16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1857/2006

(2006. gada 15. decembris)

par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. panta piemērošanu dažu kategoriju valsts horizontālajam atbalstam (1), un jo īpaši tās 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu,

pēc šīs regulas projekta publicēšanas,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju par valsts atbalstu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija saskaņā ar Līguma 87. pantu ir pilnvarota paziņot, ka ar konkrētiem nosacījumiem atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem ir saderīgs ar kopējo tirgu un uz to neattiecas paziņošanas prasība, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā.

(2)

Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (2), neattiecas uz darbībām, kas ir saistītas ar Līguma I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību.

(3)

Komisija daudzos lēmumos ir piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību, kā arī noteikusi savu politiku jaunākajās Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (3). Ņemot vērā Komisijas ievērojamo pieredzi, piemērojot šos pantus attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību un vienkāršotu pārvaldi, nevājinot Komisijas veikto kontroli, Komisijai būtu arī jāizmanto Regulā (EK) Nr. 994/98 paredzētās pilnvaras attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, ciktāl Līguma 89. pants ir atzīts par piemērojamu šiem produktiem.

(4)

Nākamajos gados lauksaimniecībai būs jāpielāgojas jauniem apstākļiem un turpmākām izmaiņām tādās jomās kā tirgus attīstība, tirgus politika un tirdzniecības noteikumi, patērētāju pieprasījums un izvēle, kā arī Kopienas paplašināšanās. Šādas izmaiņas ietekmēs ne tikai lauksaimniecības tirgus, bet arī vietējo ekonomiku lauku reģionos kopumā. Lauku attīstības politikas mērķis ir atjaunot un uzlabot lauku reģionu konkurētspēju un tādējādi veicināt nodarbinātības saglabāšanu un kāpumu šajos rajonos.

(5)

Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir izšķirīga nozīme darba vietu izveidošanā, bet vēl plašākā nozīmē tie ir sociālās stabilitātes un ekonomikas attīstības rādītāji. Tomēr to attīstību var ierobežot tirgus nepilnības. Tiem bieži ir sarežģījumi kapitāla vai kredīta iegūšanai, ņemot vērā dažu finanšu tirgu neuzņēmību pret risku un ierobežotas garantijas, ko tie var piedāvāt. To ierobežotie resursi var arī ierobežot šo uzņēmumu pieeju informācijai, sevišķi attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un potenciāliem tirgiem. Ņemot vērā minētos apsvērumus, atbalsta pasākumiem, kam ar šo regulu noteikts atbrīvojums, ir jāsekmē mazo un vidējo uzņēmumu saimnieciskās darbības attīstība, ar noteikumu, ka šāds atbalsts negatīvi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tiktāl, lai tie būtu pretrunā vispārējām interesēm. Šāda attīstība jāveicina un jāatbalsta, vienkāršojot pašreizējos noteikumus, ciktāl tie attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(6)

Kopienā lauksaimniecības produktu ražošanā, pārstrādē un tirdzniecībā lielā mērā dominē mazie un vidējie uzņēmumi. Tomēr ir ievērojamas atšķirības starp lauksaimniecības produktu primārās ražošanas struktūru, no vienas puses, un to pārstrādi un tirdzniecību, no otras puses. Lauksaimniecības produktu pārstrāde un tirdzniecība bieži vien var būt līdzīga rūpniecisko ražojumu pārstrādei un tirdzniecībai. Tāpēc šķiet piemērotāk izmantot citu pieeju lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai un attiecināt uz šīm darbībām rūpniecisko ražojumu noteikumus. Tāpēc pretēji pieejai, kura paredzēta Komisijas 2003. gada 23. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (4), šķiet lietderīgi izstrādāt atbrīvojumu regulu, kurā tiktu ņemtas vērā lauksaimniecības produktu primārās ražošanas īpašās vajadzības.

(7)

Ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un par dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (5) un Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (6) jau ir ieviesti īpaši valsts atbalsta noteikumi konkrētiem lauku attīstības pasākumiem, attiecībā uz kuriem piešķir dalībvalstu atbalstu bez Kopienas finansējuma.

(8)

Šajā regulā noteiktais atbrīvojums attiecas uz jebkādu atbalstu, kas atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām, kā arī uz jebkādu atbalsta shēmu, ar noteikumu, ka atbalsts, ko var piešķirt saskaņā ar šādu shēmu, atbilst visām šīs regulas prasībām. Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un vienkāršotu administratīvās procedūras, nevājinot Komisijas veikto kontroli, atbalsta shēmās un atsevišķās dotācijās, kas neietilpst nevienā atbalsta shēmā, ir jābūt precīzai atsaucei uz šo regulu.

(9)

Ņemot vērā vajadzību panākt atbilstošu līdzsvaru starp konkurences traucējumu mazināšanu nozarē, kurā tiek sniegts atbalsts, un šīs regulas mērķiem, nevajadzētu piešķirt atbrīvojumu atsevišķām dotācijām, kas pārsniedz maksimālo fiksēto summu, neatkarīgi no tā, vai tās ir saskaņā ar atbalsta shēmu, kurai atbrīvojums paredzēts ar šo regulu.

(10)

Ar šo regulu nav jāparedz atbrīvojums eksporta atbalstam vai atbalstam, kura pamatā ir plašāka vietējo ražojumu, nevis ievesto preču izmantošana. Šāds atbalsts var būt nesaderīgs ar Kopienas starptautiskajām saistībām. Atbalsts līdzdalības izmaksām tirdzniecības izstādēs, kā arī pētījumu vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai laistu tirgū jaunus produktus vai esošos produktus jaunā tirgū, parasti nav eksporta atbalsts.

(11)

Lai novērstu šīs atšķirības, kas varētu radīt konkurences traucējumus, atvieglotu dažādu Kopienas un valsts iniciatīvu saskaņošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī administratīvas skaidrības un juridiskas noteiktības nolūkā šajā regulā jāizmanto mazo un vidējo uzņēmumu definīcija, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 70/2001 I pielikumā.

(12)

Saskaņā ar Komisijas ieviesto praksi un nolūkā nodrošināt to, ka atbalsts ir proporcionāls un nepārsniedz vajadzīgo summu, robežvērtība parasti izsakāma kā atbalsta pasākumu intensitāte attiecībā pret attaisnoto izmaksu kopumu, nevis kā atbalsta maksimālā summa.

(13)

Lai noteiktu, vai atbalsts saskaņā ar šo regulu ir saderīgs ar kopējo tirgu, ir jāņem vērā atbalsta intensitāte un attiecīgi atbalsta summa, kas izteikta kā dotācijas ekvivalents. Lai aprēķinātu dotācijas ekvivalentu atbalstam, kas maksājams pa daļām, ir jāizmanto tirgus procentu likmes dotācijas piešķiršanas laikā. Lai valsts atbalsta noteikumus piemērotu vienveidīgi, atklāti un vienkārši, šajā regulā tirgus likmes uzskata par atsauces likmēm, kuras regulāri nosaka Komisija, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, un kuras publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un internetā.

(14)

Lai nodrošinātu pārskatāmību un efektīvu uzraudzību, šo regulu piemēro tikai pārskatāmiem atbalsta pasākumiem. Tie ir atbalsta pasākumi, kuros bez nepieciešamības veikt riska novērtējumu ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu procentos no attaisnotajām izmaksām (piem., dotācijas, procentu likmju subsidēšana un ierobežojoši fiskāli pasākumi). Valsts aizdevumi jāuzskata par pārskatāmiem, ja tiem ir parastais nodrošinājums un ja tie nav saistīti ar pārāk lielu risku, un tādēļ var uzskatīt, ka tie ietver valsts garantijas elementu. Par pārskatāmiem principā jāuzskata atbalsta pasākumi, kas saistīti ar valsts garantijām, vai valsts aizdevumi ar valsts garantijas elementu. Tomēr šādi atbalsta pasākumi jāuzskata par pārskatāmiem, ja pirms pasākuma īstenošanas metodiku, ko izmanto, lai aprēķinātu valsts garantijas atbalsta intensitāti, ir apstiprinājusi Komisija, saņemot paziņojumu pēc šīs regulas pieņemšanas. Komisija novērtēs metodiku saskaņā ar Paziņojumu par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (7). Valsts kapitāla daļas un atbalsts, ko ietver riska kapitāla pasākumi, nav uzskatāms par pārskatāmu atbalstu. Par atbalsta pasākumiem, kas nav pārskatāmi, vienmēr jāziņo Komisijai. Paziņojumus par atbalsta pasākumiem, kas nav pārskatāmi, Komisija vērtēs, jo īpaši ņemot vērā kritērijus, kuri noteikti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei 2007.–2013. gadam.

(15)

Saskaņā ar Komisijas ieviesto praksi valsts atbalsta novērtēšanai lauksaimniecības nozarē nav nepieciešams nodalīt mazos un vidējos uzņēmumus. Dažiem atbalsta veidiem ir lietderīgi noteikt atbalsta maksimālo summu vienam saņēmējam.

(16)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi, maksimālais atbalsta apjoms jānosaka tādā līmenī, kas atbilst gan nepieciešamībai līdz minimumam samazināt konkurences traucējumus atbalstītajā nozarē, gan mērķim veicināt mazo un vidējo uzņēmumu saimnieciskās darbības attīstību lauksaimniecības nozarē. Lai nodrošinātu vienotību ar Kopienas finansētiem atbalsta pasākumiem, šis maksimālais apjoms ir jāsaskaņo ar to, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 1257/1999 un Regulā (EK) Nr. 1698/2005.

