31.7.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 209/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2004. gada 14. oktobris)
par to, kā Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem
(2006/507/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Līguma 174. pantu viens no Kopienas vides politikas mērķiem ir veicināt pasākumus, kas ļauj starptautiskā līmenī risināt reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas. |
(2) |
1998. gadā Padome pilnvaroja Komisiju Kopienas vārdā piedalīties sarunās par Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem Apvienoto Nāciju Organizācijas vides programmas aizgādībā. Komisija līdz ar dalībvalstīm ir piedalījusies šajās sarunās. |
(3) |
Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (“Konvencija”) 2001. gada 22. maijā pieņēma Stokholmā. |
(4) |
Konvencija nodrošina uz piesardzības principu balstītu sistēmu, lai pārtrauktu ražot, lietot, importēt un eksportēt pirmos divpadsmit bīstamākos noturīgos organiskos piesārņotājus, lai varētu droši ar tiem rīkoties un tos iznīcināt, kā arī likvidēt vai samazināt dažu netīšu noturīgu organisko piesārņotāju izplūdi. Turklāt Konvencija paredz noteikumus, lai Konvencijā uzskaitītu jaunas ķīmiskas vielas. |
(5) |
Kopiena, tās toreizējās piecpadsmit dalībvalstis un astoņas jaunās dalībvalstis Konvenciju parakstīja pilnvaroto pārstāvju konferencē, kas Stokholmā notika 2001. gada 22. un 23. maijā. |
(6) |
Konvenciju var ratificēt, pieņemt vai apstiprināt valstis un reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas. |
(7) |
Saskaņā ar Konvenciju reģionālajai ekonomikas integrācijas organizācijai tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā jādeklarē tās kompetences apjoms attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas Konvencija. |
(8) |
Kopiena jau ir pieņēmusi instrumentus, kas attiecas uz jautājumiem, ko reglamentē Konvencija, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 304/2003 (2003. gada 28. janvāris) par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu (4) un Padomes Direktīvu 96/59/EK (1996. gada 16. septembris) par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu (PCB/PCT) apglabāšanu (5). |
(9) |
Konvencija palīdz sasniegt Kopienas vides politikas mērķus. Tālab Kopienai šī Konvencija būtu jāapstiprina iespējami drīz. |
(10) |
Ja būs pieņemts kāds Konvencijas A, B vai C pielikuma vai vēlāk pievienotu pielikumu grozījums, Komisijai būtu jāparedz tā īstenošana, ievērojot Regulu (EK) Nr. 850/2004 vai citus attiecīgus Kopienas tiesību aktus. Ja kādu grozījumu neīsteno gada laikā no dienas, kad depozitārijs paziņojis par grozījuma pieņemšanu, un lai izvairītos no tādām situācijām, ka to neievēro, Komisijai būtu attiecīgi jāsniedz paziņojums depozitārijam, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināta Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, še turpmāk “Konvencija”.
Konvencijas teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
1. Ja kāds Konvencijas A, B vai C pielikuma vai papildu pielikumu grozījums nav īstenots Regulas (EK) Nr 850/2004 pielikumos vai citos attiecīgos Kopienas tiesību aktos gada laikā no dienas, kad depozitārijs paziņojis par grozījuma pieņemšanu, Komisija par to paziņo depozitārijam saskaņā ar Konvencijas 22. pantu.
2. Ja Konvencijas A, B vai C pielikuma vai papildu pielikumu grozījumu īsteno pēc 1. punktā minētā paziņojuma, Komisija tūlīt atsauc paziņojumu.
3. pants
1. Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots izraudzīties personu vai personas, kas ir pilnvarotas Eiropas Kopienas vārdā deponēt apstiprināšanas instrumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram saskaņā ar Konvencijas 25. panta 1. punktu.
2. Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots izraudzīties personu vai personas, kas ir pilnvarotas Eiropas Kopienas vārdā deponēt kompetences deklarāciju, kas ietverta šā Lēmuma pielikumā, saskaņā ar Konvencijas 25. panta 3. punktu.
Luksemburgā, 2004. gada 14. oktobrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. VAN GEEL
(1) OV C 87 E, 7.4.2004., 495. lpp.
(2) OV C 32, 5.2.2004., 45. lpp.
(3) OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.
(4) OV L 63, 6.3.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 777/2006 (OV L 136, 24.5.2006., 9. lpp.).
(5) OV L 243, 24.9.1996., 31. lpp.
PIELIKUMS
KOPIENAS DEKLARĀCIJA SASKAŅĀ AR KONVENCIJAS 25. PANTA 3. PUNKTU
Kopiena deklarē, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu tā ir kompetenta noslēgt starptautiskos nolīgumus par apkārtējo vidi un veikt pienākumus, ko tie uzliek, palīdzot īstenot šādus mērķus:
— |
saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti; |
— |
aizsargāt cilvēku veselību; |
— |
apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus; |
— |
starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas. |
Turklāt Kopiena deklarē, ka tā jau ir pieņēmusi tiesību aktus, kas to dalībvalstīm uzliek saistības, attiecas uz jautājumiem, ko reglamentē šī Konvencija, un tā pēc vajadzības iesniegs Pušu konferencei un atjaunos minēto tiesību aktu sarakstu saskaņā ar Konvencijas 15. panta 1. punktu.
Kopiena ir atbildīga par to pienākumu izpildi, kas izriet no Konvencijas un uz kuriem attiecas spēkā esošie Kopienas tiesību akti.
Kopienas kompetences īstenošana tās iedabas dēļ nepārtraukti attīstās.
31.7.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 209/3 |
TULKOJUMS
Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem
DALĪBVALSTIS,
ATZĪSTOT, ka noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem piemīt toksiskas īpašības, tie ir noturīgi pret sabrukšanu, bioloģiski akumulējas un pārvietojas ar gaisa, ūdens un migrējošo sugu starpniecību pāri starptautiskajām robežām un nosēžas vietās, kas atrodas tālu no to sākotnējās izplūdes vietas, kur, savukārt, tie uzkrājas sauszemes un ūdens ekosistēmās,
APZINOTIES veselības aizsardzības problēmas, sevišķi jaunattīstības valstīs, kas izriet no vietējas saskarsmes ar noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un to ietekmi īpaši uz sievietēm un caur viņām uz nākamajām paaudzēm,
ATZĪSTOT, ka arktiskās ekosistēmas un vietējie iedzīvotāji ir īpaši pakļauti riskam sakarā ar noturīgo organisko piesārņotāju bioloģisko pastiprināšanos un ka to tradicionālo pārtikas ieguves avotu saindēšana ir sabiedrības veselības politikas jautājums,
APZINOTIES nepieciešamību uzsākt globālas darbības attiecībā uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem,
ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas Vadības padomes 1997. gada 7. februāra lēmumu 19/13 C uzsākt starptautiskas darbības cilvēku un vides veselības aizsardzībai, veicot pasākumus, kuru rezultātā samazinās un/vai tiek izslēgta noturīgo organisko piesārņotāju emisija un noplūde,
ATSAUCOTIES uz atbilstošiem noteikumiem attiecīgās starptautiskajās vides konvencijās, sevišķi Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, un Bāzeles Konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, ņemot vērā reģionālās vienošanās, kas izstrādātas saskaņā ar tās 11. pantu,
ATSAUCOTIES tāpat arī uz atbilstošiem Riodežaneiro deklarācijas par vidi un attīstību noteikumiem un Agenda 21,
ATZĪSTOT, ka piesardzības princips ir visu Pušu apsvērumu pamatā un ir iestrādāts šajā Konvencijā,
ATZĪSTOT, ka šī Konvencija un citas starptautiskās vienošanās tirdzniecības un vides aizsardzības jomās ir savstarpēji papildinošas,
ATKĀRTOTI APLIECINOT, ka, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un starptautisko tiesību principiem, valstīm ir suverēnas tiesības izmantot savus dabas resursus atbilstoši savām vides un attīstības politikai un atbildība par to, ka savas jurisdikcijas robežās vai kontrolējamās teritorijās veiktās darbības nerada vides kaitējumu citām valstīm vai teritorijām ārpus nacionālo jurisdikciju robežām,
IEVĒROJOT, ka pastāv īpaši apstākļi un vajadzības jaunattīstības valstīs, sevišķi vājāk attīstītajās no šādām valstīm, un valstīs ar pārejas ekonomiku, īpaši nepieciešamība stiprināt savu spējas ķīmisko vielu kontroles un uzraudzības jomā, tajā skaitā tehnoloģiju pārņemšanas veidā, paredzot finansiālās un tehniskās palīdzības un Pušu sadarbības veicināšanas pasākumus,
PILNĪBĀ IEVĒROJOT 1994. gada 6. maijā Barbadosā pieņemto mazo salu jaunattīstības valstu ilgtspējīgas attīstības rīcības programmu,
ATZĪMĒJOT attīstīto un jaunattīstības valstu atbilstošās iespējas, kā arī valstu kopējās, bet diferencētās atbildības apjomus kā noteikts Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 7. principā,
ATZĪSTOT, ka privātais sektors un nevalstiskās organizācijas var dot ievērojamu ieguldījumu noturīgo organisko piesārņotāju emisijas un noplūžu samazināšanā un/vai novēršanā,
UZSVEROT, ka noturīgo organisko piesārņotāju ražotājiem ir svarīgi uzņemties atbildību par savas produkcijas kaitīgās ietekmes mazināšanu un informācijas izplatīšanu lietotājiem, valdībām un sabiedrībai par šādu ķīmisko vielu bīstamajām īpašībām,
APZINOTIES nepieciešamību veikt pasākumus noturīgo organisko piesārņotāju negatīvās iedarbības novēršanai to visu aprites posmu laikā,
ATKĀRTOTI APLIECINOT Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 16. principu, kas paredz valsts iestādēm veicināt vides aizsardzības izdevumu internalizāciju un, pieturoties pie principa, ka piesārņotājam jāuzņemas ar piesārņojumu saistītie izdevumi, tādu ekonomisko instrumentu izmantošanu, kas aizsargā sabiedrības intereses un negrauj starptautiskās tirdzniecības un investīciju procesus,
IEDROŠINOT Puses, kurām nav pesticīdu un rūpniecisko ķīmisko vielu regulēšanas un novērtēšanas programmas, izstrādāt šādas programmas,
ATZĪSTOT nepieciešamību attīstīt un izmantot videi drošus alternatīvus procesus un ķīmiskās vielas,
APŅEMOTIES aizsargāt cilvēku veselību un vidi no noturīgo organisko piesārņotāju kaitīgās iedarbības,
VIENOJĀS PAR TURPMĀK MINĒTO:
1. pants
Mērķis
Paturot prātā Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 15. principā izklāstīto piesardzības pieeju, šīs Konvencijas mērķis ir pasargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi no noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem.
