24.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/23


KOMISIJAS IETEIKUMS

(2006. gada 18. janvāris)

par saskaņotu Kopienas uzraudzības programmu 2006. gadam, lai nodrošinātu pesticīdu atliekvielu maksimāli pieļaujamā līmeņa ievērošanu graudaugos un uz tiem, kā arī dažos citos augu izcelsmes produktos, un par nacionālajām uzraudzības programmām 2007. gadam

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 11)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/26/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 211. pantu,

ņemot vērā Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/362/EEK par pesticīdu atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu noteikšanu labībā un uz tās (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvu 90/642/EEK par pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamā daudzuma noteikšanu konkrētos augu izcelsmes produktos un uz tiem, ieskaitot augļus un dārzeņus (2), un jo īpaši tās 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 86/362/EEK un Direktīvā 90/642/EEK paredzēts, ka Komisijai pakāpeniski jāizstrādā sistēma, kas ļautu novērtēt pesticīdu iedarbību, lietojot uzturu. Lai varētu veikt ticamu novērtējumu, jāiegūst uzraudzības dati par pesticīdu atliekvielām tajos pārtikas produktos, kas Eiropā ir svarīgākās uztura sastāvdaļas. Ir vispāratzīts, ka Eiropā svarīgākās uztura sastāvdaļas veido aptuveni 20–30 pārtikas produkti. Ņemot vērā pesticīdu atliekvielu uzraudzībai valstu līmenī pieejamos resursus, dalībvalstis atbilstoši saskaņotai programmai katru gadu var analizēt tikai astoņu produktu paraugus. Pesticīdu lietojums uzrāda izmaiņas triju gadu ciklos. Tāpēc katrs pesticīds jākontrolē 20–30 pārtikas produktos vairākos triju gadu ciklos.

(2)

2006. gadā jāuzrauga visu šajā ieteikumā ietverto pesticīdu atliekvielas, jo pēc šiem datiem būs iespējams novērtēt to faktisko iedarbību, lietojot uzturu.

(3)

Ir vajadzīgs sistemātisks statistisks plāns attiecībā uz to, cik paraugi paņemami katrā saskaņotajā uzraudzības pasākumā. Šādu plānu ir noteikusi Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius) komisija (3). Pamatojoties uz binomiālu varbūtības sadalījumu, var aprēķināt, ka, analizējot 613 paraugus, ar ticamību augstāku par 99 % var atklāt paraugu, kurā pesticīdu atliekvielu saturs pārsniedz kvantitatīvās noteikšanas robežu (KNR), ja mazāk nekā 1 % augu izcelsmes produktos atliekvielu saturs ir lielāks par šo robežu. Šo paraugu ņemšanas jāuztic dalībvalstīm, vienmērīgi sadalot paraugu skaitu atbilstoši iedzīvotāju skaitam un patēriņa rādītājiem tā, lai tiktu paņemti mazākais 12 viena produkta paraugi gadā.

(4)

Vadlīnijas par pesticīdu atliekvielu analīzes kvalitātes kontroles procedūrām (“Quality Control Procedures for Pesticide Residue Analysis”) ir publicētas Komisijas tīmekļa vietnē (4). Panākta vienošanās, ka dalībvalstu analīžu laboratorijās visos iespējamos gadījumos jāīsteno šīs vadlīnijas un tās pastāvīgi jāpārskata, ņemot vērā uzraudzības programmu īstenošanā iegūto pieredzi.

(5)

Ar Komisijas Direktīvu 2002/63/EK (5) ir izveidotas Kopienas metodes, saskaņā ar kurām ņemami paraugi augu un dzīvnieku izcelsmes produktos un uz tiem esošo pesticīdu atliekvielu oficiālai kontrolei. Šajā direktīvā noteikto paraugu ņemšanas metožu un procedūru vidū ir arī Pārtikas kodeksa komisijas ieteiktās metodes un procedūras.

(6)

Saskaņā ar Direktīvu 86/362/EEK un Direktīvu 90/642/EEK dalībvalstīm jāprecizē kritēriji, ko tās izmanto, izstrādājot savas nacionālās pārbaudes programmas. Tostarp jāmin arī kritēriji, ko piemēro, nosakot, cik paraugu jāņem, kādas analīzes jāveic un kāds ziņojamais līmenis izmantots, kā arī kritēriji, pēc kuriem ir noteikts ziņojamais līmenis, un ziņas par akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu apliecinājumu, ka ir izpildītas likuma prasības pārtikas un barības jomā, kā arī noteikumi dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības jomā (6). Tāpat arī jānorāda pārkāpumu skaits un veids, kā arī veiktie pasākumi.