(17)

Ir lietderīgi noteikt turpmākos nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz jebkuru atbalsta shēmu vai individuālu atbalstu, kam ar šo regulu piešķirts atbrīvojums. Jāņem vērā visi ražošanas ierobežojumi un ierobežojumi Kopienas atbalstam, kas noteikti saskaņā ar kopējo tirgus organizāciju. Ņemot vērā Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, atbalsta vienīgais mērķis nav tādu saimnieciskās darbības izmaksu pastāvīga vai periodiska samazināšana, kuras parasti jāsedz saņēmējam, un atbalstam ir jābūt samērīgam attiecībā pret šķēršļiem, kas jāpārvar, lai nodrošinātu sociālekonomisko ieguvumu, kurš atbilst Kopienas interesēm. Vienpusēji valsts atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir tikai uzlabot ražotāju finansiālo stāvokli, nevis veicināt nozares attīstību, un jo īpaši atbalsts, ko piešķir, pamatojoties tikai uz cenu, daudzumu, ražošanas vienībām vai ražošanas līdzekļu vienībām, ir pielīdzināms darbības atbalstam un nav saderīgs ar kopējo tirgu. Turklāt šāds atbalsts var arī nelabvēlīgi ietekmēt tirgus kopējo organizāciju mehānismus. Tādēļ ir lietderīgi ierobežot šīs regulas darbības jomu, attiecinot to uz noteiktiem atbalsta veidiem.

(18)

Ar šo regulu būtu jāatbrīvo atbalsta pasākumi maziem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmumiem (lauku saimniecībām), neatkarīgi no to atrašanās vietas. Ieguldījumi un darba vietu radīšana var sekmēt ekonomikas attīstību mazāk labvēlīgos apgabalos un teritorijās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā. Minētajos apgabalos mazie un vidējie lauksaimniecības uzņēmumi cieš gan no strukturālām grūtībām, kas saistītas ar to atrašanās vietu, gan no grūtībām, kas saistītas ar to lielumu. Tādēļ ir lietderīgi attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem šajos apgabalos noteikt lielāku atbalsta maksimālo apjomu.

(19)

Iespējamo traucējumu dēļ, kas varētu rasties no mērķtiecīga ieguldījumu atbalsta, un lai piedāvātu lauksaimniekiem brīvību izlemt, kuros produktos veikt ieguldījumus, ieguldījumu atbalstu, kas atbrīvots saskaņā ar šo regulu, neierobežo attiecībā uz atsevišķiem lauksaimniecības produktiem. Šis nosacījums nedrīkst atturēt dalībvalsti izslēgt atsevišķus lauksaimniecības produktus no šāda atbalsta vai atbalsta shēmām, jo īpaši, ja tiem nevar atrast normālu noieta tirgu. Daži ieguldījumu veidi jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(20)

Ja atbalstu piešķir, lai pielāgotos nesen ieviestām obligātām normām Kopienas līmenī, un dalībvalstis atliek šādu nosacījumu īstenošanu, tām nav dodama iespēja pagarināt lauksaimniekiem pielāgošanās periodu. Tādēļ skaidri jānorāda datums, no kura jaunos tiesību aktus vairs neuzskata par jauniem.

(21)

Dažas Padomes regulas lauksaimniecības jomā paredz īpašas atļaujas dalībvalstu veiktajiem atbalsta maksājumiem, bieži kopā ar Kopienas finansējumu vai papildus tam. Tomēr minētie noteikumi parasti neparedz atbrīvojumus no pienākuma paziņot saskaņā ar Līguma 88. pantu, ciktāl šāds atbalsts atbilst Līguma 87. panta 1. punkta nosacījumiem. Tā kā minētajās regulās ir skaidri noteikti šāda atbalsta nosacījumi un/vai šie pasākumi jādara zināmi Komisijai saskaņā ar minēto regulu īpašajiem noteikumiem, atbilstīgi Līguma 88. panta 3. punktam nav vajadzīgs turpmāks atsevišķs paziņojums, lai Komisija varētu veikt šo pasākumu novērtējumu. Juridiskas noteiktības labad šajā regulā jāiekļauj atsauce uz minētajiem noteikumiem un tādēļ, ievērojot Līguma 88. pantu, nav vajadzīgs paziņojums par šiem pasākumiem, ciktāl iepriekš var pārbaudīt, ka šāds atbalsts tiek piešķirts vienīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(22)

Lai nodrošinātu to, ka atbalsts ir nepieciešams un sekmē konkrētu darbības veidu attīstību, ar šo regulu nebūtu jāatbrīvo atbalsts darbības veidiem, kuros saskaņā ar tirgus nosacījumiem saņēmējs jau varētu būt iesaistījies pats. Atbalstu nepiešķir ar atpakaļejošu datumu attiecībā uz darbībām, ko saņēmējs jau ir veicis.

(23)

Ar šo regulu nebūtu jāpiešķir atbrīvojums atbalstam, kas summējas kopā ar citu valsts atbalstu, ietverot atbalstu, ko piešķir valsts, reģiona vai vietējās iestādes, ar valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, vai ar Kopienas atbalstu, saistībā ar tām pašam attaisnotajām izmaksām, ja kopējā summa pārsniedz robežvērtības, kas noteiktas šajā regulā. Atbalstu, kam piemēro šajā regulā paredzēto atbrīvojumu, nedrīkst apvienot ar de minimis atbalstu nozīmē, kas lietota Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regulā (EK) Nr. 1860/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (8), attiecībā uz tām pašām attaisnotajām izmaksām vai ieguldījumu projektu, ja tāda apvienošana radītu atbalsta intensitāti, kas pārsniedz šajā regulā noteikto.

(24)

Lai nodrošinātu pārskatāmību un efektīvu pārraudzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 3. pantu, ir jāievieš standarta veidlapa, kādā dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai apkopota informācija katrreiz, kad saskaņā ar šo regulu tiek īstenota kāda atbalsta shēma vai tiek piešķirts individuāls atbalsts ārpus šādas shēmas, tā ka minēto informāciju varētu publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To pašu iemeslu dēļ jāpieņem noteikumi par uzskaiti, kas dalībvalstīm ir jāveic par atbalstu, uz ko attiecas šajā regulā paredzētais atbrīvojums. Lai dalībvalstis varētu sniegt Komisijai gada pārskatu, Komisijai ir jānosaka konkrētas prasības šāda pārskata izveidei. Ņemot vērā, ka nepieciešamās tehnoloģijas ir plaši pieejamas, apkopotā informācija un gada pārskats ir jāiesniedz elektroniski.

(25)

Ja kāda dalībvalsts nav ievērojusi šajā regulā noteiktos ziņošanas pienākumus, Komisija nevar saskaņā ar Līguma 88. panta 1. punktu veikt savus uzraudzības pienākumus un jo īpaši novērtēt, vai saskaņā ar šo regulu atbrīvotā atbalsta kumulatīvā saimnieciskā ietekme ir tāda, kas nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, lai tie būtu pretrunā vispārējām interesēm. Vajadzība novērtēt valsts atbalsta kumulatīvo ietekmi ir sevišķi liela, ja tas pats saņēmējs var saņemt atbalstu, ko piešķir no vairākiem avotiem, kā tas arvien biežāk ir lauksaimniecības jomā. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai dalībvalsts nekavējoties iesniegtu attiecīgu informāciju, pirms saskaņā ar šo regulu tiek īstenoti atbalsta pasākumi.

(26)

To uzņēmumu atbalstam, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, jāpiemēro Regulā (EK) Nr. 70/2001 izklāstītie noteikumi par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem citās nozarēs. Tādēļ Regula (EK) Nr. 70/2001 ir attiecīgi jāgroza.

(27)

Valsts atbalstam, kuram piemēro atbrīvojumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2004, var turpināt piemērot atbrīvojumu, ja tas atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem.

(28)

Ir svarīgi noteikt pārejas noteikumus atbalstam, kas piešķirts pirms šīs regulas stāšanās spēkā un par kuru netika paziņots, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu.

(29)

Šī regula neskar dalībvalstu iespēju paziņot par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu. Komisija izvērtēs šādus paziņojumus, ņemot vērā šo regulu un pamatojoties uz Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei 2007.–2013. gadam. No šīs regulas spēkā stāšanās dienas visi paziņojumi vispirms jāizvērtē, ņemot vērā šo regulu, bet, ja tajā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, tad pamatojoties uz Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei 2007.–2013. gadam.

(30)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi šajā jomā un to, cik bieži kopumā ir jāpārskata valsts atbalsta politika, ir lietderīgi ierobežot šīs regulas piemērošanas periodu. Ja šīs regulas piemērošanas periods beidzas un netiek pagarināts, atbalsta shēmām, kas jau ir atbrīvotas ar šo regulu, atbrīvojumu piemēro vēl sešus mēnešus, lai dalībvalstīm dotu laiku pielāgoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1.   NODAĻA

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN NOSACĪJUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro pārskatāmam atbalstam, ko piešķir maziem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmumiem (lauku saimniecībām), kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu. Neierobežojot 9. panta noteikumus, to nepiemēro atbalstam, ko piešķir par izdevumiem, kuri saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi vai tirdzniecību.

