jo īpaši laikā, kad pārkāpumus vēl ir iespējams izlabot. Secīgi pārskatāmības un nediskriminācijas garantijas, ko cenšas panākt ar minētajām direktīvām, būtu jāstiprina, lai nodrošinātu, ka visa Kopiena gūst labumu no pozitīvās ietekmes, ko sniedz publiskā iepirkuma noteikumu modernizācija un vienkāršošana, kas īstenota ar Direktīvām 2004/18/EK un 2004/17/EK. Tādēļ Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK būtu jāgroza, papildinot tās ar būtiskiem skaidrojumiem, kas ļaus sasniegt Kopienas likumdevēja paredzētos rezultātus.

(4)

Atklātie trūkumi jo īpaši ietver tāda termiņa trūkumu, kurš nodrošinātu efektīvu pārskatīšanu laikā starp lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un attiecīgā līguma slēgšanu. Tas dažreiz rada stāvokli, kad līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji subjekti, vēloties apstrīdētā piešķiršanas lēmuma sekas padarīt neatgriezeniskas, slēdz līgumus ļoti ātri. Lai novērstu šo trūkumu, kas ir ievērojams šķērslis iesaistīto pretendentu, proti, to pretendentu, kuri vēl nav galīgi noraidīti, efektīvai tiesiskajai aizsardzībai, ir jāparedz obligāts nogaidīšanas termiņš, kura laikā attiecīgā līguma slēgšanu aptur, neatkarīgi no tā, vai līguma noslēgšana sakrīt ar tā parakstīšanu.

(5)

Attiecībā uz obligātā nogaidīšanas termiņa ilgumu būtu jāņem vērā dažādi saziņas līdzekļi. Ja tiek izmantoti ātras saziņas līdzekļi, var noteikt īsāku termiņu nekā tad, ja tiek izmantoti citi saziņas līdzekļi. Šajā direktīvā noteikti vienīgi obligāti nogaidīšanas termiņi. Dalībvalstis var noteikt vai saglabāt termiņus, kas pārsniedz šos obligātos termiņus. Dalībvalstis var arī lemt par to, kuru termiņu piemērot, ja vienlaikus izmanto dažādus saziņas līdzekļus.

(6)

Nogaidīšanas termiņam būtu jādod attiecīgajiem pretendentiem pietiekami ilgs laiks, lai izskatītu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumu un izvērtētu, vai ir lietderīgi sākt pārskatīšanas procedūru. Paziņojot lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, attiecīgajiem pretendentiem būtu jāsniedz atbilstīga informācija, kas tiem ir būtiska, lai panāktu efektīvu pārskatīšanu. Tas pats atbilstīgi attiecas uz kandidātiem tiktāl, ciktāl līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs subjekts nav laikus darījis pieejamu informāciju par viņa pieteikuma noraidīšanu.

(7)

Šāda atbilstīga informācija jo īpaši ietver attiecīgo iemeslu apkopojumu, kā izklāstīts Direktīvas 2004/18/EK 41. pantā un Direktīvas 2004/17/EK 49. pantā. Tā kā nogaidīšanas termiņa ilgums dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs, ir arī svarīgi, lai attiecīgie pretendenti un kandidāti būtu informēti par faktisko termiņu, kas tiem pieejams pārskatīšanas procedūras ierosināšanai.

(8)

Šāda veida obligāto nogaidīšanas termiņu nav paredzēts piemērot, ja Direktīvā 2004/18/EK vai Direktīvā 2004/17/EK nav prasīta paziņojuma par līgumu iepriekšēja publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, jo īpaši ārkārtējas steidzamības gadījumos, kā noteikts Direktīvas 2004/18/EK 31. panta 1. punkta c) apakšpunktā vai Direktīvas 2004/17/EK 40. panta 3. punkta d) apakšpunktā. Šādos gadījumos pietiek ar to, ka efektīvas pārskatīšanas procedūras tiek nodrošinātas pēc līguma noslēgšanas. Tāpat nogaidīšanas termiņš nav vajadzīgs, ja vienīgais attiecīgais pretendents ir tas, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, un ja nav attiecīgu kandidātu. Šādā gadījumā nav citas personas, uz ko attiektos konkursa procedūra un kas būtu ieinteresēta saņemt paziņojumu un izmantot nogaidīšanas termiņu, lai būtu iespējams veikt efektīvu pārskatīšanu.

(9)

Visbeidzot, attiecībā uz līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums vai dinamiska iepirkuma sistēma, obligātais nogaidīšanas termiņš varētu ietekmēt efektivitātes ieguvumus, kas ir minēto konkursa procedūru mērķis. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāvar tā vietā, lai ieviestu obligātu nogaidīšanas termiņu, spēkā neesamību noteikt kā iedarbīgu sankciju saskaņā ar Direktīvu 89/665/EEK un 92/13/EEK 2.d pantu, ja pārkāpts Direktīvas 2004/18/EK 32. panta 4. punkta otrās daļas otrais ievilkums un 33. panta 5. un 6. punkts un Direktīvas 2004/17/EK 15. panta 5. un 6. punkts.

(10)

Direktīvas 2004/17/EK 40. panta 3. punkta i) apakšpunktā minētajos gadījumos attiecībā uz līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, paziņojums par līgumu nav iepriekš jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šajos gadījumos nogaidīšanas termiņam nevajadzētu būt obligātam.

(11)

Ja dalībvalsts prasa, lai persona, kas vēlas izmantot pārskatīšanas procedūru, informē līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju subjektu par šādu vēlmi, ir skaidri jānosaka, ka tam nevajadzētu ietekmēt nogaidīšanas termiņu vai citu termiņu, lai prasītu pārskatīšanu. Turklāt gadījumos, kad dalībvalsts paredz, ka attiecīgajai personai ir vispirms jāprasa pārskatīšana līgumslēdzējā iestādē vai līgumslēdzējā subjektā, ir svarīgi, lai šai personai būtu dots saprātīgs obligātais termiņš, kura laikā tā pirms līguma noslēgšanas varētu vērsties kompetentajā pārskatīšanas struktūrā, ja attiecīgā persona vēlētos apstrīdēt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja subjekta sniegto atbildi vai atbildes nesniegšanu.

