29.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/4

(1)

Komisija 2005. gada 31. martāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par uzsākšanu”) publicētajā paziņojumā darīja zināmu antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz dažu Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda (“paplašināta ražojuma definīcija”) bezšuvju cauruļvadu un cauruļu (“SPT”) importu Kopienā un divu starpposma pārskatu uzsākšanu attiecībā uz antidempinga maksājumiem par, inter alia, Krievijas un Rumānijas, Horvātijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda (“sākotnējā ražojuma definīcija”) SPT importu Kopienā.

(2)

Antidempinga procedūra tika uzsākta pēc tam, kad 2005. gada 14. februārī Eiropas Savienības Bezšuvju tērauda cauruļu nozares aizsardzības komiteja (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību ražotāju vairākuma vārdā, kas šajā gadījumā pārstāv vairāk nekā 50 % no ražojuma produkcijas atbilstīgi paplašinātajai ražojuma definīcijai Kopienā. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un par tā nodarīto būtisko kaitējumu, kuri tika atzīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(3)

Atbilstoši pamategulai Komisija pēc savas iniciatīvas uzsāka starpposma pārskatīšanas, lai vajadzības gadījumā pieļautu grozījumus galīgajos antidempinga pasākumos, kurus ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2320/97 (3) un Padomes Regulu (EK) Nr. 348/2000 (4) piemēro, inter alia, Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes ražojuma importam, uz kuru attiecas sākotnējā ražojuma definīcija, (“galīgie pasākumi”) vai atceltu tos. Iespējams, ka pasākumi būs jāgroza vai jāatceļ, ja noteiks, ka pasākumi jāpiemēro ražojumam atbilstoši paplašinātajai ražojuma definīcijai, jo tie ražojumi, kuriem piemēro pasākumus ar Regulu (EK) Nr. 2320/97 un Regulu (EK) Nr. 348/2000, atbilst paplašinātai ražojuma definīcijai.

(4)

Antidempinga maksājumi tika noteikti ar Regulu (EK) Nr. 2320/97, inter alia, Rumānijas un Krievijas izcelsmes sākotnēja ražojumu klāsta importam. Ar Lēmumu 97/790/EK (5) un Komisijas Lēmumu 2000/70/EK (6) tika pieņemtas saistības, inter alia, no Rumānijas un Krievijas, eksportētājiem. Tā kā iepriekš atsevišķu Kopienas ražotāju darbības bija vērstas pret konkurenci, piesardzības nolūkā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1322/2004 (7) tika nolemts nepiemērot spēkā esošos pasākumus attiecībā uz Rumānijas un Krievijas izcelsmes tāda ražojuma importu, kas atbilst sākotnējai ražojuma definīcijai (skat. minētās regulas 9. un nākamos apsvērumus). Minētās regulas 20. apsvērumā tika apstiprināts, ka starpposma un termiņa beigu pārskatīšanas, kas uzsāktas ar paziņojumu par uzsākšanu 2002. gada novembrī (8), vēl notiek, līdz būs pieejami jauni konstatējumi, un tad, pamatojoties uz jauniem datiem, kurus noteikti nav ietekmējusi pret konkurenci vērstā rīcība, būs iespējams veikt turpmāku novērtēšanu.

(5)

Pēc pārskatīšanas izmeklēšanas, kas veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 258/2005 (9) grozīja galīgos pasākumus, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 348/2000, atcēla iespēju atbrīvot no maksājumiem, kas paredzēti minētās regulas 2. pantā, un noteica antidempinga maksājumu 38,8 % apmērā Horvātijas izcelsmes tāda ražojuma importam, kas atbilst sākotnējai ražojuma definīcijai, un antidempinga maksājumu 64,1 % apmērā Ukrainas izcelsmes tāda ražojuma importam, kas atbilst sākotnējai ražojuma definīcijai, izņemot importu no Dnepropetrovsk Tube Works (“DTW”), kam piemēro antidempinga maksājumu 51,9 % apmērā.

(6)

Komisija ar Lēmumu 2005/133/EK (10) no 2005. gada 18. februāra uz deviņiem mēnešiem daļēji pārtrauca galīgos pasākumus. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1866/2005 (11) pasākumu daļēja apturēšana tika pagarināta uz vienu gadu. Tāpēc spēkā esošos maksājumus noteica ar Regulu (EK) Nr. 348/2000, t. i., 23 % – Horvātijai un 38,5 % – Ukrainai.

(7)

Tā kā jāprecizē daži izmeklēšanas aspekti, un saistībā ar starpposma un termiņu beigu pārskatīšanu, kas minēta 1.2. iedaļā iepriekš, tika nolemts turpināt izmeklēšanu, nepiemērojot pagaidu pasākumus.

(8)

Par procedūras uzsākšanu Komisija oficiāli informēja Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas ražotājus eksportētājus, importētājus/tirgotājus, lietotājus, piegādātājus un to zināmās apvienības, attiecīgo eksportētājvalstu pārstāvjus un Kopienas ražotājus, kuri bija iesnieguši sūdzību, un citus Kopienas ražotājus, par kuriem bija zināms, ka uz viņiem attiecas procedūras uzsākšana. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt tikt uzklausītām termiņā, kas noteikts paziņojumā par uzsākšanu.

(9)

Ņemot vērā lielo sūdzībā minēto Krievijas un Ukrainas ražotāju eksportētāju skaitu, daudzos attiecīgā ražojuma Kopienas importētājus un daudzos Kopienas ražotājus, kas atbalstīja sūdzību, paziņojumā par pārbaudes uzsākšanu, lai noteiktu dempingu un kaitējumu, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu paredzēja pārbaudi izlases veidā.

(10)

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga pārbaude izlases veidā, un, ja ir, tad izraudzīties paraugu, ar šo visi Krievijas un Ukrainas ražotāji eksportētāji, Kopienas importētāji un Kopienas ražotāji tika aicināti paziņot par sevi Komisijai un atbilstoši paziņojumam par uzsākšanu sniegt galveno informāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu pārbaudes laikposmā (no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim).

(11)

Pēc Krievijas un Ukrainas ražotāju eksportētāju iesniegtās informācijas pārbaudes un tāpēc, ka abās valstīs vairums uzņēmumu pieder pie lielām ražotāju grupām, tika nolemts, ka pārbaude izlases veidā nav nepieciešama attiecībā uz Krieviju un Ukrainu.

(12)

Attiecībā uz Kopienas ražotājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu paraugā iekļāva ražotājus, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo Kopienas ražotāju ražošanas apjomu un pārdevumiem, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Balstoties uz informāciju, ko saņēma no Kopienas ražotājiem, Komisija izraudzījās piecus uzņēmumus četrās dalībvalstīs. Viens no sākotnēji paraugā atlasītajiem Kopienas ražotājiem vēlāk nesadarbojās, un to aizvietoja ar citu Kopienas ražotāju. Ražošanas apjoma ziņā pieci atlasītie uzņēmumi veidoja 49 % no kopējā Kopienas ražošanas apjoma. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriedes ar attiecīgajām pusēm, un tām neradās iebildumi. Turklāt pārējos Kopienas ražotājus lūdza iesniegt atsevišķus vispārējus datus kaitējuma analīzes veikšanai. Ņemot vērā mazo no importētājiem saņemto atbilžu skaitu, tika nolemts, ka importētāju pārbaude izlases veidā nav vajadzīga.

(13)

Lai Ukrainas ražotāji eksportētāji varētu iesniegt prasību par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai atsevišķu režīmu (“AR”) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija attiecīgajiem Ukrainas ražotājiem eksportētājiem nosūtīja prasības veidlapas. No trijām ražotāju eksportētāju grupām un to saistītiem uzņēmumiem tika saņemtas prasības par TER piemērošanu vai par AR piemērošanu gadījumā, ja pārbaudē konstatē, ka tie neatbilst TER nosacījumiem.

(14)

Komisija izsūtīja anketas visām tai zināmajām attiecīgajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās termiņā, kas noteikts paziņojumā par uzsākšanu. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim Rumānijas ražotājiem eksportētājiem un no to diviem saistītajiem uzņēmumiem, divām Krievijas ražotāju eksportētāju grupām un no pieciem saistītajiem uzņēmumiem, no kuriem trīs atrodas Kopienā, un trim Ukrainas ražotāju eksportētāju grupām un to saistītajiem uzņēmumiem. Bez tam atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieciem Kopienas ražotājiem. Lai gan seši importētāji aizpildīja anketas veidlapu, tikai trīs sadarbojās, iesniedzot pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Kāds cits importētājs piekrita pārbaudes apmeklējumam tā telpās, kaut gan neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(15)

Komisija izmeklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu, vai dempings pastāv, vai tas ir radījis kaitējumu un kādas ir Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

(16)

Izmeklēšana par dempingu un kaitējumu notika no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim (še turpmāk “izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Zaudējumu novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude notika no 2001. gada janvāra līdz IP beigām (še turpmāk “attiecīgais periods”).

(17)

Attiecīgais ražojums ir daži dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadi un caurules (“SPT”), kuru apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm un oglekļa ekvivalenta vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 atbilstoši Starptautiskā metināšanas institūta (SMI) formulai un ķīmiskajām analīzēm. Attiecīgo ražojumu šobrīd deklarē ar KN kodiem ex 7304 10 10, ex 7304 10 30, ex 7304 21 00, ex 7304 29 11, ex 7304 31 80, ex 7304 39 58, ex 7304 39 92, ex 7304 39 93, ex 7304 51 89, ex 7304 59 92 un ex 7304 59 93 (12) (TARIC kodi 7304101020, 7304103020, 7304210020, 7304291120, 7304318030, 7304395830, 7304399230, 7304399320, 7304518930, 7304599230 un 7304599320).

(18)

Attiecīgo ražojumu plaši izmanto, piemēram, kā cauruļvadus šķidrumu transportēšanai, celtniecībā rievsienās, mehāniskai izmantošanai, kā gāzes caurules, tvaika katlu caurules un cauruļveida izstrādājumus naftas ieguves objektiem (“OCTG”) urbšanai, apvalkošanai naftas rūpniecībā.

(19)

Lietotājiem var piegādāt dažādu veidu SPT. Tās var būt, piemēram, galvanizētas, ar uzgrieztu vītni, piegādātas neapstrādā veidā (t. i, termiski neapstrādātas) ar īpašiem nobeigumiem, dažādiem šķērsgriezumiem, sagrieztas vai nesagrieztas pēc izmēra. Caurulēm nav vispārēju standartu, kas arī izskaidro to, kāpēc vairums SPT ir izgatavotas pēc pircēju pasūtījuma. SPT parasti sametina. Tomēr atsevišķos gadījumos tās var savienot ar vītni vai izmantot atsevišķi, bet tās ir metināmas. Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka visām SPT ir tādas pašas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tāds pats izmantojums.

(20)

Dažas ieinteresētās personas apstrīdēja šīs procedūras ražojumu klāsta definīciju. Pirmkārt, dažas personas apgalvoja, ka dažiem ražojuma tipiem, kas ir iekļauti ražojuma aprakstā, ir atšķirīgas mehāniskās un ķīmiskās pamatīpašības (sk. 21. līdz 26. apsvērumu). Otrkārt, vairākās prasībās tika apstrīdēta metināmības kritērija un OEV robežvērtības izmantošana, kas ir savstarpēji saistīti (sk. 27. līdz 36. apsvērumu). Turklāt viena persona pieprasīja, lai t. s. “sertificētas SPT” tiktu izslēgtas no ražojuma definīcijas (sk. 37. apsvērumu).

(21)

Tika apgalvots, ka dažiem ražojuma tipiem, kas ir iekļauti ražojuma definīcijā, proti, OCTG un gāzes caurulēm, salīdzinot ar citām SPT, ir atšķirīgas mehāniskās un ķīmiskās pamatīpašības un galīgā izmantošana, turklāt tās nav aizstājamas.

(22)

Ražojuma definīcija aptver dažādus ražojuma tipus. Tomēr ražojuma tipi, kas attiecas uz dažādiem segmentiem (tai skaitā augstākajā un zemākajā tirgus segmentā), tiek uzskatīti par tādiem, kas veido vienotu ražojumu, ja dažādie segmenti nav skaidri nodalīti, t. i., ja blakus esošie segmenti pārklājas un konkurē. Šajā procedūrā, jo tika iesniegts pierādījums, ka leģētām un neleģētām caurulēm, par kurām notiek izmeklēšana, var būt vienāds galīgais izmantojums un neleģētu un leģētu cauruļu kategorijās nav skaidras šķirtnes.

(23)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka OCTG un gāzes caurulēm, inter alia, ar pārējiem SPT veidiem ir salīdzināmas ķīmiskās īpašības, jo tās nepārsniedz OEV robežvērtību 0,86. Turklāt ar pārējiem ražojuma tipiem tām ir arī vienādas pārējās pamatīpašības, piemēram, ārējais diametrs un sieniņu biezums.

(24)

Attiecībā uz OCTG un gāzes cauruļu galīgo izmantojumu daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka OCTG un gāzes caurulēm ir atšķirīgi pielietojumi un tās nav aizstājamas ar pārējiem SPT tipiem. Šeit konstatēja, ka gludi OCTG, kas patlaban tiek klasificētas ar KN kodu 7304 21 00 un izmantotas celtniecībā, ir aizstājamas ar citām neleģēta tērauda caurulēm, kuras patlaban klasificē ar KN kodu 7304 39 58. Tāpēc dažādu SPT tipu galīgais izmantojums vismaz daļēji pārklājas.

(25)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, prasība, ka OCTG un gāzes caurules, no vienas puses, un pārējie SPT tipi, no otras puses, nav aizstājami, ir noraidīta.

(26)

Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka OEV nav ražojuma ķīmiskā īpašība, jo nav tieši saistīta ar SPT ķīmisko sastāvu, bet gan ir tā funkcija. Tā kā OEV iegūst pēc formulas, formula ir tieši saistīta ar ražojuma ķīmisko sastāvu un ļauj salīdzināt dažādas tēraudu kvalitātes pakāpes attiecībā uz metināmību. OEV nav saistīta ne ar tērauda tehnisko, ne arī ar mehānisko īpašību un ir pilnīgi atkarīga no sava ķīmiskā sastāva. Tāpēc uzskata, ka OEV ir ražojuma ķīmiskā īpašība, un prasība tika noraidīta.

(27)

Dažas personas apgalvoja, ka metināmības kritērijs attiecīgā ražojuma gadījumā nav svarīgs, jo tika apgalvots, ka ievērojama ražojumu daļa, uz ko attiecas ražojuma definīcija (caurules ar uzgrieztu vītni un OCTG), nekad neesot tikušas metinātas. Tāpēc tika apgalvots, ka, ja metināmību uzskata par kritēriju, tad atšķirīgi ražojumi tiek mākslīgi uzskatīti par vienu ražojumu.

(28)

Pirmkārt, būtu jānorāda, ka metināmība ir visām SPT kopēja ķīmiska un tehniska īpašība (jo atkarīga no tērauda ķīmiskā sastāva). Tā kā vairums SPT tiek savienotas, metinot, metināšana ir nozīmīga ražojuma definīcijas iezīme. Otrkārt, attiecībā uz caurulēm ar uzgrieztu vītni un OCTG, kuras, iespējams, parasti nemetina, izmeklēšanā atklājās, ka tās tomēr ir metināmas un tāpēc arī tām ir šīs ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības. Turklāt nevar izslēgt, ka SPT ar uzgrieztu vītni vai ar uzgriežamu vītni un OCTG tiek pārveidotas par metināmām SPT, vienkārši pārveidojot. Tieši par OCTG ir pierādīts, ka vienu un to pašu cauruli var klasificēt divās kategorijās (un pat ar dažādiem KN kodiem) atkarībā no tās galīgās izmantošanas, proti, celtniecībā vai naftas urbšanā. Visbeidzot tika konstatēts, ka noteikts attiecīgu valstu izcelsmes imports, kas bija klasificēts kā OCTG caurules, nav izmantots naftas/gāzes nozarē.

