8.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1781/2006

(2006. gada 15. novembris)

attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Nelikumīgi iegūto līdzekļu plūsma var iedragāt finanšu sektora stabilitāti un autoritāti, kā arī apdraudēt iekšējo tirgu. Terorisms vājina mūsu sabiedrības pamatus. Naudas līdzekļu pārskaitījumu sistēmas precizitāti, integritāti un stabilitāti, kā arī uzticību finanšu sistēmai kopumā var nopietni apdraudēt noziedznieku un viņu sabiedroto centieni slēpt nelikumīgas darbības rezultātā gūto peļņu vai veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus terorisma finansēšanai.

(2)

Ja vien Kopienas līmenī nav pieņemti konkrēti saskaņoti pasākumi, nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizētāji un terorisma finansētāji, lai sekmētu savas noziedzīgās darbības, var mēģināt izmantot kapitāla aprites brīvību, ko paredz integrētā finanšu telpa. Kopienai ar savu rīcību būtu jānodrošina Finanšu darbības uzdevumu grupas (FATF), kas izveidota G7 Parīzes 1989. gada augstākā līmeņa sanāksmē, VII īpašā ieteikuma par elektroniskajiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem (SR VII) vienota transponēšana visā Eiropas Savienībā un jo īpaši tas, ka nepastāv diskriminācija starp maksājumiem dalībvalstu iekšienē un pārrobežu maksājumiem starp dalībvalstīm. Dalībvalstu nekoordinēta rīcība saistībā ar naudas līdzekļu pārrobežu pārskaitījumiem pati par sevi varētu ievērojami ietekmēt maksājumu sistēmas raitu darbību ES un tādējādi kaitēt iekšējam tirgum finanšu pakalpojumu jomā.

(3)

Pēc 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem Amerikas Savienotajās Valstīs Eiropadome 2001. gada 21. septembra ārkārtas sanāksmē atkārtoti uzsvēra, ka cīņa pret terorismu būs Eiropas Savienības galvenais mērķis. Eiropadome pieņēma rīcības plānu par pastiprinātu policijas un tiesu iestāžu sadarbību, izstrādājot starptautiskus juridiskus instrumentus pret terorismu, novēršot terorisma finansēšanu, stiprinot lidojumu drošību un visu attiecīgo darbības plānu lielāku saskaņotību. Pēc2004. gada 11. marta teroristu uzbrukumiem Madridē Eiropadome šo rīcības plānu pārskatīja un tagad jo īpaši uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai ES izveidotais tiesiskais regulējums terorisma apkarošanai un tiesiskās sadarbības uzlabošanai tiktu pielāgots deviņiem īpašajiem ieteikumiem pret terorisma finansēšanu, ko pieņēmusi FATF.

(4)

Lai novērstu terorisma finansēšanu, ir veikti pasākumi, lai iesaldētu noteiktu personu, grupu un organizāciju naudas līdzekļus, tostarp pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 2580/2001 (3) un Padomes Regula (EK) Nr. 881/2002 (4). Tā paša iemesla dēļ ir veikti pasākumi, kuru mērķis ir pasargāt finanšu sistēmu no naudas līdzekļu un ekonomisko resursu novirzīšanas terorisma mērķiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK (5) ir ietverti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir cīnīties pret finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas nolūkā. Tomēr iepriekšminētie pasākumi pilnībā nenovērš teroristu un citu noziedznieku piekļuvi norēķinu sistēmām, lai pārskaitītu savus naudas līdzekļus.

(5)

Lai starptautiskajā kontekstā veicinātu saskaņotu virzību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanā, turpmākā Kopienas rīcībā būtu jāņem vērā attīstība šajā līmenī, proti, FATF pieņemtie deviņi īpašie ieteikumi terorisma finansēšanas apkarošanai, jo īpaši SR VII un priekšlikuma pārskatītā skaidrojošā piezīme tā izpildei.

(6)

Naudas līdzekļu pārskaitījumu pilnīga izsekojamība var būt jo īpaši svarīgs un vērtīgs instruments nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas novēršanai, izmeklēšanai un atklāšanai. Tādēļ būtu lietderīgi, lai nodrošinātu informācijas nodošanu par maksātāju visas maksājumu ķēdes garumā, paredzēt sistēmu, kas liek maksājumu pakalpojumu sniedzējiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienot precīzu un lietišķu informāciju par maksātāju.