(12)

Pārskatīšanas pieprasīšanai īsi pirms obligātā nogaidīšanas termiņa beigām nedrīkstētu būt tādas sekas, ka par pārskatīšanas procedūrām atbildīgajai struktūrai nav dots vajadzīgais minimālais laiks, lai rīkotos, jo īpaši – lai pagarinātu līguma slēgšanas nogaidīšanas termiņu. Tādēļ ir jānodrošina neatkarīgs obligāts nogaidīšanas termiņš, kas nedrīkstētu beigties, pirms pārskatīšanas struktūra ir pieņēmusi lēmumu par pieteikumu. Tas nedrīkstētu liegt pārskatīšanas struktūrai iepriekš izvērtēt, vai pārskatīšana kā tāda ir pieņemama. Dalībvalstis var noteikt, ka šis termiņš beidzas vai nu tad, kad pārskatīšanas struktūra ir pieņēmusi lēmumu par pagaidu pasākumu piemērošanu, tostarp par turpmāku līguma slēgšanas atlikšanu, vai arī kad pārskatīšanas struktūra ir pieņēmusi lēmumu par lietas būtību, jo īpaši par pieteikumu atcelt nelikumīgu lēmumu.

(13)

Būtu jāparedz iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas, lai apkarotu līgumu nelikumīgu tiešu slēgšanu, ko Tiesa ir kvalificējusi kā visbūtiskāko Kopienas tiesību aktu pārkāpumu publiskā iepirkuma jomā no līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja subjekta puses. Tādēļ līgums, kas ir iznākums nelikumīgai tiešai piešķiršanai, parasti būtu jāuzskata par spēkā neesošu. Spēkā neesamība nedrīkstētu būt automātiska, bet tā būtu jāapstiprina neatkarīgai pārskatīšanas struktūrai vai arī šādai struktūrai būtu jāpieņem lēmums par to.

(14)

Spēkā neesamība ir visiedarbīgākais veids, lai atjaunotu konkurenci un izveidotu jaunas uzņēmējdarbības iespējas uzņēmējiem, kam nelikumīgi liegta iespēja konkurēt. Tiešai piešķiršanai šīs direktīvas nozīmē būtu jāietver jebkāda līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Direktīvas 2004/18/EK nozīmē. Tas atbilst procedūrai bez iepriekšējas konkursa izsludināšanas Direktīvas 2004/17/EK izpratnē.

(15)

Iespējamie pamatojumi tiešai piešķiršanai šīs direktīvas nozīmē varētu ietvert Direktīvas 2004/18/EK 10. līdz 18. pantā paredzētos izņēmumus, Direktīvas 2004/18/EK 31., 61. vai 68. panta piemērošanu, pakalpojumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 21. pantu vai līguma slēgšanas tiesību likumīgu iekšēju piešķiršanu atbilstīgi Tiesas interpretācijai.

(16)

Tas pats attiecas uz līgumiem, kas atbilst izslēgšanas vai īpaša režīma nosacījumiem saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 5. panta 2. punktu, 18. līdz 26. pantu, 29. un 30. pantu vai Direktīvas 2004/17/EK 62. pantu, uz gadījumiem, kas saistīti ar Direktīvas 2004/17/EK 40. panta 3. punkta piemērošanu, vai uz pakalpojumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 32. pantu.

(17)

Pārskatīšanas procedūrai vajadzētu būt pieejamai vismaz ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums.

(18)

Lai novērstu būtiskus pārkāpumus attiecībā uz obligāto nogaidīšanu un automātisku apturēšanu, kas ir efektīvas pārskatīšanas priekšnoteikumi, būtu jāpiemēro iedarbīgas sankcijas. Tādēļ līgumi, kas noslēgti, pārkāpjot nogaidīšanas termiņu vai automātisku atlikšanu, būtu parasti jāuzskata par spēkā neesošiem, ja tie ir saistīti ar Direktīvas 2004/18/EK vai Direktīvas 2004/17/EK pārkāpumiem tādā apjomā, ka minētie pārkāpumi ir ietekmējuši pretendenta, kurš prasa veikt pārskatīšanu, izredzes iegūt līguma slēgšanas tiesības.

(19)

Attiecībā uz citiem formālu prasību pārkāpumiem dalībvalstis varētu spēkā neesamības principu uzskatīt par nepiemērotu. Šādos gadījumos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt alternatīvas sankcijas. Alternatīvajām sankcijām vajadzētu būt vienīgi sodanaudai, kas jāmaksā no līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja subjekta neatkarīgai struktūrai, vai arī līguma termiņa saīsināšanai. Alternatīvo sankciju sīkākas iezīmes un minēto sankciju piemērošanu nosaka dalībvalstis.

(20)

Ar šo direktīvu nedrīkstētu izslēgt stingrāku sankciju piemērošanu saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem.

(21)

Dalībvalstīm paredzot noteikumus līguma uzskatīšanai par spēkā neesošu, sasniedzamais mērķis ir izbeigt pušu līgumā noteikto tiesību un pienākumu īstenošanu un izpildi. Sekas līguma uzskatīšanai par spēkā neesošu būtu jānosaka attiecīgo valstu tiesību aktos. Tādēļ attiecīgās valsts tiesību aktos var, piemēram, paredzēt visu līgumsaistību atcelšanu ar atpakaļejošu spēku (ex tunc) vai, gluži otrādi, noteikt, ka atceļ vienīgi tās saistības, kas vēl būtu jāizpilda (ex nunc). Tas nedrīkstētu radīt stāvokli, kad nepastāv stingras sankcijas gadījumos, kad no līguma izrietošās saistības jau ir pilnībā vai gandrīz pilnībā izpildītas. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu jānodrošina arī alternatīvas sankcijas, ņemot vērā to, cik lielā apjomā līgums paliek spēkā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Tāpat attiecīgās valsts tiesību aktos nosaka sekas saistībā ar jau samaksāto līdzekļu iespējamo atgūšanu, kā arī citiem iespējamās restitūcijas veidiem – tostarp vērtības restitūciju, ja restitūcija natūrā nav iespējama.

