ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem un atceļ Lēmumu 96/391/EK un Lēmumu Nr. 1229/2003/EK

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 156. pantu,

Ar šo lēmumu nosaka Kopienas rīcības veidu un darbības jomu, lai izveidotu pamatnostādnes attiecībā uz Eiropas enerģētikas tīkliem. Ar šo lēmumu paredz vairākas pamatnostādnes, kas attiecas uz Eiropas enerģētikas tīklu jomas mērķiem, prioritātēm un vispārīgiem darbības virzieniem. Šajās pamatnostādnēs ir noteikti vispārējas intereses projekti un prioritārie projekti Eiropas elektroenerģijas un dabasgāzes tīklos, tostarp Eiropas nozīmes projekti.

Kopiena veicina Eiropas enerģētikas tīklu savstarpēju savienošanu, savstarpēju izmantojamību un attīstību, kā arī piekļuvi šiem tīkliem saskaņā ar spēkā esošiem Kopienas tiesību aktiem ar šādu mērķi:

Kopienas rīcības prioritātes saistībā ar Eiropas enerģētikas tīkliem atbilst ilgtspējīgai attīstībai un ir šādas:

Vispārīgie Kopienas rīcības virzieni saistībā ar Eiropas enerģētikas tīkliem ir šādi:

1. Vispārējie kritēriji, kas jāpiemēro, kad ir pieņemts lēmums par vispārējas intereses projektu apzināšanu, grozījumiem, specifikācijām vai atjaunināšanas pieteikumiem, ir šādi:

Ekonomiskās dzīvotspējas novērtējuma pamatā ir izmaksu un ieguvumu analīze, kurā ņem vērā visas izmaksas un ieguvumus, tostarp vidējā termiņā un/vai ilgtermiņā, saistībā ar vides aspektiem, piegāžu drošumu un ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā. Vispārējas intereses projektiem, kas attiecas uz kādas dalībvalsts teritoriju, nepieciešama attiecīgās dalībvalsts piekrišana.

2. Papildu kritēriji vispārējas intereses projektu apzināšanai ir noteikti II pielikumā. Par izmaiņām II pielikumā noteiktajos papildu kritērijos vispārējas intereses projektu apzināšanai lemj saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 251. pantā.

3. Tikai tādi III pielikumā uzskaitītie projekti, kas atbilst 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, un tie, kas noteikti II pielikumā, ir tiesīgi saņemt Kopienas finansiālo atbalstu, ko sniedz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2236/95.

4. Orientējošas projektu specifikācijas, tostarp detalizēti projektu apraksti un attiecīgajā gadījumā to ģeogrāfiskais apraksts, ir izklāstītas III pielikumā. Šīs specifikācijas atjaunina saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru. Atjauninājumi ir tehniski, un tie attiecas tikai uz tehniskām izmaiņām projektos vai uz noteiktā maršruta daļas grozīšanu, vai uz projekta atrašanās vietas nelielu pielāgošanu.

5. Dalībvalstis veic visus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai sekmētu un paātrinātu vispārējas intereses projektu pabeigšanu un samazinātu kavēšanās laikus, vienlaikus ievērojot Kopienas tiesību aktus un starptautiskās vides konvencijas, īpaši attiecībā uz projektiem, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti. Jo īpaši ātri pabeidz vajadzīgās apstiprināšanas procedūras.

6. Ja vispārējas intereses projektu daļas jāīsteno trešo valstu teritorijās, Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var iesniegt priekšlikumus, ja nepieciešams saskaņā ar dalībvalstu un šo trešo valstu nolīgumu pārvaldības sistēmu un saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīgumu un citiem daudzpusējiem nolīgumiem, kas attiecas uz trešām valstīm, kuras ir šā nolīguma puses, lai attiecīgās trešās valstis arī atzītu kopēju ieinteresētību un tādējādi veicinātu šo projektu īstenošanu.

1. Vispārējas intereses projektiem, kas minēti 6. panta 3. punktā un uz kuriem attiecas I pielikumā noteiktās prioritāro projektu asis, ir prioritāte Kopienas finansiālā atbalsta saņemšanā, ko paredz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2236/95. Par grozījumiem I pielikumā lemj saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru.

2. Attiecībā uz pārrobežu investīciju projektiem dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai saskaņā ar valsts apstiprināšanas procedūrām nodrošinātu, ka faktu par to, ka šādi projekti palielina spēju savstarpēji savienot divas vai vairākas dalībvalstis un attiecīgi stiprina Eiropas mēroga piegāžu drošību, kā novērtēšanas kritēriju ņemtu vērā arī kompetentās valsts iestādes.

3. Attiecīgās dalībvalstis un Komisija, katra atbilstīgi savai kompetencei un kopā ar atbildīgajām kompānijām, cenšas veicināt prioritāro projektu, īpaši pārrobežu projektu, īstenošanu.

4. Prioritārie projekti ir saderīgi ar ilgtspējīgu attīstību un atbilst šādiem kritērijiem:

1. Vairāki projekti, uz kuriem attiecas prioritāro projektu asis saskaņā ar 7. pantu un kuriem ir pārrobežu nozīme vai arī tiem ir nozīmīga ietekme uz pārrobežu pārvades spēju, tiek deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti. Šie projekti ir uzskaitīti I pielikumā.

2. Izvēloties projektus, lai saņemtu atbalstu no Eiropas komunikāciju tīklu budžeta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2236/95 10. pantu, dalībvalstis piešķir pienācīgu prioritāti tiem projektiem, kas deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti.

3. Izvēloties projektus saskaņā ar citiem Kopienas kopfinansējuma fondiem, īpaša uzmanība jāpievērš projektiem, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti.

4. Ja atklājas, ka darbu uzsākšana pie projekta, kas deklarēts kā Eiropas nozīmes projekts, būtiski aizkavējas vai šāda aizkavēšanās ir paredzama, Komisija pieprasa attiecīgajām dalībvalstīm trīs mēnešu laikā norādīt aizkavēšanās iemeslus.

Projektiem, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti un kuriem ir apstiprināts Eiropas koordinators, aizkavēšanās iemesli jāiekļauj Eiropas koordinatora atskaitē.

5. Piecus gadus pēc projekta, kas deklarēts kā Eiropas nozīmes projekts, vai tā daļas pabeigšanas Komisija ar 14. panta 1. punktā norādītās komitejas atbalstu veic projekta novērtējumu, kurā izvērtē projekta sociālekonomisko ietekmi, kā arī ietekmi uz vidi un ietekmi uz dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību, teritoriālo kohēziju un ilgtspējīgu attīstību. Par novērtējuma rezultātiem Komisija informē 14. panta 1. punktā norādīto komiteju.

6. Katram projektam, kurš deklarēts kā Eiropas nozīmes projekts, un īpaši Eiropas nozīmes projektu pārrobežu daļām, attiecīgās dalībvalstis veic noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

Kopējas sanāksmes projekta koordinēšanai organizē, ja tās vajadzīgas atbilstoši projekta īpašajām prasībām, piemēram, projekta īstenošanas posmos vai tad, ja paredzamas vai radušās grūtības. Kopējās koordinēšanas sanāksmēs īpaši izvērtē novērtējuma un publisko konsultāciju procedūras. Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka Komisija tiek informēta par kopējām koordinēšanas sanāksmēm un par informācijas apmaiņu.