2. pants
Definīcijas
Šìs Konvencijas izpratnē:
a) |
“Puse” nozīmē valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju, kas ir piekritusi uzņemties šajā Konvencijā noteiktās saistības un attiecībā uz kuru šī Konvencija ir spēkā; |
b) |
“Reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija” nozīmē noteikta reģiona suverēnu valstu izveidotu organizāciju, kuras dalībvalstis ir deleģējušas savu kompetenci jautājumos, kurus regulē šī Konvencija, un kura ir pienācīgi pilnvarota atbilstoši savām iekšējām procedūrām parakstīt, ratificēt, pieņemt, apstiprināt un pievienoties šai Konvencijai; |
c) |
“Klātesošās un balsojošās Puses” nozīmē Puses, kuras piedalās balsojumā un dod savu apstiprinošo vai noraidošo balsojumu. |
3. pants
Pasākumi apzinātas izgatavošanas un izmantošanas rezultātā notikušo noplūžu samazināšanai vai novēršanai
1. Katra Puse apņemas:
a) |
aizliegt un/vai uzsākt administratīvas vai juridiskas darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu:
|
b) |
ierobežot B pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu ražošanu un izmantošanu saskaņā ar minētā pielikuma nosacījumiem. |
2. Katra Puse veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka:
a) |
šīs Konvencijas A pielikumā vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas tiek importētas tikai, lai:
|
b) |
šīs Konvencijas A pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas, uz kuru ražošanu vai izmantošanu ir attiecināti īpaši izņēmumi, vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas, uz kuru ražošanu vai izmantošanu ir attiecināti īpaši izņēmumi vai pieļaujamie izmantošanas mērķi, ievērojot atbilstošus pastāvošo starptautiskās iepriekšējās informētās piekrišanas instrumentu noteikumus, tiek eksportētas tikai:
|
c) |
ķīmiskās vielas, kuras uzskaitītas A pielikumā un uz kuru ražošanu un izmantošanu attiecinātie izņēmumi vairs nav spēkā nevienai no Pusēm, netiek eksportētas citādi, kā tikai lai tās apglabātu videi nekaitīgā veidā saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta nosacījumiem; |
d) |
šī punkta izpratnē, kad ir runa par konkrētu ķīmisku vielu, termins “valsts, kas nav šīs Konvencijas Puse” attiecināms uz valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju, kas nav uzņēmusies šīs Konvencijas noteiktās saistības attiecībā uz konkrēto ķīmisko vielu. |
3. Katrai no Pusēm, kurai ir izstrādāta viena vai vairākas jaunu pesticīdu vai rūpnieciski pielietojamo ķīmisko vielu regulēšanas un novērtēšanas programmas, ir jāveic pasākumi, lai novērstu tādu jaunu pesticīdu un rūpnieciski izmantojamo ķīmisko vielu ražošanu un izmantošanu, kurām saskaņā ar D pielikuma 1. punktu piemīt noturīgu organisko piesārņotāju pazīmes.
4. Katra no Pusēm, kurai ir izstrādāta viena vai vairākas jaunu pesticīdu vai rūpnieciski pielietojamo ķīmisko vielu regulēšanas un novērtēšanas programmas, atbilstošos gadījumos šo programmu ietvaros ievēro D pielikuma 1. punktā uzskaitītos kritērijus, veicot izmantojamo pesticīdu un rūpnieciski pielietojamo ķīmisko vielu novērtējumu.
5. Izņemot gadījumus, kas īpaši atrunāti šajā Konvencijā, 1. un 2. punkts nav attiecināmi uz ķīmisko vielu daudzumiem, kas tiek izmantoti laboratorijas mērogu pētījumos vai kā atskaites etaloni.
6. Katra no Pusēm, uz kuru attiecināti īpaši izņēmumi saskaņā ar A pielikuma nosacījumiem vai īpaši izņēmumi un pieļaujamie izmantošanas mērķi saskaņā ar B pielikuma nosacījumiem, veiks pasākumus, lai nodrošinātu tādus ražošanas un izmantošanas apstākļus, kuros attiecināmie izņēmumi un pieļaujamie izmantošanas mērķi tiek īstenoti, lai maksimāli samazinātu saskari ar cilvēkiem un noplūdi apkārtējā vidē. Gadījumos, kad attiecināmie izņēmumi un pieļaujamie izmantošanas mērķi paredz apzinātu izplatīšanu apkārtējā vidē normālas izmantošanas apstākļos, šādas izplatīšanas apjomam jābūt minimālajam nepieciešamajam, ievērojot visus attiecināmos standartus un norādījumus.
4. pants
Īpašu izņēmumu reģistrs
1. Nolūkā apzināt Puses, uz kurām attiecināmi īpaši izņēmumi, kas uzskaitīti A pielikumā vai B pielikumā, tiek izveidots Reģistrs. Reģistrā nenorāda Puses, kuras izmanto A un B pielikumā uzskaitītos izņēmumu gadījumus, ja tos var izmantot visas Puses. Reģistru izveido un uztur Sekretariāts, un tas ir publiski pieejams.
2. Reģistrā jābūt šādai informācijai:
a) |
šīs Konvencijas A un B pielikumā uzskaitīto īpašu izņēmumu saraksts; |
b) |
Pušu saraksts, uz kurām attiecināmi A vai B pielikumā uzskaitītie īpaši izņēmumi; un |
c) |
saraksts ar katra reģistrētā īpaša izņēmuma spēkā esamības beigu datumu. |
3. Katra no valstīm, reģistrējoties par Pusi, var reģistrēties viena vai vairāku veidu A vai B pielikumā uzskaitīto īpašu izņēmumu izmantošanai, par to rakstiski paziņojot Sekretariātam.
4. Ja vien Puse nav Reģistram norādījusi citu agrāku datumu vai īpaša izņēmuma termiņš nav pagarināts saskaņā ar 7. panta noteikumiem, tad visu īpašu izņēmumu izmantošanas reģistrācijas termiņi beidzas piecus gadus pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās attiecībā uz konkrētu ķīmisko vielu.
5. Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē apspriež un izlemj par Reģistra termiņu pārskatīšanu.
6. Pirms katras Reģistra termiņa pārskatīšanas attiecīgajai Pusei jāiesniedz ziņojums Sekretariātam ar pamatojumu reģistrācijas termiņa pagarināšanai. Sekretariāta pienākums ir izsūtīt ziņojumu visām Pusēm. Reģistra termiņa pārskatīšana notiek pamatojoties uz visu pieejamo informāciju. Tādējādi Pušu Konference var dot ieinteresētajai Pusei rekomendācijas, ko uzskata par nepieciešamām.
7. Pušu Konference pēc ieinteresētās Puses lūguma var pagarināt īpaša izņēmuma reģistrācijas termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem. Izlemjot par pagarinājumu, Konference ņem vērā jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstu Pušu īpašos apstākļus.
8. Puse var jebkurā laikā atsaukt no Reģistra īpaša izņēmuma reģistrāciju, par to rakstiski paziņojot Sekretariātam. Izņēmuma termiņš beidzas rakstiskajā paziņojumā norādītajā laikā.
9. Ja konkrētā veida īpaša izņēmuma piemērošanai vairs nav reģistrējusies neviena Puse, tad jaunas reģistrācijas netiks veiktas.
5. pants
Pasākumi neapzinātas ražošanas rezultātā notikušo noplūdes apjomu samazināšanai vai novēršanai
Katrai no Pusēm C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu noplūžu apjomu samazināšanai no antropogēnajiem avotiem vai, ja iespējams, noplūžu pilnīgai novēršanai jāveic vismaz šādi pasākumi:
a) |
jāizstrādā rīcības plāns vai, kad pienākas, reģionālais vai subreģionālais rīcības plāns divu gadu laikā no datuma, kad šī Konvencija stājas spēkā attiecībā uz konkrētu ķīmisko vielu un sekojoši jānodrošina rīcības plāna izpilde kā daļa no 7. pantā aprakstītā ieviešanas plāna, kura mērķis ir identificēt, raksturot un atrisināt C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu noplūdi un veicināt b) līdz e) apakšpunkta izpildi. Rīcības plānam jāsatur šādi elementi:
|
b) |
veicināt pieejamu, praktisku un pieņemamu pasākumu piemērošanu, ar kuriem iespējams ātrāk panākt reālistisku un nozīmīgu noplūdes apjomu samazināšanu vai noplūdes avotu novēršanu; |
c) |
veicināt aizstājēju un modificētu materiālu attīstīšanu un, kad pieņemami, prasīt to izmantošanu C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu vietā, lai novērstu šo ķīmisko vielu veidošanos un noplūdi, ievērojot C pielikumā uzskaitītos vispārīgos norādījumus par noplūdes novēršanas un noplūdes apjomu samazināšanas pasākumiem un citus norādījumus, kādus Pušu Konference nākotnē pieņems attiecībā uz šīm ķīmiskajām vielām; |
d) |
veicināt un, saskaņā ar sava rīcības plāna izpildes termiņiem, pieprasīt labākās pieejamās tehnoloģijas izmantošanu jaunos noplūdes avotos tādu noplūdes avotu kategorijām, kurus Puse ir identificējusi savā rīcības plānā kā atbilstošus, sākotnēji īpašu uzmanību pievēršot C pielikuma II daļā uzskaitīto noplūdes avotu kategorijām. Jebkurā gadījumā prasība par labākās pieejamās tehnoloģijas izmantošanu attiecībā uz šā pielikuma II daļā uzskaitīto noplūdes avotu kategorijām ir piemērojama tiklīdz tas ir praktiski iespējams, taču ne vēlāk kā četrus gadus pēc tam, kad šī Konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi. Attiecībā uz uzskaitītajām kategorijām Pusēm jāveicina labākās vides aizsardzības prakses piemērošana. Piemērojot labākās pieejamās tehnoloģijas un labākās vides aizsardzības praksi, Pusēm jāvadās no vispārīgajiem norādījumiem par noplūdes apjomu samazināšanas un novēršanas pasākumiem, kā norādīts šajā pielikumā, un vispārīgiem norādījumiem par labākajām pieejamām tehnoloģijām un labāko vides aizsardzības praksi, kurus pieņēmusi Pušu Konference; |
e) |
veicināt un saskaņā ar savu rīcības plānu izmantot labākās pieejamās tehnoloģijas un labāko vides aizsardzības praksi attiecībā uz:
Piemērojot prasību par labāko pieejamo tehnoloģiju un labākās vides prakses izmantošanu, Pusēm jāievēro C pielikuma uzskaitītie vispārīgie norādījumi par pasākumiem noplūdes apjomu samazināšanai un novēršanai un vispārīgie norādījumi par labākajām pieejamām tehnoloģijām un labāko vides aizsardzības praksi, kurus pieņēmusi Pušu Konference; |
f) |
šā punkta un C pielikuma mērķiem:
|
g) |
Puse var noteikt noplūdes apjomu limitus vai darbības standartus, lai pildītu savas saistības par labākās pieejamās tehnoloģijas piemērošanu atbilstoši šī punkta noteikumiem. |
6. pants
Pasākumi noplūdes apjomu samazināšanai vai novēršanai no ķīmisko vielu uzkrājumiem un atkritumiem
1. Lai nodrošinātu, ka ķīmisko vielu uzkrājumi, kas sastāv no vai daļēji satur A vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas, un atkritumi, tai skaitā produkti un izstrādājumi, kas pārvērtīsies par atkritumiem, kuri sastāv no, satur vai ir piesārņoti ar A, B vai C pielikumā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām, tiek apsaimniekoti cilvēku veselībai un videi nekaitīgā veidā, katra Puse:
a) |
izstrādā atbilstošas stratēģijas, lai būtu iespējams identificēt:
|
b) |
līdz praktiski iespējamai pakāpei identificē atbilstoši a) apakšpunktā minētajām stratēģijām visus ķīmisko vielu uzkrājumus, kas sastāv no vai satur A vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas; |
c) |
nodrošina ķīmisko vielu uzkrājumu apsaimniekošanu drošā, efektīvā un videi nekaitīgā veidā. A un B pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu uzkrājumi pēc tam, kad ir notecējis to pieļaujamais izmantošanas termiņš saskaņā ar īpašu izņēmumu sarakstu A pielikumā vai īpašu izņēmumu un pieļaujamo izmantošanas mērķu sarakstu B pielikumā, izņemot tādus ķīmisko vielu uzkrājumus, kuru eksports ir atļauts atbilstoši 3. panta 2. punktam, ir uzskatāmi par atkritumiem, un tie jāapsaimnieko saskaņā ar d) apakšpunktu; |
d) |
veic atbilstīgus pasākumus, lai šādi atkritumi, tostarp produkti un izstrādājumi, kļūstot par atkritumiem:
|
e) |
cenšas izstrādāt atbilstīgas stratēģijas, lai identificētu ar A, B un C pielikumā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām piesārņotas vietas; šādu vietu sanācijas gadījumā tā jāveic videi nekaitīgā veidā. |
2. Pušu Konference cieši sadarbojas ar attiecīgajām institūcijām, kas darbojas saskaņā ar Bāzeles Konvenciju par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, lai cita starpā:
a) |
noteiktu iznīcināšanas un neatgriezeniskas pārstrādes līmeņus, kas nepieciešami, lai noturīgo organisko piesārņotāju īpašības vairs neizpaustos, kā noteikts D pielikuma 1. punktā; |
b) |
noteiktu, kādas metodes uzskatāmas par iepriekš minētajām videi nekaitīgām apglabāšanas metodēm; un |
c) |
strādātu pie koncentrācijas līmeņa precizēšanas A, B un C pielikumā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām, lai definētu 1. punkta d) apakšpunkta ii) daļā minēto noturīgā organiskā piesārņotāja zemāko koncentrācijas līmeni. |
7. pants
Ieviešanas plāni
1. Katra Puse:
a) |
izstrādā un cenšas ieviest savu ieviešanas plānu ar šo Konvenciju noteikto saistību izpildei; |
b) |
iesniedz savu ieviešanas plānu Pušu Konferencei divu gadu laikā pēc Konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi; un |
c) |
periodiski pārskata un nepieciešamības gadījumā papildina savu ieviešanas plānu atbilstoši Pušu Konferences ieteikumiem. |
2. Kad nepieciešams savu ieviešanas plānu sagatavošanai, īstenošanai un papildināšanai, Puses sadarbojas vai nu tieši vai ar globālo, reģionālo un subreģionālo organizāciju starpniecību un konsultējas ar ieinteresētajām pusēm attiecīgajās valstīs, tostarp sieviešu grupām un grupām, kuras nodarbojas ar bērnu veselības aizsardzības jautājumiem.