(22)

Tomēr, lai nodrošinātu piemērojamo sankciju samērību, dalībvalstis var par pārskatīšanas procedūrām atbildīgajai struktūrai nodrošināt iespēju neapdraudēt līgumu vai atzīt dažas vai visas tā pagaidu sekas, ja attiecīgā gadījuma izņēmuma apstākļi prasa ņemt vērā noteiktus īpaši svarīgus iemeslus saistībā ar vispārējām interesēm. Šajos gadījumos tā vietā būtu jāpiemēro alternatīvas sankcijas. No līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja subjekta neatkarīgai pārskatīšanas struktūrai būtu jāizvērtē visi attiecīgie aspekti, lai konstatētu, vai īpaši svarīgi iemesli saistībā ar vispārējām interesēm prasa saglabāt līguma sekas.

(23)

Izņēmuma gadījumos ir atļauts tūlīt pēc līguma atcelšanas izmantot sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu publicēšanas, kā noteikts Direktīvas 2004/18/EK 31. pantā vai Direktīvas 2004/17/EK 40. panta 3. punktā. Ja šajos gadījumos tehnisku vai citu nepārvaramu iemeslu dēļ atlikušās līgumsaistības šajā stadijā var izpildīt vienīgi uzņēmējs, kam piešķirts līgums, īpaši svarīgu iemeslu piemērošana varētu būt pamatota.

(24)

Ekonomisko ieinteresētību līguma spēkā esamībā var uzskatīt par īpaši svarīgu iemeslu vienīgi tad, ja izņēmuma apstākļos spēkā neesamība radītu nesamērīgas sekas. Tomēr ekonomiskā ieinteresētība, kas tieši saistīta ar attiecīgo līgumu, nedrīkstētu būt īpaši svarīgs iemesls.

(25)

Turklāt vajadzība pastāvīgi nodrošināt līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju subjektu pieņemto lēmumu juridisko noteiktību prasa noteikt saprātīgu obligātu noilguma termiņu pārskatīšanai, kuras mērķis ir konstatēt līguma spēkā neesamību.

(26)

Lai izvairītos no juridiskas nenoteiktības, ko var radīt spēkā neesamība, dalībvalstīm būtu jāparedz, ka spēkā neesamību nekonstatē gadījumos, kad līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs subjekts uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību tieša piešķiršana bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir pieļaujama saskaņā ar Direktīvām 2004/18/EK un 2004/17/EK, un ir piemērojis obligāto nogaidīšanas termiņu, kas ļauj nodrošināt efektīvu tiesisko aizsardzību. Brīvprātīga publicēšana, kas sāk šo nogaidīšanas periodu, nerada nekādu pagarinājumu saistībām, kuras izriet no Direktīvas 2004/18/EK vai Direktīvas 2004/17/EK.

(27)

Tā kā ar šo direktīvu tiek stiprinātas attiecīgo valstu pārskatīšanas procedūras, jo īpaši nelikumīgas tiešas piešķiršanas gadījumos, uzņēmēji būtu jāmudina izmantot šos jaunos mehānismus. Juridiskās noteiktības apsvērumu dēļ līguma spēkā neesamība ir izpildāma vienīgi noteiktā termiņā. Šie termiņi būtu jāievēro.

(28)

Attiecīgo valstu pārskatīšanas procedūru efektivitātes stiprināšanai būtu jāmudina attiecīgās personas plašāk izmantot pārskatīšanas iespējas, panākot vienošanos pirms līguma slēgšanas. Šādos apstākļos korekcijas mehānismam būtu jākoncentrējas uz nopietniem Kopienas tiesību pārkāpumiem publiskā iepirkuma jomā.

(29)

Praktiski netiek izmantota Direktīvā 92/13/EEK paredzētā brīvprātīgā atestācijas sistēma, saskaņā ar kuru, veicot periodiskas pārbaudes, līgumslēdzēji subjekti var konstatēt izmantoto līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru atbilstību. Tādējādi tā nevar sasniegt savu mērķi – novērst būtisku skaitu Kopienas tiesību aktu pārkāpumu publiskā iepirkuma jomā. No otras puses, ar Direktīvu 92/13/EEK dalībvalstīm noteiktais pienākums nodrošināt šajā nolūkā akreditētu struktūru pastāvīgu pieejamību var radīt administratīvas uzturēšanas izmaksas, kas vairs nav pamatotas, ņemot vērā to, ka nav faktiska pieprasījuma no līgumslēdzēju subjektu puses. Šo iemeslu dēļ atestācijas sistēma būtu jāatceļ.

(30)

Tāpat Direktīvā 92/13/EEK paredzētais samierināšanas mehānisms nav izraisījis jebkādu patiesu interesi no uzņēmēju puses. Tas ir saistīts gan ar faktu, ka šis mehānisms pats par sevi nenodrošina iespēju noteikt saistošus pagaidu pasākumus, kas varētu laikus aizkavēt līguma nelikumīgu noslēgšanu, gan ar minētā mehānisma būtiskajām iezīmēm, ko ir grūti apvienot ar to īpaši īso termiņu ievērošanu, kuri attiecas uz pārskatīšanu nolūkā panākt pagaidu pasākumus un anulēt nelikumīgi pieņemtus lēmumus. Turklāt samierināšanas mehānisma potenciālo efektivitāti vēl vairāk samazināja grūtības, ar ko saskārās, veidojot pilnīgu un pietiekami apjomīgu sarakstu ar katras dalībvalsts neatkarīgajiem samierinātājiem, kuri ir pieejami jebkurā laikā un var atrisināt samierināšanas pieprasījumus ļoti īsā termiņā. Šo iemeslu dēļ samierināšanas mehānisms būtu jāatceļ.

(31)

Komisijai vajadzētu būt tiesīgai pieprasīt, lai dalībvalstis tai sniedz ar sasniedzamo mērķi samērīgu informāciju par attiecīgās valsts pārskatīšanas procedūru darbību, šīs informācijas apjoma un satura noteikšanā iesaistot Padomdevēju komiteju valsts līgumu jautājumos. Patiesībā, vienīgi darot šo informāciju pieejamu, būs iespējams pareizi izvērtēt ar šo direktīvu ieviesto izmaiņu rezultātus ilgākā šīs direktīvas īstenošanas laikposmā.