Ne vēlāk kā 2007. gada 12. aprīlī dalībvalstis, izmantojot Komisijas nodrošināto grafika paraugu, iesniedz Komisijai atjaunotu un norādošu grafiku minēto projektu pabeigšanai, kā arī pēc iespējas sīku informāciju par:

2. Komisija, cieši sadarbojoties ar 14. panta 1. punktā norādīto komiteju, ik pēc diviem gadiem iepazīstina ar ziņojumu par 1. pantā norādītā projekta gaitu.

Projekti, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti un kuriem ir apstiprināts Eiropas koordinators, koordinatora iesniegtie ziņojumi aizvieto divgadu atskaites.

1. Ja tāda projekta īstenošanā, kurš deklarēts kā Eiropas nozīmes projekts, radusies nozīmīga aizkavēšanās vai radušās grūtības to īstenot, tostarp situācijās, kad iesaistītas trešās valstis, Komisija drīkst apstiprināt Eiropas koordinatoru, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti un pēc konsultācijas ar Eiropas Parlamentu. Ja nepieciešams, dalībvalstis drīkst pieprasīt, lai Komisija apstiprina Eiropas koordinatoru saistībā arī ar citiem Trans-Eiropas tīklu projektiem.

2. Eiropas koordinatoru izraugās īpaši ņemot vērā pieredzi saistībā ar Eiropas Savienības iestādēm un zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar enerģētikas politiku, kā arī ar lielu projektu finansējuma, sociālekonomisko un vides aspektu novērtējumu.

3. Lēmumā, ar ko ieceļ Eiropas koordinatoru, norāda, kā koordinatoram jāveic viņa uzdevumi.

5. Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas ar Eiropas koordinatoru 4. punktā minēto uzdevumu izpildei.

6. Komisija drīkst pieprasīt Eiropas koordinatora viedokli, izskatot pieteikumus par Kopienas finansējumu tiem projektiem vai projektu grupām, kurām Eiropas koordinators ir iecelts.

7. Lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga, koordinēšanas līmenim jābūt proporcionālam projekta izmaksām.

1. Lai veicinātu labvēlīgāku apstākļu radīšanu Eiropas enerģētikas tīklu attīstībai un to savstarpējai izmantojamībai, Kopiena ņem vērā dalībvalstu centienus, kas ir saskaņā ar šo mērķi, piešķir vislielāko nozīmi un pēc vajadzības sekmē šādus pasākumus:

2. Komisija ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm uzņemas visas iniciatīvas, lai sekmētu 1. punktā minēto darbību koordinēšanu.

3. Par pasākumiem, kas vajadzīgi 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto darbību īstenošanai, lemj Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.

Izskatot projektus, ņem vērā to ietekmi uz konkurenci un piegāžu drošību. Galvenie finansēšanas avoti ir privātais vai attiecīgo uzņēmumu finansējums, un tos veicina. Saskaņā ar Līguma noteikumiem izvairās no jebkādiem konkurences izkropļojumiem tirgus dalībnieku starpā.

1. Ar šo lēmumu neskar finanšu saistības, kuras dalībvalsts vai Kopiena ir uzņēmusies.

2. Šis lēmums neskar projektu un plānu vai programmu ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, kas nosaka turpmāko apstiprināšanas sistēmu šādiem projektiem. Ietekmes uz vidi novērtējumu rezultātus, ja šāds novērtējums vajadzīgs saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem, ņem vērā saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem pirms lēmuma pieņemšanas par projekta īstenošanu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

Reizi divos gados Komisija sagatavo ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu, ko tā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Šajā ziņojumā uzmanību pievērš to prioritāro projektu īstenošanai, kas attiecas uz pārrobežu savienojumiem, kā minēts II pielikuma 2., 4. un 7. punktā, un panākumiem šajā procesā, kā arī tam, kāda ir finansēšanas kārtība, jo īpaši saistībā ar Kopienas finansējumu.

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2) Eiropas Parlamenta 2005. gada 7. jūnija Atzinums (OV C 124 E, 25.5.2006., 68. lpp.). Padomes 2005. gada 1. decembra Kopējā nostāja (OV C 80 E, 4.4.2006., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta 2006. gada 4. aprīļa Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2006. gada 24. jūlija Lēmums.

I PIELIKUMS

EIROPAS ENERĢĒTIKAS TĪKLI

Prioritāro projektu asis, tostarp Eiropas nozīmes projekti, kā noteikts 7. un 8. pantā

Turpmāk uzskaitīti prioritārie projekti, tostarp Eiropas nozīmes projekti, kas ietverti katrā prioritāro projektu asī.

ELEKTROENERĢIJAS TĪKLI

EL.1.

Francija–Beļģija–Nīderlande–Vācija:

elektroenerģijas tīklu nostiprināšana, lai atrisinātu elektroenerģijas plūsmas pārmērīgu noslogotību Beniluksa valstīs.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Avelenas (FR)–Avelgemas (BE) līnija

Mulenas (FR)–Obenžas (BE) līnija.

EL.2.

Itālijas robežas ar Franciju, Austriju, Slovēniju un Šveici:

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Liencas (AT)–Kordinjano (IT) līnija

Jauns starpsavienojums starp Itāliju un Slovēniju

Udīnes Ovestas (IT)–Okroglo (SI) līnija

S. Sanfjorāno (IT)–Naves (IT)–Gorlago (IT) līnija

Ziemeļvenēcijas (IT)–Kordinjano (IT) līnija

St. Peter (AT)–Tauernas (AT) līnija

Dienvidburgerlandes (AT)–Kainahtāles (AT) līnija

Austrijas–Itālijas (Taura–Briksena) starpsavienojums caur Brenneres vilcienu tuneli.

EL.3.

Francija–Spānija–Portugāle:

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana starp šīm valstīm un Ibērijas pussalā un tīklu attīstība salu reģionos.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Santmenas (ES)–Beskano (ES)–Beksas (FR) līnija

Valdižemas (PT)–“Douro Internacional” (PT)–Aldeavilas (ES) līnija un “Douro Internacional” iekārtas.

EL.4.

Grieķija–Balkānu valstis–UCTE sistēma:

elektroenerģijas infrastruktūras izveide, lai savienotu Grieķiju ar UCTE sistēmu un sekmētu Dienvidaustrumu Eiropas elektroenerģijas tīkla attīstību.

Tostarp Eiropas nozīmes projekts:

Filipi (EL)–Hamidabadas (TR) līnija.

EL.5.

Apvienotā Karaliste–kontinentālā Eiropa un Ziemeļeiropa:

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas izveidošana/palielināšana un iespējama jūras vēja enerģijas iekļaušana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekts:

Zemjūras kabelis, lai savienotu Angliju (UK) un Nīderlandi.

EL.6.

Īrija–Apvienotā Karaliste:

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana un iespējama jūras vēja enerģijas iekļaušana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekts:

Zemjūras kabelis, lai savienotu Īriju un Velsu (UK).

EL.7.

Dānijas–Vācijas–Baltijas gredzens (ietverot Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Dāniju, Vāciju, Poliju, Baltijas valstis un Krieviju):

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana un iespējama jūras vēja enerģijas iekļaušana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Kaso (DK)–Hamburgas (DE) līnija

Hamburga/Krīmele (DE)–Šverina (DE) līnija

Kaso (DK)–Revsingas (DK)–Tjēles (DK) līnija

Rietumhasingas (DK)–Triges (DK) līnija

Zemūdens kabelis Skagerrak 4 starp Dāniju un Norvēģiju

Polijas–Lietuvas līniju, tostarp vajadzīgā Polijas elektroenerģijas tīkls un Polijas–Vācijas profila nostiprināšana, lai varētu piedalīties iekšējā elektroenerģijas tīklā

Zemūdens kabelis Somija–Igaunija (Estlink)

Zemūdens kabelis “Fennoscan” starp Somiju un Zviedriju

Halle/Zāle (DE)–Švainfurte (DE)

EL.8.