2.   Neierobežojot 16. panta 1.punktu, šo regulu nepiemēro:

a)

atbalstam, ko piešķir ar eksportu saistītām darbībām, proti, atbalstam, kas ir tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbības vai citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksportu;

b)

atbalstam, kas sekmē iekšējās produkcijas prioritāru izmantošanu attiecībā pret ievestajām precēm.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmantotas šādas definīcijas:

1)

“atbalsts” ir visi pasākumi, kas atbilst visiem kritērijiem, kuri noteikti Līguma 87. panta 1. punktā;

2)

“lauksaimniecības produkti” ir:

a)

Līguma I pielikumā minētie produkti, izņemot zvejniecības un akvakultūras produktus, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 104/2000 (9);

b)

produkti ar KN kodiem 4502, 4503 un 4504 (korķa izstrādājumi);

c)

produkti, kas paredzēti piena vai piena produktu atdarināšanai vai aizstāšanai, kā minēts Padomes Regulas (EEK) Nr. 1898/87 (10) 3. panta 2. punktā;

3)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība, ko veic ar lauksaimniecības produktu, tās rezultātā iegūstot citu produktu, kas arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot lauksaimniecības darbības, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai;

4)

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir glabāšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot sākotnējā ražotāja veiktu pirmo pārdošanu tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem un visas darbības, lai produktu sagatavotu šādai pirmajai pārdošanai; sākotnējā ražotāja veiktu produkta pārdošanu galapatērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam īpaši paredzētās vietās;

5)

“mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)” ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas definēti Regulas (EK) Nr. 70/2001 I pielikumā;

6)

“bruto atbalsta intensitāte” ir atbalsta summa, kas izteikta procentos no projekta attaisnojamām izmaksām. Visi izmantotie skaitļi norāda summas pirms tiešo nodokļu atskaitīšanas. Ja piešķirtais atbalsts nav dotācija, atbalsta summu izsaka dotācijas ekvivalentā. Pa daļām maksājama atbalsta faktisko vērtību aprēķina piešķiršanas brīdī. Procentu likme, kas izmantojama faktiskās vērtības aprēķina nolūkiem un atbalsta summas aprēķinam aizdevumā ar atvieglotiem nosacījumiem, ir atsauces likme, kas piemērojama piešķiršanas brīdī;

7)

“kvalitatīvs produkts” ir produkts, kas atbilst kritērijiem, kuri ir definēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 32. pantu;

8)

“nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām” ir tādi laika apstākļi kā, piemēram, sals, krusa, ledus, lietus vai sausums, kas iznīcina vairāk nekā 30 % no vienas saimniecības vidējās gada produkcijas iepriekšējo trīs gadu laikā vai no trīs gadu vidējās produkcijas, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju;

9)

“mazāk labvēlīgi apgabali” ir apgabali, kā tos definē dalībvalstis, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1257/1999 17. pantu;

10)

“ieguldījumi, kas veikti, lai panāktu atbilstību jaunieviestajiem obligātajiem standartiem” ir:

a)

ja standartiem nav paredzēts pārejas periods, tie ir ieguldījumi, kas faktiski uzsākti ne vēlāk kā pēc diviem gadiem no dienas, kurā standarti kļuvuši obligāti uzņēmējiem; vai

b)

ja standartiem ir paredzēts pārejas periods, tie ir ieguldījumi, kas faktiski uzsākti pirms dienas, kurā standarti kļūst obligāti uzņēmējiem;

11)

“jauni lauksaimnieki” ir lauksaimniecības produktu ražotāji, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. pantā noteiktajiem kritērijiem;

12)

“ražotāju grupa” ir grupa, kas izveidota, lai saskaņā ar tirgus kopējo organizāciju mērķiem kopīgi pielāgotu tirgus prasībām tajā apvienojušos uzņēmumu ražošanu, piemēram, koordinējot piedāvājumu;

13)

“ražotāju asociācija” ir asociācija, kas apvieno atzītas ražotāju grupas, un tai ir tie paši mērķi, tikai plašākā mērogā;

14)

“nobeigušies lopi” ir dzīvnieki, kas ir nogalināti ar eitanāziju ar noteiktu diagnozi vai bez tās, vai ir miruši (ieskaitot nedzīvus dzimušus un nedzimušus dzīvniekus) lauku saimniecībā, jebkurās telpās vai transportēšanas laikā un nav kauti lietošanai cilvēka pārtikā;

15)

“TSE un GSE testu izmaksas” ir visas izmaksas, ko veic saistībā ar X pielikuma C nodaļu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001 (11), tostarp saistībā ar testu komplektiem, testu paraugu ņemšanu, transportēšanu, testēšanu, uzglabāšanu un iznīcināšanu;

16)

“grūtībās nonākuši uzņēmumi” ir uzņēmumi, kurus uzskata par nonākušiem grūtībās nozīmē, kas lietota Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (12);

17)

“aizvietojuma ieguldījumi” ir ieguldījumi, ar kuru palīdzību tikai aizstāj esošās ēkas vai iekārtas, vai to daļas ar jaunām, modernām ēkām vai iekārtām, nepalielinot ražošanas jaudu vismaz par 25 % vai būtiski nemainot ražošanas vai tehnoloģiju raksturu. Ne lauku saimniecības ēkas, kas ir vismaz 30 gadus veca, pilnīga nojaukšana un aizstāšana ar modernu ēku, ne lauku saimniecības ēkas kapitālais remonts netiek uzskatīts par aizvietojuma ieguldījumu. Uzskata, ka kapitālais remonts tiek veikts tad, ja tā izmaksas ir vismaz 50 % no jaunas ēkas vērtības;

18)

“pārskatāms atbalsts” ir atbalsta pasākumi, kuros, neveicot riska novērtējumu, ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu procentos no attaisnotajām izmaksām (piem., pasākumi, kas izmanto dotācijas, procentu likmju subsidēšana un ierobežojoši fiskāli pasākumi).

3. pants

Atbrīvojuma nosacījumi

1.   Pārskatāms individuālais atbalsts, kas neietilpst nevienā shēmā un kas atbilst nosacījumiem šajā regulā, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ar noteikumu, ka 20. panta 1. punktā paredzētais informācijas kopsavilkums ir iesniegts un atbalsts piešķirts, skaidri atsaucoties uz šo regulu, norādot tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Pārskatāmas atbalsta shēmas, kas atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem, ir saderīgas ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības, ja:

a)

atbalsts, ko var piešķirt saskaņā ar šādu shēmu, atbilst visiem nosacījumiem, kas paredzēti šajā regulā;

b)

shēmā ir tieša atsauce uz šo regulu, norādot tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

c)

ir iesniegts 20. panta 1. punktā paredzētais informācijas kopsavilkums.

3.   Atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar 2. punktā minētajām shēmām, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no paziņošanas prasības, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā, ja vien piešķirtais atbalsts tieši atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem.

4.   Par atbalstu, uz ko neattiecas šī regula vai citas regulas, kas pieņemtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantu, vai regulas, kas uzskaitītas šīs regulas 17. pantā, atsevišķi paziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu. Šādu atbalstu novērtē saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei 2007.–2013. gadam.

2.   NODAĻA

ATBALSTA KATEGORIJAS

4. pants

Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos

1.   Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības uzņēmumos Kopienā primārai lauksaimniecības produktu ražošanai ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no paziņošanas prasības, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā, ja vien tas atbilst šā panta 2. līdz 10. punkta nosacījumiem.

2.   Atbalsta bruto intensitāte nedrīkst pārsniegt:

a)

50 % no attaisnotajiem ieguldījumiem mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā, kā dalībvalstis tās noteikušas saskaņā ar minētās regulas 50. un 94. pantu;

b)

40 % no attaisnotajiem ieguldījumiem citos reģionos;

c)

60 % no attaisnotajiem ieguldījumiem mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā, kā dalībvalstis tās noteikušas saskaņā ar minētās regulas 50. un 94. pantu, un 50 % citos reģionos, ja ieguldījumus veic jaunie lauksaimnieki pirmo piecu gadu laikā pēc darbības uzsākšanas;

d)

75 % no attaisnotajiem ieguldījumiem attālākajos reģionos un nelielajās Egejas jūras salās Padomes Regulas (EEK) Nr. 2019/93 (13) nozīmē;

e)

75 % no attaisnotajiem ieguldījumiem reģionos, kas minēti a) punktā, un 60 % citos reģionos, kuros ieguldījumi rada papildu izmaksas, kas saistītas ar vides aizsardzību un uzlabošanu, lopkopības uzņēmumu higiēnas apstākļu uzlabošanu vai lauksaimniecības dzīvnieku labturību. Šis palielinājums ir pieļaujams tikai attiecībā uz ieguldījumiem, kas pārsniedz spēkā esošo prasību minimumu Kopienā vai attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību jaunieviestiem obligātajiem standartiem. Palielinājums nedrīkst pārsniegt vajadzīgās attaisnotās papildu izmaksas, un to nedrīkst piemērot ieguldījumiem, kas rada ražošanas jaudas pieaugumu.

3.   Veicot ieguldījumus, jāpanāk jo īpaši šādi mērķi:

a)

ražošanas izmaksu samazināšana;

b)

ražošanas uzlabošana un pārstrukturēšana;

c)

kvalitātes uzlabošana;

d)

dabas vides saglabāšana un uzlabošana vai higiēnas apstākļu vai dzīvnieku labturības standartu uzlabošana.

4.   Attaisnotie izdevumi var būt šādi:

a)

nekustamo īpašumu celtniecība, iegāde vai labiekārtošana;

b)

iekārtu un aprīkojuma pirkšana vai pirkumnoma, tostarp datoru programmatūras iegāde, nepārsniedzot pamatlīdzekļu tirgus vērtību;

c)

vispārējās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) punktā minētajiem izdevumiem, piemēram, arhitektu, inženieru un konsultantu atalgojums, priekšizpētes veikšana, patentu un licenču iegāde.

Izmaksas, kas saistītas ar izpirkumnomas līgumu un kas nav minētas pirmās daļas b) apakšpunktā, piemēram, nodoklis, iznomātāja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmo izmaksu apdrošināšana, papildmaksājumi u. c. nav attaisnoti izdevumi.

5.   Atbalstu var piešķirt tikai tādiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kas nav grūtībās nonākuši uzņēmumi.

Atbalstu drīkst piešķirt, lai ļautu saņēmējam panākt atbilstību jaunieviestiem obligātiem standartiem attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību.

6.   Atbalstu nedrīkst piešķirt, ja tiek pārkāpti aizliegumi vai ierobežojumi, ko paredz Padomes regulas, ar kurām izveido tirgus kopējās organizācijas, pat ja šādi aizliegumi un ierobežojumi attiecas tikai uz Kopienas atbalstu.