(7)

Šo regulu piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (6). Piemēram, šīs regulas mērķim savākto un saglabāto informāciju nedrīkstētu izmantot komerciālos nolūkos.

(8)

Uz personām, kuras vienīgi pārvērš elektroniskos datos dokumentus papīra formā un kuras darbojas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju iestādi, neattiecas šīs regulas darbības joma; tā neattiecas arī uz fiziskām vai juridiskām personām, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējai iestādei nodrošina vienīgi ziņojumu apstrādes sistēmas vai citas atbalsta sistēmas naudas līdzekļu pārsūtīšanai, vai klīringa un norēķinu sistēmas.

(9)

Ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt naudas līdzekļu pārskaitījumus, kuriem ir mazāks nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas risks. Šādai izslēgšanai nebūtu jāattiecas uz kredītkartēm vai debetkartēm, skaidras naudas izmaksām no bankas automātiem (ATM), tiešā debeta maksājumiem, elektroniski apstrādātiem čekiem, nodokļu maksājumiem, sodanaudām vai citiem obligātiem maksājumiem un uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas rīkojas savā vārdā. Turklāt, lai atspoguļotu valstu maksājumu sistēmu īpatnības, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām noteikt atbrīvojumu elektroniskiem “žiro” maksājumiem, ar nosacījumu, ka ir iespējams vienmēr izsekot šos naudas līdzekļu pārskaitījumus līdz maksātājam. Ja dalībvalstis ir piemērojušas Direktīvas 2005/60/EK atkāpi elektroniskās naudas pārskaitījumiem, tā būtu jāpiemēro arī saskaņā ar šo regulu, ja pārskaitījuma summa nepārsniedz EUR 1 000.

(10)

Atbrīvojums elektroniskajai naudai, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/46/EK (7), attiecas uz elektronisko naudu neatkarīgi no tā, vai uz šādas naudas emitentu attiecas atbrīvojums atbilstīgi minētās direktīvas 8. pantam.

(11)

Lai nepasliktinātu maksājumu sistēmu darbības efektivitāti, būtu jānošķir pārbaudes prasības naudas līdzekļu pārskaitījumiem no konta un prasības naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta. Lai līdzsvarotu risku, ka darījumi tiek veikti pagrīdē tādēļ, ka nolūkā aizsargāties pret terorisma draudiem maziem naudas līdzekļu pārskaitījumiem tiek piemērotas pārāk stingras identifikācijas prasības, attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta, prasība pārbaudīt, vai informācija par maksātāju ir pareiza, būtu jāpiemēro vienīgi atsevišķiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas pārsniedz EUR 1 000, neskarot Direktīvā 2005/60 EK paredzētos pienākumus. Attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem no konta maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam pārbaudīt katram naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienoto informāciju par maksātāju, ja ir izpildīti Direktīvā 2005/60/EK paredzētie pienākumi.

(12)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2560/2001 (8) un Komisijas Paziņojumu “Jauns tiesiskais regulējums maksājumiem iekšējā tirgū” ir pietiekami naudas līdzekļu pārskaitījumiem Kopienas iekšienē pievienot vienkāršotu informāciju par maksātāju.

(13)

Lai iestādēm, kas trešās valstīs ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu, dotu iespēju izsekot līdzekļu avotiem, ko izmanto šādiem nolūkiem, naudas līdzekļu pārskaitījumiem no Kopienas uz vietu ārpus Kopienas vajadzētu būt pievienotai pilnīgai informācijai par maksātāju. Minētajām iestādēm būtu jāpiešķir piekļuve pilnīgai informācijai par maksātāju vienīgi nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

(14)

Lai naudas līdzekļu pārskaitījumus no viena maksātāja vairākiem maksājumu saņēmējiem varētu lēti pārsūtīt, vienā sērijveida pārskaitījumā apvienojot vairākus atsevišķus pārskaitījumus no Kopienas uz vietu ārpus Kopienas, būtu jāparedz, ka šādiem atsevišķiem pārskaitījumiem pievieno vienīgi maksātāja konta numuru vai unikālu identifikatoru, ja sērijveida pārskaitījumā ir pilnīga informācija par maksātāju.