3. Puses pieliek pūles, lai izmantotu un, kad nepieciešams, atrastu veidus, kā valsts ieviešanas plānus par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem integrēt savās ilgtspējīgas attīstības stratēģijās.
8. pants
Ķīmisko vielu iekļaušana A, B un C pielikuma sarakstos
1. Katra Puse var iesniegt Sekretariātā priekšlikumu iekļaut konkrētu ķīmisko vielu A, B un/vai C pielikuma sarakstā. Priekšlikumā jānorāda D pielikumā prasītā informācija. Gatavojot priekšlikumu, Puse var sadarboties ar citām Pusēm un/vai Sekretariātu.
2. Sekretariāts pārbauda, vai priekšlikumā ir norādīta visa D pielikumā prasītā informācija. Ja Sekretariāts ir pārliecinājies, ka visa prasītā informācija ir iestrādāta priekšlikumā, tas nosūta priekšlikumu tālāk izskatīšanai Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komisijai.
3. Komisija izskata priekšlikumu elastīgā un atklātā veidā, piemērojot vērtēšanas kritērijus, kā noteikts D pielikumā, un izvērtējot visu sniegto informāciju savstarpēji saistītā un sabalansētā kontekstā.
4. Ja Komisija pieņem lēmumu, ka:
a) |
priekšlikums atbilst vērtēšanas kritērijiem, tad tā priekšlikumu un izvērtējumu dara zināmu visām Pusēm un novērotājiem un aicina tos iesniegt D pielikumā norādīto informāciju; vai |
b) |
priekšlikums neatbilst vērtēšanas kritērijiem, tad tā ar Sekretariāta palīdzību informē visas Puses un novērotājus un dara zināmu priekšlikumu un novērtējumu visām Pusēm un novērotājiem, un priekšlikums uzskatāms par noraidītu. |
5. Jebkura no Pusēm saskaņā ar 4. punktu var atkārtoti iesniegt Komisijai priekšlikumu, kas iepriekš ticis noraidīts. Atkārtotas iesniegšanas gadījumā var pievienot savus apsvērumus un pamatojumu atkārtotai izskatīšanai Komisijā. Ja, sekojot norādītajai kārtībai, Komisija atkārtoti noraida priekšlikumu, Puse var apstrīdēt Komisijas lēmumu un tad jautājumu izskata Pušu Konference savā nākamajā sanāksmē. Konference var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz D pielikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un ievērojot Komisijas novērtējumu un jebkuru citu informāciju, ko sniedz Puses vai novērotāji, ka priekšlikums tiek virzīts tālāk.
6. Ja Komisija ir nolēmusi, ka vērtēšanas kritēriju prasības ir apmierinātas, vai ja Pušu Konference ir nolēmusi, ka priekšlikumu jāvirza tālāk, Komisija vēlreiz izskata priekšlikumu, ņemot vērā visu saņemto papildu informāciju, un sagatavo riska profilu atbilstoši E pielikuma nosacījumiem. Sagatavoto projektu ar Sekretariāta starpniecību padara pieejamu visām Pusēm un novērotājiem, apkopo saņemtos tehnisko komentārus, un, ņemot vērā šos tehniskos komentārus, pabeidz riska profila sagatavošanu.
7. Ja, pamatojoties uz atbilstīgi E pielikuma nosacījumiem sagatavoto riska profilu, Komisija nolemj, ka:
a) |
pastāv iespēja, ka ķīmiskā viela ilgstoši iedarbojoties uz apkārtējo vidi var radīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un/vai apkārtējo vidi un tādēļ būs nepieciešami globāla mēroga pasākumi, priekšlikumu virza tālāk. Pilnīga zinātniskā pamatojuma un pierādījumu trūkums nav uzskatāms par šķērsli priekšlikuma tālākai virzībai. Komisija ar Sekretariāta starpniecību aicina Puses un novērotājus iesniegt D pielikumā norādīto informāciju. Pēc tam Komisija izstrādā riska vadības novērtējumu, kurā iekļauta ķīmiskās vielas iespējamo kontroles pasākumu analīze atbilstoši pielikuma prasībām; vai |
b) |
priekšlikumu nav jāvirza tālāk; tad tā ar Sekretariāta starpniecību nodrošina visām Pusēm un novērotājiem pieeju riska profilam un priekšlikumu noraida. |
8. Attiecībā uz jebkuru priekšlikumu, kurš noraidīts saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem, Puse var aicināt Pušu Konferenci apsvērt iespēju uzdot Komisijai savākt papildu informāciju no iesniedzējas Puses un citām Pusēm laika periodā, kas nepārsniedz vienu gadu. Pēc šī perioda beigām, pamatojoties uz visu saņemto informāciju, Komisija atkārtoti izskata priekšlikumu saskaņā ar 6. punkta noteikumiem, pie kam prioritāti nosaka Pušu Konference. Ja pēc šo procesuālo noteikumu ievērošanas Komisija atkal noraida priekšlikumu, iesniedzēja Puse var apstrīdēt Komisijas lēmumu, un tad Pušu Konference izskata šo jautājumu tuvākajā sanāksmē. Pušu Konference var nolemt, pamatojoties uz atbilstīgi E pielikuma noteikumiem sagatavoto riska profilu, ievērojot Komisijas novērtējumu un visu Pušu vai novērotāju iesniegto papildu informāciju, ka priekšlikums būtu jāvirza tālāk. Ja Pušu Konference pieņem lēmumu virzīt tālāk priekšlikumu, Komisija izstrādā riska vadības novērtējumu.
9. Pamatojoties uz sagatavoto riska profilu atbilstoši 6. punkta noteikumiem un riska vadības novērtējumu atbilstoši 7. punkta a) apakšpunkta vai 8. punkta noteikumiem, Komisija sagatavo ieteikumu Pušu Konferencei par to, vai konkrētā ķīmiskā viela jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstā A, B un/vai C pielikumā. Pušu Konference, rūpīgi ņemot vērā Komisijas ieteikumus, ieskaitot jebkādas zinātniskās šaubas, ar pienācīgu piesardzību pieņem lēmumu par to, vai ķīmiskā viela iekļaujama ķīmisko vielu sarakstā A, B un/vai C pielikumā un norāda šai vielai piemērojamos kontroles pasākumus.
9. pants
Informācijas apmaiņa
1. Katra no Pusēm veicina vai uzņemas veikt informācijas apmaiņu par:
a) |
noturīgo organisko piesārņotāju ražošanas, izmantošanas un noplūdes apjomu samazināšanu vai novēršanu; un |
b) |
alternatīvām noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, ieskaitot informāciju par riskiem, ekonomiskajām un sociālajām izmaksām, kas ar tiem saistītas. |
2. Puses veic 1. punktā minētās informācijas apmaiņu tieši vai ar Sekretariāta starpniecību.
3. Katra Puse norāda nacionālo kontaktpersonu šādas informācijas apmaiņai.
4. Sekretariāts pilda informācijas apstrādes centra funkcijas attiecībā uz visu informāciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotajiem, tajā skaitā attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Pusēm, starpvaldību organizācijām un nevalstiskām organizācijām.
5. Atbilstoši šīs Konvencijas mērķiem, informācija par cilvēku un vides veselību un drošību nav uzskatāma par konfidenciālu. Puses, kuras veic cita rakstura informācijas apmaiņu šīs Konvencijas noteikumu ietvaros, savstarpēji vienojoties, var piemērot tādu aizsardzību konfidenciālai informācijai, kādu uzskata par nepieciešamu.
10. pants
Sabiedriskā informēšana, apziņa un izglītība
1. Katra Puse savu iespēju robežās veicinās un sekmēs:
a) |
politikas un lēmumu pieņēmēju apziņas paaugstināšanu attiecībā uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem; |
b) |
visas pieejamās informācijas par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem nodošanu sabiedrības zināšanai, ievērojot Konvencijas 9. panta 5. punkta noteikumus; |
c) |
izglītības un sabiedriskās apziņas paaugstināšanas programmu izstrādi un ieviešanu jautājumos par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu, bērnu un mazizglītoto iedzīvotāju grupu izglītošanai par šo piesārņotāju iedarbību uz viņu veselību un pieejamām alternatīvām; |
d) |
sabiedrības līdzdalību, apskatot jautājumus par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, to iedarbību uz veselību un vidi, kā arī adekvātu atbildes reakciju sekmēšanu līdz pat iespējai izteikt savu viedokli nacionālajā līmenī jautājumos, kas izriet no šīs Konvencijas izpildes; |
e) |
darba ņēmēju, zinātnieku, izglītības iestāžu darbinieku, kā arī tehniskā un vadības personāla apmācību; |
f) |
izglītības un sabiedriskās apziņas paaugstināšanai paredzēto materiālu izstrādi un apmaiņu valsts un starptautiskajā līmenī; |
g) |
izglītības un apmācības programmu izstrādi un ieviešanu valsts un starptautiskajā līmenī. |
2. Katra no Pusēm savu iespēju robežās nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama visa publiskā informācija, kā norādīts 1. punktā un ka šī informācija nav novecojusi.