(29)

Eksportētājs norādīja, ka saskaņā ar Eiropas standartiem tikai viena tērauda marka ir piemērota caurulēm ar uzgriežamu vītni, un tāpēc šos ražojumus varētu nošķirt no pārējām SPT. Tomēr, analizējot atšķirīgos standartus, kas patlaban attiecas uz OCTG, īpaši ir noskaidrojies, ka nav vienīgās tērauda markas, ko var izmantot cauruļu ar uzgriežamām vītnēm ražošanai.

(30)

Ņemot vērā iepriekšminēto, SPT metināmība tiek uzskatīta par piemērotu kritēriju, lai definētu ražojumu. Tāpēc arguments, ka ierosinātā ražojuma definīcija mākslīgi grupē dažādus ražojumus, ir noraidīts.

(31)

Tika apgalvots, ka OEV robežvērtība nav kritērijs, kas ļautu definēt ražojumu, jo tas nebūtu piemērots kritērijs dažādu SPT tipu metināmības noteikšanai.

(32)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka OEV tiešām ir rādītājs, kas līdztekus ir tieši saistīts ar tērauda ķīmisko sastāvu un tā metināmību. Augsta OEV ne tikai nozīmē to, ka tērauds satur vairāk oglekļa un/vai sakausējumu, bet arī to, ka tērauds nav tik viegli metināms. No otras puses, zemāka OEV rādītājs nozīmē, ka tēraudā ir mazāks oglekļa un/vai sakausējumu saturs un tas ir vieglāk metināms. Tātad atšķirīgiem OVE līmeņiem ir nepieciešami atšķirīgi metināšanas apstākļi. Tēraudam, kura OEV līmenis ir 0,86, jau ir nepieciešami īpaši metināšanas apstākļi un tāpēc tas nav metināms ierastā veidā. Tādēļ OEV robežvērtība tiek uzskatīta par piemērotu kritēriju ražojuma definēšanai, jo OEV ir metināmības rādītājs.

(33)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka OEV ir tikai viena no daudzām tērauda ķīmiskām, tehniskām un mehāniskām īpašībām un tāpēc to vienu pašu nevar izmantot ražojuma definēšanai. Šai sakarā atzīmēja, ka OEV tiek uzskatīta par piemērotu kritēriju ražojuma definēšanai. Turklāt ražojuma definīcija nosaka, ka OEV nav vienīgais izmantotais kritērijs. Visbeidzot ražojuma veidi tika salīdzināti daudz sīkāk, ņemot vērā dažādas ražojuma pazīmes (piemēram, izmērus un termisko apstrādi).

(34)

Turklāt dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka OEV robežvērtība 0,86 tika noteikta patvaļīgi, jo vieglas metināmības robežvērtība ir zemāka par 0,86. Tomēr OEV rādītājs 0,86 nav saistīts ar vieglas metināmības pazīmi. Kopienas ražošanas nozare, kas iesniegusi sūdzību, apgalvoja, ka maksimālais OEV rādītājs neleģētam tēraudam atbilstot Eiropas standartiem, ko var izmantot SPT, un iesniedza pierādījumus.

(35)

Tāpēc secina, ka gan OEV, gan noteikto robežvērtību 0,86 var izmantot, lai nošķirtu to ražojuma klāstu, kuru var uzskatīt par vienu ražojumu, tomēr, izslēdzot no definīcijas, piemēram, nerūsējošu tēraudu vai lodīšu gultņu caurules, kuru OEV rādītājs pārsniedz 0,86.

(36)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, attiecīgā ražojuma definīcijā saglabāja sūdzības iesniedzēja ierosināto OEV robežvērtību.

(37)

Viens no importētājiem Kopienā apgalvoja, ka t. s. “sertificētās”SPT nevar iekļaut ražojuma definīcijā. Šīs SPT ir ražotas saskaņā ar Itālijas ministrijas, kas atbildīga par publisko būvdarbu līgumiem, apstiprinātu sertificētu procedūru un izmantotas celtniecības projektos nostiprināšanas darbos Itālijā. Tomēr tika noteikts, ka visiem attiecīgā ražojuma tipiem, tai skaitā sertificētām SPT, ir tās pašas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un galīgais izmantojums. Netika atrasti pierādījumi tam, kas ļautu secināt, ka šīs sertificētās caurules būtu atšķirīgs ražojums un tāpēc būtu jāizslēdz no pasākumu piemērošanas jomas (uzņēmums arī neiesniedza šāda veida pierādījumu). Tāpēc šī prasība bija jānoraida.

(38)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika secināts, ka šīs procedūras nolūkos visas SPT, neatkarīgi no atšķirīgajiem iespējamiem ražojuma tipiem, ir viens ražojums, jo tām ir vienas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un galīgais izmantojums.

(39)

Konstatēja, ka ražojumam, kuru no Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas eksportē Kopienā, ražojumam, kuru ražo un pārdod šo valstu vietējos tirgos, un ražojumam, kuru ražo un pārdod Kopienā, ir vienādas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, un tam ir vienāds izmantojums, un tādēļ tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(40)

Turpmāk tekstā norādītā metodika tika piemērota visiem Horvātijas, Rumānijas, Krievijas ražotājiem eksportētājiem, kā arī Ukrainas ražotājiem eksportētājiem, kuriem tika piešķirts TER. Tādēļ konstatējumos par dempingu saistībā ar katru attiecīgo valsti ir aprakstīti tikai konkrēti fakti par katru eksportētājvalsti.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai katra ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, attiecīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi, proti, vai šādi kopējie pārdevumi ir vismaz 5 % no ražotāja kopējiem eksporta pārdevumiem Kopienā. Pēc tam Komisija noteica tos attiecīgā ražojuma tipus, kurus iekšzemes tirgū pārdod uzņēmumi ar reprezentatīviem kopējiem pārdevumiem iekšzemes tirgū, kuri ir identiski vai tieši salīdzināmi ar attiecīgā ražojuma tipiem, ko pārdod eksportam uz Kopienu.

(42)

Par katru attiecīgā ražojuma tipu, kuru ražotāji eksportētāji pārdod iekšzemes tirgū un par kuru ir konstatēts, ka tas ir tieši salīdzināms ar attiecīgā ražojuma tipu, ko pārdod eksportam uz Kopienu, tika noskaidrots, vai pārdevumi vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta nolūkā. Attiecīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīviem tad, kad kopējie šā ražojuma tipa pārdevumi iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā bija vismaz 5 % no attiecīgās ražojuma salīdzināmā veida kopējiem pārdevumiem, to eksportējot uz Kopienu.

(43)

Pēc tam pārbaudīja, vai katra ražojuma tipa reprezentatīvos pārdevumus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu, nosakot attiecīgo ražojuma tipu rentablo pārdevumu īpatsvaru iekšzemes tirgū, kas veikti ar neatkarīgiem pircējiem.

(44)

Gadījumos, kad attiecīgā ražojuma tipa pārdevumi, kas pārdoti par neto pārdošanas cenu, kas ir vienāda vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, veido vairāk nekā 80 % no kopējiem šā ražojuma tipa pārdevumiem, un ja šā ražojuma tipa vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko vietējo tirgus cenu, ko aprēķināja kā visu pārdevumu iekšzemes tirgū vidējo svērto cenu izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai šie pārdevumi bija vai nebija rentabli. Gadījumos, kad ražojuma tipa rentablie pārdevumi bija līdz 80 % no šā ražojuma tipa kopējiem pārdevumiem vai kad attiecīgā ražojuma tipa vidējā svērtā cena bija mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko vietējo tirgus cenu, kuru aprēķina kā vidējo svērto apjomu vienīgi no attiecīgā ražojumu tipa rentablajiem pārdevumiem, ja šie pārdevumi veidoja 10 % vai vairāk no minētā ražojuma tipa kopējiem pārdevumiem. Gadījumos, kad jebkura ražojuma tipa rentablie pārdevumi bija mazāki par 10 % no kopējiem pārdevumiem, uzskatīja, ka šis konkrētais tips tika pārdots nepietiekamā daudzumā, lai vietējā tirgus cena būtu atbilstošs pamats normālās vērtības noteikšanai.

(45)

Ja normālās cenas noteikšanai nevarēja izmantot ražotāja eksportētāja tirgotā noteikta ražojuma tipa vietējo tirgus cenu, bija jāpiemēro cita metode. Šādos gadījumos Komisija izmantoja salikto normālo vērtību. Normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu pēc vajadzīgo korekciju izdarīšanas, saskaitot eksportētāja eksportēto tipu ražošanas izmaksas, samērīgus pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas procentus, (“PV&A”) un samērīgu peļņas normu. Atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punktam PV&A un peļņas normas procenti tika balstīti uz vidējo PV&A un uz līdzīga ražojuma pārdevumu peļņas normu parastā tirdzniecības apritē.

(46)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(47)

Kad eksporta pārdevumi tika veikti caur saistītiem importētājiem, eksporta cena tika aprēķināta atbilstoši pamatregulas 2. panta 9. punktam, pamatojoties uz cenu, par kādu pirmo reizi tālākpārdeva importētos ražojumus neatkarīgam pircējam, pienācīgi koriģējot visu to izmaksu korekcijas, kas radušās laikā starp importu un tālākpārdošanu, un samērīgu PV&A un peļņas normu. Šajā sakarā tika izmantotas saistītā importētāja PV&A izmaksas. Peļņas norma tika noteikta, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza nesaistīti importētāji, kas sadarbojās.

(48)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenām, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Atbilstošas korekcijas tika izdarītas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par pamatotām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu katram ražotājam eksportētājam vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu katram ražojuma tipam.

(50)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, par kuriem konstatēja, ka tie ir saistīti uzņēmumi, vidējo svērto dempinga starpību aprēķināja saskaņā ar Komisijas standarta praksi, ko piemēro saistītiem ražotājiem eksportētājiem.

(51)

Uzņēmumiem, kas nesadarbojās, atlikušo dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, balstoties uz pieejamajiem faktiem.

(52)

Vienīgais ražotājs Horvātijā, Mechel Željezara Ltd., uzsāka likvidācijas procesu 2004. gada rudenī. Horvātijas Privatizācijas fonds, valsts iestāde, kas atbildīga par privatizācijas procesu Horvātijā, tā vietā dibināja jaunu juridisku personu – Valjaonica Cijevi Sisak d.o.o. (“VCS”).

(53)

VCS darīja zinājumu Komisijai, ka tā nevarēja piedalīties pašreizējā izmeklēšanā, tāpēc ka tās tiesiskais priekštecis vairs oficiāli nepastāv, un SPT pārtrauca ražošanu 2004. gada jūlijā. Pēc uzņēmuma teiktā tas nebija pilnvarots izpaust jebkāda veida tā iepriekšējo īpašnieku komerciālu, uzskaitvedības vai ražošanas informāciju. Tā kā nebija iespējams noteikt dempinga starpību, balstoties uz paša uzņēmēja informāciju, to aprēķināja uz pieejamo faktu pamata saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(54)

No iesniegtās informācijas izriet, ka VCS atsāka SPT ražošanu 2005. gada jūnijā. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu uzņēmums var iesniegt prasību par starpposma pārskatīšanu.

(55)

Neesot citai informācijai, normālo vērtību aprēķināja uz pieejamo faktu pamata, proti, sūdzībā sniegtās informācijas.

(56)

Eksporta cenu aprēķināja uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja datu pamata izmeklēšanas periodā.

(57)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punktam eksporta cenu korekcijas izdara, ņemot vērā transporta un apdrošināšanas izmaksas un komisijas maksu, pamatojoties uz sūdzībā sniegto informāciju.

(58)

Dempinga starpība, ko izsaka procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

(59)

Tā kā VCS ir vienīgais attiecīgā ražojuma ražotājs Horvātijā, atlikusī dempinga starpība ir noteikta tādā pašā līmenī.

(60)

Atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza trīs ražotāji eksportētāji, no kuriem divi ir saistīti ar attiecīgā ražojuma importētājiem Kopienā.

(61)

Visiem trim ražotājiem eksportētājiem līdzīga ražojuma kopējie pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi saskaņā ar 41. apsvērumu. Vairumam ražojuma tipu normālo vērtību balstīja uz Rumānijas neatkarīgo pircēju samaksātajām vai maksājamajām cenām parastā tirdzniecības apritē. Tomēr dažu ražojuma tipu pārdevumi iekšzemes tirgū nebija pietiekami, lai tos uzskatītu par reprezentatīviem, vai tie netika realizēti parastā tirdzniecības apritē, un tāpēc normālo vērtību aprēķināja, kā norādīts 45. apsvērumā.

(62)

Lielākā viena ražotāja eksportētāja eksporta pārdevumu daļa Kopienā IP laikā tika veikti diviem saistītiem importētājiem. Tāpēc eksporta cenu aprēķināja, kā minēts 46. apsvērumā.

(63)

Šis eksportētājs apstrīdēja Komisijas veikto aprēķinu un apgalvoja, ka izmantotā peļņas norma bija pārmērīga. Tas paziņoja, ka vidējā peļņas norma, ko aprēķināja, pamatojoties uz triju Kopienas nesaistīto importētāju, kas sadarbojās, iesniegtajiem datiem, nebija reprezentatīvi, jo tas nekad nebija pārdevis ražojumus šiem uzņēmumiem. Bez tam importētājs apgalvoja, ka trīs uzņēmumi bija lielāki par importētājiem, kuriem tas pārdeva savus ražojumus, ka pēdējā izmeklēšanā tika izmantota zemāka peļņas norma un ka faktiskā divu saistīto importētāju peļņa bija zemāka par Komisijas izmantoto vidējo peļņas normu.

(64)

Šai sakarā jāatzīmē, ka iestāžu pastāvīga prakse ir, vajadzības gadījumā, izmantot nesaistītu importētāju vidējo svērto peļņu, lai izdarītu korekcijas, kas paredzētas pamatregulas 2. panta 9. punktā. Lai noteiktu samērīgu peļņas normu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu nav svarīgi, vai eksportētājs faktiski pārdeva savus ražojumus šiem uzņēmumiem. Turklāt netika iesniegti pierādījumi tam, kā importētāja apjoms ietekmētu to peļņu. Visbeidzot, tā kā eksportētājs un saistītais importētājs bija saistīti, saistītu importētāju peļņas normu nevar izmantot par pamatu vai atsauci šai kontekstā, jo saistītā importētāja peļņas līmenis būs atkarīgs no saistīto pušu nodošanas cenas. Tāpēc prasība tika noraidīta.

(65)

Nozīmīga cita ražotāja eksportētāja eksporta pārdevumu daļa Kopienā bija diviem uzņēmumiem; viens no tiem ir saistīts ar eksportētāju, bet otrs ar to bija saistīts kādā izmeklēšanas perioda posmā. Pēdējais izmeklēšanā nesadarbojās, un tāpēc Komisijai netika iesniegta tā tālākpārdošanas cena neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Vienīgās eksporta cenas, kas ir pieejamas par šiem darījumiem ar saistītu importētāju, kurš bija saistīts ar eksportētāju vienā IP posmā, bija saskaņotas starp eksportētāju un tā saistīto importētāju. Tika noteikts, ka šīs cenas bija vienādas ar cenām saskaņā ar tirgus apstākļiem. Patiešām, cenu salīdzinājums par periodu, kurā divi uzņēmumi bija saistīti, un periodu, kurā tie vairs nebija saistīti, uzrādīja, ka vienības cenas īpaši neatšķiras. Turklāt šim saistītajam importētājam noteikto cenu salīdzināja ar cenām, kas noteiktas nesaistītiem pircējiem EK, un konstatēja, ka tās ir vienādas. Tāpēc eksporta cenu par šiem darījumiem balstīja uz Rumānijas ražotāja eksportētāja pārdošanas cenu tā saistītajai tirdzniecības sabiedrībai.

