13.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/21

(1)

Lēmums attiecas uz:

(2)

Sākot vēlākais ar 1988. gada 3. jūniju un līdz pat 2001. gada 22. martam šā lēmuma adresāti bija līdzdalībnieki vienotā, kompleksā un nepārtrauktā pārkāpumā, kas ir pretrunā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk tekstā “EK Līgums” jeb “Līgums”) 81. pantu un no 1994. gada 1. janvāra – arī ar Eiropas Ekonomiskās Zonas Līguma (turpmāk tekstā “EEZ Līgums”) 53. pantu. Šis pārkāpums aptvēra visu EEZ teritoriju, un tā ietvaros lēmuma adresāti sanitārtehnikas vara cauruļu sektorā noteica cenas, sadalīja tirgu un apmainījās ar konfidenciālu informāciju.

(3)

Societa Metallurgica Italiana SpA (“SMI”) ir KME grupas – pie kuras pieder Europa Metalli SpA (“EM” jeb “EM/LMI”, jeb “Europa Metalli”) un Tréfimétaux SA (“Tréfimétaux” jeb “TMX”) – Itālijas kontrolakciju sabiedrība. Izskatījusi SMI un KME izteikto viedokli par SMI lomu šajos tiesu procesos, Komisija nolēma, ka šis lēmums nav attiecināms uz SMI.

(4)

Pamatojoties uz KME sniegtajiem pierādījumiem, šķita lietderīgi izdalīt divus atšķirīgus periodus, lai noteiktu saistību izpildījumu SMI grupas ietvaros. Pirmajā periodā (no 1988. gada līdz 1995. gadam) KME vērtējams kā no EM un TMX atsevišķs uzņēmums, neraugoties uz faktu, ka SMI 1990. gadā ieguva 76,9 % KME. Uzņēmumam KME un tā meitasuzņēmumiem bija dažādas valdes, un šķiet, ka KME darbības vadība ar EM un TMX darbības vadību tika saskaņota tikai pēc grupas pārstrukturēšanas 1995. gadā, kad KME ieguva 100 % EM un TMX uzņēmumu akciju. Tādēļ var secināt, ka laika posmā no 1988. gada līdz 1995. gadam KME ir atbildīga tikai par savu rīcību, bet nav atbildīga par savu meitasuzņēmumu rīcību.

(5)

No otras puses, EM un tās filiāle TMX, kuru EM līdz 1995. gadam pilnībā kontrolēja, jāuzskata par vienu ekonomisku vienību un līdz ar to – par vienotu uzņēmumu, kas līdz grupas pārstrukturēšanai bija nodalīts no KME. Papildus faktam, ka EM 100 % apmērā kontrolēja TMX, par labu pieņēmumam, ka filiāle neīstenoja autonomu komercpolitiku, liecina vēl vairāki citi fakti (piemēram, EM vadītāji tika iekļauti TMX valdē; to komercstratēģijas tika saskaņotas; 1993. gadā tika radīta kopīga preču realizācijas struktūra; kopš 1989. gada saglabājās dalība vienā kartelī tajā pašā produktu tirgū). Tādējādi laika posmā no 1989. gada līdz 1995. gadam uzņēmums EM ir atbildīgs par savu rīcību, kā arī kopā ar TMX ir solidāri un atsevišķi atbildīgi par TMX nelikumīgo rīcību.

(6)

Attiecībā uz laika posmu no 1995. gada līdz 2001. gadam, kad KME kontrolēja 100 % EM un TMX kapitāla, jāuzskata, ka KME grupas uzņēmumi tirgū darbojušies kā vienots uzņēmums. Ar pietiekamiem pierādījumiem nav atspēkots pieņēmums par kontroli, kura pamatā ir fakts, ka KME pieder 100 % EM un TMX akciju, un kuru vēl pastiprina tas, ka uzņēmumu vadība ir cieši saistīta, kā arī ekonomiskā realitāte. Tādējādi KME, EM un TMX ir solidāri un atsevišķi atbildīgi par savu nelikumīgo rīcību laika posmā no 1995. gada līdz 2001. gadam.

