13.4.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 105/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 562/2006
(2006. gada 15. marts),
ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),
tā kā:
(1) |
Pasākumu pieņemšana saskaņā ar Līguma 62. panta 1. punktu, nosakot, ka nekādu kontroli neveic personām, kas šķērso iekšējās robežas, ir daļa no Savienības mērķa – izveidot telpu bez iekšējām robežām, kurā nodrošināta personu brīva pārvietošanās, kā paredzēts Līguma 14. pantā. |
(2) |
Saskaņā ar Līguma 61. pantu tādas telpas izveide, kurā personas var brīvi pārvietoties, ir jāpapildina ar citiem pasākumiem. Līguma 62. panta 2. punktā paredzētā kopējā politika ārējo robežu šķērsošanai ir šāds pasākums. |
(3) |
Kopēju pasākumu pieņemšanai attiecībā uz to, kā personas šķērso iekšējās robežas, un attiecībā uz robežkontroli pie ārējām robežām būtu jāatspoguļo Eiropas Savienības sistēmā iekļautais Šengenas acquis un jo īpaši atbilstīgie noteikumi Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Līgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (2) un Kopējās rokasgrāmatas (3) atbilstīgie noteikumi. |
(4) |
Attiecībā uz robežkontroli pie ārējām robežām “vienota tiesību aktu krājuma” izveide, konkrēti, konsolidējot un attīstot acquis, ir viens no svarīgākiem elementiem kopējā ārējo robežu pārvaldības politikā, kā noteikts Komisijas 2002. gada 7. maija paziņojumā “Pretī integrētai Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu pārvaldībai”. Šis mērķis bija ietverts Padomes 2002. gada 13. jūnijā apstiprinātajā un 2002. gada 21. un 22. jūnija Seviļas Eiropadomes, kā arī 2003. gada 19. un 20. jūnija Saloniku Eiropadomes atbalstītajā “Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu pārvaldības plānā”. |
(5) |
Kopēju noteikumu izstrāde attiecībā uz personu pārvietošanos pār robežām nedz apšauba, nedz ietekmē brīvas pārvietošanās tiesības, kas dotas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī trešo valstu valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kas saskaņā ar nolīgumiem starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un šīm valstīm, no otras puses, izmanto tādas pašas tiesības brīvi pārvietoties kā Savienības pilsoņi. |
(6) |
Robežkontrole notiek ne tikai to dalībvalstu interesēs, pie kuru ārējām robežām tās veic, bet arī visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli. Robežkontrolei būtu jāpalīdz apkarot nelikumīgu imigrāciju un cilvēku tirdzniecību un novērst draudus dalībvalstu iekšējai drošībai, valsts politikai, sabiedrības veselības aizsardzībai un starptautiskām attiecībām. |
(7) |
Robežkontrole būtu jāveic tā, lai pilnībā respektētu cilvēku cieņu. Robežkontrole būtu jāveic profesionāli un izrādot cieņu, un tai vajadzētu būt samērīgai ar izvirzītajiem mērķiem. |
(8) |
Robežkontrole nav tikai personu kontrole robežšķērsošanas vietās un uzraudzība starp robežšķērsošanas vietām, bet arī iekšējās drošības apdraudējumu analīze un tādu draudu analīze, kuri var ietekmēt ārējo robežu drošību. Tāpēc jāparedz nosacījumi, kritēriji un sīki izstrādāti noteikumi, kas reglamentē kontroli robežšķērsošanas vietās un uzraudzību. |
(9) |
Lai izvairītos no pārlieku ilgas gaidīšanas, būtu jāparedz iespēja izņēmuma un neparedzētu apstākļu gadījumā atvieglināt kontroli pie ārējām robežām. Ja robežkontrole pie ārējām robežām ir atvieglināta, trešo valstu valstspiederīgo dokumentos joprojām obligāti ir sistemātiski jāiespiež spiedogi. Spiedogu iespiešana ļauj precīzi apliecināt robežšķērsošanas dienu un vietu, ne visos gadījumos apliecinot to, ka veikti visi vajadzīgie ceļošanas dokumentu kontroles pasākumi. |
(10) |
Lai saīsinātu gaidīšanas laiku personām, kas izmanto Kopienas tiesības brīvi pārvietoties, ja apstākļi ļauj, ārējās robežšķērsošanas vietās būtu jānodrošina atsevišķas joslas, visās dalībvalstīs apzīmētas ar vienotas formas norādēm. Atsevišķas joslas būtu jānodrošina starptautiskās lidostās. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izveidot atsevišķas joslas jūras un sauszemes robežšķērsošanas vietās, ja to uzskata par vajadzīgu un vietējie apstākļi to ļauj. |
(11) |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai kontroles procedūras pie ārējām robežām neradītu lielus šķēršļus tirdzniecībai, kā arī sociālai un kultūras apmaiņai. Lai to nodrošinātu, tām būtu jānorīko pietiekams skaits darbinieku un jāatvēl pietiekami resursi. |
(12) |
Dalībvalstīm būtu jānorīko attiecīgs valsts dienests vai dienesti, kas saskaņā ar tās tiesību aktiem ir atbildīgi par robežkontroles uzdevumiem. Ja vienā dalībvalstī par to ir atbildīgs vairāk nekā viens dienests, tiem būtu cieši un nepārtraukti jāsadarbojas savā starpā. |
(13) |
Dalībvalstu operatīva sadarbība un palīdzība robežkontroles jomā būtu jāvada un jākoordinē Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (4). |
(14) |
Šī regula neskar personu pārbaudes, ko veic saskaņā ar vispārējām policijas pilnvarām, un drošības pārbaudes, kas ir identiskas pārbaudēm, ko veic pirms iekšzemes lidojumiem, kā arī iespēju dalībvalstīm veikt ārkārtas pārbaudes bagāžai saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3925/91 (1991. gada 19. decembris) par kontroles un formalitāšu atcelšanu personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai Kopienas iekšējos lidojumos un personu bagāžai Kopienas iekšējos jūras braucienos (5), un valstu tiesību aktus par ceļošanas vai personas dokumentu nēsāšanu vai prasību personām informēt iestādes par uzturēšanos attiecīgas dalībvalsts teritorijā. |
(15) |
Dalībvalstīm būtu jādod arī iespēja pie iekšējām robežām uz laiku atjaunot robežkontroli gadījumā, ja rodas nopietni draudi to sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Tam būtu jāparedz priekšnosacījumi un procedūras, nodrošinot to, ka attiecīgais pasākums notiek izņēmuma kārtā un ka tiek ievērots proporcionalitātes princips. Jebkādai robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām apjoma un ilguma ziņā būtu jāaprobežojas ar absolūtu minimumu, kas vajadzīgs, lai vērstos pret šādiem draudiem. |
(16) |
Telpā, kur personas var brīvi pārvietoties, robežkontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām būtu jānotiek vienīgi izņēmuma kārtā. Nevajadzētu veikt robežkontroli vai formalitātes, ja to dara vienīgi tāpēc, ka notiek robežas šķērsošana. |
(17) |
Būtu jāizstrādā procedūra, kas Komisijai ļautu pieņemt konkrētus sīki izstrādātus praktiskus noteikumus, kas reglamentē robežkontroli. Šādos gadījumos šīs regulas īstenošanas pasākumi būtu jāveic saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko paredz procedūras Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanai (6). |
(18) |
Tāpat būtu jāizstrādā procedūra, kas dalībvalstīm ļautu Komisijai darīt zināmus grozījumus citos sīki izstrādātos praktiskos noteikumos, kas reglamentē robežkontroli. |
(19) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – izstrādāt noteikumus, kas attiecas uz personu pārvietošanos pār robežām – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka tālab to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. |
(20) |
Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. To būtu jāīsteno saskaņā ar dalībvalstu saistībām attiecībā uz starptautisku aizsardzību un neizdošanu. |
(21) |
Atkāpjoties no Līguma 299. panta, šī regula attiecas vienīgi uz tām Francijas un Nīderlandes teritorijām, kas atrodas Eiropā. Šī regula neietekmē īpašos noteikumus, ko piemēro Seūtai un Meliļai, kā definēts Nolīgumā par Spānijas Karalistes pievienošanos Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (7). |
(22) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tādējādi šī regula tai neuzliek saistības un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula attīsta Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļai, Dānijai būtu saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas dienas jāpieņem lēmums, vai transponēt šo lēmumu savos tiesību aktos. |
(23) |
Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula turpina attīstīt tos Šengenas acquis noteikumus – kā definēts Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumā par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (8) – kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (9) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai. |
(24) |
Ir jāparedz procedūra, kā Islandes un Norvēģijas pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildu pilnvaras. Tāda procedūra ir apsvērta Vēstuļu apmaiņās starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot tās izpildu pilnvaras (10). |
(25) |
Attiecībā uz Šveici šī regula šī regula turpina pilnveidot tos Šengenas acquis noteikumus – kā definēts Nolīgumā, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā – kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A daļā minēto jomu, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā 2004/849/EK (11) un 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā 2004/860/EK (12). |
(26) |
Ir jāparedz procedūra, kā Šveices pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildu pilnvaras. Tāda procedūra ir apsvērta Kopienas un Šveices vēstuļu apmaiņā, kas pievienota minētajam nolīgumam. |
(27) |
Šī regula attīsta Šengenas acquis noteikumus, ko nepiemēro Apvienotajā Karalistē, kā paredzēts Padomes Lēmumā 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (13). Tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai neuzliek saistības un nav jāpiemēro. |
(28) |
Šī regula attīsta Šengenas acquis noteikumus, ko nepiemēro Īrijā, kā paredzēts Padomes Lēmumā 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (14). Tāpēc Īrija nepiedalās regulas pieņemšanā, un šī regula tai neuzliek saistības un nav jāpiemēro. |
(29) |
Šajā regulā 1. panta pirmais teikums, 5. panta 4. punkta a) apakšpunkts, III sadaļa un tie II sadaļas noteikumi, kā arī pielikumi, kas attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), ir pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai ir citādi saistīti ar to 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta nozīmē, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I SADAĻA
VISPĀRĒJI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un principi
Šī regula paredz, ka neveic to personu robežkontroli, kuras šķērso iekšējās robežas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Tajā ir ietverti noteikumi par to personu robežkontroli, kuras šķērso Eiropas Savienības dalībvalstu ārējās robežas.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“iekšējas robežas” ir
|
2) |
“ārējas robežas” ir dalībvalstu sauszemes, arī upju un ezeru robežas, jūras robežas un lidostas, upju ostas, jūras ostas un ezeru ostas, ar nosacījumu, ka tās nav iekšējas robežas; |
3) |
“iekšējs lidojums” ir jebkurš lidojums vienīgi uz dalībvalsts teritoriju vai no tās, nenolaižoties trešās valsts teritorijā; |