(15)

Lai pārliecinātos, vai naudas līdzekļu pārskaitījumam ir pievienota prasītā informācija par maksātāju, un lai palīdzētu identificēt aizdomīgus darījumus, maksājuma saņēmēju maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro efektīvas procedūras, lai konstatētu, vai iztrūkst informācija par maksātāju.

(16)

Sakarā ar potenciāliem terorisma finansēšanas draudiem, ko rada anonīmi naudas līdzekļu pārskaitījumi, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt iespējai izvairīties no šādām situācijām vai labot situācijas, konstatējot, ka informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga. Šajā sakarā būtu pieļaujama elastība attiecībā uz informācijas apjomu, ņemot vērā iespējamo risku. Turklāt par to, vai informācija par maksātāju ir pareiza un pilnīga, joprojām būtu jāatbild maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Gadījumos, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Kopienas teritorijas, saskaņā ar Direktīvu 2005/60/EK dati par klientu būtu sevišķi rūpīgi jāpārbauda attiecībā uz pārrobežu korespondētājbanku attiecībām ar šo maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

(17)

Ja valsts kompetentās iestādes sniedz norādījumus attiecībā uz prasībām vai nu atteikt visus pārskaitījumus no maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurš regulāri nesniedz pieprasīto informāciju par maksātāju, vai arī lemt par darījumu attiecību ierobežošanu vai pārtraukšanu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, šādu norādījumu pamatā, inter alia, vajadzētu būt labākās prakses apkopojumam, un tajos būtu jāņem vērā arī tas, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jautājumos FATF SR VII pārskatītajā skaidrojošajā piezīmē trešām valstīm ir atļauts noteikt robežu EUR 1 000 vai USD 1 000 apjomā attiecībā uz prasību nosūtīt informāciju par maksātāju, neskarot mērķi efektīvi apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

(18)

Jebkurā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, balstoties uz riska novērtējumu, ja tiek konstatēts, ka informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, un jāziņo par aizdomīgiem darījumiem atbildīgajām iestādēm saskaņā ar Direktīvā 2005/60/EK izklāstītajām ziņošanas prasībām un attiecīgās valsts īstenošanas pasākumiem.

(19)

Noteikumus attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, piemēro, neskarot maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumus apturēt un/vai atteikt tādus naudas līdzekļu pārskaitījumus, ar kuriem tiek pārkāpti civiltiesību, administratīvo tiesību vai krimināltiesību noteikumi.

(20)

Kamēr nav novērsti tehniskie ierobežojumi, kuru dēļ starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem var būt neiespējami izpildīt pienākumu nosūtīt visu informāciju, ko tie saņem par maksātāju, šiem starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsaglabā šāda informācija. Šādi tehniski ierobežojumi būtu jānovērš, tiklīdz tiek atjauninātas maksājumu sistēmas.

(21)

Tā kā kriminālizmeklēšanas gaitā vairākus mēnešus vai pat gadus pēc naudas līdzekļu sākotnējā pārskaitījuma var būt neiespējami konstatēt prasītos datus vai iesaistītās personas, tad nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas gadījumus un sodīt par tiem ir lietderīgi prasīt, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji saglabā informāciju par maksātāju. Šādam termiņam vajadzētu būt ierobežotam.

(22)

Lai varētu nekavējoties rīkoties, cīnoties pret terorismu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu nekavējoties jāatbild uz pieprasījumiem sniegt informāciju par maksātāju, kurus iesniedz viņu atrašanās dalībvalsts iestādes, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu.

(23)

Maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo dienu skaitu, lai atbildētu uz pieprasījumu sniegt informāciju par maksātāju, nosaka darbadienu skaits maksātāja maksājumu pakalpojuma sniedzēja dalībvalstī.

(24)

Ņemot vērā to, cik nozīmīga ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošana, dalībvalstīm savos tiesību aktos būtu jānosaka iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas par šīs regulas neievērošanu.