Vācija–Polija–Čehija–Slovākija–Austrija–Ungārija–Slovēnija:

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Neienhāgenas (DE)–Vīrādenas (DE)–Krajņikas (PL) līnija

Dirnroras (AT)–Slavětice (CZ) līnija

Jaunu starpsavienojums starp Vāciju un Poliju

Vel'ké Kapušany (SK)–Lemešany (SK)–Moldava (SK)–Sajóivánka (HU) līnija

Gabčíkovo (SK)–Vel'ký Ďur (SK) līnija

Stupava (SK)–Dienvidaustrumu Vīne (AT) līnija.

EL.9.

Vidusjūras reģiona dalībvalstis – Vidusjūras reģiona elektroenerģijas apgādes gredzens

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana starp Vidusjūras reģiona dalībvalstīm un Maroku, Alžīriju, Tunisiju, Lībiju, Ēģipti, Tuvo Austrumu valstīm un Turciju.

Tostarp Eiropas nozīmes projekts:

Elektroenerģijas savienojums ar Tunisiju un Itāliju.

GĀZES TĪKLI

NG.1.

Apvienotā Karaliste–kontinentālā Ziemeļeiropa, ietverot Nīderlandi, Dāniju un Vāciju–Poliju–Lietuvu–Latviju–Igauniju–Somiju–Krieviju:

Gāzu cauruļvadi, kas savieno dažus galvenos Eiropas gāzes piegādes avotus, uzlabojot tīklu savstarpēju izmantojamību un palielinot piegāžu drošību, tostarp dabasgāzes cauruļvadi caur maršrutu atklātā jūrā no Krievijas uz ES un piekrastes maršrutu no Krievijas uz Poliju un Vāciju, jaunu gāzes cauruļvadu būvniecība un tīklu jauda palielinās Vācijā, Dānijā un Zviedrijā un starp šīm valstīm un Polijā, Čehijas Republika, Slovākijā, Vācijā un Austrija un starp šīm valstīm.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Ziemeļeiropas gāzes cauruļvads

Jamalas–Eiropas cauruļvads

Dabasgāzes cauruļvads, kas savieno Dāniju, Vāciju un Zviedriju

Pārvades jaudas palielināšana Vācijas– Beļģijas–Apvienotās Karalistes asīs.

NG.2.

Alžīrija–Spānija–Itālija–Francija–kontinentālā Ziemeļeiropa:

jaunu dabasgāzes cauruļvadu būvniecība no Alžīrijas uz Spāniju, Franciju un Itāliju un tīklu jaudu palielināšana Spānijā, Itālijā un Francijā un starp tām.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Alžīrijas–Tunisijas–Itālijas cauruļvads

Alžīrijas–Itālijas gāzes cauruļvads caur Sardīniju un Korsiku ar atzaru uz Franciju

Medgas gāzes cauruļvads (Alžīrija–Francija–kontinentālā Eiropa).

NG.3.

Kaspijas jūras reģiona valstis–Tuvie un vidējie austrumi–ES:

jauni dabasgāzes cauruļvadu tīkli uz Eiropas Savienību no jauniem avotiem, tostarp Turcijas–Grieķijas, Grieķijas–Itālijas un Turcijas–Austrijas un Grieķijas–Slovēnijas–Austrijas (caur Rietumbalkāniem) dabasgāzes cauruļvadi.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Turcijas–Grieķijas–Itālijas cauruļvads

Turcijas–Austrijas cauruļvads.

NG.4.

Sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) termināļi Beļģijā, Francijā, Spānijā, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Kiprā un Polijā:

piegādes avotu un piegādes punktu diversifikācija, ietverot sašķidrinātas dabasgāzes termināļu savienojumus ar pārvades un sadales tīklu.

NG.5.

Dabasgāzes pazemes krātuves Spānijā, Portugālē, Francijā, Itālijā, Grieķijā un Baltijas jūras reģionā:

jaudas palielināšana Spānijā, Francijā, Itālijā un Baltijas jūras reģionā un pirmo iekārtu būvniecība Portugālē, Grieķijā un Lietuvā.

NG.6.

Vidusjūras reģiona dalībvalstu–Vidusjūras reģiona austrumdaļas gāzes apgādes gredzens:

dabasgāzes cauruļvadu izveide starp Vidusjūras reģiona dalībvalstīm un Lībiju – Ēģipti–Jordāniju – Sīriju – Turciju un to jaudas palielināšana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekts:

Lībijas–Itālijas gāzes cauruļvads.

II PIELIKUMS

EIROPAS ENERĢĒTIKAS TĪKLI

Papildu kritēriji 6. panta 2. punktā minēto vispārējas intereses projektu apzināšanai

ELEKTROENERĢIJAS TĪKLI

Elektroenerģijas tīklu attīstīšana salu, izolētos, perifēros un īpaši perifēros reģionos, vienlaikus veicinot enerģijas avotu dažādošanu un sekmējot neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanu, kā arī, ja vajadzīgs, minēto reģionu elektroenerģijas tīklu savienošana:

—	Īrija–Apvienotā Karaliste (Velsa)

—	Grieķija (salas)

—	Itālija (Sardīnija)–Francija (Korsika)–Itālija (kontinentālā daļa)

—	savienojumi salu reģionos, tostarp savienojumi ar kontinentālo daļu

—	Savienojumi īpaši perifēros reģionos Francijā, Spānijā un Portugālē.

Elektroenerģijas savienojumu attīstība starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un elektroenerģijas tīklu darbības uzticamību un drošumu:

—	Francija–Beļģija–Nīderlande–Vācija

—	Francija–Vācija

—	Francija–Itālija

—	Francija–Spānija

—	Portugāle–Spānija

—	Somija–Zviedrija

—	Somija–Igaunija–Latvija–Lietuva

—	Austrija–Itālija

—	Itālija–Slovēnija

—	Austrija–Itālija–Slovēnija–Ungārija

—	Vācija–Polija

—	Vācija–Polija–Čehijas Republika–Austrija–Slovākija–Ungārija

—	Ungārija–Slovākija

—	Ungārija–Austrija

—	Polija–Lietuva

—	Īrija–Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

—	Austrija–Vācija–Slovēnija–Ungārija

—	Nīderlande–Apvienotā Karaliste

—	Vācija–Dānija–Zviedrija

—	Grieķija–Itālija

—	Ungārija–Slovēnija

—	Malta–Itālija

—	Somija–Igaunija

—	Itālija–Slovēnija.

Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana dalībvalstīs, kur tas vajadzīgs, lai izmantotu dalībvalstu starpsavienojumus, iekšējā tirgus darbībai vai neizsīkstošo enerģijas avotu savienošanai:

—	visās dalībvalstīs.

Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana ar ārpuskopienas valstīm, jo īpaši ar kandidātvalstīm, tādējādi sekmējot elektroenerģijas tīklu savstarpēju izmantojamību, darbības uzticamību un elektroenerģijas apgādes drošumu Eiropas Kopienā:

—	Vācija–Norvēģija

—	Nīderlande–Norvēģija

—	Zviedrija–Norvēģija

—	Apvienotā Karaliste–Norvēģija

—	Baltijas jūras reģiona valstu elektroenerģijas apgādes gredzens: Vācija–Polija–Baltkrievija–Krievija–Lietuva–Latvija–Igaunija–Somija–Zviedrija–Norvēģija–Dānija

—	Norvēģija–Zviedrija–Somija–Krievija

—	Vidusjūras reģiona valstu elektroenerģijas apgādes gredzens: Francija–Spānija–Maroka–Alžīrija–Tunisija–Lībija–Ēģipte–Tuvo Austrumu valstis–Turcija–Grieķija–Itālija

—	Grieķija–Turcija

—	Itālija–Šveice

—	Austrija–Šveice

—	Ungārija–Rumānija

—	Ungārija–Serbija

—	Ungārija–Horvātija

—	Itālija–Tunisija

—	Grieķija–Balkānu valstis

—	Spānija–Maroka

—	Spānija–Andora–Francija

—	ES–Balkānu valstis–Baltkrievija–Krievija–Ukraina

—	Melnās jūras reģiona elektroenerģijas apgādes gredzens: Krievija–Ukraina–Rumānija–Bulgārija–Turcija–Gruzija

—	Bulgārija–Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika/Grieķija–Albānija–Itālija vai Bulgārija–Grieķija–Itālija.

Darbības, lai uzlabotu savstarpēji savienotu elektroenerģijas tīklu darbību iekšējā tirgū un jo īpaši apzinātu vājās vietas un trūkstošos savienojumus, izstrādātu risinājumus saistībā ar pārmērīgu noslogotību un pielāgotu elektroenerģijas tīklu projektēšanas un ekspluatācijas metodes:

—	elektroenerģijas tīklu vājo vietu un trūkstošo savienojumu, īpaši pārrobežu savienojumu, apzināšana,

—	risinājumu izstrāde elektroenerģijas plūsmas pārvaldībai, lai risinātu pārliekas noslogotības problēmas elektroenerģijas tīklos,

—	elektroenerģijas tīklu projektēšanas un ekspluatācijas metožu pielāgošana, kas vajadzīga iekšējā tirgus darbībai un neizsīkstošo enerģijas avotu lielāka īpatsvara izmantošanai.

GĀZES TĪKLI

Dabasgāzes ieviešana jaunos reģionos, galvenokārt salu, izolētos, perifēros un īpaši perifēros reģionos, un gāzes tīklu attīstīšana šādos reģionos:

—	Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

—

Īrija

—

Spānija

—

Portugāle

—

Grieķija

—

Zviedrija

—

Dānija

—	Itālija (Sardīnija)

—	Francija (Korsika)

—

Kipra

—

Malta

—	Īpaši perifēri reģioni Francijā, Spānijā un Portugālē

Dabasgāzes savienojumu attīstīšana, lai apmierinātu iekšējā tirgus vajadzības, vai piegādes drošuma nostiprināšana, ietverot atsevišķu dabasgāzes un olefīnu gāzes tīklu savienošanu:

—	Īrija–Apvienotā Karaliste

—	Francija–Spānija

—	Francija–Šveice

—	Portugāle–Spānija

—	Austrija–Vācija

—	Austrija–Ungārija

—	Austrija–Ungārija–Slovākija–Polija

—	Polija–Čehijas Republika

—	Slovākija–Čehijas Republika–Vācija–Austrija

—	Austrija–Itālija

—	Grieķija–Balkānu valstis

—	Austrija–Ungārija–Rumānija–Bulgārija–Grieķija–Turcija

—	Francija–Itālija

—	Grieķija–Itālija

—	Austrija–Čehijas Republika

—	Vācija–Čehijas Republika–Austrija–Itālija

—	Austrija–Slovēnija–Horvātija

—	Ungārija–Horvātija

—	Ungārija–Rumānija

—	Ungārija–Slovākija

—	Ungārija–Ukraina

—	Slovēnija–Balkānu valstis

—	Beļģija–Nīderlande–Vācija

—	Apvienotā Karaliste–Nīderlande–Vācija

—	Vācija–Polija

—	Dānija–Apvienotā Karaliste

—	Dānija–Vācija–Zviedrija

—	Dānija–Nīderlande.

Jaudu attīstīšana SDG saņemšanai un dabasgāzes uzglabāšanai, kas vajadzīga, lai apmierinātu pieprasījumu, kontrolētu gāzes piegādes sistēmas un dažādotu avotus un piegādes maršrutus:

—	visās dalībvalstīs.

Gāzes transportēšanas jaudas (gāzes piegādes cauruļvados) attīstīšana, kas vajadzīga, lai apmierinātu pieprasījumu un dažādotu piegādes no iekšējiem un ārējiem avotiem, kā arī piegādes maršrutus:

—	Ziemeļu gāzes sadales tīkls: Norvēģija–Dānija–Vācija–Zviedrija–Somija–Krievija–Baltijas valstis–Polija

—	Alžīrija–Spānija–Francija

—	Krievija–Ukraina–ES

—	Krievija–Baltkrievija–Ukraina–ES

—	Krievija–Baltkrievija–ES

—	Krievija–Baltijas jūra–Vācija

—	Krievija–Baltijas valstis–Polija–Vācija

—	Vācija–Čehijas Republika–Polija–Vācija–pārējās dalībvalstis

—	Lībija–Itālija

—	Tunisija–Lībija–Itālija

—	Kaspijas jūras valstis–ES

—	Krievija–Ukraina–Moldova–Rumānija–Bulgārija–Grieķija–Slovēnija–Balkānu valstis

—	Krievija–Ukraina–Slovākija–Ungārija–Slovēnija–Itālija

—	Nīderlande–Vācija–Šveice–Itālija

—	Beļģija–Francija–Šveice–Itālija

—	Dānija–Zviedrija–Polija

—	Norvēģija–Krievija–ES

—

Īrija

—	Alžīrija–Itālija–Francija

—	Alžīrija–Tunisija–Itālija

—	Tuvie un Vidējie Austrumi–Vidusjūras reģiona austrumdaļas gāzes apgādes gredzens–ES

—	Vinkseles (BE) sajaukšanas iekārta uz ziemeļu–dienvidu ass (H gāzes sajaukšana ar slāpekli)

—	Jaudas modernizēšana uz austrumu–rietumu ass: Zēbruge (BE)–Einatena (BE).

10.

Darbības, lai uzlabotu savstarpēji savienotu dabasgāzes tīklu darbību iekšējā tirgū un tranzīta valstīs un jo īpaši apzinātu vājās vietas un trūkstošos savienojumus, izstrādātu risinājumus saistībā ar pārmērīgu noslogotību un efektīvi un droši pielāgotu dabasgāzes tīklu projektēšanas un ekspluatācijas metodes:

—	apzināt dabasgāzes tīklu vājās vietas un trūkstošos savienojumus, īpaši pārrobežu savienojumus,

—	izstrādāt risinājumus dabasgāzes plūsmas pārvaldībai, lai novērstu gāzes tīklu pārmērīgu noslogotību,

—	pielāgot iekšējā tirgus darbībai vajadzīgās gāzes tīklu projektēšanas un ekspluatācijas metodes,

—	paaugstināt tranzīta valstīs esošo dabasgāzes tīklu vispārējo darbību un drošumu.

11.

Olefīna gāzes pārvadāšanas jaudu attīstība un pārvadāšanas sistēmas saskaņošana, lai apmierinātu iekšējā tirgus pieprasījumu:

—	visās dalībvalstīs.