7.   Atbalstu nedrīkst attiecināt tikai uz atsevišķiem lauksaimniecības produktiem un tam ir jābūt pieejamam visās lauksaimniecības nozarēs, ja vien dalībvalsts neizslēdz atsevišķus produktus jaudas pārpalikuma dēļ vai tāpēc, ka tiem nav normāla noieta tirgus. Atbalstu nedrīkst piešķirt:

a)

ražošanas tiesību, dzīvnieku un viengadīgu augu iegādei;

b)

viengadīgu augu stādīšanai;

c)

drenāžas darbiem vai apūdeņošanas iekārtām un apūdeņošanas darbiem, ja vien šādu ieguldījumu rezultātā iepriekšējais ūdens patēriņš nesamazinās vismaz par 25 %;

d)

vienkāršiem aizstāšanas ieguldījumiem.

8.   Tādas zemes iegādei, kas nav apbūvei paredzēta zeme, var piešķirt atbalstu par izmaksām, kas nepārsniedz 10 % no ieguldījuma attaisnotajiem izdevumiem.

9.   Atbalsta maksimālā summa atsevišķam uzņēmumam nedrīkst pārsniegt 400 000euro trīs finanšu gadu laikā vai 500 000euro, ja uzņēmums atrodas mazāk labvēlīgā apgabalā vai teritorijā, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā, kā dalībvalstis tās noteikušas saskaņā ar minētās regulas 50. un 94. pantu.

10.   Atbalstu nedrīkst piešķirt tādu produktu ražošanai, ar kuriem atdarina vai aizstāj pienu un piena produktus.

5. pants

Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana

1.   Atbalsts tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšanai ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2. un 3. punkta noteikumiem.

2.   Atbalstu, kas sedz līdz 100 % faktisko izmaksu, var piešķirt attiecībā uz ieguldījumiem vai kapitālieguldījumiem, kuru mērķis ir saglabāt ar ražošanu nesaistītus kultūrvēsturiskus objektus, kas atrodas lauksaimniecības uzņēmumu teritorijā, piemēram, arheoloģiskus vai vēsturiskus objektus. Šajās izmaksās drīkst iekļaut pamatotu atlīdzību par darbiem, ko veicis pats lauksaimnieks vai viņa strādnieki, līdz 10 000euro gadā.

3.   Atbalstu var piešķirt līdz 60 % vai 75 %, ja uzņēmums atrodas mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā, kā dalībvalstis tās noteikušas saskaņā ar minētās regulas 50. un 94. pantu, no faktiskajām izmaksām, kas rodas saistībā ar ieguldījumiem vai kapitālieguldījumiem ar mērķi saglabāt kultūrvēsturiskās īpatnības lauku saimniecību ražošanas objektos, piemēram, lauku saimniecības ēkas, ar noteikumu, ka šie ieguldījumi nepalielinās saimniecības ražošanas jaudu.

Ja novērots ražošanas jaudas kāpums, 4. panta 2. punktā noteiktās ieguldījuma atbalsta likmes piemēro attaisnotajiem izdevumiem saistībā ar attiecīgajiem darbiem, ko veic, izmantojot parastos mūsdienu materiālus. Papildu atbalstu drīkst piešķirt, lai segtu līdz pat 100 % papildizmaksu, kas rodas, izmantojot tradicionālos materiālus, kuri vajadzīgi ēku kultūrvēsturisko īpatnību saglabāšanai.

6. pants

Lauku saimniecības ēku pārvietošana sabiedrības interesēs

1.   Atbalsts lauku saimniecības ēku pārvietošanai ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas ir sabiedrības interesēs un atbilst šā panta 2., 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

Sabiedrības intereses, uz kurām atsaucas, pamatojot atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šo pantu, ir norādītas dalībvalstu attiecīgajos noteikumos.

2.   Drīkst piešķirt atbalstu, kas sedz līdz 100 % faktisko izmaksu, ja sabiedrības interesēs veiktā pārvietošana paredz vienkārši izjaukt, pārnest un no jauna uzcelt esošās ēkas.

3.   Ja sabiedrības interesēs veiktās pārvietošanas rezultātā lauksaimnieks iegūst modernāk iekārtotas ēkas, lauksaimniekam jāiegulda vismaz 60 % no attiecīgo ēku vērtības palielinājuma pēc pārvietošanas vai 50 %, ja uzņēmums atrodas mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā, kā dalībvalstis tās noteikušas saskaņā ar minētās regulas 50. un 94. pantu. Ja saņēmējs ir jaunais lauksaimnieks, šis ieguldījums ir attiecīgi vismaz 55 % vai 45 %.

4.   Ja sabiedrības interesēs veiktās pārvietošanas rezultātā paaugstinās ražošanas jauda, šo priekšrocību izmantotājam jāiegulda vismaz 60 % no izdevumiem, kas saistīti ar šo jaudas palielinājumu, vai 50 %, ja uzņēmums atrodas mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā, kā dalībvalstis tās noteikušas saskaņā ar minētās regulas 50. un 94. pantu. Ja saņēmējs ir jaunais lauksaimnieks, šis ieguldījums ir vismaz 55 % vai 45 %.

7. pants

Atbalsts jauniem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai

Atbalsts jauniem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. pantā noteiktie kritēriji.

8. pants

Atbalsts saistībā ar priekšlaicīgu pensionēšanos

Atbalsts saistībā ar priekšlaicīgu pensionēšanos ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 23. pantā noteiktie kritēriji un visi noteikumi, ko Komisija ir pieņēmusi šā panta īstenošanai;

b)

komercdarbības pārtraukšanai lauksaimniecībā jābūt pastāvīgai un galīgai.

9. pants

Atbalsts ražotāju grupām

1.   Dibināšanas atbalsts ražotāju grupu vai ražotāju asociāciju izveidei ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2. līdz 8. punkta noteikumiem.

2.   Tiesības saņemt 1. punktā minēto atbalstu ir turpmāk minētajām grupām, ar noteikumu, ka tām ir tiesības uz finansiālo palīdzību saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem:

a)

ražotāju grupām vai ražotāju asociācijām, kas ir iesaistītas lauksaimniecības produktu ražošanā, un/vai

b)

ražotāju asociācijām, kas ir atbildīgas par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu vai kvalitātes marķējumu uzraudzību saskaņā ar Kopienas tiesībām.

Ražotāju grupas vai asociācijas iekšējos noteikumos jāparedz, ka to biedri apņemas piedāvāt produkciju tirgū saskaņā ar pašu izstrādātajiem piegādes un tirdzniecības noteikumiem. Šajos noteikumos var ietvert atļauju ražotājiem pašiem piedāvāt tirgū daļu savas produkcijas. Tajos jāpieprasa, lai, pievienojoties grupai vai asociācijai, ražotāji vismaz trīs gadus paliktu tās biedri un par izstāšanos paziņotu vismaz 12 mēnešus iepriekš. Turklāt jāizstrādā kopīgi ražošanas noteikumi, jo īpaši attiecībā uz produktu kvalitāti vai bioloģiskās lauksaimniecības paņēmienu izmantošanu, vai citām praksēm, kas paredzētas vides aizsardzībai, kā arī attiecībā uz tirdzniecību un informācijas sniegšanu par produktiem, jo īpaši attiecībā uz ražu un pieejamību. Tomēr ražotājiem arī turpmāk jāatbild par savu saimniecību pārvaldīšanu. Nolīgumiem, kas noslēgti ražotāju grupā un asociācijā, pilnībā jāatbilst visiem attiecīgajiem konkurences tiesību noteikumiem, jo īpaši Līguma 81. un 82. panta noteikumiem.

3.   Attaisnotajos izdevumos var iekļaut maksu par piemērotu telpu īri, biroja aprīkojuma iegādi, ieskaitot par datortehniku un programmatūru, administratīvā personāla izmaksas, pieskaitāmās izmaksas, kā arī juridiskās un administratīvās izmaksas. Iegādājoties telpas, attaisnotās izmaksas nedrīkst pārsniegt nomas izmaksas atbilstīgi tirgus cenām.

4.   Nedrīkst piešķirt atbalstu tādu izmaksu segšanai, kas radušās pēc piecu gadu termiņa beigām, vai arī, ja ir pagājuši septiņi gadi pēc ražotāju organizācijas atzīšanas. Tas neierobežo atbalstu, ko piešķir attaisnotajiem izdevumiem, kuri ir ierobežoti un radušies saistībā ar saņēmēja apgrozījuma ikgadējo palielināšanos vismaz par 30 % saistībā ar jaunu locekļu pievienošanos un/vai jaunu ražojumu iekļaušanu.

5.   Atbalstu nedrīkst piešķirt ražošanas organizācijām, piemēram, uzņēmējsabiedrībām vai kooperatīviem, kuru mērķis ir pārvaldīt vienu vai vairākus lauksaimniecības uzņēmumus un kuri tādēļ faktiski ir individuālie ražotāji.

6.   Atbalstu nedrīkst piešķirt citām lauksaimnieku asociācijām, kas veic uzdevumus saistībā ar lauksaimniecisko ražošanu, piemēram, sniedz savstarpēju atbalstu un saimniecību atbalstu, kā arī lauksaimniecības vadības pakalpojumus saimniecībās, kuras pieder asociācijas biedriem, kopīgi nepielāgojot piegādes tirgum.

7.   Saskaņā ar šo pantu kopējā piešķirtā atbalsta summa ražotāju grupai vai asociācijai nedrīkst pārsniegt 400 000euro.

8.   Atbalstu nedrīkst piešķirt ražotāju grupām vai asociācijām, kuru mērķi nav saderīgi ar Padomes regulu, ar ko izveido tirgus kopējo organizāciju.

