21.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/19

(1)

Komisija 2004. gada augustā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) publicēja paziņojumu par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz tādām Kopienā importētām nerūsējošā tērauda skrūvēm un stiprinājumiem un to daļām, kuru izcelsmes valsts ir Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), Indonēzija, Malaizija, Filipīnas, Taivāna, Taizeme un Vjetnama, un uzsāka izmeklēšanu.

(2)

Procedūru uzsāka, pamatojoties uz sūdzību, kuru iesniedza Eiropas Rūpniecisko skrūvju un stiprinājumu institūts (EIFI), pārstāvot ražotājus, kuri saražo nozīmīgu daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 50 % – no kopējās Kopienas nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu un to daļu produkcijas. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minētā produkta dempingu un tā rezultātā nodarīto būtisko kaitējumu, un to uzskatīja par pietiekamu pamatojumu procedūras uzsākšanai.

(3)

Komisija oficiāli konsultēja sūdzības iesniedzējus – Kopienas ražotājus, to apvienības, citus Kopienas ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus, piegādātājus un lietotājus, kā arī eksportējošo valstu pārstāvjus par procedūras uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja iesniegt viedokli rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā laikā.

(4)

Ņemot vērā zināmo ražotāju eksportētāju lielo skaitu ĶTR un Taivānā un Kopienas ražotāju un importētāju lielo skaitu, paziņojumā par procedūras uzsākšanu saskaņā ar Pamatregulas 17. pantu bija paredzēta izlases veida pārbaude, lai noteiktu dempingu un kaitējumus.

(5)

Komisija nosūtīja prasījuma veidlapas ĶTR un Vjetnamas zināmajiem iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem un valsts institūcijām, lai abu valstu ražotāji eksportētāji, ja tie vēlētos, varētu iesniegt prasību par tirgus ekonomikas režīmu (TER) vai individuālu režīmu (IR).

(6)

Komisija nosūtīja aptaujas lapas visām zināmajām iesaistītajām personām un saņēma atbildes no pieciem atlasītajiem Taivānas eksportētājiem, četriem Kopienas ražotājiem, diviem pārbaudei neatlasītajiem Kopienas ražotājiem, diviem ĶTR, diviem Indonēzijas, diviem Malaizijas, diviem Filipīnu, četriem Taizemes un viena Vjetnamas ražotāja eksportētāja, četriem izlases veida pārbaudei pakļautajiem importētājiem, viena Kopienas lietotāja un viena Kopienas iepriekšējā posma piegādātāja.

(7)

Vācijas skrūvju vairumtirgotāju arodapvienība (Fachverband des Schrauben-Großhandels e.V.) arī iesniedza savu viedokli rakstiski. Uzklausīšana tika noteikta visām personām, kuras norādītajā laikā bija izteikušas attiecīgu lūgumu un norādījušas konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(8)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu, lai iepriekšēji konstatētu dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas intereses, un veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

(9)

Dempinga izmeklēšana ilga no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam (izmeklēšanas periods jeb IP). Kaitējuma izmeklēšana ilga no 2001. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. jūnijam (attiecīgais periods).

(10)

Nerūsējošā tērauda skrūves, stiprinājumi un to daļas (NTSS) ir bultskrūves, uzgriežņi un skrūves no nerūsējošā tērauda, kurus izmanto divu vai vairāku elementu mehāniskai savienošanai. Skrūves ir produkts ar ārēju vītni uz kāta. Tās var izmantot gan bez citām detaļām un nostiprināt kokā (koka skrūves) vai metāla loksnēs (pašurbjošās skrūves), gan kombinēt ar uzgriezni un paplāksni, lai izveidotu bultskrūvi. Skrūvēm var būt dažāda veida galvas (kausveida, iedobes, gluda, sešstūra, utt.), kāta garums un diametrs. Kāts var būt ar pilnu vai daļēju vītni. NTSS izmanto daudzi rūpnieciskie patērētāji, un tos lieto visdažādākajos gala produktos, kuriem vajadzīga ne tikai izturība gan pret atmosfēras, gan ķīmisko koroziju, bet būtiska ir arī higiēna; runa ir, piemēram, par pārtikas produktu apstrādes un uzglabāšanas iekārtām, ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem, medicīnas iekārtu ražošanu, sabiedriskās apgaismošanas iekārtām, kuģu būvi utt.

(11)

NTSS, piemēram, bultskrūves, uzgriežņus un skrūves no nerūsējošā tērauda, ko izmanto divu vai vairāku elementu mehāniskai savienošanai, parasti deklarē ar šādiem KN kodiem: 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30, 7318 15 51, 7318 15 61, 7318 15 70 un 7318 16 30. Ir daudz NTSS veidu, un katru veidu definē atbilstīgi tā specifiskajām fizikālajām un tehniskajām īpašībām un tā ražošanai izmantotā nerūsējošā tērauda veidiem.

(12)

Izmeklēšanas gaitā importētāji un Vācijas skrūvju vairumtirgotāju arodapvienība pieprasīja izslēgt uzgriežņus no izmeklēšanas darbības sfēras, jo apgalvo, ka Kopienā tos neražo.

(13)

Šo apstākli ņēma vērā. Provizoriskās izmeklēšanas gaitā radās šaubas par to, vai uzgriežņus patiesi var uzskatīt par atsevišķu produktu līdzīgi kā citus NTSS. Šajā sakarā sīkāk jāizpēta vairāki aspekti, piemēram, vai un cik lielā mērā bultskrūves un uzgriežņus tirgo kopā kā skrūvju un stiprinājumu komplektu, kādā mērā šos produktus izstrādā kopā utt. Tāpat sīkāk jāizpēta, kāds ir šādu Kopienā ražotu skrūvju un stiprinājumu komplektu piedāvājuma klāsts. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, provizoriski nolēma attiecīgā produkta definīcijā neiekļaut uzgriežņus, kurus parasti deklarē ar KN kodu 7318 16 30.

(14)

Šajā sakarā ir svarīgi atzīmēt, ka faktiski visu importu no Filipīnām veido vienīgi uzgriežņi. Tādēļ, ja kādā izmeklēšanas fāzē nolemtu izslēgt uzgriežņus no produktu klāsta, procedūra attiecībā uz Filipīnām būtu jāpārtrauc.

(15)

Importētāji un Vācijas importētāju/izplatītāju apvienība vēl pieprasīja, lai produktu klāsts tiktu ierobežots un attiektos uz KN kodiem 7318 15 61 un 7318 15 70, t. i., sešstūra iedobes skrūvēm no nerūsējošā tērauda un sešstūra bultskrūvēm no nerūsējošā tērauda, jo Kopienā pietiekami neražo cita veida NTSS. Tomēr izmeklēšana apstiprināja, ka Kopienā tiek ražoti cita veida NTSS. Tādēļ šo prasību noraidīja.

(16)

Konstatēja, ka visi produktu veidi, kas nav uzgriežņi, atbilst skrūvju un stiprinājumu vispārējai definīcijai un tiem ir vienādas galvenās fizikālās un tehniskās īpašības, pamatpielietojums un vienādi izplatīšanas kanāli.

(17)

Tādēļ visi dažādie NTSS veidi, izņemot uzgriežņus, kurus deklarē ar šādiem KN kodiem: 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30, 7318 15 51, 7318 15 61 un 7318 15 70 un kuru izcelsmes valsts ir ĶTR, Indonēzija, Malaizija, Taivāna, Taizeme un Vjetnama, pašreizējās izmeklēšanas nolūkā provizoriski ir viens produkts (attiecīgais produkts).

(18)

Komisija konstatēja, ka ikviens NTSS, kuru ražo un pārdod iekšzemes tirgū attiecīgi ĶTR, Indonēzijā, Malaizijā, Taivānā, Taizemē un Vjetnamā un kuru eksportē uz Kopienu no attiecīgajām valstīm, kā arī tie NTSS, kurus Kopienā ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare, ir ar vienādām fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām īpašībām un vienādu pielietojumu. Tādēļ provizoriski secināja, ka Pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē tie visi ir līdzīgi produkti.

(19)

Ņemot vērā eksportētāju ražotāju lielo skaitu ĶTR un Taivānā, izlases veida pārbaude tika paredzēta paziņojumā par procedūras uzsākšanu saskaņā ar Pamatregulas 17. panta 1. punktu.

(20)

Lai Komisija varētu pieņemt lēmumu par vajadzību veikt izlases veida pārbaudi un pozitīva lēmuma gadījumā izvēlēties pārbaudāmos uzņēmumus, ražotājiem eksportētājiem lūdza pieteikties 15 dienu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas un sniegt pamatinformāciju par savām eksporta aktivitātēm un iekšzemes tirdzniecību, konkrētajām attiecīgā produkta ražošanas aktivitātēm un visu attiecīgā produkta ražošanā un/vai pārdošanā iesaistīto saistīto uzņēmumu nosaukumus un darbības veidus. Notika konsultācijas ar ĶTR un Taivānas valsts iestādēm.

(21)

Pamatregulas 17. panta 2. punktā noteiktajā laikā – trijās nedēļās – pieteicās un sniedza nepieciešamo informāciju tikai divi ĶTR ražotāji eksportētāji. Šajos apstākļos Komisija nolēma, ka ĶTR ražotāju eksportētāju izlases veida pārbaude nav nepieciešama.

(22)

Pamatregulas 17. panta 2. punktā noteiktajā termiņā pieteicās un sniedza nepieciešamo informāciju 49 Taivānas ražotāji eksportētāji. Tomēr tikai 37 ražotāji eksportētāji ziņoja par eksporta aktivitātēm uz Kopienu izmeklēšanas periodā. Tos ražotājus eksportētājus, kuri izmeklēšanas laikā eksportēja attiecīgo produktu uz Kopienu un izteica vēlmi piedalīties izlases veida pārbaudē, sākotnēji uzskatīja par uzņēmumiem, kas sadarbojās, un ņēma vērā uzņēmumu atlasē. No pārējiem 12 uzņēmumiem vienpadsmit bija vai nu tirgotāji, vai ražotāji eksportētāji, kuri neeksportēja uz Kopienu izmeklēšanas periodā. Tādēļ šos uzņēmumus nevar ņemt vērā dempinga aprēķinā. Visbeidzot jāatzīmē, ka viens no atlikušajiem 12 uzņēmumiem bija vienīgi uzgriežņu ražotājs eksportētājs un tādēļ uz to neattiecās provizoriskie pasākumi.

(23)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārstāvēja aptuveni 78 % attiecīgā produkta eksporta no Taivānas uz Kopienu.

(24)

Ražotājus eksportētājus, kas nepieteicās iepriekšminētajā laikā, uzskatīja par uzņēmumiem, kas nesadarbojas izmeklēšanā.