4) |
“regulāra prāmju satiksme” ir prāmju satiksme starp noteiktām divām vai vairākām ostām dalībvalstu teritorijā, nepiestājot ostās ārpus dalībvalstu teritorijas un nodrošinot pasažieru un transportlīdzekļu pārvadājumus saskaņā ar publicētiem kustības sarakstiem; |
5) |
“personas, kas izmanto Kopienas tiesības uz pārvietošanās brīvību”, ir:
|
6) |
“trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kas nav Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta nozīmē un uz ko neattiecas šā panta 5. punkts; |
7) |
“personas, par ko izdots brīdinājums, lai atteiktu ieceļošanas atļauju” ir trešās valsts valstspiederīgie, par ko saskaņā ar Šengenas Konvencijas 96. pantu Šengenas Informācijas sistēmā (“SIS”) izdots brīdinājums atteikt ieceļošanas atļauju; |
8) |
“robežšķērsošanas vieta” ir vieta, ko kompetentās iestādes noteikušas ārējās robežas šķērsošanai; |
9) |
“robežkontrole” ir darbības, ko saskaņā ar šo regulu veic pie robežas, reaģējot vienīgi uz nodomu šķērsot robežu vai robežas šķērsošanas aktu, neatkarīgi no visiem citiem apsvērumiem, un tā ietver robežpārbaudes un robežuzraudzību; |
10) |
“robežpārbaudes” ir pārbaudes, ko veic robežšķērsošanas vietās, lai nodrošinātu, ka personām, tostarp viņu transportlīdzekļiem un mantām drīkst atļaut ieceļot dalībvalstu teritorijā vai izceļot no tās; |
11) |
“robežuzraudzība” ir robežu uzraudzība starp robežšķērsošanas vietām un robežšķērsošanas vietu uzraudzība pēc noteiktā darbalaika beigām, lai nepieļautu personu izvairīšanos no robežpārbaudēm; |
12) |
“pārbaude otrajā līnijā” ir turpmāka pārbaude, ko var veikt īpašā vietā, kas nav tā pati vieta, kur pārbauda visas personas (pirmā līnija); |
13) |
“robežsargs” ir robežšķērsošanas vietā vai pie robežas, vai arī robežas tiešā tuvumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem norīkots valsts iestādes darbinieks, kas saskaņā ar šo regulu un attiecīgās valsts tiesību aktiem veic robežkontroles uzdevumus/valsts iestādes darbinieks, kurš saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem norīkots robežšķērsošanas vietā, pie robežas vai robežas tiešā tuvumā un kurš saskaņā ar šo regulu un attiecīgās valsts tiesību aktiem veic robežkontroles uzdevumus; |
14) |
“pārvadātājs” ir ikviena fiziska vai juridiska persona, kas profesionāli nodarbojas ar personu pārvadājumiem; |
15) |
“uzturēšanās atļauja” ir:
|
16) |
“kruīza kuģis” ir kuģis, kas brauc pa konkrētu maršrutu saskaņā ar iepriekš noteiktu programmu, kurā ietvertas tūristiem domātas programmas dažādās ostās, un kas ceļojuma laikā parasti neuzņem un arī neizsēdina pasažierus; |
17) |
“izklaides kuģošana” ir izklaides kuģu izmantošana sportam vai tūrismam; |
18) |
“piekrastes zveja” ir zveja, ko veic ar kuģiem, kas, nepiestājot kādā trešās valsts ostā, ik dienu vai 36 stundu laikā atgriežas ostā, kas ir dalībvalsts teritorijā; |
19) |
“sabiedrības veselības apdraudējums” ir slimība, kas potenciāli var izvērsties epidēmijā, kā noteikts Pasaules Veselības organizācijas starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos, kā arī citas infekcijas slimības vai lipīgas parazītu slimības, ja uz tām attiecas aizsardzības noteikumi, kas attiecas uz dalībvalstu valstspiederīgajiem. |
3. pants
Darbības joma
Šī regula attiecas uz personām, kas šķērso dalībvalstu iekšējās vai ārējās robežas, neskarot:
a) |
tādu personu tiesības, kuras izmanto Kopienas tiesības uz pārvietošanās brīvību; |
b) |
bēgļu tiesības, kā arī tādu personu tiesības, kuras lūdz starptautisku aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz neizdošanu. |
II SADAĻA
ĀRĒJĀS ROBEŽAS
I NODAĻA
Ārējo robežu šķērsošana un ieceļošanas nosacījumi
4. pants
Ārējo robežu šķērsošana
1. Ārējās robežas var šķērsot tikai robežšķērsošanas vietās un noteiktā darbalaikā. Robežšķērsošanas vietās, kas nav atvērtas visu diennakti, darbalaiks ir skaidri norādīts.
Dalībvalstis dara Komisijai zināmu savu robežšķērsošanas vietu sarakstu saskaņā ar 34. pantu.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, izņēmumus prasībai ārējās robežas šķērsot vienīgi konkrētās robežšķērsošanas vietās un noteiktā darbalaikā var pieļaut šādos gadījumos:
a) |
saistībā ar izklaides kuģošanu vai piekrastes zveju; |
b) |
attiecībā uz jūrniekiem, kas nokāpj krastā un uzturas tās ostas teritorijā, kurā ienācis viņu kuģis, vai ostas tiešā tuvumā esošā pašvaldības teritorijā; |
c) |
ja rodas īpaša vajadzība, attiecībā uz personām vai personu grupām, kam ir attiecīgas valsts tiesību aktos paredzētas atļaujas, un ja tas nav pretrunā dalībvalstu valsts politikas un iekšējās drošības interesēm; |
d) |
personām vai personu grupām neparedzamās ārkārtas situācijās. |
3. Neskarot 2. punktā paredzētos izņēmumus vai dalībvalstu starptautiskas aizsardzības saistības, dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem ievieš sodus par ārējo robežu neatļautu šķērsošanu ārpus paredzētām robežšķērsošanas vietām vai pēc to darbalaika beigām. Sodi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.
5. pants
Trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumi
1. Attiecībā uz uzturēšanos, kas nav ilgāka par trim mēnešiem sešu mēnešu laikā, uz trešo valstu valstspiederīgajiem attiecas šādi ieceļošanas noteikumi:
a) |
viņiem ir derīgs ceļošanas dokuments vai dokumenti, kas dod tiesības šķērsot robežu; |
b) |
viņiem ir derīga vīza, ja tā vajadzīga saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (17), izņemot gadījumus, ja viņiem ir derīga uzturēšanas atļauja; |
c) |
viņi pamato iecerētās uzturēšanās mērķi un apstākļus, viņiem ir pietiekami iztikas līdzekļi gan iecerētās uzturēšanas laikam, gan lai atgrieztos izcelsmes valstī vai tranzītā dotos uz trešo valsti, kurā viņus noteikti uzņems; vai arī viņiem ir iespēja likumīgi iegūt iztikas līdzekļus; |
d) |
viņi nav personas, par ko SIS izdots brīdinājums, lai atteiktu ieceļošanu; |
e) |
viņus neuzskata par apdraudējumu kādas dalībvalsts politikai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskām attiecībām, un, jo īpaši, valstu datubāzēs par viņiem nav izdots brīdinājums, lai minēto iemeslu dēļ atteiktu ieceļošanas atļauju. |
2. Neizsmeļošs to apliecinājuma dokumentu saraksts, kurus robežsargi var pieprasīt uzrādīt trešo valstu valstspiederīgajiem, lai pārliecinātos par to, vai ir ievēroti 1. punkta c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, ir iekļauts I pielikumā.
3. Iztikas līdzekļus vērtē, ņemot vērā uzturēšanās ilgumu un mērķi, kā arī lētas uzturēšanās vietas vidējās cenas par uzturu un izmitināšanu attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs, tās reizinot ar uzturēšanās dienu skaitu.
Dalībvalstu noteiktās atsauces summas dara zināmas Komisijai saskaņā ar 34. pantu.
Pietiekamu iztikas līdzekļu pierādījums var būt, piemēram, skaidra nauda, ceļojuma čeki un kredītkartes, kas ir trešo valstu valstspiederīgo īpašumā. Ja tas paredzēts attiecīgu dalībvalstu tiesību aktos, arī sponsoru deklarācijas un garantijas vēstules no cilvēkiem, pie kā trešās valsts valstspiederīgais apmetīsies, var būt pietiekamu iztikas līdzekļu pierādījums, ja trešās valsts valstspiederīgais apmetas pie cilvēkiem, kas viņu uzņem.
4. Atkāpjoties no 1. punkta,
a) |
trešo valstu valstspiederīgajiem, kas neatbilst visiem 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, bet kam ir kādas dalībvalsts izdota uzturēšanās atļauja vai atkārtotas ieceļošanas vīza, vai, ja tas paredzēts attiecīgas valsts tiesību aktos, abi šie dokumenti, ir atļauts tranzītā ieceļot citu dalībvalstu teritorijās, lai varētu nonākt dalībvalstī, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju vai atkārtotas ieceļošanas vīzu, ja vien viņi nav iekļauti tādas dalībvalsts brīdinājumu sarakstā, kuras ārējās robežas viņi ir iecerējuši šķērsot, un ja brīdinājumam pievienota norāde par ieceļošanas vai tranzīta atteikumu; |
b) |
trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri atbilst 1. punktā, izņemot tā b) apakšpunktu, paredzētajiem nosacījumiem un kuri ierodas pie robežas, var atļaut ieceļot dalībvalstu teritorijās, ja vīzas izsniedz pie robežas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 415/2003 (2003. gada 27. februāris) par vīzu izsniegšanu pie robežas, tostarp par šādu vīzu izsniegšanu jūrniekiem tranzītā (18). Pie robežas izsniegtās vīzas reģistrē sarakstā. Ja vīzu nevar piestiprināt pie dokumenta, to izņēmuma kārtā piestiprina pie atsevišķas lapas, ko ievieto dokumentā. Tādos gadījumos standartlapām, kas paredzētas vīzu piestiprināšanai, izmanto vienoto standartveidlapu, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 333/2002 (2002. gada 18. februāris) par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu (19); |
c) |
dalībvalstis humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ var atļaut savā teritorijā ieceļot trešo valstu valstspiederīgajiem, kas neatbilst vienam vai vairākiem 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Ja uz konkrētu trešās valsts valstspiederīgo attiecas 1. punkta d) apakšpunktā minētais brīdinājums, dalībvalsts, kas ļauj viņam ieceļot savā teritorijā, attiecīgi informē citas dalībvalstis. |
II NODAĻA
Ārējo robežu kontrole un ieceļošanas atteikums
6. pants
Robežpārbaudes norise
1. Robežsargi, pildot pienākumus, pilnībā respektē cilvēku cieņu.
Visus pasākumus, pildot to pienākumus, veic samērīgi ar šo pasākumu mērķiem.
2. Robežsargi, veicot robežpārbaudes, nediskriminē personas šādu iemeslu dēļ: dzimums, rase vai izcelsme, ticība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija.
7. pants
Personu robežpārbaudes
1. Robežsargi pie ārējām robežām pārbauda pārvietošanos pār robežu. Pārbaudes veic saskaņā ar šo nodaļu.
Pārbaudes var attiekties arī uz robežu šķērsojošo personu transportlīdzekļiem un lietām. Ja ir jāveic pārmeklēšana, piemēro attiecīgas dalībvalsts tiesību aktus.
2. Visām personām veic minimālo pārbaudi, lai, pamatojoties uz uzrādītajiem ceļošanas dokumentiem, noskaidrotu viņu identitāti. Šādā minimālajā pārbaudē ātri un lietišķi, vajadzības gadījumā, izmantojot tehniskus līdzekļus un attiecīgās datubāzēs pārbaudot informāciju par nozagtiem, nelikumīgi piesavinātiem un pazaudētiem dokumentiem, kā arī dokumentiem, kas zaudējuši spēku, pārbauda to dokumentu derīgumu, kuri ļauj to likumīgajam turētājam šķērsot robežu, kā arī pārliecinās, ka tiem nav viltojuma pazīmju.
Šā punkta pirmajā daļā minētā minimālā pārbaude ir obligāta personām, kas izmanto Kopienas tiesības brīvi pārvietoties.
Veicot minimālās pārbaudes personām, kas izmanto Kopienas tiesības brīvi pārvietoties, robežsargi tomēr var izlases kārtībā pārbaudīt informāciju valstu un Eiropas attiecīgās datubāzēs, lai pārliecinātos, ka attiecīgās personas nerada reālus, konkrētus un pietiekami nopietnus draudus dalībvalstu iekšējai drošībai, sabiedriskai kārtībai, starptautiskām attiecībām vai neapdraud sabiedrības veselību.