(25)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(26)

Vairākām valstīm un teritorijām, kas nav Kopienas teritorijas daļa, ir monetārā savienība ar kādu dalībvalsti, tās ir daļa no šīs dalībvalsts valsts valūtas teritorijas vai ir parakstījušas monetārās konvencijas ar Eiropas Kopienu, ko pārstāv kāda dalībvalsts, un tajās ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas tieši vai netieši piedalās attiecīgās dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās. Lai izvairītos no šīs regulas piemērošanas naudas līdzekļu pārskaitījumiem starp attiecīgajām dalībvalstīm un minētajām valstīm vai teritorijām, tādējādi būtiski negatīvi iespaidojot šo valstu vai teritoriju ekonomiku, ir lietderīgi paredzēt iespēju šādus naudas līdzekļu pārskaitījumus uzskatīt par naudas līdzekļu pārskaitījumiem attiecīgo dalībvalstu iekšienē.

(27)

Lai neradītu šķēršļus ziedojumiem labdarības mērķiem, ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm atbrīvot to teritorijā atrodošos maksājumu pakalpojumu sniedzējus no pienākuma vākt, pārbaudīt, reģistrēt vai sūtīt informāciju par maksātāju attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas nepārsniedz EUR 150 un ko veic attiecīgās dalībvalsts iekšienē. Tāpat ir lietderīgi šai iespējai piemērot nosacījumu attiecībā uz prasībām, kas jāievēro bezpeļņas organizācijām, lai dalībvalstis varētu nodrošināt, ka teroristi šo atbrīvojumu ļaunprātīgi neizmanto kā aizsegu nolūkā veicināt savas darbības finansēšanu.

(28)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(29)

Lai izveidotu vienotu pieeju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, šīs regulas galvenie noteikumi būtu jāpiemēro no tās pašas dienas, no kuras piemēro atbilstīgos starptautiskajā līmenī pieņemtos noteikumus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju ar mērķi novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“terorisma finansēšana” ir līdzekļu nodrošināšana vai vākšana, kā noteikts Direktīvas 2005/60/EK 1. panta 4. punktā;

2)

“nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana” ir jebkura darbība, kas, ja tā ir veikta ar nolūku, ir uzskatāma par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu atbilstīgi Direktīvas 2005/60/EK 1. panta 2. vai 3. punktam;

3)

“maksātājs” ir vai nu fiziska, vai juridiska persona, kas, būdama konta turētāja, atļauj veikt naudas līdzekļu pārskaitījumu no attiecīgā konta, vai konta neesamības gadījumā – fiziska vai juridiska persona, kas iesniedz naudas līdzekļu pārskaitījuma pieprasījumu;

4)

“maksājuma saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir pārskaitāmo naudas līdzekļu gala saņēmējs;

5)

“maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kuras uzņēmējdarbība ietver naudas līdzekļu pārskaitīšanas pakalpojumus;

6)

“starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas nav ne maksātāja, ne maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un kas piedalās naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanā;

7)

“naudas līdzekļu pārskaitījums” ir jebkurš darījums, ko maksātāja uzdevumā elektroniski veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai līdzekļus darītu pieejamus maksājuma saņēmējam pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja, neatkarīgi no tā, vai maksātājs un maksājuma saņēmējs ir viena un tā pati persona;

8)

“sērijveida pārskaitījums” ir vairāki atsevišķi pārskaitījumi, kas apvienoti pārsūtīšanas nolūkā;

9)

“unikāls identifikators” ir burtu, ciparu vai simbolu kombinācija, ko nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanai izmantoto maksājumu un norēķinu sistēmu vai ziņojumu apstrādes sistēmu protokoliem.

3. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz jebkurā valūtā veiktiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko nosūta vai saņem maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā.

2.   Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas veikti ar kredītkarti vai debetkarti, ja:

a)

maksājuma saņēmējam un maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir vienošanās, kas ļauj veikt maksājumus par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

un

b)

šādiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem ir pievienots unikāls identifikators, kas ļauj darījumu izsekot līdz maksātājam.

3.   Ja dalībvalsts izvēlas piemērot Direktīvas 2005/60/EK 11. panta 5. punkta d) apakšpunktā izklāstīto atkāpi, tad šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kuros izmanto elektronisko naudu, uz ko attiecas minētā atkāpe, izņemot gadījumus, ja pārskaitītā summa pārsniedz EUR 1 000.