(25)

Saskaņā ar Pamatregulas 17. panta 1. punktu atlasi noteica lielākā pārstāvība eksporta apjomā, kuru reāli var pārbaudīt atvēlētajā laikā. Pamatojoties uz šo apsvērumu, pārbaudei atlasīja piecus Taivānas ražotājus eksportētājus. Atlasītie uzņēmumi pārstāvēja aptuveni 47 % no Taivānas eksporta uz Kopienu un apmēram 57 % no Taivānas iekšzemes tirdzniecības. Saskaņā ar Pamatregulas 17. panta 2. punktu tika organizētas konsultācijas ar Taivānas valdības iestādēm, un tām nebija iebildumu.

(26)

Tos trīsdesmit divus ražotājus eksportētājus, kurus tomēr neatlasīja pārbaudei, ar Taivānas valdības iestāžu starpniecību informēja par to, ka antidempinga maksājumu to eksportam aprēķinās saskaņā ar Pamatregulas 9. panta 6. punktu.

(27)

Visiem pieciem pārbaudei atlasītajiem uzņēmumiem nosūtīja aptaujas lapas, un līdz norādītajam datumam tie visi sniedza atbildes.

(28)

Divi Taivānas ražotāji eksportētāji, kuri netika atlasīti pārbaudei, iesniedza prasību par individuālu dempinga starpību un maksājuma likmi, ja tāda būtu, lai varētu piemērot Pamatregulas 9. panta 6. punktu un 17. panta 3. punktu. Ņemot vērā iesaistīto valstu un pušu lielo skaitu un ierobežoto laiku, Komisija secināja, ka Taivānas ražotājiem eksportētājiem nevarēs veikt individuālas pārbaudes, jo tas radītu nepamatotu slodzi un neļautu laikā pabeigt izmeklēšanu. Turklāt jāatzīmē, ka viens ražotājs eksportētājs, kas vēlējās individuālu pārbaudi, ražoja tikai uzgriežņus, kuri, kā jau minēts iepriekš, ir provizoriski izslēgti no šīs procedūras darbības sfēras.

(29)

Ņemot vērā Kopienas ražotāju lielo skaitu, uzņēmumu atlase tika paredzēta paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu saskaņā ar Pamatregulas 17. panta 1. punktu. Šim nolūkam Komisija lūdza Kopienas ražotājiem sniegt informāciju par līdzīgā produkta ražošanu un tirdzniecību.

(30)

Pieteicās astoņi Kopienas ražotāji un sniedza nepieciešamo informāciju Pamatregulas 17. panta 2. punktā noteiktajā termiņā. Saskaņā ar Pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija pārbaudei atlasīja četrus uzņēmumus no divām dalībvalstīm – trīs no Itālijas un vienu no Vācijas –, jo tie veidoja lielāko Kopienas ražošanas apjomu (aptuveni 50 %), ko reāli varēja pārbaudīt atvēlētajā laikā. Saskaņā ar Pamatregulas 17. panta 2. punktu tika organizētas konsultācijas ar Kopienas ražotāju apvienību, un tai nebija iebildumu. Turklāt atlikušajiem četriem ražotājiem, kas atrodas Beļģijā, Vācijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē, lūdza sniegt konkrētus vispārīgus datus kaitējuma analīzes veikšanai. Visi pārbaudei atlasītie Kopienas ražotāji un divi citi Kopienas ražotāji sadarbojās un līdz noteiktajam datumam sniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem. Tomēr viens pārbaudei neatlasītais uzņēmums, kas sadarbojās, ražoja tikai noteiktus speciālus uzgriežņus, kas provizoriski tika izslēgti no izmeklēšanas darbības sfēras, un tādēļ šo uzņēmumu turpmāk neņēma vērā provizoriski konstatētajiem rezultātiem.

(31)

Ņemot vērā Kopienas importētāju lielo skaitu, izlases veida pārbaude tika paredzēta paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu saskaņā ar Pamatregulas 17. panta 1. punktu. Šim nolūkam Komisija lūdza importētājiem sniegt informāciju par attiecīgā produkta importu un tirdzniecību.

(32)

Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija pārbaudei atlasīja piecus importētājus no četrām dalībvalstīm: divus no Vācijas, vienu no Itālijas, vienu no Zviedrijas un vienu no Apvienotās Karalistes. Tika organizētas konsultācijas ar divām zināmām importētāju apvienībām. Šie importētāji pārstāvēja lielāko apjomu no Kopienas zināmo importētāju veiktās tirdzniecības (aptuveni 37 %), ko varēja reāli izmeklēt atvēlētajā laikā. Četri importētāji sadarbojās un sniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem. Sadarbība ar Zviedrijas importētāju neizveidojās, un tikai divi importētāji sniedza pilnīgas atbildes un visu pieprasīto informāciju.

(33)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu tiem ražotājiem eksportētājiem, kurus atzina par atbilstīgiem Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, t. i., ir skaidrs, ka attiecībā uz līdzīga produkta ražošanu un tirdzniecību dominē tirgus ekonomikas apstākļi, antidempinga izmeklēšanā par importu, kura izcelsmes valsts ir ĶTR un Vjetnama, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu. Īsumā un tikai tādēļ, lai vienkāršotu atsauci, vispārīgs šo kritēriju apraksts un apkopojums ir šāds:

(34)

Divi Ķīnas un viens Vjetnamas ražotājs pieteicās uz TER saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un noteiktajā termiņā sniedza atbildes uz TER prasījuma veidlapas jautājumiem, kas paredzēti ražotājiem eksportētājiem.

(35)

Viena Ķīnas ražotāja uzņēmums bija darbības sākuma stadijā, un tam nebija ne revidētu, ne citu finanšu rezultātu kontu. Komisija secināja, ka šādu pārskatu neesamība neļauj noteikt, vai ir izpildīts 2. un 3. kritērijs. Rezultātā secināja, ka uzņēmums neatbilst TER prasībām. Uzņēmumu attiecīgi informēja, un tam nebija iebildumu.

(36)

Par otru Ķīnas ražotāju eksportētāju Komisija meklēja visu nepieciešamo informāciju un pārbaudīja visu TER prasījuma veidlapā sniegto informāciju, apmeklējot attiecīgo uzņēmumu tā atrašanās vietā.

(37)

Pārbaudē konstatēja, ka uzņēmumam nav viena nepārprotama grāmatvedības pārskatu kopuma, kas būtu sagatavots un revidēts atbilstoši IAS. Kaut gan pārskatu revīziju bija veikuši neatkarīgi ārējie revidenti, pastāvēja vairākas problēmas un neatbilstības. Izmeklēšanas gaitā uzņēmums sniedza atšķirīgas pārskatu versijas un katrā bija būtiskas kļūdas, piemēram, neatbilda divu secīgu finanšu gadu noslēguma un sākuma atlikums (1. IAS) vai grāmatvedības politikas izmaiņas, par kurām finanšu pārskatos nebija sniegts atbilstošs pamatojums (8. IAS). Svarīgus skaitļus, piemēram, par tirdzniecības apgrozījumu, nebija iespējams salīdzināt ar citiem uzņēmuma ierakstiem. Turklāt uzņēmums ziņoja par būtisku peļņu, kaut faktiski tam bija ievērojami zaudējumi un sniegtajos finanšu pārskatos nebija pareizi uzrādīti konsolidētie skaitļi par apgrozījumu, kas attiektos uz visām uzņēmuma operācijām. Revidentu ziņojumos nekas nebija teikts par minētajām problēmām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, netika izpildīts 2. kritērijs. Tādējādi secināja, ka uzņēmums neatbilst Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

(38)

Par Vjetnamas ražotāju Komisija meklēja visu nepieciešamo informāciju.

(39)

Attiecībā uz 1. kritēriju secināja, ka tas nav izpildīts. Jo īpaši tika konstatēts, ka pastāv noteikts kvantitatīvs daudzuma ierobežojums attiecībā uz eksportu un iekšzemes tirdzniecību. Šis ierobežojums parādījās uzņēmuma ieguldījumu veikšanas licencē, pieteikumā šādas licences saņemšanai un uzņēmuma statūtos. Visbeidzot, visus lēmumus attiecībā uz zemes nomas politiku licencē uzņēmuma ieguldījumu darbībai nepārprotami nosaka valsts. Uzņēmumam tiek piešķirts arī atbrīvojums no zemes nomas maksājumiem, līdz tiek pabeigti celtniecības pamatplāni, un papildu atbrīvojums no zemes nomas maksājuma vēl vairākus gadus. Uzskatīja, ka šādos apstākļos uzņēmums nav parādījis, ka tā lēmumi un izmaksas tiek veidoti atbilstīgi tirgus apstākļiem, un nevar apgalvot, ka nepastāv būtiska valsts iejaukšanās.

(40)

Attiecībā uz 2. kritēriju secināja, kas tas nav izpildīts, jo pretēji 1. IAS 2002. gada finanšu pārskati nebija savlaicīgi publicēti un atbilstoši revidēti.

(41)

Tādējādi secināja, ka uzņēmums neatbilst Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

(42)

Attiecīgajiem Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem un Kopienas ražošanas nozarei deva iespēju izteikt komentārus par konstatētajiem faktiem.

(43)

Divi ražotāji eksportētāji apstrīdēja konstatētos faktus un iebilda, ka tiem nepiemēro TER.

(44)

Ķīnas ražotājs eksportētājs iebilda, ka tā ievērotā grāmatvedības politika atbilst Ķīnas uzņēmumu grāmatvedības noteikumiem un praksei.

(45)

Par šo izteikumu norādīja, ka saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu Komisija pārbauda, vai uzņēmumu finanšu pārskati ir sagatavoti un revidēti atbilstoši IAS. Atbilstība vai neatbilstība Ķīnas standartiem nav izšķiroša TER novērtējuma kontekstā. Turklāt pārbaudē konstatētie fakti norāda vai nu uz neatbilstību grāmatvedības pamatprincipiem, vai uz būtiskām grāmatvedības pārmaiņām, kuras nepieciešams atbilstīgi dokumentēt un skaidrot.

(46)

Neraugoties uz iepriekš minēto, tika norādīts, ka saskaņā ar Ķīnas uzņēmumiem paredzētās grāmatvedības sistēmas 155. pantu uzņēmumiem jāsniedz pilnīgas un detalizētas piezīmes par saviem finanšu pārskatiem. Tā kā uzņēmuma finanšu pārskatiem nebija nekādu vērā ņemamu piezīmju vai paskaidrojumu, šķiet, ka revīzijā ne tikai netika ievēroti IAS, bet tā arī neatbilda Ķīnas standartiem.

(47)

Tādējādi secināja, ka Ķīnas ražotāja eksportētāja komentāri nebija pamatoti un tam nevar piemērot TER.

(48)

Vjetnamas ražotājs eksportētājs iebilda, ka eksporta/iekšzemes tirdzniecības koeficients, kas norādīts licencē uzņēmuma ieguldījumu darbībai, nav saistošs un tikai atspoguļo īpašus nodokļu stimulus, ko Vjetnamas valdība ieviesusi, lai sekmētu ieguldījumus. Tādēļ neviena valsts iestāde nenosaka, kādu apjomu uzņēmums var pārdot eksportam un iekšzemes tirgū.