Informācijas pārbaudes rezultāti neapdraud tādu personu ieceļošanas tiesības, kuras attiecīgās dalībvalsts teritorijā izmanto Kopienas tiesības brīvi pārvietoties, kā noteikts Direktīvā 2004/38/EK.
3. Trešo valstu valstspiederīgos ieceļojot un izceļojot pārbauda pilnībā.
a) |
Pilna pārbaude ieceļojot ir pārliecināšanās par to, vai ir ievēroti 5. panta 1. punktā paredzētie ieceļošanas nosacījumi un – attiecīgos gadījumos – to dokumentu pārbaude, kuri dod tiesības uzturēties valstī un veikt profesionālas darbības. Pie tās pieder rūpīga šādu aspektu pārbaude:
|
b) |
pilna pārbaude izceļojot ir:
|
c) |
papildus b) apakšpunktā minētajām pārbaudēm pilna pārbaude izceļojot var būt arī:
|
4. Ja ir iespējas un ja trešās valsts valstspiederīgais to pieprasa, šādas pilnas pārbaudes var veikt privātās telpās.
5. Trešās valsts valstspiederīgos, kam jāveic pilna pārbaude otrajā līnijā, informē par pārbaudes mērķi un procedūru.
Tāda informācija ir pieejama visās Savienības oficiālajās valodās un tās valsts vai to valstu valodās, ar ko robežojas attiecīgā dalībvalsts, un tajā norāda, ka trešās valsts valstspiederīgais var pieprasīt norādīt to robežsargu vārdu vai dienesta numuru, kuri veic pilno pārbaudi otrajā līnijā, robežšķērsošanas vietas nosaukumu un datumu, kad šķērsota robeža.
6. Personām, kas izmanto Kopienas tiesības uz pārvietošanās brīvību, veic pārbaudes saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK.
7. Sīki izstrādāti noteikumi par to, kāda informācija jāreģistrē, ir iekļauti II pielikumā.
8. pants
Robežpārbaužu atvieglināšana
1. Izņēmuma un neparedzētos apstākļos kontrole pie sauszemes robežām var būt atvieglināta. Par šādiem ārkārtas un neparedzētiem apstākļiem uzskata apstākļus, kad neparedzami notikumi izraisa tik intensīvu satiksmi, ka gaidīšanas laiks pie robežšķērsošanas vietas kļūst pārmērīgs, un kad ir izmantoti visi personāla, tehniskie un organizatoriskie resursi.
2. Ja robežpārbaudes ir atvieglinātas saskaņā ar 1. punktu, ieceļošanas plūsmu robežpārbaudes ir prioritāras salīdzinājumā ar izceļošanas plūsmu robežpārbaudēm.
Robežsargs, kas atbild par robežšķērsošanas vietu, pieņem lēmumu atvieglināt pārbaudes.
Pārbaužu atvieglināšana ir pagaidu raksturs, to pielāgo konkrētiem apstākļiem un ievieš pakāpeniski.
3. Arī tad, ja robežpārbaudes ir atvieglinātas, robežsargi trešo valstu valstspiederīgajiem ieceļojot un izceļojot iespiež spiedogus ceļošanas dokumentos saskaņā ar 10. pantu.
4. Katra dalībvalsts reizi gadā nosūta Eiropas Parlamentam un Komisijai ziņojumu par šā panta piemērošanu.
9. pants
Atsevišķas joslas un informācija uz zīmēm
1. Dalībvalstis nodrošina atsevišķas joslas, jo īpaši lidostu robežšķērsošanas vietās, lai veiktu personu pārbaudes saskaņā ar 7. pantu. Joslas norāda, izmantojot zīmes, uz kurām ir III pielikumā paredzētās norādes.
Dalībvalstis var izveidot atsevišķas joslas jūras un sauszemes robežšķērsošanas vietās, kā arī robežu šķērsošanai starp dalībvalstīm, kas pie savām kopējām robežām nepiemēro 20. pantu. Zīmes ar III pielikumā paredzētajām norādēm lieto, ja dalībvalstis pie robežām izveido atsevišķas joslas.
Lai nodrošinātu optimālas robežšķērsotāju plūsmas, dalībvalstis nodrošina to, ka šādas joslas ir skaidri iezīmētas, arī ja ir notikusi atkāpšanās no noteikumiem par atsevišķām joslām, kā paredzēts 4. punktā.
2. |
|
Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētās zīmju norādes var būt valodā vai valodās, kādas katra dalībvalsts uzskata par piemērotām.
3. Jūras un sauszemes robežšķērsošanas vietās dalībvalstis var sadalīt transportlīdzekļu plūsmu dažādās joslās vieglajiem un kravas transportlīdzekļiem un autobusiem, izmantojot III pielikuma C daļā dotās zīmes.
Dalībvalstis vajadzības gadījumā var mainīt norādes uz minētajām zīmēm, ņemot vērā vietējos apstākļus.
4. Ja kādā robežšķērsošanas vietā rodas īslaicīga transporta plūsmas nelīdzsvarotība, kompetentas iestādes uz laiku, kas vajadzīgs nelīdzsvarotības novēršanai, var atteikties no noteikumiem par dažādu joslu izmantošanu.
5. Esošo zīmju pielāgošanu 1., 2., un 3. punktā minētajiem noteikumiem pabeidz līdz 2009. gada 31. maijam. Ja dalībvalstis šajā laikā nomaina esošās zīmes vai uzstāda jaunas, attiecībā uz tām ievēro minētajos punktos paredzētās norādes.
10. pants
Spiedogu iespiešana Trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos
1. Trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos ieceļojot un izceļojot sistemātiski iespiež spiedogus. Spiedogus par ieceļošanu vai izceļošanu iespiež šādos dokumentos:
a) |
dokumentos ar derīgu vīzu, kas trešās valsts valstspiederīgajam dod tiesības šķērsot robežu; |
b) |
tādu trešo valstu valstspiederīgo dokumentos, kuriem dalībvalsts vīza ir izsniegta pie robežas, dodot tiesības šķērsot robežu; |
c) |
dokumentos, kas dod tiesības šķērsot robežu trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem neattiecas prasība pēc vīzas. |
2. Spiedogus ieceļojot un izceļojot iespiež tādu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuri ir tāda Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļi, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/38/EK, bet neuzrāda minētās direktīvas 10. pantā paredzēto uzturēšanās atļauju.
Spiedogus ieceļojot un izceļojot iespiež tādu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuri ir tādu trešo valstu valstspiederīgo ģimenes locekļi, kuri izmanto Kopienas tiesības brīvi pārvietoties, bet neuzrāda Direktīvas 2004/38/EK 10. pantā paredzēto uzturēšanās atļauju.
3. Spiedogus ieceļojot un izceļojot neiespiež:
a) |
tādu valstu vadītāju vai augstu amatpersonu ceļošanas dokumentos, kuru ierašanās ir iepriekš oficiāli saskaņota, izmantojot diplomātiskus kanālus; |
b) |
lidaparātu pilotu apliecībās vai apkalpes locekļu apliecībās; |
c) |
tādu jūrnieku ceļošanas dokumentos, kuri dalībvalsts teritorijā uzturas tikai tik ilgi, kamēr pietauvojies viņu kuģis, un nepamet tās ostas teritoriju, kurā ienācis kuģis; |
d) |
kruīza kuģu apkalpju un pasažieru ceļošanas dokumentos, uz kuriem neattiecas robežpārbaudes saskaņā ar VI pielikuma 3.2.3. punktu; |
e) |
dokumentos, kas dod tiesības Andoras, Monako un Sanmarīno valstspiederīgajiem šķērsot robežu. |
Ārkārtas gadījumos pēc trešās valsts valstspiederīgā lūguma ieceļošanas un izceļošanas spiedogu var nespiest, ja iespiests spiedogs attiecīgai personai varētu radīt nopietnus sarežģījumus. Tādā gadījumā ieceļošanas vai izceļošanas spiedogu iespiež atsevišķā lapā, kurā norādīts vārds, uzvārds un pases numurs. Lapu izsniedz trešās valsts valstspiederīgajam.
4. Praktiski pasākumi spiedogu iespiešanai ir izklāstīti IV pielikumā.
5. Kad vien iespējams, trešo valstu valstspiederīgos informē par robežsargu pienākumu ieceļojot un izceļojot iespiest spiedogu viņu ceļošanas dokumentos, pat ja robežpārbaudes ir atvieglinātas saskaņā ar 8. pantu.
6. Komisija līdz 2008. gada beigām iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kā darbojas noteikumi par spiedogu iespiešanu ceļošanas dokumentos.
11. pants
Pieņēmums attiecībā uz uzturēšanās ilguma nosacījumu ievērošanu
1. Ja trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentā nav ieceļošanas spiedoga, attiecīgās valsts kompetentās iestādes var pieņemt, ka tā turētājs neatbilst vai vairs neatbilst attiecīgā dalībvalstī piemērojamiem uzturēšanās ilguma nosacījumiem.
2. Šī panta 1. punktā minēto pieņēmumu var atspēkot, ja attiecīgais trešās valsts pilsonis jebkādiem līdzekļiem sagādā ticamus pierādījumus – piemēram, transporta biļetes vai pierādījumus par viņa uzturēšanos ārpus dalībvalstu teritorijas – apliecinot, ka viņš ir ievērojis nosacījumus par īslaicīgas uzturēšanās ilgumu.
Tādā gadījumā:
a) |
ja trešās valsts pilsonis atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kura pilnībā piemēro Šengenas acquis, kompetentas iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentā norāda dienu, kad, un vietu, kur attiecīgā persona šķērsojusi tādas dalībvalsts ārējo robežu, kura pilnībā piemēro Šengenas acquis; |
b) |
ja trešās valsts pilsonis atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, par kuru vēl nav pieņemts lēmums saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktu, kompetentas iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentā norāda dienu, kad, un vietu, kur attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais šķērsojusi šādas dalībvalsts ārējo robežu. |
Papildus a) un b) apakšpunktā minētajām norādēm, attiecīgam trešās valsts pilsonim var izsniegt VIII pielikumā doto veidlapu.
Dalībvalstis cita citu, Komisiju un Padomes Ģenerālsekretariātu informē par to praksi attiecībā uz šajā pantā minētajām norādēm.
3. Ja 1. punktā minēto pieņēmumu neatspēko, kompetentas iestādes var izraidīt trešās valsts valstspiederīgo no attiecīgo dalībvalstu teritorijas.
12. pants
Robežuzraudzība
1. Robežuzraudzības galvenais mērķis ir nepieļaut neatļautu robežas šķērsošanu, apkarot pārrobežu noziedzību un veikt pasākumus pret personām, kas robežu šķērsojušas nelikumīgi.
2. Robežsargi robežuzraudzībai izmanto stacionāras vai mobilas vienības.
Uzraudzību veic tā, lai nepieļautu personu izvairīšanos no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās un atturētu no mēģinājumiem to darīt.
3. Uzraudzību starp robežšķērsošanas vietām veic robežsargi, kuru skaits un darbības metodes ir atbilstīgas esošiem vai paredzamiem draudiem un apdraudējumiem. Uzraudzība paredz biežas un negaidītas uzraudzības periodiskuma pārmaiņas, lai visu laiku pastāvētu risks, ka neatļauta robežšķērsošana tiks atklāta.
4. Uzraudzību veic stacionāras vai mobilas vienības, kas pienākumus veic patrulējot vai izvietojot posteņus vietās, kas ir zināmas kā paaugstināta riska vietas vai ko uzskata par tādām; šādas uzraudzības mērķis ir aizturēt personas, kas nelikumīgi šķērso robežu. Uzraudzību var veikt, arī izmantojot tehniskus līdzekļus, tostarp elektroniskus līdzekļus.
