23.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 279/21


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2007/677/KĀDP

(2007. gada 15. oktobris)

par Eiropas Savienības militāro operāciju Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 25. panta trešo daļu un 28. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (ANDP) tās Rezolūcijā 1706 (2006) attiecībā uz situāciju Darfūras reģionā Sudānā atkārtoti apstiprināja savas bažas, ka nepārtrauktā vardarbība Darfūrā varētu turpmāk negatīvi ietekmēt Sudānu kopumā, kā arī reģionu, jo īpaši Čadu un Centrālāfrikas Republiku, un uzsvēra, ka ir jārisina reģionālās drošības aspekti, lai Darfūrā panāktu ilgstošu mieru. Drošības padome Rezolūcijā 1769 (2007), ar ko ļauj Darfūrā īstenot Āfrikas Savienības/Apvienoto Nāciju Organizācijas (ĀS/ANO) jauktu operāciju (UNAMID), pauda gatavību atbalstīt ANO ģenerālsekretāra priekšlikumus attiecībā uz iespējamu daudzdimensionālu ANO klātbūtni Čadas austrumu daļā un Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, lai uzlabotu civiliedzīvotāju drošību šajās teritorijās.

(2)

Padome 2007. gada 23. jūlija secinājumos atkārtoti apliecināja apņēmību turpināt atbalstīt ĀS un ANO centienus risināt konfliktu Darfūras reģionā Sudānā gan attiecībā uz politisku procesu, kas vērsts uz to, lai sasniegtu visaptverošu un ilgtspējīgu konflikta izšķiršanu starp iesaistītajām pusēm, gan attiecībā uz ĀS/ANO miera uzturēšanas centieniem, izvēršot ĀS/ANO jauktu operāciju Darfūrā. Tā uzsvēra savu atbalstu nepārtrauktajiem centieniem veicināt humānās palīdzības pasākumus Darfūrā un to, ka tā ir gatava apsvērt turpmākus, galvenokārt ar ANO saistītus pasākumus, lai nodrošinātu humānās palīdzības sūtījumu piegādi un civiliedzīvotāju aizsardzību.

(3)

Padome turklāt uzsvēra Darfūras krīzes reģionālo aspektu un neatliekamo nepieciešamību vērsties pret krīzes destabilizējošo ietekmi attiecībā uz humāno un drošības situāciju kaimiņu valstīs un atkārtoti apliecināja savu atbalstu daudzdimensionālas ANO klātbūtnes izvēršanai Čadas austrumu daļā un Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, kā arī pauda vēlmi apsvērt ES militāru pārejas laika nodrošinājuma operāciju, atbalstot šādu ANO daudzdimensionālu klātbūtni, lai uzlabotu drošību šajās teritorijās.

(4)

ANO ģenerālsekretārs 2007. gada 10. augusta ziņojumā ierosināja Čadas austrumu daļā un Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā izvērst daudzdimensionālu klātbūtni, iekļaujot iespējamu ES militāru komponentu, lai inter alia uzlabotu bēgļu un valstu iekšienē pārvietotu personu drošību, lai atvieglotu humānās palīdzības piegādi un lai šajos reģionos radītu labvēlīgus apstākļus atjaunošanas un attīstības darbiem.

(5)

ANDP priekšsēdētājs 2007. gada 27. augustā Drošības padomes vārdā nāca klajā ar paziņojumu, kurā pauda gandarījumu par ANO ģenerālsekretāra priekšlikumiem attiecībā uz iespējamu daudzdimensionālu ANO klātbūtni Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā, tostarp iespējamu ES militāro spēku dislocēšanu.

(6)

Padome 2007. gada 12. septembrī apstiprināja vispārējo koncepciju iespējamai ES militārai operācijai Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā.

(7)

Ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis (ĢS/AP) 2007. gada 17. septembra vēstulē informēja ANO Ģenerālsekretāru par Padomes lēmumu.