(49)

Par šo izteikumu norādīja, ka nepastāv tieša saistība starp noteikumiem licences izdošanai un noteikumiem, kas regulē nodokļus un finanses. Bez tam licencē uzņēmuma ieguldījumu darbībai nav norādes par to, ka eksporta tirdzniecības koeficients būtu noteikts ar nolūku iekasēt nodokļus.

(50)

Attiecībā uz zemes nomu uzņēmums iebilda, ka Vjetnamā īstenotā zemes nomas kārtība nav pretrunā ar tirgus ekonomikas principiem un visi speciālie noteikumi par zemes nomas politiku ir vienīgi Vjetnamas valdības atvieglojumi ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanai. Ražotājs eksportētājs izteicās, ka nomas summa pati par sevi ir tāds kā “nodoklis” un uzņēmums pircis zemi no cita uzņēmuma, kas bijis tās “sākotnējais īpašnieks”.

(51)

Par šo izteikumu atzīmēja, ka Vjetnamā nepastāv brīvais zemes tirgus. Saskaņā ar uzņēmuma iesniegto valdības paziņojumu zemes cenu nosaka valsts. Par iebildi attiecībā uz zemes pirkšanu no “sākotnējā īpašnieka” noteica, ka šis termins ir diezgan maldinošs, jo Vjetnamā zeme nav privātīpašums. Faktiski uzņēmums atsaucās uz kompensāciju par tiesībām izmantot zemi, ko maksā iepriekšējam īrniekam un ko vienpusēji nosaka valsts. Bez tam netika sniegti pierādījumi apgalvojumam, ka zemes noma ir zināma veida “nodoklis”. Jebkurā gadījumā, kā jau minēts 39. apsvērumā, uzņēmums nemaksā zemes nomas maksu jau vairākus gadus.

(52)

Attiecībā uz 2. kritēriju uzņēmums iebilda, ka revidenti bija norādījuši, ka 2002. gada finanšu pārskati publicēti vēlāk, nekā noteikts IAS, bet uzņēmums saņēmis Finanšu ministrijas piekrišanu neievērot šo neatbilstību.

(53)

Par šo iebildi atzīmēja, ka šo izteikumu revidentu ziņojums neapstiprina. Gluži pretēji, revidenti konstatējuši, ka revīzija veikta saskaņā ar IAS un netika ietvertas ne atrunas attiecībā uz finanšu pārskatiem, ne paskaidrojumi piezīmju veidā par to, kāpēc uzņēmums nav ievērojis nepārprotami noteikto IAS praksi. Bez tam fakts, ka Finanšu ministrijas parakstīta vēstule var šķietami mainīt vai atvieglot nepārprotami noteiktu likumu politiku pierāda, ka IAS netika atbilstoši piemēroti praksē.

(54)

Tādēļ secināja, ka 1. un 2. kritērijs nav izpildīts un šim uzņēmumam nevar piemērot TER.

(55)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valsts mēroga maksājumu, ja tādu piemēro, nosaka tām valstīm, kuras atbilst šim pantam, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst visiem Pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(56)

Ciktāl runa ir par ĶTR, abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kas pieprasīja TER, arī pieprasīja IR, ja tiem netiktu piemērots TER.

(57)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka abi uzņēmumi atbilst Pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajām prasībām par IR.

(58)

Tādējādi secināja, ka IR var piemērot šādiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem:

(59)

Attiecībā uz Vjetnamas ražotāju eksportētāju, kas pieprasīja TER, tas pieprasīja arī IR gadījumā, ja tam netiktu piemērots TER.

(60)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju konstatēja, ka šis uzņēmums neatbilst visām Pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajām prasībām par IR.

Tika konstatēts, ka saskaņā ar iepriekšminēto TER analīzi, eksporta tirdzniecības apjomu brīvi nenosaka uzņēmums, bet gan valsts, un to fiksē licencē uzņēmuma darbībai. Tādējādi konstatēja, ka uzņēmums neatbilst nosacījumiem, un tam nevar piemērot IR.

(61)

Abi pārējie Vjetnamas ražotāji eksportētāji līdz noteiktajam datumam pieprasīja IR. Tomēr viens uzņēmums sniedza nepilnīgu atbildi, bet otrs vispār neatbildēja uz aptaujas jautājumiem.

Abi uzņēmumi nesniedza ne nepieciešamo informāciju, ne kādu citu paskaidrojumu. Tādēļ Komisija secināja, ka šie uzņēmumi nav pierādījuši atbilstību nosacījumiem un tiem nevar piemērot IR.

(62)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu pārejas ekonomikas valstīs ražotājiem eksportētājiem, kuriem nepiemēro TER, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību analogā valstī.

(63)

Paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu Indija tika ieteikta kā atbilstoša analoga valsts normālās vērtības noteikšanai ĶTR un Vjetnamai. Komisija aicināja visas ieinteresētās personas izteikt savus komentārus par šo ieteikumu.

Dažādas ieinteresētās personas sniedza komentārus un ieteikumus par Taivānu, Taizemi, Korejas Republiku vai Itāliju kā analogu valsti. Komisija sazinājās ar pazīstamiem Indijas uzņēmumiem, jo Indija sākotnēji bija paredzēta kā piemērota analogā valsts. Tomēr Indijas ražotāji nesniedza ne atbildes uz aptaujas jautājumiem, ne arī kādus vērā ņemamus komentārus. Personas, kuras ieteica Korejas Republiku un Itāliju, par tām nesniedza nekādu konkrētu informāciju. Tādēļ šīs valstis netika ņemtas vērā kā alternatīvas analogās valstis.

Tā kā par Taizemi izmeklēšanas laikā ražotāji, kas sadarbojās, izteicās, ka Taizemē iekšzemes tirdzniecība nepastāv parastā tirdzniecības režīmā, šo valsti nevar uzskatīt par analogu.

Tomēr Taivānā, kas ir viena no lielākajām attiecīgā produkta ražotājām pasaulē, tika konstatēts reprezentatīvs iekšzemes tirgus, kurā plašs produktu klāsts un liels piegādātāju skaits nodrošina pietiekamu konkurenci. Izmeklēšana konstatēja, ka ievērojamu iekšzemes tirdzniecību parastā tirdzniecības režīmā veic četri Taivānas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un bija atlasīti pārbaudei.

(64)

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināja, ka Taivāna var būt piemērota analogā valsts saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(65)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja katru valsti eksportētāju, lai konstatētu, vai katra ražotāja eksportētāja iekšzemes tirdzniecība ar attiecīgo produktu neatkarīgiem klientiem ir reprezentatīva, t. i., vai šādas tirdzniecības kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 5 % no kopējās atbilstošās eksporta tirdzniecības uz Kopienu.

(66)

Pēc tam Komisija identificēja tos produktu veidus, kurus iekšzemē pārdod uzņēmumi ar kopumā reprezentatīvu iekšzemes tirdzniecību un kuri ir identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem produktu veidiem, kurus eksportā pārdod Kopienai. Tika izmantoti šādi kritēriji: KN kods, izmantoto izejmateriālu veids, DIN numurs (t. i., koda numurs, ar kādu produktu klasificē DIN nomenklatūrā), diametrs milimetros, garums milimetros.

(67)

Uzskatīja, ka iekšzemes tirdzniecība ar konkrētu produkta veidu ir pietiekami reprezentatīva, ja apjoms, kādā šo produkta veidu pārdod neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas laikā, ir 5 % vai vairāk no apjoma, kādā šo produkta veidu eksportē tirdzniecībai uz Kopienu.

(68)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai iekšzemes tirdzniecību, ko veic katrs uzņēmums katrā eksportētājā valstī, var uzskatīt par tādu, kas veikta parastā tirdzniecības režīmā saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(69)

To veica, konstatējot, cik liela ir katra eksportētā produkta veida daļa iekšzemes tirdzniecībā ar neatkarīgiem klientiem, ko izmeklēšanas gaitā iekšzemes tirgū pārdod ar zaudējumiem:

(70)

Tiem produkta veidiem, ko izmeklēšanai pakļautie uzņēmumi eksportā pārdeva Kopienai, ja tika izpildītas 3.2.3. līdz 3.2.4. iedaļas a) un b) apakšpunktā noteiktās prasības, normālo cenu atbilstošajiem produkta veidiem veidoja faktiskā cena, kādu izmeklēšanas laikā neatkarīgi klienti IP laikā ir maksājuši vai maksās izmeklēšanai pakļautās valsts iekšzemes tirgū, kā noteikts Pamatregulas 2. panta 1. punktā.

(71)

Tiem produkta veidiem, kuri atbilst 3.2.4. iedaļas c) apakšpunktam, kā arī tiem produkta veidiem, kurus ražotājs eksportētājs izmeklēšanai pakļautās valsts iekšzemes tirgū nepārdeva reprezentatīvā daudzumā, kā minēts 3.2.3. iedaļā, normālā vērtība jāaprēķina.

Lai normālo vērtību aprēķinātu saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 6. punktu, iesaistītos tirdzniecības, vispārējos un administratīvos (TVA) izdevumus un vidējo svērto peļņu, ko attiecīgie ražotāji eksportētāji gūst, tirgojot līdzīgu produktu iekšzemes tirgū, parastā tirdzniecības režīmā IP laikā, pieskaita šo ražotāju pašu vidējām ražošanas izmaksām IP laikā. Ja nepieciešams, uzrādītās ražošanas izmaksas un TVA izdevumus koriģē, pirms tos izmanto parastā tirdzniecības režīma testā un normālo vērtību aprēķināšanā.

Ja izmeklēšanai pakļautajās valstīs nav ražotāju eksportētāju, kas veic iekšzemes tirdzniecību ar līdzīgo produktu vai tādu pašu vispārējas kategorijas produktu parastā tirdzniecības režīmā IP laikā, normālo vērtību aprēķina, izmantojot attiecīgo ražotāju eksportētāju ražošanas izmaksas, kuras nepieciešamības gadījumā atbilstīgi koriģē. Provizoriski uzskatīja, ka pie šīm ražošanas izmaksām ir pareizi pieskaitīt iesaistītos vidējos svērtos TVA izdevumus un peļņu, ko guva četri Taivānas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un tika atlasīti pārbaudei, iekšzemes tirgū pārdodot līdzīgo produktu IP laikā saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu.

(72)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību ĶTR un Vjetnamai noteica, pamatojoties uz pārbaudīto informāciju, kas tika saņemta no analogās valsts ražotājiem, t. i., pamatojoties uz cenām, kuras Taivānas iekšzemes tirgū ir maksājuši vai maksās par salīdzināmiem produktu veidiem, ja šīs cenas veidojas parastā tirdzniecības režīmā, vai pamatojoties uz salikto normālo vērtību, ja netika konstatēta salīdzināmo produkta veidu iekšzemes tirdzniecība parastās tirdzniecības režīmā.