5. Papildu noteikumus, kas reglamentē uzraudzību, var pieņemt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.
13. pants
Ieceļošanas atteikums
1. Trešās valsts valstspiederīgajiem, kas neatbilst 5. panta 1. punktā izklāstītiem ieceļošanas nosacījumiem, un nepieder pie to personu kategorijas, uz ko attiecas 5. panta 4. punkts, atsaka ieceļošanu dalībvalstu teritorijās. Tas neskar īpašos noteikumus par patvēruma tiesībām un starptautisku aizsardzību vai ilgtermiņa vīzām.
2. Ieceļošanu var atteikt tikai ar pamatotu lēmumu, uzrādot precīzus atteikuma iemeslus. Tādu lēmumu pieņem iestāde, kas saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem ir pilnvarota to darīt. Tie stājas spēkā nekavējoties.
Pamatoto lēmumu, uzrādot precīzus atteikuma iemeslus, pieņem, izmantojot V pielikuma B daļā doto standartveidlapu, ko aizpilda iestāde, kas saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem ir pilnvarota atteikt ieceļošanu. Aizpildīto standartveidlapu nodod attiecīgam trešās valsts valstspiederīgajam, kas apliecina, ka ir saņēmis šo veidlapu ar lēmumu par ieceļošanas atteikumu.
3. Personām, kam atteikta ieceļošana, ir tiesības iesniegt pārsūdzību. Pārsūdzības īsteno saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem. Trešās valsts valstspiederīgajam arī izsniedz rakstisku norādi par kontaktpunktiem, kur var saņemt informāciju par pārstāvjiem, kas saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem ir kompetenti pārstāvēt trešās valsts valstspiederīgo.
Šādas pārsūdzības iesniegšana neaptur ieceļošanas atteikuma lēmuma izpildi.
Neskarot jebkādu kompensāciju, ko piešķir saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem, trešās valsts valstspiederīgajam – ja pārsūdzības izskatīšanā tiktu konstatēts, ka lēmums atteikt ieceļošanu bijis nepamatots – ir tiesības uz to, ka dalībvalsts, kas atteikusi ieceļošanu, labo anulēto ieceļošanas spiedogu un jebkādu citu veiktu anulēšanu vai papildinājumu.
4. Robežsargi nodrošina, ka trešās valsts valstspiederīgais, kas saņēmis ieceļošanas atteikumu, neieceļo attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
5. Dalībvalstis vāc statistiku par to personu skaitu, kam atteikta ieceļošana, par atteikuma iemesliem, to personu valstspiederību, kam atteikta ieceļošana, un to, pie kāda tipa robežas (sauszemes robeža, robeža lidostās vai jūras robeža) ieceļošana atteikta. Reizi gadā dalībvalstis nosūta šo statistiku Komisijai. Komisija reizi divos gados publicē dalībvalstu sniegtās statistikas apkopojumu.
6. Sīki izstrādāti noteikumi, kas reglamentē ieceļošanas atteikumus, ir izklāstīti V pielikuma A daļā.
III NODAĻA
Robežkontroles personāls un resursi un dalībvalstu sadarbība
14. pants
Robežkontroles personāls un resursi
Dalībvalstis atbilstīgā apjomā izmanto attiecīgus resursus un personālu, lai saskaņā ar 6. līdz 13. pantu veiktu robežkontroli pie to ārējām robežām, nodrošinot efektīvu, intensīvu un vienota līmeņa kontroli.
15. pants
Kontroles īstenošana
1. Robežkontroli, kas paredzēta 6. līdz 13. pantā, veic robežsargi saskaņā ar šo regulu un attiecīgās valsts tiesību aktiem.
Robežkontrole neietekmē pilnvaras sākt kriminālvajāšanu, kuras robežsargiem ir piešķirtas ar attiecīgas valsts tiesību aktiem un kuras neietilpst šīs regulas darbības jomā.
Dalībvalstis nodrošina, ka robežsargi ir specializēti un attiecīgi apmācīti profesionāļi. Dalībvalstis veicina to, ka robežsargi mācās valodas, jo īpaši tās, kas ir vajadzīgas viņu pienākumu izpildei.
2. Dalībvalstis saskaņā ar 34. pantu dara Komisijai zināmu to valsts dienestu sarakstu, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir atbildīgi par robežkontroli.
3. Lai efektīvi kontrolētu robežas, katra dalībvalsts nodrošina ciešu un nepārtrauktu to dienestu sadarbību, kuri ir atbildīgi par robežkontroli.
16. pants
Dalībvalstu sadarbība
1. Dalībvalstis sniedz savstarpēju palīdzību un uztur ciešu un nepārtrauktu sadarbību, lai saskaņā ar šīs regulas 6. līdz 15. pantu efektīvi īstenotu robežkontroli. Tās apmainās ar visu būtisko informāciju.
2. Dalībvalstu operatīvo sadarbību ārējo robežu pārvaldības jomā koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie dalībvalstu ārējām robežām (turpmāk – “Aģentūra”), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004.
3. Neskarot Aģentūras kompetenci, dalībvalstis var turpināt operatīvu sadarbību ar citām dalībvalstīm un/vai trešām valstīm pie ārējām robežām, arī apmainoties ar sadarbības koordinatoriem, ja sadarbība papildina Aģentūras darbību.
Dalībvalstis atturas veikt darbības, kas varētu traucēt Aģentūras darbību vai tās mērķu sasniegšanu.
Dalībvalstis ziņo Aģentūrai par šā punkta pirmajā daļā minēto operatīvo sadarbību.
4. Dalībvalstis nodrošina apmācības par robežkontroles noteikumiem un pamattiesībām. Šajā sakarā ņem vērā vienotos mācību standartus, ko ievieš un attīsta Aģentūra.
17. pants
Kopīga kontrole
1. Dalībvalstis, kas attiecībā uz savām kopīgajām sauszemes robežām nepiemēro 20. pantu, var kopīgi veikt šo kopējo robežu kontroli līdz minētā panta piemērošanas dienai, un tādā gadījumā personu var apstādināt tikai vienreiz, lai veiktu ieceļošanas un izceļošanas pārbaudes, neskarot dalībvalstu individuālo atbildību, kas izriet no 6. līdz 13. panta.
Lai to nodrošinātu, dalībvalstis var savā starpā slēgt divpusējus nolīgumus.
2. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem nolīgumiem, ko tās noslēdz saskaņā ar 1. punktu.
IV NODAĻA
Īpaši robežpārbaužu noteikumi
18. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz dažādu tipu robežām un dažādiem transportlīdzekļu veidiem, ko izmanto ārējo robežu šķērsošanai
Šīs regulas VI pielikumā izklāstītie īpašie noteikumi attiecas uz pārbaudēm pie dažādu tipu robežām un attiecībā uz dažādiem transportlīdzekļiem, ko izmanto robežu šķērsošanai.
Minētajos īpašajos noteikumos var būt paredzētas atkāpes no 5. panta un 7. līdz 13. panta.
19. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz dažādu kategoriju personu pārbaudēm
1. Šīs regulas VII pielikumā izklāstītie īpašie noteikumi attiecas uz šādu kategoriju personu pārbaudēm:
a) |
valstu vadītāji un viņu delegāciju locekļi: |
b) |
lidaparātu piloti un citi lidaparātu apkalpes locekļi; |
c) |
jūrnieki; |
d) |
diplomātisko, oficiālo un dienesta pasu turētāji, kā arī starptautisku organizāciju pārstāvji; |
e) |
darba ņēmēji, kas strādā otrpus robežai; |
f) |
nepilngadīgie. |
Minētajos īpašajos noteikumos var būt paredzētas atkāpes no 5. panta un 7. līdz 13. panta.
2. Dalībvalstis saskaņā ar 34. pantu Komisijai dara zināmus paraugus apliecībām, ko to Ārlietu ministrijas izsniedz akreditētiem diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem.
III SADAĻA
IEKŠĒJĀS ROBEŽAS
I NODAĻA
Robežkontroles atcelšana pie iekšējām robežām
20. pants
Iekšējo robežu šķērsošana
Iekšējās robežas var šķērsot jebkurā vietā, un personām – neatkarīgi no viņu valstspiederības – nepiemēro robežpārbaudes.
21. pants
Pārbaudes iekšzemē
Robežkontroles atcelšana pie iekšējām robežām neietekmē:
a) |
policijas pilnvaras, ko īsteno kompetentas dalībvalstu iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ja vien pilnvaru īstenošana iedarbības ziņā nav līdzvērtīga robežpārbaudēm; tas attiecas arī uz pierobežas teritorijām. Policijas pilnvaru īstenošanu pirmā teikuma nozīmē jo īpaši nedrīkst uzskatīt par līdzvērtīgu robežpārbaudēm, ja policijas veiktie pasākumi:
|
b) |
personu drošības pārbaudes ostās un lidostās, ko veic kompetentas iestādes saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem, kā arī ostu, lidostu un pārvadātāju veiktas drošības pārbaudes, ja tās veic arī personām, kas ceļo pa dalībvalsts teritoriju; |
c) |
iespēju dalībvalstīm tiesību aktos paredzēt pienākumu, ka personai ir jābūt personas dokumentiem vai tie jānēsā līdzi; |
d) |
trešo valstu valstspiederīgo pienākumu saskaņā ar Šengenas konvencijas 22. pantu ziņot par atrašanos attiecīgā dalībvalstī. |
22. pants
Šķēršļu novēršana ceļu satiksmei robežšķērsošanas vietās pie iekšējām robežām
Dalībvalstis likvidē visus šķēršļus netraucētām satiksmes plūsmām autoceļu robežšķērsošanas vietās pie iekšējām robežām, jo īpaši visus ātruma ierobežojumus, ko nepamato ceļu satiksmes drošības apsvērumi.
Vienlaikus dalībvalstīm jābūt gatavām nodrošināt iespējas veikt robežpārbaudes, ja tiek atjaunota robežkontrole pie iekšējām robežām.
II NODAĻA
Robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām
23. pants
Robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām
1. Ja pastāv nopietns apdraudējums valsts politikai vai iekšējai drošībai, dalībvalsts saskaņā ar 24. pantā paredzēto procedūru vai, steidzamības gadījumā, saskaņā ar 25. pantā paredzēto procedūru var izņēmuma kārtā atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām uz ierobežotu laiku, kas nepārsniedz 30 dienas, vai uz paredzamo nopietnā apdraudējuma laiku, ja tas ir ilgāks par 30 dienām. Robežkontroles pagaidu atjaunošanas pie iekšējām robežām apjoms un ilgums nepārsniedz to, kas noteikti ir nepieciešams, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu.
2. Ja valsts politikas vai iekšējās drošības nopietnais apdraudējums turpinās ilgāk par 1. punktā paredzēto laiku, dalībvalsts var paildzināt robežkontroli, to pamatojot ar tiem pašiem iemesliem, kas minēti 1. punktā, un, ņemot vērā visus jaunos apstākļus, paildzināt robežkontroli ikreiz vēl par 30 dienām, ievērojot 26. pantā paredzēto procedūru.
24. pants
Procedūra paredzamiem notikumiem
1. Ja dalībvalsts saskaņā ar 23. panta 1. punktu paredz atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, tā, cik vien drīz iespējams, dara to zināmu pārējām dalībvalstīm un Komisijai un sniedz šādu informāciju, tiklīdz tā ir pieejama:
a) |
ierosinātās atjaunošanas iemeslus, sīki aprakstot notikumus, kas rada nopietnu apdraudējumu valsts politikai vai iekšējai drošībai; |
b) |
ierosinātās atjaunošanas darbības jomu, konkrēti norādot, kur paredzēts atjaunot robežkontroli; |
c) |
oficiālo robežšķērsošanas vietu nosaukumus; |
d) |
ierosinātās atjaunošanas ieviešanas dienu un ilgumu; |
e) |
attiecīgos gadījumos, pasākumus, kas jāveic pārējām dalībvalstīm. |
2. Komisija, saņēmusi attiecīgās dalībvalsts paziņojumu un ņemot vērā šā panta 3. punktā paredzētās konsultācijas, var sniegt atzinumu, neskarot Līguma 64. panta 1. punktu.
