18.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 186/29

(1)

Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) trešais posms sākās 1999. gada 1. janvārī. Padome 1998. gada 3. maijā sanāksmē Briselē, kurā piedalījās valstu vai valdību vadītāji, lēma, ka Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle un Somija ir izpildījušas vajadzīgos nosacījumus, lai 1999. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu (4).

(2)

Padome 2000. gada 19. jūnijā nolēma, ka Grieķija ir izpildījusi vajadzīgos nosacījumus, lai 2001. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu (5). Padome 2006. gada 11. jūlijā nolēma, ka Slovēnija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai 2007. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu (6).

(3)

Saskaņā ar 1. punktu Līgumam pievienotajā Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti Apvienotā Karaliste informēja Padomi, ka tā nav iecerējusi 1999. gada 1. janvārī iekļauties EMS trešajā posmā. Šis paziņojums nav mainīts. Saskaņā ar 1. punktu Līgumam pievienotajā Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju un saskaņā ar lēmumu, ko valstu vai valdību vadītāji pieņēma Edinburgā 1992. gada decembrī, Dānija ir informējusi Padomi par savu nodomu nepiedalīties EMS trešajā posmā. Dānija nav pieprasījusi, lai tiktu uzsākta Līguma 122. panta 2. punktā minētā procedūra.

(4)

Saskaņā ar Lēmumu 98/317/EK Zviedrijai ir izņēmuma statuss atbilstoši Līguma 122. pantam. Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta (7) 4. pantu Čehijai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai ir izņēmuma statuss atbilstoši Līguma 122. pantam. Saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta (8) 5. pantu Bulgārijai un Rumānijai ir izņēmuma statuss atbilstoši Līguma 122. pantam.

(5)

Eiropas Centrālā banka (ECB) tika nodibināta 1998. gada 1. jūlijā. Eiropas monetārā sistēma tika aizstāta ar valūtas maiņas mehānismu, kura izveide tika saskaņota Eiropadomes Rezolūcijā (1997. gada 16. jūnijs) par valūtas maiņas mehānisma izveidi ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā (9). Kārtība, kādā ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā īstenojams valūtas maiņas mehānisms (VMM II), tika formulēta 1998. gada 1. septembra Nolīgumā starp ECB un to dalībvalstu centrālajām bankām, kas nav euro zonā, ar ko nosaka valūtas maiņas mehānisma darbības procedūras ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā (10).

(6)

Līguma 122. panta 2. punktā noteikta kārtība, kādā atceļ attiecīgo dalībvalstu izņēmuma statusu. Saskaņā ar minēto pantu vismaz reizi divos gados vai pēc pieprasījuma, ko iesniedz dalībvalsts ar izņēmuma statusu, Komisija un ECB sniedz ziņojumu Padomei Līguma 121. panta 1. punktā noteiktajā kārtībā. Kipra 2007. gada 13. februārī iesniedza oficiālu pieprasījumu veikt konverģences izvērtējumu.

(7)

Dalībvalstu tiesību akti, tostarp dalībvalstu centrālo banku statūti, pēc vajadzības jāpielāgo tā, lai tiktu nodrošināta atbilstība Līguma 108. un 109. pantam un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem (turpmāk – “ECBS statūti”). Komisijas un ECB ziņojumos sniegts detalizēts izvērtējums par Kipras tiesību aktu atbilstību Līguma 108. un 109. pantam, kā arī ECBS statūtiem.

(8)

Saskaņā ar 1. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem, kas minēti Līguma 121. pantā, Līguma 121. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā minētais cenu stabilitātes kritērijs ir tas, ka dalībvalstī ir ilgtspējīga cenu stabilitāte un ka viena gada periodā pirms pārbaudes vidējais inflācijas līmenis par ne vairāk kā 1,5 procenta punktiem pārsniedz minēto līmeni, augstākais, trīs dalībvalstīs ar vislabākajiem cenu stabilitātes rādītājiem. Cenu stabilitātes kritērija vajadzībām inflāciju mēra, izmantojot saskaņotos patēriņa cenu indeksus (SPCI), kas ir definēti Padomes Regulā (EK) Nr. 2494/95 (11). Cenu stabilitātes kritērija izvērtēšanas nolūkā dalībvalsts inflāciju mēra, nosakot izmaiņas 12 mēneša indeksu vidējās aritmētiskās vērtības attiecībā pret iepriekšējā perioda 12 mēneša indeksu vidējo aritmētisko vērtību, rezultātu izsakot procentos. Viena gada periodā līdz 2007. martam trīs dalībvalstis ar vislabākajiem cenu stabilitātes rādītājiem bija Somija, Polija un Zviedrija, kurās inflācijas līmenis bija, attiecīgi, 1,3 %, 1,5 % un 1,6 %. Komisijas un ECB ziņojumos ņēma vērā atsauces vērtību, ko aprēķināja kā vienkāršu vidējo aritmētisko vērtību inflācijas līmenim trīs dalībvalstīs ar vislabākajiem cenu stabilitātes rādītājiem, minētajai vērtībai pieskaitot 1,5 procenta punktus. Tādējādi atsauces vērtība viena gada periodam līdz 2007. gada martam bija 3,0 %.