(7)

Attiecībā uz Outokumpu (Somija) Komisija atzina mātes uzņēmumu Outokumpu Oyj par solidāri un atsevišķi atbildīgu par tam pilnībā piederošās filiāles Outokumpu Copper Products Oy (“OCP”) rīcību. Pārkāpuma izdarīšanas laikā Outokumpu Oyj kontrolēja visu OCP kapitālu. Turklāt, kā norāda Outokumpu, mātes uzņēmums ar savas vara izstrādājumu nodaļas (Copper Products Division) starpniecību iesaistījās pārkāpumā pirms 1988. gada maija un tātad zināja par to arī pēc tam, kad laika posmā no 1988. gada maija līdz decembrim tika izveidota un savu darbību uzsāka filiāle. Tomēr mātes uzņēmums nedeva savai filiālei rīkojumu izbeigt pārkāpumu. Tādējādi var uzskatīt, ka Outokumpu Oyj pilnībā un efektīvi kontrolēja savas filiāles komercpolitiku, un šo faktu Outokumpu nav spējusi atspēkot. Tā kā pierādījumu par 1987. gadu un 1988. gadu ir maz, Komisija savu vērtējumu par Outokumpu attiecināja uz laika periodu pēc 1989. gada septembra.

(8)

Mueller, IMI, Wieland un Boliden neapstrīdēja savu attiecīgo kontrolakciju sabiedrību un mātes uzņēmumu atbildību par sanitārtehnikas vara cauruļu biznesā iesaistīto filiāļu rīcību.

(9)

Uzņēmumi bija pārkāpuma līdzdalībnieki vismaz šajos laika posmos:

(10)

Vara caurules parasti tiek iedalītas divās produktu grupās: (i) rūpnieciskās caurules, kuras atkarībā no galapatēriņa (gaisa kondicionēšana un saldēšana, savienotājelementi, gāzes sildītāji, filtru žāvētāji un telekomunikācijas) tiek iedalītas apakšgrupās, un (ii) sanitārtehnikas caurules (dēvētas arī par santehnikas caurulēm, ūdens caurulēm jeb instalācijas caurulēm). Sanitārtehnikas caurules būvniecībā izmanto ūdensapgādes, šķidrā kurināmā produktu apgādes, gāzes apgādes un apkures sistēmās (2).

(11)

Parasti sanitārtehnikas caurules tika gatavotas galvenokārt no vara, t.i., pārstrādāta vara, tikko rafinēta vara (katoda vara) vai vara lietņiem un zināmā mērā arī no tērauda. Kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma sanitārtehnikas caurules aizvien vairāk tiek izgatavotas no plastmasas vai savienojumiem (plastmasa ar alumīnija slāņiem). Šo aizstāšanas procesu veicināja sabiedrības diskusijas par dzeramā ūdens kvalitātes standartiem, kā arī šo diskusiju rezultātā 1998. gadā pieņemtā Eiropas dzeramā ūdens direktīva.

(12)

Galvenie sanitārtehnikas cauruļu pircēji ir izplatītāji, vairumtirgotāji un mazumtirgotāji, kuri pārdod sanitārtehnikas caurules uzstādītājiem un citiem galapatērētājiem; turpretī rūpnieciskās caurules parasti izmanto un tieši pērk rūpnieciskie lietotāji, pamatiekārtu vai detaļu ražotāji.

(13)

Aprēķinātā gludo sanitārtehnikas vara cauruļu tirgus vērtība Eiropas Ekonomikas zonā 2000. gadā bija apmēram viens miljards euro, savukārt ar plastmasu pārklāto sanitārtehnikas vara cauruļu – apmēram 200 miljoni euro (3). Lielākie sanitārtehnikas vara cauruļu ražotāji Eiropā ir arī šā lēmuma adresāti. Aprēķinātā šo ražotāju daļa EEZ tirgū (gludās caurules) 2000. gadā (pēdējais pilnais gads, kad tika īstenota karteļa vienošanās) bija aptuveni šāda: KME […] (4) %, IMI […] %, Outokumpu […] %, Wieland Werke […] %, Mueller […] %, Boliden […] %, Buntmetall […] % (1998), HME […] %, Halcor […] %. Aprēķinātā kopējā daļa EEZ tirgū (gludās sanitārtehnikas caurules un sanitārtehnikas caurules ar plastmasas pārklājumu) 2000. gadā (pēdējais pilnais gads, kad tika īstenota karteļa vienošanās) bija aptuveni šāda: KME […] % un Wieland […] %. Šo uzņēmumu īpatsvars EEZ gludo sanitārtehnikas vara cauruļu tirgū sasniedza apmēram 80–90 %. Tomēr jāatzīmē, ka ne visas puses piedalījās visu laiku.