(32)

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas īstenošanas Komisijai būtu jāizskata dalībvalstīs gūtie panākumi un jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas efektivitāti.

(33)

Direktīvu 89/665/EEK un 92/13/EEK īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(34)

Ņemot vērā to, ka iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ šīs direktīvas mērķi – proti, uzlabot pārskatīšanas procedūru efektivitāti tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā, uz kuriem attiecas Direktīvas 2004/18/EK un 2004/17/EK, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai, vienlaikus ievērojot dalībvalstu procedurālās autonomijas principu.

(35)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9) dalībvalstīm vajadzētu gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(36)

Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šī direktīva tiecas nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu saskaņā ar hartas 47. panta pirmo un otro daļu.

(37)

Tādēļ Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK būtu attiecīgi jāgroza,

1)

Direktīvas 1. un 2. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“1. pants

Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība

1.   Šo direktīvu piemēro līgumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras (10), izņemot gadījumus, kad šādi līgumi ir izslēgti no minētās direktīvas piemērošanas jomas saskaņā ar tās 10. līdz 18. pantu.

Šīs direktīvas nozīmē līgumi ietver valsts līgumus, pamatnolīgumus, valsts būvdarbu koncesijas un dinamiskas iepirkuma sistēmas.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas Direktīva 2004/18/EK, līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2. līdz 2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Kopienas tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar ko transponē minētos tiesību aktus.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka starp uzņēmumiem, kuri norāda uz kaitējumu, kas nodarīts saistībā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, nav diskriminācijas tādēļ, ka šajā direktīvā ir nošķirti attiecīgo valstu noteikumi, ar ko īsteno Kopienas tiesību aktus, no citiem attiecīgo valstu noteikumiem.

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, pārskatīšanas procedūras ir pieejamas vismaz ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums.

4.   Dalībvalstis var prasīt, lai persona, kura vēlas izmantot pārskatīšanas procedūru, būtu paziņojusi līgumslēdzējai iestādei par varbūtējo pārkāpumu un par savu nodomu prasīt pārskatīšanu, ja vien tas neietekmē nogaidīšanas termiņu saskaņā ar 2.a panta 2. punktu vai jebkādus citus termiņus, kas saskaņā ar 2.c pantu attiecas uz pārskatīšanas pieprasīšanu.

5.   Dalībvalstis var prasīt, lai attiecīgā persona vispirms prasa pārskatīšanu līgumslēdzējā iestādē. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka šāda pārskatīšanas pieteikuma iesniegšana nekavējoties aptur iespēju slēgt līgumu.

Dalībvalstis lemj par piemērotiem saziņas līdzekļiem, tostarp faksu un elektroniskiem līdzekļiem, ko izmanto šā punkta pirmajā daļā paredzētajam pārskatīšanas pieteikumam.

Šā punkta pirmajā daļā minētā apturēšana nebeidzas, kamēr nav pagājis termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad līgumslēdzēja iestāde ir nosūtījusi atbildi, ja izmanto faksu vai elektroniskus saziņas līdzekļus, vai – ja izmanto citus saziņas līdzekļus – vai nu vismaz 15 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad līgumslēdzēja iestāde ir nosūtījusi atbildi, vai arī vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad saņemta atbilde.

2. pants

Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka pasākumos attiecībā uz 1. pantā paredzētajām pārskatīšanas procedūrām ir noteikts pilnvarojums:

2.   Šā panta 1. punktā un 2.d un 2.e pantā paredzētās pilnvaras var piešķirt atsevišķām struktūrām, kas ir atbildīgas par pārskatīšanas procedūras dažādiem aspektiem.

3.   Kad pirmās instances struktūra, kas ir neatkarīga no līgumslēdzējas iestādes, pārskata līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumu, dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēja iestāde nevar noslēgt līgumu, kamēr pārskatīšanas struktūra nav pieņēmusi lēmumu par vai nu pagaidu pasākumu, vai pārskatīšanas piemērošanu. Apturēšana beidzas ne agrāk, kā beidzoties 2.a panta 2. punktā un 2.d panta 4. un 5. punktā minētajam nogaidīšanas termiņam.

4.   Izņemot šā panta 3. punktā un 1. panta 5. punktā paredzētos gadījumus, pārskatīšanas procedūrām nav obligāti automātiski jāaptur līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, uz kurām tās attiecas.

5.   Dalībvalstis var noteikt, ka par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā struktūra var ņemt vērā pagaidu pasākumu iespējamās sekas attiecībā uz visām interesēm, kurām varētu būt nodarīts kaitējums, kā arī sabiedrības interesēm un var nolemt nenoteikt šādus pasākumus, ja to negatīvās sekas varētu būt lielākas par ieguvumiem.

Lēmums nenoteikt pagaidu pasākumus neskar nekādas citas prasības, ko izvirza persona, kura lūdz veikt šos pasākumus.

6.   Dalībvalstis var noteikt, ka gadījumos, kad zaudējumu atlīdzināšanu prasa, pamatojoties uz to, ka lēmums ir pieņemts nelikumīgi, struktūrai, kurai ir vajadzīgās pilnvaras, vispirms ir jāatceļ apstrīdētais lēmums.

7.   Izņemot 2.d līdz 2.f pantā paredzētos gadījumus, šā panta 1. punktā minēto pilnvaru īstenošanas ietekmi uz līgumu, kas noslēgts pēc tā slēgšanas tiesību piešķiršanas, nosaka attiecīgo valstu tiesību aktos.

Turklāt, izņemot gadījumus, kad pirms zaudējumu atlīdzināšanas lēmums ir jāatceļ, dalībvalstis var paredzēt, ka pēc līguma noslēgšanas saskaņā ar 1. panta 5. punktu, šā panta 3. punktu vai 2.a līdz 2.f pantu par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā struktūra ir pilnvarota lemt vienīgi par zaudējumu atlīdzināšanu personām, kurām ar pārkāpumu nodarīts kaitējums.