4.   Neskarot 3. punktu, šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko veic, izmantojot mobilo tālruni vai citu digitālo vai informācijas tehnoloģiju (IT) ierīci, ja šādus pārskaitījumus veic ar priekšapmaksu un ja tie nepārsniedz EUR 150.

5.   Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko veic, izmantojot mobilo tālruni vai citu digitālo vai IT ierīci, ja šādus pārskaitījumus veic ar pēcapmaksu un ja tie atbilst visiem turpmāk norādītajiem nosacījumiem:

a)

maksājuma saņēmējam un maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir vienošanās, kas ļauj veikt maksājumus par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

b)

naudas līdzekļu pārskaitījumam ir pievienots unikāls identifikators, kas ļauj darījumu izsekot līdz maksātājam;

un

c)

uz maksājumu pakalpojumu sniedzēju attiecas Direktīvā 2005/60/EK izklāstītie pienākumi.

6.   Dalībvalstis drīkst izlemt nepiemērot šo regulu attiecīgās dalībvalsts iekšienē veiktiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem uz maksājuma saņēmēja kontu, no kura var veikt maksājumus par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ja:

a)

uz maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēju attiecas Direktīvā 2005/60/EK izklāstītie pienākumi;

b)

maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, izmantojot pārskaitījumam pievienoto atsauces numuru, ar maksājuma saņēmēja palīdzību var izsekot naudas līdzekļu pārskaitījumu no fiziskas vai juridiskas personas, kurai ar maksājuma saņēmēju ir vienošanās par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

c)

pārskaitījuma summa nepārsniedz EUR 1 000.

Dalībvalstis, kas piemēro šo atkāpi, par to informē Komisiju.

7.   Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem:

a)

ja maksātājs izņem skaidru naudu no sava konta;

b)

ja divām pusēm ir debeta atļauja, kas ļauj veikt to savstarpējos maksājumus no konta uz kontu, ar nosacījumu, ka naudas līdzekļu pārskaitījumam ir pievienots unikāls identifikators, kas ļauj to izsekot līdz fiziskai vai juridiskai personai;

c)

ja izmanto elektroniski apstrādātus čekus;

d)

valsts iestādēm saistībā ar nodokļiem, sodanaudām vai citiem obligātiem maksājumiem dalībvalsts iekšienē;

e)

ja gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas savā vārdā.

II NODAĻA

MAKSĀTĀJA MAKSĀJUMU PAKALPOJUMA SNIEDZĒJA PIENĀKUMI

4. pants

Pilnīga informācija par maksātāju

1.   Pilnīga informācija par maksātāju ir maksātāja vārds vai nosaukums, adrese un konta numurs.

2.   Adresi var aizstāt ar maksātāja dzimšanas datumu un vietu, klienta identifikācijas numuru vai valsts piešķirto identifikācijas numuru.

3.   Ja maksātājam nav konta numura, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs to aizstāj ar unikālu identifikatoru, kas ļauj pārskaitījumu izsekot līdz maksātājam.

5. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienotā informācija un tās saglabāšana

1.   Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka naudas līdzekļu pārskaitījumiem ir pievienota pilnīga informācija par maksātāju.

2.   Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pirms naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanas pārbauda pilnīgu informāciju par maksātāju, pamatojoties uz dokumentiem, datiem vai informāciju, kas iegūta no drošiem un neatkarīgiem avotiem.

3.   Veicot naudas līdzekļu pārskaitījumu no konta, pārbaudi var uzskatīt par veiktu, ja:

a)

maksātāja identitāte ir pārbaudīta, atverot kontu, un pārbaudē iegūtā informācija ir saglabāta saskaņā ar Direktīvas 2005/60/EK 8. panta 2. punktā un 30. panta a) punktā noteiktajām prasībām;

vai

b)

uz maksātāju attiecas Direktīvas 2005/60/EK 9. panta 6. punkts.

4.   Tomēr, neskarot Direktīvas 2005/60/EK 7. panta c) punktu, gadījumos, kad naudas līdzekļu pārskaitījumu neveic no konta, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārbauda informāciju par maksātāju vienīgi tad, ja summa pārsniedz EUR 1 000, ja vien darījums netiek veikts ar vairāku operāciju palīdzību, kuras varētu būt savstarpēji saistītas un kuru kopējā summa pārsniedz EUR 1 000.