(14)

Šī lēmuma adresāti bija līdzdalībnieki vienotā, nepārtrauktā, kompleksā un, ciktāl tas attiecas uz Boliden, KME grupu un Wieland, Līguma 81. panta un EEZ Līguma 53. panta daudzpusīgā pārkāpumā, kurš aptvēra lielāko daļu EEZ teritorijas un kura ietvaros minētie adresāti sadalīja ražošanas apjomus un tirgu; noteiktos gadījumos vienojās par vēlamajām cenām, cenu palielināšanu vai citiem gludo sanitārtehnikas vara cauruļu (ciktāl tas attiecas uz KME un Wieland – ar plastmasu pārklāto sanitārtehnikas vara cauruļu) tirdzniecības nosacījumiem, kā arī pārraudzīja savu pret konkurenci vērsto pasākumu īstenošanu, apmainoties ar informāciju par preču realizāciju, pasūtījumiem, tirgus daļām un cenu noteikšanu un vienojoties par to, kurš būs tirgus līderis. Pārkāpums sākās 1988. gada jūnijā un beidzās 2001. gada martā. Dažādos laika posmos tajā bija iesaistīti dažādi uzņēmumi.

(15)

Pārkāpums bija vienots, jo to raksturo konstants mērķis, konstantas darbības un pasākumi attiecībā uz ražošanas apjomu sadali un cenu saskaņošanu. Pārkāpums bija komplekss, jo to veidoja gan savstarpējās vienošanās, gan saskaņota rīcība.

(16)

Pret konkurenci vērstā rīcība arī veidoja daudzpusīgu pārkāpumu, jo tā tika organizēta trijos līmeņos ar mērķi izvairīties no konkurences sanitārtehnikas vara cauruļu nozarē.

(17)

Sadarbība pirmajā līmenī sākās vismaz 1988. gada jūnijā (turpinājās līdz 2001. gada martam), un tajā bija iesaistīti tā sauktie SANCO® ražotāji (“SANCO” klubs): KME, Tréfimétaux, Europa Metalli, Boliden un Wieland. 1995. gada jūlijā Boliden samazināja savu līdzdalību SANCO un līdz 2001. gada martam turpināja piedalīties informācijas apmaiņas sistēmā. SANCO® ražotāji sadalīja SANCO® cauruļu tirgu, apmainījās ar konfidenciālu informāciju, noteica un saskaņoja cenas un atlaides. Atklājās, ka tā bija visciešākā sadarbība un tās mērķis bija sagatavot tikšanos ar uzņēmumiem, kuri nebija SANCO ražotāji. Vismaz no 1991. gada sākuma līdz 2001. gada martam KME un Wieland sadarbība aptvēra arī WICU® un Cuprotherm sanitārtehnikas vara caurules ar plastmasas pārklājumu.

(18)

Sadarbība otrajā līmenī sākās vismaz 1989. gada septembrī, un tajā bija iesaistīti lielākie Eiropas ražotāji (“piecnieks”) (tostarp gan SANCO ražotāji, gan neražotāji): KME (ieskaitot Tréfimétaux un Europa Metalli), Wieland, Outokumpu, IMI un, sākot ar 1997. gada oktobri, – Mueller. Galvenais mērķis bija stabilizēt un sadalīt tirgu, kā arī saskaņot cenas un atlaides. Tikšanās tika organizētas vai nu nozares asociāciju sanāksmju ietvaros, piemēram, International Wrought Copper Council (Starptautiskā kaļamā vara padome) sanāksmju ietvaros, vai Cīrihē speciāli. Sadarbības ietvaros tika rīkotas gan visaugstākā līmeņa vadības apspriedes, gan operatīvas apspriedes. Šie sakari attīstījās trijos posmos: no 1989. gada septembra līdz 1994. gada jūnijam/jūlijam (informācijas apmaiņas un koordinācijas izveidošana); no 1994. gada jūlija līdz 1997. gada jūnijam (mazāk intensīvi sakari); no 1997. gada jūnija līdz 2001. gada martam (efektīvas koordinācijas atkārtota izveidošana).