(9)

Saskaņā ar 2. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem Līguma 121. panta 1. punkta otrajā ievilkumā minētais valsts budžeta stāvokļa kritērijs ir tas, ka pārbaudes brīdī uz dalībvalsti neattiecas atbilstīgi Līguma 104. panta 6. punktam pieņemts Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta esamību.

(10)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem Līguma 121. panta 1. punkta trešajā ievilkumā minētais kritērijs dalībai Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā ir tas, ka dalībvalsts vismaz divu gadu periodā pirms pārbaudes bez lielām grūtībām ir ievērojusi normālās valūtas kursa svārstību robežas, kas paredzētas Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā (VMM). Proti, dalībvalsts minētajā periodā pēc savas iniciatīvas nav devalvējusi savas valūtas divpusējo centrālo kursu attiecībā pret jebkuras citas dalībvalsts valūtu. Kopš 1999. gada 1. janvāra VMM II nodrošina shēmu valūtas maiņas kritērija izpildes izvērtēšanai. Izvērtējot šā kritērija izpildi savos ziņojumos, Komisija un ECB pārbaudīja divu gadu periodu, kas beidzās 2007. gada 26. aprīlī.

(11)

Saskaņā ar 4. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem Līguma 121. panta 1. punkta ceturtajā ievilkumā minētais procentu likmju konverģences kritērijs ir tas, ka viena gada periodā pirms pārbaudes dalībvalstī ir bijusi vidējā nominālā ilgtermiņa procentu likme, kas par ne vairāk kā 2 procenta punktiem pārsniedz minēto likmi, augstākais, trīs dalībvalstīs ar vislabākajiem cenu stabilitātes rādītājiem. Procentu likmju konverģences kritērija vajadzībām izmantoja salīdzināmas procentu likmes par valdības 10 gadu etalonobligācijām. Procentu likmju kritērija izpildes izvērtēšanas nolūkā Komisijas un ECB ziņojumos ņēma vērā atsauces vērtību, ko aprēķināja kā vienkāršu vidējo aritmētisko vērtību nominālajām ilgtermiņa procentu likmēm trīs dalībvalstīs ar vislabākajiem cenu stabilitātes rādītājiem, minētajai vērtībai pieskaitot 2 procenta punktus. Tādējādi atsauces vērtība viena gada periodam līdz 2007. gada martam bija 6,4 %.

(12)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem šajā konverģences kritēriju izpildes izvērtēšanā izmantojamos statistikas datus nodrošina Komisija. Komisija ir nodrošinājusi vajadzīgos datus šā lēmuma sagatavošanai. Komisija ir nodrošinājusi budžeta datus, pamatojoties uz ziņojumiem, ko dalībvalstis iesniegušas līdz 2007. gada 1. aprīlim saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (12).

(13)

Ņemot vērā Komisijas un ECB ziņojumus par Kipras panākumiem, pildot saistības attiecībā uz ekonomikas un monetārās savienības izveidi, Komisija ir izdarījusi šādus secinājumus.

Kipras tiesību akti, tostarp valsts centrālās bankas statūti, ir saderīgi ar Līguma 108. un 109. pantu un ECBS statūtiem.

Attiecībā uz to, kā Kipra ir izpildījusi Līguma 121. panta 1. punkta četros ievilkumos minētos konverģences kritērijus:

Ņemot vērā minētos kritērijus, Kipra ir sasniegusi augstu ilgtspējīgas konverģences līmeni.

Tādējādi Kipra ir izpildījusi vajadzīgos nosacījumus vienotās valūtas ieviešanai.

(14)

Saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma lemj par to, kuras dalībvalstis ar izņēmuma statusu ir izpildījušas vajadzīgos nosacījumus vienotās valūtas ieviešanai, un atceļ attiecīgo dalībvalstu izņēmuma statusu,