(66)

Attiecībā uz darījumiem ar citu saistīto uzņēmumu, kas izmeklēšanā sadarbojās, konstatēja, ka pirms attiecīga ražojuma tālākpārdošanas Kopienā saistītais uzņēmums to vēl pārstrādāja. Tādā gadījumā nevarēja noteikt attiecīgā ražojuma tālākpārdošanas cenu neatkarīgajam pircējam Kopienā. Tomēr tika atrasti pietiekami pierādījumi tam, ka Rumānijas ražotāju eksportētāju un tā saistītā uzņēmuma Kopienā nodošanas cenu varētu uzskatīt par līdzvērtīgu cenai saskaņā ar tirgus nosacījumiem ar nosacījumu, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) daļu izdara korekcijas, ņemot vērā tirdzniecības līmeņa atšķirības, ietverot ražotāja oriģināliekārtu (OEM) noietu. Patiešām salīdzinājums tika veikts starp saistīta importētāja un nesaistītu importētāju visu modeļu uzliktajām cenām. Tāpēc eksporta cenu balstīja uz nodošanas cenu.

(67)

Pārbaudē atklājās, ka trešais ražotājs eksportētājs savus eksporta pārdevumus realizēja tieši nesaistītiem pircējiem Kopienā. Tāpēc eksporta cenu noteica, pamatojoties uz eksporta cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu, kad to pārdeva pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā, kā tas minēts 46. apsvērumā.

(68)

Šis ražotājs eksportētājs pieprasīja, lai daļu no attiecīgā ražojuma pārdevumiem Kopienā izslēgtu no dempinga aprēķina, pamatojoties uz to, ka dažu SPT modeļu ražošana ir tikusi pārtraukta kādā izmeklēšanas perioda brīdī. Tomēr, kā skaidrots iepriekš, iestāžu ierastā prakse ir ņemt vērā vidējā svērtajā eksporta cenā visus attiecīgā ražojuma pārdevumus nesaistītām pusēm. Arīdzan jāatzīmē, ka izmeklēšanas periodā šis attiecīgā ražojuma tips tika pārdots lielos daudzumos un turklāt tika konstatēts, ka šādi SPT tipi nav demontēti un varētu tikt izmantoti nākotnē. Ņemot vērā iepriekšminēto, prasību noraidīja.

(69)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu vajadzības gadījumā izdarīja korekcijas, ietverot atšķirības attiecībā uz vairumatlaidēm, transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, kraušanas, papildu izmaksām un kredīta izmaksām, komisijas maksu un tirdzniecības līmeni.

(70)

Viens ražotājs eksportētājs pieprasīja izdarīt korekciju, lai noteiktu atšķirības tirdzniecības līmeņos, papildu loģistikas izmaksām, kas esot radušās par pārdevumiem iekšzemes tirgū, taču neradās par eksporta pārdevumiem, un atšķirībām daudzumos. Tomēr eksportētājs nepamatoja prasību, un arī izmeklēšanā neapstiprinājās, ka šī prasība bija pamatota. Tāpēc tā bija jānoraida. Prasību par atšķirībām daudzumos daļēji noraidīja, ja pieprasīto daudzumu nevarēja pamatot ar pierādījumiem, kas savākti uz vietas, un ražotāja eksportētāja sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem.

(71)

Cits ražotājs eksportētājs pieprasīja atšķirību korekcijas attiecībā uz inflāciju, valūtas maiņu, tirdzniecības līmeni un netiešajām tirdzniecības izmaksām.

(72)

Attiecībā uz prasību izdarīt korekcijas attiecībā uz inflāciju jāatzīmē, ka inflācijas līmenis IP laikā Rumānijā bija 10,8 %, kas vēl nebūt nesasniedz hiperinflācijas līmeni. Tā kā nekonstatēja, ka cenu salīdzināmība tika ietekmēta, prasību noraidīja. Eksportētājs iebilda pret šo secinājumu un atkārtoti pieprasīja izdarīt korekcijas. Tomēr netika iesniegti jauni argumenti vai pierādījumi, kas apgāztu sākotnējo secinājumu, un tika apstiprināts, ka prasība ir noraidīta. Jāatzīmē, ka tika apsvērta ceturkšņa novērtējuma iespējamība, taču eksportētājs to noraidīja.

(73)

Attiecībā uz valūtas maiņu ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu jāatvēl 60 dienu periods, lai atspoguļotu valūtas kursa svārstības. Konstatēja, ka šajā gadījumā minēto noteikumu nevar piemērot, jo atrada pierādījumu tam, ka IP laikā notika tikai nelielas valūtas kursa svārstības. Tāpēc šo prasību noraidīja, un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu visos gadījumos valūtas konvertāciju balstīja uz kursu, kāds bija faktūrrēķina izrakstīšanas dienā.

(74)

Attiecībā uz prasību par tirdzniecības līmeņa atšķirībām izmeklēšanā atklājās, ka dažām pircēju kategorijām, par kurām prasība tika izvirzīta, bija funkciju un cenu stabilas un skaidras atšķirības ražotāja eksportētāja norādītajā līmenī. Tāpēc prasību apstiprināja attiecībā uz tām pircēju kategorijām, par kurām varēja uzrādīt atšķirības, kā arī apstiprināja daļēji – attiecībā uz pārējām pircēju kategorijām, kurām starpību konstatēja zemākā līmenī, nekā pieprasīja ražotājs eksportētājs. Pēdējā gadījumā korekcijas aprēķinu balstīja uz ražotāja eksportētāja uzņēmumā savāktajiem pierādījumiem.

(75)

Prasību par korekciju izdarīšanu, ņemot vērā netiešo tirdzniecības izmaksu atšķirības, noraidīja, jo izmeklēšanā noskaidrojās, ka šīs atšķirības jau tika ņemta vērā saistībā ar tirdzniecības līmeni.

(76)

Turklāt pēc eksportētāju saņemtajiem komentāriem izlaboja dažas pārrakstīšanās kļūdas un dempinga starpību pārrēķināja atbilstoši.

(77)

Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums liecināja, ka pastāv dempings. Dempinga starpība, ko izsaka procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šāda.

(78)

Tā kā sadarbības līmenis bija augsts (vairāk nekā 80 % no attiecīgā ražojuma eksporta no Rumānijas uz Kopienu) un nav pamata uzskatīt, ka kāds ražotājs eksportētājs tīši nesadarbojās, atlikušo dempinga starpību, ko piemēro visiem pārējiem eksportētājiem Rumānijā, noteica tādā pašā līmenī kā ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās (S.C. T.M.K. Artrom S.A.), proti, 17,8 %.

(79)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no divām ražotāju eksportētāju grupām, no kurām viena ietver četrus ražotājus un piecus saistītos uzņēmumus (“TMK grupa”), bet otra – divus ražotājus (“Pervouralsky un Chelyabinsk”).

(80)

Visu četru ražotāju un piecu saistīto uzņēmumu atbildes uz anketas jautājumiem bija ļoti nepilnīgas un pretrunīgas, bet no diviem saistītajiem uzņēmumiem līdz noteiktajam atbilžu iesniegšanas termiņam atbildes netika saņemtas.

(81)

Divos no četriem ražotājiem un vienā saistītajā uzņēmumā notika pārbaudes uz vietas, bet tajās vēl atklāja trūkumus atbildēs uz anketas jautājumiem. Attiecībā uz diviem ražotājiem, kuriem veica pārbaudes uz vietas, nevarēja noteikt uzticamu normālo vērtību un eksporta cenas, tā kā pārdevumu iekšzemes tirgū un eksporta pārdevumu saraksti lielākoties ir nepilnīgi; vērtības un daudzumi neatbilda faktūrrēķiniem un produktu kontroles numuri (PKN) bija nepareizi. Turklāt nevarēja iegūt uzticamus datus par ražošanas izmaksām.

(82)

Ņemot vērā to, ka šo divu ražotāju, kuriem tika veikta pārbaude uz vietas, sadarbība bija neapmierinoša, divu pārējo grupas ražotāju nepilnīgās atbildes uz anketas jautājumiem, konkrēti tas, ka viens ražotājs neiesniedza pārdevumu sarakstus, un ka līdz noteiktajam termiņam nesniedza atbildes uz Komisijas nosūtītajām vēstulēm ar lūgumu pēc trūkstošās informācijas, nolēma neveikt pārējo divu grupas ražotāju pārbaudes apmeklējumus.

(83)

Tikai viens no trim saistītiem importētājiem iesniedza plašāku atbildi uz anketas jautājumiem, no kuriem tikai vienu varēja pārbaudīt, turpretim cita saistītā importētāja tālākpārdošanas saraksts bija nepilnīgs. Tādējādi pat saistītie importētāji sadarbojās tikai daļēji un neapmierinoši.

(84)

TMK grupa apgalvoja, ka tā nevarēja pilnvērtīgi sadarboties PKN izvēles dēļ, kas, pēc viņu domām, nebija piemērots, ņemot vērā tik dažādo četru ražotāju produkcijas klāstu. Tomēr jāatzīmē, ka attiecīgā ražojuma iekļaušana ierosinātajā PKN struktūrā neradīja problēmas ne Kopienas ražotājiem, ne arī pārējie ražotājiem eksportētājiem, no kuriem daži ražo plašu SPT klāstu. Tāpēc šī prasība tika noraidīta.

(85)

Ņemot vērā iepriekšminēto, nolēma, ka dempinga starpību TMK grupai nevarēja noteikt, izmantojot tās datus. Šajos apstākļos dempinga starpību noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(86)

Šajā gadījumā konstatēja, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu uzņēmumam Pervouralsky un Chelyabinsk gūtā informācija par normālo vērtību ir atbilstošākie pieejamie fakti. Patiešām, izskatījās, ka šī informācija vislabāk atspoguļo situāciju Krievijas tirgū.

(87)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 5. punktam gāzes cenu, ko sūdzībā izmantoja ražošanas izmaksu aprēķinam, lai atspoguļotu gāzes tirgus cenas IP laikā, kā minēts 94. līdz 99. apsvērumā koriģēja tādā pašā veidā, kā diviem ražotājiem, kas sadarbojās.

(88)

Eksporta cenu aprēķināja uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja datu pamata par izmeklēšanas periodu, atņemot daudzumus un vērtības, ko ieguva no diviem ražotājiem, kas sadarbojās un kas minēti 91. apsvērumā.

(89)

Pamatojoties uz sūdzībā sniegto informāciju, atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punktam eksporta cenu korekcijas izdara attiecībā uz transporta un apdrošināšanas izmaksām un komisijas maksu.

(90)

Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums liecināja, ka pastāv dempings. Dempinga starpība, ko izsaka procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

(91)

Chelyabinsk un Pervouralsky bija atsevišķas juridiskas personas IP laikā, bet kopš 2004. gada beigām tās ir saistītas, jo Chelyabinsk pieder lielākā daļa Pervouralsky akciju un tā tieši kontrolē uzņēmumu. Tāpēc grupai piemēroja tikai vienu maksājumu.

(92)

Attiecībā uz abiem ražotājiem eksportētājiem, kā noteikts 41. apsvērumā, ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi. Saskaņā ar 42. līdz 45. apsvērumā minēto metodiku, normālo vērtību aprēķināja atkarā no eksportētā ražojuma tipa, baltoties uz visu pārdevumu pārdošanas cenas, tikai uz rentablo pārdevumu pārdošanas cenām vai uz saliktām normālām vērtībām.

(93)

Konstatēja, ka uzņēmuma izmaksu sadale konkrētiem atsevišķiem ražojuma tipiem neatspoguļoja lielas cenu atšķirības pārdevumiem iekšzemes tirgū un galvenajiem izmaksu faktoriem. Tādējādi to uzskatīja par neuzticamu. Tāpēc pieejamie fakti tika izmantoti saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Šajā gadījumā visas grupas peļņa bija jāaprēķina, pamatojoties uz visiem attiecīgā ražojuma pārdevumiem, kuru vēlāk izmantoja normālo vērtību noteikšanai.

(94)

Attiecībā uz ražošanas izmaksām, konkrēti enerģijas izmaksām, izmeklēšanā konstatēja, ka abu uzņēmumu maksātās elektrības cenas samērīgi atspoguļoja faktiskās pirktās elektroenerģijas ražošanas izmaksas. Šajā gadījumā to pierādīja fakts, ka elektroenerģijas cenas neatbilda starptautiskā tirgus cenām, ja salīdzina ar tādām valstīm kā, piemēram, Norvēģiju un Kanādu, kuras arī izmanto hidroelektroenerģiju. Tomēr to pašu nevarēja teikt par gāzes cenām. Patiešām, konstatēja, ka abu uzņēmumu maksātās gāzes cenas samērīgi neatspoguļoja gāzes izmaksas.

(95)

Pamatojoties uz Krievijas gāzes piegādātāja OAO Gazprom publicēto 2004. gada ikgadējo pārskatu, konstatēja, ka divu Krievijas ražotāju maksātā gāzes vietējā tirgus cena bija daudz zemāka par vidējo eksporta cenu no Krievijas gan uz Rietumeiropu, gan uz Austrumeiropu. Šeit pat tika minēts: “Gazprom grupai ir jāpiegādā dabasgāze Krievijas pircējiem par Federālā Tarifu dienesta noteiktajām cenām. Pašlaik cenas ir zemākas par starptautiskās dabasgāzes cenām.” Un: “OAO Gazprom kopā ar Krievijas Federāciju daudz strādā, lai optimizētu reglamentētās gāzes vairumtirdzniecības cenas”. Turklāt gāzes cena, ko maksāja abi Krievijas ražotāji, bija ievērojami zemāka nekā gāzes cena, kādu maksāja Rumānijas un Kopienas ražotāji.

(96)

Ņemot vērā iepriekšminēto, konstatēja, ka gāzes cena, ko maksāja divi Krievijas SPT ražotāji izmeklēšanas periodā, varēja nesamērīgi atspoguļot izmaksas, kas saistītas ar gāzes ražošanu un sadali.

(97)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu divu Krievijas ražotāju eksportētāju gāzes izmaksas koriģēja, lai atspoguļotu gāzes tirgus cenas IP laikā, pamatojoties uz gāzes cenu eksportam uz Rietumeiropu, neto transporta izmaksām un akcīzes nodokli.

(98)

Abi ražotāji apgalvoja, ka gāzes izmaksas bija pienācīgi atspoguļotas to uzskaites dokumentos un ka korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu nebija pamatotas. Šai sakarā netiek apstrīdēts, ka uzņēmumi pareizi uzskaitījuši cenas, ko maksāja saviem gāzes piegādātājiem. Tomēr korekcijas pamato fakts, ka pirktās gāzes cenas samērīgi neapspoguļo gāzes ražošanas un sadales izmaksas.

(99)

Abi ražotāji arī apgalvoja, ka nav pierādījumu tam, ka Gazprom uzliktās cenas rūpnieciskajiem lietotājiem būtu zemākas par izmaksu segšanas līmeņiem. Tomēr vairāki publiski pieejami avoti apstiprina Komisijas pieeju, tostarp ESAO 2004. gada jūlijā izdotais pārskats “The Economic Survey of the Russian Federation, 2004”.

(100)

Visi eksporta pārdevumi uz Kopienu tika veikti tieši neatkarīgiem pircējiem, un tāpēc eksporta cenu aprēķināja, kā norādīts 46. apsvērumā.

(101)

Korekcijas izdarīja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu attiecībā uz transporta, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām un komisijas maksu.

(102)

Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums liecināja, ka pastāv dempings. Dempinga starpība, ko izsaka procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

(103)

Tā kā 79. apsvērumā minētie uzņēmumi veido visus eksporta pārdevumus no Krievijas uz Kopienu, atlikušo dempinga starpību noteica tādā pašā līmenī kā ražotāju eksportētāju grupai, kas nesadarbojās, proti, 35,8 %.

(104)

Kad tika uzsākta izmeklēšana, Ukrainai piemēroja pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Šajā punktā ir minēts, ka antidempinga izmeklēšanas procedūrā (attiecībā uz Ukrainas izcelsmes importu) normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu tiem ražotājiem, par kuriem konstatēja, ka viņi pilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktos kritērijus.

(105)

Īsumā un tikai ērtības labad še turpmāk ir apkopoti minētie kritēriji, kuru ievērošana jāapliecina uzņēmumiem, kas iesniedz pieteikumu:

(106)

Trīs Ukrainas ražotāju eksportētāju grupas pieprasīja TER atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un aizpildīja TER pieprasījuma veidlapu, kas paredzēta ražotājiem eksportētājiem.