(19)

Sadarbība trešajā līmenī sākās 1998. gada augustā un turpinājās no 1999. gada augusta līdz 2001. gada martam. Tajā bija iesaistīts iepriekšminētais “piecnieks” un četri mazāki ražotāji (kopā “deviņnieks”): Halcor līdz 1999. gada augustam un HME Nederland BV, Boliden (nepiedalījās regulāri) un Buntmetall līdz 2001. gada martam. Šī deviņu ražotāju grupa apsprieda tirgus daļas, vēlamās cenas un cenu amplitūdu.

(20)

Minēto pārkāpumu galvenokārt veidoja cenu noteikšana un tirgus sadalīšana, kas pēc savas būtības ir ļoti nopietni EK Līguma 81. panta 1. punkta un EEZ Līguma 53. panta 1. punkta pārkāpumi. Ir konstatēts, ka karteļa vienošanās tika īstenotas arī praksē un šo vienošanos rezultātā, vismaz noteiktos periodos, palielinājās cenas tirgū. Kartelis aptvēra visu kopējo tirgu un pēc EEZ izveides arī lielāko tās daļu.

(21)

Ņemot vērā pārbaudāmās rīcības būtību, faktisko ietekmi uz sanitārtehnikas vara cauruļu tirgu, kā arī faktu, ka ģeogrāfiskā ziņā sadarbība aptvēra ievērojamu tirgus daļu (EEZ lielāko daļu), šā lēmuma adresāti ir izdarījuši ļoti nopietnu EK Līguma 81. panta 1. punkta un EEZ Līguma 53. panta 1. punkta pārkāpumu.

(22)

Šādos apstākļos, kad lietā ir iesaistīti vairāki uzņēmumi, aprēķinot soda naudas pamatsummu, tika ņemts vērā katra uzņēmuma īpatsvars tirgū, lai tādējādi noteiktu katra uzņēmuma nelikumīgās rīcības faktisko ietekmi uz konkurenci.

(23)

Lai aprēķinātu soda naudu, uzņēmumi tika iedalīti četrās kategorijās atbilstoši tam, cik liels pēdējā pilnā pārkāpuma izdarīšanas gadā (2000) bija šo uzņēmumu konkrētā produkta īpatsvars EEZ tirgū. Pirmā kategorija ietvēra KME; otro kategoriju veidoja Outokumpu, IMI, Mueller un Wieland Werke grupa, tostarp arī BMA (aptuveni puse no KME tirgus daļas); trešā kategorija ietvēra Boliden (aptuveni divas trešdaļas no otrās grupas tirgus daļas); ceturto kategoriju veidoja HME un Halcor (aptuveni puse no otrās grupas tirgus daļas).

(24)

Tā kā EM un TMX laika posmā no 1988. gada līdz 1995. gadam veidoja vienu uzņēmumu, tie ir solidāri un atsevišķi atbildīgi par savu attiecīgo pārkāpuma daļu. Tāpat KME, EM un TMX laika posmā no 1995. gada līdz 2001. gadam veidoja vienu uzņēmumu (“KME grupa”) un ir solidāri un atsevišķi atbildīgi par attiecīgo pārkāpuma daļu. Tādēļ soda naudas pamatsumma tika sadalīta divās daļās: viena attiecas uz laika posmu no 1988. gada līdz 1995. gadam, bet otra – uz laika posmu no 1995. gada līdz 2001. gadam. Tā rezultātā KME atsevišķi tika piespriesta soda nauda 17,96 miljonu euro apmērā; EM un TMX ir solidāri un atsevišķi atbildīgi par 16,37 miljonu euro lielas soda naudas samaksāšanu, savukārt KME, EM un TMX (jeb KME grupa) ir solidāri un atsevišķi atbildīgi par 32,75 miljonu euro lielas soda naudas samaksāšanu.