3. Katra no Pusēm savu iespēju robežās atbalsta rūpnieciskos un profesionālos izmantotājus sniegt informāciju sabiedrībai saskaņā ar 1. punkta noteikumiem valsts un, kad piederīgi, subreģionālā, reģionālā un globālā līmenī.
4. Nodrošinot informācijas izplatīšanu sabiedrībai par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, Puses var izmantot drošības datu lapas, ziņojumus, masu mēdijus un citus saziņas līdzekļus, kā arī var izveidot informācijas centrus valsts un reģionālā mērogā.
5. Katra no Pusēm cenšas apsvērt iespēju attīstīt un ieviest tādus mehānismus kā piesārņotāju izplūdes un pielietošanas reģistrus, lai savāktu un izplatītu informāciju par gada laikā noplūdušo vai apglabāto A, B un C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu aptuveno apjomu.
11. pants
Pētniecība, attīstība un monitorings
4. Puses savu iespēju robežās veicina un/vai nepieciešamības gadījumos uzsāk atbilstošus pētniecības, attīstības, monitoringa un sadarbības pasākumus valsts un starptautiskā līmenī attiecībā uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un, kad nepieciešams, to alternatīvām un iespējamiem noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, tajā skaitā uz to:
a) |
avotiem un noplūdi vidē; |
b) |
klātbūtni, līmeņiem un tendencēm attiecībā uz cilvēkiem un vidi; |
c) |
apriti, sadalīšanos un pārveidošanos vidē; |
d) |
iedarbību uz cilvēku veselību un vidi; |
e) |
sociālo, ekonomisko un kulturālo ietekmi; |
f) |
noplūdes samazināšanu un/vai novēršanu; un |
g) |
saskaņotu metodoloģiju, lai izstrādātu ģenerējošo avotu uzskaites un noplūžu daudzumu noteikšanas analītiskās metodes. |
2. Veicot pasākumus, kas uzskaitīti 1. punktā, Puses savu iespēju robežās:
a) |
atbalsta un tālāk attīsta starptautiskās programmas, tīklus un organizācijas, kuru mērķis ir definēt, vadīt, novērtēt un finansēt izpēti, datu savākšanu un monitoringu, ņemot vērā nepieciešamību iespējami samazināt pārklāšanos; |
b) |
atbalsta valsts un starptautiskos pasākumus zinātniskās un tehniskās izpētes kapacitātes stiprināšanai, īpaši jaunattīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku, kā arī veicina datu un analīžu rezultātu pieejamību un to apmaiņu; |
c) |
ņem vērā jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku īpašās vajadzības finansiālajā un tehniskās palīdzības jomā un sadarbojas ar tām, lai uzlabotu to kapacitāti līdzdarboties pasākumos, kuri minēti a) un b) apakšpunktā; |
d) |
uzsāk pētniecības darbus par noturīgo organisko piesārņotāju iedarbības mazināšanu uz cilvēku reproduktīvo veselību; |
e) |
savu pētījumu, attīstības pasākumu un monitoringa rezultātus padara pieejamus sabiedrībai savlaicīgi un regulāri; un |
f) |
veicina un/vai uzsāk sadarbību attiecībā uz pētniecības, attīstības un monitoringa rezultātu uzglabāšanu un uzturēšanu. |
12. pants
Tehniskā palīdzība
1. Puses atzīst, ka savlaicīga tehniskās palīdzības sniegšana, pēc jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku lūguma, ir būtiska Konvencijas veiksmīgas izpildes nodrošināšanai.
2. Puses sadarbojas, lai sniegtu savlaicīgu un adekvātu tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku un palīdzētu tām, ievērojot to īpašās vajadzības, uzlabot savu kapacitāti izpildīt ar šo Konvenciju uzliktās saistības.
3. Šajā nolūkā Puses, kuras ir attīstītas valstis, un citas Puses savu iespēju robežās sniedz tehnisko palīdzību valstīm, kuras ietvaros saskaņā ar savstarpējiem līgumiem un pēc nepieciešamības tiks sniegta tehniskā palīdzība, kāda nepieciešama šīs Konvencijas uzlikto saistību izpildes kapacitātes nodrošināšanai. Turpmākos norādījumus par šo jautājumu sniedz Pušu Konference.
4. Puses izveido mehānismus, kas nepieciešami tehniskās palīdzības un tehnoloģiju nodošanai jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku attiecībā uz šīs Konvencijas izpildi. Šie mehānismi paredz reģionālu un subreģionālu kapacitātes palielināšanas centru un tehnoloģiju nodošanas centru izveidi, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku pildīt savas saistības, kas izriet no šīs Konvencijas. Turpmākos norādījumus par šo jautājumu sniedz Pušu Konference.
5. Puses šī panta kontekstā pilnībā ievēro īpašas vajadzības un īpašo situāciju, kas pastāv mazāk attīstītajās valstīs un mazo salu jaunattīstības valstīs attiecībā uz tehnisko palīdzību.
13. pants
Finanšu resursi un mehānismi
1. Katra no Pusēm savu iespēju robežās apņemas sniegt finansiālu atbalstu un veicināt darbības, kuru mērķis ir sasniegt šīs Konvencijas mērķus saskaņā ar valsts plāniem, prioritātēm un programmām.
2. Puses, kuras ir attīstītas valstis, piešķir jaunus un papildu finanšu resursus, lai Puses, kas ir jaunattīstības valstis un valstis ar pārejas ekonomiku, varētu segt izdevumus, kas saistīti ar īstenošanas pasākumiem, pildot savas saistības, kas izriet no šīs Konvencijas, atbilstoši divpusējiem līgumiem starp saņēmēju valsti un institūciju, kas darbojas 6. punktā aprakstītā mehānisma ietvaros. Citas Puses savu iespēju robežās var brīvprātīgi piešķirt finanšu resursus. Dotācijas no citiem avotiem arī ir atbalstāmas. Šo saistību izpildes pasākumu veikšanā jāņem vērā nepieciešamība panākt adekvātu, pietiekamu, savlaicīgu un paredzamu līdzekļu plūsmu un finansiālās atbildības dalīšanu starp dotējošām Pusēm.
3. Attīstīto valstu Puses un citas Puses savu iespēju robežās un saskaņā ar saviem valsts plāniem, prioritātēm un programmām arīdzan var piešķirt finanšu resursus, un jaunattīstības valstu Puses un pārejas ekonomikas valstu Puses var pieņemt šādus līdzekļus savu saistību izpildes nodrošināšanai atbilstoši šīs Konvencijas prasībām ar divpusēju, reģionālu un daudzpusēju līgumu palīdzību.
4. Pakāpe, līdz kurai attīstības valstis spēs efektīvi pildīt savas saistības atbilstoši šīs Konvencijas prasībām, ir tieši atkarīga no attīstīto valstu Pušu efektīvas savu saistību izpildes atbilstoši šīs Konvencijas prasībām attiecībā uz finanšu resursu, tehniskās palīdzības un tehnoloģiju nodošanas pasākumiem. Apstāklis, ka attīstības valstu pirmās un galvenās prioritātes ir ilgtspējīgas ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un nabadzības novēršana, tiek pilnībā atzīts un ievērots, apsverot nepieciešamību aizsargāt cilvēku un vides veselību.
5. Savās darbībās, piešķirot līdzekļus, Puses ņem vērā mazāk attīstīto un mazo salu jaunattīstības valstu īpašas vajadzības un īpašos apstākļus.
6. Ar šo tiek definēts mehānisms adekvātu un ilgtspējīgu finanšu resursu nodrošināšanai Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis un valstis ar pārejas ekonomiku, dotāciju un atlaižu veidā, lai palīdzētu tām pildīt šīs Konvencijas uzliktās saistības. Mehānisms darbojas Pušu Konferences pārraudzībā, ja nepieciešams, un vadībā, un atskaitīšanās notiek Pušu Konferencei šīs Konvencijas mērķu ietvaros. Tā darbība tiek uzticēta vienai vai vairākām institūcijām, tajā skaitā jau pastāvošām starptautiskām institūcijām, atbilstoši Pušu Konferences lēmumam. Mehānisma ietvaros var darboties arī citas divpusējas, reģionālas un daudzpusējas institūcijas, kas nodarbojas ar tehniskās un finansiālās palīdzības sniegšanu. Dotācijas mehānisma ietvaros papildinās tos finansiālos pārvedumus, kas veikti par labu Pusēm, jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku, kā atspoguļots 2. punktā un saskaņā ar to.
7. Atbilstoši šīs Konvencijas mērķiem un 6. punktam Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē pieņem atbilstošus norādījumus finanšu mehānisma darbībai un vienojas ar institūciju vai institūcijām, kuras piedalīsies finanšu mehānisma darbībā, lai tas uzsāktu darbību. Norādījumiem, cita starpā, jāparedz:
a) |
politikas, stratēģijas un programmu prioritātes, kā arī skaidri un detalizēti kritēriji un norādījumi, saskaņā ar kuriem tiek noteiktas tiesības izmantot piešķirtos finanšu līdzekļus, ieskaitot šāda izlietojuma regulāru novērtējumu un uzraudzību; |
b) |
norādījumi institūcijai vai institūcijām par regulāru atskaišu iesniegšanu Pušu Konferencei par šīs Konvencijas izpildes pasākumu finansējuma pietiekamību un ilgtspējību; |
c) |
dažādu avotu finansējuma, mehānismu un līgumu veicināšana; |
d) |
metodika šīs Konvencijas izpildei nepieciešamo līdzekļu daudzuma noteikšanai paredzamā un apzināmā veidā, paturot prātā, ka noturīgo organisko piesārņotāju pakāpeniskai izmantošanas pārtraukšanai var būt nepieciešams ilgstošs finansējums, kā arī noteikumi, atbilstoši kuriem šāds līdzekļu daudzums tiek periodiski pārskatīts; un |
e) |
metodika, ar kuru ieinteresētās Puses var saņemt palīdzību savu vajadzību apzināšanai, informācijas saņemšanai par pieejamiem finansējuma avotiem un finansējuma veidiem, lai veicinātu koordināciju starp tiem. |
8. Pušu Konference ne vēlāk kā savā otrajā sanākšanas reizē un turpmāk regulāri pārskata, saskaņā ar šī panta noteikumiem, izveidotā mehānisma efektivitāti, tā spēju apmierināt Pušu, jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku, īpašas vajadzības, 7. punktā minēto kritēriju un norāžu izpildi, piešķirto līdzekļu pietiekamību, kā arī institūciju, kurām uzticēta mehānisma darbība, darbības efektivitāti. Pamatojoties uz šādu pārskatu, vajadzības gadījumā tiek veikti nepieciešamie pasākumi efektivitātes uzlabošanai, ieskaitot rekomendāciju un norādījumu izstrādi adekvāta un ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanai Pušu vajadzību apmierināšanai.