3. Par 1. punktā minēto informāciju, kā arī par Komisijas atzinumu, ko tā var sniegt saskaņā ar 2. punktu, dalībvalsts, kas paredz atjaunot robežkontroli, konsultējas ar pārējām dalībvalstīm Padomē un Komisiju, lai vajadzības gadījumā organizētu dalībvalstu savstarpēju sadarbību un izskatītu, vai pasākumi ir samērīgi ar notikumiem, kas liek atjaunot robežkontroli un rada apdraudējumu valsts politikai vai iekšējai drošībai.
4. Šā panta 3. punktā minētās konsultācijas notiek vismaz piecpadsmit dienas pirms dienas, kad paredzēts atjaunot robežkontroli.
25. pants
Procedūra gadījumos, kas prasa steidzamu rīcību
1. Ja kādā dalībvalstī valsts politikas vai iekšējās drošības apsvērumi prasa īstenot steidzamu rīcību, attiecīgā dalībvalsts var izņēmuma kārtā un nekavējoties atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām.
2. Dalībvalsts, kas atjauno robežkontroli pie iekšējam robežām, bez kavēšanās par to attiecīgi paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai un sniedz 24. panta 1. punktā minēto informāciju un pamatojumu šīs procedūras izmantošanai.
26. pants
Procedūra, lai paildzinātu robežkontroli pie iekšējām robežām
1. Dalībvalstis robežkontroli pie iekšējām robežām var paildzināt vienīgi saskaņā ar 23. panta 2. punktu pēc tam, kad tā par to paziņojusi pārējām dalībvalstīm un Komisijai.
2. Dalībvalsts, kas paredz paildzināt robežkontroli, pārējām dalībvalstīm un Komisijai dara zināmu visu būtisko informāciju par iemesliem, kāpēc paildzināta robežkontrole pie iekšējām robežām. Piemēro 24. panta 2. punktu.
27. pants
Informācija Eiropas Parlamentam
Attiecīgā dalībvalsts vai, attiecīgā gadījumā, Padome cik drīz vien iespējams informē Eiropas Parlamentu par pasākumiem, ko veic saskaņā ar 24., 25. un 26. pantu. Attiecībā uz trešo secīgo paildzinājumu saskaņā ar 26. pantu attiecīgā dalībvalsts, ja tas tiek prasīts, sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam par nepieciešamību īstenot robežkontroli pie iekšējām robežām.
28. pants
Noteikumi, kas jāpiemēro, atjaunojot robežkontroli pie iekšējam robežām
Atjaunojot robežkontroli pie iekšējām robežām, mutatis mutandis piemēro attiecīgos II sadaļas noteikumus.
29. pants
Ziņojums par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām
Dalībvalsts, kas saskaņā ar 23. pantu atjaunojusi robežkontroli pie iekšējām robežām, apstiprina dienu, kad šo robežkontroli atceļ, un tajā pašā laikā vai drīz pēc tam iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām, jo īpaši norādot, kā notiek pārbaudes un cik efektīva ir robežkontroles atjaunošana.
30. pants
Sabiedrības informēšana
Lēmumu atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām pieņem pārskatāmi, un sabiedrību par to informē pilnībā, ja vien nav sevišķi svarīgu drošības iemeslu to nedarīt.
31. pants
Konfidencialitāte
Pēc attiecīgas dalībvalsts lūguma pārējās dalībvalstis, Eiropas Parlaments un Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ko sniedz saistībā ar robežkontroles atjaunošanu un paildzināšanu pie iekšējām robežām, kā arī attiecībā uz ziņojumu, ko sagatavo saskaņā ar 29. pantu.
IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
32. pants
Grozījumi pielikumos
Grozījumus III, IV un VIII pielikumā izdara saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.
33. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz komiteja, turpmāk – “Komiteja”.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu, un ar nosacījumu, ka saskaņā ar šo procedūru pieņemtie īstenošanas pasākumi negroza šīs regulas pamatnoteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
4. Neskarot jau pieņemtos īstenošanas pasākumus, uz četriem gadiem, skaitot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, tiek atlikta to šīs regulas noteikumu piemērošana, kuri attiecas uz tehnisku noteikumu un lēmumu pieņemšanu saskaņā ar 2. punktā minēto procedūru. Pēc Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru var atjaunot attiecīgos noteikumus un tālab pārskata šos noteikumus līdz četru gadu termiņa beigām.
34. pants
Paziņošana
1. Dalībvalstis paziņo Komisijai:
a) |
uzturēšanās atļauju sarakstu; |
b) |
savu robežšķērsošanas vietu sarakstu; |
c) |
atsauces summas, kas vajadzīgas ārējo robežu šķērsošanai un ko ik gadu nosaka attiecīgās valsts iestādes; |
d) |
to attiecīgās valsts dienestu sarakstu, kuri atbildīgi par robežkontroli; |
e) |
to standartapliecību paraugus, ko izsniedz Ārlietu ministrijas. |
2. Komisija informāciju, kas tai paziņota saskaņā ar 1. punktu, dara pieejamu dalībvalstīm un sabiedrībai, izmantojot publikāciju Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un citus piemērotus līdzekļus.
35. pants
Vietējā pierobežas satiksme
Šī regula neskar Kopienas noteikumus par vietējo pierobežas satiksmi un spēkā esošos divpusējos nolīgumus par vietējo pierobežas satiksmi.
36. pants
Seūta un Meliļa
Šī regula neietekmē īpašos noteikumus, ko piemēro Seūtai un Meliļai, kā noteikts Spānijas Karalistes deklarācijā par Seūtu un Meliļu, kas pievienota Nobeiguma aktam Nolīgumā par Spānijas Karalistes pievienošanos Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (20).
37. pants
Procedūra, kā dalībvalstis paziņo informāciju
Līdz 2006. gada 26. oktobrim dalībvalstis paziņo Komisijai savus noteikumus, kas attiecas uz 21. panta c) un d) punktu, 4. panta 3. punktā minētos sodus un divpusējos nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar 17. panta 1. punktu. Par pārmaiņām minētajos noteikumos paziņo piecās darbadienās.
Dalībvalstu paziņoto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
38. pants
Ziņojums par III sadaļas piemērošanu
Līdz 2009. gada 13. oktobrim. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par III sadaļas piemērošanu.
Komisija pievērš īpašu uzmanību jebkādām grūtībām, ko izraisa robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām. Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz priekšlikumus šādu grūtību novēršanai.
39. pants
Atcelšana
1. No 2006. gada 13. oktobra tiek atcelts 2. līdz 8. pants Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu.
2. No 1. punktā paredzētās dienas tiek atcelti arī šādi akti:
a) |
Kopējā rokasgrāmata, tostarp tās pielikumi; |
b) |
Šengenas Izpildu komitejas 1994. gada 26. aprīļa Lēmums (SCH/Com–ex (94) 1, rev 2), 1994. gada 22. decembra Lēmums (SCH/Com–ex (94) 17, rev. 4) un 1995. gada 20. decembra Lēmums (SCH/Com–ex (95) 20, rev. 2); |
c) |
Kopējās konsulārās instrukcijas 7. pielikums; |
d) |
Padomes Regula (EK) Nr. 790/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām robežkontroles un uzraudzības veikšanā (21); |
e) |
Padomes Lēmums 2004/581/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka obligātās norādes, kurām jābūt uz zīmēm ārējās robežas šķērsošanas vietās (22); |
f) |
Padomes Lēmums 2004/574/EK (2004. gada 29 aprīlis) par Kopējās rokasgrāmatas II daļas grozījumiem un tās 16. pielikuma sagatavošanu (23); |
g) |
Padomes Regula (EK) Nr. 2133/2004 (2004. gada 13. decembris) par prasību dalībvalstu kompetentām iestādēm sistemātiski apzīmogot trešo valstu pilsoņu ceļošanas dokumentus, kad viņi šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un par saistītiem grozījumiem Šengenas Līguma īstenošanas konvencijā un kopīgajā rokasgrāmatā (24). |
3. Atsauces uz svītrotajiem pantiem un atceltajiem aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
40. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā 2006. gada 13. oktobrī. Regulas 34. pants tomēr stājas spēkā dienu pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.
Strasbūrā, 2006. gada 15. martā
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
J. BORRELL FONTELLES
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
H. WINKLER
(1) Eiropas Parlamenta 2005. gada 23. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2006. gada 21. februāra Lēmums.
(2) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1160/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 18. lpp.).
(3) OV C 313, 16.12.2002., 97. lpp. Kopējā rokasgrāmatā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2133/2004 (OV L 369, 16.12.2004., 5. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.).
(5) OV L 374, 31.12.1991., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(6) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(7) OV L 239, 22.9.2000., 69. lpp.
(8) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.
(9) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.
(10) OV L 176, 10.7.1999., 53. lpp.
(11) Padomes Lēmums 2004/849/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.).
(12) Padomes Lēmums 2004/860/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.).
(13) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.
(14) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.
(15) OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.
(16) OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.
(17) OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 851/2005 (OV L 141, 4.6.2005., 3. lpp.).
(18) OV L 64, 7.3.2003., 1. lpp.
(19) OV L 53, 23.2.2002., 4. lpp.
(20) OV L 239, 22.9.2000., 73. lpp.
(21) OV L 116, 26.4.2001., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/927/EK (OV L 396, 31.12.2004., 45. lpp.).
(22) OV L 261, 6.8.2004., 119. lpp.
(23) OV L 261, 6.8.2004., 36. lpp.
(24) OV L 369, 16.12.2004., 5. lpp.
I PIELIKUMS
Apstiprinājuma dokumenti, lai pārbaudītu ieceļošanas nosacījumu izpildi
Dokumenti, kas minēti 5. panta 2. punktā, var būt arī:
a) |
lietišķiem braucieniem:
|
b) |
ceļojumiem, kas saistīti ar studijām vai citādām apmācībām:
|
c) |
ceļojumiem, kas saistīti ar tūrismu vai personiskiem iemesliem:
|
d) |
braucieniem politisku, zinātnes, kultūras, sporta vai reliģiskiem pasākumu – vai citu iemeslu dēļ: ielūgumi, ieejas biļetes, iestāšanās apliecības vai programmas, kas jebkā liecina par uzņēmējorganizācijas nosaukumu un uzturēšanās ilgumu, vai jebkāds cits dokuments, kas liecina par vizītes mērķi. |
II PIELIKUMS
Informācijas reģistrācija
Visās robežšķērsošanas vietās jebkuru dienesta informāciju un citu īpaši svarīgu informāciju reģistrē ar roku vai elektroniski. Reģistrējamā informācija jo īpaši ir:
a) |
par vietējām robežpārbaudēm atbildīgā robežsarga vārds un pārējo darbinieku vārdi katrā maiņā; |
b) |
personu pārbaužu atvieglinājumi, ko piemēro saskaņā ar 8. pantu; |
c) |
dokumenti, kas pie robežas izsniegti pasu un vīzu vietā; |
d) |
informācija par aizturētām personām un sūdzības (noziedzīgi nodarījumi un administratīvi pārkāpumi); |
e) |
personas, kam saskaņā ar 13. pantu atteikta ieceļošana (atteikuma pamatojums un valstspiederība); |
f) |
drošības kodi ieceļošanas un izceļošanas spiedogiem, to robežsargu identitāte, kuri katrā konkrētā datumā vai maiņā lieto konkrēto spiedogu, un informācija par nozaudētiem un nozagtiem spiedogiem; |
g) |
pārbaudīto personu sūdzības; |
h) |
citi īpaši nozīmīgi policijas vai tieslietu pasākumi; |
i) |
īpaši notikumi. |
III PIELIKUMS
Paraugi zīmēm, kas apzīmē joslas robežšķērsošanas vietās
A DAĻA
B DAĻA
C DAĻA
(1) Islandes un Norvēģijas gadījumā logotips nav vajadzīgs.