Rezultātā par normālo vērtību noteica četru Taivānas ražotāju, kas sadarbojās un tika atlasīti pārbaudei, vidējo svērto iekšzemes pārdošanas cenu nesaistītiem klientiem vai salikto vērtību katram veidam.

(73)

Tā kā netika piemērots TER, normālo vērtību ĶTR noteica saskaņā ar 72. apsvērumu.

(74)

Attiecībā uz vienīgo Indonēzijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, konstatēja, ka tas neveic līdzīgā produkta iekšzemes tirdzniecību. Tādēļ normālo vērtību nācās salikt saskaņā ar 71. apsvēruma noteikumiem.

(75)

Atzīmēja, ka cits Indonēzijas ražotājs eksportētājs sākotnēji bija atbildējis uz Komisijas nosūtīto aptauju, bet tad tas pārtrauca savu darbību un vairs nebija iespējams pārbaudīt viņa atbildes. Tādēļ secināja, ka šis konkrētais uzņēmums vairs nesadarbojās ar izmeklēšanu. Par to tika attiecīgi informēts gan uzņēmums, gan Indonēzijas varas iestādes, un tām nebija komentāru par šādu notikumu attīstību.

(76)

Par diviem Malaizijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un atradās brīvajā zonā, konstatēja, ka līdzīgā produkta tirdzniecību, ko uzskatīja par iekšzemes tirdzniecību, galvenokārt veica ar brīvo zonu vai ar muitas noliktavu, tas nozīmē citu ieinteresēto pušu veiktu tirdzniecību eksportam.

Tādēļ secināja, ka šiem ražotājiem eksportētājiem nav reprezentatīvas iekšzemes tirdzniecības IP laikā, un tādēļ normālā vērtība jāaprēķina saskaņā ar 71. apsvēruma noteikumiem.

(77)

Četriem ražotājiem eksportētājiem normālo vērtību noteica saskaņā ar 65. līdz 71. apsvērumā minēto metodiku.

(78)

Izmeklēšanas gaitā konstatēja, ka divi no četriem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, ir saistīti uzņēmumi. Šie uzņēmumi pārdeva līdzīgo produktu iekšzemes tirgū, gan izmantojot saistītu pārdošanas uzņēmumu, gan pārdodot tieši nesaistītiem klientiem. Atzīmēja, ka saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 1. punktu gadījumos, kad produkta veidus pārdod saistītam pārdošanas uzņēmumam, šādu tirdzniecību var uzskatīt par tādu, kas nav veikta parastā tirdzniecības režīmā. Šā iemesla dēļ un arī tādēļ, lai noteiktu normālo vērtību, abiem uzņēmumiem pieprasīja, lai kādu laiku pirms tajos veiktajām pārbaudēm uz vietas tie iesniegtu informāciju par cenām, kādas saistītais tālākpārdošanas uzņēmums noteica pirmajam neatkarīgajam klientam. Uz vietas konstatēja, ka neviens no abiem ražotājiem, kas sadarbojas, šādu informāciju nevar sniegt. Tālākpārdošanas uzņēmums pirka attiecīgo produktu no vairākiem avotiem, tai skaitā no abiem ražotājiem eksportētājiem, un pārdeva gala lietotājiem, mazumtirgotājiem un izplatītājiem. Tomēr tālākpārdošanas uzņēmums nevarēja ar saviem grāmatvedības pārskatiem pierādīt, kurus produktus tas pircis no abiem ražotājiem, kas sadarbojas, un tādēļ tas nevarēja nosaukt šo produktu tālākpārdošanas cenas neatkarīgiem klientiem.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka attiecīgā produkta pārdošanu iekšzemes tirgū, izmantojot saistītus tālākpārdošanas uzņēmumus, var neņemt vērā, aprēķinot normālo vērtību, jo atlikušo iekšzemes tirdzniecību vēl arvien var uzskatīt par reprezentatīvu.

(79)

Par piekto pārbaudei izvēlēto Taivānas ražotāju eksportētāju konstatēja, ka tas neveic līdzīgā produkta iekšzemes tirdzniecību. Tādēļ normālo vērtību vajadzēja salikt atbilstīgi 71. apsvērumam. Tomēr izmeklēšanas gaitā iesniegtajā informācijā tika konstatētas nopietnas neatbilstības. Pirmkārt, dažādos attiecīgā produkta veidus uzņēmums neklasificēja atbilstoši Komisijas dotām nepārprotamām specifikācijām, un tādēļ nozīmīgu produkta veidu skaitu nevarēja salīdzināt ar citu Taivānas ražotāju iekšzemes tirdzniecību. Otrkārt, pārbaudē uz vietas nevarēja salīdzināt attiecīgā produkta ražošanas izmaksas, kuras tika norādītas aptaujas atbildēs, un pārdoto preču izmaksas, kas uzrādītas aptaujas atbilžu peļņas un zaudējumu tabulā vai citos uzņēmuma grāmatvedības pārskatos. Tāpat nevarēja konstatēt saikni starp katra produkta veida izejmateriālu pirkšanu un uzrādītajām ražošanas izmaksām. Pēc pārbaudes vizītes uzņēmums iesniedza jaunu ražošanas izmaksu aprēķinu, kuru pārbaudītā informācija nepamatoja.

Saistībā ar minētajiem notikumiem un saskaņā ar Pamatregulas 18. pantu uzņēmumu informēja, ka noteiktu informāciju nevar izmantot dempinga aprēķināšanai un provizoriski konstatētos faktus daļēji noteiks, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Rezultātā, lai noteiktu salikto normālo vērtību, Komisija izmantoja to eksportētā produkta veidu koriģētās ražošanas izmaksas, kurus varēja nepārprotami identificēt, pamatojoties uz pieejamām specifikācijām. Pie šīm ražošanas izmaksām pieskaitīja vidējos svērtos TVA izdevumus un peļņu no iekšzemes tirdzniecības, ko guva pārējie četri Taivānas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(80)

Par četriem Taizemes ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, konstatēja, ka tie neveica reprezentatīvu iekšzemes tirdzniecību parastā tirdzniecības režīmā. Tādēļ normālā vērtība bija jāaprēķina saskaņā ar 71. apsvēruma noteikumiem.

(81)

Tā kā nevienam Vjetnamas ražotājam eksportētājam nepiemēro TER, Vjetnamai normālo vērtību noteica saskaņā ar 72. apsvērumu.

(82)

Divi ražotāji eksportētāji, kam piemēroja IR, eksportēja tieši neatkarīgiem Kopienas klientiem. Tādēļ eksporta cenas pamatā bija cena, ko par attiecīgo produktu ir maksājuši vai maksās saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(83)

Vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, eksportēja tieši neatkarīgiem Kopienas klientiem. Tādēļ eksporta cenas pamatā bija cena, ko par attiecīgo produktu ir maksājuši vai maksās saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(84)

Vienam ražotājam eksportētājam, kas veica eksporta tirdzniecību ar Kopienu un tieši ar neatkarīgiem klientiem, eksporta cenas pamatā bija cena, ko par attiecīgo produktu ir maksājuši vai maksās saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(85)

Otrs Malaizijas ražotājs eksportētājs eksportēja attiecīgo produktu neatkarīgiem klientiem un vienai saistītai personai Kopienā. Pirmajā gadījumā eksporta cenas pamatā bija cena, ko par attiecīgo produktu ir maksājuši vai maksās saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 8. punktu. Otrajā gadījumā ar saistīto personu cenu noteica saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētos produktus pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgam pircējam. Lai varētu noteikt ticamu eksporta cenu, tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā visas izmaksas, tostarp maksājumus un nodokļus, kas radās starp importēšanu un tālākpārdošanu, un peļņu, ko parasti uzkrāja neatkarīgais importētājs, kas sadarbojās.

(86)

Ražotāji eksportētāji veica eksporta tirdzniecību uz Kopienu vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai arī izmantojot Taivānā esošos tirdzniecības uzņēmumus.

(87)

Ja eksporta tirdzniecību uz Kopienu veica tieši neatkarīgiem klientiem, eksporta cenas pamatā bija cena, ko ir maksājuši vai maksās par attiecīgo produktu saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(88)

Ja eksporta tirdzniecību uz Kopienu veica, izmantojot tirdzniecības uzņēmumus, eksporta cenas pamatā bija tā cena par produktu, kādu attiecīgie ražotāji prasa, pārdodot eksportam tirdzniecības uzņēmumiem saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(89)

Viens ražotājs eksportētājs, kas arī pārdeva attiecīgo produktu, izmantojot Taivānas tirdzniecības uzņēmumus, nevarēja sniegt nekādus pamatojuma dokumentus, kas norādītu produkta pārdošanas galamērķus, izmantojot tirgotājus. Šādu tirdzniecību neņēma vērā un eksporta cenu pamatoja tikai tiešais eksports neatkarīgiem Kopienas klientiem.

(90)

Četri ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportēja tieši neatkarīgiem Kopienas klientiem. Tādēļ eksporta cenas pamatā bija cena, ko faktiski ir maksājuši vai maksās par attiecīgo produktu saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(91)

Kā tika skaidrots IR analīzē, Vjetnamā sadarbojās tikai viens uzņēmums, bet tam nepiemēroja IR. Bez tam šis uzņēmums darbojās kā tāda Taivānas saistīta uzņēmuma apakšuzņēmējs, kas sadarbojās ar izmeklēšanu. Taivānas uzņēmums bija izejvielu īpašnieks, un tas veica visas ar eksporta tirdzniecību saistītās funkcijas. Tomēr tas ar saviem finanšu pārskatiem nevarēja pierādīt, ka Vjetnamas apakšuzņēmēja aptaujas atbildēs norādītās eksporta cenas neatkarīgiem klientiem attiecas uz Vjetnamā ražoto attiecīgo produktu, kas tika eksportēts uz Kopienu. Tādēļ šādas cenas nevarēja izmantot kā eksporta cenas no Vjetnamas uz Kopienu. Uzņēmums par to tika attiecīgi informēts. Tā kā neviens cits avots nebija pieejams, eksporta cenas provizoriski pamatoja Eiropas Kopienu Statistikas biroja importa statistika par visiem ražotājiem eksportētājiem.

(92)

Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumam izmanto EXW cenu.

(93)

Lai nodrošinātu godīgu salīdzinājumu starp normālo vērtību un eksporta cenu, veica korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punktu. Ja tas bija iespējams un šādu pieeju varēja attaisnot, attiecībā uz visiem izmeklēšanai pakļautajiem ražotājiem eksportētājiem korekcijas veica attiecībā uz atšķirībām starp transporta izmaksām, kravas un apdrošināšanas izmaksām, pakalpojumu, iekraušanas un ar to saistītām izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredītizmaksām, garantijas izmaksām un komisijas naudām.

(94)

Saskaņā ar 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpības noteica, pamatojoties uz katra produkta veida vidējās svērtās normālās vērtības un katra produkta veida vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu, kā noteikts iepriekš.

