5.4.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 82/27 |
PADOMES ATZINUMS
2006. gada 14. marts
par atjaunināto Nīderlandes stabilitātes programmu 2005. — 2008. gadam
(2006/C 82/07)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,
ņemot vērā Komisijas ieteikumu,
apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,
IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU:
(1) |
Padome 2006. gada 14. martā izskatīja atjaunināto Nīderlandes stabilitātes programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2005. gada līdz 2008. gadam. |
(2) |
Pēc straujas ekonomiskās izaugsmes 1990. gadu otrajā pusē, kad IKP izaugsme bija vidēji 3 % gadā, ko pavadīja mājokļu tirgus uzplaukums un biržas cenu kāpums, 2002. un 2003. gadā un pēc tam 2005. gada sākumā šī izaugsme apstājās. Pēc ievērojama pārpalikuma 2000. gadā vispārējās valdības bilance strauji pasliktinājās, 2001. un 2002. gadā sasniedzot deficītu un 2003. gadā pārsniedzot robežvērtību — 3 % no IKP. Padome 2004. gada 2. jūnijā nolēma, ka Nīderlandē pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un ieteica šo pārmērīgo deficītu novērst līdz 2005. gadam. Jau 2004. gadā tika panākta apjomīga budžeta konsolidācija, kas pārmērīgo budžeta deficītu samazināja līdz 2,1 % no IKP. Padome 2005. gada 7. jūnijā nolēma, ka pārmērīgais budžeta deficīts Nīderlandē tika novērsts 2004. gadā, un tādēļ tā atcēla savu lēmumu par pārmērīgu budžeta deficītu. |
(3) |
Savā 2005. gada 18. janvāra atzinumā par iepriekšējo atjaunināto stabilitātes programmu laikposmam no 2004. līdz 2007. gadam Padome aicināja Nīderlandi turpināt nodrošināt deficīta samazināšanu zem 3 % no IKP līdz 2005. gadam un, ņemot vērā cikliskuma risku un ar sabiedrības novecošanu saistītās problēmas, veikt nepieciešamos pasākumus, lai pēc tam sasniegtu budžeta stāvokli tuvu līdzsvaram. |
(4) |
Attiecībā uz budžeta īstenošanu 2005. gadā 2005. gada atjauninātā versijā lēsts, ka vispārējās valdības deficīts ir krities līdz 1,2 % no IKP salīdzinājumā ar deficīta mērķi 2,6 % no IKP, kas bija noteikts 2004. gada novembra atjauninātajā stabilitātes programmā, un deficīta prognozi 1,8 % apmērā no IKP Komisijas dienestu 2005. gada rudens aplēsēs. Galvenokārt šo uzlabojumu var skaidrot ar negaidīti lielo ienākumu līmeni, kas jo īpaši gūts no augstākām naftas cenām un lielākiem ienākumiem no dividendēm, PVN un uzņēmuma peļņas nodokļiem. Saskaņā ar visjaunākajām aplēsēm, kas iesniegtas Parlamentam, 2005. gada budžeta deficīts iespējams pat būs tuvu % no IKP, kas ir ievērojami zemāks rādītājs, nekā tika prognozēts atjauninātajā programmā. |
(5) |
Nīderlandes 2005. gada decembra atjauninātā stabilitātes programma par 2005. — 2008. gadu Komisijai tika iesniegta 2005. gada 22. decembrī (t.i., trīs nedēļas pēc 1. decembra termiņa, kā noteikts rīcības kodeksā). Pēc iestāžu teiktā šī novēlotā iesniegšana bija saistīta ar to vēlmi programmā iekļaut jaunākās ekonomikas aplēses un iespējamas papildu politikas nostādnes. Programma pamatā atbilst jaunajā rīcības kodeksā (2) dotajam stabilitātes un konverģences programmas struktūras paraugam. |
(6) |
Programmā tiek prognozēts, ka reālais IKP pieaugums palielināsies no aplēstajiem % 2005. gadā līdz 2 % gan 2006., gan 2007. gadā, un tad tā pieauguma temps palēnināsies līdz 2 % 2008. gadā. Prognozēto ātro pieaugumu noteiks gan iekšzemes pieprasījuma, gan eksporta apjoma palielināšanās. Ekonomiskās izaugsmes prognozes un no tām izrietošā potenciālā un reālā produkcijas apjoma negatīvās starpības pakāpeniska samazināšanās ir ticama, ņemot vērā arī jaunākos pozitīvos ekonomikas datus. Paredzams, ka inflācija stabilizēsies 1,5 % līmenī 2006. gadā, un tad samazināsies un būs tikai virs 1 % 2007. gadā, šķiet diezgan optimistiskas arī salīdzinājumā ar Komisijas dienestu rudens prognozi. |