8.   Dalībvalstis nodrošina to, ka par pārskatīšanas procedūrām atbildīgo struktūru pieņemtos lēmumus var efektīvi izpildīt.

9.   Ja par pārskatīšanas procedūrām atbildīgās struktūras pēc būtības nav tiesu iestādes, to lēmumus vienmēr rakstiski pamato. Turklāt šādā gadījumā jāparedz normas, lai garantētu procedūras, ar kurām jebkurus varbūtēji nelikumīgus pasākumus, ko veikusi pārskatīšanas struktūra, vai jebkuru varbūtēju trūkumu tai piešķirto pilnvaru īstenošanā var izskatīt tiesa vai cita struktūra, kas ir tiesa Līguma 234. panta nozīmē un kas nav atkarīga ne no līgumslēdzējas iestādes, ne no pārskatīšanas struktūras.

Šādu neatkarīgu struktūru locekļi tiek iecelti amatā un atstāj to saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tiesneši, ciktāl tas attiecas uz institūciju, kas atbildīga par viņu iecelšanu amatā, pilnvaru laiku un atcelšanu. Vismaz šīs neatkarīgās struktūras priekšsēdētājam ir tāda pati juridiskā un profesionālā kvalifikācija kā tiesnešiem. Neatkarīgā struktūra pieņem lēmumus saskaņā ar procedūru, kurā uzklausa abas puses, un šie lēmumi atbilstīgi dalībvalsts noteiktajai kārtībai ir juridiski saistoši.

2)

Iekļauj šādus pantus:

“2.a pants

Nogaidīšanas termiņš

1.   Pieņemot nepieciešamos noteikumus atbilstīgi šā panta 2. punktā un 2.c pantā izklāstītajiem obligātajiem nosacījumiem, dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 3. punktā minētajām personām ir pietiekami daudz laika, lai efektīvi pārskatītu līgumslēdzēju iestāžu pieņemtos lēmumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

2.   Pēc lēmuma par tāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz ko attiecas Direktīva 2004/18/EK, līgumu nevar noslēgt, kamēr nav pagājis termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem un kandidātiem ir nosūtīts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja izmanto faksu vai elektroniskus līdzekļus, vai – ja izmanto citus saziņas līdzekļus – vai nu vismaz 15 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem un kandidātiem ir nosūtīts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, vai arī vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad saņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Pretendentus uzskata par attiecīgiem, ja viņi vēl nav galīgi izslēgti. Izslēgšana ir galīga, ja tā ir paziņota attiecīgajiem pretendentiem un ja vai nu neatkarīga pārskatīšanas struktūra to ir atzinusi par likumīgu, vai arī tai vairs nevar piemērot pārskatīšanas procedūru.

Kandidātus uzskata par attiecīgiem, ja līgumslēdzēja iestāde nav darījusi pieejamu informāciju par viņu pieteikuma noraidīšanu, pirms attiecīgajiem pretendentiem paziņots lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Katram attiecīgajam pretendentam vai attiecīgajam kandidātam paziņojot lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tam pievieno:

2.b pants

Atkāpes no nogaidīšanas termiņa

Dalībvalstis var noteikt, ka šīs direktīvas 2.a panta 2. punktā minētos termiņus nepiemēro šādos gadījumos:

Ja piemēro šo atkāpi, dalībvalstis nodrošina, ka līgums nav spēkā saskaņā ar šīs direktīvas 2.d un 2.f pantu, ja:

2.c pants

Pārskatīšanas pieprasīšanas termiņi

Ja dalībvalsts nosaka, ka jebkāds pieprasījums pārskatīt līgumslēdzējas iestādes lēmumu, kas pieņemts saistībā ar vai attiecībā uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, uz kuru attiecas Direktīva 2004/18/EK, ir jāiesniedz pirms noteikta termiņa beigām, tad šis termiņš ir vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad pretendentam vai kandidātam ir nosūtīts līgumslēdzējas iestādes lēmums, ja izmanto faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, vai – ja izmanto citus saziņas līdzekļus – vai nu vismaz 15 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad pretendentam vai kandidātam ir nosūtīts līgumslēdzējas iestādes lēmums, vai arī vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad saņemts līgumslēdzējas iestādes lēmums. Katram pretendentam vai kandidātam paziņojot līgumslēdzējas iestādes lēmumu, tam pievieno kopsavilkumu par atbilstīgajiem iemesliem. Attiecībā uz pieprasījumiem pārskatīt šīs direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos lēmumus, uz ko neattiecas īpaša paziņošana, termiņš ir vismaz 10 kalendārās dienas no attiecīgā lēmuma publicēšanas dienas.

2.d pants

Spēkā neesamība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visos turpmāk norādītajos gadījumos līgumu par spēkā neesošu atzīst no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga pārskatīšanas struktūra vai ka tā spēkā neesamība ir šādas pārskatīšanas struktūras lēmuma iznākums:

2.   Sekas tam, ka līgumu atzīst par spēkā neesošu, nosaka attiecīgās valsts tiesību akti.

Attiecīgās valsts tiesību aktos var noteikt visu līgumsaistību atcelšanu ar atpakaļejošu spēku vai noteikt, ka atceļ vienīgi tās saistības, kas vēl jāizpilda. Pēdējā minētajā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka piemēro alternatīvas sankcijas 2.e panta 2. punkta nozīmē.

3.   Dalībvalstis var noteikt, ka no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga pārskatīšanas struktūra nevar, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem iemesliem, līgumu atzīt par spēkā neesošu, pat ja tā slēgšanas tiesības ir piešķirtas nelikumīgi, ja pārskatīšanas struktūra pēc visu attiecīgo aspektu izvērtēšanas konstatē, ka īpaši svarīgi iemesli saistībā ar vispārējām interesēm prasa saglabāt līguma sekas. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka tā vietā piemēro alternatīvas sankcijas 2.e panta 2. punkta nozīmē.

Ekonomisko ieinteresētību līguma spēkā esamībā var uzskatīt par īpaši svarīgu iemeslu vienīgi tad, ja izņēmuma apstākļos spēkā neesamība radītu nesamērīgas sekas.