III PIELIKUMS

EIROPAS ENERĢĒTIKAS TĪKLI

Vispārējas intereses projekti un to specifikācijas, kas pašreiz apzināti saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem kritērijiem

ELEKTROENERĢIJAS TĪKLI

1. Elektroenerģijas tīklu attīstīšana izolētos reģionos

1.1.	Īrijas–Velsas (UK) zemūdens kabelis

1.2.	Dienvidkiklādu salu (EL) savienojums (ar starpsavienojumu sistēmu)

1.3.	30 kV zemūdens kabeļa savienojums starp Fajalas, Piku, S. Žorže salām (Azoru salas, PT)

1.4.	Terseiras, Fajalas un Sanmigelas (Azoru salas, PT) tīkla savienošana un stiprināšana

1.5.	Madeiras (PT) tīkla savienošana un stiprināšana

1.6.	Sardīnijas (IT)–Itālijas kontinentālās daļas zemūdens kabelis

1.7.	Korsikas (FR)–Itālijas zemūdens kabelis

1.8.	Itālijas kontinentālās daļas–Sicīlijas (IT) savienojums Sordžentes (IT)–Ricikoni (IT) savienojuma divkāršošana

1.9.	Jauni savienojumi Baleāru un Kanāriju salās (ES)

2. Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana starp dalībvalstīm

2.1.	Mulēnas (FR)–Obenžas (BE) līnija

2.2.	Avelenas (FR)–Avelgemas (BE) līnija

2.3.	Starpsavienojums starp Vāciju un Beļģiju

2.4.	Vižī (FR)–Mārlenheimas (FR) līnija

2.5.	Vižī (FR)–Uhtelfangenas (DE) līnija

2.6.	Laprasas (FR) fāžu transformators

2.7.	Turpmāka jaudas palielināšana esošajā Francijas un Itālijas savienojumā

2.8.	Jauns Francijas un Itālijas savienojums

2.9.	Jauns Pireneju savienojums starp Franciju un Spāniju

2.10.

Austrumpireneju savienojums starp Franciju un Spāniju

2.11.

Savienojumi starp Ziemeļportugāli un Ziemeļrietumu Spāniju

2.12.

Sinišas (PT)–Alkevas (PT)–Bilbao (ES) līnija

2.13.

Savienojums starp Dienvidportugāli un Dienvidrietumu Spāniju

2.14.

Valdižemas (PT)–“Douro Internacional” (PT)–Aldeavilas (ES) līnija un “Douro Internacional” iekārtas

2.15.

Savienojumi uz ziemeļiem no Botnijas līča un Fenoskanas zemūdens kabelis starp Somiju un Zviedriju

2.16.

Lincas (AT)–Kordinjano (IT) līnija

2.17.

Somplažo (IT)–Virmbahas (AT) starpsavienojums

2.18.

Austrijas–Itālijas (Taura–Briksena) starpsavienojumi caur Brenneres vilcienu tuneli

2.19.

Īrijas un Ziemeļīrijas savienojums

2.20.

St. Peter (AT)–Izāras (DE) līnija

2.21.

Zemūdens kabelis, kas savieno Anglijas dienvidaustrumu daļu un Nīderlandes vidusdaļu

2.22.

Dānijas un Vācijas savienojumu stiprināšana, piemēram, Kaso–Hamburgas līnija

2.23.

Dānijas un Zviedrijas savienojumu stiprināšana

2.24.

Jauns Slovēnijas un Ungārijas savienojums: Cirkovce (SI)–Heviza (HU)

2.25.

Sajóivánka (HU)–Rimavská Sobota (SK)

2.26.

Moldava (SK)–Sajóivánka (HU)

2.27.

Stupava (SK)–Dienvidaustrumu Vīne (AT)

2.28.

Polijas–Vācijas līnija (Neienhāgena (DE)–Vīrādena (DE)–Krajņika (PL))

2.29.

Polijas–Lietuvas savienojums (Elka–Alīta)

2.30.

Zemūdens kabelis, lai savienotu Somiju un Igauniju

2.31.

Elastīgu maiņstrāvas pārvades sistēmu izveidošana starp Itāliju un Slovēniju

2.32.

Jauni savienojumi starp UCTE un CENTREL sistēmām

2.33.

Dirnroras (AT)–Slavětice (CZ) līnija

2.34.

Zemūdens elektrības savienojums starp Maltu (MT) un Sicīliju (IT)

2.35.

Jauni starpsavienojumi starp Itāliju un Slovēniju

2.36.

Udīnes Ovestas (IT)–Okroglo (SI) līnija

3. Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana dalībvalstīs

3.1.	Dānijas austrumu–rietumu ass savienojumi: Dānijas rietumu (UCTE) un austrumu (NORDEL) tīklu savienojums

3.2.	Savienojums uz Dānijas ziemeļu–dienvidu ass

3.3.	Jauni savienojumi Ziemeļfrancijā

3.4.	Jauni savienojumi dienvidrietumu Francijā

3.5.	Trinovercelezes (IT)–Lakjareles (IT) līnija

3.6.	Turbigo (IT)–Ro (IT)–Bovizio (IT) līnija

3.7.	Vogeras (IT)–Lakazelas (IT) līnija

3.8.	Sanfjorāno (IT)–Naves (IT)–Gorlago (IT) līnija

3.9.	Ziemeļvenēcijas (IT)–Kordinjāno (IT) līnija

3.10.

Redipūlijas (IT)–Udīnes rietumu (IT) līnija

3.11.

Jauni savienojumi uz Itālijas austrumu–rietumu ass

3.12.

Tavarnuces (IT)–Kazalinas (IT) līnija

3.13.

Tavarnuces (IT)–Santabarbaras (IT) līnija

3.14.

Ricikoni (IT)–Feroleto (IT)–Laino (IT) līnija

3.15.

Jauni savienojumi uz Itālijas ziemeļu–dienvidu ass

3.16.

Tīklu pārveidojumi, lai sekmētu atjaunojamās enerģijas savienojumus Itālijā

3.17.

Jauni vēja enerģijas savienojumi Itālijā

3.18.

Jauni savienojumi uz Spānijas ziemeļu ass

3.19.

Jauni savienojumi uz Spānijas Vidusjūras ass

3.20.

Jauni savienojumi uz Galisijas (ES)–Centra (ES) ass

3.21.

Jauni savienojumi uz Centra (ES)–Aragonas (ES) ass

3.22.

Jauni savienojumi uz Aragonas (ES)–Levantes (ES) ass

3.23.

Jauni savienojumi uz Dienvidspānijas–Centra (ES) ass

3.24.

Jauni savienojumi uz Austrumspānijas–Centra ass (ES)

3.25.

Jauni savienojumi Andalūzijā (ES)

3.26.

Pedralva (PT)–Riba d'Ave (PT) līnija un Pedralvas iekārtas

3.27.

Rekarei (PT)–Valdižemas (PT) līnija

3.28.

Pikote (PT)–Pokiņu (PT) līnija (uzlabošana)

3.29.

Esošās Pegu (PT)–Cedillo (ES)/Falagueira (PT) līnijas un Falagueira iekārtu pārveidošana

3.30.

Pegu (PT)–Bataljhas (PT) līnija un Bataljhas iekārtas

3.31.

Sinišas (PT)–Ferreira do Alentejo (PT) I līnija (uzlabošana)

3.32.

Jauni vēja enerģijas savienojumi Portugālē

3.33.