(95)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojas un kuri pieteicās saskaņā ar Pamatregulas 17. pantu, bet kurus individuāli nepārbaudīja, dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējo svērto dempinga starpību pārbaudei atlasītajiem uzņēmumiem saskaņā ar Pamatregulas 9. panta 6. punktu.

(96)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri neatbildēja uz Komisijas aptaujas jautājumiem un nepieteicās, dempinga starpību noteica, pamatojoties uz pieejamiem faktiem saskaņā ar Pamatregulas 18. panta 1. punktu.

(97)

Lai noteiktu dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, vispirms noteica nesadarbošanās līmeni. Šim nolūkam ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, uzrādītais eksporta apjoms uz Kopienu tika salīdzināts ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja importa statistikas ekvivalentu.

(98)

Ja nesadarbošanās līmenis bija augsts, t. i., vairāk nekā 20 %, uzskatīja, ka ražotājam eksportētājam, kurš nesadarbojās, ir pareizi noteikt tādu dempinga starpību, kas pārsniedz visaugstāko dempinga starpību, kāda noteikta ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās. Ir pamats ticēt tam, ka nesadarbošanās augsto līmeni rada tas, ka ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojas, izmeklēšanā pakļautajā valstī kopumā realizējuši dempingu augstākā līmenī nekā ikviens ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Šādos gadījumos dempinga starpību noteica tādā līmenī, kas atbilda to ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās un kuriem bija noteikta visaugstākā dempinga starpība, visvairāk pārdoto reprezentatīvo produkta veidu vidējai svērtajai dempinga starpībai.

(99)

Ja sadarbības līmenis bija augsts, uzskatīja, ka ikvienam ražotājam eksportētājam, kurš nesadarbojās, ir pareizi noteikt dempinga starpību pašā augstākajā līmenī, kāds iespējams ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, attiecīgajā valstī, jo nebija pamata ticēt, ka ražotājs eksportētājs, kurš nesadarbojās, realizējis dempingu zemākā līmenī.

(100)

Komisijas konsekventa prakse ir dempinga starpības noteikšanai saistītus ražotājus eksportētājus vai vienai grupai piederošus ražotājus eksportētājus uzskatīt par vienu uzņēmumu un tādēļ tiem noteikt vienu dempinga starpību. Jo īpaši tas notiek tādēļ, ka individuālu dempinga starpību aprēķināšana varētu sekmēt antidempinga pasākumu apiešanu, kā dēļ šie pasākumi nebūtu efektīvi, jo saistītie ražotāji eksportētāji varētu novirzīt savu eksportu uz Kopienu, izmantojot tādu uzņēmumu, kam ir viszemākā dempinga starpība.

Saskaņā ar šo praksi divus Taivānas ražotājus eksportētājus, kas piederēja vienai grupai, uzskatīja par vienu uzņēmumu un tiem piemēroja vienu dempinga starpību. Vispirms nolēma aprēķināt dempinga starpību katram no šiem ražotājiem eksportētājiem un tad noteikt vidējo svērto dempinga starpību, kuru piemēroja grupai kopumā.

(101)

ĶTR bija ievērojama ražotāju eksportētāju nesadarbošanās (aptuveni 85 %).

(102)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas ir šādas:

(103)

Indonēzijā bija vērojama ievērojama ražotāju eksportētāju nesadarbošanās (aptuveni 60 %). Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas ir šādas:

(104)

Malaizijā sadarbojās visi ražotāji eksportētāji (100 %). Provizoriskas dempinga starpības nepastāvēja nevienam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās (Tigges Stainless Steel Fasteners (M) Sdn. Bhd., Ipoha, Čemora un Tong Heer Fasteners Co. Sdn., Bhd, Penanga), un tādēļ importam no Malaizijas nenoteica provizoriskus pasākumus. Ja šie konstatējumi apstiprinātos turpmākā izmeklēšanā attiecībā uz Malaiziju procedūra tiktu izbeigta.

(105)

Kā minēts 14. apsvērumā, tika konstatēts, ka gandrīz visu Filipīnu eksportu uz Kopienu veido tikai uzgriežņi. Tā kā provizoriski secināja, ka uzgriežņi jāizslēdz no produkta klāsta, netika noteikta dempinga starpība un Filipīnu eksportam nenoteica nekādus provizoriskus pasākumus.

(106)

Vienam pārbaudei atlasītajam Taivānas ražotājam eksportētājam dempinga starpību noteica, daļēji izmantojot faktus, kas bija pieejami saskaņā ar Pamatregulas 18. panta 1. punktu. Tādēļ saskaņā ar Pamatregulas 9. panta 6. punktu šā uzņēmuma dempinga starpību neņēma vērā, aprēķinot vidējo svērto dempinga starpību pārbaudei neatlasītajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās.

(107)

Divi pārbaudei atlasītie ražotāji eksportētāji bija saistīti uzņēmumi, un tādēļ tiem aprēķināja vienu dempinga starpību.

(108)

Taivānā bija vērojama ievērojama ražotāju eksportētāju nesadarbošanās (aptuveni 22 %). Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas ir šādas:

(109)

Taizemē sadarbojās visi ražotāji eksportētāji (100 %). Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas ir šādas:

(110)

Visiem Vjetnamas uzņēmumiem provizoriskā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas, pirms nodokļu nomaksas, ir 7,7 %.

(111)

Izlases veida pārbaudes ietvaros izmeklēšana noskaidroja, ka izmeklēšanas periodā līdzīgo produktu ražo septiņi Kopienas ražotāji (skatīt 30. apsvērumu). Tomēr divi no tiem turpmāk nesadarbojās ar izmeklēšanu. Bez tam sūdzības kontekstā bija vairāki mazi Kopienas ražotāji, kas arī nesadarbojās ar izmeklēšanu.

(112)

Tādējādi Pamatregulas 4. panta 1. punkta mērķiem Kopienas ražošanas apjoms tika provizoriski aprēķināts, septiņu pārbaudei atlasīto ražotāju saražotajam pieskaitot citu mazo sūdzībai zināmo ražotāju, kas nesadarbojās, saražoto.

(113)

Pieci 30. apsvērumā minētie ražotāji, kas sadarbojās, pārstāvēja 54 % no Kopienā saražotā līdzīgā produkta kopapjoma. Tādējādi Pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē šie uzņēmumi veido Kopienas ražošanas nozari un turpmāk uzskatīti par tādiem. No šiem uzņēmumiem četri pārstāv lielāko ražošanas reprezentatīvo apjomu, un tos atlasīja saskaņā ar Pamatregulas 17. panta 1. punktu. Turpmāk tos sauks par “pārbaudei atlasītajiem Kopienas ražotājiem”.

(114)

Izlases veida pārbaudes dēļ kaitējuma rādītājus atsevišķi nosaka Kopienas ražošanas nozarei kopumā un atsevišķi – tikai pārbaudei atlasītajiem Kopienas ražotājiem. Kaitējuma analīzi attiecībā uz tirgus daļu, ražošanu, jaudu un jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu un vērtību, pieaugumu, krājumiem, nodarbinātību un darba ražīgumu pamato dati par Kopienas ražošanas nozari kopumā. Citos gadījumos izmanto datus par pārbaudei atlasītajiem Kopienas ražotājiem (darījuma cenām, ieguldījumu un peļņu no kapitālieguldījuma, algām, rentabilitāti, naudas plūsmu un spēju piesaistīt kapitālu).

(115)

Novērtējot apjoma un cenu tendences, līdz ar datiem, kas iegūti, pārbaudot Kopienas ražošanas nozares atbildes uz aptaujas jautājumiem, tika izmantota attiecīgā Eiropas Kopienu Statistikas biroja statistika par šādiem KN kodiem: 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30, 7318 15 51, 7318 15 61 un 7318 15 70. Jāatceras, ka šajā provizoriskajā posmā uzgriežņus neuzskata par produkta klāsta daļu. Tādēļ šā posteņa (KN kods 7318 16 30) dati nav ietverti šajā analīzē.

(116)

Datus par Kopienas ražošanas nozari ieguva, pārbaudot Kopienas ražotāju, kas sadarbojās, atbildes uz aptaujas jautājumiem.

(117)

No 1997. gada septembra līdz 2003. gada februārim pastāvēja antidempinga pasākumi attiecībā uz NTSS importu no ĶTR, Indijas, Malaizijas, Korejas Republikas, Taivānas un Taizemes (3).

(118)

Aprēķinot attiecīgā un līdzīgā produkta šķietamo Kopienas patēriņu, Komisija saskaitīja šādus rādītājus:

Saskaņā ar tabulu attiecīgajā periodā attiecīgā un līdzīgā produkta patēriņš Kopienā palielinājies par 24 %.

(119)

Dempingam pakļautais NTSS imports, kura izcelsmes valsts ir ĶTR, Indonēzija, Taivāna, Taizeme un Vjetnama (“attiecīgās valstis”), ir novērtēts kumulatīvi saskaņā ar Pamatregulas 3. panta 4. punktu. Jāatceras, ka importu no Malaizijas uzskatīja par pakļautu dempingam un importu no Filipīnām veidoja tikai uzgriežņi, kas provizoriski tika izslēgti no šīs procedūras darbības sfēras. Tādēļ šo importu neņēma vērā, nosakot dempingam pakļauto importu. Importam no katras attiecīgās valsts tika noteiktas dempinga starpības, kuras pārsniedz Pamatregulas 9. panta 3. punktā definēto de minimis, t. i., 2 % no eksporta cenas, un imports no katras attiecīgās valsts pārsniedz Pamatregulas 5. panta 7. punktā noteikto robežu – 1 % tirgus daļas. Vidējā importa cena no visām attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā nepārtraukti samazinājās. Bez tam NTSS, ko importēja no attiecīgajām valstīm, bija līdzīgi visos aspektos, tie ir savstarpēji maināmi, un Kopienā tos tirgo, izmantojot salīdzināmus tirdzniecības kanālus un līdzīgus komercnosacījumus, tādējādi šie NTSS konkurē savā starpā un ar Kopienā saražoto NTSS. Tādēļ provizoriski secināja, ka importa ietekmes kumulatīvais novērtējums ir pareizs.

(120)

Attiecīgajā periodā attiecīgā produkta importa apjoms ievērojami palielinājās. Izmeklēšanas periodā imports bija par 96 % lielāks nekā 2001. gadā.

(121)

Attiecīgajā periodā attiecīgā produkta vidējā importa cena nepārtraukti samazinājās. Kopumā cenu līmeņi izmeklēšanas periodā bija par 32 % zemāki nekā 2001. gadā.

(122)

Attiecīgo valstu tirgus daļa Kopienas tirgū samazinājās par 7 % laikā no 2001. līdz 2002. gadam. Tomēr 2003. gadā attiecīgās valstis strauji un ievērojami palielināja savas aktivitātes Kopienas tirgū, kā rezultātā attiecīgajā periodā to tirgus daļa pieauga par 58 %.