14. pants
Pārejas finanšu noteikumi
Pasaules Vides fonds, kas darbojas saskaņā ar Nolikumu par reorganizētā Pasaules Vides fonda izveidošanu, ir galvenā institūcija, kam uzticēta 13. pantā aprakstītā finanšu mehānisma darbība pārejas periodā no Konvencijas spēkā stāšanās brīža līdz Pušu Konferences pirmajai sanākšanas reizei vai brīdim, kad Pušu Konference pieņems lēmumu, kura institūcija tiks nozīmēta atbilstoši 13. panta noteikumiem. Globālās Vides aģentūras institucionālā struktūra veic savas darbības ar operatīviem pasākumiem, kuri īpaši attiecas uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, ņemot vērā, ka šajā jomā var būt nepieciešama jaunu pasākumu izstrāde.
15. pants
Ziņošana
1. Katra no Pusēm ziņo Pušu Konferencei par pasākumiem, kas veikti šīs Konvencijas noteikumu izpildei, un pasākumu efektivitāti Konvencijas mērķu sasniegšanā.
2. Katra no Pusēm iesniedz Sekretariātam:
a) |
statistiskas datus par katras A un B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas kopējo saražoto, importēto un eksportēto daudzumu vai arī saprātīgus šo daudzumu novērtējumus; un |
b) |
līdz praktiski iespējamai pakāpei to valstu sarakstus, uz kurām katra no šīm ķīmiskajām vielām ir eksportēta un no kurām tā ir importēta. |
3. Šādus ziņojumus iesniedz ar periodiskiem intervāliem atbilstoši formātam, kādu pieņēmusi Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē.
16. pants
Efektivitātes novērtējums
1. Pirmajā reizē četrus gadus pēc Konvencijas stāšanās spēkā un turpmāk periodiski pēc intervāliem, kādus noteikusi Pušu Konference, Pušu Konference izvērtē Konvencijas efektivitāti.
2. Lai veicinātu šādu novērtējumu, Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē uzsāk pasākumus, lai nodrošinātos ar salīdzināmiem monitoringa datiem par A, B un C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu klātbūtni, kā arī to globālo pārvietošanu. Šos pasākumus:
a) |
Pusēm vajadzētu īstenot reģionālos ietvaros saskaņā ar savām tehniskajām un finansiālajām iespējām, iespējami izmantojot pastāvošās monitoringa programmas un mehānismus un veicinot pieejas metožu harmonizāciju; |
b) |
iespējams papildināt, ja nepieciešams, pamatojoties uz reģionālām atšķirībām un to iespējām īstenot monitoringa pasākumus; un |
c) |
iekļauj ziņojumā Pušu Konferencei par reģionālā un globālā mēroga monitoringā iegūtajiem rezultātiem pēc periodiskiem intervāliem, kurus noteikusi Pušu Konference. |
3. Šā panta 1. punktā aprakstīto novērtējumu īsteno uz pieejamās zinātniskās, vides, tehniskās un ekonomiskās informācijas bāzes, ieskaitot:
a) |
ziņojumus un citu monitoringā iegūtu informāciju atbilstoši 2. punkta nosacījumiem; |
b) |
valsts ziņojumiem, kuri iesniegti saskaņā ar 15. panta noteikumiem; un |
c) |
informāciju par Konvencijas noteikumu pārkāpumiem atbilstoši 17. panta noteikumiem. |
17. pants
Pārkāpumi
Pušu Konference, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, izstrādā un apstiprina procedūru un starptautisko mehānismu šīs Konvencijas noteikumu pārkāpumu konstatēšanai un pārkāpēju Pušu sodīšanai.
18. pants
Strīdu izskatīšana
1. Visus strīdus un domstarpības, kas rodas sakarā ar šīs Konvencijas interpretāciju un noteikumu piemērošanu, Puses izšķir savstarpēju sarunu ceļā vai citā miermīlīgā formā pēc saviem ieskatiem.
2. Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas un pievienošanās laikā vai jebkurā laikā pēc tam katra Puse, kas nav reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, var deklarēt ar rakstisku paziņojumu, kuru iesniedz Depozitārijam, ka visos strīdos, kas izriet no šīs Konvencijas interpretācijas vai piemērošanas, tā atzīst vienu vai abus no šādiem strīdu izšķiršanas veidiem kā obligāti saistošus attiecībā uz jebkuru Pusi, kura uzņēmusies šīs pašas saistības:
a) |
šķīrējtiesa saskaņā ar procesuāliem noteikumiem, kurus Pušu Konference pieņem pielikuma formā tiklīdz tas praktiski iespējams; |
b) |
strīda iesniegšana izskatīšanai Starptautiskajā Tiesā. |
3. Puse, kura ir reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, var iesniegt paziņojumu ar līdzīgiem atzinumiem attiecībā uz šķīrējtiesu saskaņā ar procedūrām, kas minētas 2. punkta a) apakšpunktā.
4. Deklarācija, kas iesniegta saskaņā ar 2. vai 3. punkta nosacījumiem, paliek spēkā līdz tajā norādītā termiņa beigām vai trīs mēnešus pēc tam, kad rakstisks paziņojums par tās atsaukšanu ir deponēts Depozitārijam.
5. Deklarācijā norādītā termiņa beigas, paziņojums par deklarācijas atsaukšanu vai jaunas deklarācijas iesniegšana nekādā veidā neietekmē prasības, kas iesniegtas izskatīšanai šķīrējtiesā vai Starptautiskajā Tiesā, ja vien Puses nevienoja par ko citu.
6. Ja strīda puses nav atzinušas tās pašas vai nekādas strīdu izskatīšanas procedūras, kas nosauktas 2. punktā, un ja tās nav spējušas strīdu atrisināt divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad viena no pusēm ir rakstiski paziņojusi otrai pusei par strīda pastāvēšanu starp tām, tad strīdu iesniedz izskatīšanai samierināšanas komisijā, ja to prasa kāda no strīda pusēm. Samierināšanas komisija sagatavo ziņojumu ar rekomendācijām. Papildu procesuālās darbības attiecībā uz samierināšanas komisijas darbību pielikuma formā sagatavo un pieņem Pušu Konference ne vēlāk kā otrajā savā sanākšanas reizē.
19. pants
Pušu Konference
1. Ar šo ir nodibināta Pušu Konference.
2. Pušu Konferences pirmo sanāksmi organizē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās. Turpmāk Pušu Konference sanāk regulāri ar intervāliem, kādus noteikusi Konference.
3. Pušu Konferences ārkārtas sanāksmes tiek sasauktas gadījumos, kad to par nepieciešamu atzīst Pušu Konference, vai pēc jebkuras puses rakstiska pieprasījuma ar nosacījumu, ka šo pieprasījumu atbalsta vismaz trešdaļa Pušu.
4. Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē, savstarpēji vienojoties, pieņem un apstiprina reglamentu un finanšu noteikumus attiecībā pati uz savu darbību un uz jebkādu pakļauto institūciju darbību, kā arī finanšu noteikumus, uz kuru pamata darbojas Sekretariāts.
5. Konference pastāvīgi uzrauga un novērtē šīs Konvencijas izpildes procesu. Tā pilda funkcijas saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un:
a) |
saskaņā ar 6. punkta noteikumiem nodibina tādas pakļautās institūcijas, kādas uzskata par nepieciešamām Konvencijas noteikumu izpildei; |
b) |
kad nepieciešams, sadarbojas ar citām kompetentām starptautiskajām organizācijām, valstiskām un nevalstiskām organizācijām; un |
c) |
regulāri pārskata visu informāciju, kas pieejama Pusēm saskaņā ar 15. panta noteikumiem, tostarp 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) daļā minētos apsvērumus par efektivitāti; |
d) |
apsver un uzņemas jebkuras citas darbības, kādas var būt nepieciešamas šīs Konvencijas mērķu sasniegšanai. |
6. Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē nodibina pakļauto institūciju, kuru sauks par Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komisiju, lai īstenotu ar šo Konvenciju Komisijai nospraustos mērķus. Šim nolūkam:
a) |
Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komisiju ieceļ un apstiprina Pušu Konferencē. Komisijas dalībnieki ir valdību iecelti ķīmiskā novērtējuma vai vadības eksperti. Komisijas locekļus ieceļ, ievērojot vienlīdzīgas ģeogrāfiskās pārstāvniecības principu; |
b) |
Pušu konference izlemj par Komisijas kompetenci, darbības un organizācijas noteikumiem; un |
c) |
Komisija cenšas visas savas rekomendācijas pieņemt, savstarpēji vienojoties. Ja visi mēģinājumi panākt vienošanos bijuši nesekmīgi, kā galējo līdzekli izmanto balsojumu, un lēmumu pieņem ar divām trešdaļām klātesošo un balsojošo biedru balsu vairākumu. |
7. Pušu konference savā trešajā sanākšanas reizē lemj par 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā norādītās procedūras turpmākas piemērošanas lietderību un tās efektivitāti.
8. Apvienoto Nāciju Organizācija, to specializētās aģentūras un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, kā arī jebkura valsts, kas nav šīs Konvencijas Puse, var būt pārstāvēta Pušu Konferencē novērotāja statusā. Jebkura organizācija vai institūcija, kā valsts, tā starptautiska, valstiska vai nevalstiska, kura ir kvalificēta jautājumos, ko regulē šī Konvencija, var piedalīties Pušu Konferencē novērotāja statusā, ja tā iepriekš paziņojusi par savu nodomu Sekretariātam un ja pret to neiebilst vismaz trešā daļa Pušu.
20. pants
Sekretariāts
1. Ar šo izveido Sekretariātu.
2. Sekretariātam ir šādas funkcijas:
a) |
organizēt Pušu Konferences un pakļauto institūciju sanāksmes un sniegt tiem nepieciešamos pakalpojumus; |
b) |
sniegt atbalstu un palīdzību Pusēm, jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku šīs Konvencijas īstenošanā; |
c) |
nodrošināt nepieciešamo koordināciju ar citu attiecīgo starptautisko organizāciju sekretariātiem; |
d) |
sagatavot un izplatīt Pusēm informāciju, kas saņemta atbilstoši 15. panta noteikumiem, un citu pieejamu informāciju; |
e) |
Pušu Konferences vispārīgā vadībā uzņemties tādas administratīvas un līgumsaistības, kādas var būt nepieciešamas savu funkciju efektīvai veikšanai; un |
f) |
pildīt citas Sekretariāta funkcijas, kas noteiktas ar šo Konvenciju, kā arī citas funkcijas, kuras uzliek Pušu Konference. |
3. Šīs Konvencijas Sekretariāta funkcijas veiks Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors, ja vien Pušu Konference ar trīs ceturtdaļu klātesošo un balsojošo Pušu balsu vairākumu neizlemj uzticēt Sekretariāta funkciju veikšanu vienai vai vairākām citām starptautiskām institūcijām.
21. pants
Konvencijas grozījumi
1. Šīs Konvencijas grozījumus var ierosināt jebkura Puse.
2. Konvencijas grozījumus pieņem Pušu Konferencē. Ierosinātos grozījumus nosūta Pušu zināšanai vismaz sešus mēnešus pirms Pušu Konferences, kurā paredzēts tos izskatīt un pieņemt. Tāpat Sekretariāts nosūta ierosināto grozījumu tekstu šīs Konvencijas parakstītājiem un informācijai – Depozitārijam.