(107)

Komisija no šā uzņēmuma ieguva un pārbaudīja visu nepieciešamo informāciju, ko iesniedz savā TER pieprasījumā.

(108)

Pārbaudē noskaidrojās, ka trīs iepriekšminētās Ukrainas ražotāju eksportētāju grupas atbilst visiem vajadzīgajiem kritērijiem, un tādēļ tām tika piešķirts TER.

(109)

Kopienas ražošanas nozarei bija iespēja komentēt un apstrīdēt to, ka ne visi ražotāji eksportētāji bija izpildījuši visus piecus kritērijus, kas minēti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā. Kopienas ražošanas nozare tieši apgalvoja, ka i) valsts varēja atgūt kontroli pār dažiem privatizētajiem ražotājiem eksportētājiem; ii) valsts iejaucās to ikdienas lēmumos; iii) Ukrainā spēkā esošie noteikumi un tiesību akti IP laikā attiecībā uz darbu, bankrotu un īpašumu nenodrošināja atbilstošus tirgus ekonomikas apstākļus un iv) valsts iejaucās eksporta pārdevumu cenu un izejvielu izmaksu noteikšanā. Kopienas ražošanas nozares komentāri tika pienācīgi ņemti vērā.

(110)

Tomēr šie komentāri nesniedza pietiekami daudz pierādījumu tam, ka visi pieci kritēriji, par kuriem analizēja Ukrainas ražotāju eksportētāju pieprasījumu piešķirt TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu, netika ievēroti. Tik tiešām izmeklēšanā noskaidrojās, ka valsts būtiski neietekmēja uzņēmumu uzņēmējdarbības lēmumus.

(111)

Šai sakarā jāatgādina, ka saskaņā ar Komisijas praksi, balstoties uz faktu, ka uzņēmums daļēji atrodas valsts īpašumā, nevar uzskatīt, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. kritērijs nav ievērots.

(112)

Tāpat arī konstatēja, ka galveno ieguldījumu izmaksas atbilda tirgus vērtībai.

(113)

Saskaņā ar izmeklēšanu gāzes un elektroenerģijas cenas atbilda vidējām cenām Ukrainā, kaut ir zemākas par cenām Eiropā un citos tirgos. Tāpēc to neuzskatīja par pietiekamu pamatojumu, lai uzskatītu, ka 1. kritērijs netika izpildīts, jo gāze un elektroenerģija veido salīdzinoši nelielu SPT ražošanas izmaksu daļu, un, ja šīs cenas bija izkropļotas, tad dempinga aprēķinu koriģēja, izmantojot tirgus cenas (sk. 119.–127. apsvērumu).

(114)

Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka Ukrainā spēkā esošie tiesību akti attiecībā uz nodarbinātību un darba apstākļiem ir saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem. Konkrēti tika konstatēts, ka trīs ražotāju eksportētāju grupas varēja brīvi pieņemt darbā vai atlaist savu personālu.

(115)

Tāpat neviens Komisijas ražošanas nozares izvirzītais arguments nevarēja atspēkot Komisijas secinājumu, ka bankrota un īpašuma tiesību akti nodrošināja trim eksportētāju grupām atbilstošus tirgus ekonomikas apstākļus.

(116)

Tāpēc nav pamata nepiešķirt TER trim Ukrainas ražotāju eksportētāju grupām. Notika apspriešanās ar padomdevēju komiteju, un tā neiebilda pret Komisijas secinājumiem.

(117)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim ražotāju eksportētāju grupām. Vienā grupā ir divi ražotāji un divi saistītie tirgotāji, bet otrā – viens ražotājs un divi saistītie tirgotāji, lai gan pēdējam ražotājam eksportētājam nav saistīta uzņēmuma, kas būtu iesaistīts attiecīgā ražojuma ražošanā vai pārdošanā.

(118)

Visām trim ražotāju eksportētāju grupām līdzīga ražojuma kopējie pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi, kā noteikts 41. apsvērumā. Vienai ražojuma tipu daļai normālo vērtību balstīja uz Ukrainas neatkarīgo pircēju samaksātajām vai maksājamajām cenām parastā tirdzniecības apritē, bet ražojuma tipiem, kuriem pārdevumi iekšzemes tirgū nebija pietiekami, lai tos uzskatītu par reprezentatīviem, vai pārdošana nenotika parastā tirdzniecības apritē, normālo vērtību aprēķināja, kā minēts 45. apsvērumā.

(119)

Attiecībā uz ražošanas izmaksām un īpaši enerģijas izmaksām izmeklēšanas laikā konstatēja, ka valsts regulēja enerģijas cenas, kuras maksāja trīs uzņēmumu grupas, un ka tās bija ievērojami zemākas par starptautiskajām cenām.

(120)

Ukrainā valstij piederošo un/vai valsts regulēto elektroenerģijas piegādātāju noteiktās cenas trim ražotāju eksportētāju grupām salīdzināja ar cenām Rumānijā un Kopienā tai pašai vispārējai elektroenerģijas patērētāju kategorijai. Visos gadījumos konstatēja, ka šīs cenas bija ievērojami zemākas par cenām Rumānijā un Kopienā, un secināja, ka elektroenerģijas cenas, ko maksāja Ukrainas eksportētāji, samērīgi neatspoguļoja faktiskās pirktās elektroenerģijas ražošanas un pārdošanas izmaksas.

(121)

Trīs Ukrainas eksportētāji, kas sadarbojās, iebilda pret šiem secinājumiem un piemetināja, ka to uzskaites dokumentos fiksētās izmaksas atspoguļoja faktisko samaksāto cenu viņu elektroenerģijas piegādātājiem. Tomēr neviens izvirzītais arguments nevarēja paskaidrot konstatētās cenu atšķirības Rumānijā un vidējo cenu atšķirības Kopienā, un iepriekšminētie secinājumi tika apstiprināti.

(122)

Šāda pieeja bija arī attiecībā uz gāzes cenām. No salīdzinājuma izriet, ka valsts īpašumā esošo un/vai valsts regulēto piegādātāju noteiktās gāzes cenas Ukrainas eksportētājiem bija apmēram puse no cenas Rumānijā un arīdzan ievērojami zemākas par Kopienas vidējām cenām, kas noteiktas par gāzi tai pašai vispārējai pircēju kategorijai.

(123)

IP laikā Ukrainai lielākā gāzes piegādes daļa bija no Krievijas. OAO Gazprom savā 2004. gada ikgadējā pārskatā paziņoja, ka: “Tā kā OAO Gazprom piegādāja gāzi NVS valstīm, uzņēmums ievēroja savu galveno stratēģisko mērķi — nodrošināt apstākļus netraucētam Krievijas gāzes tranzītam uz Eiropu un tās teritorijām.” un “Pārskata gadā 84,9 % no Ukrainai kopējā piegādātās gāzes apjoma […] uzskatīja par maksājumu par tranzīta pakalpojumiem”. Tāpēc gāzes eksporta cenu no Krievijas Ukrainai nevarēja izmantot kā samērīgu salīdzinājuma pamatu, lai noteiktu, vai gāzes cena, ko maksāja Ukrainas eksportētāji, atspoguļoja izmaksas, kas saistītas ar pirktās gāzes ražošanas un pārdošanas izmaksām, jo šo eksporta cenu varēja arī ietekmēt bartera darījuma līgums.

(124)

Turklāt cenas, ko maksāja Ukrainas ražotāji eksportētāji, salīdzināja ar vidējo eksporta cenu no Krievijas uz Rietumeiropu un Austrumeiropu un ar vidējo gāzes cenu Ziemeļamerikā, ko noteica, izmantojot Nymex Henry Hub indeksu gāzei. Abos gadījumos tās bija ievērojami zemākas.

(125)

Ņemot vērā iepriekšminēto, secināja, ka gāzes cenas, ko maksāja Ukrainas ražotāji eksportētāji, kas ir tieši saistīti ar eksporta cenu, ko deklarēja OAO Gazprom eksportam uz Ukrainu un, par kuru konstatēja, ka to ietekmējis pastāvošais bartera darījuma līgums, samērīgi neatspoguļoja ar pirktās gāzes ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas.

(126)

Trīs Ukrainas eksportētāji, kas sadarbojās, vēlreiz iebilda pret šiem secinājumiem un piemetināja, ka to uzskaites dokumentos paziņotās izmaksas atspoguļoja faktisko samaksāto cenu to gāzes piegādātājiem. Tomēr izvirzītie argumenti nevarēja apgāzt iepriekšminētos secinājumus, jo no Krievijas uz Ukrainu piegādātās gāzes cenu būtiski ietekmēja IP laikā spēkā esošs līgums par gāzes tranzītu cauri Ukrainai, kas apstiprināts OAO Gazprom 2004. gada ikgadējā pārskatā.

(127)

Tāpēc Ukrainas ražotāju eksportētāju elektroenerģijas un gāzes izmaksas koriģēja, kā tas noteikts pamatregulas 2. panta 5. punktā, lai samērīgi atspoguļotu izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas un gāzes ražošanu un pārdošanu IP laikā. Korekciju balstīja uz vidējām cenām, kas IP laikā tika noteiktas Rumānijā – tirgus ekonomikas valstī, kas arī importē gāzi no Krievijas un ir apmēram tādā pašā attālumā no Krievijas gāzes laukiem. Vidējā cena Rumānijai tika balstīta uz pārbaudītiem datiem, kurus savāca pie attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem Rumānijā. Jāatzīmē, ka šī vidējā cena lielā mērā neatšķiras no Krievijai iepriekš noteiktās vidējās gāzes eksporta cenas.

(128)

Viens eksportētājs apgalvoja, ka normālās vērtības aprēķinam izmantotā peļņa norma atšķīrās no vidējās peļņas, ko šis eksportētājs guva no pārdevumiem iekšzemes tirgū, un bija pārāk augsta. Šī prasība bija jānoraida, jo normālās vērtības aprēķinam izmantotā peļņas norma tika aprēķināta saskaņā ar piemērojamo noteikumu, proti, pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu. Tātad izmantotā peļņas norma bija vienāda ar peļņas normu, kuru ieguva, ražojot un pārdodot līdzīgu ražojumu parastā tirdzniecības apritē Ukrainas iekšzemes tirgū. To aprēķināja, pamatojoties uz informāciju uzņēmuma atbildēs uz anketas jautājumiem, un varēja pārbaudīt.

(129)

Divas ražotāju eksportētāju grupas lielāko pārdevumu daļu eksportēja caur saistītu tirdzniecības uzņēmumu, kas atrodas trešā valstī. Divām ražotāju eksportētāju grupām eksporta cenu noteica, pamatojoties uz saistītu tirdzniecības uzņēmumu tālākpārdošanas cenām pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem Kopienā, izņemot par dažiem darījumiem, kas ir šo ražotāju eksportētāju tiešā pārdošana neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Pēdējā gadījumā eksporta cenu noteica kā tādu, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, ko pārdod eksportam no Ukrainas uz Kopienu.

(130)

Cits ražotājs eksportētājs veica visus savus pārdevumus neatkarīgiem pircējiem Kopienā, un eksporta cenu tāpēc noteica, kā minēts 46. apsvērumā, proti, izmantojot cenu, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, ko pārdod eksportam no Ukrainas uz Kopienu.

(131)

Vajadzības gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu korekcijas izdarīja attiecībā uz atlaidēm, transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas un papildizmaksām, un kredīta izmaksām un komisijas maksu.

(132)

Divām ražotāju eksportētāju grupām, kas lielāko pārdevumu daļu virzīja caur saistītiem tirgotājiem, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu izdarīja eksporta cenas korekcijas attiecībā uz komisijas maksu, gadījumos, kad pārdevumi notika caur šiem saistītiem tirgotājiem, jo šo saistīto tirgotāju funkcijas līdzinājās aģentu funkcijām, kuri strādā par komisijas maksu. Komisijas maksas apmērs tika aprēķināts, balstoties uz tiešiem pierādījumiem par šādu funkciju esību. Šeit, aprēķinot komisijas maksu, tika ņemtas vērā PV&A izmaksas, kas saistītajiem tirgotājiem radušās, pārdodot Ukrainas ražotāju izgatavoto attiecīgo ražojumu, un arī samērīga peļņas norma. To balstīja uz līdzīgu ražojumu pārdevumu vidējo svērto peļņas normu nesaistītiem pircējiem, ko noteica trim nesaistītiem importētājiem Kopienā, kas sadarbojās izmeklēšanā un iesniedza informāciju, ko pārbaudīja.

(133)

Divas eksportētāju grupas apstrīdēja Komisijas veikto aprēķinu un apgalvoja, ka šajā korekcijā izmantotā peļņas norma bijusi pārmērīga. Viena eksportētāju grupa apgalvoja, ka viens nesaistīts importētājs importēja un pārdeva tālāk tikai viena tipa caurules, kuras Ukraiņu eksportētājs nepārdeva EK. Turklāt abas eksportētāju grupas paziņoja, ka vidējā peļņas norma, ko aprēķināja, pamatojoties uz triju Kopienas nesaistītu importētāju, kas sadarbojās, iesniegtajiem datiem, nebija samērīga, jo noteiktā vidējā svērtā peļņas norma bija augstāka par Kopienas ražošanas nozares plānoto peļņu.

(134)

Šai sakarā jāatzīmē, ka apgalvojums, ka izmantotā peļņas norma šīs korekcijas pamatošanai bija augstāka par Kopienas ražošanas nozares plānoto peļņu, nav būtisks. Abas peļņas normas noteica dažādā kontekstā, un tās ir paredzētas dažādiem mērķiem. Turklāt tas nepierāda to, ka izmantotā peļņas norma ir nepamatota. Šajā gadījumā jāatgādina, ka izmantoto peļņas normu balstīja uz pārbaudītu informāciju, ko iesniedza uzņēmumi, kas sadarbojās, un tā bija par IP. Bez tam nav pierādījumu tam, vai līdzīga ražojuma veidi, ko pārdeva šie uzņēmumi, kas sadarbojās, ir peļņas normas aprēķina pamatā. Tāpēc atbilstoši 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam ar saistīto uzņēmumu starpniecību veikto pārdevumu korekcijas tiek saglabātas.

(135)

Turklāt pēc saņemtajiem eksportētāju komentāriem tika izlabotas dažas pārrakstīšanās kļūdas, un dempinga starpību atbilstoši aprēķināja.

(136)

Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums liecināja, ka pastāv dempings. Dempinga starpība, ko izsaka procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

(137)

Tā kā sadarbības līmenis bija augsts (vairāk nekā 80 % no attiecīgā ražojuma eksporta apjomiem no Ukrainas Kopienā) un nav pamata uzskatīt, ka kāds ražotājs eksportētājs tīši nesadarbojās, atlikušo dempinga starpību, ko piemēro visiem pārējiem eksportētājiem Ukrainā, noteica tādā pašā līmenī kā ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās (CJSC Nikopol Steel Pipe Plant Yutist), proti, 25,7 %.

(138)

Ir zināms, ka Kopienā attiecīgo ražojumu ražo astoņi ražotāji, kuru vārdā sūdzību tika iesniegta. Tie atrodas Vācijā, Itālijā, Spānijā, Francijā un Austrijā un pārstāv 62 % no Kopienas ražošanas apjoma, kas IP laikā veidoja 2 618 771 tonnas.

(139)

Turklāt ir zināms, ka procedūras uzsākšanas brīdī bija zināmi divpadsmit Kopienas ražotāji, kas neiesniedza sūdzību un atradās AK, Polijā, Čehijā, Zviedrijā, Itālijā un Slovākijā. Sazinājās arī ar pārējiem Kopienas ražotājiem, kas nebija zināmi procedūras uzsākšanās brīdī un kas pārsvarā atrodas jaunajās dalībvalstīs. Tikai divi no šiem ražotājiem iesniedza pamatinformāciju par līdzīga ražojuma ražošanu un pārdevumiem attiecīgajā periodā. Tādējādi Kopienas līdzīga ražojuma ražošanas apjoms bija 2 618 771 tonnas izmeklēšanas periodā.