(8)

Čadas Republikas un Centrālāfrikas Republikas iestādes ir paudušas gandarījumu par iespējamu ES militāru klātbūtni attiecīgajās valstīs.

(9)

Ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2007. gada 25. septembra Rezolūciju (ANDPR) 1778 (2007) pieņēma ANO operācijas izveidi Centrālāfrikas Republikā un Čadā (MINURCAT) un pilnvaro ES dislocēt spēkus šajās valstīs uz 12 mēnešiem no sākotnējās operatīvās spējas pasludināšanas. Turklāt ar to paredz, ka ES un ANO sešos mēnešos no šīs dienas novērtē vajadzības, lai veiktu turpmākus pasākumus, tostarp iespējamu ANO operāciju.

(10)

Saskaņā ar Padomes Vienoto rīcību 2007/108/KĀDP (1) Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Sudānā pilnvaru politikas mērķus īsteno, pienācīgi ievērojot Darfūras konflikta reģionālo ietekmi uz Čadas Republiku un Centrālāfrikas Republiku. Tādēļ ESĪP Sudānā būtu jāpilnvaro sniegt ES spēku komandierim konsultācijas politikas jautājumos, tostarp lai nodrošinātu vispārēju saskaņotību ES darbībās Sudānā/Darfūrā.

(11)

Politiskajai un drošības komitejai (PDK) būtu jāīsteno politiskā kontrole attiecībā uz ES militāro operāciju Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā, jānodrošina tās stratēģiskā virzība un jāpieņem attiecīgi lēmumi saskaņā ar ES līguma 25. panta trešo daļu.

(12)

Saskaņā ar ES līguma 28. panta 3. punktu darbības izdevumus, kas izriet no šīs vienotās rīcības, kura attiecas uz militāro vai aizsardzības jomu, būtu jāsedz dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/384/KĀDP (2007. gada 14. maijs), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus (2) (turpmāk “ATHENA”).

(13)

ES līguma 14. panta 1. punktā ir paredzēts vienotajās rīcībās norādīt līdzekļus, ko Eiropas Savienība var izmantot. ES militārās operācijas kopējo izmaksu bāzes finansējums 12 mēnešu laikposmam ir labākā pašreizējā aplēse, un tā neskar galīgās summas, ko ietver budžetā, kuru apstiprina saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti ATHENA.

(14)

Saskaņā ar 6. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās tādu Eiropas Savienības lēmumu un darbību izstrādē un īstenošanā, kam ir aizsardzības nozīme. Dānija nepiedalās šīs vienotās rīcības īstenošanā, un tādēļ tā nepiedalās operācijas finansēšanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Misija

1.   Saskaņā ar pilnvarām, kas izklāstītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijā (ANDPR) 1778 (2007), Eiropas Savienība izvērš militāru pārejas laika nodrošinājuma operāciju Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā, sauktu par EUFOR Tchad/RCA.

2.   Šajā nolūkā izmantotie spēki darbojas saskaņā ar politiskiem un stratēģiskiem mērķiem, kurus Padome apstiprinājusi 2007. gada 12. septembrī.

2. pants

ES operācijas komandiera iecelšana

Ģenerālleitnantu Patrick NASH ar šo ieceļ par ES operācijas komandieri.

3. pants

ES operācijas galvenās mītnes izraudzīšanās

ES operācijas galvenā mītne atrodas Mont Valérien.

4. pants

ES spēku komandiera iecelšana

Brigādes ģenerāli Jean-Philippe GANASCIA ar šo ieceļ par ES spēku komandieri.

5. pants

Operācijas plānošana un sākšana

Padome pieņem lēmumu par ES militārās operācijas sākšanu pēc tam, kad apstiprināts operācijas plāns un Noteikumi par spēka pielietošanu.