(123)

Lai konstatētu cenu samazinājumu, tika analizēti dati par cenām, kuri attiecās uz izmeklēšanas periodu. Šim nolūkam cenas, par kādām Kopienas ražošanas nozare pārdeva saviem nesaistītajiem klientiem, salīdzinājumam izmantojot EXW cenas, tika salīdzinātas ar cenām, par kādām attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji pārdeva pirmajam neatkarīgajam Kopienas klientam, salīdzinājumam izmantojot CIF importa cenas; abos gadījumos atņēma atlaides, rabatus, komisijas naudas un nodokļus.

(124)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu un ražotāju eksportētāju CIF importa cenu salīdzinājumam izmantoja viena tirdzniecības līmeņa, t. i., tirgotāji/izplatītāji Kopienas tirgū, vidējo svērto cenu. Salīdzinājumu veica atsevišķi katram NTSS un izmantotā nerūsējošā tērauda veidam. Izmeklēšanas periodā ražotāji eksportētāji faktiski visu tirdzniecību Kopienā veica, izmantojot tirgotājus/izplatītājus.

(125)

Salīdzinājuma rezultāti, izteikti procentos no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām izmeklēšanas periodā, parādīja ievērojamas cenu samazinājuma starpības (līdz pat 59,2 %). Šīs cenu samazinājuma starpības norāda, ka uz attiecīgo valstu importu Kopienas tirgū tiek izdarīts cenu spiediens.

(126)

Katrā attiecīgajā valstī cenu samazinājuma starpības bija šādas:

(127)

Pēc tam, kad 2002. gadā darba ražīgums pieauga par 31 %, pārsniedzot Kopienas patēriņa pieaugumu relatīvā izteiksmē, Kopienas ražošanas nozares ražošana turpmāk samazinājās, un kopš 2003. gada tā ir nemainīgi stabila, par 15 % pārsniedzot 2001. gada līmeni. Jāatzīmē, ka šāds pieauguma līmenis atpaliek par 24 % no Kopienas patēriņa pieauguma attiecīgajā periodā.

(128)

Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda sasniedza augstāko rādītāju 2002. gadā un kopš tā laika tā ir palielinājusies par 24 %, atspoguļojot atlasīto Kopienas ražotāju ieguldījumus.

(129)

Kopienas ražošanas jaudas izmantojuma temps nedaudz uzlabojās 2002. gadā, bet tad tas samazinājās, kopumā par 7 % attiecīgā perioda laikā.

(130)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 7 %. Tomēr jāatzīmē, ka tas nepārtraukti samazinājās pēc 2002. gada, kad Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms pieauga par 22 %. Bez tam šis pieaugums ir ievērojami zemāks nekā Kopienas patēriņam, kas pieauga par 24 %, un daudz zemāks nekā importam no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā, kas pieauga par 96 %.

(131)

Kopienas ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena attiecīgajā periodā pieauga par 6 %. Laikā no 2001. līdz 2002. gadam tā samazinājās par 13 %, bet pēc tam cenas nepārtraukti palielinājās.

(132)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 14 %. Laikā starp 2001. un 2002. gadu tirgus daļa palielinājās par 12 %, bet pēc tam tas nepārtraukti samazinājās. Salīdzinot situāciju IP laikā un 2002. gadā, atklājās, ka samazinājums sasniedzis pat 26 %. Tajā pašā laikā ievērojami pieauga importa tirgus daļa no attiecīgajām valstīm.

(133)

Kā liecina ražošanas un pārdošanas apjoma tendences absolūtā izteiksmē, Kopienas ražošanas nozarē attiecīgajā periodā bija vērojams pieaugums, tomēr vērojams samazinājums kopš 2002. gada. Turklāt attiecīgajā periodā samazinājās tirgus daļa, kas liecina, ka relatīvā izteiksmē, t. i., salīdzinājumā ar konkurentiem, Kopienas ražošanas nozarē nav bijis pieaugums.

(134)

Attiecīgajā periodā uzlabojās atlasīto Kopienas ražotāju ienesīgums. 2001. gadā tiem bija neliela peļņa, pēc tam ienesīgums samazinājās un 2002. gadā radās zaudējumi. Laikā starp 2002. un 2003. gadu ienesīgums uzlabojās, tomēr Kopienas ražošanas nozare aizvien nesa zaudējumus. Laikā no 2003. gada līdz IP Kopiena sasniedza labāko ienesīguma rādītāju attiecīgajā periodā, un tās peļņas koeficients vidēji bija 4,3 %. Pirmajā skatījumā tas var likties pozitīvi, tomēr tas jānovērtē pareizajā kontekstā.

(135)

Faktiski pat IP laikā pārbaudei atlasītie Kopienas ražotāji vidēji nesasniedza minimālo peļņas koeficientu, kādu uzskata par piemērotu un sasniedzamu apstākļos, kad nepastāv dempings, t.i., 5 % (skatīt 178. apsvērumu), un nebija pietuvojušās 9,1 % (4) ienesīguma līmenim, kāds bija vērojams Kopienas ražošanas nozarē 1995. gadā, t. i., pirms tirgū parādījās imports par dempinga cenām.

(136)

Turklāt nepieciešams ņemt vērā to, ka ienesīguma uzlabošanās IP laikā i) tika panākta, samazinot tirgus daļu, un ii) faktiski ir rezultāts tam, ka strauji spekulatīvi palielinājās lielāko izmaksu daļu veidojošās izejvielas – nerūsējošā tērauda – cena. Sagaidāmā nerūsējošā tērauda cenu palielināšanās deva iespēju Kopienas ražošanas nozarei sasniegt augstākas cenas par līdzīgo produktu, ražošanā īslaicīgi izmantojot krājumā esošo salīdzinoši lēto nerūsējošo tēraudu, ko piegādāja pirms cenas spekulatīvā pieauguma. Tomēr šī izmaksu priekšrocība nepastāvēja, tiklīdz beidzās izejmateriālu esošie krājumi, un jaunais tērauds bija jāiegādājas par ievērojami augstāku cenu. Turklāt šāda spekulatīva fāze vispārīgi nav ilglaicīga un klienti, galvenokārt lielie izplatītāji ar izteiktu spēju ietekmēt sarunu virzību, atsāka nopietnu spiedienu uz cenām, sajūtot tērauda cenu stagnāciju vai krišanos. Rezultātā ienesīgums pieauga tāpēc, ka Kopienas ražošanas nozarei bija labvēlīgi tirgus apstākļi, īpaši IP otrajā fāzē, kas nebija ilgtspējīgi.

(137)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares krājumu līmenis gada beigās strauji samazinājās par 52 %. To var izskaidrot šādi: i) palielinājās ražošana “pēc pieprasījuma” (kad krājumiem ir ierobežota nozīme) un ii) kopš 2002. gada samazinājās ražošana.

(138)

Laikā no 2001. līdz 2003. gadam pārbaudei atlasītie Kopienas ražotāji nepārtraukti palielināja savus ieguldījumus, īpaši tādēļ, ka tika nomainītas novecojušās mašīnas un iekārtas. Izmeklēšanas periodā ieguldījumi samazinājās par 35 % salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu. Tomēr šo samazinājumu IP laikā var daļēji izskaidrot ar ievērojamiem ieguldījumiem iepriekšējos gados. Ieguldījumi līdzīgā produkta ražošanā ir nepieciešami, lai uzturētu un uzlabotu konkurētspēju un uzlabotu vides un drošības standartus.

(139)

Attiecīgajā periodā uzlabojās peļņa no kapitālieguldījumiem. Tas i) apstiprina, ka vadības pieņemtie ieguldījumu lēmumi bijuši pareizi, un ii) atspoguļo, ka IP laikā uzlabojies pārbaudei atlasīto Kopienas ražotāju ienesīgums. Tomēr, kā jau minēts ienesīguma analīzes kontekstā, ienesīguma uzlabošanos lielā mērā var izskaidrot ar īpašiem īslaicīgiem apstākļiem (spekulatīvām tērauda cenu tendencēm IP laikā). Turklāt tas, ka daļa no pārbaudei atlasītajiem Kopienas ražotājiem aizvien vairāk savā ražošanā izmantoja mašīnu finanšu nomu (līzingu), izskaidro to, ka peļņas no kapitālieguldījumiem darbības rezultāti ir relatīvi labāki nekā rentabilitātes rādītāji.

(140)

Kaut gan kopš 2002. gada uzlabojusies Kopienas pārbaudei atlasīto ražotāju naudas plūsma no līdzīgā produkta pārdošanas, attiecīgajā periodā tā samazinājusies par 36 %.

(141)

Paraugam atlasītajiem Kopienas ražotājiem nebija nopietnu grūtību piesaistīt kapitālu, un tādējādi viņi apliecināja savu spēju attiecīgajā periodā veikt ieguldījumus.

(142)

2002. gadā Kopienas ražošanas nozarē palielinājās nodarbinātība. Tomēr pakāpeniski nodarbinātība samazinājās, attiecīgajā periodā kopumā par 5 %. Šī negatīvā tendence sakrīt ar ražošanas samazināšanos 2002. gadā.

(143)

Darba ražīgums, izteikts ražošanas kg attiecībā uz vienu strādājošo, attiecīgajā periodā palielinājās par 22 %, apliecinot gatavību un spēju noturēt un uzlabot konkurētspēju.

(144)

Darba samaksa attiecībā uz vienu strādājošo attiecīgajā periodā pieauga par 10 %. Šāds pieaugums apliecina atlīdzību par darba ražīguma palielināšanos un kompensāciju par inflāciju attiecībā uz strādājošo atalgojumu. Turklāt absolūtā izteiksmē darbaspēka izmaksas sāka samazināties 2002. gadā.

(145)

Īpaši ņemot vērā dempingam pakļautā importa apjomu no attiecīgajām valstīm, konstatētās dempinga starpības nevar uzskatīt par neievērojamām.

(146)

Līdz 2003. gadam pastāvēja antidempinga pasākumi attiecībā uz attiecīgā produkta importu no ĶTR, Indijas, Malaizijas, Korejas Republikas, Taivānas un Taizemes. Tomēr Kopienas ražošanas nozare pilnībā neatguvās pēc notikušā dempinga, ko īpaši apliecina tirgus daļas, pārdošanas apjoma un nodarbinātības izmaiņas. Tas skaidri bija redzams, kad beidzās iepriekšējo antidempinga pasākumu darbības laiks.

(147)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozarē palielinājās ražošanas un pārdošanas apjoms, tā varēja samazināt krājumus un nepārtraukti veikt ieguldījumus. Tā bez grūtībām spēja piesaistīt kapitālu un uzlabot darba ražīgumu. Darbaspēka izmaksas absolūtā izteiksmē samazinājās. Bez tam Kopienas ražošanas nozare varēja paaugstināt cenas IP laikā, lai uzlabotu ienesīgumu un peļņu no kapitālieguldījumiem.