(7)

Maksimālie atliekvielu daudzumi zīdaiņu pārtikā ir noteikti saskaņā ar 6. pantu Komisijas 1991. gada 14. maija Direktīvā 91/321/EEK par mātes piena aizstājējiem zīdaiņiem un maziem bērniem (7) un 6. pantu Komisijas 1996. gada 16. februāra Direktīvā 96/5/EK, EAEK par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem (8).

(8)

Informāciju par uzraudzības programmu rezultātiem ir īpaši lietderīgi apstrādāt, glabāt un pārraidīt ar elektroniskām/informātikas metodēm. Ir izstrādāti formāti datu nosūtīšanai pa elektronisko pastu no dalībvalstīm. Tāpēc dalībvalstīm jābūt spējīgām nosūtīt savus ziņojumus Komisijai standarta formātā. Vadlīnijas, ko izstrādā Komisija, sekmē šā standarta formāta uzlabojumus.

(9)

Šajā ieteikumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IESAKA TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.

1)

Dalībvalstis ir aicinātas 2006. gadā ņemt un analizēt I pielikumā noteiktās produkta/pesticīda atliekvielu kombinācijas paraugos, pamatojoties uz katra produkta paraugu skaitu, kas tiem noteikts II pielikumā un kas attiecīgā gadījumā atbilst dalībvalstu, Kopienas un trešo valstu daļai dalībvalsts tirgū.

Paraugu ņemšanas procedūrai, tostarp vienību skaitam, jāatbilst Direktīvas 2002/63/EK prasībām.

2)

No akūta riska pesticīdiem, t. i., tādiem, kuriem noteikta akūta standartdeva (piemēram, OP-esteri, endosulfāns un N-metilkarbamāti), paraugi jāņem tā, lai varētu atlasīt divus laboratorijas paraugus. Ja pirmajā laboratorijas paraugā meklējamā pesticīda atliekvielas ir konstatējamā daudzumā, otrā parauga vienības jāanalizē atsevišķi. Tas attiecas uz šādiem produktiem:

baklažāniem,

vīnogām (9),

banāniem,

dārzeņpipariem.

Pirmajā paraugā konstatējot šādus pesticīdus, otrajā laboratorijas paraugā jāveic atsevišķo vienību individuāla analīze pietiekami lielam skaitam šo produktu paraugu, īpaši tad, ja tie ir viena ražotāja produkti.

3)

No kopējā skaita paraugu, kas norādīts saskaņā ar I un II pielikumu, ikvienai dalībvalstij jāņem un jāanalizē:

a)

vismaz desmit paraugi no zīdaiņu barības, kuras pamatā ir lielākoties dārzeņi, augļi vai graudaugi.

b)

tāds skaits paraugu (mazākais viens paraugs, ja tāds pieejams) no bioloģiskās lauksaimniecības produktiem, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus daļai katrā dalībvalstī.

4)

Dalībvalstis ir aicinātas vēlākais līdz 2007. gada 31. augustam ziņot par analīžu rezultātiem, kas iegūti, testējot I pielikumā noteikto produkta/pesticīda atliekvielu kombinācijas paraugos, norādot:

a)

izmantotās analīzes metodes un sasniegto ziņojamo līmeni saskaņā ar kvalitātes kontroles procedūrām, kas norādītas vadlīnijās par pesticīdu atliekvielu analīzes kvalitātes kontroles procedūrām;

b)

pārkāpumu skaitu, veidu un veiktos pasākumus.

5)

Ziņojums jāsagatavo tādā formātā, elektronisko formātu ieskaitot, kas atbilst norādījumiem, ko Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja dalībvalstīm sniegusi par to, kā īstenot Komisijas ieteikumus par saskaņotām Kopienas uzraudzības programmām.

Par rezultātu, kas iegūts, analizējot zīdaiņu pārtikas paraugus un bioloģiskās lauksaimniecības produktu paraugus, jāziņo uz atsevišķām datu lapām.