IV PIELIKUMS
Spiedogu iespiešana
1. |
Saskaņā ar 10. pantu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos sistemātiski iespiež spiedogus, viņiem ieceļojot un izceļojot. Šo spiedogu sīks apraksts ir dots Šengenas Izpildu komitejas Lēmumā Nr. SCH/COM–EX (94)16 rev un Nr. SCH/Cem–Handb (93) 15 (CONFIDENTIAL). |
2. |
Spiedogu drošības kodus maina regulāri, ne retāk kā reizi mēnesī. |
3. |
Ja ieceļo un izceļo trešo valstu valstspiederīgie, kam ir vajadzīga vīza, spiedogu pēc iespējas iespiež tā, lai tas nosegtu vīzas malu, neietekmējot vīzas datu salasāmību vai drošības elementus vīzas ielīmē. Ja ir jāiespiež vairāki spiedogi (piemēram, daudzkārtējai vīzai), tos iespiež lapā, kas atrodas pretī lapai, kur ir vīza. Ja šo lapu nevar izmantot, spiedogu iespiež nākamajā lapā. Mašīnlasāmajā daļā spiedogus nespiež. |
4. |
Dalībvalstis norīko valstu kontaktpunktus, kas atbild par informācijas apmaiņu attiecībā uz robežšķērsošanas vietās izmantoto ieceļošanas un izceļošanas spiedogu drošības kodiem, un informē par to pārējās dalībvalstis, Padomes Ģenerālsekretariātu un Komisiju. Šiem kontaktpunktiem ir tūlītēja piekļuve informācijai par kopējiem ieceļošanas un izceļošanas spiedogiem, ko lieto pie attiecīgās dalībvalsts ārējās robežas, un jo īpaši šādai informācijai:
Visus pieprasījumus par vienotajiem ieceļošanas un izceļošanas spiedogiem iesniedz ar iepriekšminēto valstu kontaktpunktu starpniecību. Tāpat valstu kontaktpunkti tūlīt nosūta pārējiem kontaktpunktiem, Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai informāciju par izmaiņām kontaktpunktos, kā arī par nozaudētiem vai nozagtiem spiedogiem. |
V PIELIKUMS
A DAĻA
Procedūras ieceļošanas atteikumam pie robežas
1. |
Atsakot ieceļošanu, kompetentais robežsargs:
|
2. |
Vīzu anulē šādos gadījumos:
Tomēr tas, ka trešās valsts valstspiederīgais pie robežas neuzrāda vienu vai vairākus 5. panta 2. punktā minētos apstiprinājuma dokumentus, nav iemesls automātiski pieņemt lēmumu anulēt vīzu. |
3. |
Ja trešās valsts valstspiederīgo, kam ir atteikta ieceļošana, līdz robežai nogādājis pārvadātājs, vietējā atbildīgā iestāde:
|
4. |
Ja ir iemesls gan trešās valsts valstspiederīgā ieceļošanas atteikumam, gan viņa aizturēšanai, robežsargs sazinās ar iestādēm, kas ir atbildīgas pieņemt lēmumu par turpmāku rīcību saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem. |
B DAĻA
Ieceļošanas atteikuma standartveidlapa
VI PIELIKUMS
Īpaši noteikumi attiecībā uz dažādu tipu robežām un dažādiem transportlīdzekļu veidiem, ko izmanto dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanai
1. Sauszemes robežas
1.1. Pārbaudes uz autoceļiem
1.1.1. Lai nodrošinātu efektīvas personu pārbaudes, kā arī drošu un vienmērīgu ceļu satiksmes plūsmu, pārvietošanos robežšķērsošanas vietās attiecīgi regulē. Vajadzības gadījumā dalībvalstis var noslēgt divpusējus nolīgumus, lai novirzītu un bloķētu satiksmi. Tās par to informē Komisiju saskaņā ar 37. pantu.
1.1.2. Ja dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu un ja apstākļi to ļauj, tās var saskaņā ar 9. pantu pie sauszemes robežām konkrētās robežšķērsošanas vietās izveidot vai izmantot atsevišķas joslas.
Ārkārtas gadījumos un ja to prasa satiksmes un infrastruktūras apstākļi, dalībvalstu kompetentās iestādes var jebkurā laikā pārtraukt atsevišķo joslu izmantošanu.
Dalībvalstis var sadarboties ar kaimiņvalstīm, izveidojot atsevišķas joslas ārējo robežu šķērsošanas vietās.
1.1.3. Personas, kas ceļo transportlīdzekļos, pārbaudes laikā parasti var palikt tajos. Tomēr, ja apstākļi prasa, var prasīt, lai personas izkāpj no transportlīdzekļiem. Pilnas pārbaudes veic, ja atļauj vietējie apstākļi, šim nolūkam paredzētās vietās. Personāla drošības interesēs pārbaudes, ja iespējams, veic divi robežsargi.
1.2. Pārbaudes uz dzelzceļa
1.2.1. Vilcienos, kas šķērso ārējās robežas, veic gan vilcienu pasažieru, gan personāla pārbaudes, arī preču vilcienos vai tukšos vilcienos. Pārbaudes veic vai nu:
— |
uz pirmās pienākšanas vai atiešanas stacijas perona dalībvalsts teritorijā, |
— |
vai vilcienā, tranzīta laikā. |
Dalībvalstis var noslēgt divpusējus nolīgumus par to, kā veikt pārbaudes. Tās par to informē Komisiju saskaņā ar 37. pantu.
1.2.2. Atkāpjoties no 1.2.1. punkta un lai sekmētu ātrgaitas pasažieru vilcienu satiksmes plūsmas, dalībvalstis, kuru teritorijā vilcieni iebrauc no trešām valstīm, savstarpēji vienojoties ar attiecīgām trešām valstīm, var pieņemt lēmumu personu ieceļošanas pārbaudes vilcienos no trešām valstīm veikt vai nu:
— |
trešo valstu stacijās, kur personas iekāpj vilcienā, |
— |
vai stacijās dalībvalstu teritorijā, kur personas izkāpj no vilciena, |
— |
vai vilcienos tranzīta laikā starp stacijām dalībvalstu teritorijā, ja personas paliek vilcienā iepriekšējā stacijā vai iepriekšējās stacijās. |
1.2.3. Tā kā dalībvalstu teritorijā ātrgaitas vilcieni no trešām valstīm pietur vairākās stacijās, ja dzelzceļa pārvadātājs var uzņemt pasažierus tikai atlikušajai brauciena daļai pa dalībvalstu teritoriju, tad ieceļošanas pārbaudi šiem pasažieriem veic vilcienā vai galapunkta stacijā, izņemot gadījumus, kad pārbaudes ir veiktas saskaņā ar 1.2.1. punktu vai 1.2.2. punkta pirmo ievilkumu.
Personas, kas atlikušajā ceļojuma daļā pa dalībvalstu teritoriju vēlas braukt tikai ar vilcienu, pirms vilciena atiešanas saņem skaidru paziņojumu, ka viņiem veiks ieceļošanas pārbaudi ceļojuma laikā vai galastacijā.
1.2.4. Braucot pretējā virzienā, personām, kas atrodas vilcienā, izceļošanas pārbaudi veic analoģiski.
1.2.5. Robežsargs var prasīt veikt vagonu tukšumu pārbaudi, vajadzības gadījumā ar vilciena personāla palīdzību, lai pārliecinātos, ka tajos nav noslēptas personas vai priekšmeti, uz ko attiecas robežpārbaudes.
1.2.6. Ja ir iemesls uzskatīt, ka vilcienā slēpjas personas, par ko ir ziņots, ka tās izdarījušas likumpārkāpumu, vai ko tur aizdomās par likumpārkāpumu, vai trešās valsts valstspiederīgie, kas gatavojas nelikumīgi ieceļot, robežsargs – ja viņš nevar rīkoties saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem– informē dalībvalstis, uz kurām vilciens dodas vai kuru teritorijā tas brauc.
2. Robežas lidostās
2.1. Pārbaužu procedūra starptautiskajās lidostās
2.1.1. Kompetentas dalībvalstu iestādes nodrošina to, ka lidostu pārvaldītāji veic vajadzīgos pasākumus, lai fiziski nošķirtu iekšējo reisu pasažieru plūsmu no citu reisu pasažieru plūsmām. Lai to panāktu, visās starptautiskās lidostās izveido atbilstīgu infrastruktūru.
2.1.2. Vietu, kur veic robežpārbaudes, nosaka saskaņā ar šādu procedūru:
a) |
trešās valsts reisu pasažieriem, kas pārsēžas iekšēja reisa lidaparātā, ieceļošanas pārbaudi veic lidostā, kurā ielidojis reisa lidaparāts no trešās valsts. Iekšējā reisa pasažieriem, kas pārsēžas lidaparātā, kurš lido uz trešo valsti (pārsēšanās pasažieriem), izceļošanas pārbaudi veic lidostā, ko kuras reiss izlido; |
b) |
reisos no trešām valstīm vai uz tām, ja tajos nav pārsēšanās pasažieru, un reisos, kas reisa laikā veic vairāk par vienu starpnolaišanos dalībvalstu lidostās, nemainot lidaparātu:
|
2.1.3. Lidaparātos vai pie izejas uz lidaparātu robežpārbaudes parasti neveic, izņemot gadījumus, ja tās var pamatot ar draudiem, kas saistīti ar iekšēju drošību un nelikumīgu imigrāciju. Lai nodrošinātu to, ka lidostās, kas izvēlētas kā robežšķērsošanas vietas, personas pārbauda saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti 6. līdz 13. pantā, dalībvalstis nodrošina to, ka lidostas iestādes veic vajadzīgos pasākumus, lai virzītu pasažieru plūsmu uz pārbaudēm paredzētajām vietām.
Dalībvalstis nodrošina to, ka lidostu pārvaldītāji veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu nepiederīgu personu ieiešanu paredzētajās zonās un iziešanu no tām, piemēram, tranzīta zonā. Tranzīta zonā pārbaudes parasti neveic, izņemot gadījumus, ja tās var pamatot ar drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīze; pārbaudes tranzīta zonā var veikt personām, kam vajadzīga lidostas tranzīta vīza, lai pārbaudītu, vai viņām ir tāda vīza.
2.1.4. Ja nepārvaramas varas dēļ vai draudošu briesmu gadījumā, vai pēc iestāžu norādēm, lidaparātam, kas veic reisu no trešās valsts, ir jānolaižas uz skrejceļa, kas neatrodas robežšķērsošanas vietā, lidaparāts var turpināt lidojumu tikai pēc tam, kad tas saņēmis robežsargu un muitas atļauju. Tas ir spēkā arī tad, ja lidaparāts, kas veic reisu no trešās valsts, nolaižas bez atļaujas. Jebkurā gadījumā uz tādu lidaparātu pasažieru pārbaudēm attiecas 6. līdz 13. pants.