(140)

Sūdzību atbalstīja šādi Kopienas ražotāji:

(141)

Tā kā šie seši Kopienas ražotāji, kas sadarbojās un iesniedza sūdzību, saražo 57 % no Kopienas attiecīgā ražojuma produkcijas, tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(142)

Jānorāda, ka viens no sūdzības iesniegušajiem ražotājiem (Dalmine) ir saistīts ar vienu no Rumānijas eksportētājiem ražotājiem (Silcotub), kas sadarbojās, un no tā importēja attiecīgo ražojumu. Tika pārbaudīts, ka šie importa apjomi salīdzinājumā ar Dalmine ražošanas apjomu tomēr bija mazi un galvenokārt papildināja tā ražojumu klāstu. Tāpēc secināja, ka šīs saistības dēļ šis Kopienas ražotājs ietilpst Kopienas ražošanas nozares definīcijā.

(143)

Kopienas patēriņu noteica, pamatojoties uz piecu paraugā atlasīto Kopienas ražotāju pārdevumu apjomiem Kopienas tirgū, uz visiem pārējiem ražotājiem Kopienā, kas iesniedza informāciju, pieskaitot importu no visām trešām valstīm, ar atbilstošajiem KN kodiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem.

(144)

Pamatojoties uz šiem datiem, konstatēja, ka attiecīgajā periodā patēriņš pieauga par 8 % no 2 149 024 tonnām 2001. gadā līdz 1 985 361 tonnām 2004. gadā. Vispirms patēriņš ievērojami samazinājās par 14 % 2002. gadā, salīdzinot ar 2001. gadu, un stabilizējās 2003. gadā; pēc tam 2004. gadā tas atkal pieauga līdz 1 985 361 tonnām. SPT patēriņš ir saistīts ar vispārējo ekonomisko ciklu un īpaši attīstību naftas un gāzes nozarē. Patēriņa pieaugumu IP laikā varētu izskaidrot ar to, ka augstā naftas un gāzes cena 2004. gadā šajās nozarēs veicināja investīcijas, un tāpēc arī pieauga konkrētu SPT pieprasījums.

1.   tabula

(145)

Komisija pārbaudīja, vai Horvātijas, Ukrainas, Rumānijas un Krievijas izcelsmes SPT importa ietekme jāvērtē kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(146)

Kā minēts iepriekš, izmeklēšanā tika atklāts, ka vidējās dempinga starpības, ko noteica katrai no četrām attiecīgajām valstīm, ir virs minimālās robežvērtības, kas ir noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā, un ka importa apjomi no katras valsts nav nenozīmīgi pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē (to attiecīgās tirgus daļas ir 1,3 % Horvātijai, 4,3 % Rumānijai, 4,6 % Ukrainai un 11,3 % Krievijai IP laikā).

(147)

Importa apjomi pieauga no visām attiecīgajām valstīm, izņemot Ukrainas, kas attiecīgajā periodā saglabāja importa apjomus augstā līmenī. Importa cenu tendences ir līdzīgas visām attiecīgajām valstīm, kas būtiski pazemina Kopienas ražošanas nozares cenas. Vidējie attiecīgo valstu importa cenu līmeņi bija ievērojami zem Kopienas ražošanas nozares cenu līmeņa. Importa cenas no Horvātijas, Ukrainas un Rumānijas būtībā bija vienā līmenī. Krievijai bija ievērojami zemāki cenu līmeņi, ko tomēr var izrietēt no to ražojumu daudzveidības, ko eksportēja uz Kopienu. Kā minēts iepriekš, konstatēja, ka no četrām valstīm importētajam attiecīgajam ražojumam un līdzīgajam ražojumam, ko ražoja un pārdeva Kopienas ražošanas nozare, ir vienādas tehniskās, fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības un galīgais izmantojums. Turklāt visus ražojumus pārdeva, izmantojot līdzīgus tirdzniecības kanālus, tiem pašiem pircējiem, un konstatēja, ka tie savstarpēji konkurē.

(148)

Balstoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka ir izpildīti visi nosacījumi, kas attaisno to, ka attiecīgo četru valstu izcelsmes SPT imports būtu jāapvieno.

(149)

Daži ražotāji eksportētāji Ukrainā un Rumānijā iebilda, ka importu no viņu valstīm nav jāapvieno ar importa apjomu pārējām valstīm, par kurām notiek izmeklēšana, kaitējuma un cēloņsakarības analīzei, jo importa apjomu tendences atšķīrās. Tādējādi importa tendences ir tikai viens no daudzajiem rādītājiem, kurus pārbauda šai sakarā. Tas, ka importa līmeņi no dažādām valstīm atšķiras, pats par sevi nav iemesls, lai tos nošķirtu. Patiešām, 147. apsvērumā ir raksturotas līdzības importam no četrām valstīm, attiecībā uz kurām notiek izmeklēšana. Pamatojoties uz iepriekšminēto un neesot nekādām papildu norādēm par konkurences trūkumu, nav iespējams nošķirt importa ietekmi no šīm četrām valstīm, pamatojoties tikai uz attiecīgajām importa tendencēm. Iepriekšminētās līdzības tieši nodrošina kumulatīvu novērtējumu.

(150)

Šajā gadījumā visām četrām valstīm, tai skaitā Ukrainai un Rumānijai, konstatēja, ka importētajiem ražojumiem, no vienas puses, un Kopienas ražotajiem ražojumiem, no citas puses, ir tādas pašas fiziskās un/vai ķīmiskās pamatīpašības (sk. 39. apsvērumu par līdzīgu ražojumu). Turklāt imports no visām četrām valstīm bija ievērojams, t. i., pārsniedza minimālo robežvērtību, kas noteikta pamatregulas 5. panta 7. punktā. Šeit jānorāda, ka imports no Ukrainas un Rumānijas, veidoja tirgus daļu, kas lielāka par attiecīgi 4,5 % un 4,3 %. Visbeidzot, un papildus iepriekšminētajiem argumentiem imports no visām četrām valstīm samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas (no 22 % līdz 43 %), Ukrainas un Rumānijas imports samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas par 36 % un 22 % (skat. turpmāk). Pamatojoties uz iepriekšminēto, secināja, ka ir izpildīti visi nosacījumi importa uzkrāšanai no četrām valstīm, kurās veica izmeklēšanu, lai analizētu kaitējumu un cēloņsakarību. Tāpēc prasība par dekumulāciju tika noraidīta.

(151)

Imports no attiecīgām četrām valstīm pieauga no 304 268 tonnām 2001. gadā līdz 426 186 tonnām izmeklēšanas periodā. Apvienotā tirgus daļa no 14,2 % 2001. gadā palielinājās līdz 21,5 % izmeklēšanas periodā. Tas jāskata saistībā ar patēriņa samazināšanos.

2.   tabula

(152)

Četru valstu izcelsmes SPT importa vidējā svērtā cena pieauga par 16 %, t. i., no 2001. gada līdz IP no EUR 433 par tonnu līdz EUR 501. No 2001. gada līdz 2002. gadam cenas sākotnēji nedaudz samazinājās – par 3 % no EUR 433 līdz EUR 418 – un 2003. gadā samazinājās līdz EUR 397, bet pēc tam tās strauji paaugstinājās līdz EUR 501, t. i., ievērojami augstākā līmenī nekā 2001. gadā. Cenu kāpumu izmeklēšanas periodā var galvenokārt skaidrot ar izejvielu izmaksu kāpumu izmeklēšanas periodā.

3.   tabula

(153)

Lai noteiktu cenu pazeminājumu, Komisija analizēja datus par izmeklēšanas periodu. Kopienas ražošanas nozares attiecīgo pārdevumu cenas bija cenas neatkarīgiem pircējiem, kas nepieciešamības gadījumā pielāgoja ražotāja cenu līmenim, t. i., nepieskaitot frakti Kopienā un atņemot atlaides un rabatus. Anketās noteikto dažādo SPT veidu cenas salīdzināja ar eksportētāju noteiktajām pārdošanas cenām, atņemot atlaides, un vajadzības gadījumā pielāgoja CIF līdz Kopienas robežai, atbilstoši pielāgojot antidempinga maksājumus un pēcimporta izmaksas.

(154)

Lai aprēķinātu vidējās svērtās cenas samazinājuma robežvērtību, ņēma vērā ražotāju, kas sadarbojās, eksporta cenas un Eiropas Kopienu Statistikas biroja datus. IP laikā vidējā svērtā cenu samazinājuma robežvērtība Krievijai bija 43 %, Ukrainai – 36 %, Rumānijai – 22 %, Horvātijai – 26 %.

(155)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes pārbaude uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru novērtējumu, kuriem bija saistība ar Kopienas ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(156)

Varēja novērot, ka ražošanas apjoma tendence bija līdzīga patēriņa tendencei, lai gan kritums 2002. un 2003. gadā un atgūšanās IP laikā bija salīdzinoši izteiktāka nekā patēriņa kritums un atgūšanās tajos pašos periodos. Tas strauji kritās par 21 % no 1 495 278 tonnām 2001. gadā līdz 1 174 414 tonnām 2002. gadā. 2003. gadā ražošanas apjoms sasniedza tikai trīs ceturtdaļas no 2001. gadā saražotā apjoma. Pateicoties ieguldījumiem naftas un gāzes nozarē IP laikā, pieaugušais pieprasījums veicināja atkal ražošanas apjoma kāpumu, un IP laikā tas sasniedza 1 290 258 tonnas.

4.   tabula

(157)

Ražošanas jaudu noteica, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozarei piederošo ražošanas vienību nominālo jaudu, ņemot vērā ražošanas pārtraukumus un to, ka atsevišķos gadījumos daļa jaudas tika izmantota citiem ražojumiem, kas ražoti tajās pašās ražošanas līnijās.

(158)

Attiecīgajā periodā SPT ražošanas jauda palika stabila. Tomēr jaudas izmantojuma rādītāji samazinājās par 12 procentu punktiem (no 87 % līdz 75 %) ražošanas apjoma krituma dēļ. Jaudas izmantojuma pieaugums izmeklēšanas periodā ir skaidrojams ar pieaugušo ražošanas apjomu IP uz stabilas ražošanas jaudas fona.

5.   tabula

(159)

Lielāko produkcijas daļu izgatavo pēc pasūtījuma. Tāpēc šajā gadījumā krājumi nav būtisks nozarei nodarītā kaitējuma rādītājs, lai gan attiecīgajā periodā krājumi palielinājās par 13 %.

6.   tabula

(160)

No 2001. gada līdz IP ieguldījumi līdzīga ražojuma ražošanā no EUR 66 852 644 samazinājās līdz EUR 26 101 700, un tika veikti tikai tāpēc, lai uzturētu ražošanas jaudu tās pašreizējā līmenī, bet nekāpinātu ražošanas apjomu.

7.   tabula

(161)

Konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozares pārdevumi saistītiem pircējiem notika par tirgus cenām, un tāpēc vērā ņēma tikai šos pārdevumus, lai analizētu Kopienas ražošanas nozares pārdevumus un tirgus daļu.

(162)

SPT pārdevumi Kopienas tirgū samazinājās no 862 054 tonnām 2001. gadā līdz 725 145 tonnām 2002. gadā, t. i., par 16 %, un vēl līdz 683 985 tonnām 2003. gadā, kad saskaņā ar Kopienas ražošanas nozari pieprasījums bija īpaši zems. Izmeklēšanas periodā pārdevumi atkal pieauga un sasniedza 729 555 tonnas, kas joprojām ir mazāk nekā 2001. gadā.

(163)

Tā kā Kopienas tirgū vispārējais SPT pārdevumu apjoms samazinājās no 2001. gada līdz IP par 15 %, bet Kopienas patēriņš līdztekus samazinājās tikai par 8 %, un tādējādi Kopienas ražošanas nozare zaudēja savu tirgus daļu par 3 procentu punktiem. Tirgus daļa samazinājās no 40,1 % 2001. gadā līdz 36,7 % IP.

8.   tabula

(164)

Kopienas ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena attiecīgajā periodā palielinājās par 10 %, jo bija palielinājušās izejvielu izmaksas, kas ietekmēja visu ražošanas nozari.

(165)

Pēc vidējo cenu kāpuma par 4 % (no EUR 672 2001. gadā līdz EUR 701 2002. gadā) cenas 2003. gadā sasniedza zemāko līmeni EUR 651, vēlāk ievērojami pieauga atkal IP, sasniedzot EUR 736.

(166)

Atkarībā no ražošanas procesa Kopienas ražošanas nozare SPT ražošanai kā izejvielas izmantoja lūžņus, taisnstūrveida sagataves vai lietņus. Izejvielas ir nozīmīgākais SPT ražošanas izmaksu faktors, un tās tieši ietekmē pārdošanas cenu attīstību. Lai gan 2001. un 2002. gadā izejvielas veidoja 35 % no visām Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksām un 38 % 2003. gadā, IP izejvielu izmaksas sasniedza jau 47 % no visām izmaksām.

(167)

Patiešām konstatēja, ka 2004. gadā vidējās izejvielu cenas strauji pieauga, kas atspoguļojās augstākās Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenās un arī augstākās importa cenās.

9.   tabula

(168)

Attiecīgajā periodā vidējā svērtā rentabilitāte no Kopienas ražošanas nozares neto apgrozījuma strauji samazinājās no 3 % 2001. gadā līdz – 10 % IP laikā. Rentabilitātes neattīstās līdzīgi pārdošanas vērtībai. Attiecīgā ražojuma rentabilitāte patiešām bija sliktāka IP nekā iepriekšējos trijos gados, turpretim pārdevumi faktiski pieauga izmeklēšanas periodā, ja salīdzina ar 2002. un 2003. gada līmeņiem. Tam par iemeslu ir izejvielu cenu kāpums, kas nevarēja pilnīgi atspoguļoties pārdošanas cenās. Patiesi, pieaugošās izejvielu izmaksas nevarēja novirzīt galaklientiem zemā importa cenu līmeņa dēļ no attiecīgajām valstīm.

10.   tabula

(169)

Izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozarei bija negatīva naudas plūsma – EUR –16 735 140. Kopienas ražošanas nozares likviditāte kļuva izteikti negatīva 2003. gadā, pēc tam naudas plūsmas stāvoklis nedaudz uzlabojās, bet joprojām bija tālu no pozitīva līmeņa atguves. Naudas plūsma bija jāaprēķina, pamatojoties uz tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas par pārdoto ražojumu Kopienā un ārpus tās, kas bija pozitīva 2002. gadā (EUR 26 miljoni), bet radīja ievērojamus neto zaudējumus 2003. gadā (– 86 miljoni), kas izskaidro ievērojamo naudas plūsmā kritumu no 2002. līdz 2003. gadam. Naudas plūsma neattīstījās līdztekus rentabilitātei, jo amortizācija, kas šādā kapitāla ietilpīgā ražošanas nozarē parasti ir augsta, samazinājās 2002.–2003. gadam no EUR 51 795 853 līdz EUR 48 276 850, bet atkal pieauga IP līdz EUR 58 820 712. Tomēr naudas plūsma izmeklēšanas periodā palika negatīva.

11.   tabula

(170)

Peļņu no neto aktīviem aprēķināja, izsakot Kopienā vai ārpus tās pārdotā līdzīga ražojuma peļņas normu pirms nodokļu nomaksas kā procentu no to pamatlīdzekļu tīrās uzskaites vērtības, kas ir piešķirti EK un ārpus tās pārdotam līdzīgam ražojumam. Šis rādītājs attīstījās negatīvi pēc 2001. gada ko, no vienas puses, izraisīja investīciju samazinājums līdzīgā ražojumā no 2001. gada līdz IP un, no otras puses, līdzīga ražojuma, ko pārdeva Kopienā un ārpus tās, peļņa pirms nodokļu nomaksas, kas 2001. un 2002. gadā joprojām bija pozitīva, bet 2003. gadā kļuva negatīva. Lai gan peļņa no aktīviem salīdzinājumā ar 2003. gadu IP uzlabojās, tā sasniedza tikai – 11 % IP. Šā faktora noteikšanai izmantoja no Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem iekšzemes tirgū un eksporta pārdevumiem gūto peļņu. Tas bija nepieciešams, jo aktīvus izmantoja abiem tirdzniecības kanāliem, un sadale nebija iespējama.