6. pants

Politiskā kontrole un stratēģiskā virzība

1.   PDK Padomes pakļautībā īsteno ES militārās operācijas politisku kontroli un stratēģisku virzību. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt atbilstīgus lēmumus saskaņā ar ES līguma 25. pantu. Šis pilnvarojums ietver tiesības grozīt plānošanas dokumentus, tostarp operācijas plānu, komandķēdi un Noteikumus par spēka lietošanu. Pilnvarojums ietver arī tiesības pieņemt turpmākus lēmumus par ES operācijas komandiera un/vai ES spēku komandiera iecelšanu. Lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz ES militārās operācijas mērķiem un izbeigšanu saglabā Padome, kam palīdz ĢS/AP.

2.   PDK periodiski atskaitās Padomei.

3.   PDK regulāri saņem ziņojumus no Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētāja (ESMKP) par ES militārās operācijas norisi. Vajadzības gadījumā PDK var uzaicināt ES operāciju komandieri un/vai ES spēku komandieri uz savām sanāksmēm.

7. pants

Militārā virzība

1.   ES Militārā komiteja (ESMK) uzrauga ES militārās operācijas pareizu gaitu, kas norit ES operācijas komandiera pārraudzībā.

2.   ESMK regulāri saņem ziņojumus no ES operācijas komandiera. Vajadzības gadījumā tā var uzaicināt ES operācijas komandieri un/vai ES spēku komandieri uz savām sanāksmēm.

3.   ESMK darbojas kā galvenais kontaktpunkts sakariem ar ES operācijas komandieri.

8. pants

ES atbildes rīcības saskaņotība

1.   Attiecīgi prezidentvalsts, ĢS/AP, ESĪP, ES operācijas komandieris un ES spēku komandieris attiecībā uz šīs vienotās rīcības īstenošanu nodrošina ciešu savu attiecīgo darbību koordināciju.

2.   Neskarot komandķēdi, ES spēku komandieris konsultējas ar ESĪP un ņem vērā viņa politiskos ieteikumus, īpaši jautājumos, kas skar reģionu politiku, izņemot gadījumus, kad lēmumi jāpieņem steidzami vai kad operatīvā drošība ir nozīmīgāka.

9. pants

Attiecības ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, Čadas Republiku, Centrālāfrikas Republiku un citām iesaistītajām pusēm

1.   ĢS/AP, kam palīdz ESĪP, ciešā saziņā ar prezidentvalsti darbojas kā galvenais kontaktpunkts ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, Čadas iestādēm, Centrālāfrikas Republikas iestādēm un kaimiņvalstu iestādēm, kā arī ar citām attiecīgajām iesaistītajām pusēm.

2.   ES operācijas komandieris attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar viņa misiju, ciešā saziņā ar ĢS/AP sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Miera uzturēšanas operāciju departamentu (DPKO).

3.   ES spēku komandieris attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar viņa misiju, uztur ciešus sakarus ar MINURCAT un vietējām iestādēm, kā arī vajadzības gadījumā ar citām iesaistītajām pusēm.

4.   Neskarot ATHENA 12. pantu, ĢS/AP un ES komandieri noslēdz vajadzīgās vienošanās ar Apvienoto Nāciju Organizāciju attiecībā uz savstarpējās palīdzības un sadarbības kārtību.

10. pants

Trešo valstu dalība

1.   Neskarot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesa autonomiju un vienoto organizatorisko sistēmu, kā arī saskaņā ar Eiropadomes attiecīgajām pamatnostādnēm, trešās valstis var tikt aicinātas piedalīties operācijā.

2.   Ar šo Padome pilnvaro PDK aicināt trešās valstis sniegt palīdzību un pēc ES operācijas komandiera un ESMK ieteikuma pieņemt attiecīgos lēmumus par piedāvātās palīdzības pieņemšanu.

3.   Sīki izstrādātu kārtību trešo valstu dalībai nosaka, pamatojoties uz nolīgumiem, ko noslēdz saskaņā ar ES līguma 24. pantā paredzēto procedūru. Palīdzot prezidentvalstij, ĢS/AP var tās vārdā risināt sarunas par šādiem nolīgumiem. Ja ES un trešā valsts ir noslēgušas nolīgumu, ar ko paredz kārtību attiecīgās trešās valsts dalībai ES krīzes pārvarēšanas operācijās, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar šo operāciju.