Tomēr ekonomiskā ieinteresētība, kas tieši saistīta ar attiecīgo līgumu, nav īpaši svarīgs iemesls saistībā ar vispārējām interesēm. Ekonomiskā ieinteresētība, kas tieši saistīta ar attiecīgo līgumu, ietver, inter alia, izmaksas, kas rodas līguma izpildes kavējuma rezultātā, izmaksas, kas rodas, sākot jaunu iepirkuma procedūru, izmaksas, kas rodas no tā uzņēmēja maiņas, kurš izpilda līgumu, un izmaksas, ko rada no spēkā neesamības izrietošās juridiskās saistības.

4.   Dalībvalstis nosaka, ka šā panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro, ja:

5.   Dalībvalstis nosaka, ka šā panta 1. punkta c) apakšpunktu nepiemēro, ja:

2.e pants

Šīs direktīvas pārkāpumi un alternatīvas sankcijas

1.   Ja izdarīts 1. panta 5. punkta, 2. panta 3. punkta vai 2.a panta 2. punkta pārkāpums, uz kuru neattiecas 2.d panta 1. punkta b) apakšpunkts, dalībvalstis nodrošina spēkā neesamību saskaņā ar 2.d panta 1. līdz 3. punktu vai alternatīvas sankcijas. Dalībvalstis var noteikt, ka no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga pārskatīšanas struktūra pēc visu attiecīgo aspektu izvērtēšanas pieņem lēmumu par to, vai līgums būtu jāuzskata par spēkā neesošu vai arī būtu jāpiemēro alternatīvas sankcijas.

2.   Alternatīvajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām. Alternatīvās sankcijas ir:

Dalībvalstis var pārskatīšanas struktūrai piešķirt plašas iespējas ņemt vērā visus attiecīgos faktorus, tostarp pārkāpuma smagumu, līgumslēdzējas iestādes darbību un – 2.d panta 2. punktā minētajos gadījumos – apjomu, kādā līgums paliek spēkā.

Šā punkta nolūkā zaudējumu atlīdzināšana nav atbilstīga sankcija.

2.f pants

Termiņi

1.   Dalībvalstis var noteikt, ka pārskatīšanas pieprasījums atbilstīgi 2.d panta 1. punktam ir jāiesniedz:

2.   Visos pārējos gadījumos, tostarp attiecībā uz pārskatīšanas pieprasījumiem saskaņā ar 2.e panta 1. punktu, termiņus pārskatīšanas pieprasījumu iesniegšanai nosaka attiecīgās valsts tiesību aktos, ievērojot 2.c pantu.”

3)

Direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

Koriģēšanas mehānisms

1.   Komisija var izmantot šā panta 2. līdz 5. punktā paredzēto procedūru, ja tā pirms līguma noslēgšanas uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, uz kuru attiecas Direktīva 2004/18/EK, ir nopietni pārkāpti Kopienas tiesību akti publiskā iepirkuma jomā.

2.   Komisija attiecīgajai dalībvalstij paziņo iemeslus, kuru dēļ tā ir secinājusi, ka izdarīts nopietns pārkāpums, un prasa to izlabot, izmantojot piemērotus līdzekļus.

3.   Attiecīgā dalībvalsts 21 kalendārās dienas laikā pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas Komisijai iesniedz:

4.   Saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu iesniegtajā pamatotajā paskaidrojumā, cita starpā, var būt arī pamatojums, ka par varbūtējo pārkāpumu jau notiek tiesvedība vai cita pārskatīšanas procedūra, vai 2. panta 9. punktā minētā pārskatīšana. Šādā gadījumā dalībvalsts informē Komisiju par minēto procedūru iznākumu, tiklīdz tas kļūst zināms.

5.   Ja saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu ir iesniegts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras apturēšanu, dalībvalsts paziņo Komisijai, kad apturēšana ir atcelta vai sākta cita līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra, kas pilnīgi vai daļēji attiecas uz to pašu līguma priekšmetu. Veicot šo paziņošanu, apstiprina, ka varbūtējais pārkāpums ir izlabots, vai ietver pamatotu paskaidrojumu, kāpēc tas nav izlabots.”

4)

Iekļauj šādus pantus:

“3.a pants

Brīvprātīgās ex ante pārskatāmības paziņojuma saturs

Šīs direktīvas 2.d panta 4. punkta otrajā ievilkumā minētajā paziņojumā, kura formātu Komisija pieņem saskaņā ar 3.b panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru, ir šāda informācija:

3.b pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Padomdevēja komiteja valsts līgumu jautājumos, kas izveidota ar Padomes Lēmuma 71/306/EEK (1971. gada 26. jūlijs) (11) 1. pantu (turpmāk – “Komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 3. un 7. pantu Padomes Lēmumā 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12), ņemot vērā tā 8. pantu.

5)

Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Īstenošana

1.   Komisija var prasīt, lai dalībvalstis, konsultējoties ar Padomdevēju komiteju, iesniedz tai informāciju par attiecīgo valstu pārskatīšanas procedūru darbību.

2.   Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai visu to lēmumu tekstus, kurus to pārskatīšanas struktūras pieņēmušas saskaņā ar 2.d panta 3. punktu, kā arī minēto lēmumu pamatojumu.”

6)

Iekļauj šādu pantu:

“4.a pants

Pārskatīšana

Komisija ne vēlāk kā 2012. gada 20. decembrī pārskata šīs direktīvas īstenošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par tās efektivitāti, un jo īpaši par alternatīvo sankciju un termiņu efektivitāti.”

1)

Direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība

1.   Šo direktīvu piemēro līgumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (13), izņemot gadījumus, kad šādi līgumi ir izslēgti no minētās direktīvas piemērošanas jomas saskaņā ar tās 5. panta 2. punktu, 18. līdz 26. pantu, 29. un 30. pantu vai 62. pantu.

Šīs direktīvas nozīmē līgumi ietver piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumus, pamatnolīgumus un dinamiskas iepirkumu sistēmas.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas Direktīva 2004/17/EK, līgumslēdzēju subjektu lēmumus var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2. līdz 2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Kopienas tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, kas transponē minētos tiesību aktus.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka starp uzņēmumiem, kuri norāda uz kaitējumu, kas nodarīts saistībā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, nav diskriminācijas tādēļ, ka šajā direktīvā ir nošķirti attiecīgo valstu noteikumi, ar ko īsteno Kopienas tiesību aktus, no citiem attiecīgo valstu noteikumiem.