(148)

Tomēr šos pozitīvos aspektus nepieciešams novērtēt attiecīgā kontekstā. Augstākas cenas un labāku ienesīgumu panāca, ievērojami samazinoties Kopienas ražošanas nozares tirgus daļai, t. i., par 14 % attiecīgajā periodā un kopumā par 26 % kopš 2002. gada. Īpaši tas ir saistīts ar lēto, dempingam pakļautā importa pieejamību, jo klienti izvēlējās alternatīvus piegāžu avotus un Kopienas ražošanas nozare nevarēja noturēties savās pozīcijās.

(149)

Turklāt, un atbilstoši konstatētajiem faktiem par tirgus daļu, attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares ražošanas pieaugums (par 15 %) un pārdošanas apjoms (par 7 %) nespēja līdzināties daudz labvēlīgākām patēriņa tendencēm Kopienas tirgū (par 24 %). Nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē samazinājās par 5 %, ko faktiski izskaidro samazinātās darbaspēka izmaksas. Turklāt pārbaudei atlasīto Kopienas ražotāju ienesīgumu kopumā nevar uzskatīt par apmierinošu. Lielākajā attiecīgā perioda daļā ienesīgums bija nepārprotami nepietiekams (bija vērojami peļņas koeficienta zudumi vai nepietiekams līmenis). Kaut gan IP laikā pārbaudei atlasīto Kopienas ražotāju ienesīgums palielinājās (sasniedzot 4,3 % peļņas koeficientu), šis iznākums: i) vēl arvien nesasniedza Kopienas ražošanas nozares minimālo normu – 5 %, kuru Kopienas ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nepastāvētu nopietns kaitējošs dempings, un ii) to var lielā mērā attiecināt uz tērauda cenu pieauguma radīto īstermiņa efektu. Negatīvo situāciju Kopienas ražošanas nozarē vēl raksturo arī naudas plūsmas tendences.

(150)

Rezultātā kopējie negatīvo tendenču rādītāji pārspēj pozitīvās tendences un var provizoriski secināt, ka Kopienas ražošanas nozare cietusi nopietnu kaitējumu Pamatregulas 3. panta 1. punkta nozīmē.

(151)

Saskaņā ar Pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu Komisija pārbaudījusi, vai dempingam pakļautais attiecīgā produkta imports, kura izcelsmes valsts ir attiecīgajās valstīs, ir nodarījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Tāpat tika pārbaudīti noteikti faktori, kuri nav saistīti ar dempingam pakļauto importu, bet kuri tanī pat laikā var nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, lai pārliecinātos, ka šo citu faktoru izraisītais iespējamais kaitējums nav saistīts ar dempingam pakļauto importu.

(152)

Kopš 2003. gada attiecīgo valstu tirgus pozīcija ir uzlabojusies. To skaidri apliecina tas, ka to tirgus daļas pieaugums par 58 % sakrīt ar Kopienas ražošanas nozares samazināšanos. Turklāt attiecīgo valstu importa apjoms (palielinoties par 96 %) pieaudzis daudz straujāk nekā patēriņš Kopienas tirgū (pieaugot par 24 %). Visbeidzot negodīgas tirdzniecības rezultātā, kas izpaudās kā dempings un kam sekoja antidempinga pasākumu izbeigšanās, kopš 2003. gada attiecīgo valstu vidējā importa cena bija ievērojami zemāka nekā Kopienas ražošanas nozares cenu līmenis, tādējādi tas radīja cenu spiedienu.

Tādējādi provizoriski konstatēja, ka dempingam pakļautais imports no attiecīgajām valstīm ievērojami negatīvi ietekmēja Kopienas ražošanas nozares situāciju attiecīgajā periodā, īpaši tirgus daļas un pārdošanas apjoma izteiksmē.

(153)

Apsvērtā produkta imports no valstīm, kuras nav attiecīgās valstis, kopumā samazinājās. Faktiski šāda cita importa tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 20 %. Turklāt šo citu valstu vidējā importa cena bija daudz augstāka salīdzinājumā ar attiecīgo valstu cenu līmeni.

(154)

Divi eksportētāji iesniedza informāciju, ka imports no Indijas, Korejas Republikas un Norvēģijas varētu izjaukt cēloņsakarību, kas varētu pastāvēt starp nozīmīgu iespējamu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei un dempingam pakļauto importu no attiecīgajām valstīm.

(155)

Tomēr, pamatojoties uz pieejamiem faktiem, imports no Korejas Republikas (IP laikā 221 tonna vidēji par 2,72 EUR/kg) un no Norvēģijas (IP laikā 438 tonnas par vidēji 2,89 EUR/kg) nedz nelielā apjoma, nedz cenas izteiksmē neizskaidro Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Vēl jāatzīst, ka imports no Norvēģijas attiecīgajā periodā samazinājās par 36 %.

(156)

Tomēr attiecībā uz Indiju bija vērojams, ka kopš 2003. gada imports ievērojami pieaudzis (IP laikā 1 147,6 tonnas), un tā cena ir zema (vidēji 1,91 EUR/kg). Nevar izslēgt to, ka IP laikā šim importam no Indijas varēja būt zināma negatīva ietekme, īpaši cenu spiediena izteiksmē uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Tomēr, ņemot vērā relatīvi nelielo Indijas importa apjomu salīdzinājumā ar importu no attiecīgajām valstīm (27 400 tonnu par vidēji 2,41 EUR/kg), secināja, ka Indijas importa ietekme (tirgus daļa IP laikā bija 1,4 %) nebija tādā līmenī, lai izjauktu cēloņsakarību starp dempingam pakļauto importu un nozīmīgo kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Imports tikai no Indijas nevar izraisīt Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas ievērojamu samazināšanos un daudz mazāk labvēlīgo tirdzniecības pieaugumu attiecībā uz patēriņa pieaugumu.

(157)

Bez tam, neraugoties uz divu eksportētāju izteikumiem, Pamatregulas 9. panta 5. punkta nozīmē nav diskriminējoši tas, ka uz importu no Indijas neattiecas pašreizējā izmeklēšana. Šajā kontekstā jāatceras, ka attiecīgajā periodā imports no Indijas līdz IP sākumam Pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē nebija ievērojamā apjomā. Imports pieauga tikai IP laikā, bet pat tad tas tomēr palika salīdzinoši neliels (1,4 % tirgus daļa). Turklāt jāatzīmē, ka Komisijas rīcībā nebija ticamu pierādījumu tam, ka šāds imports no Indijas radīja dempingu, kad tika uzsākta šī procedūra.

(158)

Tā kā imports no Filipīnām un Malaizijas ir izslēgts no pašreizējās izmeklēšanas, turpmāk apsvēra, ka šāds imports izjaucis cēloņsakarību starp dempingam pakļauto importu un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tomēr, kad no produkta klāsta izslēdza uzgriežņus, citu NTSS imports no Filipīnām bija nepārprotami neliels (IP laikā tirgus daļa bija 0,1 %) un tā cenu līmenis bija diezgan augsts (3,47 EUR/kg). Pamatojoties uz šo, nevarēja konstatēt nekādu kaitējošu ietekmi. Imports no Malaizijas arī bija neliels gan apjoma ziņā, kā arī vidēji lielāks cenu ziņā (IP laikā 1 456 tonnas par 2,70 EUR/kg) salīdzinājumā ar importu no attiecīgajām valstīm. Turklāt Malaizijas importa tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Tādējādi Malaizijas imports varēja negatīvi ietekmēt Kopienas ražošanas nozares stāvokli, tomēr provizoriski secināja, ka tas nevarēja neitralizēt kaitējošo ietekmi, ko radīja dempingam pakļautais imports no attiecīgajām valstīm.

(159)

Tādēļ provizoriski secināja, ka imports no valstīm, kas nav attiecīgās valstis, nav izjaucis cēloņsakarību starp Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un dempingam pakļauto importu no attiecīgajām valstīm.

(160)

Attiecīgajā periodā izmeklēšanai pakļautā produkta patēriņš Kopienas tirgū palielinājās par 24 %. Tādēļ Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu nevar skaidrot ar to, ka Kopienas tirgū samazinās pieprasījums.

(161)

Kopienas ražošanas nozare ir nopietns konkurents līdzīgā produkta ražošanā, kā to apliecina tās tirgus daļa, un tā nepārtraukti veic ieguldījumus, lai uzturētu ražošanu labā tehnoloģiskā līmenī. Patiesi, ražošana attiecībā uz vienu strādājošo attiecīgajā periodā pat sasniegusi 22 %. Pretēji četru eksportētāju apgalvojumiem, tas uzlabojis Kopienas ražošanas nozares darba ražīgumu un atbilst ieguldījumiem, tādējādi apliecinot, ka ieguldījumu politika nevar pamatot nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Gluži otrādi, ņemot vērā pieaugošo darba ražīgumu, ieguldījumi sekmēja kaitējuma samazināšanos. Tādēļ nevarēja pierādīt, ka neesoša konkurētspēja izjaukusi cēloņsakarību starp importu no attiecīgajām valstīm un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(162)

Kopumā provizoriski secināja, ka kopējais imports no piecām attiecīgajām valstīm ir izraisījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Netika konstatēts neviens cits faktors, kas būtu izjaucis šo cēloņsakarību.

(163)

Tika veiktas pārbaudes, lai konstatētu, vai pastāv piespiedu iemesli, kas ļautu secināt, ka Kopienas interesēs nav provizoriski noteikt pasākumus šajā konkrētajā gadījumā. Šim nolūkam un saskaņā ar Pamatregulas 21. panta 1. punktu tika apsvērta pasākumu iespējamā ietekme uz visām attiecīgajām personām izmeklēšanas laikā. Lai novērtētu, vai Kopienas interesēs ir šādu pasākumu ieviešana, attiecīgā produkta lietotājiem un importētājiem nosūtīja aptauju; aptauju nosūtīja arī iepriekšējā posma piegādātājiem, kas piegādā līdzīgā produkta ražošanā izmantotos izejmateriālus.

(164)

Izmeklēšana parādīja, ka Kopienas ražošanas nozare ir dzīvotspējīga un var konkurēt godīga tirgus apstākļos. Kā minēts iepriekš, Kopienas ražošanas nozarei ir nozīmīga brīvā jauda, lai ražotu līdzīgo produktu. Izmantojot šo brīvo jaudu, varētu palielināt tirdzniecību un tirgus daļu, lai palielinātu nodarbinātību un, izmantojot ekonomikas apjoma pieaugumu, faktiski nodrošinātu ilgtspējīgu atbilstīgu darba ražīgumu. Tomēr šādus uzlabojumus īpaši kavē tas, ka pastāv nepārtraukts cenas spiediens, ko Kopienas tirgū uz attiecīgo produktu izdara dempingam pakļautais imports. Nosakot antidempinga pasākumus, tiktu mazināta šāda negodīga cenu spiediena radītā ietekme.

