15.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/25


PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 11. jūlijs)

saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu par vienotās valūtas pieņemšanu Slovēnijā 2007. gada 1. janvārī

(2006/495/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 122. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Komisijas ziņojumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ziņojumu (2),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (3),

ņemot vērā Padomes apspriedi, kurā piedalījās valstu vai valdību vadītāji,

tā kā:

(1)

Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) trešais posms sākās 1999. gada 1. janvārī. Padome 1998. gada 3. maijā sanāksmē Briselē, kurā piedalījās valstu vai valdību vadītāji, lēma, ka Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle un Somija ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus, lai 1999. gada 1. janvārī pieņemtu vienoto valūtu (4).

(2)

Padome 2000. gada 19. jūnijā nolēma, ka Grieķija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai 2001. gada 1. janvārī pieņemtu vienoto valūtu (6).

(3)

Saskaņā ar 1. punktu Līgumam pievienotajā Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti Apvienotā Karaliste informēja Padomi, ka tā nav iecerējusi 1999. gada 1. janvārī iekļauties EMS trešajā posmā. Šis paziņojums nav mainīts. Saskaņā ar 1. punktu Līgumam pievienotajā Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju un saskaņā ar lēmumu, ko valstu vai valdību vadītāji pieņēma Edinburgā 1992. gada decembrī, Dānija ir informējusi Padomi par savu nodomu nepiedalīties EMS trešajā posmā. Dānija nav pieprasījusi, lai tiktu uzsākta Līguma 122. panta 2. punktā minētā procedūra.

(4)

Saskaņā ar Lēmumu 98/317/EK Zviedrijai ir noteikts izņēmuma statuss atbilstoši Līguma 122. pantam. Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta (7) 4. pantu Čehijai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai ir izņēmuma statuss atbilstoši Līguma 122. pantam.

(5)

Eiropas Centrālā banka (ECB) tika dibināta 1998. gada 1. jūlijā. Eiropas monetārā sistēma tika aizstāta ar valūtas kursa mehānismu, kura izveide tika saskaņota Eiropas Padomes Rezolūcijā (1997. gada 16. jūnijs) par valūtas kursa mehānisma izveidi Ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā (8). Kārtība, kādā Ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā īstenojams valūtas kursa mehānisms (VKM II), tika formulēta Nolīgumā (1998. gada 1. septembris) starp ECB un ārpus euro zonas dalībvalstu centrālajām bankām, ar ko nosaka Ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras (9).

(6)

Līguma 122. panta 2. punktā noteikta kārtība, kādā tiek atcelts attiecīgo dalībvalstu izņēmuma statuss. Saskaņā ar šo pantu vismaz reizi divos gados vai arī pēc dalībvalsts ar izņēmuma statusu pieprasījuma Komisija un ECB sniedz ziņojumu Padomei Līguma 121. panta 1. punktā noteiktajā kārtībā. 2006. gada 2. martā Slovēnija iesniedza oficiālu pieprasījumu veikt konverģences novērtējumu.

(7)

Dalībvalstu tiesību aktus, ieskaitot valstu centrālo banku statūtus, pēc vajadzības jāpielāgo tā, lai tiktu nodrošināta atbilstība Līguma 108. un 109. pantam un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, turpmāk – “ECBS statūti”. Komisijas un ECB ziņojumos sniegts detalizēts novērtējums par Slovēnijas tiesību aktu atbilstību Līguma 108. un 109. pantam, kā arī ECBS statūtiem.

(8)

Saskaņā ar 1. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem, kas minēti Līguma 121. pantā, Līguma 121. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā minētais cenu stabilitātes kritērijs ir tas, ka dalībvalstī ir stabilas cenas un vienā gadā pirms novērtējuma vidējais inflācijas līmenis nepārsniedz 1,5 procenta punktus, to samērojot ar, augstākais, tādu triju dalībvalstu datiem, kur cenu stabilitāte ir vislielākā. Inflāciju mēra, salīdzinot saskaņotos patēriņa cenu indeksus (SPCI), kas ir definēti Padomes Regulā (EK) Nr. 2494/95 (10). Lai izvērtētu cenu stabilitāti, dalībvalsts inflāciju mēra, nosakot izmaiņas 12 mēneša indeksu vidējā aritmētiskajā attiecībā pret iepriekšējā perioda 12 mēneša indeksu vidējo aritmētisko, rezultātu izsakot procentos. Viena gada periodā līdz 2006. martam tās trīs dalībvalstis, kur cenu stabilitāte ir vislielākā, bija Zviedrija, Somija un Polija – inflācijas līmenis tajās bija attiecīgi 0,9 %, 1,0 % un 1,5 %. Komisijas un ECB ziņojumos figurēja atsauces vērtība, kuru aprēķināja, to triju dalībvalstu, kur cenu stabilitāte ir vislielākā, inflācijas līmeņu vidējā aritmētiskā rezultātam pievienojot 1,5 procentpunktus. Tādējādi atsauces vērtība viena gada periodā līdz 2006. gada martam bija 2,6 %.

(9)

Saskaņā ar 2. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem valsts budžeta stabilitātes kritērijs, kas minēts Līguma 121. panta 1. punkta otrajā ievilkumā, ir tāds, ka novērtējuma brīdī uz dalībvalsti neattiecas atbilstīgi Līguma 104. panta 6. punktam pieņemtais Padomes lēmums par pārmērīgu budžeta deficītu.