(25)

Tāpat tika noteikti divi atsevišķi periodi, lai sadalītu atbildību Wieland grupas ietvaros. 1999. gadā Wieland Werke AG ieguva ekskluzīvu kontroli pār Buntmetall grupu. Tāpēc Wieland Werke AG un Buntmetall grupa tika uzskatīti par vienu uzņēmumu ar solidāru un atsevišķu atbildību par pārkāpumu tikai no 1999. gada.

(26)

Lai nodrošinātu to, ka uzliktajām soda naudām ir pietiekama preventīva ietekme, Outokumpu uzliktajai sākotnējai soda naudai tika piemērots koeficients 1,5. Nosakot šīs soda naudas lielumu, tika ņemts vērā grupas kopējais apgrozījums visā pasaulē (apmēram pieci miljardi euro), jo mātes uzņēmums (Outokumpu Oyj) pats ar savas vara izstrādājumu nodaļas (Copper Products Division) starpniecību iesaistījās pārkāpumā 1988. gadā un pēc tam nedeva rīkojumu tam pilnībā piederošajai filiālei OCP pārkāpumu izbeigt. Ņemot vērā kopējo globālo apgrozījumu, Outokumpu grupa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par ikvienu citu iesaistīto pusi.

(27)

Dažādos laika posmos bija iesaistīti dažādi uzņēmumi. Pārkāpums sākās, vēlākais, 1988. gada 3. jūnijā un turpinājās vismaz līdz 2001. gada 22. martam. Turpmāk minētie uzņēmumi izdarīja nepārtrauktu pārkāpumu šādu laika posmu:

(28)

Karteļa darbībā bija dažādi intensitātes periodi. Laika posmu no 1994. gada vidus līdz 1997. gada vidum Outokumpu raksturoja kā “kluso periodu”. KME un Wieland turpināja sadarbību WICU, Cuprotherm un SANCO cauruļu jomā. IMI, Wieland, Outokumpu un KME rīkoja vairākas tikšanās 1996. gadā. Lai gan kartelis nepārprotami funkcionēja mazāk efektīvi, turpinājās vismaz periodiska konfidenciālas informācijas apmaiņa. Outokumpu apstiprināja, ka šajā periodā sakari ir bijuši mazāk intensīvi. Šo iemeslu dēļ minētais periods tika raksturots kā viens no karteļa samazinātas aktivitātes periodiem, nevis kā tā darbības pilnīga pārtraukšana. Tādējādi pārkāpuma ilgumu (12 gadi 9 mēneši) kā tādu neietekmēja karteļa samazinātās aktivitātes periodi.

(29)

Outokumpu gadījumā pārkāpuma smagumu palielināja fakts, ka uz Outokumpu attiecās arī iepriekšējais lēmums par tāda paša veida pārkāpumu, proti, Komisijas lēmums 90/417/EOTK “Par auksti velmētiem plakaniem nerūsējošā tērauda izstrādājumiem” (5), kura adresāts ir kartelis velmēto plakano nerūsējošā tērauda izstrādājumu sektorā. Tomēr ar šo lēmumu Outokumpu netika uzlikta soda nauda.

(30)

Outokumpu ir apstrīdējusi šo atzinumu, balstoties uz to, ka lietas pamatā bija pavisam citādi apstākļi, jo i) Outokumpu darbojās valdības ietekmē un bija pārliecināta, ka pasākumus atbalsta valsts; ii) Komisija pati atzina, ka tas nebija tiešs pārkāpums un neuzlika soda naudu; iii) bija iesaistīti citi uzņēmumi, ietverot citas vienības un darbiniekus citās atrašanās vietās; (iv) uz to attiecas cita līguma noteikums (EOTK Līguma 65. pants).