(165)

Uzskata, ka bez pasākumiem, kas koriģētu dempingam pakļautā importa radīto negatīvo ietekmi, Kopienas ražošanas nozare arī turpmāk saskartos ar cenu samazinājumu un cenu depresiju radīto negatīvo ietekmi, īpaši uz nozares tirgus daļu un pārdošanas apjomu. Faktiski tas pat varētu apdraudēt Kopienas ražošanas nozares dzīvotspēju. Tādējādi uzskata, ka pasākumu ieviešana būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(166)

Importētājiem/izplatītājiem ir zināmā mērā īpaša loma, jo tie ir kā starpnieki starp ražotājiem (gan Kopienā, gan ārpus Kopienas) un NTSS lietotājiem. To spēja ietekmēt sarunu virzību un spēja pārdot lielus NTSS krājumus lielā mērā ietekmē NTSS cenas.

(167)

Atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza četri no atlasītajiem importētājiem/izplatītājiem. Tomēr tikai divi importētāji sniedza pilnīgas atbildes. Šie divi importētāji pārstāvēja apmēram 14 % no Kopienā saražotā attiecīgā produkta importa IP laikā. Turklāt Vācijas skrūvju vairumtirgotāju arodapvienība sniedza savus komentārus. Tālāk notika importētāju/izplatītāju un šo asociāciju uzklausīšana.

(168)

Kopienas importētāji/izplatītāji neatbalsta pasākumu ieviešanu. Sadarbojošies importētāji un to apvienības iebilda, ka, nosakot pasākumus, palielināsies cenas lietotājiem un ka Kopienā saražotais attiecīgais un līdzīgais produkts ne vienmēr ir salīdzināmi. Turklāt šādi pasākumi kaitētu viņu uzņēmumam un darbiniekiem.

(169)

Tomēr, pamatojoties uz saņemto informāciju, šķiet, ka importētāji/izplatītāji pērk izmeklēšanai pakļauto produktu no dažādiem avotiem gan Kopienā, gan ārpus Kopienas, tostarp no Kopienas ražošanas nozares. Tā kā starp produktu, kas importēts no attiecīgajām valstīm, un līdzīgo produktu, kas iegūts no cita avota, nav fundamentālu atšķirību ne kvalitātes, ne produkta veida ziņā, provizoriski uzskatīja, ka Kopienas importētājiem/izplatītājiem nebūtu grūtību iegādāties produktu tad, ja tiktu ieviesti antidempinga pasākumi, īpaši ņemot vērā alternatīvo piegādātāju lielo skaitu. Turklāt importētāji nepamatoja savu prasību par to, ka antidempinga pasākumu ieviešana nozīmīgi ietekmētu nodarbinātību, īpaši ņemot vērā to, ka importa darbības nav intensīvas darbaspēka ziņā. Attiecībā uz cenu palielināšanos, ko izraisītu provizoriska antidempinga maksājuma ieviešana, atzīmēja, ka antidempinga pasākumi, kas bija spēkā laikā no 1997. līdz 2003. gadam, neapdraudēja importētāju/izplatītāju ekonomisko stāvokli. Turklāt importētāju peļņas koeficients, pamatojoties uz aptaujas jautājumu atbildēm, attiecīgajā periodā šķiet krietni virs Kopienas ražošanas nozares ienesīguma. Šādos apstākļos negaida, ka cenu celšanās, kuru izraisa pasākumu ieviešana, varētu automātiski ietekmēt lietotājus.

(170)

Kaut gan importētāji/izplatītāji neatbalsta pasākumu ieviešanu, izmantojot pieejamo informāciju, var secināt, ka ikvienu labumu, ko tie gūtu, ja netiktu ieviesti antidempinga pasākumi, pārspēj Kopienas ražošanas nozares intereses kompensēt attiecīgo valstu negodīgo un kaitējošo tirdzniecības praksi.

(171)

Lai novērtētu antidempinga pasākumu iespējamo ietekmi uz iepriekšējā posma piegādātājiem, kuri darbojas Kopienas ražošanas nozarē, visiem zināmajiem piegādātājiem tika nosūtītas aptaujas lapas. Kopumā anketas nosūtīja deviņiem adresātiem, bet tika saņemta tikai viena atbilde. Šis iepriekšējā posma piegādātājs ir nerūsējošā tērauda ražotājs, un tas atbalsta pasākumu ieviešanu. Kaut gan Kopienas ražošanas nozare nav viens no nozīmīgākajiem šā piegādātāja klientiem, šis uzņēmums tomēr sekmē tās nodarbinātību un ienesīgumu. Ja Kopienas ražošanas nozare ierobežotu vai apturētu līdzīgā produkta ražošanu, minētais piegādātājs zaudētu daļu uzņēmējdarbības.

(172)

Minēto iemeslu dēļ un arī tādēļ, ka nepastāv informācija, kas apgāztu iepriekš minēto, secināja, ka antidempinga pasākumu ieviešana būtu iepriekšējā posma piegādātāju interesēs.

(173)

Patērētāju apvienības nepieteicās un nesniedza informāciju saskaņā ar Pamatregulas 21. panta 2. punktu. Šā iemesla dēļ un tā kā NTSS faktiski lieto kopā ar citiem iepriekšējā posma piegādātiem produktiem, analīzi ierobežo ietekme, ko rada pasākumi uz lietotājiem. Cita starpā, NTSS izmanto dažādās nozarēs: automobiļu, kuģu būves, celtniecības, ķīmijas, farmācijas, medicīnas un pārtikas nozarē. Aptaujas anketas tika izsūtītas divpadsmit zināmiem Kopienas attiecīgā produkta lietotājiem. Komisija lūdza informāciju un komentārus par to, vai antidempinga pasākumu ieviešana būtu Kopienas interesēs un kā šie pasākumi ietekmētu lietotājus. Viens adresāts bija ritošā sastāva transportlīdzekļu ražotājs. Atbildēs tas norādīja, ka izmeklēšanai pakļautais produkts veido mazāk nekā 1 % no tā galaproduktu kopējām izmaksām.

(174)

Tā kā lietotāji var iegādāties izmeklēšanai pakļauto produktu ne tikai no attiecīgajām valstīm, bet arī no citiem avotiem, un ņemot vērā NTSS galīgo ietekmi uz iepriekšējā posma piegādātā produkta izmaksām, netika konstatēts, ka lietotājiem būtu negatīvas līdzvērtīgas intereses.

(175)

Pārbaudot dažādo iesaistīto pušu intereses, provizoriski nevarēja secināt, ka, no Kopienas kopējo interešu viedokļa, nevienas atsevišķas personas intereses nepārspēj Kopienas ražošanas nozares intereses, lai provizoriski tiktu noteikti pasākumi, kuru mērķis būtu likvidēt tirdzniecību kropļojošu ietekmi, ko rada dempingam pakļauts imports.

(176)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, var uzskatīt, ka ir pareizi ieviest provizoriskus antidempinga pasākumus, lai nepieļautu, ka dempingam pakļautais imports nodara turpmāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Lai noteiktu šo pasākumu līmeni, jāņem vērā dempinga starpība izmeklēšanas periodā un nodokļa apmērs, kāds nepieciešams, lai likvidētu Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(177)

Cenu, kāda nepieciešama kaitējuma likvidēšanai, nosaka, pamatojoties uz vienu uzņēmumu, salīdzinot attiecīgā produkta vidējo svērto cenu ar līdzīga produkta kaitējumu neizraisošo cenu Kopienas tirgū pārdotiem Kopienas ražošanas nozares produktiem. Cenu atšķirību izsaka procentos no CIF importa vērtības.

(178)

Kaitējumu neizraisošo cenu aprēķina, izmantojot Kopienas ražošanas nozares svērtās ražošanas izmaksas kopā ar peļņas koeficientu – 5 %. To provizoriski uzskata par peļņas koeficientu, kādu Kopienas ražošanas nozare var sasniegt, ja nepastāv dempingam pakļauts imports. Šis rādītājs atspoguļo sasniedzamo peļņas koeficientu tādām līdzīgām Kopienas ražošanas nozares produktu grupām, kas nav pakļautas negodīgai konkurencei, piem., skrūvēm un stiprinājumiem, kas pašreizējā izmeklēšanā neatbilst produkta klāsta KN kodiem.

(179)

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka saskaņā ar Pamatregulas 7. panta 2. punktu importam no attiecīgajām valstīm jānosaka provizoriska antidempinga maksājums. Šim maksājumam jābūt tādā līmenī, kādā ir dempinga starpība vai kaitējuma likvidēšanas izmaksas, ja tās ir zemākas (saskaņā ar Pamatregulas 7. panta 2. punktu).

(180)

Attiecībā uz maksājuma līmeni divi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, (viens Taivānā un otrs ĶTR) uzskatīja, ka kaitējuma likvidēšanas izmaksas bija zemākas nekā dempinga starpība. Šādā gadījumā maksājuma līmeni ierobežo kaitējuma likvidēšanas izmaksu līmenis. Visos citos gadījumos maksājumu nosaka konstatētās dempinga starpības līmenī. Provizoriskā antidempinga maksājuma likmēm attiecīgajās valstīs vajadzētu būt šādām.

(181)

Šajā regulā norādītās antidempinga maksājuma likmes individuāliem uzņēmumiem noteica, pamatojoties uz iepriekšējā izmeklēšanā konstatētajiem faktiem. Tādēļ tās atspoguļo izmeklēšanā konstatēto šo uzņēmumu stāvokli. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, ko izmanto “visiem uzņēmumiem”) tiek īpaši piemērotas tādu produktu importam, kuru izcelsme ir attiecīgā valsts un kurus ražo uzņēmumi, tātad īpaši nosauktas juridiskas personas. Importētie produkti, kurus ražo cits, šīs regulas operatīvajā daļā īpaši nenosaukts uzņēmums, t. sk. uzņēmumi, kas ir saistīti ar īpaši nosauktajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu, izmantojot šīs likmes, jo uz tiem attiecas maksājuma likme, kuru piemēro “visiem uzņēmumiem”.

(182)

Ikviena prasība piemērot uzņēmumam individuālu antidempinga maksājuma likmi (piem., pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jauna ražošanas vai pārdošanas uzņēmuma izveides) jānosūta Komisijai (5) kopā ar visu būtisko informāciju, īpaši norādot visa veida pārmaiņas uzņēmuma darbībā, kas ir saistītas ar ražošanu, iekšzemes un eksporta tirdzniecību saistībā ar, piemēram, šā nosaukuma maiņu vai uzņēmuma ražošanas vai pārdošanas maiņu. Ja iespējams, Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, veiks attiecīgus grozījumus regulā, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kuriem noteikta individuāla maksājuma likme.

(183)

Drošas pārvaldības interesēs jānosaka laika periods, kurā ieinteresētās personas, kas pieteikušās paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā laikā, var rakstiski paziņot savu viedokli un pieprasīt tikšanos. Bez tam jāatzīmē, ka konstatētie fakti attiecībā uz maksājuma noteikšanu šīs regulas nolūkā ir provizoriski un tos iespējams pārskatīt jebkāda galīgā maksājuma noteikšanas gadījumā,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate B

J-79 5/17

Rue de la Loi/Wetstraat 200

B-1049 Brussels.