14.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 162/1


PADOMES REZOLŪCIJAI

2007. gada 31. maijā

par ES Patērētāju tiesību aizsardzības politikas stratēģiju (no 2007. līdz 2013. gadam)

(2007/C 162/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

ATGĀDINA, ka, saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 153. pantu:

a)

Kopiena veicina patērētāju veselības, drošības un ekonomisko interešu aizsardzību, kā arī atbalsta viņu tiesības gūt informāciju, izglītību un apvienoties, lai aizstāvētu savas intereses,

b)

Patērētāju tiesību aizsardzības prasības ņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Kopienas politiku un darbības.

ATZĪST patērētāju tiesību aizsardzības politikas svarīgo nozīmi, veidojot iekšējo tirgu, un tās sinerģiju ar iekšējā tirgus politiku. Priekšnoteikums labai iekšējā tirgus darbībai ir patērētāju un uzņēmēju uzticēšanās, kas stimulē konkurētspēju, inovācijas un ekonomisko attīstību. Informēti un ietekmēt spējīgi patērētāji, kam ir iedarbīgas tiesības un paļāvība uz tām, ir ekonomisko panākumu un pārmaiņu dzinējspēks.

ATZĪST vēl joprojām lielā mērā pa valstīm sadrumstalotā iekšējā mazumtirdzniecības tirgus potenciālu sniegt labumu patērētājiem un uzņēmumiem, atceļot šķēršļus un tādējādi paplašinot patērētāju un mazumtirgotāju iespējas.

ATZĪST iespējas, ko sniedz jaunas tehnoloģijas — jo īpaši digitālajā vidē — un inovācijas, reaģējot uz patērētāju izvēli un paplašinot piekļuvi jauniem tirgiem, kā arī problemātiskos uzdevumus nodrošināt, lai patērētāju tiesības būtu piemērotas, skaidras, pārskatāmas un garantētas, un lai tālāk tiktu attīstīti mehānismi ilgtspējīgam patēriņam un patērētāju uzvedības izpratnei.

UZSVER, paturot prātā arī Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā minēto subsidiaritātes principu, Kopienas tiesību aktu lielo nozīmi, lai nodrošinātu augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībā, un vajadzību pēc efektīviem tiesībaizsardzības mehānismiem, ņemot vērā arī patērētāju pārrobežu darījumus.

PIEKRĪT, ka patērētāju intereses būtu jāiekļauj visās Eiropas politikas jomās. Tas ir priekšnoteikums efektīvai patērētāju tiesību aizsardzības politikai un labs pamats, lai sasniegtu Lisabonas mērķus. Problēmas, kas saistītas ar patērētāju ekonomiskajām interesēm un patērētāju informēšanu, jo īpaši, attiecas uz daudzām specializētām politikas jomām. Patērētāju interešu iekļaušana citās politikas jomās, tostarp attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem, ir kopīgs uzdevums, kas jāveic visām ES iestādēm un dalībvalstīm.

I.

PAUŽ GANDARĪJUMU par Komisijas izstrādāto ES mēroga Patērētāju politikas stratēģiju 2007.-2013. gadam (1), kuras uzmanības centrā ir patērētāju izvēles un uzticēšanās maksimāla palielināšana, dodot patērētājiem ietekmes spējas un tos aizsargājot, nodarbinātības un izaugsmes veicināšana un konkurētspējīgu tirgu paplašināšana, un kuras mērķis ir panākt integrētāku un efektīvāku iekšējo mazumtirdzniecības tirgu.

II.

AICINA KOMISIJU īstenot šo stratēģiju ar tās trim galvenajiem mērķiem un, to darot, jo īpaši

1.

turpināt īstenot patērētāju tiesību aizsardzības politiku, kas vērsta uz tirgus pārskatāmību un uz iekšējā tirgus kapacitātes stiprināšanu, lai apmierinātu patērētāju prasības. Patērētāju tiesību aizsardzības politika, ar kuru cenšas radīt efektīvus tirgus, palīdz izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī vairo patērētāju labklājību,

2.

par prioritāru uzskatīt augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībā, patērētāju izvēlē un piekļuvē Kopienā, tādējādi nodrošinot patērētāju uzticēšanos pārrobežu iepirkumiem vai līgumiem, un veltīt īpašu uzmanību, lai izstrādātu patērētāju tiesību aizsardzības politiku un patērētāju tiesību aizsardzības pasākumus attiecībā uz pakalpojumiem,

3.

nodrošināt darbības mērķu saskaņotību ar mērķiem, kas ir pamatā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1926/2006/EK (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā (no 2007. gada līdz 2013. gadam) (2),

4.

veicināt un aizsargāt patērētāju intereses pasaulē, kurā pastiprinās globalizācija, un atbalstīt tās starptautiskajās attiecībās un starptautiskos nolīgumos,

5.

pārskatīt Kopienas acquis patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai to vienkāršotu, modernizētu, nodrošinātu labāku regulējumu, novērstu pašreizējās neatbilstības un ievērotu jaunu tehnoloģiju radītās prasības, pienācīgi ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā minēto subsidiaritātes principu; kā arī — vajadzības gadījumā un, ņemot vērā iznākumu apspriedēm par Zaļo grāmatu par patērētāju tiesību aizsardzības jomas acquis pārskatīšanu, — nākt klajā ar priekšlikumiem attiecīgi pielāgot acquis, ar nosacījumu, ka attiecīgās tiesības un pienākumi nodrošina augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībā un uzlabo iekšējā tirgus darbību,

6.

izskatīt, kādos gadījumos pašregulēšana un kopregulēšana varētu papildināt pašreizējās tiesību aktu normas,

7.

atbalstīt plašu uz patērētājiem vērstu pētniecību, izvērtējot tirgus darbību, patērētāju prasības un patērētāju uzvedību, izveidot — patērētāju tiesību aizsardzības politikas vadības un novērtēšanas vajadzībām — uz patērētājiem vērstus novērošanas mehānismus, kā arī izstrādāt piemērotus rādītājus, pamatojoties uz atbilstīgām zināšanām un pieredzi.