(31)

Outokumpu prasība nebija pieņemama, jo viens no mērķiem, kuru dēļ Komisija pieņem uzņēmumiem adresētus lēmumus, ir brīdināt un atturēt šos uzņēmumus no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas nākotnē, pat ja atsevišķu iemeslu dēļ tiem nav uzlikta soda nauda. Fakts, ka Outokumpu turpināja izdarīt pārkāpumu sanitārtehnikas vara cauruļu sektorā pēc tam, kad uzņēmumam ar Komisijas lēmumu tika dots rīkojums izbeigt pārkāpumu nerūsējošā tērauda sektorā, nepārprotami liecina par to, ka iepriekšējam lēmumam nebija pietiekama preventīva ietekme uz Outokumpu rīcību tirgū. Tādēļ naudas sods šīs lietas ietvaros tika palielināts, lai nodrošinātu to, ka Outokumpu nākotnē atturas no pārkāpumu izdarīšanas. Turklāt tāda paša veida pārkāpums nozīmē, ka atkal pārkāpts tas pats Līguma pants. Šajā kontekstā EOTK Līguma 65. pants ir ekvivalents EK Līguma 81. panta 1. punktam. Šādu nostāju Komisija jau ir paudusi 2003. gada 16. decembra lēmumā “Par rūpnieciskajām caurulēm”.

(32)

Halcor prasība par piespiešanu, kuru uzņēmums iesniedza pret KME, Outokumpu, Wieland un Mueller, netika pierādīta. Tāpat netika pierādīta Boliden prasība par piespiešanu, kura tika iesniegta pret KME.

(33)

Puses ir iesniegušas prasību par to, ka vairāki faktori – citastarp, vienošanās neīstenošana praksē, pārkāpuma izdarīšanas rezultātā iegūtās ierobežotās priekšrocības, kā arī ekonomiskās grūtības sanitārtehnikas vara cauruļu sektorā – jāuzskata par atbildību mīkstinošiem apstākļiem.

(34)

Komisija savā lēmumā ir atspēkojusi visus šos argumentus un pierādījusi, ka vienošanās rezultātā cenas ir ietekmētas. Tādējādi nevienam šajā lietā iesaistītajam uzņēmumam atbildību mīkstinoši apstākļi nav piemērojami.

(35)

1996. gadā pieņemtais Paziņojums par iecietību neparedz nekādu īpašu atlīdzību pieteikuma par iecietību iesniedzējam, kurš atklāj Komisijai līdz tam nezināmus faktus, kuri ietekmē karteļa darbības stabilitāti vai ilgumu. Šāda sadarbība jau ir atzīta par atbildību mīkstinošu faktoru lietā par rūpnieciskajām caurulēm.

(36)

Tādējādi tika uzskatīts, ka Outokumpu sadarbība šajā kontekstā atzīstama par atbildību mīkstinošu faktoru. Outokumpu bija pirmā, kas atklāja, cik ilgi Eiropas kartelis darbojies sanitārtehnikas vara cauruļu tirgū, un, kas ir īpaši svarīgi, pirmā, kas sniedza izšķirošus pierādījumus un paskaidrojumus, lai apstiprinātu pārkāpuma nepārtrauktību laika posmā no 1994. gada jūlija līdz 1997. gada jūlijam (un no 1990. gada līdz 1992. gada beigām). Balstoties tikai uz pierādījumiem, kas tika iegūti no pieteikuma par imunitāti iesniedzēja, kā arī uz pārbaudēm, kas tika izdarītas pirms Outokumpu iesniegtā pieteikuma par iecietību, Komisija nebūtu varējusi noteikt pārkāpuma ilgumu un to, ka pārkāpums nepārtraukti izdarīts kopš 1989. gada septembra. Outokumpu nevajadzētu sodīt par tās sadarbību, uzliekot tai lielāku soda naudu, nekā tai būtu bijis jāmaksā, ja Outokumpu nebūtu sadarbojusies. Ņemot vērā iepriekš teikto, par efektīvu sadarbību ārpus 1996. gadā pieņemtā Paziņojuma par iecietību ietvariem Outokumpu uzliktās soda naudas pamatsummu samazināja par vienreizēju summu – 40,17 miljoniem euro.

