25.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/21

(1)

Eiropas Centrālās bankas un ārpus eiro zonas dalībvalstu centrālo banku 1998. gada 1. septembra līgums, ar kuru nosaka Ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras (1) (turpmāk tekstā — “1998. gada 1. septembra līgums”), ticis grozīts trīs reizes. Jaunu kritēriju noteikšanai darījumu partneriem, kas drīkst veikt intervences tieši ECB, būs vajadzīgi papildus grozījumi 1998. gada 1. septembra līguma I pielikumā. Tādēļ precizitātes un pārskatāmības nolūkā 1998. gada 1. septembra līgumu jāaizstāj ar jaunu līgumu.

(2)

Eiropadome savā 1997. gada 16. jūnija rezolūcijā (turpmāk tekstā — “Rezolūcija”) vienojās izveidot valūtas kursa mehānismu (turpmāk tekstā — “VKM II”), kad 1999. gada 1. janvārī tika sākts ekonomikas un monetārās savienības trešais posms.

(3)

Saskaņā ar Rezolūciju,

(4)

Intervenci jāizmanto kā papildus instrumentu saistībā ar citiem politikas pasākumiem, tostarp, attiecīgu monetāro un fiskālo politiku, kas veicina ekonomikas konverģenci un valūtas kursa stabilitāti. Paralēli citiem piemērotiem politikas pasākumiem, tostarp, elastīgai procentu likmju izmantošanai, ir iespējams izmantot koordinētu intervenci intervenču koridorā, par ko savstarpējā līgumā vienojusies ECB un attiecīgās iesaistītās ārpus eiro zonas dalībvalstu centrālās bankas.

(5)

Ir pieļaujams zināms elastīgums, jo īpaši, lai ņemtu vērā ārpus eiro zonas dalībvalstu ekonomikas konverģences dažādās pakāpes, tempus un stratēģijas.

(6)

Šis līgums neierobežo to, ka ārpus eiro zonas dalībvalstis uz divpusējo attiecību pamata nosaka vēl citus svārstību koridorus un intervences režīmus.

1.1.

Šī līguma puses kopīgi paziņo tirgum par iesaistīto ārpus eiro zonas valūtu un eiro divpusējiem centrālajiem kursiem un to izmaiņām, par ko tās vienojušās, ievērojot Rezolūcijas 2.3. punktā noteikto kopējo procedūru.

1.2.

Ņemot vērā saskaņā ar Rezolūcijas 2.1., 2.3. un 2.4. punktu noteiktos svārstību koridorus, ECB un katra iesaistītā ārpus eiro zonas VCB kopēji vienojoties nosaka eiro un iesaistītās ārpus eiro zonas valūtas augstākos un zemākos divpusējos kursus automātiskai intervences veikšanai. ECB un iesaistītās ārpus eiro zonas VCB sniedz kopīgu paziņojumu par šiem kursiem, izsakot tos saskaņā ar I pielikuma noteikumiem.

2.1.

Intervenci parasti veic eiro un iesaistītajās ārpus eiro zonas valūtās. ECB un iesaistītās ārpus eiro zonas VCB viena otru informē par visām ārvalstu valūtas intervencēm, kas paredzētas VKM II kohēzijas nodrošināšanai.

2.2.

ECB un iesaistītās ārpus eiro zonas VCB viena otru informē par visām citām ārvalstu valūtas intervencēm.

3.1.

Intervence pie koridora robežas parasti ir automātiska un neierobežota. Tomēr ECB un iesaistītās ārpus eiro zonas VCB var apturēt automātisko intervenci, ja tā neatbilst cenu stabilitātes uzturēšanas pamatmērķim.

3.2.

Lemjot par intervences apturēšanu ECB vai iesaistītās ārpus eiro zonas VCB, ņem vērā arī citus nozīmīgus faktorus, tostarp, VKM II drošu darbību. ECB un/vai attiecīgās iesaistītās ārpus eiro zonas VCB savus lēmumus balsta uz faktiem un šajā kontekstā ņem vērā arī secinājumus, ko izdarījušas citas kompetentās iestādes. Par nolūku apturēt intervenci ECB un/vai attiecīgās iesaistītās ārpus eiro zonas VCB pēc iespējas agrāk un uz striktas konfidencialitātes pamata paziņo citām ieinteresētajām monetārajām iestādēm un visu citu iesaistīto ārpus eiro zonas dalībvalstu monetārajām iestādēm.