10. pants

Atbalsts saistībā ar dzīvnieku un augu slimībām un kaitēkļu invāzijām

1.   Atbalsts, ar kuru lauksaimniekiem kompensē dzīvnieku un augu slimību vai kaitēkļu invāzijas apkarošanas un novēršanas izmaksas, kas saistītas ar izmaksām par veselības pārbaudēm, testiem un citiem skrīninga pasākumiem, vakcīnu, zāļu un augu aizsardzības līdzekļu iegādi un ievadīšanu, izmaksām par dzīvnieku nokaušanu un iznīcināšanu un izmaksām par kultūru iznīcināšanu, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem, kā arī šā panta 4. līdz 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem:

a)

bruto atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 100 %;

b)

atbalstu piešķir natūrā subsidētu pakalpojumu veidā, un tas nedrīkst ietvert tiešus maksājumus naudā ražotājiem.

2.   Atbalsts, ar kuru lauksaimniekiem kompensē zaudējumus, ko radījušas dzīvnieku vai augu slimības vai kaitēkļu invāzijas, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem un šā panta 4. līdz 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem:

a)

kompensācija jāaprēķina, ņemot vērā tikai:

i)

tirgus vērtību nogalinātajiem dzīvniekiem un slimības vai kaitēkļu invāzijas iznīcinātajiem augiem vai dzīvniekiem un augiem, kas iznīcināti saskaņā ar valsts rīkojumu, izpildot obligātu aizsardzības vai apkarošanas programmu valstī;

ii)

ienākumu zaudējumus, ko rada karantīnas noteikumu ievērošana un grūtības ar atražošanu vai pārstādīšanu;

b)

bruto atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 100 %;

c)

atbalsts piemērojams tikai tiem zaudējumiem, ko izraisa slimības, kuru uzliesmojumu ir oficiāli atzinušas valsts iestādes.

3.   Izmaksu vai zaudējumu maksimālā summa, par kuru saskaņā ar 1. un 2. punktu ir tiesības saņemt atbalstu, jāsamazina:

a)

par visām summām, kas saņemtas saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, kā arī

b)

par izmaksām, kas nav radušās saistībā ar slimību un kas būtu radušās arī citos apstākļos.

4.   Maksājumi veicami saistībā ar slimībām vai kaitēkļiem, par kuriem ir izstrādāti Kopienas vai valstu noteikumi, ko paredz likumi, noteikumi vai administratīvi pasākumi. Tāpēc maksājumiem ir jābūt daļai no attiecīgās slimības vai kaitēkļu profilakses, kontroles vai apkarošanas oficiālas programmas Kopienas, valsts vai reģionālā līmenī. Slimības vai kaitēkļu invāzija ir skaidri jādefinē programmā, kurā jāietver arī attiecīgo pasākumu apraksts.

5.   Atbalsts nedrīkst būt saistīts ar slimību, attiecībā uz kuru Kopienas tiesību aktos ir paredzēti īpaši izdevumi kontroles pasākumiem.

6.   Atbalsts nedrīkst būt saistīts ar pasākumiem, attiecībā uz kuriem Kopienas tiesību aktos ir paredzēts, ka izmaksas par šādiem pasākumiem sedz lauksaimniecības uzņēmums, ja vien šo atbalsta pasākumu izmaksas nav pilnībā kompensētas ar ražotāju veiktajiem obligātajiem maksājumiem.

7.   Attiecībā uz dzīvnieku slimībām atbalsts jāpiešķir to slimību gadījumā, kas minētas Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas sagatavotajā dzīvnieku slimību sarakstā un/vai Padomes Lēmuma 90/424/EEK (14) pielikumā.

8.   Atbalsta shēmas jāuzsāk trīs gadu laikā pēc izdevumu vai zaudējumu rašanās. Atbalsts jāizmaksā četru gadu laikā pēc attiecīgā notikuma.

11. pants

Atbalsts par zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi

1.   Atbalsts, ar kuru lauksaimniekiem kompensē augu vai dzīvnieku, vai lauku saimniecības ēku zudumu, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kuri pielīdzināmi dabas katastrofām, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2. līdz 6., 9. un 10. punktā paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz augiem vai dzīvniekiem un šā panta 3. līdz 8. un 10. punktā paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz lauku saimniecības ēkām.

2.   Bruto atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 80 % no produktu pārdošanas ienākuma samazinājuma, ko radījuši nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, un 90 % mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i), ii) vai iii) apakšpunktā, kā dalībvalstis tās noteikušas saskaņā ar minētās regulas 50. un 94. pantu. Ienākumu samazinājumu aprēķina šādi:

a)

rezultātu, kas iegūts, saražotā produkta daudzumu tā gada laikā, kad iestājušies nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu minētajā gadā, atņemot no

b)

rezultāta, kas iegūts, gada vidējo daudzumu, kas saražots iepriekšējo trīs gadu periodā (vai iepriekšējo trīs gadu vidējo saražoto daudzumu, ko nosaka, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju), reizinot ar vidējo saņemto pārdošanas cenu.

Tādējādi summa, par kuru ir tiesības saņemt atbalstu, var tikt paaugstināta par citām izmaksām, kas radušās lauksaimniekam tāpēc, ka tas nav varējis novākt ražu nelabvēlīgo apstākļu dēļ.

3.   Maksimālā zaudējumu summa, par kuru ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar 1. punktu, jāsamazina:

a)

par visām summām, kas saņemtas saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, kā arī

b)

par izmaksām, kas nav saistītas ar nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem.

4.   Zaudējumi jāaprēķina par atsevišķu saimniecību.

5.   Atbalsts jāmaksā tieši attiecīgajam lauksaimniekam vai ražotāju organizācijai, kurā lauksaimnieks ir biedrs. Ja atbalstu maksā ražotāju organizācijai, atbalsta summa nedrīkst pārsniegt to atbalsta summu, ko varētu piešķirt lauksaimniekam.

6.   Kompensācija par lauku saimniecības ēku un iekārtu postījumiem, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kuri pielīdzināmi dabas katastrofām, nedrīkst pārsniegt bruto atbalsta intensitāti 80 % un 90 % mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i), ii) vai iii) apakšpunktā, kā dalībvalstis tās noteikušas saskaņā ar minētās regulas 50. un 94. pantu.

7.   Nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kuri pielīdzināmi dabas katastrofai, par tādiem oficiāli jāatzīst valsts iestādēm.

8.   No 2010. gada 1. janvāra piedāvātā kompensācija jāsamazina par 50 %, izņemot gadījumus, ja to piešķir lauksaimniekiem, kuri ir noslēguši apdrošināšanas līgumu, kas sedz vismaz 50 % no to vidējās gada produkcijas vai ar produkciju saistītajiem ienākumiem un statistiski visbiežākos ar klimatu saistītos riskus attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā.

9.   No 2011. gada 1. janvāra atbalstu saistībā ar zaudējumiem, ko izraisījis sausums, var izmaksāt tikai dalībvalsts, kura ir pilnībā īstenojusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (15) 9. pantu attiecībā uz lauksaimniecību un kura nodrošina to, ka izmaksas par ūdensapgādes pakalpojumiem lauksaimniecībai tiek atgūtas ar pietiekamām iemaksām, ko izdara minētā nozare.

10.   Atbalsta shēmas jāuzsāk trīs gadu laikā pēc izdevumu vai zaudējumu rašanās. Atbalsts jāizmaksā četru gadu laikā pēc attiecīgā notikuma.

12. pants

Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem

1.   Atbalsts apdrošināšanas prēmijām ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2. un 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Bruto atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt:

a)

80 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ja apdrošināšanas polisē ir norādīts, ka tā sedz tikai tādus zaudējumus, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kuri pielīdzināmi dabas katastrofām;

b)

50 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ja polisē ir norādīts, ka apdrošināšana sedz:

i)

šā punkta a) apakšpunktā minētos zaudējumus un citus zaudējumus, ko izraisījuši klimatiskie apstākļi; un/vai

ii)

zaudējumus, ko izraisījušas dzīvnieku un augu slimības vai kaitēkļu invāzija.

3.   Atbalsts nedrīkst radīt šķēršļus iekšējo apdrošināšanas pakalpojumu tirgus darbībai. Atbalstu nedrīkst attiecināt tikai uz apdrošināšanu, ko nodrošina viena apdrošināšanas uzņēmējsabiedrība vai uzņēmējsabiedrību grupa, vai kam piemēro nosacījumu, ka apdrošināšanas līgums jāslēdz ar uzņēmējsabiedrību, kas reģistrēta attiecīgajā dalībvalstī.

13. pants

Atbalsts zemes pārdalīšanai

Atbalsts zemes pārdalīšanai ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un tas ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā minētās paziņošanas prasības, ja to piešķir, lai segtu tikai juridiskās un administratīvās izmaksas, tostarp uzmērīšanas izmaksas, līdz pat 100 % apmērā no faktiskajām izmaksām.

14. pants

Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai

1.   Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja to piešķir 2. punktā minētajām attaisnotajām izmaksām un tas atbilst šā panta 3. līdz 6. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Atbalstu drīkst piešķirt, lai segtu šādu darbību izmaksas, ciktāl tās ir saistītas ar kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ieguvi:

a)

līdz 100 % no izmaksām tirgus izpētei, produktu izstrādei un noformējumam, ietverot atbalstu, ko piešķir pieteikumu sagatavošanai saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu vai īpaša rakstura sertifikātu atzīšanu saskaņā ar attiecīgajām Kopienas regulām;

b)

līdz 100 % no izmaksām, lai ieviestu tādas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas kā, piemēram, ISO 9000 vai ISO 14 000 sistēmas, pasākumus, kas balstīti uz riska analīzi un kritisko kontrolpunktu noteikšanu (HACCP), izsekojamības sistēmas un sistēmas, kas nodrošina autentiskuma un tirdzniecības standartu ievērošanu, vai vides audita sistēmas;

c)

līdz 100 % no personāla apmācības izmaksām, lai piemērotu b) punktā minētās shēmas un sistēmas;

d)

līdz 100 % no izmaksām, ko iekasē atzītas sertificētājas iestādes par kvalitātes nodrošināšanas un līdzīgu sistēmu sākotnēju sertificēšanu;

e)

līdz 100 % no izmaksām saistībā ar obligātajiem kontroles pasākumiem, ko saskaņā ar Kopienas vai valstu tiesību aktiem veic kompetentās iestādes, vai kas tiek veikti to uzdevumā, ja vien Kopienas tiesību akti nepieprasa uzņēmumiem segt šādas izmaksas;

f)

līdz summām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumā palīdzībai saistībā ar minētās regulas 32. pantā paredzētajiem pasākumiem.