2.2. Pārbaužu procedūra lidlaukos
2.2.1. Nodrošina to, ka lidostās, kurām saskaņā ar spēkā esošiem attiecīgas valsts tiesību aktiem nav starptautiskas lidostas statusa (“lidlauki”), bet kurās ir atļauti lidojumu maršruti no trešām valstīm vai uz tām, personas pārbaudītu saskaņā ar 6. līdz 13. pantu.
2.2.2. Atkāpjoties no 2.1.1. punkta un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (2002. gada 16. decembris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā (1), lidlaukos nav jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu iekšējo reisu pasažieru plūsmu fizisku nodalīšanu no citu reisu pasažieru plūsmām. Turklāt, ja satiksme nav blīva, robežsargu klātbūtne ne vienmēr ir vajadzīga, ja vien vajadzības gadījumā ir nodrošināta personāla laicīga ierašanās.
2.2.3. Ja lidlaukā robežsargu klātbūtne nav nodrošināta visu laiku, lidlauka vadītājs atbilstīgi informē robežsargus par tādu lidaparātu ielidošanu un izlidošanu, kuri veic reisus no trešām valstīm vai uz tām.
2.3. Personu pārbaudes privātos reisos
2.3.1. Veicot privātus reisus no trešām valstīm vai uz tām, kapteinis pirms pacelšanās nosūta galamērķa dalībvalsts robežsargiem un vajadzības gadījumā tās dalībvalsts robežsargiem, kurā notiks pirmā ieceļošana, vispārēju paziņojumu, kurā saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 2. pielikumu inter alia ir ietverts reisa plāns, kā arī informācija par pasažieru identitāti.
2.3.2. Ja privāti reisi no trešās valsts, kuru mērķis ir kāda dalībvalsts, veic starpnolaišanos citu dalībvalstu teritorijā, kompetentas ieceļošanas dalībvalsts iestādes veic robežpārbaudes un iespiež ieceļošanas spiedogu 2.3.1. punktā minētajā vispārējā paziņojumā.
2.3.3. Ja ir šaubas par to, vai lidaparāts ierodas vienīgi no dalībvalstu teritorijas vai dodas vienīgi uz dalībvalstu teritoriju, nenolaižoties trešās valsts teritorijā, kompetentas iestādes veic personu pārbaudes lidostās un lidlaukos saskaņā ar 2.1. un 2.2. punktu.
2.3.4. Nosacījumus planieru, ultravieglu lidaparātu, helikopteru, maza lidojuma rādiusa lidaparātu un dirižabļu ieceļošanai un izceļošanai nosaka ar attiecīgas valsts tiesību aktiem un, vajadzības gadījumā, ar divpusējiem nolīgumiem.
3. Jūras robežas
3.1. Jūras satiksmes vispārējās pārbaužu procedūras
3.1.1. Pārbaudes uz kuģiem veic ienākšanas vai iziešanas ostā uz kuģa vai šim nolūkam paredzētā vietā, kas atrodas kuģa tiešā tuvumā. Tomēr saskaņā ar nolīgumiem, kas panākti šajā jautājumā, pārbaudes var veikt arī braucienu laikā vai kādas trešās valsts teritorijā, kad kuģis ienāk ostā vai iziet no tās.
Pārbaužu nolūks ir nodrošināt, ka gan apkalpe, gan pasažieri atbilst 5. pantā minētajiem nosacījumiem, neskarot 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
3.1.2. Kuģa kapteinis vai viņa vietā tāda persona vai uzņēmums, kas pārstāv kuģa īpašnieku visos jautājumos, kuri saistīti ar kuģa īpašnieka pienākumiem, gatavojot kuģi ceļam (“kuģa īpašnieka aģents”), divos eksemplāros sastāda apkalpes un visu pasažieru sarakstu. Vēlākais, ierodoties ostā, viņš nodod sarakstu(s) robežsargiem. Ja nepārvaramas varas dēļ sarakstu vai sarakstus nevar nosūtīt robežsargiem, vienu eksemplāru nosūta attiecīgam robežapsardzības postenim vai kuģniecības iestādei, kas to bez kavēšanās pārsūta robežsargiem.
3.1.3. Vienu no diviem saraksta eksemplāriem, ko attiecīgi paraksta robežsargs, atdod kuģa kapteinim, kas to pēc pieprasījuma uzrāda ostā.
3.1.4. Kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieka aģents viņa vietā tūlīt ziņo par izmaiņām kuģa apkalpes sastāvā vai pasažieru skaitā.
Turklāt kapteinis tūlīt un, ja iespējams, pat pirms kuģis ienāk ostā, informē kompetentās iestādes par tādiem kuģa pasažieriem, kas nelikumīgi ceļo bez biļetes. Tomēr pasažieri, kas nelikumīgi ceļo bez biļetes, paliek kuģa kapteiņa pārziņā.
3.1.5. Kuģa kapteinis laikus un saskaņā ar attiecīgā ostā spēkā esošiem noteikumiem paziņo robežsargiem par kuģa iziešanu; ja kapteinis nevar viņus informēt, viņš vēršas pie attiecīgas kuģniecības iestādes. Iepriekš aizpildītā un parakstītā saraksta (aizpildīto un parakstīto sarakstu) otru eksemplāru atdod robežsargiem vai kuģniecības iestādei.
3.2. Īpašas pārbaužu procedūras noteiktu veidu jūras pārvadājumiem
Kruīza kuģi
3.2.1. Kruīza kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieka aģents viņa vietā, vēlākais, 24 stundas pirms iziešanas no izceļošanas ostas un pirms ienākšanas jebkurā ostā dalībvalsts teritorijā attiecīgos robežsargus informē par kruīza maršrutu un programmu.
3.2.2. Ja kruīza kuģa maršrutā ir tikai tādas ostas, kas ir dalībvalstu teritorijā, tad, atkāpjoties no 4. un 7. panta, robežpārbaudes neveic, un kruīza kuģis var piestāt ostās, kuras nav robežšķērsošanas vietas.
Ja to prasa ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīze, tomēr var veikt kuģu apkalpes un pasažieru pārbaudes.
3.2.3. Ja kruīza kuģa maršrutā ir gan ostas, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, gan ostas trešo valstu teritorijā, tad, atkāpjoties no 7. panta, robežpārbaudes veic šādi:
a) |
ja kruīza kuģis ienāk no ostas, kas atrodas trešā valstī, un tas pirmo reizi ienāk ostā, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, apkalpei un pasažieriem veic ieceļošanas pārbaudes, pamatojoties uz apkalpes un pasažieru vārdu un uzvārdu sarakstiem, kā minēts 3.2.4. punktā. Pasažieriem, kas nokāpj krastā, veic ieceļošanas pārbaudes saskaņā ar 7. pantu, ja vien ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīze konkrētos gadījumos neliecina, ka tādas pārbaudes nav vajadzīgas; |
b) |
ja kruīza kuģis ienāk no ostas, kas atrodas trešā valstī, un atkārtoti ienāk ostā, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, apkalpei un pasažieriem veic ieceļošanas pārbaudes, pamatojoties uz apkalpes un pasažieru vārdu un uzvārdu sarakstiem, kā minēts 3.2.4. punktā, ciktāl šajos sarakstos notikušas pārmaiņas, kopš kruīza kuģis ienācis iepriekšējā ostā, kas atrodas kādas dalībvalsts teritorijā. Pasažieriem, kas nokāpj krastā, veic ieceļošanas pārbaudes saskaņā ar 7. pantu, ja vien ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīze konkrētos gadījumos neliecina, ka tādas pārbaudes nav vajadzīgas; |
c) |
ja kruīza kuģis no ostas, kas atrodas dalībvalstī, ienāk citā ostā, kas atrodas kādā dalībvalstī, pasažieriem, kuri nokāpj krastā, ieceļošanas pārbaudes veic saskaņā ar 7. pantu, ja to prasa ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīze; |
d) |
ja kruīza kuģis iziet no ostas, kas atrodas dalībvalstī, un dodas uz ostu, kas atrodas trešā valstī, apkalpei un pasažieriem veic izceļošanas pārbaudes, pamatojoties uz apkalpes un pasažieru vārdu un uzvārdu sarakstiem. Ja to prasa ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīze, pasažieriem, kas uzkāpj uz kuģa, veic izceļošanas pārbaudes saskaņā ar 7. pantu; |
e) |
Ja kruīza kuģis iziet no ostas, kas atrodas dalībvalstī, un dodas uz citu ostu, kas atrodas dalībvalstī, izceļošanas pārbaudes neveic. Ja to prasa ar iekšējo drošību un nelikumīgu imigrāciju saistītu draudu analīze, tomēr var veikt kuģu apkalpes un pasažieru pārbaudes. |
3.2.4. Apkalpes un pasažieru vārdu un uzvārdu sarakstos iekļauj:
a) |
vārdu un uzvārdu; |
b) |
dzimšanas datumu; |
c) |
pilsonību; |
d) |
ceļošanas dokumenta numuru un tipu, un attiecīgos gadījumos vīzas numuru. |
Kruīza kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieka aģents viņa vietā attiecīgiem robežsargiem nosūta vārdu un uzvārdu sarakstus, vēlākais, 24 stundas pirms ienākšanas katrā ostā, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, vai arī, ja brauciens līdz ostai ilgst mazāk nekā 24 stundas, tūlīt pēc tam, kad ir pabeigta iekāpšana iepriekšējā ostā.
Vārdu un uzvārdu sarakstiem uzspiež spiedogu dalībvalstu teritorijā pirmajā ienākšanas ostā un pēc tam – visos gadījumos, kad sarakstā izdara grozījumus. Vārdu un uzvārdu sarakstus ņem vērā, vērtējot 3.2.3. punktā minētos apdraudējumus.
Izklaides kuģošana
3.2.5. Atkāpjoties no 4. un 7. panta, personām uz izklaides kuģiem, kas ienāk no ostas kādā dalībvalstī, vai iziet uz tādu ostu, neveic robežpārbaudes, un tie var ienākt ostās, kas nav robežšķērsošanas vietas.
Saskaņā ar nelikumīgās imigrācijas draudu novērtējumu, jo īpaši ja attiecīgās dalībvalsts teritorijas tiešā tuvumā ir trešās valsts piekraste, tomēr veic tādu personu pārbaudes un/vai izklaides kuģu pārmeklēšanu.
3.2.6. Atkāpjoties no 4. panta, izklaides kuģi, kas ienāk no trešām valstīm, izņēmuma kārtā var ienākt ostās, kas nav robežšķērsošanas vietas. Tādos gadījumos personas, kas atrodas uz kuģa, informē ostas iestādes, lai saņemtu atļauju ienākt ostā. Ostas iestādes sazinās ar iestādēm tuvākajā ostā, kas ir norādīta kā robežšķērsošanas vieta, ziņojot par kuģa ierašanos. Par pasažieriem ziņo, iesniedzot uz kuģa esošo personu sarakstu ostas iestādēs. Vēlākais, ierodoties ostā, sarakstu dara pieejamu robežsargiem.
Tāpat, ja nepārvaramas varas dēļ izklaides kuģim jāpiestāj ostā, kas nav robežšķērsošanas vieta, ostas iestādes sazinās ar tuvākās ostas iestādēm, kas ir norādīta kā robežšķērsošanas vieta, lai ziņotu par kuģi.
3.2.7. Veicot pārbaudes, iesniedz dokumentu ar visiem kuģa tehniskiem parametriem un to personu vārdiem, kuras atrodas uz kuģa. Vienu dokumenta eksemplāru nodod ienākšanas un iziešanas ostas iestādēm. Kamēr kuģis uzturas vienas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, šā saraksta eksemplāru pievieno kuģa dokumentiem.