Pereirušas (PT)–Zezeres (PT)–Santarēmas (PT) līnijas un Zezeres iekārtas

3.34.

Bataljas (PT)–Riumajoras (PT) I un II līnija (uzlabošana)

3.35.

Karapatelu (PT)–Muriškas (PT) līnija (uzlabošana)

3.36.

Valdidžemas (PT)–Vizeu (PT)–Anadijas (PT) līnija

3.37.

Esošās Riumajoras (PT)–Palmelas (PT) līnijas novirzīšana uz Ribatežu (PT) un Ribatežu iekārtām

3.38.

Saloniku (EL), Lamjas (EL) un Patras (EL) apakšstacijas un savienojošās līnijas

3.39.

Evijas (EL), Lakonijas (EL) un Trāķijas (EL) reģionu savienojumi

3.40.

Perifēro reģionu esošo savienojumu nostiprināšana Grieķijas kontinentālajā daļā

3.41.

Tinagas (IE)–Kašelas (IE) līnija

3.42.

Flegfordas (IE)–Austrumsligo (IE) līnija

3.43.

Savienojumi Spānijas ziemeļaustrumos un rietumos, jo īpaši, lai tīklam pieslēgtu vēja enerģijas ražošanas jaudas

3.44.

Savienojumi Basku zemē (ES), Aragonā (ES) un Navarrā (ES)

3.45.

Savienojumi Galisijā (ES)

3.46.

Savienojumi Zviedrijas vidienē

3.47.

Savienojumi Zviedrijas dienvidos

3.48.

Hamburgas (DE)–Švērines reģiona (DE) līnija

3.49.

Halles/Zāles reģiona (DE)–Šveinfurtes reģiona (DE) līnija

3.50.

Jauni vēja enerģijas savienojumi jūrā pie Vācijas un Vācijas piekrastē

3.51.

380 kV tīkla uzlabošana Vācijā, lai pievienotu jūras vējdzirnavu parkus

3.52.

Savienojumi Ziemeļīrijā attiecībā uz savienojumiem ar Īriju

3.53.

Savienojumi Apvienotās Karalistes ziemeļrietumos

3.54.

Savienojumi Skotijā un Anglijā, lai elektroenerģijas ražošanā vairāk izmantotu neizsīkstošos enerģijas avotus

3.55.

Jauni jūras vēja enerģijas savienojumi Beļģijā, tostarp 380 kV tīkla uzlabošana

3.56.

Borseles apakšstacija (NL)

3.57.

Reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtu ieviešana (NL)

3.58.

Fāžu mainītāju un/vai kondensatoru bateriju uzstādīšana Beļģijā

3.59.

380 kV tīkla uzlabošana Beļģijā, lai palielinātu importa jaudu

3.60.

St. Peter (AT)–Tauernas (AT) līnija

3.61.

Dienvidburgerlandes (AT)–Kainahtāles (AT) līnija

3.62.

Dunova (PL)–Zidova (PL)–Kževina (PL)–Pleviska (PL)

3.63.

Patnova (PL)–Grudziadza (PL)

3.64.

Ostrova (PL)–Pleviska (PL)

3.65.

Ostrova (PL)–Trebačeva (Rogoveca) (PL)

3.66.

Pleviska (PL)–Patnova (PL)

3.67.

Tarnova (PL)–Krosna (PL)

3.68.

Elka (PL)–Olština Matki (PL)

3.69.

Elka (PL)–Nareva (PL)

3.70.

Mikulova (PL)–Svebodžice–Dobžena (Grošovice) (PL)

3.71.

Patnova (PL)–Sohačeva (PL)–Varšava (PL)

3.72.

Krska (SI)–Bericeva (SI)

3.73.

Slovēnijas pārvades sistēmas palielināšana no 220 kV uz 400 kV

3.74.

Medzibroda (SK)–Liptovska Mara (SK)

3.75.

Lemesani (SK)–Moldava (SK)

3.76.

Lemesani (SK)–Vel'ké Kapušany (SK)

3.77.

Gabcikova (SK)–Vel'ký Ďur (SK)

3.78.

Savienojumi Ziemeļzviedrijā

3.79.

Sāremā (EE) apgādes pārcelšana uz 110 kV

3.80.

Tartu (EE) energoapgādes uzlabošana

3.81.

Eesti (EE) apakšstacijas atjaunošana (330 kV)

3.82.

Kīsas (EE), Pīssi (EE) un Viljandi (EE) apakšstaciju atjaunošana (110 kV)

3.83.

Nošovice (CZ)–Prosenice (CZ): 400 kV vienvirziena līnijas pārbūve par 400 kV divkāršo ķēdi

3.84.

Krasikova (CZ)–Horni Životice (CZ): jauna 400 kV vienvirziena līnija

3.85.

Jauni vēja enerģijas savienojumi Maltā (MT)

4. Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana ar ārpuskopienas valstīm

4.1.	Jauns savienojums Itālija–Šveice

4.2.	Filipi (EL)–Maricas 3 (Bulgārija) līnija

4.3.	Amintejas (EL)–Bitolas (Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika) līnija

4.4.	Kardjas (EL)–Elbasani (Albānija) līnija

4.5.	Elbasani (Albānija)–Podgoricas (Melnkalne) līnija

4.6.	Mostaras (Bosnija un Hercegovina) apakšstacija un savienojošās līnijas

4.7.	Ernestinovo (Horvātija) apakšstacija un savienojošās līnijas

4.8.	Jauni savienojumi starp Grieķiju un Albāniju, Bulgāriju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku

4.9.	Filipi (EL)–Hamidabadas (TR) līnija

4.10.

Zemūdens kabelis starp ziemeļaustrumu/austrumu Angliju un Dienvidnorvēģiju

4.11.

Ēmšavenas (NL)–Fedas (NO) posms

4.12.

Zemūdens kabelis starp Dienvidspāniju un Maroku (esošā savienojuma stiprināšana),

4.13.

Savienojumi Baltijas elektroenerģijas apgādes gredzenam: Vācija–Polija–Krievija–Igaunija–Latvija–Lietuva–Zviedrija–Somija–Dānija–Baltkrievija

4.14.

Dienvidsomijas–Krievijas savienojumi

4.15.

Jauni savienojumi starp Ziemeļzviedriju un Ziemeļnorvēģiju

4.16.

Jauni savienojumi starp Viduszviedriju un Vidusnorvēģiju

4.17.

Borgvīkas (SE)–Hēsles (NO)–Oslo (NO) reģiona līnija

4.18.

Jauni savienojumi starp UCTE/CENTREL sistēmu un Balkānu valstīm

4.19.

Savienojumi un pieslēgums starp UCTE sistēmu un Baltkrieviju, Krieviju un Ukrainu, tostarp tāda HVDC elektroenerģijas pārveides staciju pārvietošana, kas iepriekš darbojās starp Austriju un Ungāriju, Austriju un Čehijas Republiku, kā arī Vāciju un Čehijas Republiku

4.20.

Savienojumi Melnās jūras elektroenerģijas apgādes gredzenā: Krievija–Ukraina–Rumānija–Bulgārija–Turcija–Gruzija

4.21.

Jauni savienojumi Melnās jūras apgabalā, lai nodrošinātu UCTE sistēmas un attiecīgo valstu tīklu savstarpēju izmantojamību

4.22.

Jauni savienojumi Vidusjūras elektroenerģijas apgādes gredzenā: Francija–Spānija–Maroka–Alžīrija–Tunisija–Lībija–Ēģipte–Tuvo Austrumu valstis–Turcija–Grieķija–Itālija

4.23.