3.3.

Intervences pie koridora robežas gadījumā piemēro maksājumu rindas procedūru, kas izklāstīta I pielikumā.

5.1.

Ārpus eiro zonas dalībvalsts centrālās bankas, kura emitē intervences valūtu, iepriekšēju piekrišanu saņem gadījumos, ja cita Eiropas Centrālo banku sistēmas centrālā banka vēlas izmantot pirmās minētās bankas valūtu apjomos, kas pārsniedz apjomus, par kuriem panākta iepriekšēja vienošanās saistībā ar neobligātu intervenci, tostarp vienpusēju intervenci intervenču koridorā.

5.2.

Ārpus eiro zonas VCB nekavējoties paziņo ECB par to, ka tā ir izmantojusi eiro apjomos, kas pārsniedz apjomus, par kuriem panākta iepriekšēja vienošanās saistībā ar neobligātu intervenci, tostarp vienpusēju intervenci intervenču koridorā.

5.3.

Pirms tādu darījumu veikšanas, kas saistīti ar vismaz vienas ārpus eiro zonas valūtas vai eiro izmantošanu un kas pārsniedz apjomus, par kuriem panākta iepriekšēja vienošanās, puse, kura vēlas veikt šādus darījumus, iepriekš par to paziņo attiecīgajai centrālajai bankai vai bankām. Šādos gadījumos attiecīgās centrālās bankas vienojas par rīcību, kas samazina iespējamās problēmas, tostarp par iespēju norēķinus par darījumu pilnībā vai daļēji veikt tieši šo divu centrālo banku starpā.

6.1.

eiro un iesaistīto ārpus eiro zonas valūtu intervencēm ECB un katrai ārpus eiro zonas VCB savstarpēji jānodrošina ļoti īsa termiņa kredītiespējas. Ļoti īsa termiņa kreditēšanas operācijas sākotnējais termiņš ir trīs mēneši.

6.2.

Kreditēšanas operācijas atbilstoši šīm kredītiespējām notiek ECB un iesaistītajām ārpus eiro zonas VCB veicot iesaistīto valūtu tagadnes pirkšanu un pārdošanu, kas rada atbilstīgas kreditora valūtā denominētas prasības un saistības. Kreditēšanas operāciju datums ir identisks intervences tirgū datumam. ECB uzskaita visus darījumus, kas veikti šo kredītiespēju kontekstā.

7.1.

Ļoti īsa termiņa kredītiespēja parasti ir automātiski pieejama un neierobežota, lai finansētu intervenci intervences koridora robežu sasniegušajā iesaistītajā valūtā.

7.2.

Debitorei centrālajai bankai ir pienācīgi jāizmanto tās ārvalstu valūtas rezervju turējumi pirms tā izmanto šo kredītiespēju.

7.3.

ECB un iesaistītā ārpus eiro zonas VCB var atlikt tālāku automātisko finansēšanu, ja tā neatbilst cenu stabilitātes uzturēšanas pamatmērķim. Uz automātiskās finansēšanas atlikšanu attieksies šī līguma 3.2. panta noteikumi.

a)

debitorei centrālajai bankai pieejamais finansējuma kopējais apjoms nav lielāks par tai II pielikumā noteikto maksimālo robežu;

b)

debitorei centrālajai bankai ir pienācīgi jāizmanto tās ārvalstu valūtas rezervju turējumi pirms tā izmanto šo kredītiespēju.

9.1.

Ļoti īsa termiņa kreditēšanas neatmaksātie atlikumi atlīdzināmi, piemērojot to raksturīgo iekšzemes naudas tirgus trīs mēnešu likmi kreditora valūtā, kas dominēja tirdzniecības dienā, kurā notika sākotnējā kreditēšanas operācija, vai, ja veikts pārjaunojums saskaņā ar šī līguma 10. un 11. pantu, piemērojot to naudas tirgus trīs mēnešu likmi kreditora valūtā, kas dominēja divas dienas pirms dienas, kurā beidzas termiņš pārjaunotajai sākotnējai kreditēšanas operācijai.

9.2.

Uzkrātos procentus izmaksā kreditora valūtā kredītiespējas sākotnējā termiņa datumā vai, attiecīgi, debitora atlikuma pirmstermiņa dzēšanas dienā. Kredītiespējas pārjaunojuma gadījumā saskaņā ar šī līguma 10. un 11. pantu procentus kapitalizē katra trīs mēnešu perioda beigās un izmaksā debitora atlikuma galīgās atmaksas dienā.