(7) |
Iestāžu galvenais stratēģiskais mērķis ir nodrošināt stabilas valsts finanses, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un absorbētu novecošanas izmaksas. Ņemot vērā būtisko budžeta konsolidāciju, kas tika panākta 2004. un 2005. gadā, atjauninātajā 2005. gada stabilitātes programmā tiek plānots, ka vispārējās valdības budžeta deficīts pieaugs līdz 1,5 % 2006. gadā un vēlāk stabilizēsies aptuveni 1,1 % apmērā no IKP, līdzīgi tam, kā tas notiks ar primāro pārpalikumu. Salīdzinot ar iepriekšējo programmu, kurā bija paredzēta nepārtraukta deficīta samazināšanās, atjauninātajā programmā ir ņemts vērā negaidīti labais 2005. gada deficīta rezultāts 1,2 % apmērā no IKP un tiek plānots, ka, ņemot vērā salīdzināmo makroekonomisko scenāriju, sākot no 2006. gada, deficīts kopumā šajā līmenī saglabāsies (izņemot pasliktināšanos 2006. gadā). |
(8) |
Pamatojoties uz Komisijas dienestu aprēķiniem, kas veikti, pamatojoties uz programmu un saskaņā ar kopīgi pieņemtu metodiku, strukturālā bilance — pēc būtiska uzlabojuma no deficīta apjomā — 2 % no IKP 2003. gadā, kad radās pārmērīgs budžeta deficīts, līdz 2005. gadam, kad panāca līdzsvarotu stāvokli, tādējādi atspoguļojot lielās pūles, lai panāktu korekciju saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu — varētu pasliktināties; deficīts 2006. gadā varētu pasliktināties līdz gandrīz % no IKP, samazinoties potenciālā un faktiskā ražošanas apjoma starpībai, kaut arī tā ir joprojām negatīva. Šī strukturālā pasliktināšanās atspoguļo to, ka uzņēmumi 2005. gadā veica lielākus nodokļu avansa maksājumus nekā plānots, lai izmantotu priekšrocības, ko deva valdības izmaksātās procentu likmes, kuras bija lielākas par tirgus likmēm un kurām 2006. gadā ir gaidāmas pretējas sekas. Strukturālā deficīta bilance pēc tam varētu stabilizēties mazliet vairāk par pusi procenta punkta no IKP. Programmā paredzēts budžeta stāvokļa vidēja termiņa mērķis (še turpmāk “VTM”) — strukturālā (proti, cikliski koriģēts, neskaitot vienreizējus vai citus pagaidu pasākumus) bilance apjomā — starp -0.5 % un -1 % no IKP. VTM ir nosprausts attiecīgā līmenī, jo tas ir diapazonā, kāds Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā paredzēts eurozonas un ERM II dalībvalstīm, un pietiekami labi atspoguļo parāda attiecības un vidējo iespējamo ražošanas apjoma pieaugumu ilgākā termiņā. Lai gan 2006. gadā paredzēta fiskālā stāvokļa pasliktināšanās, paredzēts, ka deficīts paliks programmā noteiktajā VTM diapazonā. |
(9) |
Riski, kas saistīti ar budžeta stratēģijas īstenošanu, šķiet visai līdzsvaroti, un budžeta izpildes rezultāts pēc 2006. gada varētu pat būt mazliet labāks nekā paredzēts. No vienas puses, rādītāji pašreiz liecina par saimniecisku darbību iespējamu strauju izvēršanos, 2005. gada budžeta deficīts būs būtiski mazāks, nekā paredzēts, un pēc 2006. gada pastāv pozitīvs risks attiecībā uz budžeta prognozēm, ja izrādīsies, ka naftas cenas būs augstākas nekā paredzēts programmā, jo lielākiem ieņēmumiem no gāzes būtu labvēlīga ietekme uz budžetu un izaugsmes prognozes jau saskan ar šādām augstākām naftas cenām. No otras puses, dažiem negaidīti labiem 2005. gada rezultātiem var būt arī negatīvas pārnesuma sekas. Turklāt pagaidām vēl nav skaidrs, vai paredzētos budžeta ietaupījumus no veselības aizsardzības, kā arī sociālās nodrošināšanas sistēmas reformām, kuras stājās spēkā 2006. gada sākumā, varēs panākt pilnībā, jo reformu reālās sekas pagaidām nevar precīzi novērtēt. |
(10) |