3. Puses pieliek visas pūles, lai panāktu vienošanos par jebkuru ierosināto grozījumu. Ja visas pūles panākt vienošanos bijušas veltīgas un vienošanās nav panākta, tad kā galējo līdzekli pieņem lēmumu ar klātesošo un balsojošo Pušu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.
4. Pieņemtos grozījumus Depozitārijs nosūta visām Pusēm ratifikācijai, pieņemšanai un apstiprināšanai.
5. Par grozījuma ratifikāciju, apstiprināšanu un pieņemšanu rakstiski paziņo Depozitārijam. Grozījums, kas pieņemts saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kuras to pieņēmušas, deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus Depozitārijā deponējušas vismaz trīs ceturtdaļas Pušu. Turpmāk šis grozījums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā attiecībā uz jebkuru Pusi, kura iesniedz savu grozījuma ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentu Depozitārijā.
22. pants
Pielikumu pieņemšana un grozīšana
1. Šīs Konvencijas pielikumi veido neatņemamu Konvencijas sastāvdaļu un, ja vien nav īpaši atrunāts, atsauce uz šo Konvenciju vienlaicīgi ir arī atsauce uz jebkuru tās pielikumu.
2. Jebkādus papildu pielikumus pieņem tikai procesuālas, zinātniskas, tehniskas vai administratīvas dabas jautājumu risināšanai.
3. Šāda procedūra attiecas uz Konvencijas papildu pielikumu ierosināšanu, pieņemšanu un spēkā stāšanos:
a) |
papildu pielikumu Konvencijai var ierosināt saskaņā ar 21. panta 1., 2. un 3. punktā noteikto procedūru; |
b) |
jebkura Puse, kura nevar pieņemt papildu pielikumu Konvencijai, par to rakstiski paziņo Depozitārijam viena gada laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums no Depozitārija par papildu pielikuma pieņemšanu. Depozitārijs bez kavēšanās par to informē visas Puses. Puse var jebkurā laikā atsaukt savu paziņojumu par papildu pielikumu nepieņemšanu, un tad pielikums stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi, ievērojot c) apakšpunktu; un |
c) |
pēc viena gada termiņa notecēšanas no brīža, kad Depozitārijs ir iesniedzis visām pusēm paziņojumu par papildu pielikuma pieņemšanu, tas stājas spēkā attiecībā uz visām Pusēm, kuras šī gada laikā nav iesniegušas Depozitārijam rakstisku paziņojumu par nepieņemšanu saskaņā ar b) apakšpunktu. |
4. Uz šīs Konvencijas A, B vai C pielikuma grozījumu ierosināšanu, pieņemšanu un spēkā stāšanos attiecas tā pati kārtība, kāda noteikta attiecībā uz šīs Konvencijas papildu pielikuma ierosināšanu, pieņemšanu un spēkā stāšanos, izņemot, ka A, B vai C pielikuma grozījumi nestājas spēkā attiecībā uz jebkuru Pusi, kura iesniegusi deklarāciju atbilstoši 25. panta 4. panta nosacījumiem, un šajā gadījumā šādi grozījumi stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi deviņdesmitajā dienā pēc šā grozījuma ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas Depozitārijā.
5. Šāda procedūra attiecas uz D, E vai F pielikuma grozījuma ierosināšanu, pieņemšanu un spēkā stāšanos:
a) |
grozījumi ierosināmi atbilstoši 21. panta 1. un 2. punktā noteiktajai procedūrai; |
b) |
Puses pieņem lēmumu attiecībā uz grozījumiem savstarpēji vienojoties; un |
c) |
Lēmumu par D, E vai F pielikuma grozījuma pieņemšanu Pusēm paziņo Depozitārijs. Grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visām Pusēm no lēmumā noteiktās dienas. |
6. Ja papildu pielikums vai pielikuma grozījums izriet no grozījuma Konvencijas tekstā, tad papildu pielikums vai pielikuma grozījums nestājas spēkā līdz brīdim, kamēr attiecīgais grozījums Konvencijas tekstā nav stājies spēkā.
23. pants
Balsošanas tiesības
1. Katrai Konvencijas Pusei ir viena balss, izņemot 2. punkta noteiktajos gadījumos.
2. Reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām to kompetences robežās ir tiesības balsot ar tik balsīm, cik tās dalībvalstu ir šīs Konvencijas Puses. Šādai organizācijai nav tiesību izmantot savas balsošanas tiesības, ja kaut viena no tās dalībvalstīm, kura ir šīs Konvencijas Puse, īsteno savas balsošanas tiesības un otrādi.
24. pants
Parakstīšana
Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai visām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām sākot no 2001. gada 23. maijā Stokholmā un no 2001. gada 24. maija līdz 2002. gada 22. maijam Ņujorkā, Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē.
25. pants
Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās
1. Šo Konvenciju valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām nepieciešams ratificēt, apstiprināt vai pieņemt. Valstis un reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas tai var pievienoties, sākot no nākamās dienas, kad tā tiek slēgta parakstīšanai. Ratifikācijas, pieņemšanas, pievienošanās un apstiprināšanas instrumentus deponē Depozitārijā.
2. Jebkura reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kura kļūst par šīs Konvencijas Pusi, kaut arī neviena no tās dalībvalstīm nav Puse, uzņemas visas saistības, kas izriet no šīs Konvencijas. Šādas organizācijas gadījumā, ja viena vai vairākas no tās dalībvalstīm ir Konvencijas Puses, savstarpēji vienojas par atbildības nodalīšanu attiecībā uz savu no šīs Konvencijas izrietošo saistību izpildi. Šādos gadījumos dalībvalstis un reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija nav tiesīgas vienlaicīgi īstenot savas ar šo Konvenciju noteiktās tiesības.
3. Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā reģionālajai ekonomikas integrācijas organizācijai jānorāda savas kompetences robežas šīs Konvencijas regulēto jautājumu lokā. Jebkura šāda organizācija informē Depozitāriju, kas savukārt informē visas Puses par jebkurām izmaiņām savas kompetences robežās.
4. Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā jebkura Puse var deklarēt, ka attiecībā uz to jebkurš A, B vai C pielikuma grozījums stājas spēkā tikai pēc tam, kad Depozitārijā deponēts attiecīgs ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.
26. pants
Spēkā stāšanās
1. Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad Depozitārijā deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.
2. Attiecībā uz valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju, kura ratificē, pieņem, apstiprina vai pievienojas šai Konvencijai pēc tam, kad Depozitārijā deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas Depozitārijā.
3. Šī panta 1. un 2. punkta izpratnē jebkurš instruments, kuru deponē reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, nav uzskatāms par vēl vienu instrumentu papildus šīs organizācijas dalībvalstu instrumentiem.
27. pants
Atrunas
Šai Konvencijai nav pieļaujamas atrunas.
28. pants
Izstāšanās
1. Puse var jebkurā laikā pēc trīs gadu termiņa notecēšanas no brīža, kad Konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo Pusi, izstāties no Konvencijas, par to rakstiski paziņojot Depozitārijam.
2. Jebkura šāda izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad Depozitārijā saņemts rakstisks paziņojums par izstāšanos vai citā vēlākā datumā, ja tāds norādīts izstāšanās paziņojumā.
29. pants
Depozitārijs
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ir Konvencijas Depozitārijs.
30. pants
Autentiskie teksti
Konvencijas oriģinālu ar vienlīdz autentiskiem tekstiem arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.
APLIECINOT AUGSTĀKMINĒTO, apakšā parakstījušies, kas atbilstoši pilnvaroti šim nolūkam, ir parakstījuši šo Konvenciju.
Stokholmā, divi tūkstoši pirmā gada divdesmit otrajā maijā.
A pielikums
IZMANTOŠANAS UN RAŽOŠANAS PĀRTRAUKŠANA
I daļa
Ķīmiskās vielas |
Darbība |
Īpaši izņēmumi |
Aldrīns* CAS Nr.: 309-00-2 |
Ražošana |
Nav |
|
Izmantošana |
Vietējie ektoparaziticīdi Insekticīdi |
Hlordāns* CAS Nr.: 57-74-9 |
Ražošana |
Kā atļauts Reģistrā uzskaitītajām Pusēm |
|
Izmantošana |
Vietējie ektoparaziticīdi Insekticīdi Termiticīdi Termiticīdi ēkās un dambjos Termiticīdi uz ceļiem Piedevas saplākšņa līmēs |
Dieldrīns* CAS Nr.: 60-57-1 |
Ražošana |
Nav |
|
Izmantošana |
Darbības lauksaimniecībā |
Endrīns* CAS Nr.: 72-20-8 |
Ražošana |
Nav |
|
Izmantošana |
Nav |
Heptahlors* CAS Nr.: 76-44-8 |
Ražošana |
Nav |
|
Izmantošana |
Termiticīdi Termiticīdi ēku struktūrās Termiticīdi (pazemes) Koksnes apstrāde Izmantošanai pazemes kabeļu kastēs |
Heksahlorbenzols CAS Nr.: 118-74-1 |
Ražošana |
Kā atļauts Reģistrā uzskaitītajām Pusēm |
|
Izmantošana |
Starpprodukts Šķīdinātājs pesticīdos Starpprodukts slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās |
Mireks* CAS Nr.: 2385-85-5 |
Ražošana |
Kā atļauts Reģistrā uzskaitītajām Pusēm |
|
Izmantošana |
Termiticīdi |
Toksafēns* CAS Nr.: 8001-35-2 |
Ražošana |
Nav |
|
Izmantošana |
Nav |
Polihlorētie bifenili (PHB)* |
Ražošana |
Nav |
|
Izmantošana |
Izstrādājumi, kas atrodas izmantošanā saskaņā ar šī pielikuma II daļas nosacījumiem |
Piezīmes:
i) |
ja šajā Konvencijā nav noteikts citādi, tad ķīmiskas vielas, kas neapzināti kā indīgi blakusprodukti niecīgos daudzumos atrodami produktos un izstrādājumos, netiek iekļautas šajā pielikumā; |
ii) |
šo piezīmi nevērtē kā īpašu izņēmumu ražošanai un izmantošanai 3. panta 2. punktā paredzētajiem mērķiem. Ķīmisko vielu daudzumi, kas sastopami kā saražotu vai izmantošanā esošu izstrādājumu sastāvdaļas pirms vai brīdī, kad stājas spēkā attiecīgās saistības attiecībā uz šīm ķīmiskajām vielām, nav iekļaujami šajā pielikumā ar nosacījumu, ka Puse ir informējusi Sekretariātu, ka īpaša veida izstrādājums paliks izmantošanā šīs Puses robežās. Sekretariāts dara šādus paziņojumus publiski pieejamus; |
iii) |
šo piezīmi, kas neattiecas uz ķīmisko vielu, kas Ķīmisko vielu ailē šī pielikuma I daļā atzīmēta ar zvaigznīti aiz tās nosaukuma, nevērtē kā īpašu izņēmumu ražošanai vai izmantošanai 3. panta 2. punktā paredzētajiem mērķiem. Norādot, ka nav sagaidāms, ka starpproduktu ražošanas vai izmantošanas laikā slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās ievērojami ķīmisko vielu daudzumi varētu sasniegt cilvēkus un vidi, Puse pēc paziņojuma iesniegšanas Sekretariātam var atļaut slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās kā starpproduktu ražot un izmantot ķīmisko vielu, kas iekļauta šajā pielikumā un kas ir ķīmiski transformēta, ražojot citas ķīmiskās vielas, kurām, ņemot vērā D pielikuma 1. punktā noteiktos kritērijus, nepiemīt noturīgo organisko piesārņotāju īpašības. Šādā paziņojumā iekļauj informāciju par ķīmiskas vielas ražošanas un izmantošanas kopējiem apjomiem vai pamatotu šādas informācijas novērtējumu, kā arī informāciju par slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās notiekošo procesu raksturu, tai skaitā jebkādu nepārveidotu un bez iepriekšēja nodoma indīgu blakusproduktu noturīgu organisku piesārņotāju – izejmateriālu daudzumu atrašanos gala produktā. Šādu procedūru piemēro, ja vien šajā pielikumā nav norādīts savādāk. Sekretariāts dara šādu informāciju pieejamu Pušu Konferencei un sabiedrībai. Šāda ražošana vai izmantošana nav jāvērtē kā noteikts izņēmums ražošanai vai izmantošanai. Šāda ražošana vai izmantošana jāpārtrauc pēc desmit gadiem, ja vien ieinteresētā Puse neiesniedz jaunu paziņojumu Sekretariātam, tādā gadījumā laika periods tiek pagarināts vēl par desmit gadiem, ja vien Pušu Konference pēc ražošanas vai izmantošanas pārbaudes nenolemj savādāk. Ziņošanas procedūru var atkārtot; |