3.   Atbalstu var piešķirt tikai attiecībā uz izmaksām par trešo personu veiktajiem pakalpojumiem un/vai pārbaudēm, ko veic trešās personas vai kādas struktūras to uzdevumā, piemēram, kompetentās pārvaldes iestādes vai to pilnvarotas organizācijas, kā arī neatkarīgas institūcijas, kas atbild par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu, bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu un kvalitātes marķējumu izmantošanas kontroli un uzraudzību, ar noteikumu, ka šie apzīmējumi un marķējumi atbilst Kopienas tiesību aktiem. Atbalstu nedrīkst piešķirt ieguldījumu izdevumiem.

4.   Atbalstu nedrīkst piešķirt to kontroles darbību izmaksu segšanai, kuras veic pats lauksaimnieks vai ražotājs, vai gadījumā, ja Kopienas tiesību aktos ir paredzēts, ka kontroles izmaksas sedz ražotāji, nenorādot faktiskos maksu apmērus.

5.   Atbalstu, izņemot atbalstu, kas minēts 2. punkta f) apakšpunktā, piešķir natūrā subsidētu pakalpojumu veidā, un tas nedrīkst ietvert tiešus maksājumus naudā ražotājiem.

6.   Atbalstam jābūt pieejamam visiem, kam, pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, attiecīgajā nozarē ir tiesības uz to pretendēt. Ja 2. punktā uzskaitītos pakalpojumus sniedz ražotāju grupas vai citas lauksaimnieku savstarpējā atbalsta organizācijas, dalība šādās grupās vai organizācijās nedrīkst būt nosacījums šā pakalpojuma pieejamībai. Jebkuram ieguldījumam attiecīgo grupu vai organizāciju administratīvo izmaksu segšanā, ko nesniedz grupas vai organizācijas biedrs, jābūt proporcionālam pakalpojuma sniegšanas izmaksām.

15. pants

Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

1.   Atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja to piešķir, lai segtu 2. punktā uzskaitīto tehniskā atbalsta darbību attaisnotās izmaksas, un tas atbilst šā panta 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Atbalstu drīkst piešķirt, lai segtu šādus attaisnotos izdevumus:

a)

par lauksaimnieku un laukstrādnieku izglītību un apmācību:

i)

izmaksas, kas rodas, organizējot mācību programmu;

ii)

dalībnieku ceļa un uzturēšanās izdevumus;

iii)

lauksaimnieka vai laukstrādnieka aizvietošanas izmaksas viņu prombūtnes laikā;

b)

attiecībā uz aizvietošanas pakalpojumiem lauku saimniecībās lauksaimnieka, lauku saimniecības līdzīpašnieka vai laukstrādnieka aizvietošanas faktiskās izmaksas viņu slimības vai brīvdienu laikā;

c)

attiecībā uz trešo pušu sniegtiem konsultāciju pakalpojumiem, tādām maksām par pakalpojumiem, kas nav nepārtrauktas vai periodiskas darbības un neattiecas uz uzņēmuma parastām darbības izmaksām, tādām kā parasti nodokļu konsultāciju pakalpojumi, regulāri juridiski pakalpojumi vai reklāma;

d)

attiecībā uz uzņēmumu pieredzes apmaiņas forumu, konkursu, izstāžu un gadatirgu organizāciju un dalību tajos:

i)

dalības maksas;

ii)

ceļa izdevumi;

iii)

publikāciju izmaksas;

iv)

izstāžu telpu īre;

v)

simboliskas balvas konkursos, nepārsniedzot 250 euro katrai balvai vienam uzvarētājam;

e)

ar noteikumu, ka netiek minēti atsevišķi uzņēmumi, zīmoli vai izcelsme:

i)

zinātnisko atziņu popularizēšanai;

ii)

faktu materiālam par kvalitātes sistēmām, kurās var iekļaut citu valstu produktus, par produktiem un produktu uzturvērtības priekšrocībām, un ierosinājumiem to lietošanai.

Atbalstu var piešķirt, sedzot e) apakšpunktā minētās izmaksas, ja norādīta izcelsme produktiem, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 (16) un Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 (17) 54. līdz 58. pants, ar noteikumu, ka izcelsmes norādes precīzi atbilst Kopienas reģistrētajām norādēm;

f)

publikācijām, piemēram, katalogiem vai tīmekļa vietnēm, kurās sniegts faktu materiāls par noteiktu reģionu ražotājiem vai noteiktu produktu ražotājiem, ar noteikumu, ka informācija un tās pasniegšanas veids ir neitrāls un visiem attiecīgajiem ražotājiem ir vienādas iespējas tikt atspoguļotiem šādā publikācijā.

3.   Atbalsts var segt 100 % no 2. punktā uzskaitītajām izmaksām. Atbalsts jāpiešķir natūrā subsidētu pakalpojumu veidā, un tas nedrīkst ietvert tiešus maksājumus naudā ražotājiem.

4.   Atbalstam jābūt pieejamam visiem, kam, pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, attiecīgajā nozarē ir tiesības uz to pretendēt. Ja tehnisko atbalstu nodrošina ražotāju grupas vai citas organizācijas, dalība šādās grupās vai organizācijās nedrīkst būt nosacījums šā pakalpojuma pieejamībai. Jebkuram ieguldījumam attiecīgo grupu vai organizāciju administratīvo izmaksu segšanā, ko nesniedz grupas vai organizācijas biedrs, jābūt proporcionālam pakalpojuma sniegšanas izmaksām.

16. pants

Atbalsts lopkopības nozarei

1.   Šāds atbalsts uzņēmumiem, kas strādā lopkopības nozarē, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, un to atbrīvo no Līguma 88. panta 3. punkta noteiktās paziņošanas prasības:

a)

atbalsts līdz 100 %, lai segtu administratīvās izmaksas saistībā ar ciltsgrāmatu izveidošanu un uzturēšanu;

b)

atbalsts līdz 70 % no izmaksām par trešo personu vai to uzdevumā veiktiem testiem, lai noteiktu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko kvalitāti vai produktivitāti, izņemot kontroles, ko veic ganāmpulka īpašnieks, un piena kvalitātes regulāras pārbaudes;

c)

līdz 2011. gada 31. decembrim – atbalsts līdz 40 % par dzīvnieku jaunāko selekcijas metožu vai pieredzes ieviešanu lauku saimniecībā, izņemot izmaksas, kas saistītas ar mākslīgās apsēklošanas ieviešanu vai veikšanu;

d)

atbalsts līdz 100 % no nobeigušos lopu aizvākšanas izmaksām un 75 % no šādu kautķermeņu iznīcināšanas izmaksām; alternatīva ir atbalsts, kas nepārsniedz apdrošināšanas prēmiju summu, ko lauksaimnieks ir maksājis par apdrošināšanu, kas sedz nobeigušos lopu aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksas;

e)

atbalsts līdz 100 % no kautķermeņu aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksām, ja atbalsts tiek finansēts no maksājumiem vai obligātām iemaksām, kas paredzētas šādu kautķermeņu iznīcināšanas finansēšanai, ar noteikumu, ka šādi maksājumi vai iemaksas attiecas tikai uz gaļas nozari un tiek tieši piemērotas šai nozarei;

f)

atbalsts 100 % apmērā no nobeigušos lopu aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksām, ja ir noteikts pienākums veikt šo nobeigušos lopu TSE testus; kā arī

g)

atbalsts līdz 100 %, lai segtu TSE testu izmaksas.

Tomēr, ciktāl tas attiecas uz obligātu GSE pārbaudi liellopiem, kuri nokauti cilvēku uzturam, kopējais tiešais un netiešais atbalsts, ietverot Kopienas maksājumus, nedrīkst pārsniegt 40 euro par testu. Minētā summa attiecas uz kopējām testēšanas izmaksām, ietverot testu komplektu, paraugu ņemšanu, transportēšanu, testēšanu, uzglabāšanu un iznīcināšanu. Pienākums izdarīt testus var balstīties uz Kopienas vai attiecīgās valsts tiesību aktiem.

2.   Šā panta 1. punkta d), e), f) un g) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu piešķir, ja ir izstrādāta konsekventa programma, lai dalībvalstī uzraudzītu un nodrošinātu visu nobeigušos lopu drošu aizvākšanu. Lai atvieglotu šāda valsts atbalsta pārvaldību, maksājums jāsaņem uzņēmējiem, kuru darbība ir pakārtota lauksaimnieka darbībai un kuri sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar nobeigušos lopu aizvākšanu un/vai iznīcināšanu, ja ir iespējams pienācīgi pierādīt, ka valsts atbalstu pilnā apjomā izmanto lauksaimnieks.

3.   Atbalsts nedrīkst ietvert tiešus maksājumus naudā ražotājiem.

17. pants

Atbalsts, kas paredzēts dažās Padomes regulās

Šāds atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības:

a)

dalībvalstu piešķirtais atbalsts, kas atbilst visiem nosacījumiem, kuri paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1255/1999 (18), jo īpaši tās 14. panta 2. punktā;

b)

dalībvalstu piešķirtais atbalsts, kas atbilst visiem nosacījumiem, kuri paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 (19), jo īpaši tās 87. pantā, 107. panta 3. punktā un 125. panta 5. punkta pirmajā daļā;

c)

atbalsts, ko piešķīrušas dalībvalstis saskaņā ar 15. panta 6. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 2200/96 (20).