6)

Dalībvalstis tiek aicinātas vēlākais līdz 2006. gada 31. augustam nosūtīt Komisijai un pārējām dalībvalstīm informāciju saskaņā ar Direktīvas 86/362/EEK 7. panta 3. punktu un Direktīvas 90/642/EEK 4. panta 3. punktu par uzraudzību 2005. gadā, lai vismaz ar izlases pārbaudi nodrošinātu, ka tiek ievēroti maksimāli pieļaujamais pesticīdu atliekvielu daudzums, tostarp:

a)

nacionālo programmu rezultātus par pesticīdu atliekvielām;

b)

informāciju par kvalitātes kontroles procedūrām to laboratorijās un jo īpaši informāciju par atsevišķiem aspektiem vadlīnijās par pesticīdu atliekvielu analīzes kvalitātes kontroles procedūrām, kurus tās nav spējušas ievērot vai kuru ievērošana ir sagādājusi grūtības;

c)

informāciju par to laboratoriju akreditāciju, kuras veic analīzes, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 12. panta noteikumiem (ieskaitot akreditācijas jomu, akreditācijas iestādi un akreditācijas apliecības kopiju);

d)

informāciju par kvalifikācijas pārbaudēm un starplaboratoriju salīdzinošajiem testiem, kur laboratorija piedalījusies.

7)

Dalībvalstis ir aicinātas vēlākais līdz 2006. gada 30. septembrim nosūtīt Komisijai paredzēto nacionālo programmu 2007. gadam par Direktīvā 90/642/EEK un Direktīvā 86/362/EEK noteiktā maksimāli pieļaujamā pesticīdu atliekvielu daudzuma uzraudzību, iekļaujot informāciju par:

a)

kritērijiem, pēc kuriem noteikts ņemamo paraugu skaits un veicamās analīzes;

b)

izmantoto ziņojamo līmeni un kritērijiem, pēc kuriem ziņojamais līmenis noteikts; kā arī

c)

ziņas par to laboratoriju akreditāciju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004, kuras veic analīzes.

Briselē, 2006. gada 18. janvārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 221, 7.8.1986., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/76/EK (OV L 293, 9.11.2005., 14. lpp.).

(2)  OV L 350, 14.12.1990., 71. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/76/EK.

(3)  Codex Alimentarius, Pesticīdu atliekvielas pārtikas produktos, Roma, 1994, ISBN 92-5-203271-1; 2. sēj., 372. lpp.

(4)  Dokumenta numurs SANCO/10476/2003, http://europa.eu.int/comm/food/plant/protection/resources/qualcontrol_en.pdf

(5)  OV L 187, 16.7.2002., 30. lpp.

(6)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Labotā redakcija OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp.

(7)  OV L 175, 4.7.1991., 35. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/14/EK (OV L 41, 14.2.2003., 37. lpp.).

(8)  OV L 49, 28.2.1996., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/13/EK (OV L 41, 14.2.2003., 33. lpp.).

(9)  Uzskata, ka vīnogām šī vienība (t. i., standarta ķekars) atbilst aptuveni 500 g.


I PIELIKUMS

UZRAUGĀMĀS PESTICĪDU/PRODUKTU KOMBINĀCIJAS

Analizējamās pesticīdu atliekas

 

2006.

2007. (1)

2008. (1)

Acefāts

b)

c)

a)

Acetamiprīds

 

c)

a)

Aldikarbs

b)

c)

a)

Azinofosmetils

b)

c)

a)

Azoksistrobīns

b)

c)

a)

Benomila grupa

b)

c)

a)

Bifentrīns

b)

c)

a)

Brompropilāts

b)

c)

a)

Bupirimāts

b)

c)

a)

Buprofezīns

 

c)

a)

Kaptāns + folpets

Kaptāns

Folpets

b)

c)

a)

Karbarils

b)

c)

a)

Hlormekvats (2)

b)

c)

a)

Hlortalonils

b)

c)

a)

Hlorprofāms

b)

c)

a)

Hlorpirifoss

b)

c)

a)

Hlorpirifosmetils

b)

c)

a)

Cipermetrīns

b)

c)

a)

Ciprodinils

b)

c)

a)

Deltametrīns

b)

c)

a)

Diazinons

b)

c)

a)