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, pārskatīšanas procedūras ir pieejamas vismaz ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums.

4.   Dalībvalstis var prasīt, lai persona, kura vēlas izmantot pārskatīšanas procedūru, būtu paziņojusi līgumslēdzējam subjektam par varbūtējo pārkāpumu un par savu nodomu prasīt pārskatīšanu, ja vien tas neietekmē nogaidīšanas termiņu saskaņā ar 2.a panta 2. punktu vai jebkādus citus termiņus, kas saskaņā ar 2.c pantu attiecas uz pārskatīšanas pieprasīšanu.

5.   Dalībvalstis var prasīt, lai attiecīgā persona vispirms prasa pārskatīšanu līgumslēdzējā subjektā. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka šāda pārskatīšanas pieteikuma iesniegšana nekavējoties aptur iespēju slēgt līgumu.

Dalībvalstis lemj par piemērotiem saziņas līdzekļiem, tostarp faksu un elektroniskiem līdzekļiem, ko izmanto šā punkta pirmajā daļā paredzētajam pārskatīšanas pieteikumam.

Šā punkta pirmajā daļā minētā apturēšana nebeidzas, kamēr nav pagājis termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad līgumslēdzējs subjekts ir nosūtījis atbildi, ja izmanto faksu vai elektroniskus saziņas līdzekļus, vai – ja izmanto citus saziņas līdzekļus – vai nu vismaz 15 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad līgumslēdzējs subjekts ir nosūtījis atbildi, vai arī vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad saņemta atbilde.

2)

Direktīvas 2. pantu groza šādi:

3)

Iekļauj šādus pantus:

“2.a pants

Nogaidīšanas termiņš

1.   Pieņemot nepieciešamos noteikumus atbilstīgi šā panta 2. punktā un 2.c pantā izklāstītajiem obligātajiem nosacījumiem, dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 3. punktā minētajām personām ir pietiekami daudz laika, lai efektīvi pārskatītu līgumslēdzēju subjektu pieņemtos lēmumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

2.   Pēc lēmuma par tāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz ko attiecas Direktīva 2004/17/EK, līgumu nevar noslēgt, kamēr nav pagājis termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem un kandidātiem ir nosūtīts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja izmanto faksu vai elektroniskus līdzekļus, vai – ja izmanto citus saziņas līdzekļus – vai nu vismaz 15 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem un kandidātiem ir nosūtīts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, vai arī vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad saņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Pretendentus uzskata par attiecīgiem, ja viņi vēl nav galīgi izslēgti. Izslēgšana ir galīga, ja tā ir paziņota attiecīgiem pretendentiem un ja vai nu neatkarīga pārskatīšanas struktūra to ir atzinusi par likumīgu, vai arī tai vairs nevar piemērot pārskatīšanas procedūru.

Kandidātus uzskata par attiecīgiem, ja līgumslēdzējs subjekts nav darījis pieejamu informāciju par viņu pieteikuma noraidīšanu, pirms attiecīgajiem pretendentiem paziņots lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Katram attiecīgajam pretendentam vai attiecīgajam kandidātam paziņojot lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tam pievieno:

2.b pants

Atkāpes no nogaidīšanas termiņa

Dalībvalstis var noteikt, ka šīs direktīvas 2.a panta 2. punktā minētos termiņus nepiemēro šādos gadījumos:

Ja piemēro šo atkāpi, dalībvalstis nodrošina, ka līgums nav spēkā saskaņā ar šīs direktīvas 2.d un 2.f pantu, ja:

2.c pants

Pārskatīšanas pieprasīšanas termiņi

Ja dalībvalsts nosaka, ka jebkāds pieprasījums pārskatīt līgumslēdzēja subjekta lēmumu, kas pieņemts saistībā ar vai attiecībā uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, uz kuru attiecas Direktīva 2004/17/EK, ir jāiesniedz pirms noteikta termiņa beigām, tad šis termiņš ir vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad pretendentam vai kandidātam ir nosūtīts līgumslēdzēja subjekta lēmums, ja izmanto faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, vai – ja izmanto citus saziņas līdzekļus – vai nu vismaz 15 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad pretendentam vai kandidātam ir nosūtīts līgumslēdzēja subjekta lēmums, vai arī vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad saņemts līgumslēdzēja subjekta lēmums. Katram pretendentam vai kandidātam paziņojot līgumslēdzēja subjekta lēmumu, tam pievieno kopsavilkumu par atbilstīgajiem iemesliem. Attiecībā uz pieprasījumiem pārskatīt šīs direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos lēmumus, uz ko neattiecas īpaša paziņošana, termiņš ir vismaz 10 kalendārās dienas no attiecīgā lēmuma publicēšanas dienas.

2.d pants

Spēkā neesamība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visos turpmāk norādītajos gadījumos līgumu par spēkā neesošu atzīst no līgumslēdzēja subjekta neatkarīga pārskatīšanas struktūra vai ka tā spēkā neesamība ir šādas pārskatīšanas struktūras lēmuma iznākums:

2.   Sekas tam, ka līgumu atzīst par spēkā neesošu, nosaka attiecīgās valsts tiesību akti.

Attiecīgās valsts tiesību aktos var noteikt visu līgumsaistību atcelšanu ar atpakaļejošu spēku vai noteikt, ka atceļ vienīgi tās saistības, kas vēl jāizpilda. Pēdējā minētajā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka piemēro alternatīvas sankcijas 2.e panta 2. punkta nozīmē.

3.   Dalībvalstis var noteikt, ka no līgumslēdzēja subjekta neatkarīga pārskatīšanas struktūra nevar, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem iemesliem, līgumu atzīt par spēkā neesošu, pat ja tā slēgšanas tiesības ir piešķirtas nelikumīgi, ja pārskatīšanas struktūra pēc visu attiecīgo aspektu izvērtēšanas konstatē, ka īpaši svarīgi iemesli saistībā ar vispārējām interesēm prasa saglabāt līguma sekas. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka tā vietā piemēro alternatīvas sankcijas 2.e panta 2. punkta nozīmē.