5.   Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs piecus gadus saglabā naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienoto pilnīgo informāciju par maksātāju.

6. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumi Kopienas iekšienē

1.   Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Kopienā, naudas līdzekļu pārskaitījumiem prasa pievienot vienīgi maksātāja konta numuru vai unikālu identifikatoru, kas ļauj darījumu izsekot līdz maksātājam.

2.   Taču, ja to prasa maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs trīs darbadienās no pieprasījuma saņemšanas maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam dara pieejamu pilnīgu informāciju par maksātāju.

7. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumi no Kopienas uz vietu ārpus Kopienas

1.   Ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Kopienas, naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievieno pilnīgu informāciju par maksātāju.

2.   Attiecībā uz sērijveida pārskaitījumiem no viena maksātāja, ja maksājuma saņēmēju maksājumu pakalpojumu sniedzēji atrodas ārpus Kopienas, 1. punkts neattiecas uz tajā apvienotiem atsevišķiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ja minētā informācija pievienota sērijveida pārskaitījumam un ja atsevišķajiem pārskaitījumiem pievienots maksātāja konta numurs vai unikāls identifikators.

III NODAĻA

MAKSĀJUMA SAŅĒMĒJA MAKSĀJUMU PAKALPOJUMA SNIEDZĒJA PIENĀKUMI

8. pants

Pārliecināšanās, vai iztrūkst informācija par maksātāju

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārliecinās, vai naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanai izmantotajā ziņojumu apstrādes sistēmā vai maksājumu un norēķinu sistēmā ailes informācijai par maksātāju ir aizpildītas, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir pieņemami saskaņā ar attiecīgās ziņojumu apstrādes sistēmas vai maksājumu un norēķinu sistēmas konvencijām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir efektīvas procedūras, lai pārliecinātos, vai iztrūkst šāda informācija par maksātāju:

a)

naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Kopienā – saskaņā ar 6. pantu prasītā informācija;

b)

naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Kopienas – saskaņā ar 4. pantu prasītā pilnīgā informācija par maksātāju vai, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar 13. pantu prasītā informācija;

un

c)

sērijveida pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Kopienas 4. pantā minētā pilnīgā informācija par maksātāju vienīgi sērijveida pārskaitījumam, nevis tajā apvienotajiem atsevišķajiem pārskaitījumiem.

9. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumi, ja informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga

1.   Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka saskaņā ar šo regulu prasītā informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, tas vai nu atsaka pārskaitījumu, vai pieprasa pilnīgu informāciju par maksātāju. Visos gadījumos maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ievēro attiecīgos normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma apkarošanu, jo īpaši Regulu (EK) Nr. 2580/2001, Regulu (EK) Nr. 881/2002 un Direktīvu 2005/60/EK, kā arī jebkādus attiecīgās valsts īstenošanas pasākumus.

2.   Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs regulāri nesniedz prasīto informāciju par maksātāju, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, pirms vai nu atsaka jebkādus turpmākus naudas līdzekļu pārskaitījumus no šā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai lemj par to, vai ierobežot vai pārtraukt darījumu attiecības ar attiecīgo maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs par šo faktu ziņo iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu.

10. pants

Riska novērtējums

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs iztrūkstošu vai nepilnīgu informāciju par maksātāju ņem vērā kā faktoru, izvērtējot to, vai naudas līdzekļu pārskaitījums vai jebkurš saistīts darījums ir aizdomīgs un vai saskaņā ar Direktīvas 2005/60/EK III nodaļā paredzētajiem pienākumiem par to ir jāziņo iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu.

11. pants

Informācijas saglabāšana

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs piecus gadus saglabā visu saņemto informāciju par maksātāju.

IV NODAĻA

STARPNIEKU MAKSĀJUMU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU PIENĀKUMI

12. pants

Informācijas par maksātāju saglabāšana pie pārskaitījuma

Starpnieki maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka visa saņemtā naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienotā informācija par maksātāju tiek saglabāta pie pārskaitījuma.

13. pants

Tehniskie ierobežojumi

1.   Šis pants attiecas uz gadījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Kopienas un starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Kopienā.