(37)

Tāpat Komisija uzskatīja, ka arī KME sadarbība atzīstama par atbildību mīkstinošu faktoru. Lai gan Komisijas rīcībā bija atsevišķas norādes, ka nelikumīgā rīcība aptvēra arī caurules ar plastmasas pārklājumu, un vēl pārliecinošāki pierādījumi (minēti Iebildumu pārskatā) par informācijas apmaiņu ar plastmasu pārklāto cauruļu sektorā, Komisija tikai ar KME palīdzību varēja konstatēt, ka bijis vienots, nepārtraukts un komplekss pārkāpums attiecībā uz WICU/Cuprotherm caurulēm vismaz no 1991. gada sākuma. Komisija uzskata, ka KME grupa nav jāsoda par tās sadarbību. Kā piemērots atskaites punkts KME uzliekamās soda naudas pamatsummas samazināšanai ir ar plastmasu pārklāto cauruļu sektora relatīvā nozīme salīdzinājumā ar gludo sanitārtehnikas vara cauruļu sektoru. Balstoties uz šo kritēriju, soda naudas pamatsumma tika samazināta par vienreizēju summu – 7,93 miljoniem euro.

(38)

Lai saņemtu Komisijas Paziņojumā par iecietību noteikto labvēlīgo attieksmi, visi šā lēmuma adresāti dažādos izmeklēšanas posmos sadarbojās ar Komisiju. 1996. gada Paziņojums par iecietību tika piemērots šādi:

(39)

Mueller Industries Inc. (“Mueller”) bija pirmais uzņēmums, kas 2001. gada janvārī Komisiju informēja par to, ka 20. gadsimta 90. gados Eiropas sanitārtehnikas vara cauruļu sektorā pastāvēja kartelis. Dokumentārie pierādījumi un korporatīvais paziņojums, ko Mueller iesniedza pirms Komisijas veiktās izmeklēšanas, ļāva Komisijai konstatēt, ka notikušas vairākas karteļa apspriedes (piemēram, 1989. gadā, 1994. gadā un no 1997. gada līdz 2001. gadam), secināt, kāds bijis to saturs un kas bijuši to dalībnieki, kā arī uzsākt pārbaudes 2001. gada 22. martā un pēc tam. Mueller nekavējoties pārtrauca savu līdzdalību pārkāpumā un pilnībā sadarbojās visu izmeklēšanas laiku, nodrošinot Komisiju ar iesniegumiem un dokumentiem, kuros papildus raksturotas noslēgtās vienošanās. Šā iemesla dēļ Mueller tika pilnībā atbrīvots no jebkādas soda naudas.

(40)

Mueller periodiski sniedza pierādījumus par laika posmu pirms 1997. gada, kā arī atklāja informāciju par karteļa pastāvēšanu no 1997. gada līdz 2001. gadam. Kopā ar pārbaužu laikā iegūtajiem dokumentiem Komisijai bija pietiekami daudz pierādījumu, lai uzsāktu lietas izskatīšanu, kuras rezultātā tika pieņemts lēmums pret visām iesaistītajām pusēm. Tādēļ neviena no pārējām pusēm nevarēja pretendēt uz 1996. gada Paziņojuma par iecietību C iedaļā paredzēto soda naudas samazinājumu.

(41)

Pirms Komisija pieņēma savu Iebildumu pārskatu (“IP”), Outokumpu (2001. gada aprīlis), KME (2002. gada oktobris), Wieland (2003. gada janvāris) un Halcor (2003. gada aprīlis) sniedza Komisijai informāciju un dokumentus, kuri palīdzēja konstatēt pārkāpumu esamību. Neviena no pusēm būtiski neapstrīdēja faktus, uz kuriem Komisija balstīja savu IP, izņemot faktus, kuri nebija apstiprināti lēmumā. Tādēļ šie uzņēmumi atbilda Paziņojuma par iecietību D iedaļā noteiktajiem kritērijiem, kas paredz soda naudas samazināšanu par 10–50 %.