Piekrastes zveja
3.2.8. Atkāpjoties no 4. un 7. panta, katru reizi nepārbauda tādu piekrastes zvejas kuģu apkalpes, kuri katru dienu vai 36 stundu laikā atgriežas reģistrācijas ostā vai kādā citā dalībvalstu teritorijā esošā ostā un nepiestāj ostā, kas atrodas trešās valsts teritorijā. Tomēr, nosakot, cik bieži pārbaudes būtu jāveic, ņem vērā nelikumīgās imigrācijas draudu novērtējumu, jo īpaši ja attiecīgās dalībvalsts teritorijas tiešā tuvumā ir trešās valsts piekraste. Ņemot vērā tādus draudus, veic personu pārbaudes un/vai kuģu pārmeklēšanu.
3.2.9. Tādu piekrastes zvejas kuģu apkalpes, kuri nav reģistrēti ostā, kas atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, pārbauda saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz jūrniekiem.
Kuģa kapteinis ziņo kompetentām iestādēm par visām izmaiņām apkalpes sarakstā un par pasažieru klātbūtni.
Prāmju satiksme
3.2.10. Pārbaudi veic personām, kas brauc ar prāmjiem, kuri kursē uz trešo valstu teritorijā esošām ostām. Piemēro šādus noteikumus:
a) |
ja iespējams, dalībvalstis saskaņā ar 9. pantu nodrošina atsevišķas joslas; |
b) |
kājāmgājēju pārbaudi veic individuāli; |
c) |
transportlīdzekļa pasažieru pārbaudi veic, viņiem atrodoties pie transportlīdzekļa; |
d) |
prāmju pasažierus, kas ceļo ar autobusiem, uzskata par kājāmgājējiem. Tādi pasažieri pārbaudei izkāpj no autobusa; |
e) |
smago kravas transportlīdzekļu vadītāju un visu līdzbraucēju pārbaudes veic, viņiem atrodoties pie transportlīdzekļa. Tādu pārbaudi veic atsevišķi no citu pasažieru pārbaudēm; |
f) |
lai nodrošinātu pārbaužu ātrumu, izveido attiecīgu izeju skaitu; |
g) |
lai atklātu nelikumīgus imigrantus, izvēles kārtā veic pasažieru izmantoto transportlīdzekļu pārbaudi, un vajadzības gadījumā transportlīdzekļos esošās kravas un citu preču pārbaudi; |
h) |
prāmju apkalpju locekļus pārbauda tāpat kā komerckuģu apkalpju locekļus. |
4. Kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem
4.1. “Kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem, šķērsojot ārējās robežas” attiecas uz visu tipu kuģu un peldošu transportlīdzekļu izmantošanu komerciāliem vai izklaides mērķiem upēs, kanālos un ezeros.
4.2. Attiecībā uz kuģiem, ko izmanto komerciāliem mērķiem, kapteini un uz kuģa nodarbinātās personas, kas iekļautas apkalpes sarakstā, kā arī šo personu uz kuģa dzīvojošos ģimenes locekļus uzskata par apkalpes locekļiem vai tiem pielīdzinātām personām.
4.3. Attiecīgos 3.1. līdz 3.2. punkta noteikumus mutatis mutandis piemēro iekšzemes ūdensceļu kuģošanas pārbaudēm.
(1) OV L 355, 30.12.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 849/2004 (OV L 158, 30.4.2004., 1. lpp.).
VII PIELIKUMS
Īpašas procedūras konkrētu kategoriju personām
1. Valstu vadītāji
Atkāpjoties no 5. panta un 7. līdz 13. panta, valstu vadītājiem un viņu delegāciju locekļiem, par kuru ierašanos un aizbraukšanu robežsargiem ir iepriekš oficiāli ziņots pa diplomātiskiem kanāliem, var neveikt robežpārbaudes.
2. Lidaparātu piloti un citi apkalpes locekļi
2.1. Atkāpjoties no 5. panta, pilotu apliecību vai apkalpes apliecību turētāji, kā paredzēts 1944. gada 7. decembra Civilās aviācijas konvencijas 9. pielikumā, veicot pienākumu un pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, var:
a) |
iekāpt lidaparātos un izkāpt no tiem starpnolaišanās lidostās vai ielidošanas lidostās, kas atrodas dalībvalsts teritorijā; |
b) |
ieceļot tādā dalībvalsts teritorijā esošā administratīvā teritorijā, kurā ir starpnolaišanās lidosta vai ielidošanas lidosta; |
c) |
ar jebkādu transportlīdzekli doties uz lidostu, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, lai iekāptu lidaparātā, kas izlido no šīs lidostas. |
Visos citos gadījumos jāievēro 5. panta 1. punktā paredzētās prasības.
2.2. Attiecībā uz lidaparāta apkalpes locekļu pārbaudēm piemēro 6. līdz 13. pantu. Ja iespējams, vispirms pārbauda lidaparātu apkalpes. Tas nozīmē, ka viņus pārbauda vai nu pirms pasažieriem, vai īpašās, šiem nolūkiem paredzētās vietās. Atkāpjoties no 7. panta, apkalpes, ko par robežkontroli atbildīgais personāls pazīst kā attiecīgu pienākumu veicējas, var pārbaudīt izlases kārtā.
3. Jūrnieki
3.1. Atkāpjoties no 4. un 7. panta, dalībvalstis var atļaut jūrniekiem, kam ir jūrnieka personu apliecinoši dokumenti, kas izdoti saskaņā ar 2003. gada 19. jūnija Ženēvas Konvenciju (Nr. 185), 1965. gada 9. aprīļa Londonas Konvenciju un attiecīgas valsts noteikumiem, ieceļot dalībvalstu teritorijā, nokāpjot krastā, lai uzturētos ostas zonā, kurā piestāj kuģis, vai tuvējās administratīvās teritorijās, neierodoties robežšķērsošanas vietā, ar nosacījumu, ka viņi ir iekļauti sava kuģa apkalpes sarakstā, kas iepriekš ir iesniegts pārbaudei attiecīgajām iestādēm.
Ņemot vērā ar nelikumīgu imigrāciju un iekšējo drošību saistītu draudu analīzi, robežsargi saskaņā ar 7. pantu jūrniekus tomēr pārbauda pirms nokāpšanas krastā.
Ja kāds jūrnieks rada draudus valsts politikai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai, viņam var atteikt atļauju nokāpt krastā.
3.2. Jūrnieki, kas paredz uzturēties ārpus tām administratīvām teritorijām, kas atrodas ostu tuvumā, ievēro 5. panta 1. punktā izklāstītos noteikumus ieceļošanai dalībvalstu teritorijā.
4. Diplomātisko, oficiālo vai dienesta pasu turētāji un starptautisko organizāciju locekļi
4.1. Tā kā dalībvalstu atzītu trešo valstu vai to valdību izdotu diplomātisko, oficiālo vai dienesta pasu turētāji, kā arī 4.4. punktā uzskaitīto starptautisko organizāciju izdotu dokumentu turētāji, kas ceļo, pildot savus pienākumus, ir tiesīgi izmantot īpašas privilēģijas vai neaizskaramību, tad robežšķērsošanas vietās viņiem var dot priekšroku pat tad, ja – attiecīgos gadījumos viņiem ir vajadzīga vīza.
Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta, personām, kas ir tādu dokumentu turētāji, nav jāpierāda, ka viņām ir pietiekami iztikas līdzekļi.
4.2. Ja persona, kas ierodas pie ārējās robežas, atsaucas uz privilēģijām, neaizskaramību un izņēmumiem, robežsargs var prasīt, lai tā sniedz statusa pierādījumus, uzrādot atbilstīgus dokumentus, proti, akreditācijas valsts izsniegtus apliecinājumus vai diplomātisko pasi, vai pierādīt statusu citādiem līdzekļiem. Ja robežsargam ir šaubas, steidzamos gadījumos viņš var tieši vērsties Ārlietu ministrijā.
4.3. Akreditēti diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki un viņu ģimenes var ieceļot dalībvalstu teritorijā, uzrādot 19. panta 2. punktā minēto apliecību, kā arī dokumentu, kas dod tiesības šķērsot robežu. Turklāt, atkāpjoties no 13. panta, robežsargi nedrīkst atteikt diplomātisko, oficiālo vai dienesta pasu turētājiem ieceļot dalībvalstu teritorijā, iepriekš nesazinoties ar attiecīgām valsts iestādēm. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja par šīm personām Šengenas Informācijas sistēmā ir izdots brīdinājums.
4.4. Starptautisko organizāciju izsniegtie dokumenti 4.1. punktā norādītajiem mērķiem ir jo īpaši šādi dokumenti:
— |
Apvienoto Nāciju Organizācijas laissez–passer, ko – saskaņā ar Ņujorkā, 1947. gada 21. novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā pieņemto Konvenciju par īpašo aģentūru privilēģijām un imunitāti – izsniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas un tai pakļautu aģentūru darbiniekiem; |
— |
Eiropas Kopienas (EK) laissez–passer; |
— |
Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) laissez–passer; |
— |
Eiropas Padomes ģenerālsekretāra izdota apliecība; |
— |
dokumenti, kas izdoti saskaņā ar III. panta 2. punktu Ziemeļatlantijas Līguma valstu nolīgumā par to karaspēka vienību tiesisko statusu (militārās personu apliecības un komandējuma pavēle, ceļošanas atļauja vai individuāla vai grupas pavēle par ceļošanu), kā arī dokumenti, kas izdoti saskaņā ar Partnerattiecībām mieram. |
5. Darba ņēmēji, kas strādā otrpus robežai
5.1. Procedūras, kā pārbaudīt darba ņēmējus, kas strādā otrpus robežai, reglamentē vispārēji noteikumi par robežkontroli, jo īpaši 7. un 13. pants.
5.2. Atkāpjoties no 7. panta, darba ņēmējus, kas strādā otrpus robežai un ko robežsargi labi pazīst tāpēc, ka viņi bieži šķērso robežu vienā un tajā pašā robežšķērsošanas vietā, un par kuriem saskaņā ar pirmās pārbaudes rezultātiem nav brīdinājumu Šengenas informācijas sistēmā vai valsts datubāzē, pārbauda tikai izlases kārtā, lai pārliecinātos par to, ka viņiem ir robežas šķērsošanai derīgi dokumenti, un viņi atbilst attiecīgiem ieceļošanas nosacījumiem. Laiku pa laikam šīs personas pārbauda pilnībā, bez brīdinājuma un ar neregulāriem starplaikiem.
5.3. Šā panta 5.2. punktu var attiecināt arī uz citu kategoriju personām, kas regulāri šķērso robežu.
6. Nepilngadīgie
6.1. Robežsargi pievērš īpašu uzmanību nepilngadīgiem, kas ceļo citu personu pavadībā vai vieni. Nepilngadīgos, kas šķērso ārējās robežas, ieceļojot un izceļojot pārbauda tāpat kā saskaņā ar šo regulu pārbauda pieaugušos.
6.2. Ja nepilngadīgos pavada pieaugušais, robežsargs pārbauda, vai personas, kas pavada nepilngadīgos, pilda vecāku pienākumus, jo īpaši, ja nepilngadīgos pavada tikai viens pieaugušais un ja ir nopietns iemesls aizdomām, ka nepilngadīgie varētu būt pretlikumīgi aizvesti no tādas personas (tādu personu) aizgādnības, kura (kuras) likumīgi pilda viņu vecāku pienākumus. Tādā gadījumā robežsargs veic turpmāku izmeklēšanu, lai saņemtajā informācijā konstatētu nekonsekvences vai pretrunas.
6.3. Ja nepilngadīgie ceļo vieni, robežsargi, rūpīgi pārbaudot ceļošanas dokumentus un apstiprinājuma dokumentus, pārliecinās par to, ka nepilngadīgie nepamet teritoriju pret tās personas (to personu) gribu, kura (kuras) pilda viņu vecāku pienākumus.
VIII PIELIKUMS