Dihlofluanīds

b)

c)

a)

Dihlorvoss

 

c)

a)

Dikofols

b)

c)

a)

Dimetoāts + ometoāts

Dimetoāts

Ometoāts

b)

c)

a)

Difenilamīns

b)

c)

a)

Endosulfāns

b)

c)

a)

Fenheksamīds

b)

c)

a)

Fenitrotions

 

c)

a)

Fludioksonils

b)

c)

a)

Heksitiazokss

 

c)

a)

Imazalils

b)

c)

a)

Imidakloprīds

b)

c)

a)

Indoksakarbs

 

c)

a)

Iprodions

b)

c)

a)

Iprovalikarbs

 

c)

a)

Krezoksimmetils

b)

c)

a)

Lambda-cihalotrīns

b)

c)

a)

Malations

b)

c)

a)

Maneba grupa

b)

c)

a)

Mepanipirīms

 

c)

a)

Metalaksils

b)

c)

a)

Metamidofoss

b)

c)

a)

Metidations

b)

c)

a)

Metiokarbs

b)

c)

a)

Metomils

b)

c)

a)

Miklobutanils

b)

c)

a)

Oksidemetonmetils

b)

c)

a)

Parations

b)

c)

a)

Penkonazols

 

c)

a)

Fozalons

b)

c)

a)

Pirimikarbs

b)

c)

a)

Pirimifosmetils

b)

c)

a)

Prohlorazs

 

c)

a)

Procimidons

b)

c)

a)

Profenofoss

 

c)

a)

Propargīts

b)

c)

a)

Piretrīni

b)

c)

a)

Pirimetanils

b)

c)

a)

Piriproksifēns

 

c)

a)

Hinoksifens

 

c)

a)

Spiroksamīns

b)

c)

a)

Tebukonazols

 

c)

a)

Tebufenozīds

 

c)

a)

Tiabendazols

b)

c)

a)

Tolkloflosmetils

b)

c)

a)

Tolilfluanīds

b)

c)

a)

Triademefons + triadimenols

Triademefons

Triadimenols

b)

c)

a)

Vinklozolīns

b)

c)

a)

a)

Pupas (svaigas vai saldētas), burkāni, gurķi, apelsīni vai mandarīni, bumbieri, kartupeļi, rīsi, spināti (svaigi vai saldēti).

b)

Baklažāni, banāni, ziedkāposti, vīnogas, apelsīnu sula () zirņi (svaigi vai saldēti, bez pākstīm) dārzeņpipari (saldie), kvieši.

c)

Āboli, galviņkāposti, puravi, salāti, tomāti, persiki, ieskaitot nektarīnus vai tiem līdzīgus hibrīdus; rudzi vai auzas, zemenes.


(1)  Orientējoši 2007. un 2008. gadam, saskaņā ar programmām, kuras šiem gadiem tiks ieteiktas.

(2)  Hlormekvata saturs jānosaka graudaugos, burkānos, augļu dārzeņos un bumbieros.

(3)  Apelsīnu sulai dalībvalstīm jānorāda tās iegūšanas avots (koncentrāti vai svaigi augļi).


II PIELIKUMS

Paraugu skaits, kas dalībvalstīm jāņem katra produkta analīzēm.

Valsts kods

Paraugu skaits

AT

12 (1)

15 (2)

BE

12 (1)

15 (2)

CY

12 (1)

15 (2)

CZ

12 (1)

15 (2)

DE

93

DK

12 (1)

15 (2)

ES

45

EE

12 (1)

15 (2)

EL

12 (1)

15 (2)

FR

66

FI

12 (1)

15 (2)

HU

12 (1)

15 (2)

IT

65

IE

12 (1)

15 (2)

LU

12 (1)

15 (2)

LT

12 (1)

15 (2)

LV

12 (1)

15 (2)

MT

12 (1)

15 (2)

NL

17

PT

12 (1)

15 (2)

PL

45

SE

12 (1)

15 (2)

SI

12 (1)

15 (2)

SK

12 (1)

15 (2)

UK

66

Paraugu minimālais kopskaits: 613


(1)  Minimālais paraugu skaits katrai izmantojamajai vienas atliekas noteikšanas metodei.

(2)  Minimālais paraugu skaits katrai izmantojamajai vairāku atlieku noteikšanas metodei.