Zemūdens kabelis starp Dienvidspāniju un ziemeļrietumu Alžīriju

4.24.

Zemūdens kabelis starp Itāliju un Ziemeļāfriku (Alžīriju, Tunisiju, Lībiju)

4.25.

Elektroenerģijas savienojums starp Tunisiju un Itāliju

4.26.

Jauni savienojumi Barenca reģionā/apgabalā

4.27.

Savienojumu nostiprināšana starp Dāniju un Norvēģiju

4.28.

Obermorveilera (DE)–Meiningena (AT)–Bonaduza (CH): turpmāka jaudas palielināšana

4.29.

Bekešaba (HU)–Oradea (RO)

4.30.

Peča (HU)–Sombora (Serbija)

4.31.

Peča (HU)–Ernestinova (HR)

4.32.

Vel'ké Kapušany (SK)–Ukrainas robeža

4.33.

Andralla (ES)–Enkampa (AD): jaudas palielināšana līdz 220 kV

4.34.

Spānija–Andora–Francija savienojumu uzlabošana

5. Darbības, kas uzlabo savstarpēji savienotus elektroenerģijas tīklus iekšējā tirgū.

(Specifikācijas vēl nav noteiktas).

GĀZES TĪKLI

6. Dabasgāzes ieviešana jaunos reģionos

6.1.	Gāzes tīkla attīstīšana no Belfāstas uz Ziemeļīrijas ziemeļu–rietumu reģionu (UK), un vajadzības gadījumā uz Īrijas rietumu piekrasti

6.2.	SDG Santakrusā de Tenerifē, Kanāriju salās (ES)

6.3.	SDG Laspalmasā Grankanārijā (ES)

6.4.	SDG Madeirā (PT)

6.5.	Gāzes tīklu attīstība Zviedrijā

6.6.	Savienojums starp Baleāru salām (ES) un Spānijas kontinentālo daļu

6.7.	Augstspiediena atzars uz Trāķiju (EL)

6.8.	Augstspiediena atzars uz Korintu (EL)

6.9.	Augstspiediena atzars uz ziemeļrietumu Grieķiju (EL)

6.10.

Lollanas (DK) un Falsteras (DK) salu savienojums

6.11.

SDG Kipras salā, Vasilikos Enerģijas centrs

6.12.

Savienojums starp Vasilikos (CY) SDG rūpnīcu un Moni (CY) spēkstaciju

6.13.

SDG Krētas salā (EL)

6.14.

Augstspiediena atzars uz Patru (EL)

6.15.

SDG Maltā

7. Gāzes savienojumu attīstīšana, lai apmierinātu iekšējā tirgus vajadzības, vai piegādes drošības stiprināšana, tostarp atsevišķu dabasgāzes tīklu savienošana

7.1.	Papildu gāzes savienotājvads starp Īriju un Skotiju

7.2.	Ziemeļu–dienvidu savienojums, tostarp Dublinas–Belfāstas cauruļvads

7.3.	Kompresoru stacija uz Lakas (FR)–Kalaoras (ES) cauruļvada

7.4.	Lisanjē (FR)–Bilbao (ES) cauruļvads

7.5.	Perpiņānas (FR)–Barselonas (ES) cauruļvads

7.6.	Gāzes cauruļvadu transportēšanas jaudas palielināšana, kas apgādā Portugāli caur Dienvidspāniju, kā arī Galisiju un Astūriju caur Portugāli

7.7.	Puhkirhenes (AT)–Burghauzenas (DE) cauruļvads

7.8.	Andorfas (AT)–Zimbahas (DE) cauruļvads

7.9.	Vīnes priekšpilsētas (AT)–Šopronas (HU) cauruļvads

7.10.

Bādleonfeldenas (AT)–Lincas (AT) cauruļvads

7.11.

Ziemeļrietumu Grieķijas–Elbasani (AL) cauruļvads

7.12.

Grieķijas–Itālijas savienotājvads

7.13.

Kompresoru stacija uz galvenā cauruļvada Grieķijā

7.14.

Austrijas un Čehijas Republikas tīklu savienojums

7.15.

Gāzes transporta koridors dienvidaustrumu Eiropā pāri Grieķijai, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Serbijai un Melnkalnei, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Slovēnijai un Austrijai

7.16.

Gāzes transporta koridors starp Austriju un Turciju caur Ungāriju, Rumāniju un Bulgāriju

7.17.

Savienotājvadi starp Apvienoto Karalisti, Nīderlandi un Vāciju, kas savieno galvenos ziemeļrietumu Eiropas avotus un tirgus

7.18.

Savienojums starp ziemeļaustrumu Vāciju (Berlīnes apgabals) un ziemeļrietumu Poliju (Ščecinas apgabals) ar atzaru no Šmelnes uz Lubminu (DE, Greifsvaldes apgabals)

7.19.

Ciešinas (PL)–Ostravas (CZ) cauruļvads

7.20.

Gerlica (DE)–Zgoželeca (PL): dabasgāzes tīklu paplašināšana un savstarpēja savienošana

7.21.

Bernavas (DE)–Šcecinas (PL) paplašinājums

7.22.

Savienojums starp iekārtām atklātā jūrā Ziemeļjūrā vai no Dānijas iekārtām atklātā jūrā uz Apvienotās Karalistes iekārtām jūras krastā

7.23.

Transportēšanas jaudas nostiprināšana starp Franciju un Itāliju

7.24.

Baltijas gāzes pieslēguma vads starp Dāniju, Vāciju un Zviedriju

7.25.

Vinkseles (BE) sajaukšanas iekārta uz ziemeļu–dienvidu ass

7.26.

Zēbruges (BE)–Einatenas (BE) jaudas palielināšana

7.27.

Jaudas palielināšana uz ziemeļu–rietumu ass: Zelzate (BE)–Zēbruge (BE)

7.28.

Gāzes cauruļvada izbūve, kas savienos Dāniju un Nīderlandi, kā arī savienos esošās Ziemeļjūras ražošanas iekārtas

8. Jaudu attīstīšana SDG saņemšanai un dabasgāzes uzglabāšanai

8.1.	SDG Leverdonsirmerā (FR, jauns termināls) un cauruļvads uz Lisanjē (FR) krātuvi

8.2.	SDG Fosirmerā (FR)

8.3.	SDG Velvā (ES), esošā termināla paplašināšana

8.4.	SDG Kartahenā (ES), esošā termināla paplašināšana

8.5.	SDG Galisijā (ES), jauns termināls

8.6.	SDG Bilbao (ES), jauns termināls

8.7.	SDG Valensijas reģionā (ES), jauns termināls

8.8.	SDG Barselonā (ES), esošā termināla paplašināšana

8.9.	SDG Sinišā (PT), jauns termināls

8.10.

SDG Revitusā (EL), esošā termināla paplašināšana

8.11.

SDG Adrijas jūras ziemeļu piekrastē (IT)

8.12.

SDG atklātā jūrā Adrijas jūras ziemeļos (IT)

8.13.

SDG Adrijas jūras dienvidu piekrastē (IT)

8.14.

SDG Jonijas piekrastē (IT)

8.15.

SDG Tirēnu jūras piekrastē (IT)

8.16.

SDG Ligūrijas piekrastē (IT)

8.17.

SDG Zēbrugē (BE), jaudas palielināšanas otrā kārta)

8.18.

SDG Greinas salā, Kentā (UK)

8.19.