4.   Trešām valstīm, kas sniedz būtisku militāro ieguldījumu ES militārajā operācijā, ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operācijas ikdienas vadību kā ES dalībvalstīm, kuras piedalās operācijā.

5.   Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus attiecībā uz Palīdzības sniedzēju komitejas izveidi gadījumā, ja trešās valstis nodrošina būtisku militāro ieguldījumu.

11. pants

Kopienas rīcība

1.   Padome un Komisija, katra saskaņā ar savām pilnvarām, nodrošina saskaņotību starp šīs vienotās rīcības īstenošanu un Kopienas ārējām darbībām saskaņā ar ES līguma 3. pantu. Padome un Komisija sadarbojas šā mērķa sasniegšanai.

2.   Pasākumus ar mērķi koordinēt ES darbības Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā vajadzības gadījumā īsteno gan uz vietas, gan Briselē.

12. pants

ES vadīto spēku statuss

Par ES vadīto spēku un to personāla statusu, tostarp par privilēģijām, imunitāti un turpmākajām garantijām, kas vajadzīgas misijas īstenošanai un normālai darbībai, lemj saskaņā ar procedūru, kura izklāstīta ES līguma 24. pantā. ĢS/AP, kas palīdz prezidentvalstij, var tās vārdā risināt sarunas par šādiem nolīgumiem.

13. pants

Finanšu noteikumi

1.   ES militārās operācijas kopējās izmaksas pārvalda ATHENA.

2.   ES militārās operācijas kopējo izmaksu bāzes finansējums ir EUR 99 200 000. ATHENA 33. panta 3. punktā minētā bāzes finansējuma procentlikme ir noteikta 50 % apmērā.

14. pants

Informācijas izpaušana Apvienoto Nāciju Organizācijai un citām trešām personām

1.   Ar šo ĢS/AP ir pilnvarots nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai un citām trešām personām, kas piedalās šajā vienotajā rīcībā, ES klasificētu informāciju un dokumentus, kuri izstrādāti ES militārās operācijas mērķiem, atbilstīgi katrai struktūrai piemērojamam klasifikācijas līmenim un saskaņā ar Padomes Drošības noteikumiem.

2.   Ar šo ĢS/AP ir pilnvarots nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai un citām trešām personām, kas piedalās šajā vienotajā rīcībā, tādus ES dokumentus par Padomes apspriedēm saistībā ar operāciju, kuri nav klasificēti un uz kuriem attiecas dienesta noslēpums saskaņā ar Padomes reglamenta 6. panta 1. punktu (3).

15. pants

Stāšanās spēkā un izbeigšanās

1.   Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

2.   ES militārā operācija beidzas ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tam, kad sasniegtas sākotnējās operatīvās spējas. ES spēki sāk atgriešanos ES militārās operācijas beigās. Atgriešanās posmā ES spēki atlikušās spējas robežās var turpināt pildīt pienākumus, kas tiem uzticēti saskaņā ar ANDPR 1778 (2007); jo īpaši turpina piemērot ES militārās operācijas komandķēdi.

3.   Šo vienoto rīcību atceļ pēc ES spēku atgriešanās saskaņā ar apstiprinātu ES militārās operācijas izbeigšanas plānu un neskarot attiecīgos ATHENA noteikumus.

16. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2007. gada 15. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

L. AMADO


(1)  OV L 46, 16.2.2007., 63. lpp.

(2)  OV L 152, 13.6.2007., 14. lpp.

(3)  Padomes Lēmums 2004/338/EK, Euratom (2004. gada 22. marts), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 106, 15.4.2004., 22. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/34/EK, Euratom (OV L 22, 26.1.2006., 32. lpp.).