2.   Ja vien, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekonstatē, ka šajā regulā prasītā informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, tas, nosūtot naudas līdzekļu pārskaitījumus maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, var izmantot maksājumu sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem, kas neļauj naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienot informāciju par maksātāju.

3.   Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka šajā regulā prasītā informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs var izmantot sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem vienīgi tad, ja tas šo faktu var paziņot maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, vai nu izmantojot ziņojumu apstrādes sistēmu vai maksājumu sistēmu, kas nodrošina šā fakta paziņošanu, vai arī izmantojot citu procedūru, ja abi maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir akceptējuši attiecīgo saziņas veidu vai vienojušies par to.

4.   Ja starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem, tad tas, saņemot maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojuma sniedzēja pieprasījumu, trīs darbadienās pēc pieprasījuma saņemšanas attiecīgajam maksājumu pakalpojuma sniedzējam dara pieejamu visu saņemto informāciju par maksātāju neatkarīgi no tā, vai tā ir pilnīga.

5.   Šā panta 2. un 3. punktā minētajos gadījumos starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs piecus gadus saglabā visu saņemto informāciju.

V NODAĻA

VISPĀRĒJI PIENĀKUMI UN ĪSTENOŠANAS PILNVARAS

14. pants

Pienākums sadarboties

Saskaņā ar kārtību, kas noteikta tā atrašanās dalībvalsts tiesību aktos, maksājumu pakalpojumu sniedzējs pilnībā un nekavējoties atbild uz pieprasījumiem, kurus minētās dalībvalsts iestādes, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu, iesniedz saistībā ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju un ar attiecīgo dokumentāciju.

Neskarot attiecīgās valsts krimināltiesības un pamattiesību aizsardzību, minētās iestādes var šo informāciju izmantot vienīgi nolūkā novērst, izmeklēt vai atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu.

15. pants

Sankcijas un uzraudzība

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šādas sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas. Tās piemēro no 2007. gada 15. decembra.

2.   Dalībvalstis līdz 2007. gada 14. decembrim paziņo Komisijai 1. punktā minētos noteikumus, kā arī iestādes, kas atbildīgas par to piemērošanu, un nekavējoties paziņo tai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas iespaido minētos noteikumus.

3.   Dalībvalstis prasa, lai kompetentās iestādes efektīvi uzrauga šīs regulas prasību ievērošanu un veic vajadzīgos pasākumus tās nodrošināšanai.

16. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas komiteja, kas izveidota ar Direktīvu 2005/60/EK, turpmāk – “Komiteja”.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu un ar nosacījumu, ka saskaņā ar šo procedūru pieņemtie īstenošanas pasākumi negroza šīs regulas būtiskos noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

VI NODAĻA

ATKĀPES

17. pants

Nolīgumi ar teritorijām un valstīm, kas nav daļa no Kopienas teritorijas

1.   Komisija var atļaut jebkurai dalībvalstij saskaņā ar attiecīgās valsts iekšējo kārtību slēgt nolīgumus ar kādu valsti vai teritoriju, kas nav daļa no Kopienas teritorijas, kā noteikts saskaņā ar Līguma 299. pantu, šajos nolīgumos ietverot atkāpes no šīs regulas, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp šo valsti vai teritoriju un attiecīgo dalībvalsti varētu uzskatīt par naudas līdzekļu pārskaitījumiem attiecīgās dalībvalsts iekšienē.

Šādus nolīgumus var atļaut vienīgi tad, ja:

a)

attiecīgajai valstij vai teritorijai ir monetārā savienība ar dalībvalsti, tā ir daļa no kādas dalībvalsts valūtas teritorijas vai tā ir parakstījusi monetāro konvenciju ar Eiropas Kopienu, ko pārstāv kāda dalībvalsts;

b)

maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecīgajā valstī vai teritorijā tieši vai netieši piedalās šīs dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās;

c)

attiecīgā valsts vai teritorija prasa, lai tās jurisdikcijā esošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro tādus pašus noteikumus, kā šajā regulā paredzētie noteikumi.

2.   Dalībvalsts, kas vēlas noslēgt 1. punktā minētos nolīgumus, nosūta pieprasījumu Komisijai un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju.