Otra SDG termināla būvniecība kontinentālajā Grieķijā

8.20.

Pazemes gāzes krātuvju paplašināšana Īrijā

8.21.

Krātuve Dienvidu Kavalā (EL), izsīkuša gāzes lauka pārveidošana atklātā jūrā

8.22.

Krātuve Lisanjē (FR), esošās vietas paplašināšana

8.23.

Krātuve Pekorādā (FR), izsīkuša naftas lauka pārveidošana

8.24.

Krātuve Elzasas reģionā (FR), sāls alu paplašināšana

8.25.

Krātuve Centrālajā reģionā (FR), krātuves paplašināšana gruntsūdeņu līmenī

8.26.

Krātuves uz Spānijas ziemeļu–dienvidu ass (jaunas vietas) Kantabrijā, Aragonā, Kastīlijā un Leonā, Kastīlijā – Lamančā un Andalūzijā

8.27.

Krātuves uz Spānijas Vidusjūras ass (jaunas vietas) Katalonijā, Valensijā un Mursijā

8.28.

Krātuve Karrisu (PT), jauna vieta

8.29.

Krātuve Lovenhūtā (BE), esošās vietas paplašināšana

8.30.

Krātuve Stēnlillē (DK) un Lilletorupē (DK), esošās vietas paplašināšana

8.31.

Krātuve Tonderā (DK), jauna vieta

8.32.

Krātuve Puhkirhenē (AT), esošās vietas paplašināšana, kā arī cauruļvads uz Rietumpentas sistēmu līdzās Andorfai (AT)

8.33.

Krātuve Baumgartenā (AT), jauna vieta

8.34.

Krātuve Haidahā (AT), jauna vieta, kā arī cauruļvads uz Eiropas gāzes sadales tīklu

8.35.

Pazemes gāzes krātuvju paplašināšana Itālijā

8.36.

Krātuve Verčovicē (PL), esošās vietas paplašināšana

8.37.

Krātuve Kosakovā (PL), pazemes krātuves paplašināšana

8.38.

Maltas (MT)–Sicīlijas (IT) gāzes cauruļvads

8.39.

Krātuve Lietuvā (jauna vieta)

9. Gāzes transportēšanas jaudas attīstīšana (gāzes cauruļvadi)

9.1.	Savienojumu radīšana un attīstīšana Ziemeļu gāzes sadales tīklā: Norvēģija–Dānija–Vācija–Zviedrija–Somija–Krievija–Baltijas valstis–Polija

9.2.	Ziemeļvalstu vidusdaļas gāzes cauruļvads: Norvēģija–Zviedrija–Somija

9.3.	Ziemeļeiropas gāzes cauruļvads: Krievija, Baltijas jūra, Vācija

9.4.	Gāzes cauruļvads no Krievijas uz Vāciju caur Latviju, Lietuvu un Poliju, tostarp pazemes gāzes krātuvju paplašināšana Latvijā (projekts “Amber”)

9.5.	Gāzes cauruļvads Somija–Igaunija

9.6.	Jauni gāzes cauruļvadi no Alžīrijas uz Spāniju un Franciju, kā arī ar to saistītā iekšējo tīklu jaudas palielināšana šajās valstīs

9.7.	Alžīrijas–Marokas–Spānijas (līdz Kordovai) cauruļvada transportēšanas jaudas palielināšana

9.8.	Kordovas (ES)–Sjudadrealas (ES) cauruļvads

9.9.	Sjudadrealas (ES)–Madrides (ES) cauruļvads

9.10.

Sjudadrealas (ES)–Vidusjūras piekrastes (ES) cauruļvads

9.11.

Atzari Kastīlijā–Lamančā (ES)

9.12.

Paplašināšana uz Spānijas ziemeļrietumiem

9.13.

Alžīrijas–Spānijas zemūdens cauruļvads un cauruļvadi savienojumam ar Franciju

9.14.

Transportēšanas jaudas palielināšana no Krievijas resursiem uz Eiropas Savienību caur Ukrainu, Slovākiju un Čehijas Republiku

9.15.

Transportēšanas jaudas palielināšana no Krievijas resursiem uz Eiropas Savienību caur Baltkrieviju un Poliju

9.16.

Dabasgāzes cauruļvads Jamala–Eiropa II

9.17.

Yagal Sud gāzes cauruļvads (starp STEGAL cauruļvadu virzienā uz DE, FR, CH trīsstūri)

9.18.

SUDAL East gāzes cauruļvads (caur MIDAL cauruļvadu līdzās Hepenheimai uz Burghauzenas savienojumu ar PENTA cauruļvadu Austrijā)

9.19.

STEGAL gāzes cauruļvada transportēšanas jaudas palielināšana papildu gāzes transportam no Čehijas–Vācijas robežas un Polijas–Vācijas robežas caur Vāciju uz citām dalībvalstīm

9.20.

Gāzes cauruļvads no Lībijas resursiem uz Itāliju

9.21.

Gāzes cauruļvads no Kaspijas jūras valstu resursiem uz Eiropas Savienību

9.22.

Grieķijas–Turcijas gāzes cauruļvads

9.23.

Transportēšanas jaudas palielināšana no Krievijas resursiem uz Grieķiju un citām Balkānu valstīm caur Ukrainu, Moldovu, Rumāniju un Bulgāriju

9.24.

Stara Zagoras (BG)–Ihtimanas (BG) gāzes cauruļvads

9.25.

Adrijas jūras cauruļvads–dabasgāzes cauruļvads dabasgāzes transportam, ko importē no Kaspijas jūras reģiona, Krievijas vai Tuvējiem Austrumiem, savienojot Itāliju un Dienvidaustrumu Eiropas enerģētikas tirgus

9.26.

Cauruļvadu savienošana starp Vācijas, Čehijas, Austrijas un Itālijas gāzes tīkliem

9.27.

Gāzes cauruļvads no Krievijas resursiem uz Itāliju caur Ukrainu, Slovākiju, Ungāriju un Slovēniju

9.28.

Gāzes transportēšanas jaudas palielināšana pa TENP gāzes cauruļvadu no Nīderlandes caur Vāciju uz Itāliju

9.29.

Tesnjēras (FR)–Oltinjas (CH) gāzes cauruļvads

9.30.

Gāzes cauruļvads no Dānijas uz Poliju, iespējams, caur Zviedriju

9.31.

Nībru (DK)–Drāgeras (DK) gāzes cauruļvads, tostarp cauruļvada savienošana ar krātuvi Stēnlillē (DK)

9.32.

Gāzes tīkls no Barenca jūras resursiem uz Eiropas Savienību caur Zviedriju un Somiju

9.33.

Gāzes cauruļvads no Korribas lauka (IE), atklātā jūrā

9.34.

Gāzes cauruļvads no Alžīrijas resursiem uz Itāliju caur Sardīniju, ar atzaru uz Korsiku

9.35.

Gāzes tīkls no Tuvo Austrumu resursiem uz Eiropas Savienību

9.36.

Gāzes cauruļvads no Norvēģijas uz Apvienoto Karalisti

9.37.

Pečas (HU)–Horvātijas savienojums

9.38.

Šegedas (HU)–Oradea (RO) savienojums

9.39.

Večes (HU)–Slovākijas savienojums

9.40.

Beregdaročas (HU)–Ukrainas jaudas palielinājums

10. Darbības, kas uzlabo savstarpēji savienotus gāzes tīklus iekšējā tirgū

(Specifikācijas vēl nav noteiktas).