(10)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem kritērijs dalībai Eiropas monetārās sistēmas valūtas kursa mehānismā, kas minēts Līguma 121. panta 1. punkta trešajā ievilkumā, ir tāds, ka dalībvalsts vismaz divus gadus pirms novērtējuma bez lielām grūtībām ir ievērojusi paredzētās normālās svārstību robežas Eiropas monetārās sistēmas valūtas kursa mehānismā (VKM). Proti, dalībvalsts šajā laikā pēc savas iniciatīvas nav devalvējusi savas valūtas oficiālo kursu attiecībā pret kādas citas dalībvalsts valūtas kursu. Kopš 1999. gada 1. janvāra VKM II nodrošina shēmu valūtas kursa kritērija izpildes izvērtēšanai. Vērtējot šā kritērija izpildi savos ziņojumos, Komisija un ECB ir analizējusi divu gadu periodu, kas beidzās 2006. gada aprīlī.

(11)

Saskaņā ar 4. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem procentu likmju konverģences kritērijs, kas minēts Līguma 121. panta 1. punkta ceturtajā ievilkumā, ir tāds, ka dalībvalsts vidējā nominālā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme, kas pirms novērtējuma novērota vienu gadu, pārsniedz ne vairāk kā 2 procentu punktus likmēm, augstākais, trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā. Lai izvērtētu procentu likmju konverģenci, salīdzināšanai tika izmantotas 10 gadu valdības standarta obligāciju procentu likmes. Lai izvērtētu atbilstību procentu likmju kritērijam, Komisijas un ECB ziņojumos izmantoja atsauces vērtību, ko aprēķināja kā vidējo aritmētisko no nominālajām ilgtermiņa procentu likmēm trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā, rezultātam pievienojot divus procentu punktus. Ņemot to vērā, viena gada atsauces vērtība līdz 2006. gada martam bija 5,9 %.

(12)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem atbilstības izvērtēšanai izmantojamos statistikas datus sniedz Komisija. Komisija sniedza šā Lēmuma sagatavošanai vajadzīgos datus. Tā sniedza budžeta datus, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, kas iesniegti līdz 2006. gada 1. aprīlim saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (11).

(13)

Ņemot vērā Komisijas un ECB ziņojumus par Slovēnijas sekmēm, pildot savas saistības attiecībā uz ekonomikas un monetāro savienību, Komisija ir izdarījusi šādus secinājumus.

 

Slovēnijas valsts tiesību akti, ieskaitot valsts centrālās bankas statūtus, atbilst Līguma 108. un 109. pantam, kā arī ECBS statūtiem.

 

Attiecībā uz to, kā Slovēnija ir izpildījusi Līguma 121. panta 1. punkta četros ievilkumos minētos konverģences kritērijus:

vidējais inflācijas līmenis Slovēnijā gada periodā līdz 2006. gada martam bija 2,3 %, tas ir mazāk par atsauces vērtību, un tas tāds saglabāsies arī turpmākajos mēnešos;

uz Slovēniju neattiecas Padomes lēmums par pārmērīgu valsts budžeta deficītu;

Slovēnija piedalās VKM II kopš 2004. gada 28. jūnija; 2 gadu laikā līdz 2006. gada aprīlim Slovēnijas tolārs (SIT) nav ticis pakļauts būtiskiem satricinājumiem un Slovēnija nav pēc savas iniciatīvas devalvējusi SIT divpusējo centrālo kursu attiecībā pret euro;

gada periodā līdz 2006. gada martam ilgtermiņa procentu likmes Slovēnijā bija vidēji 3,8 %, tātad zemākas par atsauces vērtību.

 

Ņemot vērā šos kritērijus, Slovēnija ir sasniegusi augstu ilgtspējīgas konverģences līmeni.

 

Līdz ar to Slovēnija atbilst vienotās valūtas pieņemšanai nepieciešamajiem nosacījumiem.

(14)

Saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma nolemj, kura no dalībvalstīm ar izņēmuma statusu atbilst vienotās valūtas pieņemšanai nepieciešamajiem nosacījumiem un atceļ attiecīgo dalībvalstu izņēmuma statusu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Slovēnija atbilst vienotās valūtas pieņemšanai nepieciešamajiem nosacījumiem. 2003. gada Pievienošanas akta 4. pantā minētais Slovēnijas izņēmuma statuss tiek atcelts no 2007. gada 1. janvāra.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 11. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

E. HEINÄLUOMA


(1)  Ziņojums pieņemts 2006. gada 16. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Ziņojums pieņemts 2006. gada 15. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  Atzinums sniegts 2006. gada 15. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(4)  Padomes Lēmums 98/317/EK (1998. gada 3. maijs), kas pieņemts saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu () (OV L 139, 11.5.1998., 30. lpp.).

(5)  Lēmuma 98/317/EK nosaukums ir pielāgots, lai ievērotu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantu pārnumurēšanu atbilstīgi Amsterdamas Līguma 12. pantam; sākumā tajā bija iekļauta atsauce uz Līguma 109.j panta 4. punktu.

(6)  Padomes Lēmums 2000/427/EK, (2000. gada 19. jūnijs), kas pieņemts saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu un attiecas uz vienotās valūtas pieņemšanu Grieķijā no 2001. gada 1. janvāra (OV L 167, 7.7.2000., 19. lpp.).

(7)  OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.

(8)  OV C 236, 2.8.1997., 5. lpp.

(9)  OV C 345, 13.11.1998., 6. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar 2000. gada 14. septembra nolīgumu (OV C 362, 16.12.2000., 11. lpp.).

(10)  Padomes Regula (EK) Nr. 2494/95 (1995. gada 23. oktobris) par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (OV L 257, 27.10.1995., 1. lpp.). Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(11)  OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2103/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 1. lpp.).