Ņemot vērā iepriekš minēto riska novērtējumu, programmā izklāstītā budžeta stratēģija, šķiet pietiekama, lai nodrošinātu programmas VTM īstenošanu visā programmas darbības laikā. Plānotā strukturālā bilance katru gadu ietilpst VTM darbības diapazonā, kā noteikts programmā, un ir labāka nekā strukturālajam deficītam noteiktais obligātais kritērijs — apmēram 1 % no IKP, kas nodrošina pietiekamu drošības rezervi pret rezultātā robežlieluma — 3 % no IKP — pārsniegšanu negatīvas cikliskās attīstības gadījumā. Tomēr, lai gan notiek strauja ekonomikas atveseļošanās, 2006. gadā var vērot strukturālās bilances pasliktināšanos % apjomā no IKP, kaut gan to daļēji var skaidrot ar ārkārtējiem faktoriem. Ja jaunākā informācija par 2005. gada pozitīvajiem rezultātiem apstiprināsies, fiskālā pasliktināšanās, uz ko netieši norāda 2006. gada mērķis, varētu būt pat lielāka, ja vien iestādes neveiks pasākumus, lai šo pasliktināšanos ierobežotu. |
(11) |
Programmā prognozēts, ka valsts parāds 2006. gadā kopumā stabilizēsies apjomā — 54,5 % no IKP, pirms tas sāks pakāpeniski samazināties līdz aptuveni 53 % 2008. gadā. Šīs prognozes ir ļoti līdzīgas Komisijas dienestu prognozēm. Riski, kas saistīti ar parāda prognozēm, galvenokārt izriet no riskiem, kas saistīti ar deficīta prognozēm, kuri, kā minēts iepriekš, šķiet visai līdzsvaroti. |
(12) |
Šķiet, ka Nīderlandei pastāv vidējs risks attiecībā uz valsts finanšu stabilitāti, ņemot vērā prognozētās budžeta izmaksas saistībā ar iedzīvotāju novecošanos. Pašreizējais parāda apjoms ir zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības — 60 % no IKP –, un nesenā budžeta stāvokļa uzlabošanās Nīderlandē ir palīdzējusi mazināt riskus, kas apdraud stabilitāti ilgākā termiņā. Jaunāko darbnespējas sistēmas reformu īstenošana arī palīdzēs ierobežot ilgākā termiņa valsts izdevumus. Pat ņemot visu minēto vērā, prognozētais ieņēmumu pieaugums, īpaši sakarā ar novēloto nodokļu uzlikšanu pensijām, var izrādīties nepietiekams, lai pilnībā kompensētu valsts izdevumu pieaugumu ilgākā termiņā. Tādēļ varētu būt vajadzīga papildu budžeta konsolidācija, lai novecošanās ietekmi kompensētu pilnībā. |
(13) |
Valsts finanšu jomā plānotie pasākumi kopumā saskan ar vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs 2005. — 2008. gadam. Jo īpaši tie atbilst integrētajām pamatnostādnēm attiecībā uz ekonomikas stabilitātes nodrošināšanu, īstenojot vidēja termiņa budžeta mērķi visā ekonomikas cikla laikā. Programma atbilst arī integrētajai pamatnostādnei par ekonomikas stabilitātes saglabāšanu, ņemot vērā prognozētās iedzīvotāju novecošanās radītās izmaksas. |
(14) |
Nīderlandes valsts reformu programmā, kas iesniegta 2005. gada 14. oktobrī saistībā ar atjaunoto Lisabonas stratēģiju par izaugsmi un darbavietām, ir noteikti pieci uzdevumi: ātrāks darba ražīguma pieaugums, veicinot pētniecību un attīstību un jauninājumus, kā arī cenu konkurētspējas uzlabošana, ierobežojot darbaspēka izmaksas. Gaidāms, ka pētniecības un izstrādes un jauninājumu veicināšana būtiski ietekmēs valsts finanses. Tā kā informācija, īpaši par strukturālo reformu laika grafiku šajās jomās, nav pietiekama, ir grūti pārliecināties, vai valsts reformu programmā minētie pasākumi stabilitātes programmas budžeta prognozēs ir atspoguļoti pilnībā. Stabilitātes programmā paredzētie pasākumi valsts finanšu jomā, šķiet, visai saskan ar valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. |
Ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu, Padome atzinīgi vērtē Nīderlandes valdības centienus 2005. gadā turpināt samazināt budžeta deficītu zem atsauces vērtības 3 % apjomā no IKP pēc pārmērīga budžeta deficīta ātras novēršanas, kā arī to, ka iestādes plāno ievērot vidēja termiņa mērķi visā programmas darbības laikā. Padome, ņemot vērā negaidīti labos rezultātus 2005. gadā, aicina Nīderlandi saglabāt stabilu budžeta stāvokli arī 2006. gadā un turpmākos gados.
Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums.
|
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
|
Reālais IKP (izmaiņas %) |
2005. g. dec. SP (3) |
1,7 |
0,75 |
2,5 |
2,5 |
2,25 |
COM 2005. g. nov. |
1,7 |
0,5 |
2,0 |
2,4 |
nav |
|
2004. g. nov. SP |
1,25 |
1,5 |
2,5 |
2,5 |
nav |
|
SPCI inflācija (%) |
2005. g. dec. SP |
1,4 |
1,5 |
1,5 |
1,1 |
nav |
COM 2005. g. nov. |
1,4 |
1,7 |
2,0 |
1,9 |
nav |
|
2004. g. nov. SP |
1,25 |
1,25 |
1,5 |
1,5 |
nav |
|
Ražošanas apjoma starpība (% no iespējamā IKP) |
2005. g. dec. SP (4) |
– 1,5 |
– 2,3 |
– 1,5 |
– 1,1 |
– 0,9 |
COM 2005. g. nov. (6) |
– 1,3 |
– 2,2 |
– 1,9 |
– 1,4 |
nav |
|
2004. g. nov. SP |
– 2,1 |
– 2,2 |
– 1,5 |
– 0,9 |
nav |
|
Vispārējās valdības bilance (% no IKP) |
SP Dec 2005 |
– 2,1 |
– 1,2 |
– 1,5 |
– 1,2 |
– 1,1 |
COM 2005. g. nov. |
– 2,1 |
– 1,8 |
– 1,9 |
– 1,5 |
nav |
|
2004. g. nov. SP |
– 3,0 |
– 2,6 |
– 2,1 |
– 1,9 |
nav |
|
Primārā bilance (% no IKP) |
SP Dec 2005 |
0,6 |
1,4 |
1,1 |
1,4 |
1,5 |
COM 2005. g. nov. |
0,5 |
0,7 |
0,6 |
1,0 |
nav |
|
2004.g. nov. SP |
– 0,1 |
0,3 |
0,7 |
0,8 |
nav |
|
Cikliski koriģēta un strukturālā bilance (5) (% no IKP) |
2005. g. dec. SP (4) |
– 1,3 |
0,0 |
– 0,7 |
– 0,6 |
– 0,6 |
COM 2005. g. nov. |
– 1,4 |
– 0,6 |
– 0,8 |
– 0,7 |
nav |
|
2004. g. nov. SP |
– 1,6 |
– 1,2 |
– 1,2 |
– 1,3 |
nav |
|
Valsts bruto parāds (% no IKP) |
2005. g. dec. SP |
53,1 |
54,4 |
54,5 |
53,9 |
53,1 |
COM 2005. g. nov. |
53,1 |
54,0 |
54,2 |
53,8 |
nav |
|
2004. g. nov. SP |
56,3 |
58,1 |
58,6 |
58,3 |
nav |
|
Stabilitātes programma (SP); Komisijas dienestu 2005. gada rudens ekonomikas prognozes (COM) Komisijas dienestu aprēķini. |
(1) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 1. lpp.). Šajā tekstā minētie dokumenti atrodami tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm
(2) Dažu nodaļu trūkst (vispārējās politikas pamatnostādnes) vai tās ir nepilnīgas (valsts finanšu kvalitāte, strukturālās reformas). Programmā nebija obligāto datu par pamatpieņēmumiem, bet vēlāk Nīderlandes iestādes tos iesniedza. Nav iekļauta būtiska daļa fakultatīvo datu, kas paredzēti jaunajā rīcības kodeksā.
(3) Papildu aprēķiniem izmantoti attiecīgie punktu vērtējumi.
(4) Komisijas dienestu aprēķini, kuru pamatā ir programmā atrodamā informācija.
(5) Tā kā programmā nav paredzēti vienreizēji un citi pagaidu pasākumi, cikliski koriģētā bilance un strukturālā bilance ir identi.
(6) Pamatojoties uz prognozēto iespējamo pieaugumu, attiecīgi 1,5%, 1,6%, 1,7% un 1,8% apjomā — laikam no 2004. gada līdz 2007. gadam.
Avots:
Stabilitātes programma (SP); Komisijas dienestu 2005. gada rudens ekonomikas prognozes (COM) Komisijas dienestu aprēķini.