7.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/3

(1)

Komisijas 1999. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 1661/1999, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EEK) Nr. 737/90 par nosacījumiem, kas reglamentē trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktu importu pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā (2), ir vairākas reizes grozīta. Tā kā būtu jāveic tālāki grozījumi, skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā, kā to paredz pastāvīgā vienkāršošanas programma, kura iekļauta pielikumā Komisijas paziņojumam par normatīvās vides vienkāršošanas stratēģiju (3).

(2)

Radioaktīvā cēzija nogulsnes, kas radās pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā 1986. gada 26. aprīlī, ir ietekmējušas daudzas trešās valstis. Ir reģistrēti atkārtoti gadījumi, kad netiek ievērots maksimāli pieļaujamais radioaktīvā piesārņojuma līmenis dažu veidu sēņu sūtījumos, ko ieved no trešām valstīm.

(3)

Jau minētās nogulsnes ir ietekmējušas arī dažu dalībvalstu teritorijas daļas.

(4)

Apmežotās platības un mežu zeme parasti ir nekultivētu sēņu dabiskā bioģeocenoze, un šādas ekosistēmas mēdz saglabāt radioaktīvo cēziju veģetācijas un augsnes cikliskā apmaiņā.

(5)

Tādējādi kopš avārijas Černobiļā pastāvīgs nekultivētu sēņu piesārņojums ar radioaktīvo cēziju gandrīz nemaz nav mazinājies un atsevišķu sugu gadījumos, iespējams, ir pat palielinājies.

(6)

1986. gadā Komisija veica izvērtējumu, kuru vēlāk papildināja, par tādiem iespējamiem apdraudējumiem cilvēku veselībai, kas rodas no pārtikas produktiem, kas piesārņoti ar radioaktīvo cēziju. Minētais iespējamo apdraudējumu izvērtējums joprojām ir aktuāls, ņemot vērā attiecīgās vielas fizisko radioaktivitātes laika posmu, turklāt maksimāli pieļaujamais līmenis būtībā atbilst Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius) komisijas ieteiktajam līmenim.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 737/90 4. pantu dalībvalstīm jāpārbauda trešo valstu izcelsmes produkti.

(8)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (4), izveidoja Ātrās reaģēšanas sistēmu attiecībā uz informāciju par tiešu vai netiešu risku cilvēku veselībai, kas rodas no pārtikas vai barības. Šo sistēmu būtu jāpiemēro analoģiski attiecībā uz paziņošanu par reģistrētiem pārkāpumu gadījumiem, kas saistīti ar šajā regulā noteiktajiem maksimāli pieļaujamajiem līmeņiem.

(9)

Pasākumi uz vietas dalībvalstu teritorijās izriet no minēto valstu saistībām atbilstoši Euratom līguma 35. un 36. pantam; jau minētie Kopienas pasākumi un valsts pasākumi un kontroles kopā rezultātu līdzvērtības izteiksmē ir līdzvērtīgi šajā regulā izklāstītajiem. Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis efektīvi ievēro to attiecīgās juridiskās saistības. Konkrēti, Komisija 2003. gada 14. aprīlī pieņēma ieteikumu dalībvalstīm par sabiedrības aizsardzību un informēšanu attiecībā uz risku, kas rodas no dažu ēdamu savvaļas produktu pastāvīga piesārņojuma ar radioaktīvo cēziju pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā (5).

(10)

Pat tad, ja noteikumus dažādu lauksaimniecības produktu paraugu atlasei un analīzei izskatīs turpmāk, minēto noteikumu pastiprināšana attiecībā uz sēnēm ir prasība, kuras ievērošanu nedrīkst atlikt.

(11)

Lai veiktu efektīvāku kontroli, jānosaka ierobežots tādu muitas punktu skaits, kuros atsevišķus produktus var deklarēt laišanai brīvā apgrozībā Kopienā.

(12)

Muitas punktu un trešo valstu sarakstus var pārskatīt pēc vajadzības, cita starpā ņemot vērā turpmāku atbilstību maksimāli pieļaujamiem līmeņiem, kā arī informāciju, kas ļauj Komisijai izvērtēt, vai trešā valsts jāpatur pielikumā minētajā sarakstā.

(13)

Tāda paša iemesla dēļ ir ieteicams katram šādu produktu sūtījumam izsniegt izvešanas atļauju, kas minēta Regulās (EEK) Nr. 737/90 4. pantā.

(14)

Ir ieteicams atļaut kompetentām dalībvalstu iestādēm pēc saviem ieskatiem uzlikt maksājumus par produkta paraugu atlasi un analīzi, kā arī produkta iznīcināšanu vai tā atdošanu atpakaļ, ja vien, iznīcinot vai atdodot atpakaļ produktu, ievēro proporcionalitātes principu, kā arī, ja vien šādi uzlikti maksājumi nepārsniedz radušās izmaksas.

(15)

Noteikumi šajā regulā atbilst Eiropas Kopienas starptautiskajām saistībām, jo īpaši tām, kas izriet no līgumiem, ar ko izveido Pasaules tirdzniecības organizāciju, ņemot vērā Kopienas tiesības pieņemt un piemērot pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu tādu veselības aizsardzības līmeni, kāds pieņemts tās dalībvalstu teritorijā.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 737/90 7. pantā minētās ad hoc komitejas sniegto atzinumu,

a)

neskarot 3. punkta b) apakšpunktu, dalībvalsts lemj par veicamo pārbaužu biežumu, jo īpaši ņemot vērā izcelsmes valsts piesārņotības pakāpi, attiecīgā produkta iezīmes, iepriekšējo pārbaužu rezultātus un 3. pantā minētās izvešanas atļaujas;

b)

neskarot turpmākus pasākumus, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 737/90 5. un 6. pantā, ja konstatē, ka trešās valsts izcelsmes produktā ir pārsniegts maksimāli pieļaujamais līmenis, pārbaudes pastiprina citiem līdzīgiem attiecīgās trešās valsts izcelsmes produktiem.

a)

kaušanai paredzētu dzīvnieku pārbaudes veic, neskarot muitas noteikumus, kas paredzēti ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (6) un Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2454/93 (7), un dzīvnieku veselības prasības. Lai veiktu muitošanu laišanai brīvā apgrozībā, jāuzrāda kompetentās iestādes, kas atbild par kontroli, izsniegts apliecinošs dokuments par to, ka attiecīgai gaļai ir veiktas pārbaudes un ka šīs pārbaudes pierāda, ka maksimāli pieļaujamie līmeņi nav pārsniegti;

b)

I pielikumā uzskaitītajiem produktiem, kuru izcelsme ir II pielikumā uzskaitītajās trešās valstīs, pārbauda dokumentus, pamatojoties uz prasībām atbilstoši aizpildītām izvešanas atļaujām, kas minētas 3. pantā un kas ir pievienotas katram sūtījumam. Ikvienu sūtījumu, kura svars pārsniedz 10 kg svaigu produktu vai ir vienāds ar to, pārbauda, atlasot un analizējot paraugus, attiecīgi ņemot vērā informāciju, kas norādīta izvešanas atļaujā. Šos produktus var deklarēt laišanai brīvā apgrozībā galamērķa dalībvalstī ierobežotā skaitā muitas punktu. Pēc dalībvalstu paziņojuma saņemšanas, šādu muitas punktu saraksts tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.