12.   tabula

(171)

Komisijas ražošanas nozare, izņemot vienu uzņēmumu, neiesniedza sūdzību un nenorādīja, ka Kopienas ražošanas nozarei būtu grūtības piesaistīt kapitālu savām darbībām, un tāpēc secināja, ka Kopienas ražošanas nozare kopumā varēja piesaistīt kapitālu savām darbībām visā attiecīgajā periodā.

(172)

Nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē samazinājās par 13 % un darbaspēka izmaksas samazinājās par 9 % attiecīgajā periodā.

13.   tabula

(173)

Ražīgums, mērot to kā ikgadējo ieguldījumu (produkciju) uz vienu darbinieku, sasniedza tādu pašu līmeni IP kā 2001. gadā pēc krituma 2002. un 2003. gadā.

14.   tabula

(174)

Kamēr no 2001. gada līdz IP Kopienas patēriņš samazinājās par 8 %, pārdevumi Kopienas ražošanas nozarē nesaistītiem un saistītiem pircējiem samazinājās par 15 %. No otras puses, importa tirgus daļa no četrām attiecīgajām valstīm pieauga par 7,3 procentu punktiem. Tādējādi Kopienas ražošanas nozares pārdevumi samazinājās daudz straujāk nekā pieprasījums attiecīgajā periodā.

(175)

Faktiskā dempinga starpības apjoma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā importa apjomu un cenas no četrām attiecīgajam valstīm, nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(176)

Kā redzams iepriekšminēto kaitējuma rādītāju analīzē, Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais un finansiālais stāvoklis neuzlabojās pēc antidempinga pasākumu piemērošanas attiecīgā ražojuma daļu importam ar izcelsmi Krievijā un Rumānijā 1997. gadā un Horvātijā un Ukrainā 2000. gada februārī. Rādītāji arī norādīja uz to, ka Kopiena joprojām ir nestabilā un neaizsargātā stāvoklī.

(177)

Kaitējuma rādītāju analīzē atklājās, ka Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ievērojami pasliktinājās pēc 2001. gada, zemāko līmeni sasniedzot 2003. gadā. IP kaitējuma rādītāji uzlabojās, salīdzinot ar 2003. gada īpaši smago stāvokli. Tas, ka stāvoklis uzlabojās IP, kopumā var būt saistīts ar labāku tirgus stāvokli IP un, konkrēti, ar lielāku SPT ražojumu pieprasījumu no naftas un gāzes nozares puses. Tomēr Kopienas ražošanas nozare nespēja atgūties līdz 2001. gada līmenim, t. i., pirms pieauga imports par dempinga cenām. Šai sakarā norādīts, ka IP novērotais pārdošanas cenu kāpums nebija pietiekams, lai pat pilnībā atspoguļotu izejvielu izmaksu kāpumu, nemaz nerunājot par Kopienas ražošanas nozares stāvokļa uzlabošanu.

(178)

Daži kaitējuma rādītāji sākotnēji norādīja uz stabilu (spēja piesaistīt kapitālu, nodarbinātība) vai pat pozitīvu (vidējās pārdošanas cenas) attīstību. Tomēr vairākums kaitējuma rādītāju (piem., rentabilitāte, ieguldījumi, ražošana un pārdevumi) attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi, lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu IP laikā tie nedaudz uzlabojās. Tomēr šis uzlabojums nemainīja stāvokli kopumā, jo vairums kaitējuma rādītāju palika negatīvi.

(179)

Cenu kāpumu izmeklēšanas periodā nevar saistīt ar Kopienas ražošanas nozares stāvokļa uzlabošanos, bet gan izejvielu cenu kāpuma sekas. Turklāt iepriekšminētie faktori, kas uzrāda stabilu attīstību, nenosaka vispārēju Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Patiesi, ņemot vērā ar peļņu saistītu rādītāju lielā mērā negatīvo attīstību, nozares dzīvotspēja ir pat apdraudēta, ja vidējā termiņā, ja ne iepriekš, šo situāciju neuzlabos.

(180)

Pēc galīgo konstatējumu atklāšanas daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums IP. Apgalvoja, ka publiski pieejamie dati mudināja domāt, ka Kopienas ražošanas nozare bija drošā finansiālā stāvoklī un ka IP Kopienas ražošanas nozares pārdevumi un rentabilitāte attīstījās pozitīvi.

(181)

Jāatzīmē, ka dažu Kopienas ražotāju ikgadējie finanšu rezultāti patiešām bija pozitīvi IP, palielinājās pārdevumu apjoms un tika gūta peļņa. Tomēr, tā kā vispārējais dažu Kopienas ražotāju finansiālais stāvoklis IP bija patiešām pozitīvs, attiecīgā analīze ir jābalsta uz Kopienas ražošanas nozares finansiālo darbību attiecībā uz ražošanas un pārdevumiem līdzīga ražojuma Kopienas tirgū. Tā kā līdzīgs ražojums veido tikai daļu no Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoma un arī tikai daļu no Kopienas pārdevumu apjoma, Komisija konstatēja, ka, lai gan dažu Kopienas SPT ražotāju darbība kopumā ir pozitīva, tika radīts būtisks kaitējums Kopienā pārdotajam līdzīgam ražojumam.

(182)

Ņemot vērā iepriekšminēto, secināja, ka Kopienas ražošanas nozarei ir radīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(183)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai attiecīgā ražojuma imports ar izcelsmi attiecīgajās valstīs par dempinga cenām Kopienas ražošanas nozarei ir radījis tik lielu kaitējumu, ka to var uzskatīt par būtisku. Pārbaudīja arī citus zināmos faktorus, kas nav imports par dempinga cenām, kas vienlaikus nodara kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, ar mērķi nodrošināt to, ka pārējo faktoru iespējamo radīto kaitējumu neattiecinātu uz importu par dempinga cenām.

(184)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no četrām attiecīgajām valstīm ir ievērojami palielinājies par 40 %, un tirgus daļa ir pieaugusi par 7,3 procentu punktiem. Vienlaikus attiecīgo četru valstu izcelsmes vidējā importa cena samazina vidējās Kopienas ražošanas nozares cenas par 32 % izmeklēšanas periodā. Importa par dempinga cenām cenu pieaugums, ko fiksēja IP, bija skaidrojams tikai ar izejvielu izmaksu kāpumu. Būtiskais attiecīgo četru valstu importa apjoma pieaugums un to tirgus daļas pieaugums attiecīgajā periodā par cenām, kas joprojām bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, sakrita ar jūtamu Kopienas ražošanas nozares vispārēja finansiāla stāvokļa pasliktināšanos tajā pašā periodā.

(185)

Attiecīgajā periodā pieauga arī Kopienas ražošanas nozares vienības cenas par 10 %. Tomēr šīs cenas tika samazinātas, un tās pat nevarēja segt augsto izejvielu izmaksu kāpumu, kuru apliecina augstais Kopienas ražošanas nozares kaitējuma līmenis.

(186)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem, noteicošais Kopienas ražošanas nozares stāvokļa lejupslīdē varētu būt bijis imports par zemām cenām no četrām attiecīgajām valstīm, kas īpaši atspoguļojās nepietiekamā pārdošanas cenu attīstībā, ražošanas, pārdevumu, tirgus daļas samazinājumā un straujā rentabilitātes un ieguldījumu samazinājumā.

(187)

Attiecīgajā periodā Kopienas patēriņš samazinājās par 8 %. Tomēr patēriņa samazinājumu pašu par sevi nevar uzskatīt par galveno cēloni, kāpēc Kopienas ražošanas nozarei radīts kaitējums, jo Kopienas ražošanas nozares pārdevumi salīdzinoši samazinājās vairāk nekā patēriņš attiecīgajā periodā (attiecīgi – 16 % un – 14 % no 2001. gada līdz IP beigām). Turklāt pierādījās, ka imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā pieauga un tādā veidā pārņēma Kopienas ražošanas nozares zaudēto tirgus daļu. Šo iemeslu dēļ konstatēja, ka patēriņa samazinājums nevarēja būt nozīmīgs Kopienas ražošanas nozarei radītā kaitējuma cēlonis.

(188)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem un izmeklēšanā apkopoto informāciju, galvenās trešās valstis, no kurām importētas SPT, ir Japāna, Argentīna un ASV.

(189)

Imports no Japānas bija 52 960 tonnas 2001. gadā un attiecīgajā periodā samazinājās par 34 % līdz 34 857 tonnām. Japāņu attiecīgā ražojuma importa tirgus daļa veidoja līdz 2,5 % 2001. gadā, kas IP samazinājās līdz 1,8 %. Japānas imports tika pārdots par cenām, kuras vismaz dubultoja Kopienas ražošanas nozares cenas. Tāpēc neuzskata, ka Japānas imports ir negatīvi ietekmējis Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(190)

Imports no Argentīnas pieauga par 52 % no 30 962 tonnām 2001. gadā līdz 46 918 tonnām IP laikā. Tas atbilst tirgus daļai, kas palielinājās par vienu procentu punktu no 1,4 % 2001. gadā līdz 2,4 % IP. Argentīnas importa cenu līmenis saglabājās visā attiecīgajā periodā krietni zem četru attiecīgo valstu līmeņa, t. i., IP laikā vidējā CIF cena par vienu tonnu importa no Argentīnas sasniedza EUR 660, turpretim četru attiecīgo valstu vidējā svērtā CIF cena bija EUR 501 par vienu tonnu. Analīzes gaitā ņēma vērā faktu, ka viens Kopienas ražotājs ir saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas atradās Argentīnā. Tomēr pierādījās, ka šā Kopienas ražotāja importētās SPT no viņa saistītā uzņēmuma Argentīnā ne daudzuma, ne cenu ziņā nav noteicošais, kādēļ šim konkrētajam Kopienas ražotājam un Kopienas ražošanas nozarei kopumā radīts kaitējums.

(191)

Eiropas Kopienu Statistikas biroja dati rāda, ka ASV SPT importa tirgus daļa pieauga no 0,6 % 2001. gadā līdz 1,8 % IP. Vidējās ASV pārdošanas cenas attiecīgā perioda sākumā bija EUR 2 414 par vienu tonnu, t. i., gandrīz četras reizes augstākas par Kopienas ražošanas nozares cenu, un vēlāk strauji samazinājās par 77 % līdz EUR 797 par vienu tonnu IP laikā, joprojām pārsniedzot Kopienas ražošanas nozares cenas par 8 %. Tāpēc, lai gan ASV importa apjoms ir audzis, ņemot vērā to cenu līmeni, to nevar uzskatīt par būtisku Kopienas ražošanas nozarei radītā kaitējuma iemeslu.

(192)

Tika apgalvots, ka imports no Argentīnas un ASV no 2001. gada ir pakāpeniski pieaudzis un ka to kopīgā tirgus daļa pārsniedza 4 % IP laikā, un ka ASV cenas palika zemākas par ražotāju eksportētāju iekasētajām trīs no četrām attiecīgajām valstīm.

(193)

Apgalvojums, ka ASV cenas bija zemākas par trīs no četru attiecīgo valstu noteiktajām cenām, nebalstās uz faktiem. Kopumā secināja, ka, īpaši ņemot vērā tā augstos cenu līmeņus, šo importu nevar uzskatīt par noteicošo kaitējuma iemeslu.

(194)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare galvenokārt pievērsās augstākās klases ražojumu kategoriju (OCTG) ražošanai un pārdošanai, kas konkurētu ar importu no Japānas, Argentīnas un Savienotajām Valstīm. Tika apgalvots, ka imports no šīm trim valstīm kopā atbilda 1,5 procentu punktam lielam tirgus daļas kāpumam no 2001. gada līdz IP un ka imports no šīm trim valstīm aizvietoja Kopienas ražošanas nozares ražoto SPT, nevis tās SPT, ko importēja no Krievijas vai Ukrainas.

(195)

Norādīts, ka, lai gan lielāks uzsvars tiek likts uz augstākās klases pievienotās vērtības ražojumu ražošanu, Kopienas ražošanas nozare joprojām ievērojamos apjomos ražo visdažādākos SPT tipus, tai skaitā zemas kvalitātes ražojumus. Faktiski OCTG veido tikai nelielu Kopienas ražošanas nozares darbību daļu, proti, 5 % no kopējiem pārdevumiem un 7 % no līdzīga ražojuma, ko pārdeva Kopienas tirgū IP laikā, kopējās pārdevumu vērtības. Kopīgās Japānas, Argentīnas un ASV tirgus daļas kāpumu par 1,5 procentu punktiem no 4,5 % 2001. gadā līdz 6,0 % IP laikā var, ja vispār var, tikai minimāli saistīt ar lielāku Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas zaudējumu tajā pašā periodā, t. i., no 40,1 % līdz 36,7 %. Tāpēc sūdzība, ka imports no šīm trim valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, bija jānoraida.

(196)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijas dienesti neņēma vērā SPT importa no jaunajām dalībvalstīm ietekmi. Galvenokārt attiecībā uz Slovākiju apgalvoja, ka iepriekš tika konstatēts, ka šis imports tika ievests EK par dempinga cenām, kas rada kaitējumu. Šādam importam piemēroja antidempinga maksājumus, kas zaudēja spēku pēc paplašināšanās izmeklēšanas perioda vidū. Tika arī apgalvots, ka šāds imports izraisīja Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas zudumu.

(197)

Tomēr jāatzīmē, ka pārdevumi no Kopienas ražošanas nozares un citiem Eiropas ražotājiem (tai skaitā Slovākijas) attiecīgi samazinājās par apmēram 133 000 tonnām un 112 000 tonnām no 2001. gada līdz 2004. gadam, turpretim tajā pašā laikā imports no četrām attiecīgajām valstīm pieauga apmēram par 120 000 tonnām (13).

(198)

Attiecībā uz importu no Slovākijas pirms paplašināšanās nevar apgalvot, ka šāda veida imports bija par iemeslu dempingam, kas kaitē Kopienas ražošanas nozarei, no 2001. gada līdz paplašināšanai (t. i., 2004. gada 1. maijam), jo tam piemēroja antidempinga maksājumus, atjaunojot godīgu konkurenci Kopienas ražošanas nozarē. Jebkura šo pārdevumu iespējamā ietekme ES-25 no 1. maija netiek uzskatīta par tādu, kas atceļ kaitējuma konstatējumus vai pārtrauc cēloņsakarību starp četru valstu izcelsmes importu par dempinga cenām, par kuru notiek izmeklēšana, un Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Patiesi, saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem analizējot attiecīgā ražojuma importu no Slovākijas Kopienas tirgū pirms un pēc paplašināšanas, liecināja, ka pievienošanās gadā šis attiecīgā ražojuma imports pārējā Kopienas tirgū (ES-24) pieauga par 7 % vai 5 911 tonnām salīdzinājumā ar gadu pirms pievienošanās. Salīdzinot ar importa attīstību no četrām attiecīgajām valstīm, apjoms ir palielinājies tikai nedaudz.

(199)

Ņemot vērā iepriekšminēto, secināja, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa nesamazinājās Kopienas iekšējās konkurences rezultātā.

(200)

Tāpēc sūdzība, ka konkurence Kopienas iekšienē ir Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas zaudējuma cēlonis, tiek noraidīts.

(201)

Reaģējot uz galīgo konstatējumu atklāšanu, viens ražotājs eksportētājs paziņoja, ka nav ņemts vērā tērauda tirgus cikliskuma faktors, kā tas noteikts pamatregulas 3. panta 7. punktā.