iv) |
visus šajā pielikumā noteiktos īpašus izņēmumus var izmantot Puses, kuras ir reģistrējušas izņēmumus attiecībā uz sevi saskaņā ar 4. pantu, izņemot polihlorēto bifenilu izmantošanu lietošanā esošos izstrādājumos saskaņā ar šī pielikuma II daļas nosacījumiem, attiecībā uz ko izņēmumu var izmantot visas Puses. |
II daļa
Polihlorētie bifenili
Katra Puse:
a) |
Ņemot vērā polihlorēto bifenilu izmantošanas ierobežošanu iekārtās (piemēram, transformatoros, kondensatoros vai citās tilpnēs, kas satur šķidrumu) līdz 2025. gadam, Pušu Konferences pārraudzībā rīkojas saskaņā ar šādām prioritātēm:
|
b) |
Saskaņā ar a) apakšpunktā noteiktajām prioritātēm, veicina šādus pasākumus, lai samazinātu ietekmi un kontrolētu risku, ko rada polihlorēto bifenilu izmantošana:
|
c) |
Neatkarīgi no 3. panta 2. punkta, nodrošina, ka polihlorētos bifenilus saturošas iekārtas, kā tas aprakstīts a) apakšpunktā, nevar eksportēt vai importēt, izņemot gadījumos, kad tas tiek darīts, lai apsaimniekotu atkritumus videi draudzīgā veidā. |
d) |
Ja vien netiek veikta tehniskā apkope un remonta darbi, neatļaut reģenerēt šķidrumus, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 0,005 procentiem, atkārtotai izmantošanai citās iekārtās. |
e) |
Veic noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu atkritumu, kas satur polihlorētos bifenilus saturošus šķidrumus un ar polihlorētiem bifeniliem piesārņotas iekārtas, kurās polihlorēto bifenilu saturs ir virs 0,005 procentiem, apsaimniekošanu videi draudzīgā veidā saskaņā ar 6. panta 1. punktu, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk par 2028. gadu. Šos pasākumus pārrauga Pušu Konference. |
f) |
Šī pielikuma I daļas ii) piezīmes vietā cenšas identificēt citus izstrādājumus, kuros polihlorēto bifenilu saturs ir virs 0,005 procentiem (piemēram, kabeļu apvalki un krāsoti priekšmeti), un veic darbības ar tiem saskaņā ar 6. panta 1. punktu. |
g) |
Ik pēc pieciem gadiem sagatavo ziņojumu par progresu, kas sasniegts polihlorēto bifenilu izņemšanā no apgrozības, un iesniedz to Pušu Konferencei atbilstoši 15. pantam. |
h) |
šīs daļas g) apakšpunktā aprakstītos ziņojumus Pušu Konference izvērtē savos pārskatos par polihlorētajiem bifeniliem. Pušu Konference analizē progresu, kas sasniegts polihlorēto bifenilu izņemšanā no apgrozības, reizi piecos gados vai citos atbilstošos intervālos, ņemot vērā šādus ziņojumus. |
B PIELIKUMS
IEROBEŽOJUMI
I daļa
Ķīmiskā viela |
Darbība |
Pieļaujamie izmantošanas mērķi vai īpaši izņēmumi |
DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorofenil)etāns) CAS Nr.: 50-29-3 |
Ražošana |
Pieļaujamie izmantošanas mērķi: Izmantošana slimības pārnēsātāju kontrolēšanai saskaņā ar šī pielikuma II daļu Īpaši izņēmumi: Starpprodukts dikofola ražošanā Starpprodukts |
|
Izmantošana |
Pieļaujamie izmantošanas mērķi: Izmantošana slimības pārnēsātāju kontrolēšanai saskaņā ar šī pielikuma II daļu Īpaši izņēmumi: Dikofola ražošana Starpprodukts |
Piezīmes:
i) |
ja šajā Konvencijā nav noteikts citādi, tad ķīmiskās vielas, kas neapzināti kā indīgi blakusprodukti niecīgos daudzumos atrodami produktos un izstrādājumos, netiek iekļautas šajā pielikumā; |
ii) |
šo piezīmi nevērtē kā īpašu izņēmumu ražošanai un izmantošanai 3. panta 2. punktā minētajiem mērķiem. Ķīmisko vielu daudzumi, kas sastopami kā saražotu vai izmantošanā esošu izstrādājumu sastāvdaļas pirms vai brīdī, kad stājas spēkā attiecīgās saistības, kas attiecas uz šīm ķīmiskajām vielām, nav iekļaujami šajā sarakstā, ar nosacījumu, ka Puse ir informējusi Sekretariātu, ka īpaša veida izstrādājums paliks izmantošanā šīs Puses robežās. Sekretariāts dara šādus paziņojumus publiski pieejamus; |
iii) |
šo piezīmi nevērtē kā noteiktu izņēmumu ražošanai vai izmantošanai 3. panta 2. punktā minētajiem mērķiem. Norādot, ka nav sagaidāms, ka starpproduktu ražošanas vai izmantošanas laikā slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās ievērojami ķīmisko vielu daudzumi varētu sasniegt cilvēkus un vidi, Puse pēc paziņojuma iesniegšanas Sekretariātam var atļaut slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās kā starpproduktu ražot un izmantot ķīmisko vielu, kas iekļauta šajā pielikumā un kas ir ķīmiski transformēta, ražojot citas ķīmiskās vielas, kurām ņemot vērā D pielikuma 1. punktā noteiktos kritērijus, nepiemīt noturīgo organisko piesārņotāju īpašības. Šādā paziņojumā iekļauj informāciju par ķīmiskas vielas ražošanas un izmantošanas kopējiem apjomiem vai pamatotu šādas informācijas novērtējumu, kas attiecas uz slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās notiekošo procesu raksturu, tai skaitā jebkādu nepārveidotu un bez iepriekšēja nodoma indīgu blakusproduktu noturīgu organisku piesārņotāju – izejmateriālu daudzumu atrašanos gala produktā. Šādu procedūru piemēro, ja vien šajā pielikumā nav norādīts savādāk. Sekretariāts dara šādu informāciju pieejamu Pušu Konferencei un sabiedrībai. Šāda ražošana vai izmantošana nav jāvērtē kā noteikts izņēmums ražošanai vai izmantošanai. Šāda ražošana vai izmantošana jāpārtrauc pēc desmit gadiem, ja vien ieinteresētā Puse neiesniedz jaunu paziņojumu Sekretariātam, un tādā gadījumā laika periods tiek pagarināts vēl par desmit gadiem, ja vien Pušu Konference pēc ražošanas vai izmantošanas pārbaudes nenolemj savādāk. Ziņošanas procedūru var atkārtot; |
iv) |
visus noteiktos izņēmumus šajā pielikumā var izmantot Puses, kuras ir reģistrējušas izņēmumus saskaņā ar 4. pantu. |
II daļa
DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorofenil)etāns)
1. |
DDT ražošana un izmantošana jāpārtrauc, izņemot tām Pusēm, kas paziņojušas Sekretariātam par savu nodomu to ražot un/vai izmantot. Līdz ar šo ir izveidots DDT Reģistrs, un tam jābūt pieejamam sabiedrībai. Sekretariāts uztur DDT Reģistru. |
2. |
Katrai Pusei, kas ražo un/vai izmanto DDT, jāsamazina šāda ražošana un/vai izmantošana slimību pārnēsātāju apkarošanai saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām un vadlīnijām par DDT izmantošanu un tajos gadījumos, ja apspriežamajai Pusei nav vietējiem apstākļiem drošas, efektīvas un pieejamas alternatīvas. |
3. |
Gadījumā, ja DDT Reģistrā neiekļauta Puse nolemj, ka tai slimību pārnēsātāju apkarošanai nepieciešams DDT, tā, cik ātri vien iespējams, par to paziņo Sekretariātam, lai tās nosaukums nekavējoties tiktu pievienots DDT Reģistram. Tajā pašā laikā tā informē Pasaules Veselības organizāciju. |
4. |
Ik pēc trim gadiem katra Puse, kas izmanto DDT, iesniedz Sekretariātam un Pasaules Veselības organizācijai informāciju par izmantotajiem apjomiem, izmantošanas apstākļiem un to atbilstību šīs Puses slimību apkarošanas stratēģijai tādā veidā, kā to nosaka Pušu Konference, konsultējoties ar Pasaules Veselības Organizāciju. |
5. |
Lai samazinātu un visbeidzot pārtrauktu DDT izmantošanu, Pušu Konference iesaka:
|
6. |
Sākot ar tās pirmo tikšanās reizi un turpmāk vismaz ik pēc trīs gadiem, Pušu Konference, apspriežoties ar Pasaules Veselības organizāciju, novērtē nepieciešamību turpmāk izmantot DDT slimību pārnēsātāju apkarošanai, balstoties uz pieejamo zinātnisko, tehnisko, vides un ekonomisko informāciju, tai skaitā:
|
7. |
Puse var jebkurā laikā izstāties no DDT Reģistra, iepriekš rakstiski informējot Sekretariātu. Izstāšanās stājas spēkā paziņojumā norādītajā dienā. |
C PIELIKUMS
NEAPZINĀTA RAŽOŠANA
I daļa: Noturīgie organiskie piesārņotāji, uz kuriem attiecas 5. panta prasības
Šis pielikums attiecas uz šādiem noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kas neapzināti veidojas un izdalās no antropogēnajiem avotiem:
Ķīmiskā viela |
Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni (PDD/PDF) Heksahlorbenzols (HHB) (CAS Nr.: 118-74-1) Polihlorētie bifenili (PHB) |
II daļa: Avotu kategorijas
Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni, heksahlorbenzols un polihlorētie bifenili veidojas neapzināti un izdalās termiskos procesos, kur iesaistītas organiskās vielas un hlors, nepilnīgas sadegšanas vai ķīmisku reakciju rezultātā. Šādu rūpniecisko avotu kategorijām ir salīdzinoši augsts potenciāls veidot un izdalīt vidē šīs ķīmiskās vielas:
a) |
atkritumu sadedzināšanas iekārtas, tai skaitā sadzīves, bīstamo vai medicīnisko atkritumu vai notekūdeņu dūņu kombinētas sadedzināšanas iekārtas; |
b) |
cementa krāsnis, kurās sadedzina bīstamos atkritumus; |
c) |
celulozes ražošana, izmantojot balināšanai elementāro hloru vai ķīmiskas vielas, kas veido elementāro hloru; |
d) |
šādi termiskie procesi metalurģijā:
|
III daļa: Avotu kategorijas
Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni, heksahlorbenzols un polihlorētie bifenili var veidoties neapzināti un izdalīties no šādām avotu kategorijām:
a) |
atklāta atkritumu sadedzināšana, tai skaitā sadedzināšana atkritumu izgāztuvēs; |
b) |
termiskie procesi metalurģijā, kas nav minēti II daļā; |
c) |
sadedzināšanas avoti dzīvojamā sektorā; |
d) |
komunālo un rūpniecisko uzņēmumu katlumājas, kurās kā kurināmo izmanto degizrakteņus; |
e) |
sadedzināšanas iekārtas, kurās kā kurināmo izmanto koksni un citu biomasu; |
f) |
īpaši ķīmiskās ražošanas procesi, galvenokārt hlorfenolu un hloranilu ražošana, kuros izdalās neapzināti veidojušies noturīgie organiskie piesārņotāji; |
g) |
krematorija; |
h) |
autotransporta līdzekļi, īpaši tie, kas darbojas ar svinu saturošu benzīnu; |
i) |
dzīvnieku liemeņu iznīcināšana; |
j) |
tekstila un ādas krāsošana (ar hloranilu) un apdare (ar bāzisku ekstrahēšanu); |
k) |
uzņēmumi, kuros notiek nolietoto transporta līdzekļu galīgā sasmalcināšana; |
l) |
vara kabeļu gruzdēšana; |
m) |
atkritumu eļļu pārstrāde. |
IV daļa: Definīcijas
1. |
Šajā pielikumā:
|
2. |
Šajā pielikumā polihlorēto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu toksiskums ir izteikts izmantojot toksiskuma ekvivalences koncepciju, kas novērtē relatīvo dioksīnu toksisko aktivitāti dažādiem polihlorēto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu, un polihlorēto bifenilu izomēriem salīdzinājumā ar 2,3,7,8-tetrahlordibenzo-p-dioksīnu. Šīs Konvencijas mērķiem izmantoto toksiskuma ekvivalenta faktoru vērtībām jāatbilst pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem, sākot ar Pasaules Veselības organizācijas 1998.gada zīdītāju toksiskuma ekvivalenta faktoru vērtībām polihlorētiem dibenzo-p-dioksīniem un dibenzofurāniem, un polihlorētiem bifeniliem. Koncentrācijas ir izteiktas toksiskuma ekvivalentos. |
V daļa: vispārēja informācija par labākajām pieejamām tehnoloģijām un labāko vides praksi
Šajā daļā Pusēm sniegta vispārēja informācija par I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu noplūdes novēršanu un samazināšanu.