Ekonomisko ieinteresētību līguma spēkā esamībā var uzskatīt par īpaši svarīgu iemeslu vienīgi tad, ja izņēmuma apstākļos spēkā neesamība radītu nesamērīgas sekas.

Tomēr ekonomiskā ieinteresētība, kas tieši saistīta ar attiecīgo līgumu, nav īpaši svarīgs iemesls saistībā ar vispārējām interesēm. Ekonomiskā ieinteresētība, kas tieši saistīta ar attiecīgo līgumu, ietver, inter alia, izmaksas, kas rodas līguma izpildes kavējuma rezultātā, izmaksas, kas rodas, sākot jaunu iepirkuma procedūru, izmaksas, kas rodas no tā uzņēmēja maiņas, kurš izpilda līgumu, un izmaksas, ko rada no spēkā neesamības izrietošās juridiskās saistības.

4.   Dalībvalstis nosaka, ka šā panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro, ja:

5.   Dalībvalstis nosaka, ka šīs direktīvas 1. punkta c) apakšpunktu nepiemēro, ja:

2.e pants

Šīs direktīvas pārkāpumi un alternatīvas sankcijas

1.   Ja pārkāpts 1. panta 5. punkts, 2. panta 3. punkts vai 2.a panta 2. punkts un ja uz pārkāpumu neattiecas 2.d panta 1. punkta b) apakšpunkts, dalībvalstis nodrošina spēkā neesamību saskaņā ar 2.d panta 1. līdz 3. punktu vai alternatīvas sankcijas. Dalībvalstis var noteikt, ka no līgumslēdzēja subjekta neatkarīga pārskatīšanas struktūra pēc visu attiecīgo aspektu izvērtēšanas pieņem lēmumu par to, vai līgums būtu jāuzskata par spēkā neesošu vai arī būtu jāpiemēro alternatīvas sankcijas.

2.   Alternatīvajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām. Alternatīvās sankcijas ir:

Dalībvalstis var pārskatīšanas struktūrai piešķirt plašas iespējas ņemt vērā visus attiecīgos faktorus, tostarp pārkāpuma smagumu, līgumslēdzēja subjekta darbību un – 2.d panta 2. punktā minētajos gadījumos – apjomu, kādā līgums paliek spēkā.

Šā punkta nolūkā zaudējumu atlīdzināšana nav atbilstīga sankcija.

2.f pants

Termiņi

1.   Dalībvalstis var noteikt, ka pārskatīšanas pieprasījums atbilstīgi 2.d panta 1. punktam ir jāiesniedz:

2.   Visos pārējos gadījumos, tostarp attiecībā uz pārskatīšanas pieprasījumiem saskaņā ar 2.e panta 1. punktu, termiņus pārskatīšanas pieprasījumu iesniegšanai nosaka attiecīgās valsts tiesību aktos, ievērojot 2.c pantu.”

4)

Direktīvas 3. līdz 7. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“3.a pants

Brīvprātīgās ex ante pārskatāmības paziņojuma saturs

Šīs direktīvas 2.d panta 4. punkta otrajā ievilkumā minētajā paziņojumā, kura formātu Komisija pieņem saskaņā ar 3.b panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru, ir šāda informācija:

3.b pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Padomdevēja komiteja valsts līgumu jautājumos, kas izveidota ar Padomes Lēmuma 71/306/EEK (1971. gada 26. jūlijs) (14) 1. pantu (turpmāk – “Komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 3. un 7. pantu Padomes Lēmumā 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (15), ņemot vērā tā 8. pantu.

5)

Direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

Koriģēšanas mehānisms

1.   Komisija var izmantot šā panta 2. līdz 5. punktā paredzēto procedūru, ja tā pirms līguma noslēgšanas uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, uz kuru attiecas Direktīva 2004/17/EK, ir nopietni pārkāpti Kopienas tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai – attiecībā uz minētās direktīvas 27. panta a) punktu – to līgumslēdzēju subjektu gadījumā, uz kuriem attiecas minētais punkts.

2.   Komisija attiecīgajai dalībvalstij paziņo iemeslus, kuru dēļ tā ir secinājusi, ka izdarīts nopietns pārkāpums, un prasa to izlabot, izmantojot piemērotus līdzekļus.

3.   Attiecīgā dalībvalsts 21 kalendārās dienas laikā pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas Komisijai iesniedz:

4.   Saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu iesniegtajā pamatotajā paskaidrojumā, cita starpā, var būt arī pamatojums, ka par varbūtējo pārkāpumu jau notiek tiesvedība vai 2. panta 9. punktā minētā pārskatīšana. Šādā gadījumā dalībvalsts informē Komisiju par minēto procedūru iznākumu, tiklīdz tas kļūst zināms.

5.   Ja saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu ir iesniegts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras apturēšanu, dalībvalsts paziņo Komisijai, kad apturēšana ir atcelta vai sākta cita līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra, kas pilnīgi vai daļēji attiecas uz to pašu līguma priekšmetu. Veicot šo paziņošanu, apstiprina, ka varbūtējais pārkāpums ir izlabots, vai ietver pamatotu paskaidrojumu, kāpēc tas nav izlabots.”

6)

Direktīvas 9. līdz 12. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“12. pants

Īstenošana

1.   Komisija var prasīt, lai dalībvalstis, konsultējoties ar Padomdevēju komiteju, iesniedz tai informāciju par attiecīgo valstu pārskatīšanas procedūru darbību.

2.   Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai visu to lēmumu tekstus, kurus to pārskatīšanas struktūras pieņēmušas saskaņā ar 2.d panta 3. punktu, kā arī minēto lēmumu pamatojumu.

12.a pants

Pārskatīšana

Komisija ne vēlāk kā 2012. gada 20. decembrī pārskata šīs direktīvas īstenošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par tās efektivitāti, un jo īpaši par alternatīvo sankciju un termiņu efektivitāti.”

7)

Svītro pielikumu.