3.   NODAĻA

KOPĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Pasākumi pirms atbalsta piešķiršanas

1.   Lai varētu pretendēt uz atbrīvojumu, kas paredzēts šajā regulā, atbalstu attiecībā uz veiktajām darbībām vai saņemtajiem pakalpojumiem piešķir tikai saskaņā ar atbalsta shēmu pēc tam, kad saskaņā ar šo regulu ir izveidota un publicēta atbalsta shēma.

Ja atbalsta shēma automātiski dod tiesības saņemt atbalstu, nepieprasot turpmāku rīcību administratīvā līmenī, pašu atbalstu attiecībā uz veiktajām darbībām vai saņemtajiem pakalpojumiem piešķir tikai pēc tam, kad saskaņā ar šo regulu ir izveidota un publicēta atbalsta shēma.

Ja atbalsta shēma paredz iesniegt pieteikumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, pašu atbalstu attiecībā uz veiktajām darbībām vai saņemtajiem pakalpojumiem piešķir tikai pēc tam, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

atbalsta shēmai jābūt izveidotai un publicētai saskaņā ar šo regulu;

b)

iesniegumam par atbalsta piešķiršanu jābūt pienācīgi iesniegtam attiecīgajai kompetentajai iestādei;

c)

attiecīgajai kompetentajai iestādei pieteikums jāapstiprina tā, lai minētai iestādei būtu pienākums piešķirt atbalstu, skaidri norādot piešķiramā atbalsta summu vai to, kā šī summa tiks aprēķināta; kompetentā iestāde var veikt šādu apstiprināšanu tikai tad, ja nav izsmelts atbalstam un atbalsta shēmai pieejamais budžets.

2.   Lai varētu pretendēt uz atbrīvojumu, kas paredzēts šajā regulā, individuālo atbalstu, kas nav ietverts nevienā atbalsta shēmā, piešķir attiecībā uz veiktajām darbībām vai saņemtajiem pakalpojumiem tikai pēc tam, kad ir izpildīti 1. punkta trešās daļas b) un c) apakšpunktā noteiktie kritēriji.

3.   Šo pantu nepiemēro 17. pantā minētajam atbalstam.

19. pants

Kumulācija

1.   Atbalsta maksimālo apjomu, kas noteikts 4. līdz 16. pantā, piemēro neatkarīgi no tā, vai atbalstītais projekts vai darbība finansēti tikai no valsts līdzekļiem, vai daļēji no Kopienas līdzekļiem.

2.   Atbalstu, kas atbrīvots ar šo regulu, nevar kumulēt ar jebkuru citu valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē vai dalībvalstu finansiālo ieguldījumu, ieskaitot tādu, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 88. panta 1. punkta otrā daļa, vai Kopienas finansiālo ieguldījumu saistībā ar tām pašām attaisnotajām izmaksām, ja šīs kumulācijas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniegtu šajā regulā noteikto maksimumu.

3.   Atbalstu, kas atbrīvots ar šo regulu, nevar apvienot ar de minimis atbalstu Regulas (EK) Nr. 1860/2004 nozīmē attiecībā uz tiem pašiem attaisnotajiem izdevumiem vai ieguldījumu projektu, ja šādas uzkrāšanas rezultātā atbalsta intensitāte paaugstinās un pārsniedz šajā regulā noteikto.

20. pants

Pārskatāmība un uzraudzība

1.   Vēlākais desmit darba dienu laikā, pirms stājas spēkā atbalsta shēma, uz kuru saskaņā ar šo regulu attiecināts atbrīvojums, vai pirms tiek piešķirts individuālais atbalsts, uz kuru saskaņā ar šo regulu attiecināts atbrīvojums un kurš neietilpst nevienā shēmā, dalībvalstis nosūta Komisijai informācijas kopsavilkumu par šādu atbalsta shēmu vai par individuālo atbalstu publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, izmantojot veidlapu, kas noteikta I pielikumā. Minēto kopsavilkumu nosūta elektroniski. Piecu darba dienu laikā pēc minētā kopsavilkuma saņemšanas Komisija nosūtīs paziņojumu par saņemšanu ar identifikācijas numuru un publicēs kopsavilkumu internetā.

2.   Dalībvalstis glabā detalizētu dokumentāciju attiecībā uz atbalsta shēmām, kas atbrīvotas ar šo regulu, individuālo atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šīm shēmām, un individuālo atbalstu, kas atbrīvots ar šo regulu un ko piešķir neatkarīgi no pastāvošajām atbalsta shēmām. Šādā dokumentācijā ir visa vajadzīgā informācija, lai noteiktu, vai ir izpildīti šajā regulā noteiktie atbrīvojuma nosacījumi, ietverot informāciju par uzņēmuma statusu kā par MVU. Dokumentāciju par katru individuālo atbalstu dalībvalstis glabā 10 gadus no dienas, kad tas ir piešķirts, un attiecībā uz atbalsta pasākumu shēmu to glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais individuālais atbalsts saskaņā ar šādu shēmu. Pēc rakstiska pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts 20 darba dienu laikā vai ilgākā laikā, ko var noteikt pieprasījumā, sniedz Komisijai visas ziņas, ko Komisija uzskata par nepieciešamām, lai izvērtētu, vai ir ievēroti šīs regulas nosacījumi.

3.   Dalībvalstis, izmantojot II pielikumā iekļauto veidlapu, sagatavo ziņojumu par šīs regulas piemērošanu attiecībā uz katru pilnu vai nepilnu kalendāro gadu, kurā šo regulu piemēro. Šo ziņojumu var iestrādāt gada pārskatā, kas dalībvalstīm jāiesniedz, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (21) 21. panta 1. punktu, un to iesniedz līdz nākamā gada 30. jūnijam pēc tā kalendārā gada, par kuru ir pārskats. Līdz šim datumam dalībvalstis iesniedz atsevišķu ziņojumu par maksājumiem, kas veikti saskaņā ar šīs regulas 10. un 11. pantu, norādot attiecīgajā kalendārajā gadā izmaksātās summas, maksājuma nosacījumus, attiecīgās slimības saskaņā ar 10. pantu un attiecībā uz 11. pantu – piemērotu meteoroloģisko informāciju, ar kuru pierāda klimatisko apstākļu veidu, laiku, relatīvos apmērus un atrašanās vietu, kā arī to ietekmi uz ražošanu, par kuru tiek piešķirta kompensācija.

4.   Tiklīdz atbalsta shēma, uz kuru saskaņā ar šo regulu attiecināts atbrīvojums, stājas spēkā vai tiklīdz piešķir individuālu atbalstu, uz kuru saskaņā ar šo regulu attiecināts atbrīvojums, neatkarīgi no atbalsta shēmas, dalībvalstis publicē internetā visu minētās atbalsta shēmas tekstu vai kritērijus un nosacījumus, ar kādiem ir piešķirts minētais individuālais atbalsts.

Komisijai paziņo tīmekļa vietni, norādot tiešu saiti piekļuvei shēmas tekstam, un iesniedz informācijas kopsavilkumu par atbalstu, kas pieprasīts atbilstoši 1. punktam. To arī ietver gada pārskatā, ko iesniedz saskaņā ar 3. punktu.

5.   Šā panta 1. punktu nepiemēro 17. pantā minētajam atbalstam.

21. pants

Regulas (EK) Nr. 70/2001 grozījumi

Regulu (EK) Nr. 70/2001 groza šādi:

1)

Regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

zivsaimniecības un akvakultūras produktiem, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (22), un darbībām, kas saistītas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu; uz tādu produktu ražošanu un tirdzniecību, kas atdarina vai aizstāj pienu un piena produktus;

2)

Regulas 2. pantu groza šādi:

pievieno šādu k) līdz n) punktu:

“k)

“lauksaimniecības produkti” ir:

i)

Līguma I pielikumā minētie produkti, izņemot zivsaimniecības un akvakultūras produktus, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 104/2000;

ii)

produkti ar KN kodiem 4502, 4503 un 4505 (korķa izstrādājumi);

iii)

produkti, kas paredzēti piena vai piena produktu atdarināšanai vai aizstāšanai, kā minēts Padomes Regulas (EEK) Nr. 1898/87 (23) 3. panta 2. punktā;

l)

“produkti, kas atdarina vai aizstāj pienu un piena produktus” ir produkti, kurus varētu sajaukt ar pienu un/vai piena produktiem, bet kuru sastāvs atšķiras no šādiem produktiem tādējādi, ka tie satur taukus un/vai olbaltumvielas, kas nav piena tauki un/vai olbaltumvielas, ar vai bez olbaltumvielām, kas iegūtas no piena (“produkti, kas nav piena produkti”, kā minēts Regulas (EEK) Nr. 1898/87 3. panta 2. punktā);

m)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība, ko veic ar lauksaimniecības produktu, tās rezultātā iegūstot citu produktu, kas arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot lauksaimniecības darbības, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai;

n)

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir glabāšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot sākotnējā ražotāja veiktu pirmo pārdošanu tālākpārdevējiem vai pārstrādātajiem un visas darbības, lai produktu sagatavotu šādai pirmajai pārdošanai; sākotnējā ražotāja veiktu produkta pārdošanu galapatērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam īpaši paredzētās vietās.

3)

Regulas 4. pantam pievieno šādu 7. punktu:

“7.   Ja ieguldījums attiecas uz Līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, bruto atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt:

a)

75 % no attaisnotajiem ieguldījumiem attālākajos reģionos;

b)

65 % no attaisnotajiem ieguldījumiem nelielajās Egejas jūras salās Padomes Regulas (EK) Nr. 2019/93 nozīmē (24);

c)

50 % no attaisnotajiem ieguldījumiem reģionos, kas atbilst EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta kritērijiem;

d)

40 % no attaisnotajiem ieguldījumiem citos reģionos.