Kamēr saskaņā ar šajā pantā izklāstīto procedūru nav pieņemts lēmums, naudas līdzekļu pārskaitījumus starp šo dalībvalsti un attiecīgo valsti vai teritoriju no dalībvalsts pieteikuma saņemšanas Komisijā provizoriski uzskata par naudas līdzekļu pārskaitījumiem šīs dalībvalsts iekšienē.

Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa vajadzīgā informācija, tā divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un norāda nepieciešamo papildu informāciju.

Tiklīdz Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu pieprasījuma izvērtēšanai, tā viena mēneša laikā paziņo par to pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij un pārsūta pieprasījumu pārējām dalībvalstīm.

3.   Trīs mēnešos no 2. punkta ceturtajā daļā minētās paziņošanas Komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par to, vai atļaut attiecīgajai dalībvalstij slēgt šā panta 1. punktā minēto nolīgumu.

Jebkurā gadījumā pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem astoņpadsmit mēnešos no pieteikuma saņemšanas Komisijā.

18. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumi bezpeļņas organizācijām dalībvalsts iekšienē

1.   Dalībvalstis var to teritorijā atrodošos maksājumu pakalpojumu sniedzējus atbrīvot no 5. pantā izklāstītajiem pienākumiem attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem organizācijām, kas veic darbības bezpeļņas labdarības, reliģiskos, kultūras, izglītības, sabiedriskos, zinātnes vai brālības nolūkos, ja uz minētajām organizācijām attiecas ziņošanas un ārējās revīzijas prasības vai uzraudzība, ko īsteno valsts iestāde vai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem atzīta pašpārvaldes struktūra, ja katrs no šiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem nepārsniedz EUR 150 un ja tos veic vienīgi attiecīgās dalībvalsts iekšienē.

2.   Dalībvalstis, kas izmanto šo pantu, paziņo Komisijai pasākumus, ko tās pieņēmušas nolūkā piemērot 1. punktā paredzēto iespēju, tostarp to organizāciju sarakstu, uz kurām attiecas atbrīvojums, to fizisko personu vārdus, kuras faktiski kontrolē minētās organizācijas, un skaidrojumu par to, kā saraksts tiks atjaunināts. Minēto informāciju dara pieejamu arī iestādēm, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu.

3.   Attiecīgā dalībvalsts maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas šajā dalībvalstī, dara zināmu to organizāciju sarakstu, uz kurām attiecas atbrīvojums.

19. pants

Pārskatīšanas klauzula

1.   Komisija 2011 gada 28. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu ar pilnīgu ekonomisko un juridisko izvērtējumu par šīs regulas piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu tās grozīšanai vai atcelšanai.

2.   Minētajā ziņojumā īpaši izvērtē šādus jautājumus:

a)

šīs regulas 3. panta piemērošanu, ņemot vērā turpmāko pieredzi saistībā ar elektroniskās naudas, kā tā definēta Direktīvas 2000/46/EK 1. panta 3. punktā, un citu jaunu maksājumu veidu varbūtēju ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Ja pastāv šādas ļaunprātīgas izmantošanas iespējamība, Komisija iesniedz priekšlikumu šīs regulas grozīšanai;

b)

šīs regulas 13. panta piemērošanu, ņemot vērā tehniskos ierobežojumus, kas var liegt pilnīgu informāciju par maksātāju pārsūtīt maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Ja pastāv iespēja šādus tehniskos ierobežojumus novērst, ņemot vērā jaunākās tendences maksājumu jomā un maksājumu pakalpojumu sniedzēju attiecīgās izmaksas, Komisija iesniedz priekšlikumu šīs regulas grozīšanai.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, bet ne agrāk kā 2007. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2006. gada 15. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. LEHTOMÄKI


(1)  OV C 336, 31.12.2005., 109. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta Atzinums, sniegts 2006. gada 6. jūlijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes Lēmums, pieņemts 2006. gada 7. novembrī.

(3)  OV L 344, 28.12.2001., 70. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1461/2006 (OV L 272, 3.10.2006., 11. lpp.).

(4)  OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) 1508/2006 (OV L 280, 12.10.2006., 12. lpp.).

(5)  OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

(6)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(7)  OV L 275, 27.10.2000., 39. lpp.

(8)  OV L 344, 28.12.2001., 13. lpp.

(9)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).