(202)

Šai sakarā jāatzīmē, ka ražotājs eksportētājs neiesniedza pierādījumus, lai pamatotu sūdzību, ka tērauda tirgus cikliskums ir radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Turklāt jāatzīmē, ka tērauda tirgus cikliskums varētu būt līdzīgi ietekmējis Kopienas ražošanas nozari un ražotājus eksportētājus. Tādējādi cikliska lejupslīde SPT tirgū, kas, iespējams, negatīvi ietekmēja Kopienas ražošanas nozari, būtu arī jābūt nelabvēlīgai attiecībā pret SPT importa apjomu, t. i., importa apjomiem no četrām attiecīgām valstīm būtu bijis jāsamazinās. Tomēr, kā minēts 151. apsvērumā, četru attiecīgo valstu uzkrātie importa apjomi pieauga katru gadu no 2001. gada līdz 2004. gadam. Tāpēc secināja, ka nevar uzskatīt, ka tērauda tirgus cikliskums ir Kopienas ražošanas nozarei radītā kaitējuma cēlonis.

(203)

Viens uzņēmums apgalvoja, ka USD vērtības kritums attiecībā pret EUR no 2001. gada līdz IP ietekmēja Kopienas ražošanas nozares stāvokli, bet neiesniedza pierādījumus, ka šīs valūtas maiņas kursu svārstības patiešām negatīvi ietekmēja Kopienas ražošanas nozares darbību. Tā kā nebija pamatotas informācijas, kas pierādītu, ka Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu ietekmēja EUR vērtības pieaugums attiecībā pret USD, secināja, ka valūtas maiņas kursu svārstības nelikvidēja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Turklāt Kopienas ražošanas nozares analīzi balstīja uz līdzīga ražojuma, ko ražoja un pārdeva Kopienas tirgū, finansiālo stāvokli. Tā kā par lielāko daļu līdzīga ražojuma pārdevumiem Kopienas tirgū norēķinus veica EUR un tā kā visas lielākās ražošanas izmaksas arī sākotnēji bija EUR, katrā ziņā valūtas maiņas kursu svārstības būtiski neietekmēja Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(204)

Ņemot vērā iepriekš minēto pārējo trešo valstu izcelsmes importa apjomu, cenu un tirgus daļas attīstību, secina, ka Kopienas ražošanas nozares radīto būtisko kaitējumu nevar piedēvēt šim importam.

(205)

Divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka rentabilitāte samazinājās izejvielu cenu kāpuma dēļ, un tāpēc tas nav saistāms ar importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Patiesi, galveno SPT ražošanas izejvielu (lūžņu vai taisnstūrveida sagatavju) izmaksas ievērojami pieauga attiecīgajā periodā. Divi Kopienas ražotāji apliecināja, ka lūžņu cenas pieauga no 2003. gada pēdējā ceturkšņa līdz IP pēdējam ceturksnim par 66 % viena Kopienas ražotāja un par 77 % pārējo Kopienas ražotāju gadījumā. Viens Kopienas ražotājs pierādīja, ka visā attiecīgajā periodā (no 2001. gada līdz IP) lūžņu cenas pieauga pat vairāk nekā divas reizes – no EUR 99 par vienu tonnu 2001. gadā līdz EUR 253 par vienu tonnu IP. Līdzīga tendence tika novērota taisnstūrveida sagatavju vidējām cenām.

(206)

Tomēr Kopienas ražošanas nozarei būtisku kaitējumu neradīja pieaugušās izejvielu cenas, bet gan, kā skaidrots 168. apsvērumā, tas, ka Kopienas ražošanas nozare nespēja novirzīt uz pircējiem šīs augstākās izmaksas. Sakarā ar importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, kas ievērojami pazemināja Kopienas ražošanas nozares cenas, Kopienas ražošanas nozare patiešām nevarēja paaugstināt savas pārdošanas cenas tādā apjomā, kas attiecīgi atspoguļotu izejvielu cenu pieaugumu.

(207)

Pēc galīgo konstatējumu atklāšanas viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka bija kļūdaini paziņot, ka rentabilitāte samazinājās IP laikā, jo importa par dempinga cenām radītā cenu spiediena dēļ Kopienas ražotāji nevarēja paaugstināt cenas tādā līmenī, kas segtu izejvielu cenu pieaugumu. Saskaņā ar šo uzņēmumu izejvielu (lūžņu) cena IP pieauga par 15,8 %. Tika apgalvots, ka importa par dempinga cenām cenas palielinājās vairāk nekā izejvielu izmaksas.

(208)

Tomēr, kā minēts iepriekš, izmeklēšanas laikā gūtie pierādījumi norādīja uz to, ka Kopienas ražotāju izejvielu izmaksu kāpums bija krietni augstāks nekā apgalvotie 15,8 % IP laikā. Pamatojoties uz dažu Kopienas ražotāju iesniegto informāciju, konstatēja arī, ka izejvielu cenu kāpums bija lielāks par SPT vidējo svērto cenu no četrām attiecīgajām valstīm visā attiecīgajā periodā. Tāpēc arguments par to, ka importa par dempinga cenām radītā cenu spiedienu dēļ Kopienas ražotāji nevarēja paaugstināt cenas un nodrošināt rentablus pārdevumus, tiek saglabāts.

(209)

Kopš 1997. gada spēkā esošos antidempinga pasākumus no 2004. gada jūlija vairs nepiemēro Rumānijas un Krievijas izcelsmes ražojumiem, uz kuriem attiecas sākotnējā ražojuma definīcija, piesardzības nolūkā, jo dažu Kopienas ražotāju darbība iepriekš bija vērsta pret konkurenci.

(210)

Daži ražotāji eksportētāji un importētāji pieprasīja, lai tiktu izmeklēts, kādā apmērā dažu Kopienas ražotāju izveidotais kartelis varēja ietekmēt Kopienas ražošanas nozares darbību kopumā.

(211)

Šeit konstatēja, ka laikposms (1990. līdz 1995. gads un dažiem ražojumiem līdz 1999. gadam), kurā daži Kopienas ražotāji pārkāpa konkurences noteikumus, un pašreizējās antidempinga procedūras attiecīgais periods (2001. līdz 2004. gads) laika ziņā nepārklājās. Bez tam arī izmeklēšanā netika atrasta informācija, ka Kopienas ražošanas nozares cenas vai pārējos kaitējuma rādītājus ietekmēja kāda pret konkurenci vērsta darbība. Ņemot vērā iepriekšminēto un tā kā nav citas informācijas vai norāžu par pretējo, var secināt, ka dažu Kopienas ražotāju pirms 2001. gada izveidotais kartelis neietekmēja Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu attiecīgajā periodā.

(212)

Pēc galīgo konstatējumu atklāšanas viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijas dienesti nepārbaudīja, kā Kopienas ražošanas nozari varēja ietekmēt normālu konkurences apstākļu atjaunošana pēc karteļa darbības beigām 1999. gadā. Tika apgalvots, ka nebija svarīgi, vai karteļa darbība un attiecīgais pašreizējās procedūras periods laika ziņā pārklājās, un ka Komisijas dienesti kļūdījās, šai sakarā vērtējot kaitējuma un cēloņsakarības analīzi, un var būt pārkāpuši pamatregulas 3. panta 7. punktu.

(213)

Pirmkārt, tiek uzsvērts, ka tikai neliela attiecīgā ražojuma daļa, proti, OCTG (klasificēts ar KN 7304210020 un KN 7304291120), bija saistīta ar karteļa procedūru. Izmeklēšanas procedūrā Kopienas tirgū pārdotais OCTG apjoms veidoja tikai 5 % no kopējā Kopienas ražošanas nozares pārdevumu apjoma.

(214)

Turklāt tiek uzskatīts, ka divu gadu laikposms starp karteļa darbības beigām līdz laikposma sākumam, kas bija izmantots kaitējuma noteikšanai, ir pietiekams, lai Kopienas ražošanas nozare varētu atgriezties pie normāliem konkurences apstākļiem. Tomēr stāvoklis IP laikā radīja kaitējumu.

(215)

Ņemot vērā iepriekšminēto, šo prasību noraidīja.

(216)

Tā kā Kopienas ražošanas nozares stāvoklis acīmredzami pasliktinājās, kad vienlaikus pieauga attiecīgo valstu izcelsmes imports par dempinga cenām, tirgus daļas un pazeminājās cenas, secina, ka imports par dempinga cenām Kopienai ir radījis būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(217)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu ir jāpārbauda, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempingu, kas rada kaitējumu, ir pārliecinoši iemesli secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu pieņemšana nav Kopienas interesēs. Šai sakarā jāapsver, kā iespējamie pasākumi ietekmētu visas šajā procedūrā iesaistītās personas un arī kādas būtu sekas, ja pasākumi netiktu veikti.

(218)

Kopienas ražošanas nozarei radīja kaitējumu tas, ka tai bija grūti konkurēt ar zemo cenu dempinga importu.

(219)

Uzskatīja, ka pasākumu piemērošana ļaus Kopienas ražošanas nozarei palielināt tās pārdevumus un tirgus daļu, gūstot apjomradītus ietaupījumus un tādējādi nepieciešamo peļņas līmeni, lai attaisnotu pastāvīgos ieguldījumus tās ražošanas iekārtās.

(220)

Ja pasākumi netiks piemēroti, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis aizvien pasliktināsies. Tā nevarētu ieguldīt jaunā ražošanas jaudā un efektīvi konkurēt ar importu no trešām valstīm. Dažiem uzņēmumiem būtu jāpārtrauc līdzīga ražojuma ražošana un jāatlaiž savi darbinieki. Tāpēc tika secināts, ka antidempinga pasākumu piemērošana ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(221)

Viens Kopienas ražotājs, kas neiesniedza sūdzību un kas ir saistīts ar ražotāju eksportētāju Rumānijā, apgalvoja, ka Kopienas ražotāji jau strādātu ar pilnu ražošanas jaudu un nevarētu nodrošināt SPT lielo pieprasījumu Kopienas tirgū un trešās valstīs. Uzņēmums iebilda, ka maksājumu piemērošana izraisītu piegādes deficītu Kopienas tirgū. Tomēr, kā minēts iepriekš, izmeklēšanā atklājās, ka visā attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozarei bija neizmantota ražošanas jauda, ko varētu izmantot turpmāk attiecīgā ražojuma ražošanai, lai pildītu SPT pieprasījumu Kopienas tirgū.

(222)

Tāpat tika apgalvots, ka pasākumu piemērošana ierobežotu konkurenci Kopienas tirgū. Atzīmēja, ka bez ražotājiem, kas iesniedza sūdzību, jaunajās dalībvalstīs ir vairāki citi nozīmīgi attiecīgā ražojuma ražotāji, kā tas norādīts 139. apsvērumā. Tiek uzskatīts, ka ražotāju skaits Kopienā ir tik liels, lai nodrošinātu konkurenci šajā tirgū, pat piemērojot antidempinga pasākumus. Turklāt, kā minēts 188. līdz 195. apsvērumā, ražotāji arī pārējās trešās valstīs (piem., ASV) konkurē ar Kopienas ražošanas nozari ar līdzīgiem ražojumiem un cenām. Tāpēc uzskata, ka pasākumu piemērošana neapdraudēs SPT piedāvājumu un neierobežos konkurenci Kopienas tirgū.

(223)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas tikai no trīs nesaistītiem importētājiem; vēlāk divos uzņēmumos veica pārbaudes apmeklējumu. Ceturtais nesaistītais importētājs piekrita pārbaudes apmeklējumam šis procedūras vēlākā posmā. Šo četru importētāju attiecīgā ražojuma importa apjoms bija 8 % no kopējā importa Kopienā un 3 % no Kopienas patēriņa.

(224)

Ņemot vērā to, ka lielākā visa SPT importa daļa Kopienā tiek virzīts caur importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, un mazāk kā puse no visiem importētājiem Kopienas tirgū ienāk ar nesaistīto importētāju starpniecību, četru nesaistīto importētāju importu var uzskatīt par reprezentatīvu visiem pārējiem nesaistītiem importētājiem.

(225)

Vienam no importētājiem attiecīgā ražojuma imports veidoja 22 % no tā kopējā SPT importa apjoma un attiecīgā pārdevumu vērtība bija 3 % no tā kopējā apgrozījuma IP. Šie pārdevumi bija ļoti rentabli IP laikā. Ņemot vērā to, ka vairums šā uzņēmuma piegādātāju atrodas Kopienā vai valstīs, kurām nepiemēro antidempinga maksājumus, antidempinga pasākumu piemērošanas ietekmi nevar uzskatīt par nozīmīgu.

(226)

Otrs importētājs, kura galvenā darbība ir SPT importēšana un pārveidošana, importēja visas SPT no attiecīgām valstīm, jo īpaši Krievijas. Neliela šā importa daļa ietvēra t. s. “sertificētas caurules”. Tāpēc uzskata, ka maksājumu piemērošana Krievijas izcelsmes importam negatīvi ietekmēs vispārējo uzņēmējdarbību un jo īpaši šā uzņēmuma rentabilitāti. Tomēr ņemot vērā, ka pašlaik bez šī importētāja ir tikai viens sertificētu SPT piegādātājs Kopienā, ir ļoti iespējams, ka katrs cenu pieaugums, ko izraisa šim ražojumam piemērots antidempinga maksājums, var tikt novirzīts uz galapatērētāju. Turklāt uzņēmums arī varētu gūt vismaz daļu no saviem pirkumiem no vietējā piegādātāja Kopienā vai daļu savu pirkumu aizstāt ar citiem ražojumiem, kas nav attiecīgais ražojums.

(227)

Pārējie divi importētāji, kas sadarbojās un kuru importa apjomi veidoja tikai nelielu daļu no kopējā attiecīgā ražojuma importa apjoma IP laikā, uzskatīja, ka viņus maksājumu piemērošana nav ietekmējusi.

(228)

Ņemot vērā iepriekšminēto, uzskata, ka antidempinga maksājumu piemērošana atšķirīgi ietekmētu importētājus – atkarībā no to individuālā stāvokļa. Tāpēc var secināt, ka pasākumu piemērošana patiesi var ļoti negatīvi ietekmēt viena importētāja finansiālo stāvokli. Tomēr caurmērā nav gaidāms, ka pasākumi būtiski ietekmēs importētāju finansiālo stāvokli kopumā.

(229)

Neviens attiecīgā ražojuma lietotājs neatbildēja uz Komisijas izsūtītās anketas jautājumiem. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka SPT galvenokārt izmantoja celtniecības un naftas uzņēmumi. Saskaņā ar pieejamo informāciju SPT ir lielu projektu daļa (katlu iekārtas, cauruļvadi, būves), kuros tās veido tikai ierobežotu daļu. Tādēļ secināja, ka antidempinga pasākumu piemērošana SPT visdrīzāk būtiski neietekmētu šādu lietotāju izmaksas un tādējādi arī, iespējams, skaidro nepietiekamo lietotāju sadarbību pašreizējā procedūrā.

(230)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem konstatējumiem, un tā kā nav citas reakcijas no patērētāju organizācijām, secina, ka ierosināto pasākumu ietekme uz patērētājiem, var būt izšķiroša.

(231)

Tāpēc secina, ka, pamatojoties uz Kopienas interesēm, nav pārliecinoša iemesla, kāpēc antidempinga maksājumi nebūtu jāpiemēro.

(232)

Lai novērstu turpmāko importa par dempinga cenām radīto kaitējumu, uzskata par atbilstošu pieņemt antidempinga pasākumus.

(233)

Pasākumi jāpiemēro tādā līmenī, kāds ir pietiekams, lai novērstu šā importa radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma summu, kas būtu vajadzīga, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga sekas, uzskatīja, ka visi pasākumi ļaus Kopienas ražotājiem segt savas ražošanas izmaksas un kopumā gūt tādu peļņu pirms nodokļiem, ko varētu samērīgi gūt šāda veida nozare normālos konkurences apstākļos (t. i., neesot importam par dempinga cenām), veicot līdzīga ražojuma pārdevumus Kopienas tirgū. Ņemot vērā vidējo Kopienas ražošanas nozares sasniegto rentabilitātes līmeni 2001. gadā, konstatēja, ka peļņas normu 3 % apmērā no apgrozījuma varētu uzskatīt par atbilstošu minimumu, ko Kopienas ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējoša dempinga. Tad tika noteikts vajadzīgais cenu palielinājums, salīdzinot vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, ar kaitējumu neradošu cenu ražojumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cenu, kas nerada kaitējumu, aprēķināja, pielāgojot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu un faktisko peļņu/zaudējumus IP laikā, pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu. Starpību, kas radās no minētā salīdzinājuma, izteica kā procentu no kopējās CIF importa vērtības.