4)

II pielikumā aiz “Pārējā rūpniecība” vienā līmenī ar “Visa apstrādes rūpniecība” iekļauj šādu tekstu:

“ Lauksaimniecības produktu pārstrāde un tirdzniecība (25)

22. pants

Pārejas posma pasākumi

Atbalsta shēmām, kas atbrīvotas ar Regulu (EK) Nr. 1/2004 un kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, šo atbrīvojumu turpina piemērot līdz šīs regulas 23. panta 1. punktā minētajam datumam.

23. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2.   Šīs regulas spēkā stāšanās dienā vēl neizvērtētos paziņojumus izvērtē saskaņā ar tās noteikumiem. Ja nav izpildīti šīs regulas nosacījumi, Komisija izskatīs šos neizskatītos paziņojumus saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm valsts atbalstam lauksaimniecības nozarē.

Individuālais atbalsts un atbalsta shēmas, kas īstenotas pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, kā arī atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar šīm shēmām bez Komisijas apstiprinājuma un neievērojot Līguma 88. panta 3. punktā noteikto paziņošanas prasību, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un tiek atbrīvots, ja atbilst nosacījumiem, kas paredzēti šīs regulas 3. pantā, izņemot minētā panta 1. punkta un 2. punkta b) un c) apakšpunktā ietvertās prasības par atsauci uz šo regulu un to, ka 20. panta 1. punktā paredzētais kopsavilkums ir iesniegts pirms atbalsta piešķiršanas. Atbalsta pasākumus, kas neatbilst šiem nosacījumiem, Komisija izvērtēs saskaņā ar attiecīgajiem principiem, pamatnostādnēm un paziņojumiem.

3.   Atbalsta shēmām, kuras ir atbrīvotas saskaņā ar šo regulu, atbrīvojumu piemēro sešus mēnešus pēc šīs regulas darbības beigšanās datuma.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

(2)  OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1040/2006 (OV L 187, 8.7.2006., 8. lpp.).

(3)  OV C 28, 1.2.2000., 2. lpp. Labotais variants OV C 232, 12.8.2000., 17. lpp.).

(4)  OV L 1, 3.1.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).

(6)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(7)  OV C 71, 11.3.2000., 14. lpp.

(8)  OV L 325, 28.10.2004., 4. lpp.

(9)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

(10)  OV L 182, 3.7.1987., 36. lpp.

(11)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(12)  OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(13)  OV L 184, 27.7.1993., 1. lpp.

(14)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp.

(15)  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(16)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(17)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

(18)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp.

(19)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

(20)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp.

(21)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(22)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.”

(23)  OV L 182, 3.7.1987., 36. lpp.”

(24)  OV L 184, 27.7.1993., 1. lpp.”

(25)  Definīcija šīs regulas 2. punkta k) apakšpunktā.”


I PIELIKUMS

Veidlapa, kādā jāiesniedz informācijas kopsavilkums, ja ir īstenota atbalsta shēma, kas atbrīvota ar šo regulu, vai ja neatkarīgi no kādas atbalsta shēmas ir piešķirts individuālais atbalsts, kas atbrīvots ar šo regulu

Informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006.

Dalībvalsts

Reģions (Norādīt reģiona nosaukumu, ja atbalstu piešķir vietēja vai reģionāla pārvaldes iestāde.)

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums (Norādīt atbalsta shēmas nosaukumu vai – individuālā atbalsta gadījumā – saņēmēja nosaukumu.)

Juridiskais pamats (Norādīt precīzu atsauci uz valsts tiesību aktu, kas reglamentē atbalsta shēmu vai individuālo atbalstu.)

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma (Summas jāizsaka euro vai atbilstošā gadījumā – attiecīgās valsts valūtā. Atbalsta shēmas gadījumā norādīt kopējo budžeta apropriācijas(-u) summu gadā vai nodokļu zaudējumu novērtējumu gadā visiem atbalsta veidiem, ko aptver šī shēma. Individuālā atbalsta piešķiršanas gadījumā: norādīt kopējo atbalsta summu/nodokļu zaudējumu. Vajadzības gadījumā norādīt arī to, cik gadus atbalstu maksās pa daļām vai cik gadus radīsies nodokļu zaudējumi. Abos gadījumos – attiecībā uz garantijām – norādīt (maksimālo) garantēto aizdevumu summu.)

Atbalsta maksimālā intensitāte (Norādīt atbalsta maksimālo intensitāti vai atbalsta maksimālo summu katram attaisnotajam pasākumam.)

Īstenošanas datums (Norādīt datumu, no kura drīkst piešķirt atbalstu saskaņā ar šo shēmu, vai datumu, kad ir piešķirts individuālais atbalsts.)

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums (Norādīt datumu (gadu un mēnesi), līdz kuram drīkst piešķirt atbalstu saskaņā ar shēmu vai – individuālā atbalsta gadījumā un pēc vajadzības – paredzamo dienu (gadu un mēnesi), kad jāveic pēdējā iemaksa.)

Atbalsta mērķis (Galvenais mērķis ir atbalsts MVU. Norādīt citus papildus izraudzītus (sekundārus) mērķus. Norādīt pantu vai pantus (4. līdz 17. pants), ko izmanto, un attaisnotās izmaksas, ko sedz saskaņā ar shēmu vai individuālo atbalstu.)

Attiecīgā(-ās) nozare(-es) (Norādīt dzīvnieku produkcijas veidu (piemēram, cūkas/mājputni) vai attiecīgo augkopības veidu (piemēram, āboli/tomāti).)

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Tīmekļa vietne (Norādīt tīmekļa vietni, kurā var atrast visu tekstu par shēmu vai kritērijus un nosacījumus, ar kādiem ir piešķirts individuālais atbalsts ārpus atbalsta shēmas.)

Cita informācija


II PIELIKUMS

Komisijai iesniedzamā regulārā ziņojuma paraugs

Ikgadējā ziņojuma veidlapa par atbalsta shēmām, kas atbrīvotas atbilstīgi kategoriju atbrīvojuma noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantu

Dalībvalstis tiek aicinātas izmantot turpmāk doto veidlapu, lai izpildītu savus pienākumus par ziņošanu Komisijai atbilstīgi kategoriju atbrīvojuma noteikumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 994/98.

Pārskatus nosūta elektroniski.

Nepieciešamā informācija par atbalsta shēmām, kuras atbrīvotas saskaņā ar kategoriju atbrīvojuma noteikumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantu.

1.   Atbalsta programmas nosaukums.

2.   Piemērojamā regula par atbrīvojumu no paziņošanas Komisijai.

3.   Izdevumi

(Atsevišķi norādīt skaitļus par katru atbalsta shēmā izmantoto atbalsta veidu vai individuālo atbalstu (piem., dotācija, aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem u. tml.). Summas izsakāmas euro, vajadzības gadījumā – valsts valūtā. Nodokļu izdevumu gadījumā ir jāziņo par ikgadējiem nodokļu zaudējumiem. Ja precīzi skaitļi nav zināmi, šādus zaudējumus var novērtēt aptuveni.

Šo izdevumu skaitļus nosaka, ņemot vērā šādu pamatu.

Par pārskata gadu atsevišķi jānorāda katrs atbalsta veids programmā (t. i., dotācija, aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem, garantijas utt.):

3.1.

Finansējumam paredzētās summas, (aptuveni novērtēti) nodokļu zaudējumi, dati par garantijām u.c. jauniem atbalstāmiem projektiem. Garantiju shēmu gadījumā ir jānorāda piešķirto jauno garantiju kopējā summa;

3.2.

Faktiskie maksājumi, (aptuveni novērtēti) nodokļu zaudējumi vai citi nesaņemtie ieņēmumi, dati par garantijām u.c. jauniem un pašreizējiem projektiem. Garantiju shēmu gadījumā jāsniedz šādas ziņas: nesamaksāto garantiju kopējā summa, ienākums no prēmijām, piedzītās summas, izmaksātās kompensācijas, shēmas darbības iznākums attiecībā uz pārskata gadu;

3.3.

Atbalsta saņēmēju projektu un/vai uzņēmumu skaits;

3.4.

[Atstāt tukšu]

3.5.

Paredzētā kopējā summa:

ieguldījumiem piešķirtajam atbalstam,

atbalstam, kas piešķirts par izdevumiem tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšanai,

atbalstam, kas piešķirts par izdevumiem lauku saimniecības ēku pārvietošanai sabiedrības interesēs,

atbalstam, kas piešķirts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai,

atbalstam, kas piešķirts saistībā ar pirmstermiņa pensionēšanos,

atbalstam, kas piešķirts par ražotāju grupu izdevumiem,

atbalstam, kas piešķirts par izdevumiem saistībā ar slimībām,

atbalstam, kas piešķirts saistībā ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem,

atbalstam, kas piešķirts par apdrošināšanas prēmiju izdevumiem,

atbalstam, kas piešķirts zemes pārdalīšanai,

atbalstam, kas piešķirts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai,

atbalstam, kas piešķirts par tehniskā nodrošinājuma izdevumiem,

atbalstam, kas piešķirts par izdevumiem lopkopības nozares veicināšanai;

3.6.

Šā pielikuma 3.1. punktā minēto summu sadalījums pa reģioniem, iedalot tos mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, kas minētas Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā, un citos apgabalos;

3.7.

Šā pielikuma 3.1. punktā minēto summu sadalījums pa nozarēm, kurās darbojas saņēmēji (ja ietvertas vairākas nozares, norāda summu katrai no tām):

dzīvnieku izcelsmes produkta veids,

augu produkta veids.

4.   Cita informācija un piezīmes.