8.

atbalstīt iestāžu sadarbību, lai īstenotu patērētāju tiesību aizsardzības jomas tiesību aktus un tiesību aktus, ar ko reglamentē ražojumu drošību, veicināt to darbības tīklā, turpināt attīstīt informācijas sistēmas, kā arī paplašināt starptautiskus nolīgumus par savstarpēju administratīvu sadarbību starp ES un trešām valstīm,

9.

pastāvīgi uzraudzīt, cik efektīvi ir pašreizējie ieteikumi, kuros ir īpašas minimālās obligātās garantijas strīdu alternatīvas risināšanas procedūrām, un strādāt, lai tajos paredzētie principi tiktu plašāk piemēroti un nostiprināti, kā arī nodrošināt labāku savstarpēju saistību starp pašreizējiem alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem un labāk informēt par pašreizējiem informācijas rīkiem,

10.

rūpīgi apsvērt kolektīvas pārsūdzības mehānismus un nākt klajā ar pašlaik veikto attiecīgo pētījumu rezultātiem, lai vajadzības gadījumā izstrādātu priekšlikumus vai rīkotos,

11.

īpašu uzmanību veltīt nepieciešamajai patērētāju tiesību aizsardzībai, izvēlei un ērtībām, pabeidzot finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus īstenošanu, ņemot vērā, cik vitāli svarīgi patērētājiem ir lēmumi par finanšu produktiem, piemēram, saistībā ar uzkrājumiem vecuma pensijām vai nekustama īpašuma finansēšanai,

12.

lielāku nozīmi piešķirt rūpīgiem ietekmes novērtējumiem visās politikas jomās, kas iespaido patērētāju intereses ilgtermiņā,

13.

apspriedēs, ko rīko saistībā ar citām Kopienas politikas jomām par priekšlikumiem, kuriem ir būtiska ietekme uz patērētājiem, vairāk iesaistīt patērētāju tiesību aizsardzības politikas attiecīgās ieinteresētās personas.

III.

AICINA KOMISIJU UN DALĪBVALSTIS

14.

turpināt tiekties pēc labākas koordinācijas ar problēmām un prioritātēm atsevišķajās politikas jomās un savu patērētāju tiesību aizsardzības politiku vairāk saskaņot ar citām specializētām politikas jomām, jo īpaši ar ekonomikas, transporta, vides, enerģētikas un telekomunikāciju politiku,

15.

darboties, lai panāktu efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību un izglītošanu visās dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot, ka visā iekšējā tirgū patērētāji ir vienlīdz aktīvi un ietekmēt spējīgi, ietverot izglītošanu par ilgtspējīgu patēriņu,

16.

vēl vairāk stiprināt dalībvalstu tiesībaizsardzības sistēmas un dalībvalstu sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā, reizē veicinot sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomas tiesību aktu izpildē,

17.

turpināt aizsargāt patērētāju intereses attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem un pienācīgi stiprināt patērētājus savu tiesību īstenošanā,

18.

ņemt patērētāju intereses vērā standartizācijas un marķēšanas sistēmās Eiropas mērogā un valsts mērogā, kā arī strādāt, lai aizsargātu patērētāju intereses starptautiskā mērogā,

19.

atzīt, cik liela nozīme ir efektīvām un reprezentatīvām patērētāju apvienībām, lai tās varētu neatkarīgi pārstāvēt patērētāju intereses Kopienas mērogā un dalībvalstīs,

20.

turpināt sniegt atbalstu Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centru tīklam (ECC-Net) un nodrošināt kontaktpunktus visās dalībvalstīs, lai palīdzētu patērētājiem efektīvā pārrobežu strīdu izšķiršanā.

IV.

AICINA DALĪBVALSTIS nodrošināt, lai Patērētāju tiesību aizsardzības politikas stratēģijas mērķi būtu ņemti vērā arī valsts politikā.

V.

AICINA Komisiju:

a)

regulāri apspriesties ar dalībvalstīm, lai izvērtētu, kā Stratēģija tiek īstenota, un — ja vajadzīgs — izdarītu grozījumus vai korekcijas otrajā posmā, un

b)

ziņot par patērētāju tiesību aizsardzības politikā gūtajiem panākumiem un, papildus tam, līdz 2011. gada martam nākt klajā ar vidusposma ziņojumu par Patērētāju tiesību aizsardzības politikas stratēģijas īstenošanu, kā arī līdz 2015. gada decembrim — ar ex post izvērtējuma ziņojumu.


(1)  Dok. 7503/07.

(2)  OV L 404, 30.12.2006., 39. lpp..