(42)

Outokumpu bija pirmais uzņēmums, kas iesniedza izšķirošus pierādījumus par laika posmu no 1989. gada līdz 1997. gada vidum. Informācija par laika posmu no 1997. gada vidus līdz 2001. gada martam jau bija saņemta no Mueller un pārbaužu laikā iegūtajiem materiāliem. Outokumpu sniegtā informācija bija jo īpaši svarīga pārkāpuma nepārtrauktības konstatēšanai. Tādēļ Outokumpu tika piemērots lielākais iespējamais soda naudas samazinājums, proti, 50 % no soda naudas, kas tai tiktu uzlikta, ja tā nebūtu sadarbojusies ar Komisiju.

(43)

Tika uzskatīts par vēlamu KME un Wieland (ieskaitot Buntmetall) piemērot soda naudas samazinājumu, kas būtu mazāks nekā Outokumpu, taču abiem uzņēmumiem vienāds. Wieland bija pirmais uzņēmums, kas atklāja detalizētu apspriežu sarakstu par laika posmu no 1993. gada līdz 2001. gadam, kā arī sniedza paskaidrojumus, kuri Komisijai ļāva kā pierādījumus izmantot lielu skaitu attiecīgajā laika posmā sastādītu dokumentu. KME bija pirmā, kas sniedza pilnīgus paskaidrojumus attiecībā uz visiem pārkāpuma aspektiem (SANCO sanāksmes, Eiropas mēroga sanāksmes). Līdz ar to KME par 35 % tika samazināta soda nauda, kas tai būtu uzlikta, ja KME nebūtu sadarbojusies ar Komisiju. Uzņēmumam Wieland (ieskaitot Buntmetall) Komisija par 35 % samazināja soda naudu, kas tam pretējā gadījumā būtu uzlikta.

(44)

Halcor par savu līdzdalības laiku (no 1998. augusta līdz 1999. gada augustam) iesniedza vairākus attiecīgajā laika posmā sastādītus dokumentus. Tomēr laika posms, par kuru Halcor iesniedza dokumentus, jau bija labi dokumentēts. Turklāt Halcor nedeva paskaidrojumus par savu līdzdalību karteļa vienošanos īstenošanā laika posmā pirms 1998. gada augusta. Tādēļ uzņēmums pretendēja uz ievērojami mazāku soda naudas samazinājumu nekā Outokumpu, KME vai Wieland. Tajā pašā laikā Komisijai bija jāņem vērā, ka Halcor piedāvāja sadarbību, tiklīdz bija saņēmis pieprasījumu par informācijas sniegšanu, un ka Halcor telpas netika pārbaudītas. Tādēļ Halcor par 15 % samazināja soda naudu, kas uzņēmumam pretējā gadījumā būtu uzlikta.

(45)

Pēc IP saņemšanas Boliden grupa iesniedza pieteikumu par iecietību. Boliden atzina izdarīto pārkāpumu un neapstrīdēja faktus. Turklāt atsevišķus faktus Boliden precizēja. Tomēr, ņemot vērā pirms tam īstenoto sadarbību ar Mueller, Outokumpu, KME grupu, Wieland un Halcor, kā arī veiktās pārbaudes, pārkāpums jau bija pilnībā konstatēts. Komisija Boliden attiecīgi par 10 % samazināja soda naudu, kas uzņēmumam tiktu uzlikta, ja tas nebūtu sadarbojies ar Komisiju.

(46)

Pēc IP saņemšanas IMI grupa iesniedza pieteikumu par iecietību. IMI atzina izdarīto pārkāpumu un neapstrīdēja faktus. Ņemot vērā pirms tam īstenoto sadarbību ar Mueller, Outokumpu, KME grupu, Wieland un Halcor, kā arī veiktās pārbaudes, pārkāpums jau bija pilnībā konstatēts. Tā rezultātā Komisija IMI grupai par 10 % samazināja soda naudu, kas tai pretējā gadījumā būtu uzlikta.

1.

Tika uzliktas šādas soda naudas:

2.

Iepriekšminētie uzņēmumi nekavējoties izbeidz pārkāpumus tiktāl, ciktāl tie nav vēl izdarīti. Uzņēmumi atturēsies no jebkādu šajā lietā atklātajam pārkāpumam līdzīgu darbību atkārtošanas, kā arī no jebkādiem pasākumiem, kuriem ir līdzīgs mērķis vai sekas.