(234)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 9. pantu attiecīgā ražojuma importam jānosaka galīgie antidempinga pasākumi viszemākās konstatētās dempinga un kaitējuma starpības apjomā saskaņā ar mazākā nodokļa noteikumu.

(235)

Tā kā kaitējuma novēršanas pakāpe ir lielāka nekā noteiktās dempinga starpības, tad galīgie pasākumi ir jānosaka, pamatojoties uz dempinga starpību. Atlikušās dempinga starpības uzņēmumam noteica augstākās individuālās starpības līmenī katrā valstī.

(236)

Šādas ir galīgā maksājuma likmes, kas izteiktas procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas, pirms nodokļu nomaksas.

(237)

Atsevišķam uzņēmumam konkrētos antidempinga maksājumus, kas precizēti šajā regulā, noteica, balstoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tie atspoguļo situāciju, kāda konstatēta izmeklēšanas laikā attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šos maksājumus (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ražojuši minētie uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, kurus ražojis jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums nav minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, to skaitā vienības, kas saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar izmantot šos maksājumus, un tiem piemēros maksājumus, kurus piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(238)

Jebkura prasība piemērot minētās individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc vienības nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jānosūta Komisijai (14), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdevumiem iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportam, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Ja tas ir attaisnoti, tiks izdarīti attiecīgi pasākumi, ieskaitot to uzņēmumu saraksta papildināšanu, kas gūst labumu no individuālajām maksājumu likmēm. Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, valsts mēroga maksājuma līmeņi nav jāpiemēro ne tikai eksportētājam, kas nesadarbojās, bet arī tiem uzņēmumiem, kuri neeksportēja izmeklēšanas periodā. Tomēr pēdējie uzņēmumi tiek aicināti, pildot pamatregulas 11. panta 4. punkta otrās daļas prasības, iesniegt pārskatīšanas prasību atbilstoši minētajam pantam, lai viņu stāvokli pārbaudītu atsevišķi.

(239)

Attiecībā uz muitas dienestu OEV robežvērtības identifikāciju uz Kopienas robežas, OEV var identificēt netieši, pārbaudot 11 KN kodus, ar kuriem klasificē attiecīgo ražojumu. Attiecīgajā periodā 99,9 % no visa attiecīgā ražojuma importa apjoma bija SPT, kuru OEV ir zemāka par robežvērtību 0,86. Tāpēc secināja, ka visu SPT importu no attiecīgajām valstīm ar 11 KN kodiem jāuzskata par attiecīgo ražojumu, izņemot tikai tajos retajos gadījumos, kad importētājs var pierādīt, ka importēto preču OEV pārsniedz robežvērtību 0,86.

(240)

Viens importētājs, kas importēja t. s. “sertificētas SPT” Kopienā, ierosināja, ka viņa uzņēmums būtu jāizslēdz no antidempinga maksājumu piemērošanas. Tomēr uzņēmums neminēja nekādus iemeslus, ar kuriem attaisnotu šāda veida individuālu atbrīvojumu. Jāatzīmē, ka minētais importētājs importēja SPT par dempinga cenām, kas Kopienas ražošanas nozarei radīja kaitējumu, un ka tāpēc nav pamata šim uzņēmumam piešķirt jebkāda veida individuālu atbrīvojumu no maksājuma. Turklāt uzskatīja, ka, atbrīvojot šo importētāju no antidempinga maksājumiem, radītu neatbilstoši augstu pasākumu apiešanas risku. Patiesi, tā kā sertificētas caurules var izmantot dažādās iekārtās, nevarēja pietiekami nodrošināt to, ka šis imports tiktu izmantots tikai būvdarbos Itālijā.

(241)

Pēc galīgo konstatējumu atklāšanas viens importētājs pieprasīja uz deviņiem mēnešiem (ar tiesībām periodu pagarināt uz 12 mēnešiem) daļēji atcelt maksājumus, kurus piemēro konkrētam attiecīgā ražojuma importam, kuru ražoja Krievijas ražotājs eksportētājs TMK, kuru klasificē ar KN kodu 7304 39 92 un kuru ir sertificējusi Itālijas Darba ministrija izmantošanai publiskajos būvdarbos Itālijā.

(242)

Importētājs iebilda, ka maksājumu daļēju apturēšanu pamatotu ar Kopienas interesēm saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu. Tika apgalvots, ka, daļēji neapturot pasākumus, importētājs pārtrauktu importēt sertificētas caurules un tādējādi Itālijā paliktu tikai viens uzņēmums, kas ražo sertificētas SPT, tādā veidā radot monopolu.

(243)

Importētājs apgalvoja, ka pasākumu daļēja apturēšana nerādītu kaitējumu iespējamajam vienīgajam Kopienas ražotājam, kura sertificētu SPT ražošanas apjoms, iespējams, aptver tikai apmēram divas trešdaļas no sertificētu SPT ikgadējā pieprasījuma Itālijā. Importētājs vēl apgalvoja, ka Itālijas muita varētu viegli uzraudzīt pasākumu daļēju apturēšanu, vienkārši pārbaudot sertifikācijas dokumentus, kas jāuzrāda katrā importa darījumā.

(244)

Par apgalvojumu, ka Kopienas tirgū rastos monopols, ja pasākumus neapturētu daļēji, jānorāda, ka, tā kā Itālijā bija divi ražotāji, kuri ražoja sertificētas SPT, izmeklēšanas periodā, bet kopš 2005. gada beigām tiešām ir palicis tikai viens uzņēmums. Tomēr varēja pierādīt, ka izmeklēšanas periodā sertificētu cauruļu imports par dempinga cenām no Krievijas ievērojami samazināja Kopienas ražošanas nozares ražoto sertificēto cauruļu cenas līdz tādam līmenim, ka Kopienas ražotāji nevarēja konkurēt ar šo importu par dempinga cenām un tāpēc viņiem bija jāpārtrauc vai ievērojami jāsamazina sertificētu SPT ražošana. Tas, ka Kopienas tirgū ir palicis tikai viens sertificētu SPT Kopienas ražotājs patiesībā bija sekas, kuras radīja Krievijas izcelsmes sertificētu SPT imports par dempinga cenām; tāpēc apgalvojums, ka daļēja maksājumu apturēšana neradītu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, bija jānoraida. Gluži pretēji, sagaidāms, ka maksājumu piemērošana vairos konkurenci un sertificētu cauruļu Kopienas ražotāju atkārtotu ienākšanu Kopienas tirgū.

(245)

Tā kā ir atzīts, ka būtībā Itālijas muitas iestādes spētu uzraudzīt maksājumu daļēju apturēšanu, pieprasītā maksājumu daļēja apturēšana bija jānoraida ar tādu pašu pamatojumu kā prasību piešķirt atbrīvojumu no maksājuma, kas ir minēta iepriekš 240. apsvērumā. Pasākumu daļējas apturēšanas piešķiršana vienam atsevišķam importētājam radītu neatbilstoši augstu pasākumu apiešanas risku, jo šā uzņēmuma importētās sertificētās SPT varēja izmantot ne tikai būvdarbos Itālijā.

(246)

Tas pats importētājs ierosināja, ka jāpieņem viņa Krievijas ražotāja eksportētāja saistības, kurš veic piegādes. Ar saistībām jānosaka importa apjoms ievešanai bez muitas nodokļa ar kvantitatīvu ierobežojumu. Importētājs pamatoja, ka importu līdz šādam daudzumam izmantotu tikai publisko būvdarbu projektos Itālijā. Tādējādi šis imports nevarētu radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Turklāt nebūtu pietiekama sertificētu SPT piedāvājuma Kopienā. Tomēr jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu saistības var piedāvāt tikai ražotāji eksportētāji, bet ne importētāji. Tāpēc šo prasību noraidīja.

(247)

Nododot atklātībā svarīgākos faktus un apsvērumus, uz kuriem balstījās nodoms ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu, vairākums ražotāju eksportētāju attiecīgajās valstīs piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(248)

Tomēr attiecīgo ražojumu raksturo vērā ņemams ražojuma tipu skaits ar dažām īpašībām, kas, importējot, nav viegli atpazīstamas. Tādēļ faktiski nav iespējams noteikt katram ražojuma tipam minimālās cenas, kuras būtu visaptverošas un kuras Komisija un dalībvalstu muitas dienesti varētu pienācīgi uzraudzīt importēšanas brīdī. Turklāt pēdējos gados attiecīgajam ražojumam ir raksturīga cenu nepastāvība, un tādēļ tas nav piemērots, lai pieņemtu saistības par noteiktu cenu ilgākam laika posmam. Cenu nepastāvība ir saistīta ar izejvielu cenu nepastāvību, proti, metāla kvadrātveida sagatavēm, lietņiem vai tērauda lūžņiem, kas veido ražošanas izmaksu lielāko, taču mainīgo daļu. Ja minimālo importa ceno indeksu noteiktu pēc kādas no izejvielām, katrai ražojuma apakšgrupai būtu jānosaka atšķirīga indeksēšanas formula, kas ļoti sarežģītu indeksēšanas formulas parametru noteikšanu un saistību uzraudzību.

(249)

Turklāt jāatgādina, ka iepriekš saistības tika pieņemtas par dažiem ražojumiem, uz kuriem attiecas pašreizējās izmeklēšanas ražojuma definīcija. Šīs saistības balstījās uz principa, ka katras ražojuma grupas cenas atbilst Kopienā izmantoto cenu struktūrai, par kuru atzīts, ka Komisijai to ir ļoti grūti uzraudzīt, vai konstatēja, ka tās nepaaugstināja cenas līdz līmenim, kas neradītu kaitējumu un atjaunotu godīgu tirdzniecību Kopienas tirgū (15).

(250)

Turklāt virknē gadījumu ierosinātā ražojumu klasifikācija nebija pietiekoši detalizēta, lai varētu notikt pienācīga uzraudzība, vai arī piedāvātais cenu līmenis neļāva novērst kaitējumu radošu dempingu.

(251)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jo īpaši grūtības uzraudzīt dažādās minimālās importa cenas, uzskata, ka saistības būtībā nav īstenojamas. Tomēr, ņemot vērā gaidāmo Rumānijas pievienošanos Kopienai, Rumānijai noteikto pasākumu ilgums būs ierobežots. Tādējādi risks, ka Rumānijas eksportētāji apies minimālās importa cenas, ir ierobežots, tāpat kā iespējamās būtiskās cenu izmaiņas. Komisija ar 2006. gada 23. jūnijs Lēmumu 2006/441/EK (16), ar ko pieņem saistības, kuras piedāvātas sakarā ar antidempinga procedūru attiecībā uz dažu dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu ievedumiem, kā izcelsme cita starpā ir Rumānijā, atbilstoši pieņēma Rumānijas eksportētāju piedāvātās saistības. Iemesli, kāpēc saistības tika pieņemtas, ir sīkāk norādīti minētajā Lēmumā. Padome atzīst, ka saistību piedāvājumi novērš kaitējumu radoša dempinga sekas un būtiski ierobežo pasākumu apiešanas risku.

(252)

Lai Komisija arī turpmāk varētu efektīvi uzraudzīt, kā uzņēmumi pilda saistības, kad attiecīgajai muitas iestādei tiek iesniegta prasība par laišanu brīvā apgrozībā, atbrīvojumu no antidempinga maksājuma piešķir ar nosacījumu, ka i) tiek uzrādīts faktūrrēķins, kurā iekļauti vismaz pielikumā norādītie dati un pielikumā paredzētā deklarācija; ii) tos ir nepastarpināti ražojuši, nosūtījuši un tiem izrakstījuši rēķinu minētie uzņēmumi pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā un iii) muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst uzņēmuma rēķinā sniegtajam aprakstam. Ja nav izpildīti iepriekšminētie nosacījumi, piemēro atbilstošo antidempinga maksājumu deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā pieņemšanas brīdī.

(253)

Kad Komisija atbilstoši pamatregulas 8. panta 9. punktam pēc saistību neievērošanas atsauc saistību pieņemšanu, atsaucoties uz konkrētiem darījumiem, un pasludina attiecīgos uzņēmumu rēķinus par nederīgiem, muitas parāds rodas deklarācijas par šo darījumu laišanu brīvā apgrozībā pieņemšanas brīdī.

(254)

Importētājiem jāzina, ka muitas parāds var rasties kā parasts tirdzniecības risks deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā pieņemšanas brīdī, kā aprakstīts 252. un 253. apsvērumā, pat ja Komisija ir pieņēmusi saistības, kuras piedāvājis ražotājs, no kura viņi tieši vai netieši pirka ražojumu.

(255)

Kad vien ir norādes par saistību neievērošanu, muitas iestādēm atbilstoši pamatregulas 14. panta 7. punktam nekavējoties jāinformē Komisija.

(256)

Ņemot vērā iepriekšminētos iemeslus, Rumānijas eksportētāju piedāvātās saistības Komisija tādēļ uzskata par pieņemamām un attiecīgie uzņēmumi ir informēti par būtiskajiem faktiem, apsvērumiem un saistībām, ar ko balstās akceptēšana. Tomēr iepriekšminēto iemeslu dēļ Krievijas un Ukrainas ražotāju eksportētāju piedāvātās saistības nav pieņemamas.

(257)

Jānorāda, ka saistību nepildīšanas vai atsaukšanas gadījumā vai, ja ir aizdomas par pārkāpumu, atbilstoši pamatregulas 8. panta 9. un 10. punktam var tikt piemērots antidempinga maksājums.

(258)

Kā minēts 3. apsvērumā, pēc Komisijas iniciatīvas tika uzsāktas divas starpposma pārskatīšanas, lai varētu grozīt vai atcelt spēkā esošos galīgos antidempinga pasākumus Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes tādu ražojumu importam, kuri atbilst sākotnējai ražojuma definīcijai.

(259)

Ņemot vērā šīs izmeklēšanas konstatējumus, ir jāpiemēro pasākumi Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes SPT importam, kas noteikts 17. apsvērumā. Tā kā ražojumā definīcija, kas minēta 2.1. iedaļā, aptver arī ražojuma definīciju jau spēkā esošajiem pasākumiem, pasākumu, vairs nav atbilstoši paturēt spēkā pasākumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 2320/97 un Regulu (EK) Nr. 348/2000 noteikti attiecībā uz ražojumiem, kuri atbilst sākotnējai ražojuma definīcijai; tāpēc grozītās regulas jāatceļ.

(260)

Turklāt ir jāpārtrauc divas iepriekšminētās starpposma pārskatīšanas un 2002. gada novembrī uzsāktās un 1.2. iedaļā minētās starpposma un termiņa beigu pārskatīšanas.

(261)

Bez tam Regula (EK) Nr. 1866/2005, ar ko pagarina pasākumu daļēju apturēšanu Horvātijas un Ukrainas izcelsmes ražojumiem, uz kuriem attiecas sākotnējā ražojuma definīcija, pēc Regulas (EK) Nr. 348/2000 atcelšanas kļūst novecojusi,

—

tos ir nepastarpināti ražojuši, nosūtījuši un tiem izrakstījuši rēķinu minētie uzņēmumi pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā

—

un šādam importam ir pievienots uzņēmuma rēķins, kas ir faktūrrēķins, kurā ir vismaz pielikumā minētā informācija un deklarācija, kas paredzēta 1. pielikumā

—

un muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam faktūrrēķinā.

—

ja attiecībā uz 1. pantā minēto importu konstatē, ka nav izpildīts viens vai vairāki nosacījumi, kas uzskaitīti minētajā punktā

—

vai ja Komisija atsauc saistību pieņemšanu atbilstoši pamatregulas 8. panta 9. punktam regulā vai lēmumā, kas atsaucas uz konkrētu darījumu un attiecīgo uzņēmuma rēķinu pasludina par nederīgu.

European Commission

Directorate General for Trade

B-1049 Brussels/Belgium