A. Vispārējie profilaktiskie pasākumi, kas saistīti ar labākajām pieejamajām tehnoloģijām un labāko vides praksi
Par prioritāriem uzskatāmi risinājumi, lai novērstu I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu veidošanos un noplūdi. Noderīgi varētu būt šādi pasākumi:
a) |
mazatkritumu tehnoloģiju izmantošana; |
b) |
mazāk bīstamu vielu izmantošana; |
c) |
procesā radīto un izmantoto vielu un atkritumu reģenerācijas un pārstrādes veicināšana; |
d) |
izejmateriālu nomaiņa, ja tie ir noturīgie organiskie piesārņotāji vai ja ir tieša saikne starp materiāliem un noturīgo organisko piesārņotāju noplūdi no konkrēta avota; |
e) |
saprātīga saimniekošana un profilaktiskās tehniskās apkopes programmas; |
f) |
uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanā, lai pārtrauktu atkritumu atklātu un nekontrolētu sadedzināšanu, tai skaitā dedzināšanu apglabāšanas vietās. Izskatot priekšlikumus jaunu atkritumu apglabāšanas iekārtu būvniecībai, jāņem vērā alternatīvas, kā piemēram, darbības, lai samazinātu sadzīves un medicīniskos atkritumu veidošanos, tai skaitā resursu atgūšana, atkārtota izmantošana, otrreizējā pārstrāde, atkritumu šķirošana un produktu, kas veido mazāk atkritumus, izmantošanas veicināšana. Īstenojot šādu pieeju, rūpīgi jāizvērtē ietekme uz sabiedrības veselību; |
g) |
ķīmisku vielu, kas kā indīgas vielas atrodas produktos, izmantošanas samazināšana; |
h) |
izvairīties no elementārā hlora vai ķīmisko vielu, kas veido elementāro hloru, izmantošanas balināšanai. |
B. Labākās pieejamās tehnoloģijas
Labāko pieejamo tehnoloģiju jēdziens neraksturo kādu metodi vai tehnoloģiju, bet ietver attiecīgās iekārtas tehnisko raksturojumu, tās ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus. Piemērotie ierobežošanas pasākumi, lai samazinātu I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu izmešus, visumā ir līdzīgi. Nosakot labākās pieejamās tehnoloģijas kopumā vai katrā gadījumā atsevišķi, jāņem vērā īpaši apsvērumi attiecībā uz turpmāk tekstā minētajiem faktoriem, paturot prātā iespējamās izmaksas un ieguvumus, kā arī piesardzības un profilakses principu:
a) |
vispārējie apsvērumi:
|
b) |
galvenie izplūžu samazināšanas pasākumi: Izskatot priekšlikumus būvēt jaunas iekārtas vai ievērojami pārveidot esošās iekārtas, kuru darbības rezultātā veidojas šajā pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu izmeši, galvenā uzmanība jāpievērš līdzvērtīgi izmantojamiem alternatīviem procesiem, tehnoloģijām vai praksēm, kuru izmantošanas rezultātā nenotiek šādu ķīmisko vielu veidošanās un noplūdes. Gadījumos, kad šādas iekārtas tiks būvētas vai ievērojami pārveidotas, papildus preventīvajiem pasākumiem, kas aprakstīti V daļas A sadaļā, nosakot labākās pieejamās tehnoloģijas, var izvērtēt šādus izmešu samazināšanas pasākumus:
|
C. Labākās vides prakses
Pušu Konference var izstrādāt norādījumus labākai vides praksei.
D PIELIKUMS
INFORMĀCIJAS PRASĪBAS UN VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI
1. |
Puse, kura iesniegusi priekšlikumu ierakstīt ķīmisko vielu A, B un/vai C pielikumā, identificē ķīmisko vielu veidā, kas aprakstīts a) apakšpunktā, un iesniedz informāciju par ķīmisko vielu un tās transformācijas produktiem atbilstoši b) līdz e) apakšpunktā izklāstītajiem vērtēšanas kritērijiem:
|
2. |
Puse, kura ierosinājusi iekļaut ķīmisko vielu Konvencijā, iesniedz ziņojumu par attiecīgiem iemesliem, ieskaitot, ja iespējams, toksiskuma un ekotoksiskuma salīdzinājumu ar atklātiem un prognozētiem ķīmiskās vielas koncentrācijas līmeņiem, kurus nosaka vai sagaida no tās pārneses lielos attālumos, un īsu ziņojumu par izmešu ierobežošanas nepieciešamību globālā mērogā. |
3. |
Puse, kura ierosinājusi iekļaut ķīmisko vielu Konvencijā, iespēju robežās un ņemot vērā savas spējas, nodrošina papildu informāciju, lai palīdzētu analizēt priekšlikumu saskaņā ar 8. panta 6. punktu. Izstrādājot šādu priekšlikumu, Puse var izmantot jebkurā avotā veiktu tehnisko ekspertīzi. |
E PIELIKUMS
RISKA NOVĒRTĒJUMAM NEPIECIEŠAMĀ INFORMĀCIJA
Šādas analīzes mērķis ir novērtēt, vai ķīmiskā viela liela attāluma pārneses rezultātā varētu ievērojami kaitēt cilvēka veselībai un/vai videi tādā mērogā, ka nepieciešama globāla rīcība. Šī mērķa īstenošanai nepieciešams veikt riska novērtējumu, kas sīkāk apskata un novērtē informāciju saskaņā ar D pielikumu, un ietver, iespēju robežās, šādu informāciju:
a) |
avoti, tostarp:
|
b) |
riska novērtējums raksturlielumam vai raksturlielumiem, tai skaitā apsvērumi par toksikoloģisko mijiedarbību, ja iesaistītas vairākas ķīmiskās vielas; |
c) |
vides perspektīva, tai skaitā dati un informācija par ķīmiskās vielas ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām, kā arī par tās noturību un to, kā tās ir saistītas ar ķīmiskās vielas pārnesi, pārvietošanos vides komponentu robežās un starp tiem, noārdīšanos un transformāciju citās ķīmiskajās vielās. Jābūt pieejamiem uz izmērītu vērtību pamata noteiktiem biokoncentrēšanās un bioakumulēšanās koeficientiem, izņemot gadījumus, kad monitoringa dati apmierina šo prasību; |
d) |
monitoringa dati; |
e) |
ekspozīcija vietējā mērogā un īpaši, kas radusies pārneses lielos attālumos rezultātā, tai skaitā informācija par sastopamību bioloģiskajā vidē; |
f) |
valsts un starptautiska mēroga riska izvērtējumi, novērtējumi vai profili un pieejamā informācija par marķēšanu un bīstamības klasifikāciju; un |
g) |
ķīmiskās vielas statuss saskaņā ar starptautisko konvenciju noteikumiem. |
F PIELIKUMS
INFORMĀCIJA PAR SOCIĀLEKONOMISKAJIEM APSTĀKĻIEM
Apsverot iespēju iekļaut šajā Konvencijā ķīmiskās vielas, jāveic iespējamo kontroles pasākumu novērtējums, kas ietver plašu opciju loku, tai skaitā apsaimniekošanu un likvidāciju. Šī mērķa īstenošanai jānodrošina atbilstoša informācija par sociālekonomiskajiem apsvērumiem, kas saistīti ar iespējamajiem kontroles pasākumiem, lai sekmētu Pušu Konferences lēmumu pieņemšanu. Šādai informācijai pienācīgi jāatspoguļo Pušu atšķirīgās iespējas un apstākļi, un jāietver apsvērumi par šādiem indikatīvajiem rādītājiem:
a) |
iespējamo kontroles pasākumu iedarbīgums un efektivitāte riska samazināšanas mērķu sasniegšanai:
|
b) |
alternatīvas (produktiem un procesiem):
|
c) |
iespējamo kontroles pasākumu īstenošanas pozitīvā un/vai negatīvā ietekme uz sabiedrību:
|
d) |
atkritumu un to apglabāšanas radītie draudi (īpaši, novecojušās pesticīdu novietnes un piesārņoto vietu attīrīšana):
|
e) |
pieeja informācijai un sabiedrības izglītošana; |
f) |
kontroles un monitoringa kapacitātes stāvoklis; un |
g) |
jebkādas kontroles rīcības valsts un reģionālā līmenī, tai skaitā informācija par alternatīvām, un cita būtiska informācija par riska vadību. |