9.3.

Šī līguma 9.1. panta mērķiem katra iesaistītā ārpus eiro zonas VCB paziņo ECB reprezentatīvu tās iekšzemes naudas tirgus trīs mēnešu likmi. ECB izmanto reprezentatīvu iekšzemes naudas tirgus trīs mēnešu likmi eiro un paziņo to iesaistītajām ārpus eiro zonas VCB.

a)

sākotnējo termiņu automātiski var pagarināt tikai vienu reizi uz, lielākais, trīs mēnešiem;

b)

kopējā parāda summa, kas izriet no šī panta piemērošanas, nedrīkst vienā reizē pārsniegt debitores centrālās bankas maksimālo robežu, kas katrai centrālajai bankai noteikta II pielikumā.

11.1.

Parādu, kas pārsniedz II pielikumā noteikto maksimālo robežu, ar kreditores centrālās bankas piekrišanu var vienu reizi pārjaunot uz trīs mēnešiem.

11.2.

Parādu, kas jau automātiski pārjaunots uz trīs mēnešiem, ar kreditores centrālās bankas piekrišanu var pārjaunot otru reizi uz nākošajiem trīs mēnešiem.

14.1.

Kreditēšanas operācijas termiņa iestāšanās gadījumā vai pirmstermiņa atmaksas gadījumā, norēķināšanos veic, izmantojot līdzekļus kreditora valūtā.

14.2.

Šis noteikums neierobežo citus norēķinu veidus, par ko vienojušās debitora un kreditora centrālās bankas.

15.1.

Iesaistīto ārpus eiro zonas VCB un ECB sadarbību valūtas kursu jomā drīkst stiprināt, jo īpaši, katrā atsevišķā gadījumā pēc ieinteresētās iesaistītās ārpus eiro zonas dalībvalsts iniciatīvas vienojoties par ciešāku valūtas kursa piesaisti.

15.2.

Katrā atsevišķā gadījumā pēc attiecīgās iesaistītās ārpus eiro zonas dalībvalsts lūguma saskaņā ar Rezolūcijas 2.4. punktā noteikto procedūru var noteikt svārstību koridorus, kas ir šaurāki par standarta koridoru un kurus parasti uztur ar automātiskas intervences un finansēšanas palīdzību.

15.3.

ECB un iesaistītās ārpus eiro zonas VCB var īstenot arī cita veida neformālu ciešāku sadarbību valūtas kursu jomā.

16.1.

ECB Ģenerālpadome uzrauga VKM II darbību un ir monetārās un valūtas kursu politikas koordinācijas forums, kā arī šajā līgumā noteiktā intervenču un finansēšanas mehānisma pārvaldības forums. Tā pastāvīgi uzrauga eiro un katras iesaistītās ārpus eiro zonas valūtas divpusējā valūtas kursa attiecību ilgtspēju.

16.2.

ECB Ģenerālpadome, ņemot vērā gūto pieredzi, periodiski izvērtē šī līguma darbību.

17.1.

Saskaņā ar Rezolūcijas 2.3. punktu noslēgto savstarpējo līgumu pusēm, tostarp ECB, ir tiesības ierosināt konfidenciālu procedūru, kuras mērķis ir centrālo kursu pārskatīšana.

17.2.

Ja notikusi formāla vienošanās par šaurāku svārstību koridoru nekā standarta koridors, saskaņā ar Rezolūcijas 2.4. punktu kopīgi pieņemtā lēmuma pusēm, tostarp ECB, ir tiesības ierosināt konfidenciālu attiecīgās valūtas šaurākā koridora pamatotības pārskatīšanu.

20.1.

Šis līgums stājas spēkā 2006. gada 1. aprīlī.

20.2.

1998. gada 1. septembra līgums no 2006. gada 1. aprīļa nav spēkā. Atsauces uz atcelto līgumu uzskata par atsaucēm uz šo līgumu.

20.3.

Šis līgums ir sastādīts angļu valodā, un puses to ir attiecīgi parakstījušas. ECB, kura patur līguma oriģinālu, katrai eiro zonas un ārpus eiro zonas VCB nosūta līguma apstiprinātu kopiju. Šo līgumu tulko citās oficiālajās Kopienas valodās un publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.